2. dec 1991.

Nosūtīju Krēsliņam Tiltu un Ceļa akm. Nosūtīju – Freijai Ceļa akm.? Nosūtīju Pamšem – Dienas un gadi. Kopā $14.40.

4. dec. 1991.

Tukša diena. Vakar izteicu Inesei –„ko Tu pļeksti!” runājot un skaidrojoties par pensijas pielikumu. Kā es to varēju? Liekas – man šķiet ka Inese mācās (pieņem) runas veidu no Nelsona – viņš mīdās uz vietas savā valodā – Un – es viņu nevaru ciest, tas nu tā ir – iesācies vairāk no tā ka mēs ‘sanīdāmies’. Un – tā es šodien nebiju spējīga neko rakstīt – nelabs gara stāvoklis, zināt ka es kļūstu (uz vecumu) rupja, nezinu ko izsaku, lamājos ar lietām visu dienu. Jāsaņem sevi rokās stingrāk. –

Durvis aizvērtas, neviens tur nenāk
Logi tukši. Jā, debesu zilums
Savāds zvīļš, ik brīdi citāds
Nakts pāries pāri
Arī bez miega
Soļiem nesteidzīgiem
Bet ritmā nerimtīgā.
Tā daudz var noiet
Var dzīvi noiet.
Tā sirds to noiet
Ritmā nerimtīgā
Šai naktī tā lēna
Dienas kameļus nojūgi
Nakts laivā slīd.
Rītu darbs.
Jācenšas aizvērt acis
Viss aicināms lūdzams
Arī miegs
Un domas
Tās nerimtīgas
Norātas tomēr prom
Savos neceļos
Gan viņām
Būs pirms rīta gaismas
Varbūt – jānolūdzas
Rit lēni
Jau melna logā nakts
Gandrīz saldi bez miega
Tā vārgt.

6. dec. 1991.

Jau otru, trešu dienu maisu, cepu piparkūkas – bez kādām jūtām…

8. dec. Svētdiena

Nosūtīju vēstuli Dzidrai – un Dzidra – piezvanīja – laimīga, esot laba holideja ar patīkamu darbu – plakāts womans day –
Nonesu vēstules lejā uz tālāko pastkasti. Svaigi uzsnidzis mazs sniedziņš – bet vārga es jūtos savilkusies smagās ziemas drēbes, zābakos, bet – kā citādi!
Pabeidzu cept piparkūkas. Šogad īsti labas izdevušās – marg. + vistas tauki, daudz smaržvielu, krietni daudz, 4 tējkarotes cep. p. + 1 lab. tējk. sodā. Mazliet mazāk miltu, 1 ola vairāk kā teikts.
Cik labi, ka Dzidra laimīga darbs un holideja kopā ar nopelnīšanu!

12. dec. 1991. Ceturtdiena.

Nosūtīju kartes: Zvejniekam, Saliņam, Aneraudam, Auziņam, Vecgrāvim.

16 (?) dec. Pirmdiena.

Nosūtīju homemade kartes Dzidrai. ‘Laikā lasu ka miris Ārīņš 6. okt. Uzņēmumā – viņš gluži tas pats, tikai ar baltu bārzdu – bet tā it kā neko nemaina. Par viņa privāto dzīvi nav nekas rakstīts – tikai tas ka Tukuma muzejs viņa mūža darbs.

18. dec. Trešdiena.

Kartes no Ata, Leitīša, Rubenes. Dzidra – piezvanīja, esot laba holideja?
Strādāju pa comp. Labojot un papildinot uzrakstīto ‘dienas grām.’ – ‘Meža raksti’ – varbūt tā varētu saukt? Pieliku izlaistos datumus – cik to var tur sameklēt – lai – ir dien. grām. ne dzejoļu krājums…
Rubene raksta – par vēstulēm no Pamše, viņa izrādes laikam tikai – skolās. Lai kā es vēl cīnos – ko es vairs varu sagrābt, nauda par to nenāk un to mazo slavas kripatiņu arī vairs nespēju izdzīvot, izbaudīt. Kas tad no visa tā?

19. dec. Ceturtdiena 1991.

Šodien saņēmu čeku par $11,182.46 no Kanādas govern.
Nu Ineses māja glābta! Miers domās – ka var neskatīties uz ielas meklējot santīmus. Fanny – atradu tikko uz ielas 50 cent. Ko būtu darījusi, varbūt vēl jādara – būtu aizsūtījusi augļus uz Latviju ja agrāk pienāktu čeks. Uz svētkiem var sūtīt kasti augļu (apels. citr.) $70.

Svētdiena 19. dec. 1991.

Inese sagatavoja 2 diskus un nodrukājumā no tiem – manuskriptu ‘triju grāmatu’ grāmatai.
Izņemti tika tikai 4 dzejoļi. Norakstīju vēstuli Kūlai – tās vīrs būs grāmatas sakārtotājs ar kompjut. palīdzību. So – let it be.
Tikai Inese to visu grib sūtīt pa lēto (izdevēja) pastu un es nezinu kādā laikā un cik nevainots tas aizies! Jācer – labākais – uz Vāciju 2 mēn. laikā grām. aizgāja. Vai – nebija tik ilgi? varbūt būs ok.
Laiks silts bet esmu nogurusi no visādas domāšanas. Atkal naktīs nevaru aizmigt līdz 2-3 no rīta. Bet mazākais – rīta pusē esmu aizmigusi un ja pēc pirmās domāš. un neiemigšanas nāku lejā kaut ko ieēst – tad aizmiegu. Bet negribās ēst un ēst. Nevajaga domāt kad iet gulēt. Nevajaga! Nevajaga! Nevajaga.

30. dec. 1991.

Nosūtīju vēstuli Kūlai un Ruņģei. Saņēmu vēstuli no kādas V. Stankēvičas, Latvijā. Ziņas par seniem cilvēkiem, Alīsi, Sārtu.