1990 Kanādā – Kalgarijā
1990 gads!
Jauna gada diena, piemākusies, (mazliet) vējš, 2 grādi. Vakar siltais (12 gr.) neatnāca, tika 8. –
Tukšums. Miers. Rūpes par Inesi, par viņas vīna kāri. Kaut viņa būtu stipra! Montreālā viņa jau atturējās – te Nelsons ievilka atkal vīnā [right]. Muļķis. Bet ja Ineses vīnošana nelabojas, tad labi kaut vai tāds Nelsons, ērms, viņu sabiedrībā pavada, lai nav citiem par viņu partijas beigās jārūpējas.
Lasu Calvino – kāds viņa teikums „Amilcare Carruga realised that – perhaps the thrill of his new glasses have been last of his life, and now it was over.”
Un tad es domāju – Jean Paul – vai bija mans ‘last thrill’? Tad atcerējos garo bankas ‘manageru’ un domāju – tas turpinājās: Klibu klabu, aklā muļķa solī – tas iet tālāk, gaisma spēlē, māņu ēnas, neļauj grimt, nes un nes.
5. janv. 1990!
Vēstule no Jūrmalas, no Rubenes, no Gubiņas. Jāatbild…
„Noriega make a plea” kāds melnais ielā iedams klaigāja – dziedāja? Laimīgs?
7. janv. 1990.
Manas dienas iet, manas dienas aiziet Un es noskatos, sēdu un noskatos. Ko es varētu darīt? Ko? Sen vajadzēja ko darīt. Bet ko? Izdzīvot, izvilkt tālāk un tālāk Vēl izvilkt tālāk šīs dienas.
8.1.90.
Tu, kā akmens iekritis okeānā
Kā gredzens tur iegrimis no manas rokas
Pāri kuģojot šiem dienu dziļumiem
Ne svešā tīklā man Tevis vairs neredzēt.
Kā akmens Tu iekritis jūru bezdibeņos
Viļņu balsīs aizskalojies, apklusis
Dziļumu klusumos.
Viļņu skalošanos vien jūtu
Mūžam pāri klājoties, malām balsīs
Vēršoties mānīgi mierinot.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai un Gubiņai.
9. janv. 1990.
Nels. [right] ir klāt un sāksies tā dubble thinking un dubble living.
Man nav neviena cita temata, tikai tas ko es nevaru uzrakstīt – bet kas kaut kur kādā glītā labā piezīmju grāmatā ir iesākts rakstīt – bet šī grāmata ir kaut kur ‘basementā’ neatpakota. Un tā tas turpināsies!!!
I am useless.
10. janv. 1990.
Inese rītu nosūtīs 3 Art. 3 Aiviekstes Mac. L. Grendzem, Klīvlandē. Adrese kalendāra 135 l.pp.
Ir krēslas stunda
Un visi labie gari
(Un ļaunie pavedinātāji gari)
Stājas apkārt.
Gan debess mierina
Ar gaismām maigām
Zeme spulgu ugunis iededz
Un sauc tām
Klājas vai neklājas jāklausa.
Man neklājas Tevi mīlēt
Bet pāri tālumu kalniem
Tu esi klāt,
Maigs, kā vakara gaisma
Tavs vaigs
Kā vakara gaisma
Nakts izdzerams
Kā vakara gaisma
Tu, vakara gaisma.
––––––––––––-
Tā polonēze
Tā Šopēna polonēze
Tā bijušo karavīru parāde rāda
Ar ragu mūzikas pampam
Trārā pampam, pampam
Tā klibotāju zobenu
Pa zemi vilkšana īsākkāju plimrili
Pa pampam tirdliriliri
Lira trata pampam
Lerulirilerruliri leruliri tra
Pam pam rara pam pam
Tā polonēze mani vada
Pavada.
15. janv. 1990.
Nosūtīju 10 doll. Kūlai par Ainas Vāveres grāmatu – un teicu lai mani svītro no Laras.
Gribēju braukt kaut kur ar savu karti – bet – paliku tepat. Kad jutīšos brīvāka – tad braukšu.
