[One very early card that predates the rest]:
[1954?]
[On back of postcard of her drawing of me in bed, 1951]
Baleta kurpes nāks uz šo pašu dzimš. dienu!
————–
Mīļā meitiņ!
Dzidra jau iet prom uz skolu un es neesmu Tev uzrakstījusi, nezināju, ka tik ātri laiks iet.
Vai Tev iet labi? Vai vari labi gulēt? Vai Tev ir – kūka? Ēd daudz, kad esi pie galda – citādi vēlāk būs tukšs vēders. Ēd visu – kas tikai tur aizsniedzams.
Mamīfordi bija tūlīt pēc pusstundas te, ka tu biji aizbraukusi. Apciemoja pažēlot – ka mēs pēc Tevis bēdājamies un pateikt – ka Tev tur izskatās – labi.
Mamf. teica, ka Tev nebūšot visas sestdienas aizņemtas George klubā. Tad jau – atbrauksi. Teicu papam, ka Tev vajadzēs bikses ziemai – viņš teica ka nāk. mēnesi viņam būšot nauda par jaunām olām.
Nav laika vairāk.
Kad būs vēstule?
Visu labu labu
Mamma.
———————
1.3.59
Mīļā famīlija!
Nerakstīju jums agrāk jo gribēju […]
[…] Ar mājām esmu pavisam apmierināta. Ēdiens ir labs un tā ir daudz: gulta mīksta: istaba studēšanai piemērota un cilvēki patīkami. Viņš pats, Thomas Gleghorn vārdā, ir viens no Sydnejas labākajiem māksliniekiem un strādā kā managers Blaxland Gallerijās, kas atrodas pie “Farmers”. Starp viņa paziņām ir arī vairāki latvieši. Tos ko varu atcerēties ir Zusteri, Rumba, kāds Āboliņš un Krivs (varbūt ka vārds ir Krievs. Bet viņš teica Krivs). Vakar vakarā te bija ciemos daži viņa draugi un starp tiem bij viens, ko sauc par Henri – uzvārdu neatceros – kas ir lietuvietis. […]
xxxxxxxxx Inese
—————
11. martā 1959.
Mīļais Darling!
Tavu vēstuli saņēmām šodien – trešdiena. Ilgi gan bij jāgaida! Nemaz nezināju, ka visi tik ļoti domāsim – kas un kāpēc neraksti? Tagad jau nu redzams tas ir, kā Tev gājis. Citreiz raksti biežāk. Dzidrai iet slikti – sestdien jutās slimāka kā parasti temper. cēlās. Aizveda uz Gosfordu pie dr. Duncan. Iedeva pilles (celofana kapsulās) dzēra līdz trešd. rītam tas ir šodien. Un šodien aizgāja uz skolu – mājās nākot salija. Nezin kas nu būs tālāk. Sestdienas vakarā un svētdien viņai bija temp. līdz 38.6 un tad klepus. Pag. nakti gandrīz nemaz nevarēja gulēt. Sestdien viņai atkal jābrauc pie daktera, jāved urīns un tad viņš pētīs tālak. Manas dienas ir aizgājušas ar šo lietu. Mazgāju arī veļu trīs dienas. Bet jāmazgā ir vēl. Tevi gaidīju mājās un jau cepu ābolkūku un šķielēju pa logu ārā vakariņas ēdot. Dzidra gan teica, ka viņai esot jušana – ka es šoreiz nesagaidīšot! Nu tā arī bija.
Bet tagad – kad Tu brauksi?
Laiks paliek vēss – šodien līst un ir auksts. Tev plāni vien bruncīši! Apskati kā un cik iznāk ar tām biksēm, tāpat cik par ‘skeini’ ļoti biezas sporta vilnas ir jāmaksā. Tas būtu jakai. Es arī tādu gribētu. Bet to – redzēs. Man liekās ka Tev vienu vienkāršu vilnas kleitu vai tikai svārkus arī vajadzētu. Tu mazliet apskati ko citi velk un tad apskati ko Tu varētu un gribētu pirkt.
Man latv. avīzē nav nekā. Kā jau pag. avīzē bija teikts – raksti bija no jubilāriem 75 g. vecā Sarmas un 50 g. vecā Tomsona.
Sarma nav rakstījis un es nezinu vai par mani un no manis kas būs nāksošreiz – tas ir pēc 2 mēnešiem. Tā tad tur es neko, ne naudu ne padomu drīzumā nevaru gaidīt. Aiz kreņķiem – ēdu.
Tu, vari braukt ar busu vai vilcienu, labi apsver. Braucot ar busu Tev ērtāk. Tev taupīsies 3 lietas: laiks, apavs un enerģija. Bet labā laikā tas nebūtu traki. Tā kā labās nedēļās brauc ar vilcienu, — kad sākas aukstas un lietainas – ar busu. Apavs ļoti plīsīs kājām skrienot un pilsētā kājas no iešanas pa cieto ielu cieš. To visu izmēģini un dari kā labāk. Kad nāks visas lekcijas pilnā spēkā, tad laika arī vajadzēs taupīt.
Mums te pienāca ziņas, ka Loreli sabraucis auto universitātes priekšā. Cik daudz cietusi, to īsti nezināja. Tā kā tu neko nemini, tad varbūt nav tik ļauni. Jo īsāks ceļš tev dienā braucams jo tas arī ir drošāks šādās accidentu lietās.
Šodien beidzu lasīt Don Camillo un ir pavisam žēl no tiem itāļiem šķirties. Pēdējās nodaļas varēju lasīt vieglāk. Ja vēl kādu tādu grāmatu ņemtu cauri – tad tā lasīšana par 50% uzlabotos. Dzidrai bija noteikti jādzer zāles ik pēc 6 st. tas bija 11 un 5. Tad vakaros es ilgāk lasīju. Tagad vajadzētu izrakstīt tos vārdus, kas tur tika lietoti un ko es pa pusei iemācījos no jauna – un tos vajadzētu patiesi iedzīt galvā. Tad būtu very good, priekš nākošās grāmatas. Bet olas, olas olas. Tagad dēj ap 48 duči dienā. Vienu dienu bija jāsaskaita, un tagad nāk vēl arvienu jaunās oliņas klāt…
Tas Krīvs ir pareizi, tie visi ir latv. tagadējie te labākie, kas strādā. Nu ir jāiet gulēt. Būs jāsaka – ar labu nakti! Dzidrulis cīnās ar [line missing] ēst neko. Tikai ar kariem.
P.S. Paps ar Dzidru tūlīt brauks uz dakteri un viņiem nav laika rakstīt.
Dzidrai nav sevišķi sliktāk, bet labi arī nav.
Raksti drīz. Paps dusmīgs ka Tu nerakstīji ilgi.
Kad brauksi?
E.
——————
13.3.59
Mīļā famīlija!
[…] Laurelej patiešām uzskrēja auto virsū, bet pašai nekas nenotika, tikai kurpi salauza. Tas notika pašā pirmā dienā no rīta, pirms es vēl biju viņu satikusi un tā nebiju klāt. Nezinu īsti kur tas notika, bet kaut kur viņa bija kāpusi nost no trotuāra uz ielas uz kāda stūra un mašīna nākusi ap stūri un sabraukusi kurpi. Kā viņa tika sveikā cauri to nevaru saprast, jo kurpei papēdis bija lausts un arī pati kurpe uz pusēm [sketch of high-heeled shoe with arrows indicating break points]. Viņa dabūja braukt uz pilsētu pusdienas laikā un pirkt jaunas kurpes. Charmainai bija divi pāri līdzi un viņa aizdeva Laurelei vienas – citādi viņai būtu bijis jāstaigā bešā.
Xxxxxx etc etc Inese
XOXOXO Dzidrai
———–
17.III.59.
Mīļā Inese, par naudu nu Tu būsi gan bijusi jau izmisumā – bet varbūt vēl kā nebūt turies. Mēs pastu sestdien nesaņēmām – tikai vakar, pirmdien pēcpusdienā no ārsta braucot. Šodien, otrdien paps Tev naudu sūtīs.
Ja vari – labi būtu ja Tu piektdien atbrauktu. Jo Dzidrai arī tad būs pāris dienas pārmaiņa. Dakters vakar nolika gultā uz 2 ned. mazākais. Jāiet pie viņa atkal pēc Lieldienām – kā viņš domāja, tas būtu – pirms Dzidra sāks tad iet uz skolu. Esot viņai inflammation of lungs. Tā jau kaut ko varēja domāt, pēc tā, cik viņa slikti jutās. Kā mēs ar citu tiksim galā, es nezinu, bet franču un latīņu jau kā nebūt lauzīsimies pēc grāmatas. Dzidra valodās ir tiešām laba. Patur labi prātā visus – régle. Es ilgojos jaunas franču grāmats. Sāku otreiz pārlasīt Camillo. Nezinu kā tagad darīt, laikam būs ar Fernancu meitenēm Luim jānosūta viņa Camillo.
Gaidīšu Tevi – lai redzētu, dzirdētu kā Tev iet. No vēstules jau var saprast ka tas sākums ir visai stormy – kamēr viss būs sameklēts un pierasts un izkārtots.
Es sēžu līdz kaklam olās – un tas ir viss. Jaunās vistas sāk vairāk dēt un tagad jātīra ap 50-60 duči dienā.
Jābiedz.
Mamma
Paps sauc!
—————————
Svētdien 5 apr.
Mīļā Inese,
Vakar paps Rutenbergiem veda olas un tad atveda Tavu vēstuli un Dzidrai lielo olu. Dzidra aiz uztraukuma nevarēja ne vaļā dabūt. Paldies par sūtīšanu – prieks jau bija liels. Dzidra no trešdienas iet skolā. Tas ir – bija 3 dienas. Tagad veekends. Pirmā dienā atnāca galīgi nogurusi mājās un teica, ka visu dienu sāpējusi galva. Otru dienu arī bija bāla kā kaļķis un arī bija sāpējusi galva – bet drusku mazāk. Trešā dienā viss ij izskats, ij sajūta viņai bija labāka, kā 2 pirmās dienās. Arī tagad sestdien, svētdien jūtas labi – un nu ceram, ka varbūt viss nelabākais būs pāri. Ar mācībām viņa laikam saņemsies. Mācās visu laiku. Luis teicis lai pasaka Tev, ka tu labi teačijusi. Dzidra izrunā, lasot, lasījusi labi un kādā rakstiskā testā no 10 vārdiem visi 10 bijuši pareizi. Kad uz jautājienu – kuram pareizi, līdz ar 3 vai 4 citiem arī Dzidra atsaukusies – visa klase izbrīnējusies. „Uch, she must have studied hard!” – Dzidra bija priecīga. Latīņu valodā bija pirmā dienā nobēdājusies – bet nu jūtas atkal labi. Citās mācībās arī nesūdzās. Tad nu būtu – paldies Dievam, atkal uz ceļa. Bet dakteris teicis ka labāk ir un labi ir – un lai iet uz skolu, uzmana temperatūru un visu sajūtu un pēc 3 ned. lai aizbrauc vēl pie viņa. Dzidra izskatās bāla, bet labāk kā pirms tās slimības, kad viņa sūdzējās par galvas sāpēm un ik dienas bija dzeltena seja. Ēstgribas gan viņai nav. Un man arī ir maz laika ko labu gatavot. Mīcos tik pa olām. Dēj arvien vairāk. Man ir sākušas atkal tādas muguras sāpes, kā man reiz bija kad pupas lasīju. Sāp krusti un iekšas un nezin kas. Bet domāju, ka tas pāries.
No grāmatu spiestuves, tas ir no Mintauta Eglīša Sidnejā, kam rakstīju – saņēmu vēstuli, ka viņš šogad un pat jau nākošgad ir apkrauts darbiem, ka vairāk iespiest kādu grāmatu, nevar. Un viņš var izdot tikai maza apmēra – līdz 64 l.pp. biezas grāmatas, un ko viņš izdevis – visas ir tam nesušas zaudējumus. Tā tad – bēdīgi. Bet tā jau tad laikam ir tā vaina – ka viņa grāmatas ir par mazām – neviens lāga negrib nopirkt tikai vienu stāstu, visi grib lielas, biezas, izskatīgas grāmatas, ko likt lielos, smalkos grāmatu skapjos, smalkās, zolīdās mājās.
Eglītis raksta arī tādu glaimojošu teikumu: „Reizu reizēm esmu Jūs iedomājis, kā vairākkārt godalgotai autorei, par kuru ienāk labas atsauksmes no malu malām, derētu izdot kādu stāstu, bet ne pie kā noteikta neesmu ticis.” Tak jau kaut kur kāda laba atsauksme ir bijusi. Tas tā kā dod atkal spēku. Bet laika nav rakstīt – un tā tad iespējas izdot grāmatu arī grūtākas kā vēl domāju. Viņš ieteic rakstīt kādām citām, lielām grāmatu izdevniecībām. Varbūt. Žēl ka viņam pašam jau nerakstīju pāris gadus atpakaļ. Bet ne ko darīt.
Ceru, ka Tev iet labi. Nopērc sev katrā ziņā vairākus triko krekliņus. Vienkāršie triko, nu tādi kā adīti un ne vilnas. (tie jau Tev kož Tavu ādiņu!) ir tie labākie. Ja gadās sasvīst – tie vislabāk uzsūc mitrumu un tur ķermeni siltu. Pērc trīs četrus, lai vari mainīt. Tāpat pērc krūšturus un dažas biezākas biksītes, kā tikai nailona. Kad nauda cauri – brauc mājas. Iepirkties ej, kad laiks. Sagatavojies, ja pēkšņi ir auksts laiks, lai Tu neesi gluži pliks. Kad Tevi gaidīt te, par to vēl neesam domājuši. To Tu mums raksti. Raksti visu un cik vien daudz vari. Kruķīj atri, gan mēs sapratīsim.
Vakar paps bija labā gara stāvoklī – un mēs aizbraucām uz Entrences kino, vakarā. Nezinājām kāda filma būs – bija ‘Titanika bojā eja’. Un vēl kāda maza kriminal filmiņa. Nekā liela jau visā nebija – bet bija labi atkal paskatīties.
Mazgāju veļu – tikai ar vārīšanu – jo nebija laika berzt. Iznāca tik balta ka man žēl šo gada mūžīgās beršanas un retās veļās mainīšanas tādēļ, ka nevaru izberzt. Tagad tikai vārīšu. Lai plīst.
Merimē pa lapai lasu. Viņš ir fain! Man tikai negribās pietiekoši lietot dictioneriju. Ar Don Camillo biju prātīgāka un pacietīgāka, un to darīju. Vairāk iemācījos. Tagad tikai lasu uz priekšu. Bet saprast varu ļoti labi.
Mācies dūšīgi! Skaisti ir mācīties un spēt lasīt grāmatas daudz valodās, zināt par daudz tautām un zemēm viņu īpatnējo. Mācies dūšīgi! Un ej gulēt laikā! Un ēd dūšīgi! Un esi mīļa un laba un saprotoša. Un neļauj sev pa galvu dancot un nekāp citiem uz galvas u.tt.
Vakar kino man sēdēja blakus veca vecenīte, sprodziņās un špicītēs, tā kā no rokoko laikiem un viņai bij līdz pompadurs un grāmata. Un katru starpbrīdi viņa lasīja savu grāmatu. Bija prieks uz viņu paskatīties – tādu dzīvu vecenīti. Dzidra ies uz pastu un nesīs vēstuli.
Mīļi sveic.
——————–
Trešdien, 8. aprilī 1959.
Mīļā Inese, paps Tev vakarā rakstīj garu vēstuli, mēs ar Dzidru tikai penterējām: femina, femina, feminam u.tt. Šorīt jāpieliek arī man kāds vārds Tev. Mums jau otrā diena kā ir laiks vēsāks. Odi vakar vairs nekoda, šorīt aukstums jau kož kājās. Tev jāpērk tupeles, siltas. Paps ja neaizmirsīs, to arī Tev teicās rakstīt. Tā tad – nopērci. Bet siltas! Ziemas vakaros vajadzēs tupēt vēlu augšā, un tad kājas sals. Tava sega ko klāt uz grīdas nav gatava. Nevar visu izdarīt. Tagad reizu pēc reizes mazgāju veļu. Bet vēl arī tā nav gatava. Katru dienu pāri par 2 lielas kastes olu. Aizvakar skaitījām olas dienā, bija pāri par (8) astoņi simti. 9 spaiņi kaklberiju – saproti? Raksti nu atkal drīzi mums, kā Tev iet? Kā darbs veicas, kā ar mājniekiem sadzīvo? Kur eji, ko satieci? Kad – brauksi?… Dzidra domā tikai par mācīšanos, stipra viņa vēl nav. Aizvakar sportos lēkusi – tad atkal sāpējusi galva. Vakar nežēlojās par to. Šodien atkal viņai sporti. Rītu sience testi. Bet mācīties viņa mācās ar lielu patiku. Varbūt iet arī uz sacensību.
