Marts 1984 (Ķikure/Kikure)

2. marts? 1984.

Diena kad tik ļoti nav jāsvīst! Vakars ar mākoņiem debesīs, ar mierīgu siltumu. Jā – ar mieru mājā un debesīs jo Tālis nav mājās. Žēl teikt, bet tā tas ir. Viņa tuvums jau sen sāk terorizēt. Bet šai vakarā varbūt tomēr tas ir dabas maigums kas atdzīvina, domas, (jūtas varbūt vēl tikai) sāk pamosties no ilga miega, no karstuma sloga. Šodien arī parkā bija labāk. Katrs brīdis kas vieglāks tagad jāsvēta.
Biju un vēl esmu slima ar klepu un atklepošanu. Ir jau labāk. Bet – cik bieži tas un tā varēs atkārtoties – ciemā un vasarā. Plaušas vairs to netur. Karstumu un aukstumu – mitrumu.
Ak žēlošanās!! Sāku jau debesīs skatoties ar svētīšanas vārdiem, tikai iekritu sūdzībās.

Logos tumst
Mākoņu zilums maigs
Kā tumšu baložu laišanās
Kā vēl tas var glāstīt?
Kaut ko gars atrod
Liek kā balzamu
Dziļo zili mīlīgo nakts krāsu
Sev pāri
Atveldzējās
Ko gaidot? Ko cerot?

–––––––––––-

Līdz kaulam
Līdz asiņu siltumam
Līdz (dvēselei savai) / dzīvības serdej savai
Tu nāci man Tuvu
Un palieci tā
Piekausēts
Dzīvs zīmogs
Iededzināts.

––––––––––––

Vakara debess zilums
Kā baložu spārnu auklēts
Logos gulst
Ka balzamu gars ņem to
Savai atdzimšanai
No garām sausām dienām.

–––––––––––

Un nu nekas vairs draudīgs 
Nenāk tuvu
Un Tevi atrodu kā senāk savu
Neraudi – aizejot tu paliec klāt
Paliekot justu neaiziedams.

Sex to an Italian is something like a firecracker in a childrens’ party, to a Frenchman – a business the relaxation from which is making money, to an Englishman it is a nuisance, to an American a horse race.            Faulkner.

Mosties, mosties
Stampājies/briedi ārā no šīs mīklas
No dūksts
Ar muļķības un naidu māliem.
Tā no ciņa uz cini vien
Tu nevari lēkāt.
Tīra ceļa vajag
Un ja tas ar pa svešiem kalniem iet
Labāk aizvedīs
Kā tautiešu taciņas
Lielības un patmīlības izklātās.