17. janv. 1990. -8. Saule.
Šodien Inese nosūta L. Kalniņai – Aiviekste. Un Jūrmalam Aiviekste + Artava.
18. janv. 1990.
Vakar naktī dusmās (svētās) nevarēju aizmigt līdz 4 am. Tad tomēr ‘smagā miegā’ tikai ar 1 reizi pamošanos nogulēju gandrīz līdz 8. Turējos, valdījos – bet dusmas un rūpes bija tik lielas ka lauza un lauza mani. Tomēr – labi šodien nav galvas sāpju ne pārāka nelabuma. Mazliet ‘ļodzīdamies’ aizgāju arī līdz veikalam – Safeway – kā parasti un uzrakstīju karti Phil. mag.
Bērziņai-Baltiņai – Inese sataisīja paku – Aiviekste un Artava – rītu nosūtīšu. 19. janv. nosūtīts.
19. janv. 1990. Saule 5-
Pirms lampas ielās nav iedegušās
Kad saule dziest un debess sāk satumst
Pirms ielu lampas vēl neiedegas
Ir brīdis maigs lēns un dziļš.
Mīļie domās stājas tuvu
Pirms ielas lampas nekož acīs
Debess tumstot sedz lolo sirdis.
–––––––––––
Raudzījos kā krēsla tumst ārā
Vēl lielā ielas lampa tumša
Vēl neiededz dzelteno aso gaismu
Vēl debess koku zariem maiga
Un sniegains dārzs – laukums
Tur pēkšņi kāda mašīna
Asi iededza gaismas sarkanas
Sarkanas. Aizvēru acis – neredzēt.
Mašīna aizgāja sarkanās gaismās
Debess, koks, apklusa
Zaudējot krāsas
Zemes iekarēs zuda
Izbāla debess
Gaismu vara
Vientulību tukšumu
Auklēja pret debesi
Koku zari –
Blablablablā...
Tukšumā vientulīgā bez
Krāsas mirka koku zari.
20 janv. 1990. Svētdiena.
Nosūtīju vēstuli Rubenei.
22. janv. 1990.
Nosūtīju 3 Aiv. 1 Artavu Sietlas grāmatnīcai.
23. janv. 1990.
Builderi strādā. Šodien neizgāju staigāt. Bija nogurums no vakardienas satraukuma par mājas remontdarbu sākšanos – Krietni spēlēju vakar un šodien, labi ielauzīju rokās (atkal?) Beethovena Moonlightes pēdējo daļu! Iet ļoti labi – ja nebaidās drillēt. What for? Vel un vel kalnā to, kas veļas vienmēr atkal lejā, tikko apstājas velt to kalnā.
Gaidīšana – postoša un
Svētīgā laika sagraušana.
Gaidīšana neitrālā krāsa
Ieadīta visnotaļ dienu adījumā.
Sāpot līksmē, gailēs, pacietībā
Labajā ilgajā pacietībā
Glābjoties, noturoties.
Pacietībā degot dzīves
Ugunīs, degot, nesadegot.
––––––––––
Tur man bija viens ceriņkrūms iestādīts
Tai pilsētā
Sētas dārza stūrītī
Izcieta ziemu
Ziedēja.
Kam viņa ziedi
Nu viņa ātrā pavasarī
Tev viņa stādījums
Tev viņa ziedi.
Kur tu? Kur ziedi?
Tai pilsētā
Tu staigāji
Rakstainā adenī no pleca līdz plecam
Izcieti ziemu
Ciešu garu ziemu
Prom no tās pilsētas
Kur man bija viens ceriņkrūms iestādīts.
Tur man bija viens ceriņkrūms iestādīts
Tai pilsēta
Izcieta ziemu
Tai pilsētā Tu staigāji
Rakstainā adenī silti no pleca līdz plecam
Smējies par ziemu
Tev bija stādīts mans ceriņkrūms
Tev ziedēja izcietis ziemu
Tai pilsētā
Prom no tās pilsētas
Ciešu, neizciešu ziemu garu ziemu
Tu staigāji rakstainā adenī
Silti no pleca līdz plecam.