Merimē man ļoti patīk. Formā ir savādāks, varbūt izstieptāks dažuviet un citā ne tik concentrēts, kā tagad raksta – bet tēlojums, psicholoģija, cilvēku tipi dzīvi un pievilcīgi. Taisni jūtu, ka kaut ko mācos – kā būtu jāraksta.
No Sarmas saņēmu tagad vēstuli – mani raksti (arī divi dzejoļi – velns parāvis!) un divi linoleja griezumu reprodukcijas būšot aprīļa beigās lit. pielikumā. Un vēl Sarmas raksts – eseja par mani. Tad nu saturies, kas tur būs.
No Klauverta saņēmu vēstuli – 5. jūl. rakstnieku vakars un jau pieņemts ka arī es piedalīšos.
Aizvakar nopirku slimming tablets, vakar vienu iedzēru un uzēdu virsū 10 sviestmaizes ar salami. Redzēs kā ies šodien. Gars stiprs, tikai miesa vāja… Tā saka par tādu gribēšanu un nevarēšanu izvest tos nodomus.
Kad brauksi mājās – lūdzu paņem priekš manis kaut ko labu franču valodā. Man liekās tā beigu beigās ir visvieglākā un izteiksmīgakā valoda pasaulē. Pa vārdam jau es arī mācos klāt un drīz lasīšu pilnīgi brīvi.
No Karīnas Tev ir karte, nokavētais dzimš. dienas apsveikums un lūgums lai Tu uzraksti viņai savu Sidnejas adresi. Paps teica to iekšā savā vēstulē nelikt – viņš necieš Karīnu.
Mīļais bērns – nezinu ko vairāk teikt – apgādā sev veļu un tupeles un pagudro kas Tev pie biksēm, ja nopirksi, būs augšgalam ko vilkt? Viņām (tām biksēm) laikam ir arī piemērotas jakas? Apskaties
Un raksti!
Mamma.
P.S. Jakovic kundze raksta lai Tu iestājoties Beveroņu (laikam) studentu biedrībā (korporācijā), bet paps par to Tev būs rakstījis savas domas!
—————————-
9.4.59
Mīļā famīlija!
Tikko saņēmu otro vēstuli no jums šonedēļ. […] tomēr nevaru atlikt rakstīšanu jo – man Paps ir atsūtījis Annā tantes (vismaz man tā liekas) vēstuli!!!
Sāku to lasīt un nevarēju saprast, kādēļ man tik ļoti cītīgi stāsta kuros mēnešos pie jums ir ziema, kuros vasara!
Vai otra jau nosūtīt uz Berlīni? Tas gan būs joks!
Tomēr žēl ka to nesaņēmu, jo es jau tā dabūju mazāk dzirdēt no papa kā no mammas un Dzidras. […]
Par mājās braukšanu pašlaik nav ko domāt. […]
xxxx Inese
——————————–
Lasi šo pirmo!
Mumfords kādu no mums pie Tevis aizvedīs – bet nezin kuru? Dzidra jau būs – bet vai es vai paps to nezin. Papam uznākusi lielā nezināšana: …”es par to nekā nezinu,” „Es nezin vai varēšu, es jūtos nelabi…” „Ja es braukšu – es nedomāju ciemoties pie Gleghorna kundzes bet Ineses – viņai nekas nav jāraksta.”
Un tā tālāk.
Cerams viņš pats aizbrauks un būs ‘very nice’. Varbūt ja nē – tad es.
Mammma
———————
Manu mīļo meitenīt, es tevi spiežu uz mājā braukšanu – bet tas tā tikai tad – ja laiks. Ja es zinu tagad, pēc Tavas vēstules saņamšanas ka Tev nav laika – tad es neuzplijos. Palieci līdz maija brīvdienām un mācies! Sestdien te uz vienu mirkli ienāca Mumfords, (garām braucot uz Newcastli uz kādām sporta lietām un paņemt 12 olas) un viņš domā, ka viņš brauks kādu piektdienu uz Sidneju un var Tev kaut ko aizvest. Varbūt arī kādu ciemiņu. Viņš papu nesatika, jo paps bij pie vistām, un viņš ļoti steidzās – bet kad vēlāk papam par to stāstīju – varēja noprast, ka tā ‘aidīja’ viņam pa prātam ja kāds varētu ar Mumf. uz vienu vakaru pie Tevis aizbraukt. Es nevarētu braukt, man mati kā mežonim un tauki nedomā nozust. Tāds nevaru rādīties.
Nu skaisti gan papam bija izgājis ar tām vēstulēm! Un viņš jau bija ielicis pareizi – Annā tantei viņas vēstul un aizlīmējis – un, kad jāliek Tava Tavā konvertā viņš uz reizi saka – „ka tik nesamaina!” Paskatās uz Tavu vēstuli, kā tad esot samainījis, plēš ar adatu vaļā Ann. t. vēstuli, izrauj to lapu no tās un ieliek Tavā! Very nice!
Dzidra mācās kā traks un tikai uzpasē kādas atzīmes kurš dabū. Viņa ļoti grib būt no pirmām. Papam par prieku – viņa saka. Viņa varētu arī, viņai tiešām galva strādā, laba atmiņa valodās. Bet veselība vēl viņai nav stipra. Šorīt aizgāja uz skolu dzeltēns un bāls. Bet aug kā traks. Tas viss jau ņem spēkus.
Merimā lasu lēni, gribētos nākošo kaut ko modernāko, lai gan – labs ir.
Prof. K. Ābele atsūtīja savu balažu grāmatiņu, maza, vācijā izdota. Pēc mana kristītā vārda meklēdams, ko grām. ierakstīt, uzzinājis ka esmu gājusi Akadēmijā. Jā visi jau to vēl nezina, cik es daudz cīnos.
—————————
Sestdien 18. apr. 1959.
Zinu, ka Tev nav laika ne vēstules lasīt, bet mazliet jāuzraksta. Atbraucām labi un skaisti. Jauna mašīna šūpot šūpo. Pa ceļam bij migla, lietus un arī sauss ceļš un burvīgs mēnesis. Mamfords bija omulīgs un šo to visu laiku runāja, bija pavisam nepiespiesti labi. Viņš esot enjoiis to cup of tea very much.
Man vakar visu dienu bij labs gara stāvoklis un prieks par ciemošanos pie Tevis un ir tāpat vēl šodien. Priecājos ka Tu izskaties vesela un strādā dūšīgi un Tev sabiedriski iet labi. Tur gadās tāda laipna kundze, tur atzinīgi vārdi, arī tas namaz nav slikti ko par Jums abiem ar J. runā, turies tik tāpat, tad būs viss jauki. Labi ka tam fotogrāfa seskam sadevi pa degunu. Pulkā ar citiem Tu vari iet kur gribi, un vienreiz, kā ar viņu, to fotogr. Tu biji kaut kur uz interviju – tas all wright – bet vairāk Tu redzi nevar, paliek uzbāzīgs. Labi stāv Tev bikses, mētelis arī labs, tikai pie mēteļa uzmanies neliec citu ļoti krāsainu – bet Tu jau neesi jāmāca. Kurpes valkā jau pa māju un tikai tad dodies tālākā gājienā. Ēd ābolus, afelsīnus cik ir un cik vari un ja vari atlicināt 10 minūtes – pagrozies ar to disku, Mamforda dēļ. Man viņa žēl – liekās viņš tik ļoti gribētu lai Tu svied.
Es jau saprotu cik Tev maz laika – bet ja vari – dari. Spēka Tev varbūt ir, tas Tev arī derētu, ne lai tievāks paliktu – (Tu jau neesi resns, tikai tik nu ir apaļākas rokas, tādas kā es gribēju kādreiz Tev redzēt) bet tas Tev nāktu par labu, ja turpat mācīšanās vidū, Tu pagalmā pavingrotu. Tu esi mazliet bāls, Tev asisnis riņķotu labāk. Tās sarunas par mākslu var arī izlaist, ja ar tām Tev aizietu kādi brīži.
Gleghorns pūlās all wright – bet tā modernā māksla vēl nav atradusi kur apstāties – viss experimenti. Mazliet vairāk efektu un mazāk sirds, nekā vajadzētu. Piem. kādēļ tām gleznām, kas izsaka neko vairāk, kā dabas skats – jābūt tik lielām? Tas apmēram tā – ka nelielu dzejisku teikumu, kāds pūstu ar [..]dzu taurēm. Tas vairāk atgādina dekoratīvu glezniecību, ir pa pusei kā ornaments. Bet es tikai to minu, (guess). Tāpat es gribētu zināt uz kādiem principiem viņš gleznu komponē – konstruē. Man arvien bija tā – ka es vienu galu viņa gleznā skatos – bet otrs ir pilnīgi kaut kas atsevišķs, kā citā istabā. Apvienot es to varu tikai – domājot, ne skatoties un jūtot. Tās visas ir jaunas, citādas lietas, kā vecie glezn. likumi.
Bet es to negribēju prātot. Es gribēju teikt – būtu bezgala labi, ja Tu varētu pasūtīt franču modernās mākslas un literatūras žurnālu. Labāko tāda veida žurnālu no Parīzes. Tas būtu milzīgi veselīgs. Arī man. Es 5 šil. nedēļā no klav. skol. naudas mēģinātu atlicināt. Uzzini cik maksā. Kaut kur mēs reiz franču žurnālu nosaukumus lasījām.
Par Albert Camus – tas ir to, kā grām. Tu man iedevi lasīt, varēsi šo to palasīt Ceļa Zīmēs, tur ir apcere. Arī par to otru (Kokto) kaut kas ir – bet ne tik vērtīgs raksts.
Par Virdžinijas W. grāmatu nelauzi par daudz galvu – sataisi no tiem citu apskatem, no tām grāmatelēm, kas Tev ir. Tur ir gari citāti.
Dzidra gribētu pie Tevis palikt visu weekendu, vēlāk pēc testiem. Es to labprāt gribētu. Varbūt varētu iekārtot lai viņa tur teiksim – reiz par mēnesi, paliek veekendu un mācās gleznot vai zīmēt. Ko Tu saki? Varētu iejautāties – vai Dzidra to varētu un cik tas maksātu? Par to vēstulē man neraksti, izrunāsim kad atbrauksi.
Ielieku no avīzes par W. Wulfas esejām. Varbūt kāds vārds der Tev.
Nu šovakar – pietiek. Tu eji taisni nekautrējies neno viena, nerauj galvu plecos. Tu tāds kautrīgs tur izskatījies, galvu arvien noliecis.
Nu gan jāiet gulēt. Un kā gribētos ko darīt – jo visa diena ar olām pavadīta.
Pirmdiena.
Paps bija Wyongā ar olām un aizlaidis līdz Gosfordai un nopircis secondhand fridžu elektrisko un washing mašīnu, gan tādu kas ūdeni nesilda pati, bet tomēr!
Jā – es vēl Tev gribēju teikt, ka es nemaz nedomāju ka Tev būtu jāiemaisās J. bārzdas lietā. Lai vīnš audzē ja grib. Ja Tev nepatīk – vari to teikt, bet vairāk nē, kā Tu pati to domā. Interesanti kāpēc viņš audzēs? Varbūt – joka pēc. Grib redzēt, kā jūtās vīrs ar bārzdu.
Un tad ar to sviešanu – Tev patiešām nav laika. Vairs tikai 2 nedēļas – mācies un taisi esejas. Gan sviedīsi te. Nevar jau trakot.
Nu tas ir viss. Atraksti, kad laiks un visu bez gudrošanas, lai neņem daudz laika.
Es gan tur pie Jums izturējos kā dops ar to bilžu skatīšanu bet – man jau vajadzēja apskatīt pamatīgi.
Xxxx mmmm
No manis saki paldies Gelghorniem par to vakaru – es biju boring – bet esmu no 15 gadu cantry dzīves.
———————–
Otrdien ? apr.
Mīļā Inese,
Nav nekas sevišķis, kādēļ būtu jāraksta, bet jānosūta Tev Karīnas karte un tad jāparaksta kaut kas. Mums jau otrs vakars ir tik auksts, ka man vairs nekas neveicas, mētājos no viena kakta otrā un tā aiziet tās pāri stundas kādēļ visu dienu ir dzīvots un strādāts no darba darbā. Lasu Camus. Labs, nopietna lasam viela. Atkal citāds, kā citi. Man patīk tas veids kādā viņš raksta cilvēku sarunas. Gari apraksti – bet ne garlaicīgi. Tikai man tā nelaime vārdnīcu lietojot – ļoti bieži to vārdu ko es nesaprotu franciski, es nesaprotu arī tā anglisko tulkojumu. Vienkāršākos vārdus jau saprotu. Bet samērā maz paliek neatrisināts. Un tad arī slinkuma dēļ un – lai paliek kaut kas, kad otriez lasīšu.
Dzidra mācās un rēķina savus punktus. Dzidrai veselība laikam labāka, tikai nu no vakardienas mazliet deguns nemierīgs. Te pie guļamistabas loga viņai labāk jāsaģērbjas ja grib te mācīties. Kā Tev — arī aukstums lodā pa istabu? Saģērbies savā ‘traksūtā’ un paklāj segu zem kājām, vai ap kājām. Siltu pudeli arī Tev vajadzētu, ne gultā, bet pie kājām vēlu vakarā sēžot. Tā Tev jānopērk – ja peniņi atliek. Tas ļoti uzlabotu stāvokli – jo kamīnu jau Tu vienmēr nevarēsi kurināt.
Kā citādi? Kā ar ļaudīm, kā ar mācībam? Ja atliek brītiņš uzraksti. Un tad jau drīz ziņosi – kad brauksi? Paps Taxation Depart. tikai vakar aizrakstīja, bet to zīmi teica lai tūlīt sūta uz universitāti, ne te. Tad ātrāk būs tur. Ceturtdien aizmirsām Mamfordam vistu. Dzidra teica, ka piektdien prasījis – un nebijis pleased. Tad sestdien mēs ar papu braucot uz Entrances kino, vispirms aizvedām uz Gosfordu vistu. Paps bija ielicis arī vistu mēslu maisus. Viņi bija gribējuši pie mums iebraukt tanī dienā, kaut kur uz Wyongu uz dinné braucot. Bet tad zināms nebrauca. Mēs tūlīt pa galvu pa kaklu skrējām uz Entranci. Dzidra palika mājās – studī! Nebij nekāda vērtīga filma – kaut kas – ‘…round the flag boys’… Bija Newmans, tas nekas. Un J. Colins un vēl kāda aktrise ko es napazīstu un neieskatījos vārdu.
Vistas kliedz un dēj un es tīru olas līkiem pirkstiem. Man liekas ka tagad iznāk kādas 16, ja ne vairāk, kastes pa nedēļu. Dažu dien viss iet nekas, gludi, un tad ir labi. Bet dažu dien viss aiziet mežā – sākas kliegšana un brēkšana un tad liekas ka nevarēs ne cik ilgi vairs padzīvot te. Vakaros neko nevaru padarīt. Drusku tik lasīt. Lai Tev labi paveicas tās esejas! Dzidra par to, ko teica Miss Ryn nekā nezina.
Raujies dūšīgi. Dzīvo vesels. Labu nakti… [two notes of music]
———————–
Pirmdien 4.V.59
Mīļā Inī,
Dzidra jau Tev laikam ir tikko aizsūtījusi kādu vēstuli, viņa tā noslēpumaini rakstīja. Tad Tu zini kā mēs dzīvojam – ejam arī uz kino! Citādi gan tikai olas un olas un pa vidu tādas pusbeigtas vistas. Padarīt cita nekā nevaru un tas kauj nost. Bet – ko lai iesāk?
Ceru, ka Tev iet ar esejām labi, laiks jau laikam iznāks garāks rakstīšanai, kā domāji. Grifitienes meita rakstījusi ka brīvlaiks Jums tikai no 16.V. apmēram. Maz Jums ar Dzidru būs tad kopā.
Dzidra mācās un laikam iet labi, nekādas nelabu baiļu pazīmes nemana no eksameniem un tas ir ļoti labi.
Es pa vakariem lasu La Peste. Drīzi būšu beigusi. Būs jāpārlasa vairāk nopietnās vietas, jo vidū nāca tādi pesta apraksti un prātojumi, ka es dažreiz pa puslapas pusei peldēju kā pa miglu. Pazaudēju un atkal atradu – par ko iet runa. Bet lasīt nekad nav vēl apnicis un es ar lielu patiku lasīju arī tos teikumus kuros nekā nesapratu. Gādā tik vēl kādu franču, ko tūlīt lasīt, lai tas kas palicis prātā tūlīt tālāk darbā liekot nostiprinātos atmiņā.
