1981.g. 16. martā – nē, 17. martā
Hop’ē!
Saulaina, skaista agra pavasara diena.
Aiz loga vējā trīc zaļas trepju{?} lapas un saulē aiz zīda, veca, maiga zīda, priekškaru krūmiņa zaros karājas kādi dzelteni ziedi.
Pret debesīm kalna mugura līdz mākoņiem.
Skaista istaba. Ērta un gluži milzīga māja te viņiem.

Vakar Inese atveda mani no Vancouveras. Atlidoju labāk, kā sākuma domāju. Pirmā stunda lidmašīnā šķita smaga, domāju – nebūs viegli izturēt, bet kaut kā kļuva vieglāk, noturējos gluži labi, ēdu, dzēru, nopirku odekolonu (In. + Gord.) – Cointro nedabūju…
Pirmo nakti te – nogulēju, arī labāk kā cerēts. Tagad – jānostabilizējas, galvā un sirdī ‘iedur’ pa brīžam un vēl tādi ‘reiboņi’ ņem… Sāku iedzīvoties, izņēmu jau visu ārā no kofera.
Visapkārt uz mani te raugās Dzidras bildes! Skaisti! Arī manas mammas seja šur tur redzama no maniem zīmējumiem – māja ar vēsturi! Un saule līst pār kalnu!
Būs jāstrādā te. Ko citu man darīt!
Paspēlēju jau arī vecās te, un labās klavieres. Būtu labi ja latvieši nebūtu mani aplaupījuši! Ja vēl kaut ko no šīs pēdējās afēras dabūtu atpakaļ! Bet par to nedrīkst domāt, lai gars nesabruktu.
19. marts, ceturt.
Piezvanījām Riekstam. Solās izsūtīt pirmdien 23. m. grāmatas. Atkārtoja – ka man pieder viss Austr. tirgus – Kr. uz turieni nevienu gr. nesūtīs. Nu – ja tā, tad viss labi. Kas būšot ar nākošo grām.? Tas palika īsti neatbildēts…
Uzrakstīju 3 vēstules, visiem Austrālijas galv. grām. tirgotājiem – Priedītei, Strautam, Strautiņai. Nu – redzēs! Tās jau būtu tad vēl labas beigas!…
Ļoti skaista diena. Mazliet staigāju. Inese sapirka man 2 blūzes, skaistu žaketīti – bet vidus un pakaļa (!) gan man ir kļuvuši neticami plata. Kauns, kauns! Jātaisa exersizes! Ar iešanu vien nepietiek.
Diena te garāka – nav nekas jāgudro virtuvē. Nu man nāks sava nedēļa, bet tas nieks un būs noderīgi.
Vakar saņēmu puķes no Bozničiem! Nu labi!
Šodien bankā iemaksāju čeku C$1700 – tas maz priekš grāmatas. Bet Inese saka – viņai nauda ir. Jāsāk kārtot un rakstīt un pārrakstīt.
Hopē – skaisti ir kalni apkārt. Sāk ziedēt visādi krūmiņi.
Man reiba galva pēc staigāšanas – vēl neesmu atžirgusi no kādas pārmaiņas, no ceļa etc. Bet – jāturas. Atpūšos te labi. Vakar nakt logs vaļā, vakarnaktī temp 1°. Šonakt būšot 2° – tā tad vēl drošāk var atstāt vaļā – un tas man dod neticami labāku atpūtu.
20. martā, piekt.
Inese aizbrauca uz Vanc. līdz rītvakaram.
Man liekas – viņa ir diezgan ‘strained’, šķiet – varbūt maldos – cīnās, cīnās.
Lai segtu savu vainu (?) kāds atrod iedzimtību, izskaidro tik viegli dusmu izplūdumu. Pats tik labiņš – ņēmis raksturu pēc mātes, ne tēva. Citi tā gluži nedomā.
Man lai būtu miers – jādzīvo godīgi, nevar bāzt degunu kur nevajaga. Bet – vai nevajaga? Ne – kritizēt? Man gandrīz gribētos dzīvot tā, ka nav ‘jāuzvedas godīgi’. Es esmu piekususi no pazemības. Sadilusi tanī kā mazais nazītis. Jāpalīdz Inesei cik un kā var un citādi – jāturas pie malas. Nekad neizlekt – neapdomīgi, uzklausīt. Paturēt prātā. Redzēt, saprast. Neskriet ar pieri sienā.
Inese pārāk uztraucās un ļoti asi ‘sabļāva’ man, kad es (dumi darīju) atlēju viņas glāzē paniņas ko viņa no savas ielēja man. Tas – nozīmē – viņa ir ļoti ‘strained’, tas nozīmē – viņa ārkārtīgi cīnās (kādēļ īsti?) lai zaudētu svaru un tā arvien – viņa ir viena, viena savās cīņās.
Nu varbūt Merija ir laba draudzene un viņa ir pie tās šodien. Viņa arī ‘uzpucējās’ labi, bet bez tā jau viņa tagad nekur nevar rādīties – jācīnās savai karjerai.
Vai ir vērts, tik daudz cīnīties? Bet ko citu darīt? Tā viņas dzīve!
22. m. 1981. Svētdiena.
Naktī mazliet migla un lietus un uz kalniem tas sasalis sniega vizmā. Diena skaidrojas. Logā 2 kociņi neticami pilni rozā ziedu – (japāņu ķirši?) un rozā magnolija lēnām ver brīnišķīgus ziedus. Tas ir – man šķiet šis vēršanās process, kur ziedi ir tulpju veidā – ir visskaistākais. Viena tumšazaļa viena olivzaļa egle – koki, koki, mans miers, mana laime…

(Ziemeļ puslodes pavas.)
Dārzā zied vijolītes
Hiacintes, krokusiņi
Zaļā zālē zied!
Japānķiršu kociņš
Viens un otrs
It kā būtu mērkti
Rozā debess mannā.
Egles zaļas stāv
Vēl kā ziemas mierā.
Pavasara brīdis
Īsais pavasara brīdis
Kūp ar mākoni
Pār kalna vālu,
Īsais, svētais brīdis.

