1. maijs 1991.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai. Zaļums rādās!
Jūs mani pieradinājāt pie saulsiltiem vārdiem Nu gaidot tos vienmēr vēl vairāk jau sāk salt Ēnas nāk pāri segties Vai glābties – atteikties gaidīt? Aizliegt un ciest vēl vairāk Kā izdomā reibt un zaudēt. Varbūt var ilgi segties Ar vārdu ko atmiņā glabā Laika pelnos kā ogli glābj.
2. maijs 1991.
Nosūtīju vēstuli Birnei Ļaud. pag. valdē. Norādot adreses nepareizības…
3 maijs 1991
Vēstule + čeks, 249 – no D.V. Tēraudas, prasa vēl 10 Aiviekste un 10 Akmeņ. r.
Nopirku pudeli Austrālijas Lindemana, svinēsim ar Inesi vakarā! Kā viens cilvēks Skrastiņš var iegriezt otra dzīvē robu! Un cits nu Inese – to beidzot – pie beigām vēl salāpa.
Ja man nebūtu tie piedzīvojumi Bet man ir, Tie piedzīvojumi, ka kāds kas grimst Kam ūdens jau pāri pleciem Līdz zodam Tam jāgrimst bez manas palīdzības Jo ūdens man jau līdz zodam. Bet manas acis sniedzas pēc Tevis Atgriežas tur It kā – nesaucot Tavas palīdzības Un tomēr kliedzot. Pie koku stumbriem apstājoties Neviļus tiem pieliekot rokas Tas – kliedziens pēc Tevis.
6. maijā
Inese nosūta Tēraudai 10 Ceļa akm.
Nosūtīju vēstuli Tēraudai, Inese nosūta 10 ex. Ceļa akm. raksts. {in new notebook}
{last page of notebook notes}
Norman Levine (Canadian)
‘Something Happened Here’ 8 short stories 194 l.p. $27.95.
Labas bez ‘liekas’ fantazēšanas turoties pie īsi izteikta laba novērojuma. Viņa citas grāmatas:
Canada Made Me
From a Seaside Town
Why do You Live so Far Away
Champagne Barn. Arī jau tulkots varētu būt labs.
Paruna — Velns deviņi pāri pastalu noplēš līdz divi mīlētāji dabū viens otru.
Ģ.Gop. b. spried.
Ojārs Jēgens, ) (rakstnieki)
Biminita Bērziņa-Grunde )
P.Jurjāns, A.Ozols, F.Sīpols, U.Sīpols – (Fonda valde)
Trav. Agent Quantas 1-800-228-2105
Australia round trip Vancouver-Sydney-Vancouver $999.
1-800-227-9246
Australia Swain Austr. Tours?
7. maijā 1991. – otrdiena.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai – lai sūta grāmatas šurp – Ķik. + Sarm. vēst.
Pastā absolūti nekā šodien.
Parkā tas pats kas parasti: jauni cilvēki – liekas kāda vid. skola – skrēja , apkārt un apkārt pa asf. ceļiem. Lielākā daļa gaišās drēbēs, kailiem locekļiem, jauni, spēcīgi, tīri, skaisti – kā eņģeļi kā dievi?
Kāds cilvēks garā mētelī – melnu galvu – rakājas pa atkritumu tvertnēm un liek mutē, ēd kaut ko. Iet apkārt pie visām tv. pēc kārtas, rakājas dziļi.
Bērnu dārza bērni pulkā ap sporta kāpjamo plastika torņiem – tie ar melnām galvām rāpjas līdz torņa galam, lielāki pirmie, mazāki neatlaidīgi pakaļ, vēl un vēl, tie ar gaišākiem cekuliem šūpojas vai spēlējas zemāk, mierīgāk, ne tik neatlaidīgi un ne tik augstu kā melngalvainie. Visi skrien, krīt, kustas savādā ritmā kas stostās, notrūks, sākas no jauna.
Daži suņi. Daži riteņbraucēji, viena vecene sēž pie viena parka galda. 2 veči spēlē kārtis pie cita. Dažas sievas ar bērnu ratiņiem.