Jo nopietnāku grāmatu es lasu – jo vieglāk liekās būtu – pašai tamlīdzīgu sarakstīt. Viss tik vienkārši, patiesi, droši un skaidri teikts. Bieži atrodu domas, ko pati esmu domājusi un ko neuzdrošinātos likt savos darbos, tādēļ, ka tās sīkas un mazas. Bet labi rakstīšanas noslēpums taisni tur laikam ir – atklāt visas savas domas tā, kā viņas domātas un – kādēļ.
Šodien te ir svētdiena (pirmdienā 1. maija pārceltā svētīšana) un pasta nav. Tā kā nezin ko Tu raksti – varbūt ir vēstule.
Vairāk nav ko pļāpāt – paps aizbrauca uz Entranci ar olām un tad man šī stunda jāizmanto blēņām, (tās ir arī rakstīšanai Tev – niekus.)
Bet ar nieku rakstīšanu cilvēki top slaveni, tā tad ‘chapeau bas’ pret niekiem. Tur tanī franču grāmatā viens to chapeau bas arvien saka, cerēdams ka citi to teiks par viņa grāmatu, kad tā būs sarakstīta.
Nu lai tavām esejām saka – chapeau bas!
Paps bēdājas ka nav Tev aizrakstījis lai Tu nepiedalies studentu trakulībās! Nu – pagalam Tu esi!
Vai Tev nauda jau ir? Vai Tu esi atkal tukšu maku un vēl nedod?
Vai esi apskatījus kādu jaku Tev ziemai vajaga?
Es arī par kādu gudroju.
Gaidam vēstuli.
Mmmm
Xxx
—————————
7.V.59.
Mīļā Inesī!
Daudz mīļu paldies par mātes dienas apsveikumu un dāvanām – grāmatām! Nu gan ir ļoti jauks vakars – liels prieks par tiem izgrieztiem ziediņiem, ko Tu esi līmējusi uz kartiņas un par to rozi – un par grāmatām, grāmatām… Esmu pati tik lepna uz sevi, ka tā varu tagad lasīt franču valodā. Ja vien laika pietiktu – lasīt būt bezgala ko. Tas ir – ka Tu man tā piegādā! Tikko vakar beidzu ‘La Peste’, (vai aizvakar tas bija) un jau sāka itkā trūkt vakarā pie kā, pēc visiem rūktumiem, piegriezties un nomierināties. Tagad tūlīt sākšu laikam ar Kamus, jo viens autors kad ielasās, tad to vieglāk lasīt un labāk viņa īptanības iepazīt. Gaidījām no Tevis vēstuli. Tava grāmatu paciņa mani sākumā tik daudz nepārsteidza – domāju gan, ka esi tik pārāk uzmanīga un atsūti man grāmatu tieši tad, kad esmu iepriekšējo beigusi lasīt. Bet tad, kad es sāku tīt vaļā un redzēju svētku pakojumu, ar lentīti sasietu, un tad vēl kartiņa ar puķēm parādijās – tad es nepavisam nevarēju saprast kas ir? Vai man ir dzimšanas diena jau? – es domāju. Un tad es lasīju – mātes diena! Ne prātā man nebija nācis, lai gan nesen Dzidra kalendarā nesen lasīja par to. Tā Tu mani lieliski pārsteidzi un ļoti ļoti iepriecināji.
Patreiz paps jau guļ un mēs vēl ar Dzidru tik čubināmies, katrs pie sava galdiņa. Un es cilāju un mīlinu grāmatas, un ir tāds Ziemassvētku brīdis…
Olas gan stāv netīrītas, bet lai stāv līdz rītam. (Man nav arī te fillingu iekšā no mašīnas ienestu un tā es varu atļaut sev to izpriecāšanos).
Vēstuli ļoti gaidījām – bet ka Tu esi ko sūtījusi un kāds vārds ir no Tevis tad jau prāts mierīgs, lai arī vēl nav vēstule ar visiem stāstiem – kā Tev iet? Vai Tu naudu esi dabūjusi un vai Tu esi sveiks un vesels – tie jau tie galvenie jautājumi, ko gribās zināt.
Dzidra laimīga pārnāca no skolas – staroja vien. English – pirmā klasē! Es arī priecājos un paps arī. Arī matematikā 6., un tas ir ļoti labi. Par citiem subjects vēl nezina. Bet šīs jau ļoti ļoti labas ziņas. Arī veselība liekās viņai ir atkal kārtībā. Nemana vairs tik lielu nogurumu, — bet viņa jau gan ar gribas spēku vien šo laiku dzīvoja, fizisko ķermeni aizmirsusi.
Būtu gan jauki, ka arī Tu jau būtu mājās – tādi cepumiņi ir sacepti un tēju vai pienu vēl vārīšu…
Bet pēc nedēļas tad jau būsi arī Tu!
Dzidra gudro aizbraukt pie Tevis un tad abas reizē atbrauktu mājās. Papam par tādu lietu vēl nav nekas teikts, bet varbūt viņš atļaus. Ja tikai pie Tevis varētu palikt kādas divas vai trīs dienas?
Ja viņa aizbrauktu piem. otrdienas vakarā un paliktu līdz piektdien. vai arī trešdien aizbrauktu. Ja var – tad par to jāgudro. Bet vēstule ilgi ies. Varbūt mēs Tev piezvanīsim.
Lietus līst mums atkal, olas dubļainas, man daudz darba, bet prāts uz tādām vien lietām – lasīt visas tās grāmatas līdz, ko Tu lasi! Vai tas nebūtu jauki! Tad arī man kaut kas no studēšanas tiktu.
Pati es nekā neesmu uzrakstījusi. Vakarā tāds nogurums, ka vienīgi lasīt vai mazliet paspēlēt var. Ja paps vienmēr ātri ieietu savā istabā, kā šovakar, tad es vairāk padarītu. Kamēr viņš sēž pie galda man nekas ‘garīgs’ nenāk ārā.
Gaidīsim Tevi ar gariem stāstiem par to kā gājis, kad atbrauksi, vēstuli garu vairs vari arī nerakstīt – laika Tev nav daudz.
Visu mīļu, labu! Mamma.
P.S. Nezin vai piezvanīsim, varbūt ātri uzraksti vai Dzid. var braukt?
———————————-
9.5.59
Mīļā famīlija,
[…] Tā grāmata par “Virginia Woolf” ko mamma man aizdeva ir ļoti laba. Pašlaik to lietoju un tā man noder priekš šitās essejas daudz vairāk kā tās ko dabūju bibliotekās.
Gribēju tās franču grāmatas sūtīt kā vienkāršu paku, bet tā iznāk dārgāk kā kad sūta par “Book only” un tā nu gribot negribot bij jānodod noslēpums un jāraksta ārpusē kas pakā iekšā. […]
xxxx jūsu Inese
———————-
[no date]
Paps Tev raksta garu vēstuli, jo tikko no pasta saņēmām Tavu.
Es tikai gribēju pateikt, ka Tu Austru varētu uz pāris dienām ielūgt te pie sevis. Es nevarētu uzņemt viņas vecākus, jo te viss tik – prasti! Bet jauni uz tādām lietām neskatās. Ja viņai ir māsa vai brālis, vai arī viņa grib viena pati braukt – viņa to varētu darīt. Tu sagaidītu Wyongā. Kaut kā gulēšanu gan iekārtotu un Jūs tad krietni izstaigātos kalnos. Mēs tad varētu to picnicu rīkot kuru jau Mumfordi arī gaida. Lai tik Austra (un ja viņai vēl kāda māsa vai brālis līdz) paņem vecas labas kurpes staigāšanai pa mežu. Tā Jūs dabūtu izpriecāties. Tas varētu būt vislabāk sestdien un svētdien – kad? – to Tu pati sarunā. Tas viss protams – ja Tev tā patīk. Papam to neesmu teikusi – viņš jau manas ‘idejas’ noliegs. Bet Tu pati vari rīkoties, neesi jau vairs bebis, un aprunāties.
Tagad ir lietains laiks, bet visu laiku tāds nebūs – būs arī skaists.
Es arī gribētu kādu dienu holideju! Varbūt Tu man kādu pāri iedosi?!
M.
————————
2.6.59
Mīļā famīlija!
[…] Vakar biju atkal Branch Officē meklēt ziņas par to nesadzenamo Living Allowanci un teica, ka aizsūtījuši uz Wyongu! […]
Jūsu xxx Inese
————-
3.6.1959
[note to Inese in Dzidra’s letter]
Vakar pienāca čeks — te nosūtam.
Nav laika ne minūti rakstīt.
Dzidra iet prom. Man jāšuj viņai brunči — tīrais posts!
Raksti!
Mmm xxx
—————–
6. 1959.
Mīļā Inese!
Pret to, ka Tu manas vēstules nevari salasīt – man ir līdzeklis, varu rakstīt ar mašīnu!
Nav nekas sakams sevišķi, tikai ja es gadījienā šodien aizbraukšu papam līdz uz Wyongu, tad varu Tev līdz sestdienai nosūtīt pāris vārdu. Adījumu saņēmi? O.K.?…
Kleitu nopirki? Uz diviem sarīkojumiem iesi?… Lai Tev labi izdodas!
Mums no vakardienas ir ļoti jauks laiks, silts un mierīgs. Ērls strādā ar traktoru savos kalnos, mūsu kalnā veči ceļ tādu šedi kā – hotel vai motel… Koku mizas vien tur smaržo saulē. Es cepu kūkas un vāru tea un vāru tea, un vāru tea… Nav laika aizbraukt un sataisīt matus, ne lāpīt zobus, ne pirkt kleitu, bet varbūt jau kādreiz to paspēšu. Dzidrai vakar un šodien sporti. Vakar viņa izlēkusi pirmā no juveniliem. Šodien viņiem sporta laukumā, viņa nezināja, vai viņai būs jālec vai ne, bet droši vien ka būs. Luis Dzidru fotogrāfejis kad viņa lēkusi…
Ārā ir burvīgs laiks. Bet man te iekšā visu laiku salst viena kāja! Un briesmīgi gribas kaut ko citu – nekā tās olas, olas, olas un tea un tea, un tea un suņi un kaķi un goose…
Vakaros es vairs nekā nevaru darīt, kakti auksti, pie krāsnas karsti, radio visu laiku bļauj – love, love, laaoove… Paps skatās – vai tik es nedaru blēņas, — tā es tagad tīrīšu olas vairāk pa vakariem un dienā mēģināšu nozagt kādu brīdi rakstīšanai, vai spēlēšanai.
I am as mad as You are, but for me it is not alloved any more.
Nu lai Tev ir skaists teātris un burvīga dancošana!
Priecīgu Jāņa dienu!
Xxxxxxxxxxxxxx
Mamma
———————–
23.6.59
Mīļais Memmi!
[…] Pagāš nedēļ kad biju iepirkties, dabūju pāris riktīgu “bargainu” – divas ziemas kleitas, viena £1/19/11, otra £2/19/11 – abas taisniem svārkiem un izskatās labi.
Kleitas ir šitādas:

Paldies par adījumu – kad braucu projām par to pavisam aizmirsu – vakar sašuvu un izskatās labi.
[…]

Inese xxxxx
———————-
25. jun. 1959.
Mīļā Inesīte!
Kādēļ negāji uz olimpiešiem? Es jau gandrīz gribēju zvanīt un prasīt, kā Tev tas dubultvakars ir izdevies? … Kleitas nu gan esi lēti nopirkusi, te tādas pašas droši vien maksās vairāk kā divreiz tik daudz. Kad es ko pirkšu – vēl nezinu.
Ar Rafterija madāmu norunāju, ka viņa man par vienu mārciņu ieliks homperm’u. Vakar vakarā pie viņas aizgāju mājās, jo uz Wyongu nav tik ilgi laika braukt. Bet no tā homperma nekas labs nav iznācis – ļoti vāji, pakausī vēl kas ir, bet uz pieres, kur visvairāk man vajaga, kad izmazgāšu. Par to pašu naudu klāt viņa vēl apsolīja ierinsīt kādā tumšbrūnā krāsā, kas neesot sarkanu toni. Jāaizbrauc uz Wyongu būs nākoš nedēļ. Vai es sataisīšos arī tā, ka varēšu braukt uz Sidneju – to vēl nevar zināt.
Džemperi adīju, puse jau noadīta, ar strīpām iet gandrīz vēl vieglāk adīt, saskaitot strīpas var zināt, vai abas puses vienādas. Jā bet es tās strīpas laikam esmu paņēmusi par šaurām. Mazliet šaurākas, kā Tavam Golivoga biksēm (no manas vecās kleitas…) Mazam gabaliņam pamēģinot izskatījās ļoti labi, bet visā lielā džemperī – īsts cietumnieks! Bez tam man visa tā krāsu kombinācija neko labu nedara – parāda sirmos matus. Lai gan atsevišķi ņemot džempers izskatītos varen īpatnējs. Būs kā nebūt jātaisa tālāk. Patreiz mums nāk viens lietus pēc otra, vistas bradā līdz ceļiem pa dubļiem un ar olam ir traki daudz darba. Neko citu nevaru padarīt. Vakaros iet kā pa trako māju ar radio. Laikam no pērkoņiem tādi sprādzieni iekšā, ka bailes, Dzidra griež savas hitsongas, paps nāk un pārliek uz A.B.C. un tā bezgala.
Šedes būvētājiem jāvārā tēja un kūkas. Pašreiz gan vairs ir tikai tas mazais fellerītis ar to sasmērēto degunu, bet drīz jau varbūt būs atkal vairāk. To vienu felleri, kas kokus cirta, paps aizsūtīja mājās par slinkošanu un vēlu ierašanos darbā. Ielika avīzē sludināumu pēc jauniem strādniekiem. Vakar pieteicās divi, šodien divi, bet darbā vēl neviens nav bijis, laikam nobīstas no papa sprediķiem par nestrādāšanu.
Sestdien aizbraucām uz Entrenci cerībā ka tur būs pēcpusdienas kino seanss, bet nebija. Nokārtiem deguniem braucām mājās.
Tavu kartiņu saņēmām agrāk kā Jāņos, Dzidra noglabāja to un papam nolika galdā tikai Jāņu vakarā, Dzidra izpušķoja istabu un novija kroni, apģērba savu tautisko apģērbu un kad paps atnāca vakarā no vistām tam bija pārsteigums, ka Jāņi klāt. Arī es uzvilku tautas tērpu (tikko tiku iekšā…) un tad ēdām desiņas ar kāpostiem un dzērām alu, ko biju iepriekš nopirkusi. Paps adenī un savās čībās ar Dzidru nodancoja ‘Vaterloo’… Pēc tam es vilku tautas apģērbu nost un tīrīju olas. What a thrill. Paps pašās beigās, kad Dzidra jau ielīda gultā – iedziedājās vienu līgo dziesmu un tad es izmetos ārā un kaucu ilgu laiku. What a thrill!…
Paldies par Tavu vēstuli, to nupat šodien saņēmām. Tagad ir vakars un iet kā jau es teicu, ka brikš vien. Man vēl jātīra olas…
Labi ka Tev vācu valoda labi un labi, ka franču valodas lekciju vari saprast. Tas tiešām labi, nekas nepazudīs, tik nāks klāt un klāt…
Es neesmu vēl iesākusi nevienu no franču grāmatām, tas ir – esmu iesākusi un netieku uz priekšu.
30. jūnijs
Izrādās, ka gandrīz jau nedēļa pagājusi kopš saņēmu Tavu vēstuli, un es tūlīt Tev rakstīju.
Bet vēstule stāv nenosūtīta.
Lietus līst katru dienu. Ar olām briesmas!
Tagad divi felleri ceļ šedi – jau jumts un sienas gatavi.
Milzīga māja – lielās smagās mašīnas brauc iekša un izkrāmē savus maisus.
Šodien, pienāca Tev atkal viena zīme, ielieku Tev līdzi to. Ja citi nerakstīs — nosūtīšu šo vien savu vēstuli. Visi ir nocīnījušies ar dubļiem un darbiem. Nav nekā jauna.
Ceturtdien varbūt aizbraukšu uz Wyongu pie frizieres un pēc kleitām un džīnēm – šitās krīt nost, kā noplīsušas.
Raksti atkal kad ir kāds brīvs brītiņš. Vai brauksi ciemos?
Nezinu vai es 5. jūl. aizbraukšu vai nē. Uz Tevi un Sidneju. Cerība maza.
Cīnies dūšīgi! Un lai Tev labi iet.
M. xxxxx
—————–
26.7.59
Mīļā Mammmmm!