24. janv. 1990
Visu dienu mājā – gaidot ‘plomberi’ kas neatnāca. Atnāca gan kāds mājas dzelzs daļas taisītājs – daļa neesot labi ielikta Inese (draugi) teikuši.
Nabags, lāga lauku cilvēciņš – nevarēja saprast – kas lietā nepareizs. Jau smiekli nāca, un palīgs viņam arī vientiesīgs jauns sārtvaidzītis – lāga cilvēki, ja viņiem būtu lauku māja (bet viņi kādā apkārtnes pilsētiņā) es labprāt ietu padzīvot tur kamēr te māju sataisa. Vēl jau grūtību nav – bet ja te augšā nāks – (un nāks) tad būs grūtāk – būšot ‘šausmīgi putekļi’ – viņi strādājot maskās vēlāk – OK.
Pelēkās ielās staigā
Pelēks tukšums
Tukšums manī.
To iznesu klāt lieku
Ielas tukšumam.
Vairs nekas nepiepildās
Tik domas pie Tava pleca
Diendienā aiziet, sildās
Slēpjas sava bada
Atpakaļ nāk
Pacietīgi staigā tukšās ielās.
25. janv. 1990 –- silts
Nosūtīju vēstuli Dzidrai.
Jā, šis varbūt ir tas vientulības kalns par kuru ir nācies dzirdēt. Tagad – sāku tanī kāpt. Briesmīgi. Vajadzēja to agrāk padomāt. Bet kā? Nav bijis kur pieturēties. Tikai – tas viss tik ātri uznāca, šis pēdējais gada desmits uzkrita nejusts, nemanīts. Un tagad – vai man patiesi jātup uz vietas? Vai es nevarētu pasteigties ar to Austrālijas braucienu?
Tā grāmata iecerētā, tikai tā tur ciet lai gaidu. Cik ilgi spēšu vēl kustēties? „Be careful,” you said!
29. pirmd. Auksts – -24. Skaidrs.
Builderi klapē un rūcina zāģus!
Šausmīgi vientulīgi lasot vecas piezīmes. Un prāts mazliet pamostas – vai jūtas, vai kas nu tas ir – gribētu kaut ko darīt, sākt, rakstīt, iet, būt, padarīt.
Tupi, sēdi. Nu lasi. Ārā 24-. Un tukša iela. Nu – gaidi pastu!
30 jan. 1990. Auksts.
Vakar pie ēdiengalda jaunajā ēdamistabā! Palīdzību cilvēki grūti spēj cienīt – kāpēc. Neiztirzāts jo tūlīt citu tēma sāk N: – Nelūgtu palīdzību…?
31. janv. 1990.
Auksts – 25 mīnus etc.
Vakar izgāju (līdz Safeway) – tad bija tik auksti – ka nekad tā nebija bijis, nesapratu vairs vai esmu uz īstās ielas – pilnīgi ‘prāts izsalis’. Bet tāda tīra, bez nelabuma, briesmīga salšana – it kā – ‘iesaldējoties’ tīrā ledū. Vakarā mazliet galva sāpēja – iedzēru 2 aspro – šorīt arī vienu, gulēju labi, tagad apmēram labi, mazliet nedrošāks, bet ok. pagaidām. Tagad jau 3. dienu ārā auksts. Builderi strādā, kaļ un zāģē un nekas – nenotiek.
In. + Nels. vakar bija aut vakariņās.
Ar to dope, papucīti, vakar sāka dziedāt – lellellellell – tad manas aizdomas par viņa izcelsmi it kā apstiprinās. Bet – accept everything. Diviem indvīdiem sadzīvot kopā – tas ir pastāvīgi, mūžīgi grūts bezcerīgs uzdevums – bez sāpēm un ciešanām tas nenotiek.
Varbūt tādēļ tās pirmās tuvuma jūtas (mīlestība, haha) ir tik burvīgi kārdinošas lai šais lamatās iekristu. Un ‘tie gudrie’ ņem to sākumu vien!