Koki lēni neatlaidīgi plaukst, vēl ļoti sīks zaļums, tikko spraucas no ziemas pumpuriem. Pavasars parkā.
9. maijā 1991.
Nosūtīju vēstuli Guntai – par Austru, Jašu, Almu etc (2 l.pp. kompjūt.)
Rakstīju laikam ar niknumu — prasa lai atdodu Ķikurus, tik vienkārši — pameklē, vai tev nav kādi papīri par tiem… Ruķi paliekot otrai māsai. Vai, kad apskatījāt to postažu — iestādījāt kādu koku, kādu ogu krūmu? Mana tēva mājas, simtam reižu sapnī redzētas svešumā gandrīz jau pussimts gados, vienmēr bez īsti sava kakta, bez mājas izjūtas. Neklusināms rūgtums, nevarīgas, negribētas dusmas. Uz ko?
Šodien iznāca mana grāmata:
Tu Prasti Patiesu Stāstu.
12. maijs 1991
Mātes diena! Gaiša sajūta. Mierīga, gandrīz laimes sajūta, jā – kādas labas ģimenes laimes sajūta. Piecēlos 5! Uz galda – baltas īstās narcises, mazas, vēl pusplaukušas! Pārsteigums – jo domāju grāmatas iznākšana ir liela un pietiekama dāvana šai dienai. Tad veru fridžu – kūka! Ineses gādājusi vēl un vēl!
Jā – tomēr laimīga sajūta par manu grāmatu sekmēm un par Ineses darbu kas nav nu gluži veltīgs!
Sirds īsti nezin vairs Vai tas ir prieks vai sāpes Šai rītā kas tai jāņem „Vai sniedziņš tā kā ziedi Vai ziedi tā kā sniegs” Vai tas bij ko viņš teica Tas kas šai rītā zied? Un sirds to nezin vairs Vai sāpes tās vai prieks? Bet pilna pielīst tā Varbūt kā senā upe ar Šai rītā pilna plūst Un viņas pļavu grāvjos zied purenes.
Vakar parkā ļaudis sauļojās atvilkušies, atsegušies baltiem locekļiem laimīgie jaunie, un nemierīgie bērni – kāds sīks izstīdzējis puisītis nenokausējams spēlējot, sitot ar tēva mesto bumbu, gandrīz nekad tai netrāpot, skrien atkal un atkal turp un atpakaļ laukumā. Divi jaunas mātes ar pāris gadus veciem mazuļiem, vienai zeltaina meitenīte, otrai tumšs, ļoti tumšs, tumšāks kā vienas rases, gaišāks varbūt gaišāks kā otras rases – dūšīgs puisītis. Mātes sauļojas bērni skraida krīt, ceļas, rāpjas, smejas, skrien krīt, skrien krīt zeme tuvu viss turpat kopā.
Puisēnam pasprūk prom bumba, tā apstājas zālē, viņš nepūlas to atgūt. Bumba tur stāv visu mierīgo pēcpusdienu. Liela rozā bumba uz maigas jaunas zāles. Sudr.pelēks asfaltētais celiņš aizvijas gar to, no otras puses pelēks koka stumbrs, tikko manāmi siltāki pelēks, tikko manāmi sārtāks kā [..] noliecies uz viņas pusi. Maigi rozā bumba, ar savu rožainumu spēku stingrāk sakoncentrētu pret tās apaļuma vidū – rožaina bumba uz zaļganās zāles zem zaļganiem zariem.
Melnā virsjakā sieviete baltu galvu sēž solā un skatās skatās visu pēcpusdienu, tad ceļas un iet, iet pirms sārtajai bumbai jāpazūd no zaļās zāles zem zaļiem zariem.
Pirmdiena, 13. maijs 1991. Lietus lēns vakar visu dienu turpina līt šodien.
Inese šodien nosūta ‘Tu prasi...’:
2 Čaklajam
2 I. Auziņam
2 V. Vecgrāvim
1 – Silkalniem + vienu ‘Ceļa akm.’
1 – Rumbergai + 1 – ‘’ ––
Nosūtīju vēstuli Dzidrai uz dzimš. d.