Pašlaik jāraksta psychology eseja un tā nu uznākusi lielā griba citu ko darīt vai rakstīt. Domāju par Imantu un domāju arī ka varbūt gribētu Tev pastāstīt ko domāju.
Nav vēl pašai īsti skaidrs ko īsti domāju vai jūtu par viņu un tā ja ko rakstu ir nesakarīgs un varbūt pat nesaprotams, tad par daudzi nebēdā – kad citam jāizstāsta tad pašam paliek skaidrāks!
Vai esam laimīgi? Nezinu. Varbūt jā varbūt nē – man liekas ka pat varbūt ka esmu laimīgāka un priecīgāka (visā ko daru, ne tikai domās par to) nekā nezin kad esmu bijusi. Cik varu nojaust, un kā Austra ir teikusi, viņš arī ir laimīgs – ļoti laimīgs (tas vien mani ļoti iepriecina).
Tomēr kad esam kopā, tad gandrīz liekas ka esam nelaimīgi – varbūt tādēļ ka īsti neticam, ka varam būt tik laimīgi un ka tas viss uz reizi neizputēs un nepazudīs un atstās mūs kā no sapņa atmodušos. Tas viss izklausās ļoti romantisks un “melodramatiks”, bet nav tā domāts – tikai, nezinu kā citādi izstāstīt.
Arī, esam tik daudzos veidos tik līdzīgi ka varam tik labi saprast un just ko otrs domā un jūt ka gandrīz, ja tā var teikt – ka gandrīz sāp.
Nezinu nevienu ar ko tik labi varētu saprasties – pat ar Austru nav tā. Ar Austru esam ļoti tuvu un varam runāt par visu (un arī runājam) bet tomēr, lai saprastos un viena otrai līdzi justu, ir jārunā un jāstāsta. Ar Imantu pat vārdus nevajag, un tad ka nu vēl tos lieto arī, nu… (nezinu ko teikt).
Tu noteikti domā: par ko tad mēs tā “runājam un saprotamies”? Ne jau nu tādas sarunas kā filmās un komikos kur prasa viņš: Do you love me? un atbild viņa: Yes, darling! un ar to pietiek un ir izteikts viss! Tos vārdus vispār nelietojam, jo ir tā nodrazāti ka vairs neko nenozīmē. Un ko tad lietojam? Nezinu – varbūt ka nemaz nevajaga. Kad īsti padomāju tad nezinu kā lai izstāsta ko runājam. Varbūt var teikt par savām philosofijām, par cerībām, par mērķiem, par citu cilvēku un mūsu dzīvi, jūtām, domā, laimēm, nelaimēm, kamā ticam un neticam…
Izklausās ka mēs runājam un runājam un runājam – pareizāk varbūt būtu teikt ka līdz šim vēl diezgan maz esam runājuši bet zinām ka varētu. Nekad negribam uzsākt sarunas, jo reiz kad sāk tad aizrunājas nezin kur un cik ilgi – pēdējo reizi kad satiku, bijām kādu laiku runājuši un Imants teica ka nezin ko mēs iesāktu ja es būtu Austras vietā viņam māsa – viņi abi jau tā dažreiz sēž līdz pusnaktei un ilgāk – patiešām es nevaru iedomāties.
Imants ir ļoti, ļoti “sensitive” – vispār par visu un sevišķi pret citiem cilvēkiem – vēl, man liekas, daudz vairāk kā es. Viņš kaut kā zina kāds ir kāds cilvēks, gandrīz tūlīt kā satiek. Pat dažreiz pirms satiek – tā kā piemēram esmu dažreiz runās pieminējusi Tevi un mūsu atiecības un viņš Tev un pat Papu tā… – es nezinu kā izteikt. Tik maz ir teikts par visu, bet tomēr tik daudz ir saprasts. Nekad nevarētu neko just un domāt noslēpt.
Nezinu ko es stāstījusi, bet otreiz nelasīšu, jo zinu jau tagad ka noteikti izklausās savādāki nekā domāts.
Man liekas ka mūsu laime ir tik liela ka tā ir par daudzi liela un mēs nevaram tai ticēt. Imants ir bieži teicis ka viņam ir bailes – bailes uz reizi pazudīšu – vienkārši vairs te nebūšu. Man vienu vakar arī uz reizi pārnāca tāda jūta ka tuvojas kādas sāpes – nezinu īsti vai man, bet kaut kā sakarā ar mani, varbūt kādam kas man tuvu. Jutu ka kāds, varbūt pati, darīs kādam sāpes un zinādams ko dara cietīs pats, bet neko nevarēs ma[i]nīt. Man bija bailes. Nezinu kā lai to visu pasaka. Tā nebija nekāda doma, es nebiju neko tādu domājusi un arī kad jutu un gribēju domāt par to un saprast kādēļ un īsti ko jutu, tad nevarēju – tikai zināju.
Nezinu vai man visa tā domāšana, un jusšana par labu vai par sliktu nāk, bet zinu to ka vienalga cik arī tur prieka vai ciešanas iet līdzi, par neko to nemainītu. Nekad neesmu tik daudz tā domājusi utt. kā kamēr te unverstātē gājusi.
Kad pirmo satiku Imantu, tad no sākuma bez teikšanas un vēlāk arī aprunās, nolēmām nemazam līdzi nedomāt un nerunāt, bet nevarēja tā, un reiz sāk, tad jāiet uz priekšu un atpakaļ vairs nevar.
Nu pietiek! Ko stāstīt laikam vēl ir daudz, un droši ka vienmēr būs, bet nevaru un negribu vairāk domāt.
Ja nesaproti, nebēdā – man palīdzēja. Ja saproti, bet ne tā kā es saprotu, tad žēl, nebēdāšu arī es, jo vai tas ir tik ļoti svarīgi, tieši cik labi saproti – tāpat nekad nevarēsi, ne Tu ne kāds cits, pilnīgi. Laikam jau izklausās ļoti traki – bēdīgi un bezcerīgi – bet tici kad saku ka tomēr esmu laimīga un ceru – uz ko? To nezinu un par to nebēdāju.
Inese
——–
15. jūl. 1959.
Mīļā Inesīte, mazā, mazā meitenīte, neviens Tev no mums neraksta vēstuli!…
Atbraucu labi un tūlīt – vārīju tēju, un tā tas iet līdz šai dienai. Papam strādnieki nāk un iet, un ir bijuši trīs un četri dienā, kas strādā. Parasti ir trīs vai divi.
Svētdien atbrauca Reišeļi, pats un pati. Iekšā nenāca, es arī ļoti aicināt nedrīkstēju, jo nevarēju paprasīt papam vai drīkstu to darīt vai nē. Uz savu galvu vien nedrīkstēju uzstāties, paps varēja sākt taisīt nepatikšanas. Taisni patreiz no krāsnes nāca ārā ogu maize, skaisti kukuļi, viegli būtu varējusi kafiju pasniegt, bet aizbrauca tāpat, tikai pa āru pastaigājuši. Jānis strādājot par kādu uzrakstu zīmētāju, vai kaut kas tamlīdzīgs, kā es sapratu, pelnot 30 mārciņas pa 2 nedēļām, pats kungs pelnot 25 mārciņas, madama nezin cik ar vistām.
Vistu šedes viņš viens pats saceļot ar pirkto materiālu, tā esot viegli būvēt un iznākums daudz glītāks, tas svarīgi, ja kādreiz māju gribēt pārdot, šādas dīvainas celtnes, kā te iznāk, austrāliešus neko nesajūsminātu… Bet paps cīnās tā kā var un tā kā vīnš grib. Tās šedes viņam iznāks tikpat dārgi kā ar pirktiem materiāliem celtas, bet – liela lieta ir tā pati celšana, pieņem un atlaiž strādniekus, vada un māca. Viens tikko turējās pretī, kad viņu pirmdienas rītā sūtīja mājās (jo jaunā vietā bija pieņemts) viņš bija ilgi taisījis traci, teicis citiem lai tie iet mājās, papam tai rītā bija 4 strādnieki, paps bija tā nokreņķējies ka pusdienas gandrīz neēda. Bet vakarā atlaida atkal vienu strādnieku kas tikai no rīta bija pieņemts un kur jau iepriekš bija redzams, ka tas nekāds darbu rāvējs nav… Bet papam jau tādas trubls patīk. Lai gan vinš arī pa īstam ir nokreņķējies cik tas izmaksās, tad tomēr lai tas maksā ko maksā, ka tik var valdīt par tik daudz strādniekiem…
Tu meitenīt neizskatījies visai laimīga, ar visiem Taviem graudiem un graudiņiem (var jau tos rakstīt arī ar lieliem burtiem…) Tev laikam ir vairāk rūpju, kas tur iznāks, nekā prieka un laimes. Ko tur lai dara? Neko. Nevajadzēja atkal iesākt ar Separeit tables… Tu jau pati to teici. Bet kā nu ir ir – grozīt vairs turn neko nevar, tikai Imantam būs sev pašam jāpalīdz ar tādām pat problēmu risināšanām, kādas viņš bij lūgts palīdzēt savai māsai. Kaut jūs visi varētu būt mierīgāki.
Mums bija ļoti siltas skaistas dienas, kādas trīs no vietas, šovakar sāk mākoņi rasties, bet nelīst, nezin cik ilgi noturēsies.
Dzidrai patreiz atkal ir visādi testi un viņai tik ļoti labi negājis. Vēsturē no 30 dabūjusi tikai 14. Tikai ar atzīmi, kādu viņa dabūjusu par savu vēstures burtnīcu, viņa tiek cauri. Dzidra ļoti daudz klausās to mūziku, varbūt tādēļ izklaidīgāka. Viņai varbūt trūkst arī Tevis ar ko izrunāties un izstrīdēties, lai kļūtu mierīgāka.
29. jūl. būšot naturalisation Wyongā un tur nturalizēs Hazenfusus un tos dačmeņus Rutenbergus. Man gribās aizbraukt.
Xxxxxx
Mmm
P.S. Mans stāsts ir avīzē, jau 2, vēl būs vienā – garš.
Tas stāsts nav Pēteris, bet cits, ko aizsūtīju pēdējo.
————————
Mīļo Incīt, šorīt aizlaidu Dzidru uz Singeltonu, tagad tikko aiznesu večiem tēju un nu gribētu pasēdēt un uzrakstīt Tev pāris vārdus. Garuma zīmes un visus tos citus ķegus. man negribās likt, jo maz laika (6 olu spaiņi gaida…) tādēļ lasi kā nu vari.
Dzidra aizbrauca priecīga un excited – paps nopirka cepuri un cimdus, viņa pati nopirka jaunu šlipsi, es noadīju rozā džemperi – tad nu ar visu bija apmierināta. Tikai man jau jāsāk bēdāt – šodien laiks sāk palikt aukstāks, aizbrauca tikai ar blazeri, bez mēteļā bez kārdigana – kad tikai nebūtu auksts. Cepure un cimdi gan ir… un nemiers lai nesedētu un nesaltu.
Džemperis iznāca puslīdz labs, ar garām piedurknēm, apaļu kakliņu tā kā Taviem džemperiem, sapogājams plecā ar mazām podziņām un piedurknes atsevišķi adītas un iekšā šūtas, tādu viņš gribēja. Noadīju ātri, visai neizstaipījās, bet kamēr visu kārtīgi sašuvu, ar visiem pogcaurumiem un podziņām un ziperi sānos, vakar noņēmos no rīta līdz vakaram, cik jau man ir tā laika. Tad vēl bija tunika jāatšuj īsāka – jo tā arī jauna, vecā bija caura visapkārt, sevišķi ar to riteni braucot to izjauca – tā ka es jūtos daudz dienu ziedojis atkal šai ballei.
Dzidra uz to balli vilks jauno džemperi ar saviem skolā šūtiem svārkiem – izskatījās diezgan labi, sevišķi labi džemperis piestāv pie Dzidras matiem.
Pati šīs dienas ļoti gribēju ko rakstīt, jo bija tas labais spirita pilnais laiks, bet šodien ‘nejūtos vesela’ un labais laiks garām. Priecājos šoreiz par savu avīzē ielikto stāstu vairāk kā citas reizes. Liekas ka viņš ir diezgan labs, mazākais labāks par Lāča un Neboises stāstiem, kas tikko nāca avīzē pirms mana. Bez tam šis ir mans 10. nodrukātais stāsts un tur klāt vēl nāk 5 dzejoļi – tas ir tad viss ko es pa šiem gadiem esmu izbūrusi – lai gan vēl abi mani godalgotie stāsti nav iespiesti. Lēnām tas iet, vecums pienāk ātrāk kā sasniegumi.
Ar pēdējo stāstu es daudz ko esmu mācījusies – es viņu rakstīju vai 10 reizes. Un beidzot esmu iemācījusies to – Jo mazāk runā, jo mazāk stāsta un vairāk apslēpj neizteikta vārdos (bet kaut kā tomēr tur starp rindām salasāma) jo labāk. Žēl un žēl un žēl ka tik maz laika ir – varētu jau varbūt kaut ko labāku uzrakstīt, un žēl, ka tik maz man ir piedzīvojumu, un es arī tik maz zinu par latviešu dzīvi te pilsētās. Tādu apstākļu kā man – ir maz un tas ko es varu un zinu uzrakstīt varbūt ir pārāk svešs citiem, nu par to diezgan.
Skaitu jau nedēļas un rēķinu kad Tu būsi mājās. Varbūt būs drīz vēstule no Tevis, raksti arvien par to kas Tev ir jāraksta esejās un kā Tev tas izdodas? Neesmu absolūti neko lasījusi jau no tā laika kad Tu te biji holidejās. Nav laika un nevaru vēl arvien uzsākt citu grāmatu pēc Kamus, man ir nejauka daba, ja es kādu iemīļoju, tad es no tā gribu lasīt pēc kārtas cik vien varu.
Pie būvdarbiem tagad strādā 2 veči, mazais fellerītis ar klibo degunu tika atlaists aizvakar, bija jau arī par traku 3 strādnieki katru dienu, un tagad, kur atkal vairāk dienas bija ļoti lietains, viņi neko prātīgu nevarēja padarīt. Dzidra stāstīja ka Corola teikusi – ka Hektors teicis ka Dzelme esot vinnējis loterijā miljonu – tāpēc laikam tādā spēkā te raujas ar māju celšanu… Izskatās jau arī tā. Nu – atā!…
Xxxxx
Mammmmma
——
Vakar Tev norakstīju vēstuli, bet nebija markas mājā, nevarēju iedot Dzidrulim lai iemet ceļā uz Singeltonu. Tagad tikko paps atveda Tavu vēstuli un aizbrauca uz Entrenci nosūtīšu Tev šo vēstuli ar strādniekiem, kas tūlīt brauks mājā. Varbūt tie nopirks marku. Tev vienu vēstuli es jau nosūtīju, varbūt jau esi saņēmusi. Dzidrulis rakstīja adresi tik maziem burtiem, ka pastnieks varbūt negribēja meklēt vairojamo stiklu un izlasīt.
Šovakar gaidu Dzidru mājās – tas ir tās atliekas, kas no viņa nebūs nosalušas. Laiks vējains un auksts.
Uz pavēli rakstīsim drīz Tev visi, bet es jau – atsevišķi. (sagrozījās tā rakstāmmašīna)
Nekā vairāk nevaru uzrakstīt – dažreiz jūtos nezin par ko priecīga. Nupat skrēju maizei naudu ielikt un ķēru kaķi aiz astes – Tu jau to atzītu par labu.
XDD XXXX SX X
Domātas tās mazas bučiņas. Mmmmmm
——————————–
Jūlija pēdējā sestdienā vai piektdienā 1959.
Sveiks esejists!
Vienmēr Tu taisi – esejas, vienmēr dumi uzraksti un vienmēr labi iznāk. Sorry – tas bija domāts izsaucējs, tas puļķis, kas tai vārda galā uzmetās.
Gaidu jau Tevi mājās – saņemies nu tad vēl ar tām esejām, un tad brauc. Tu teici ap 8. augustu, vai nē? Ir jau vientuļi bez Tevis. Nav neviena cilvēka, Dzidrulis vēl tāds bērns, aizņemts arī ar savām lietām, tā kā netiek ne galā – un paps, kā jau paps.
Dzidrulis vakar atbrauca no Singeltonas mazāk nosalis, kā es baidījos, bet noguris gan. Nebija nemaz sajūsmināts, tikai piekusis – izlēcis pirmo vietu juvenilos, bet visumā Wyonga zaudējusi. Dzidrai apemšanās vieta bijusi jaukā, bagātā ģimenē, ar televīženu – bet 20 miles no Singeltonas. Tas tomēr nav pareizi, ka neuzņem visus turpat Singeltonā, bezgala nogurst un tas ir viss.
Jaunā sports mistrese pirmdien pirms Singl. brauciena bija uzklupusi Kr. Kingai ka nav līdz sarkanas tunikas (lija tai dienā), likusi rakstīt laikam 150 reizes (vai cik tur –) – es nedrīkstu aizmirst sport tuniku… Kinga rakstījusi pa Goldija stundu, tas uzklupis un atklājis kas par lietu. Nonesis to visu Eggeram, Eggers atklājis ka Dzidrai un Soņai arī nav tās tunikas – Prasījis vai visas rakstīs to – es nedrīkstu. … vai liks lai mammas raksta paskaidrošanas zīmes, kāpēc tuniku nav. Meitenes likušas lai prasa mammām. Olright. – Bet nu Singeltonā sports mistrese AIZMIRSUSI pateikt kādai diezgan labai augstlēcējai, kad tai jālec, Dzidra ieguvusi pirmo vietu, bet 2. un 3. vieta Singeltonai, un tur varbūt kādu vietu būtu ieguvusi tā meitene. Mēs tagad gudrojam, ka jāsūta Eggeram garš papīris lai liek uz tā sports mistresei rakstīt – Es nedrīkstu aizmirst pateikt … u.t.t Paps jau pavisam nopietni grib Eggeram rakstīt, tikai ja nopietni rakstīs, tad nebūs nekāda fun’a. Tā sports mistrese ir gan laikam diezgan iedomīga un mācību viņai derētu.
Es vēl arvien priecājos par sava stāsta iespiešanu – šoreiz laikam ceru ka beidzot būšu uzrakstījusi tikpat labi to, kā savu pirmo godalgoto darbu, kuru es pati ne ar vienu citu stāstu vairs nevarēju pārspēt, un tas mani ļoti nokreņķēja. Nebūšu jau varbūt tagad to pārspējusi, bet katrā ziņa ir progress, un tas ir viss kas ir nepieciešams. Bet tagad man, tāpat kā Tev stāv iesāktas vairākas ‘esejas’ un man tas drīz jāuzraksta – bet – es nevaru… Nezin kur lai ņem sparu, un kad spars it kā būtu – tad nav laika. Bet jāvar, jāvar jāvar… Šmugājs kā paturēja to Pētera norakstu tā nav vēl atsūtījis. Kaut nu tam tas patiktu… [type irregularity] Sorry… Šmugājs bija un varbūt vēl ir Kultūras Fonda valdē un no kultūras Fonda man vajadzētu sameklēt palīdzību grāmatas izdošanai… Ja vēl varētu izspiest [type corrections] – izspiest, izspiest – es gribēju teikt – pāris labāku stāstu no sevis līdz ziemsvētkiem, tad būtu dūša prasīt aizdevumu, jeb vienkārši – naudu grāmatas izdošanai. Tu ja gribi vari pieprasīt stipendiju laikam 50 mārciņas, atmaksājamas 3 gados. Lasīju to latv. avīzē. Bet nezin vai atmaksājams kas Tevi interesēs.
—————–
Pirmdiena 27. jūlijs 1959.
Esmu Wyongā,
Atbraucu zobus labot papam līdz, kad tas veda olas. Bet viņš aizbrauca jau mājās jo nevarēja mani sagaidīt.
Es dabūju divas ‘nāvīgas’ šprices (pie zobārsta protams) un tagad apdullis vēl apsēdos kafejnīcā gaidīt autobusu. Mute jūtas tā it kā būtu stangās sagrābta, bet mēģināšu iedzert – tasi tējas un pabeigt Tev šo vēstuli.
Dzidra Tev sarakstīja garas vēstules un es to sataisītu ‘paciņu’ paņēmu un Tev nosūtīju šodien. Cerams Tur iekšā ir interesantākas lietas nekā manās vēstulēs… Man jau patiešām nav nekā – un ja būtu, vai tad Tev varētu atzīties? –
Visas pārmaiņas kas te gadās ir – līst, vai nelīst, paps lamājas vai nelamājas – tas viss.
Bijām uz kino sestdien pa visu lietu un ar visu lamāšanos un bija puslīdz interesanti skatīties Jul Brineri un to Newmaņa sievu. Tā sieva nekas, bet Julis tur neizskatās ne pēc kā, ar tādiem sarkanbrūniem matiem.
Trešdien gribētu atbraukt atkal uz Wyongu, kad Hasenfusus naturalizēs, bet nezin vai izdosies. Paps jau nezin vai brauks. Šodien no rīta ap 10 viņš sapucējās – brauks uz kādu okcionu Orimbā. Vēl apskatās kur tā adrese, kur tur uz kādu vistu farmu jābrauc – avīzē redz – ka okcions nākošpirmdien! Es gribēju piesolīt lai ‘iestājas biedrībā’ kad ir tik apķērīgs un zin kad jābrauc – bet neteicu neko.
Nu cerams buss būs gatavs – lai Tev labi iet!!
Esejās nav jāslēpj aiz un starp rindām tas ko Tu gribi teikt – tur tikai runā un runā un runā gudri – tā tad lai Tev labi iet un visi labie gariņi palīdz.
Xxx xxxx
M.
—————–
29. aug. 1959.
Mīļā Inīt,
Šodien biju Wyongā kur naturalizēja Hazenfusus. Aizbraucu viena ar autobusu. Tur saņēmu Tavu vēst. [26.7.59]. Paldies par to. Esmu ļoti priecīga, ka Tu man varēji tādu vēstuli atrakstīt, runāt par visu. Un esmu ļoti priecīga – ka Tu esi laimīga. Es vienmēr domāju, ka studiju gadi Tev būs skaisti – taisni laimīgi! Un tagad redzot kā Tu cīnies un Tev nav nekam laika, un tad pazūd viens grauds un nezin kāds tas otrs — — tad man bija bēdīgs prāts un es domāju – vai tas tā nebūs, un studiju gadi nenesīs Tev skaistas dienas? – Bet tagad, šinī vēstulē no Box 59 – es redzu ka ir tā, kā es vēlējos – Tu audzi liela un satieci tādus pat cilvēkus un esi laimīga. Kā to paturēt ilgi, tas ir – kā paturēt cilvēku vienu, un laimi ar to – tur es padoma nezinu, neviens laikam to nezina. Bet dzīvo un ņem no savām dienām cik vari, vērtē tās un jūti laimi. To jau Tu dari. Tas ka Tev (un Imantam arī) ir tik dziļa neticība laimei – ir varbūt arī pa daļai ‘kara sekas’. Jūs jau no bērnu dienām esat to līdzi jutuši, ka nekas nav drošs un pastāvīgs šai dzīvē. Man liekas, ka austrāliešu jaunieši, (vai mēs, kas tagad esam veci,) to jūsu gados vēl nemanījām – to ka viss ir tik zūdošs. Bet ja nu Jūs to jau saprotiet – palīdzēt jums tur vairs neviens nevar. Tas ka Jums ar Imant. tagad tik daudz ir ko runāt – arī tā ir pa daļai zūdoša parādība. Katrā draudzībā un mīlestībā ir tāds uzplaukuma laiks, kad sarunām un priekam par kopējām jūtām, domām u.t.t itkā nav nemaz gala. Bet tad pamazām viss top mierīgāks. Viss beidzot ir izteikts. Cilvēks vislaimīgāks ir atrodot sevi otrā. Tas ir it kā apstiprinājums viņa paša vērtībai. Tam ka Jūs tagad it kā priecājaties viens par otru ir klāt daudz tā, ka Jūs priecājaties katrs par sevi ko Jūs atrodiet otrā. Bet tas ir labi. Kāds rakstnieks (nezinu kuŗš) ir teicis apmēram – nav nekā lielāka un skaistāka, kā redzēt vienu dvēseli atklājamies otrai.
Jauki ir tas ka Jums ir vērtības ko viens otram variet dot. Mēģiniet sargāt savu laimi cik ilgi variet – tas ir viss. Kā? – To grūti teikt. Vajaga augsti vērtēt otru un tāpat sevi.
Žēl ka nevaru atcerēties kādu teikumu ar ko nobeidzās kāds Akuratera (latv. rakstn.) mīlestības stāsts – bet apmēram tas bija tā: Mīlestības Dievietei ir divas sejas, vienā ir dzeja un simfonijas, otrā kaislības un tumšas mokas, šīs zemes laimi ir izsmēlis tas, kam pirmais sejs uz brīdi ir bijis saredzams. Daudz reiz kad esmu mocījusies visādās nelaimēs un vēlēšanās un nezin kā to lai visu pasaka – man ir nācis prātā šis teiciens un sevišķi tas – uz brīdi (vai mirkli) bijis saredzams… Un tad arvien es esmu nomierinājusies – jo to man liekas tik daudz kā brīdi – es esmu redzējusi.
Cilvēks vienmēr grib – daudz un daudz un daudz. Bet visskaistākais kādreiz nav nemaz tik – daudz skaitot to gados vai mērot kā citādi…
Nu es laikam arī vairs neko labu nevaru pateikt. Tādēļ, pietiks par to. Esi priecīga un pateicīga par to, ko dzīve Tev dod un nebēdā par daudz Tu – esi vēl pavisam jauns bērniņš!
Jā izaugusi tu esi vienā pus gadā!
Visi manējie guļ. Dzidrai rīt Central Coasta carnevals, aizgāja agrāk gulēt. Mani no Wyongas mājās atveda Hasenfusi, te attaisīju vienu pudeli vīna un 10 minūtes viņi pasēdēja. Es uzcepusi biju speķa raušus ko paņēmu līdz uz to tēju. Šoreiz tās svinības notika Council Chamber’ā tur bija ļoti oficiāli, pēc tam tēja Country Womeņu telpās ļoti īsa. Bet jāsaka tie austrālieši jau dara vairāk šinīs reizēs kā tie jaunaustrālieši – tie tak nemāk un nemāk to valodu un kamēr to nemāk – nevar nekā īsti labi kopā justies.
Nu jāiet gulēt.
Ceru ka visas esejas drīz būs uzrakstītas un tad atbrauksi pastaigāt pa kalniem. Taisīsim atkal desu cepšanu. Vai Tev būs ciemiņi arī?
Mīļo bērniņ, cik labi bija saņemt Tavu vēstuli, kurā pavērās Tava pasaule… Es jel esmu cietumā gadu gadiem, kur nav neviena cilvēka. Tukšs beidzot izsmēlies pats tikai mežu satiekot.
Xxxxxx
Mm.
P.S. Reizēs, kad Tu skumsti par to ka tas kas Tev ir var drīz pazust – atceries ka kaut ko Tev dos vietā. Dzīve mainās un mēs atrodam to, ko nekad neesam pazinuši ne vērtējuši, kā laimi. Un pat sāpes dod savu lai mūs izveidotu.
Mamma.
————————-
4. aug. 1959.
Mīļo bērniņ!
Paldies par šalli un vēstuli – tas nemaz nebija tā, kā Tava kundzīte ir sapratusi! Es Tev vienkārši piezvanīju lai parunātu un palūgtu atsūtīt to šalli – jo šo trešdien ir Wyongā kāda elektriskā šopa izstāde, vakarā un kādas tur ‘vakariņas’ un kemista (tā kur mēs pērkam) skaistuma kopšanas demonstrējums. Tur var ‘amizēties’ un kaut ko vinnēt no mājturības priekšmetiem. Es domāju ka paps varbūt ies un gribēju arī iet. Bet mana kleitiņa ir šim laikam vēl tā kā par plānu – vajag jaciņas vai šalles.
Tai zvanīšanā jau domāju – varbūt Tevis nebūs mājās. Bet ja vispār tā būtu – tad tā ap 5, jo domāju, varbūt būsi tad māja pirms iešanas kaut kur vakarā. Man ar to kundzīti nebija daudz ko runāt un tā es visu apjautājos – vai nav nesaskaņas, vai esiet – happy u.tt. Es neesmu ne par ko ‘vorried’ un man žēl, ka tagad Tu esi ‘vorried’. Es kaut ko no viņas nesapratu un teicu – yes. Un tas laikam bija kur viņa prasīja – vai Tu neesi rakstījusi man? No tā visa tā ‘vorrīšana’ ir iznākusi.
Uz to vakaru (Country Womens telpās) paps beidzot sakās neiet – tā varbūt šī šalles sūtīšana un zvanīšan nebija vajadzīga. Bet – pārcietīsim.
Brauc mājās kad Tev gribās. Un ja tur kāds jāapciemo – ejiet ciemoties. Te jau tas pats vien ir un būs šodien un rītu un parītu.
Patreiz laiks pa dienām silts un viss izskatās pavasarīgs.
Dzidruls vakar Frenšā uzrakstījis bez kļūdām pavisam un vēsturē dabūjis 29 no 30. Vēstures skolotājs acis vien ieplētis, ka Dzidra pacēlusi roku starp tiem, kam pāri par 27. Dzidruls protams laimīgs un es un paps arī. Par vēsturi Dzidra bēdājās.
Rītu ir education week un man būtu jāiet uz skolu – bet nezin vai aiziešu. Paps nekur nekustās, ceļ tik vistu kūtis, kur es lai viena uz busiem skrienu!
Šodien laikam pienāks cālīši. Tie divi strādnieki vēl arvien ir un man jābūt mājās uz tējas laiku. Tagad gan dod tikai rīta (10) tēju.
Priecājos, ka drīzi Tu būsi mājās, būs atkal vairāk siltumas, gaidīsim ziņu, kad brauksi.
Xxxxx
Mamma.
P.S. Bet ja nevar noteikt taisni dienu stundu un minūti kad atbrauksi – brauc kad iznāk…
———
Vakar vakarā Dzidrulis atnesa ziņu no Mumforda, ka Tu likusi pateikt – ka Tev iet labi. Man žēl ka esmu sagādājusi rūpes ar to savu zvanīšanu. Tikai šorīt vēl Dzidra šo vēstuli varēs nosūtīt, un tad labi ja rītā saņemsi. Bet gan jau turpat vēl būsi, gluži jau nenovorrīsies.
Tu vispār rūpējies par daudz par visām lietām kas notiek un par to ko Tu varbūt patiesi kādreiz citiem par grūtumiem varētu sagādāt. C’est la vie.
Tāpat tās draudzības un mīlestības arī nemaz nav tik neizturīgas, Tava krustmāte, mana māsa, iepazinās ar savu izredzēto skolas laikā tad viņi nosvinēja 4 gadu pazīšanās jubileju (mīlestības jubileju, tas ir) tad apprecējās un vēl pēc 3 gadiem es atceros ciemos pie mums ar mammu atbraukuši sēdēja uz dīvāna un dalīja tās labās bučiņas citiem neredzot, ka brīnums. Kā mēs šos piezobojam viņi teica, ka esot vēl tikai viņu medus mēneša īstais laiks.
Nu vēlāk nāca arī dažas klintis – bet nolaidības dēļ, un arī tām tika pāri. Tagad tikai karš un Sibīrija izšķīra.
Gluži tik irstošs jau viss nav. Ir lietas kas cilvēkus pavada no jaunības līdz mūža galam un vēl arvien ir skaistas un dārgas viņiem. Es – domāju lietas jūtu dzīvē. Nu pietiks pļāpāt.
Sākas jauna diena. Nāks cāļi šodien.
Būtu jābrauc uz skolu, bet nezinu ko lai apģērbu un jūsu Luiji man var apskatīt, nedrīkstu rādīties. Dzidruls gan vaimanā, ka esot mani jau pieteicis…
Vakarā tas sarīkojums Wyongā, bet laikam arī ar to nekas nebūs – paps vakar teica, ka nē. Redzēs vēl ko teiks šodien.
Esi priecīga! Holidejas nāk.
Mamma.
————————
Mīļā Inesīte!
Šodien atkal līst lietus un nav nekāda fun ne sun, bet labi vien ir.
Man liekās ka man pēc tām holidejām būs vairāk laika, nav tik daudz jānorunā, varbūt ko varēšu lasīt.
Man žēl ka es par to cherry brandy samuldēju tādas dumības, ka papam palika mute vaļā, bet ceru ka viņš to aizmirsīs un nekādas nepatikšanas Tev nebūs.
Kādreiz atraksti man.
Mācies mierīgi un raksti esejas. Mēs visi rakstam. Dzidra arī un paps arī – saviem telefona taisītājiem un cāļu firmām. Nav nekā vairāk – Dzidra tūlīt brauks prom.
Xxx mamma.
—————————-
21. sept. 1959.
Mīļā Inesīte,
Kad es tā uzrakstu, tad man liekas ka Tu esi tik maziņa, kā tad, kad nākot no Vinklernas Tu apsēdies man priekšā tanī ūdens straumē starp zālēm uz pļavas taciņas. Nu bet Tu neesi… Un tāpēc vai Tu brauksi uz mājām šo sestdienu vai nē? –
Tu kaut ko man teici par trim nedēļām braukt, bet Tu teici arī vēl ko citu, par trim nedēļām, tādēļ gaidu Tavu vēstuli. Ginger biers ir iztaisīts un ja Dzidruls visu nenodzers, tad vēl kādas pāris pudeles Tev paliks.