14. maijs.
Nosūtīju A. Zemdegai Tu prasi + Tiltu.
15. maijs.
Inesei vakar nosvētīju vārda dienu!
Esmu kā upe Kas no lediem grib brīva kļūt Bet nevar – jo ziemai pavasaris. Bet rudens ledi kas to noslogo Sakaļas ciešāk un ciešāk. Tu mani nevari atbrīvot.
17. maijs.
Vakar vēstule no K. Pamšes, ļoti laba.
Bija grūta nakts – reimatisms kājās, atkal no pavasara vēja – vai visdrīzāk – no lielās vēdināšanas te. Te ir auksts un auksts un auksts – tas ir ‘manai personai’ –
18. maijs.
Ar flū gultā! Jau otru dienu kājas reimatismā (?) kā uguns sāp. Inese nupat ienesa vakariņām ļoti garšīgu viru! Viņa aizgāja ar Hubertu vakariņās ‘out’. Huberts teica būt pēc nedēļas (te bij 1 nakti) bet atgriezās jau šodien. Paliks ilgāk.
Sapņoju par braukšanu uz Latviju – grūt ticēt ka varētu vēl to izdarīt – pēdējā laikā ‘tā mugura’, ‘vēders arī’ un tagad flū! Bet aizvakar vēl soļoju līdz Safeway – vakar gan – lietus dienā mājā un tāpat šodien lietus mazliet un es visu dienu gultā. Really – sick.
19. maijā svētdiena. Apmācies. 7.35 a.m.
Piezvanīju Dzidrai – mācās, strādā dūšīgi! Manu 6. maijā izsūtīto vēstuli – nav vēl saņēmusi.
Gulēju labi, sāpes kājās vēl nesākas, bet ‘something’ urbinās viņās.
No Melb. universitātes prasot pēc manām grāmatām!?
No lielas laimes sāku staigāt Siltā spožumā kā saulē kā miglā Varbūt mākoņos. Tad domāt sāku – kad jākrīt būs No tādiem augstumiem, nē Nē, ar prāta atlikumu paguvu Laisties vēl atpakaļ zemes vēsās takās Paņemot tik atspīdumu uz sejas No šīm mākoņu augstumu ejām Paliekot ar mieru. Ak, mīļais, no kādas laimes es atsacījos Sava mazuma bailēs? Vai Mākoņu sargāšanas bailēs? –––––––– Vārds kas nekad nav viegli nācis Man pār lūpām, nu domās Par Jums Tas atradās tik viegli it kā citāds Tā vietā nemaz nevarētu būt. Izlija kā Aiviekstē ūdens līst Ar drošu vilni. Vai atbalss tas no Jūsu vārdiem?
20. maijā. 1991.
Liekas – esmu vaļā no flū! Bija ļoti nejauka – sāpes kājās tādas ka jākauc. C tabl. un arī vakaros pa 2 tabl. no parakstītās pret artrīti medic. Silts šodien! Inese nogrieza dārzā zāli – nopļāva ar ‘cutteri’ ‘lawn moveri’. Es uzkaplēju otrreiz istab. priekšas grēdu. Podā mēģinu iestādīt garlapaino puķi no vecā stāda.
21. maijs. Otrdiena pēc garā veekenda.
Vēstule no Dzidras, Leitīša, G. Saliņa un čeks no soc. service.
Nosūtīju Aivieksti Vitai Blaus. 2.09.
22. maijs, 1991.
Nosūtīju vēstuli Gunaram Saliņam – mazliet garāka kā parasti, atbildot viņam.
Biju parkā – 2 ievas tur zied un pārzied, jau sākusies vasara, uzlīst un silts arī, es gan vēl tinos un vīstos, viss šķiet auksts.
Manā logā šai pavasarī ļoti balti Mākoņi nāk, drūzmējas Koka zaros sēžas starp jaunām lapām. Ko viņi saka, ko nes, ko vēsta? Ziņu ka neprātīgā sirds vēl dzīva, Mirst tā un nemirst, nemirst No Taviem vārdiem dzīvo tālāk Un tālāk dzīvo. Vēl reiz, vēl reiz.