Šodien ir pirmdiena, paps brauks uz Wyongu un es varbūt aizbraukšu līdz, sapirkt groserijas jaunajā veikalā (pašapkalpošanās) ko tikko atvēra pretī stacijai, esot viss lēts, pēc Clarkenes ziņām.
Tad nopirkšu varbūt arī kādus gardumus priekš Tevis – Varbūt es tā Tevi varu atmānīt mājās…
Nav nekā jauna, papam atsūtīja atkal mazus cālīšus, lielie ir jaunās šedēs. Dzidrulim atveda no Mairas augstlēkšanas uzriktes, bet Mumfords vēl nav bijis tās uzstādīt, tikai Dzidruls pats uzlika. Dzidra vingro katru rītu un tāpat skolā katru dienu, viņai 24.sept, nē tas laikam 24 oktobrī, esot kaut kādos sportos jāpiedalās augstlēkšanā.
Katru sestdienu braucam uz kino un paps pērk – 2 šokolādes – tas ir laikam droša zīme, ka saimniecība iet uz priekšu.
Man nerodas neviena esseja, tagad pēc triju mēnešu laika esmu pasēdusies pie rakstāmmašīnas lai rakstītu Tev vēstuli, citādi – galīgs klusums, nav laika. Mums ir bijušas daudzas skaistas pavasara dienas, bet aizvakar bija pērkons ar lielu krusu un tagad ir auksts. Krusas nebija sevišķi daudz, bet lieli stūraini ragaini gabali, tā kā labi ka bijām istabā, tikai Papam sadeva pa cepuri un Rafim.
Nu tas ir apmēram viss ko varu sadomāt un gaidu vēstuli no Tevis ar ziņu vai un kad Tu brauksi un kā Tev iet ar esejām un citām būšanām?…
Xxxx
Mamma.
———————————
8.X.59.
Mīļā Inesīt,
Laiks iet kā arvienu – ātri prom. No Tevis bija tikai maza zīmīte, bet cerams Tev iet labi un ar garu rakstīšanu nav vērts nodarboties. Arī mums iet labi un nav nekā jauna. Dzidra jau otru nedēļu iet no skolas peldēties, bet laiks gan nav nezin cik jauks bijis – lija kādas trīs dienas un vēl nav atgriezies īsts siltums, tikai šorīt liekas saule sāk spīdēt atkal īsti mīļi.
Papam abi jaunie tanki pie vistu šedēm ir uzstādīti un laikam abi arī gandrīz pilni. Paps aizsūtīja Tavu prasīto vēstuli, laikam ar mazu nokavēšanos.
Vakar bijām uz kino, lai gan bija tikai trešdiena – gribējām redzēt to Maju un Goyu. Filma skaista, bet Ava man nekādu sajūsmu neradīja, vispār mīlas skati nebija sevišķi graciozi, kaut kā pasmagi, bet viena deja, ko dejoja Maja ar Goyu un kas jāpieņem tikai kā spāņu sabiedrības (gan Kroga sabiedrības) deju, bija ļoti skaista. Ilgi man nekas tā nebija filmā paticis. Bet varbūt ka tam iemesli ir manī pašā.
Īsā laikā par lieliem māksliniekiem esam redzējuši trīs filmas – papam par nelabām pārdomām.
Sestdien bijām Gosfordā, es nopirku sev vasaras mājas kleitu – šoreiz patīk pašai un Dzidra ir sajūsmā. Vienkārša, linam līdzīga drēbe ar svītrām.
Nav vairāk laika rakstīt, šī vēstule jādod Dzidrai tūlīt līdz. Lai Tev labi klājas uz visas līnijas – tas nu gan sagāja čupā un Tu nevarēsi saprast kas ar to domāts. Tas bij – lai Tev labi iet!
Gaidīsim mazu vēstulīti.
Ar mīļām labām dienām. Mammma
———————-
15.okt.1959.
Mīļo, dārgo bērniņ,
Paldies par laimes vēlējumiem nākošam dzīves gadam, tak jau kāda drusciņa varbūt tās arī iznāks. Turies tad tik nu un nebaidies no eksāmeniem par daudz. Tu taču zini, ka esi viens īsti gudris bērns! – Nupat Tava psicholoģijas eseja to atkal ir pierādījusi – ja no grāmatām neko nevari izdabūt – lieto pats savu dižciltīgo augšgalu. Un lūdzu to tad nu neaizmirsti! Tāpat paturi prātā, ka tie citi, kas liks eksāmenus kopā ar Tevi, nav nekādi profesori. Dari cik vari un tad būs taisni diezgan.
Liekas Tu esi pavadījusi labi savu garo weekendu – plūkt puķes, tas nemaz nevar gadīties katru dienu, un tagad vari mierīgāk lasīt savas gudrības.
Dzidrulis domā, ka viņš brauks uz Sidneju ar Mumfordu, bet vēl labi nezina, vēl par to Tevi informēs. Es arī atkal gribētu uz Sidneju – bet laikam jau mana reize vēl nav pienākusi.
Piedod, ka uzrakstīju, ka paps ir Tavus rakstus jau aizsūtījis. Tā ir bijusi cita vēstule, ko es redzēju un domāju ka tā ir ar Tavām lietām viņš vēl nav aprēķinājis ne sūtījis. Bet gan izdarīs to.
Šodien ir jau ceturtdiena, bet šo vēstuli iesāku otrdien – tad nu būs jābeidz. Mums atkal nāca vieni lieti pēc otriem, vakar Dzidra no skolas negāja peldēties, tas ir – viņi visi negāja lietus dēļ un šodien arī mākons tikko aizsedza rīta sauli, tomēr šo nedēļu nav pastāvīgi lieti, tikai bieži ‘šowweri’.
Man no Melburnas Sarma atrakstījis, ka mans stāsts par Pēteri esot labs, tikpat labs kā tas pirmais godalgotais, vajadzējis sūtīt Amerikas latviešu avīzei. Nezin vai man vairs izdošoties tik labu uzrakstīt (tā viņš arvien baidās…) Bet es pati domāju – ja jau reizi kas noticis – tikpat labi tas var notikt atkal. Man pašai tas Pēteris avīzē izlikās par garu sarakstīts. Tā es arī kaut ko domāju, kaut ko gribu un vēl – kaut ko daru. Vakar pēc tās vēstules saņemšanas, kā jau arvien pēc uzlslavām – bija liela dūša uz rakstīšanu, bet nebiju vēl rīta darbus izdarījusi, ka paps pie durvīm – vienā šedē noēstas 6 vistas tas ir saknābtas, visas jākauj un jātīra. Nu tad man uznāca lielais nelab[ais] un es bļāvu un muldēju un no tā vēl tālāk aizgāju no savas rakstīšanas… 4 vistas notīrīju, viena dzīvo, nezin kur tā viena palika. Vienu apēdām vakar, 3 vistas nopirka kādi veči, kas papam atveda jaunus tankus, tā kā ja gribam ēst – man jātīra atkal.
To visu es Tev sarakstu, lai Tu zini – cik Tev ir labi, ka Tev nav jātīra vistas un Tu vari rakstīt savas essejas un essssejas, bet Tu jau tam netici…
Nesaaukstējies, ēd dūšīgi, guli pietiekoši, nopērc kādu auglīti lai Tu līdz eksāmeniem labi spēkus vari pataupīt. Un ņem to nopietni, ja Tev spēks būs kaulos un nervi kārtībā, tad noliksi eksāmenus labi, ja arī kāda grāmata nebūs līdz galam izlasīta. Nu pietiek pamācību? –
Mīļās bučas!
Mamma
P.S. Vai neatbrauksi (jeb neatbrauksiet) vēl pirms eksāmeniem šurp puķes plūkt – tikai uz dienu. Drīz būs zemenes gatavas. Un džindžer biers…
mm.
———————
5. nov. 1959.
Mīļo bērniņ!
Esmu Wyongā, iebraucu ar papu un gribu Tev pāris vārdus nosūtīt.
Nav vēstules no Tevis – un es domāju un minu – kā Tev iet? Dzidra saka, lai es vēstuli negaidot – Tev esot savs boyfriends un daudz darba – tas viss! Tā jau jādomā arī ir. Bet es jau gudroju, vai tik esi vesela?
Mēs esam veseli. Dzidra paslimoja un tagad atkal dūšīgi mācās. Tūlīt sāksies eksāmeni. Pat uz kino sestdienās neiet, mēs ar papu braucam, viņa paliek mājā un mācās. Mums viss zaļš un kupls. Tikai zemenēm paps sagāza tā vistu mēslus virsū, ka ogas palika apakšā uz visiem laikiem.
Vistām – koksagīzs! Paps brauks šodien uz dakteri. Citādi viss pa vecam. Atraksti mazu zīmīti.
M.
Xxxxx
P.S. Nezinu vai paps Tavas darīšanas ir nosūtījis. Varbūt ir jo pāris vakarus ļoti rakās pa papīriem.
————————–
22.11.1959
[In Dzidra’s letter]
Mīļā Inese!
Dzidra ir pierakstījusi — vai labāk sakot — pieķēpurojusi trīs lapas, un vairāk nezin vai drīkst bāzt konvertā, tādēļ aprakstīšu tepat, kreisā pusē.
Mums iet kā parasti.
Nav laika Tev daudz rakstīt un Tev nav laika lasīt.
Braukšu papam līdz uz Wyongu. Es neveru nopirkt sev peldkostīmu — paņēmu pie Coles — per lielu. Jānes atpakaļ.
Tavas franču lugas izlasītas! Ieskrēja rīklē kā vilkam zemeņoga! Gribās vēl!
Nezin kādēļ tās citas 2 grāmatiņas franču valodā man nelien iekšā.
Kad atbrauksi tad lasīšu arī tās Pieces Noires — un vēl kaut ko.
Šīs rožainās spēles ir patiesi rožainas. Tāda savādāka grācija lietu atrisinājumos — ar vienkāršu un “douce” valodu.
Lai Tev palīdz vidi labi gariņi!
xxx Mm.
P.S. Gribēju Tev no Gosfordas zvanīt, bet nebija laika — gribējās zināt kā Tev gāja exām.
——————
2. dec. 1959.
Mīļā Inesīt!
Cerams Tavi negaisa mākoņi būs Tev drīz jau pāri! Un Tu būsi – izglābies!
Nerakstīšu daudz, jo drīz Tu brauksi pati mājās. Gribu pateikt tikai to, ka svētdien 6. dec. ap ½ 10 (ar vilcienu kas no Wyongas aiziet 7.20 no rīta) Dzidra iebrauks Sidnejā. Tādu vēstuli viņa šorīt aiznes uz pastu Tilikam. Mēs apskatījām. Tad nu Jūs tur satiksities. Tiliks varbūt Tev piezvanīs. Viņš jau gādās par Dzidras saņemšanu un palikšanu – jo paps raksta, ka nosūta Dzidru viņam.
Brauksiet tad varbūt reizē mājās?!
Visu labāko!
Xxx
Mm.
———————–
Mīļā Incīt, es Dzidrai iedevu 10 šil. ja Tev vēl iznāk iet pa George st. tad ieej kādā mūzik. shopā (Nicolsons vai citā) un nopērc klav. notis Albenitz(a) Spanish Sweet?/Suīt? Vienu daļu (to dzirdēju radio) vai visu kas klavierēm no Šopēna nokturnes, ja iznāk arī Dvoržak Humoresku, bet tikai oriģināl, ne light/vieglu.
M xxx
Gaidu mājās!
————————–
Sestdiena 12. 3. 60.
Manu mīļo bērniņ!
Tagad pūlēšos rakstīt ļoti skaidri, lai Tu vari salasīt. Vakar saņēmām Tavu vēstuli. Nebaidies ne no kādiem profesoriem un viņu teicieniem par lielajām prasībām vācu valodā. Tu varēsi veikt to labi. Beigu beigās – valoda jau nav bezgalīga – reiz tu tieci cauri gramatikai un lasot iepazīsties ar sīkākām viņas īpatnībām – tad Tu esi turpat, kur tie, kas to valodu zin jau gadiem. Tā – ja Tev vēl šogad ietu grūtāk – Tu noķersi citus nākošgad, bet cauri Tu tiksi. Tik pamatīgi, kā Tu tulkoji savu poetriju un tos stāstus, tik nopietni jau parasti skolēni ne studenti nestrādā – tikai profesori un valodnieki! Es lasītu vācu grāmatas pēc grāmatas un nemeklētu – kas tas ‘Gral’ bija, ja viņš nav vienā dictionerijā.
Žēl tikai ka franču valodā Tu nekā nepaspēji izlasīt pa holidejām. Bet gan jau viss ies. Un iesāc lasīt vairāk grāmatas uz reiz. Tad ja acumirklī vienu vairs nevar turpināt ar prieku, atpūtai var paņemt otru un nav jāķeras pie spēļu kārtīm.
Par Tavu stipendiju naudu Tu un daddijs lai gādā!
Vakar bijām uz kino, paņēmām King Kristini līdz. Dads tā brauca, ka atpakaļ braucot Kristine neteica vairs ne vārda. Tikai turējās ar nadziņiem ieķērusies mašīnas priekšā un kad tika ārā aizlaidās kā putns no būra. Daddijam vajadzēja – show this off! Ko lai dara!
Šorīt un naktī lija, bet kad braucām no kino nakts bij skaidra un skaista. Es lasu Lawrence Sons and lovers. Vakar pēc kino nolasīju vēl pāris stundas. Bet citādi arī nevaru, ja es nekā nedabūju cita kā tikai olas tīrīt, es tāpat sitos nost, tad jau mierīgi lasīt ilgi ir labāk, jo tad var apmierinātāks gulēt to laiku kas atlicis.
Es nekā cita ar nevaru izdarīt, tikai lasu. Un rakstu dienas grāmatu. Tur nav nekāda prāta. Bet prāts var vēl būt pēc 10 gadiem, muļķību varbūt nebūs. Tā tad – tās jāliek tik dienas grāmatas lapās, būs dzīvs materiāls vēlākām dienām. Žēl tikai ka to muļķību ir tik maz un žēl ka man tādu dienas grāmatu Tu neuzdāvināji jau 5 gadi atpakaļ. (Bet viena jau no tām kas man bija ir pie pappa, jeb viņš to ir iznīcinājis. Un citām tad bij grūti rasties un viņas visas ir nezin kur kurā).
Nu Tu droši vien vairs nevari labi salasīt jo es sāku blanderēt.
Cita nekā nav. Ak jā – paps esot vinnējis £10.- loterijas biļetēs ko viņam Clarks devis par olu vešanu. Tikko vakar viņš teica.
Dzidra varbūt Tev pati rakstīs – viņa brauks uz Singletonu ar debatēm. Traks meitēns. Viņš to runāšanu izcīnīja tādēļ – ka gribēja tikt uz Singletonu, ne tādēļ, ka patīk debates. Bet – vienalga, ka tik ko dara.
Beigšu! Dzidra vēl guļ. Paps vēl pie vistām un es šo rīta klusumu izmantoju Tev rakstot.
Strādā mierīgi. Xxxxxxx
Mamma.
——————–
14. 3. 60.
Jau pirmdiena, bet Tev neviens cits nav vēstuli rakstījis (tikai es tas uzticīgais…) un tā es šo nosūtīšu. Man liekās ka Tu esi projām jau mazākais 3 nedēļas. Kad tad būs tā mājā braukšana – vai tūlīt kā 18 gadu būs? Vai pāris dienas iepriekš?
Laiks iet tik ātri, ka nevar saprast kur tas paliek. Paps tik griež vistām degunus nost un Dzidra ‘debatē’.
Es izlasīju Sons and Lovers. Skatos pēc citas grāmatas. Varbūt James Joyce A portrait…
Nu tad jau Tev arī tiks franču val. runāšana kad Austra tur pie francūžiem dzīvos.
Jābeidz. Skrienu papam līdz uz Wyongu.
m.
————————-
22.3.60.
Mīļā Incīt!
Nu redzi nu ka man taisnība!!! Noliki kā pirmais savu vācu! Kā citādi tas varēja būt! Ak – es ar to prieku aizmirsu, ka man jāraksta godīgi tā lai Tu vari salasīt.
Mums viss pa vecam – tas ir – šausmīgi līst. Parāda kādu brīdi zilu debesi un tad atkal maisā iekšā un tik mērcē!
Dzidrai Singletonā gājis labi. Dabūjusi tik pat daudz punktu, kā Kristine. Runājusi labi – tikai apstājusies un tad nezinājusi ne a ne bē! Bet kaut kā pēc laiciņa sameklējusi ko teikt. Ballē gājis labi un tagad senjori arī ar viņu skolā runājuši kā ar lielāku personu – debate girl! Mācībās gan viņai grūtāk, tagad sūdzas, ka nevar iemācīties, kādi testi nāk jau virsū. Nogurusi arī nāk mājā katru dienu.
Govij jau atskrēja teļš! Es domāju ka būs tikai maija beigās vai jūnijā. Paps nekā nezināja un arī domāja, ka vēl nebūs. Knapi 3 nedēļas – biju bez slaukšanas un pienošanās!
Teļu Dzidra nosauca par Sputniku, ir bullis, un vakar viņš nebija vakarā atrodams, nezin kur pazudis. Viņš divi dienas dzīvo un dzer ar govi – tas ir zīž pats. Govs man vakar neļāva slaukt, būs jāsien kājas – trubles un troubles!
Papam kaut kā vajadzēja Gosfordā, es aizbraucu līdz, viņš nopirka Dzidrai lietus mēteli – līdz zemei un visi nagi piedurknēs iekšā! Lielāka nebija, ja būtu, būtu ņēmis lielāku!
Nopircis (Kanvalā) 6 olu spaiņus – drāšu, vislielāko size pasūtījis – tagad tādi kā mucas. Kad es uzkaru uz rokas karājas vai līdz zemei un es nevaru ne pa vienām durvīm tikt iekšā ne ārā. (Laikam lielāku nebijis…)
Tā mums iet. Vīnogas arī ēdam lielas un par to nevar žēloties, tās ir labas. Un Tev jābrauc saēsties, ja tik tad vēl būs! Bet piens būs ko dzert cik gribās.
Ja laiks skaists tad jau varētu braukt arī citi Tavi draugi, bet ja tāds kā šodien – tad nav vērts mēģināt. Ceru – labosies!
Dzidra gribētu reiz pirms lieldienām aizbraukt pie Tevis un tad nopirkt sev kleitu ar ko iet uz iesvētībām. Tā varbūt būtu arī labāk. Vēl Tu nekā sev arī nepērc – bet apskatīties vari, kad gadās un tad kad Dzidra kādu piektdienas vakaru aizbrauks, tad sestdien varēsiet ‘šopīt’.
(Jāiet brokastis taisīt)
Vēlāk.
Sputniks atradies un riņķo atkal apkārt govij. Bija iztukšojis divus pupus un man slaukšanai atstājis divus. Ja viņš tik prātīgi arvien rīkosies, tad man klāsies puslīdz labi.
No manis viens mazs dzejolis ielikts latv. avīzē, ko tāpat pa jokam aizsūtīju Sarmam. Bija tur vēl pāris citi dzejoļi aizsūtīti – godīgi ar atskaņām, bet viņš atradis par labāku to bez, brīvāko. Tas labi, jo tie, kas man pašai kaut cik patīk un ko es sarakstu savā dienas grāmatā vakaros blēņodamies, tie ir tādi kā tas, ko viņš ielicis avīzē. Bet viss tas tāpat nekā nelīdz. Naudu nedabū un tās man vajag. Jārāpo tālāk.
Vakarā.
Bijām uz kino ‘Guys and Dolls’ apmēram tā to raksta. Sinatra un Brando, Simmons. Mīlas skati nepatika tas ir Brando + Simmons. Sinatra patika un tipu galerijas – gambleru balets.
23.3.
Šorīt puslīdz skaidris, bet radio kaut ko pļekst par thunder stormām.
Runājam par Tevi atkal biežāk – jo ceram tūlīt Tevi redzēt atkal te.
Xxxxx Mamma.
Paldies par grāmatas samaksāšanu pie Strauta un paldies par bildītēm. Vienu jau aizsūtīju U.S.A.
————————————
10. apr. 1960.
Mīļais bērniņ!
Nu tad es Tevi nesagaidīšu Lieldienās! Bet neko darīt – taisi vien savas esejas. Maijā – tad nāksi mājās. Bet tad es gribētu kādu holideju. Tagad nav nemaz laika ko rakstīt un jūnijā jāiet lasīt rakstnieku dienās! Mēs ar papu bijām pie Hausmaņiem un Hazenfusiem – nopirkām (es vienu pīli maksāju!) divas pīles un vienu pīļu Tēvu. Man tās skaitās privātīpašums. Gan labi vēl nezinu – vai tās kur paps maksāja ir manas. Bet tā domāju! Un tad nu būs tur pīlēni un tos es pārdošu. Redzēs vai tā būs! Lapsas arī ir pasaulē un citas nepatikšanas. Un tad – nezin vai beidzot man atļaus privātīpašumu!
Pietiek pļāpāts!
Dzidras kleita ļoti labi izskatās viņai.
Kā Tev ies ar naudu. Redzēju ka paps nupat nosūtīja tās tax. listes. Un pirms tam Dzidra pārtulkoja vienu vēstuli, kas ziņoja tax. dep. ka viņš tās listes pats izpildījis un nosūtījis septembrī. All right! Ka tik ir aizsūtītas. Bet zini cik tur bija brutto ienākums? – 2560 mārc! Bet nu izdevumi jau viņam diezgan un tā kā ja viņi tos ņem vērā – tad Tev varbūt tāpat dos pietiekoši lielu stipendiju. Nu redzēs. Bet tas ienākumu skaitlis ir liels. Es to redzēju uz vienas saburzītas neizdevušās lapas. Vai Tu zini (bet man to nevienam nav brīv teikt, un Tev arī nē) – paps ieskrēja pie Clarkiem ar mašīnu kokā. Labais priekšspārns sabuktēts, pat gaismas lukturis cietis. Maksāšot 25 mārciņas. Skaists Lieldienu šopings. Tā mums iet. Cits viss kā bijis. Es tikai netieku no darbiem vaļā un neesmu tavu džemperi iesākusi. Rītā domāju sākt, jo Tev vajadzēs drīz.
Rutenbergi (dučmeņi) mūs uzaicināja ciemos, piektdien, kad Dzidra bij pie Tevis. Pēc vakariņām tas bija domāts. Dzērām vīnu, biskvīti, jo neesot pašai laika cept. Bija tur vēl viena dāma no Holandes, kaut kur no Brisbenas apkārtnes.
Nu – tas viss.
Ak tā – zvanīju Tev no Marcas, tā teica ka viņas brālis studējot Newcastlē pshicholoģiju. Mums varbūt drīz būšot telefons, viņai kāda tur Rafeteriene tā teikusi.
Lai Tev labi klājas!
Xxxxx Mamma.
——————–
Ceturt. 1960. 21. apr.
Mīļā Inese,
Šodien braukšu papam līdz uz Wyongu – nosūtīšu Tev arī šo zīmīti. Viss iet kā gājis. Lieldienu svētki man bij daudz grūtāki kā darba dienas, jo ceturtdien un sestdien vajadzēja notīrīt daudz vistu, tad vēl tomēr gribējās sakopt drusku māju, izcept kādu pīrādziņu – un tas viss par neko, neviena priecīga, draudzīga brīža, neviena gaidīta un saņemta viesa, tikai Kalniņi piektdienas vakarā, kad vēl nebija vakariņas manējie paēduši un viss tāds ne pēc svētkiem. Nu jau esmu drusku atžirgusi. Kino arī neesam bijuši, kur izklaidēties, nu varbūt rītu iesim.
Tavu džemperi adu un jaucu – Biju paņēmusi tenšen par mīkstu, rāva dzijas pušu, nezināju kas par vainu, domāju ka dzijas nelabas. Piedurkne iznāca briesmīgi liela, pārrēķinu visu un adu no jauna, redzēs kas iznāks. Ja uztrāpīsies pareizais lielums, tad iznāks.
Nezin kā Tev ies ar naudu, vai dabūsi drīz savu un vai nebūs nekas mainīts. Kaut nu viss būtu allwright.
Vai es Tev teicu, ka man ir 2 pīles un 1 pīļu tēvs? Bezgala mīlīgi putni, tik mierīgi, uzmanīgi, paklausīgi un nāk klāt. Tak sava vieta kur man sirdi nomierināt, kā visām tādām mammelēm… Šo sestdienu jābrauc uz Orimbas lopu tirgu, jāpērk viens vecāks pīļu tēvs, lai vecā pīle drīz sāktu dēt un drīz izperētu pīlēnus.
Tas viss. Jākur uguns, jātīra atkal vistas.
Maijā es gribu holidejas. Brauciet jūs abas ar Austru un vāriet te pašas sev ēst, olu tīrītāju varbūt kādu varētu dabūt, govi izslauc teļš, tikai šad tad, kad piena vajag var paslaukt – vai tā būs jums labi? – Tas teļš patiesi mani stipri atbrīvo no grūtībām slaukšanā, parasti man tur nekas daudz nav atlicis ko slaukt.
Braucam ar sabuktētu mašīnu!
Kad nāksi mājās un cik ilgi?
Xxxx M.
———————
4.5.60.
Mīļā Inesī!
Uzrakstīšu Tev pāris vārdus.
Kad brauksi mājas? Vai būs nauda ar ko atbraukt?
Es jau nekur holidejās neaizkulšos, brauc mājā – un jādzīvo tepat būs arī man un jāuzraksta tepat kaut kas priekš tām rakstnieku dienām. Varbūt tikai kādu dienu sev paņemšu brīvu visu un kaut kur noslēpšos.
Es nekad vairs nekādās kultūras ne rakstnieku dienās nesolīšos iet! Tas ir traki – kā man tagad jāmocas – ko vilks virsū, ko lasīs!
Kā mums iet to stāstīsim cits citam kad atbrauksi – drīzi jau nāksi?
———————
5.5.60.
Šorīt piecēlāmies 5. Dzidra mācās latīņu, šodien eksāmens.
Es vāru kafiju, tinu Dzidru deķos, pie loga kur viņa sēž un mācās ir auksts.
Tu izmēri to savu veco zaļo segu, pa holidejām sašūšu kopā tās iesāktās lupatiņas un uzšūšu viņām jaunu pārvalku. Būs skaistāka un siltāka ko Tev pa ziemu ietīties.
Ar Tavu zaļo džemperi man neiet uz priekšu. Piedurknes gatavas un to citu jaucu un jaucu – ta pa lielu ta pa mazu. Nevarēšu jau laikam pirms holidejām pabeigt – bet kad Tu īsti būsi te?
Brauc, brauc! Es nevaru vairs Tevi sagaidīt, dažreiz briesmīgi grūt ar tiem mājas kungiem. Nevaru visu izdarīt kā vajag. Vakar mašīna nesāka darboties, kad paps steidzās braukt uz Gosfordu es stūmu, stūmu kamēr kokā iekšā gan un nu ir viens bums un bamps arī otrā sānā!
xxxx
M.
Mašīnai tai pašā labā priekšstūrī iebrauca vēl viena smagā mašīna.
———————–
5.5.60
Mīļo Mommy!
Priecīgu Mātes Dienu! […]
[…] Šodien biju pilsētā un tā kā mazliet naudas bija kabatā, nevarēju nociesties un nopirku Exupéry grāmatu “Le Petit Prince” un arī to jauno, tikko izdoto grāmatu ko sarakstīja tā meitene kas ar mums kopā studē. To ir ilustrējusi kāda Astra Lācis – domāju ka jābūt latvietei. Vai pazīsti? Vai zini ko par viņu?
Nu tā nu kabatā tagad ir vairs tikai “pāris grašu”. […]
Xxxxx
Inese
————
10.5.60.
Mīļā Inese!
Paldies par mātes dienas vēstulīti – to gan saņēmu tikai pirmdien, jo neviens sestdien negāja uz pastu, bet tas nekas, tad man mātes dienā bij ko domāt: varbūt pastā ir vēstule no Tevis! Un bij! Un ir siltāk!
Citādi tā diena nebija nemaz vieglāka kā citas, un pēdējā laikā viņas ir diezgan grūtas visas.
Bet rīti ir romantiski: Dzidra ceļas no plkst. 5 un mācās – half yearly! Izskatās gandrīz ka te kāds gatavotu leaving’u, vai vismaz intermediat.
Šorīt es jau 10 to 5 joņoju apkārt pa mežu un tumsā lasīju žagarus (to ir pilnas malas jo ir sauss un bij lieli vēji) un tad 5 jau kamīnā bija bonfires un Dzidra satinusies deķos sāka mācīties vēsturi. Tagad ir pāri 6 – es beidzu rīkoties ar pirmo kafiju un tagad varu Tev uzrakstīt. Tad vēl sāksies citi rīta darbi – maizītes jātaisa, paps celsies u.tt. – bet tagad ir jauki. Tā mums iet jau trešo rītu. Man tikai jādomā par Tevi, kā Tu vari izturēt šinī aukstā laikā? Tā gribētos arī pie Tevis ieskriet ar ‘kopijas’ tasīti un ietaisīt uguni kamīnā. Kad atbrauksi tad to varēsim darīt.
Te ir ļoti sauss, zaru pilna zeme, bija tādi vēji, ka vienu nakti es jau domāju celties un uzvilkt kādu labāku drēbes gabalu virsū, lai kad mūs izkaisīs pa Erla propertiju mani neatrastu ar puķainu bērnu kleitiņu mugurā, kas man bij par nakts kreklu.
Patreiz ir mierīgāks laiks un arī mazliet siltāks. Ka tik nu nebūtu lieti kad Tu brauksi šurp.
Darba ir daudz – visi sīkumi un sīkumi! Teļu pārdeva Tailoram — £12/10/-. Svētdien aizveda – govs bļauj un spārdās un man atkal jācīnās ar slaukšanu, teļš tomēr man bija maz atstājis ko slaukt un man bij viegli, bet ilgāk viņu nevarēja turēt – jo piena vairs nepietika tējai.
Manas pīles olas nedēj – pīlēnu vēl nebūs, bet citādi ļoti mīlīgas.
Kas ar rakstnieku dienām – par to man jādreb trakāk kā Dzidruļam ar historiju!
Tavu džemperi šodien šūšu kopā – kas tur iznāks – nezinu. Viņš ir adīts un adīts un pāradīts un saadīts. Vēl krāga jāada.
Bet ceru Tev nosūtīt pirms atbrauksi.
Kas ar Tavu stipendiju?
Latīņu valoda pusgada paperā Dzidra sataisīja traku tulkojumu: Herkules paņēmis striķi (Taurus tulkojusi par striķi) un gājis alā pūķi kilīt! Pati tagad smejas visu laiku, kā tur tā striķa footprinti bijuši redzami u.tt.
Tev mīļi paldies par dāvanu – ko saņemšu kad atbrauksi! Naudas Tev nav, bet dāvanas! Bet tā jau ir jauki! Man gan papīru vien vajag…
Tā Astra Lācis ir Osvalda Lāča – Austrālijā radušās latv. rakstnieka meita. Tas Lācis reizē ar mani dabūja godalgu – viņš par kādu dzejojumu es par stāstu, kad mums par abiem sadalīja to 40 mārc. uz pusēm, kas bij pirmā godalga. Viņu mēs redzējām reiz tai liter. vakarā (man nepatika viņa ‘bonvivana’ smaidiņš).
Tā Astra cik dzird ir ļoti šiverīga un mācās mākslu Eastw. Art Colledžā, vai kaut kā tamlīdzīgi. Viņa vienmēr visur piedalās kur jaunie mākslinieki izstādās un kad bija Brisbanē (vai Adelaidē?) latv. kult. dienas viņas zīmējumu atzina par labāko sacensībā programmas vāka dekorēšanai un laikam arī afišām (sludinājumiem).
To grāmatu paņem līdz, es gribu redzēt kā viņa zīmē.
No šejienes vēl jaunumi – Clarki noteikti iešot prom. Es nezinu vai visi. Bet jaunajai vietai viņi jau pērk lopus, Robina atskrēja arī mūsu teļu apskatīties, bet nezinu kāpēc nepirka. Tad nu kad atbrauksi būs jātaisa kāds vakars – atvadu partija. (Man ir viena pudele vīna.)
Clarkene arī papam ir teikusi, ka reiz pie viņiem jāiet, kad viņa būšot nolikusi to laiku. Varbūt tas būs ‘farewell’ (spelling!) priekš mums.
Nu gan jābeidz.
Nezin, vai paps Tev sūtīs naudu? Viņš ir vairāk reizes minējis – nezin vai Tu naudu esot dabūjusi?
Bet tagad neko neteica, ka es teicu ka Tev neesot ne graša.
Ja viņš nokavētos ar sūtīšanu varbūt es ielikšu kādu mārciņu postal notēs te lai tieci mājās.
Nu gan pusnakts!