Inese rītu nosūtīs 10 ex. Aiviekst. Tēraudai. un 7 ex citas pēd. mūsu grāmatas K.F. balvai
Ojāram Jēgenam Illionisā
Chicago IL 60657 USA.
Lai neaizmirstu: O. Jēgenam,
Kult. Fonda Balvai nosūta
2 Aiviekstes
2 Ceļa akm. rakst.
2 Tu prasi pat. stāstu
1 Uz tilta.
O. Jēgenam
Chicago, IL 60657 U.S.A.
Labojums **** Ave.
23. maijs –
Biju bankā – pārnācu. Aizgāju uz S.way – pārnācu. Aizgāju uz pastu – pārnācu.
Atlaidos gultā gan tikai pēc tases tējas un sviestmaizes ar svaigām sēnēm.
Nosūtīju vēstuli un Aivieksti Pamšem $3.89.
Nezinu kādēļ – diena liekas laba, daiļa ar mākoņiem un gaismām, mierīga jau vasaras (?) diena. Sūtu vēstules un domāju – kurš iekrāso šo dienu gaišu? Vai G. viņš? Vai manas pašas spēks – izstaigāt garos gājienus? –
7 lidmašīnas šai manas atpūtas stundā aizslīdēja logā, gar mākoņiem un debess spožumu, gar jaunām zaļām koku lapām. Paldies Gunar, paldies Kārli, paldies Māra. Astotā lidmašīna slīd un nāks vēl citas, debess līdaciņas.
24. maijs. 1991. Lietus, sēnes pie kaimiņu sienas.
Norūdzis, vai novadējies Kāds ir šis gadus vecais dzēriens? Skaidrs, vai ar mielēm? Kas to vērtēs, svērs – bet Reibst, reibst Kā jaunais Jāņalus no veciem miežiem Un – apīņiem, kādiem apīņiem? Reibst, reibst Reibst kā pa Jāņiem.
Nosūtīju vēstuli Ļaud. pag. v. Birnei.
25. V.91
Dzidra piezvanīja – laimīga ka telefons darbojas un nav nekur nekāda ‘fax mašīna’. Šodien jūtos stipra – izhuverēju augšu un leju, izberzu lejas ‘mazo mājiņu’, izmazgāju savu veļiņu, apslaucīju putekļus… Ko vēl – arī spēlēju, izlasīju avīzi – – – un liku kārtis un gudroju domāju par G Saliņu – vai noturēšu viņa labās domas par maniem rakstiem? Vai uzrakstīšu ko jaunu?…
27. pirmdiena.
28. otrdiena.
Nosūtīju Aiviekst. + Tu prasi Aneraudam. un Ļaudon. Pag. valdē Dz. Birnei. $14 – Nosūtīju vēstuli Rubenei.
Trešdiena 29. maijs.
Nosūtīju vēstuli Kārlim Pamšem. Teicu – lai darās kā zina, prasīju vai grib lai sūta Sarmas grāmatas.
Iesēju – dilles, iesēju – zuchini! Samocīju pirkstu rokot briesmīgās saknes. Silta diena.
30. maijs. Silts. Ceriņi zied.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai.
Skaisti mākoņi staigā.
Nogurums, nevarība, slikts gara stāvoklis. Vai vakar pārstrādājies, vai nospiež tas, ka G.S. varbūt grūti cīnās lai iegūtu man atzinību? Un bieži uznāk doma – liekat man mierā. Un es negribu nekādu žēlastības dāvanu. Esmu iztikusi bez tām. Etc, etc. Un tik labi būtu… Un lieku kārtis un tās saka – nē un nē un nē –––
Aizeju uz parku atgūt labu gara stāv. Tur parastais (tagad katru dienu) kāds vandās pa atkritumu tvertnēm, nāks klāt. Vai nenāks. Uz ielas no aizmugures nāk kāds akmens. Melnais ar nice smile norāda uz savu puiku kas nāk tam līdz – very nice. Nesaka bērnam nekā. Very nice. How are you? Take it easy! Jā – take it easy – you are happy. Nāc mājās, ēd, dzer, skaties T.V.