Cik labi paliek – ka drīzi Tu brauksi šurp! Grūti ir pēdējā laikā. Vasarā labāk, ziemā vienmēr grūtāk visu panest. Tagad pat pie lasīšanas neesmu tikusi, kā sīkumos vien diena aiziet.
Xxx Mamma.
14.5.60.
Jau sestdiena un es šo vēstuli gribēju nosūtīt certutdien. Bet bija tāda nelaba diena ar bāršanos un es neaizbraucu uz Wyongu – tā palika. Gribēju Tev nosūtīt džemperi – bet ir tik jocīgs iznācis – ka labāk – brauc mājā un tad to apskatīsi – vai būtu vēl jāpārada.
Labi ka Tavas […missing]
M.
——————————
1.6.60
Mīļā famīlija,
[…] Vai jūs lūdzu varētu atsūtīt manu lietus mēteli. Es viņu aizmirsu mājās kad braucu šurp un kaut gan vēl nav bijis vajadzīgs, nevar zināt kad uz reizi uznāk atkal lietains laiks.
Vakar vakarā sašuvu kopā džemperi – izskatās ļoti labi un lielums tieši labs, kakls tikai tā mazliet grūtāk iet pāri degunam un ausīm bet man liekas ka būs O.K. Vīles sašuvu ar “backstitch” (lai Dzidra to izskaidro) un iznāca pavisam gludas un taisnas un stāv ļoti ”neat”. Kakla atloku sašuvu ar tādu “herringbone stitch” [sketch to illustrate] apmēram tā, lai tika abas malas saietu kopā un dotu cik vien platuma var.
Par to esmu ļoti “pleased”! Paldies!
[…]
xxxx
Inese
————–
Ceturtdien 1. jūn. 1960.
Mīļā Inese,
Tikko saņēmām Tavu vēstuli – labi ka Tev naudiņa klāt. Tavu mēteli gribēju šodien sūtīt, bet neiznāca nekas. Rakstīju pa galvu pa kaklu savu stāstu. Nevienu no gribētiem tematiem nevarēju vairs izstrādāt, tad paķēru kaut ko vieglu un ne šo ne to. Bet ar to arī nezināju kā tikt uz priekšu. Vakar kopu rīta darbus, lai varētu sēsties pie rakstīšanas, te paps saka – aizej uz Clarkiem, piezvani Sterlandam, ka durvis par garām ko atvedu! Es vai plīsu no neziņas ko iesākt, ka vēl pa vidu jāiet zvanīt. Un ja neiešu – gaiss samaitāts. Tad man ienāca prātā – ja es eju zvanīt, man tiesības uzvesties kā īstai sievietei – var tur pļekstēt un dzert tēju, cik ilgi gribu! Nu to es nedarīju, bet sabāzu savu rakstu galiņus somā un prom uz Wyongu. 12 biju tur, jo kāds aizveda ātrāk kā autobuss. Apsēdos Milk bārā pie sava galda, kur dažreiz rakstu vēstules un līdz trijiem 15, kad iet buss, stāsts bija uzrakstīts. Muļķīgs, bet mazliet jocīgs un viegls, kā visi laika kavējami stāstiņi. Nezin vai to pašu būtu uzrakstījusi, bet biju paņēmusi Woomens Weekly – paskatījos ‘zvaigznēs’ un tur bij rakstīts, ka manas šīs nedēļas nelaime esot tā ka es visu atliekot uz pēdējo brīdi, lai ķeroties tūlīt klāt pie lietas un padarot, tā kā tie kam es visu apsolījusi velti neatrodoties nepatikšanās manis dēļ, tādi cilvēki neesot populāri kas tā darot. – Tu zini – kā no grāmatas, kā ar āmuru pa pieri! Es tad tūlīt Woomens Weekly ciet, pasūtu podu tējas un rakstu, pašam tas patīk vai nē kas tur iznāk. Kad kājas rokas bija stīvas no aukstuma (ārā bij saule, bet iekšā auksts) es pasūtīju otru podu tējas un tad drīz viss bija cauri.
Citur es mazliet atdzīvojos, domas sāk darboties, bet te mājā, kur katru brīdi man kas jādara un katru brīdi var ienākt paps, lai arī to nezinot, mani iztraucēt – te es vairs nevaru darīt it neko.
Šodien es visu pārrakstīju uz mašīnas, bet nedabūšu izlasīt cauri, ne izlikt garuma zīmes – aizskrēju, aiznesu uz pastu un tikko noķēru plkst. 4 busu, kas ved pastu. Mazākais tam referentam nebūs tik daudz jākreņķējas.
Aizbraukt es laikam nevarēšu, lasīt – noteikti – nē. Zobārsts saka, un tas labi, ka man visi tie zobi jāpārbūvē. Man bez zobiem būs jādzīvo no pirmdienas līdz piektdienai un to nevarēja izdarīt pagājušā, ne šo nedēļ. Tagad tas ir atlikts pēc Jāņu dienas, zobārsts arī domā jo vēlāk, jo labāk, jo zobi vēl mainās. Tā – dāma nevar ierasties!
Vienu brīdi, kad biju stāstu aizsūtījusi, jutos lieliski, laikam tā, kā tu kad nodod savas esejas. Bet tagad kauns, ka tik muļķīgs un vieglprātīgs tas raksts. Bet varbūt to nemaz nevajadzēs lasīt ne vienam.
Piektdien, 2. jūn.
Elektriskā krūzīte man kalpo katru dienu! Paldies! Drīz bez viņas nemācēšu iztikt.
Nosūtīšu Tev šodien mēteli. Migla līst. Varbūt brauksim uz kino – ‘On the beach’ –
Paps jūtas stipri slims, klepo un šņākā.
Raksti atkal!
Xxx M.
————————
14.6.60.
Mīļā Inese,
Atbraucu ļoti silti un labi, šallīte bij liels komforts. Arī citādi viss labi, Dzidruls visu apkopis un izdarījis, paps omulīgs…
Bet ar Tevi nav labi ēdiena ziņā. Man tur nemaz nebija laika redzēt īsti un domāt par Tevi – biju tik Worried par savu augsto personu… Tagad visu sāku pārdomāt – Tev vajag labāku ēdienu, tad uzreiz pazudīs nervozums, bailes no esejām, matiņi būs spožāki u.t.t.
To Tu pati arī jūti jo Tev vēderiņš ir tukšs. Es tai Tavai saimniecei vislabāk pateiktu, ka sieviete nav nekāds drēbju uzkaramais un lai viņa gādā lai pašai arī nāk klāt kāda shapelīgāka vieta un labāka sejas krāsa, bet galvenais – lai dod Tev ēst. Tādu toastu kā viņa deva man Dzidruls aizmestu pa gaisu. Es viņam apcepu sviestā maizi no abām pusēm, viņš liek vēl sviestu virsū, tad ievārījumu, sieru, ēd putru, kafijā gandrīz ½ krūzītes krējuma, 2 karotes cukura, sandwiči līdz atkal ar kārtu sviesta cik tik var uzlikt, 2 āboli, un tad kā nāk mājā tā bļauj – I am starwing! – Un dabū tūlīt iekšā visu to pašu sviestu un krējumu atkal no gala.
Bet ko lai ar Tevi dara? Saimniecei būtu jāsaka, bet tas labi jāapdomā. Tev jāpērk vairāk klāt pašai. Nauda jāspiež no papa. Es viņam teicu kā Tev ir un viņš teica – „jāpērk klāt.” Traki ka tās vistas šogad tāDI KROPĻI (nezin kas notika mašīnai – sāka rakstīt ar lieliem burtiem…) Jā bet ja paps atzīst ka Tev vajag naudu, tad jau Tu arī drusku dabūsi, tādēļ – izdod vairāk par āboliem, milkšaku vai pienu, vai sakņu sulām ja kaut kur var dabūt un vienkāršu skona ar sviestu turklāt Tev palīdzētu vislabāk – nerviem vajag sviestu, smadzenēm vajag sviestu…
Es Tev tikko sapakoju mazu paciņu – apakšā ir Maršmellovi (nav nekādas krāsas…) virsū ir tā sauktās sāls standziņas – tās nav ar cukuru, bet virsū mazliet sāls, tas der kad noguris, klāt derētu tēja ar cukuru un to Tev vajadzētu dzert ar cukuru. Neesi Duma! Tu esi tik tieviņa, ka Tev trešo daļu svara vajadzētu pielikt. Tu esi pavisam caurspīdīga. Inesīt – spried nopietni – Tev ir ļoti smags darbs, tas prasa lai Tu uzmani ļoti nopietni savu ķermeni. Citādi viss ir pagalam, Tu nevari vilkt to visu tālāk, kas Tev jāvelk.
Es mēģināšu Tev šodien piezvanīt, man gribētos zināt – vai Tu brauksi ar Mairu – ja vari – Slikti tas nebūtu, tomēr tā mazā pārmaiņa Tev derētu, un šo to paņemtu līdz no mājām. (Es vakar pati nokāvu vienu vistu un gribēju Tev pati uz savu galvu nosūtīt, bet nezinu kā? Pastā paprasīšu) Varbūt ar Kalniņiem ko Tev varēs aizsūtīt, — ja Tu tiešām pati nebrauksi. Tev vajag labāku ēdienu – tas ir viss ko es noteikti zinu un to pašu Tev teiks katrs latviešu dakteris, austrālietis varbūt dos tikai pilles – to es nezinu, pilles Tev arī varbūt derētu. Tevi vajag sakurināt kā mazo lokomotīvīti, kam jāiet kalnā ar lielu rindu piekrautu vagonu.
Tagad beigšu. Ak jā – gribēju Tev sūtīt atpakaļ tos bruncīšus, lai Tu iemaini pret kaut ko sev – viņi ir jauki, bet es patiesi tagad ar savu dzelteno un melno kleitiņu varu iztikt. Neieliku tomēr tos svārciņus paciņā – saburzīsies, tā viņi vēl paliek. Ja brauksi varēsi paņemt, ja mums ‘līdzekļi nepieplūdīs’ no citiem avotiem…
Xxx M.
————————
[note at top of page: Hi Inny!
Dzid.]
20. 6. 60.
Mīļo Incīt
Gribu tik pateikt ka Tev ar papa loteriju nav ļoti jāsteidzas – šī reize jau ir avīzē izsludināta – jau izlozēts! Tā tad tik nākošai reizei. Biļetes esot kaut kur universitātes tuvumā un stacijā un vēl kur.
Ceru ka Tu esi mierīga un Tevi liks mierā. Neuztraucies ne par ko. Viss ir pāri. Labāk ja Tu varētu istabu dabūt caur universitāti – drošāk, ka labi cilvēki, kas meklē studentus. Citur caur avīzi – visu labi apskati kas tai mājā ir.
Paps approvij Tavu istabas maiņu.
Viņš mani ar mašīnu sagaidīja pie busa!…
Xxx M.
Rakstīšu vēl kādreiz drīz, bet Tu nenopūlies ar vēstulēm.
—————————
Otrdien 21. 6. 60
visīsākā diena
Mīļo Incīt,
Vakar aizmirsu: nemeklē lētu istabu. Ņem kur cilvēki patīkami un visu citu apskati lai patīk un Tev ir labi. Paps negaida lai Tu dabūtu lētāku – bet lai Tev ēdiens būtu labāks.
Es domāju – taisies vien prom cik ātri vari – tur Tu palikt laikam nevarētu arī ja Elsi apdomātos citādi. Viss no kā es tagad baidos – lai viņi liek Tevi mierā un tu vari atpūsties un nopietni, netraucēti mācīties. Ja aizej jaunā vietā – no paša sākuma turi savas durvis ciet. Nerunā ar saimnieci durvīs stāvot (es domāju vaļējās durvīs) Tavai istabai jābūt Tev privātai, tā kā tur neviens bez pieklauvēšanas neiet un zina, ka Tevi nevar traucēt. Te tas tā nebūt nebija.
Vai Tu dzirdēji kā tas puika (students) aizcirta savas durvis kad Els. sāka tur pie mums un koridorā bļaut? Viņš ‘neapruvija’ viņas izturēšanos. Kaut tik Tev nu būtu miers un nebūtu vairs garas runāšanas. Nevienam nav nekas vairāk no Tevis vajadzīgs.
Atsūti papam Jāņu karti – es to Tev atgādinu – jo Tu vari aizmirst.
Tad istabu sarunājot noteikti norunā lai Tev brīvlaikos nav jāmaksā un ja varbūt ir mazliet, tad cik? Par ziemsv. garo brīvlaiku viņi var arī citādi vēlēties, vai istabu Tev nepaturēt – tur Tu nevari nekā noteikt. Ņem ko vari atrast un neciet tur ilgi, ja Tev tur ir grūti, tas ir kur esi tagad. Un ja negadīsies laba istaba – nomainīsi atkal.
Es uz pārkravāšanos varētu aizbraukt – bet nezin jau kad Tev būs un varbūt ka es neko lielu nevaru palīdzēt.
Turies un atļauj sev kaut ko labu nopirkt ēšanai – Tev par ilgu ir bijis šis nospiestais gara stāvoklis.
Vīsu mīļu! Xxx M.
——————
21 [22] 6. 60.
Mīļo Incļīt!
Katru dienu Tev rakstu tādēļ – lai Tu zinātu ka es un arī mēs citi te, esam domās pie Tevis un lai tā Tev varētu palīdzēt, ja vēl Tev būtu ar kaut ko grūtu jākaro.
Ļoti gribās dzirdēt, kā Tev iet. Vakar tikko novaldījos un neaizskrēju piezvanīt. Bet tā zvanīšana no svešām mājām neko laba nav.
Šodien ar papu uz ½ stundu aizbraucām uz Gosfordu. Nopirku Tev tās iedomātās jaciņas dziju (citā krāsā nekā bij izdomāta) un nopirku 3 kamoli dzijas Dzidras džemperim (vairāk tādas krāsas nebij, vēlāk būs) Krāsa ir taisni tā kas Tavam džemperim tikai tumšāka.
Domāju arī par to, kā varētu uzrakstīt stāstu par visu to ko ar Tevi piedzīvoju.
Vilcienā sēžot es vienu laiku tiešām ar atplēstām acīm visu skatīju – vai tiešām tā ir īstenība un ne sapnis, ka briesmīgais ir novērsts, lūgšanas paklausītas un Tu esi vesela un spēj pati cīnīties tālāk.
Cik briesmīgi bij pārdzīvojumi un cik glābšana pēc tam liela – par to domājot man bija tāda sajūta: kā tas varētu būt, ka es varēšu nomirt, ja ar mani ir notikušas tik lielas lietas?
Tas ir vispasakainākais notikums manā mūžā kur jau tā ir diezgan daudz citu pasakainu lietu.
Ar to šovakar eju gulēt – citi jau guļ. Ja raksti papam uz Jāņiem pieraksti šo to kā Tev iet? Tikai pāris vārdus par istabu, par veselību.
Ar labu nakti!
————
22 [23] 6. 60.
Varbūt šo vēstuli aiznesīšu uz pastu šodien – gribētos paiet pa ceļu, bet ir gan nejauki pielijis.
Gribu Tev atgādināt – ēd dūšīgi!
Šādi pārdzīvojumi novājina visu ķermeni fiziski un garīgi. Nepaliec arī naktīs ilgi augšā. Guli un ēd – tas svarīgi. Uz Jāņu balli norunājām neiet – un nemaini nodomus. Tas būtu par ilgu augšā būts naktī. Labāk atrod kādu citu izklaidēšanos – viena, vai ar draugiem izej kur citur – kaut vai uz zoo! (Nu to es tik smejos tā) bet katra cita satura dzīve Tevi izklaidēs labāk un dos mieru, nekā tas pats vecais, kas jau bijis un kas diezgan daudz spēka no Tevis prasījis.
No manis Tu dabūsi to jaciņu un 2 pāri vienkāršu zeķu, varbūt vēl ir kāda blūze (tā rozā crepzīda piem.) ko Tu vari izlietot – lai Tev mazāk būtu tagad jāizdod drēbju iegādei un Tu varētu nopirkt sev vairāk augļu, piena, vai vienalga ko labu ēdamu.
Kad zināšu – kur Tu būsi, varēšu Tev atkal ko aizsūtīt. Sviests mājās ir par velti, ja to visu nenolieto – suņi apēd. Es droši varu cept cepumus un Tev sūtīt.
Jāņos mēs laikam būsim tāpat mājās. Paps neko stiprs nav, sūdzas vienmēr ka noguris.
Tev derētu kāda nedēļa pabūt mājās. Bet – nezin vai to var. Ja Tev kāds cits lekcijas pierakstītu tad jā! Bet ja tiksi reiz tur arī mierīgā vietā, varbūt jaunā istabā – tad atpūtīsies.
Ļoti gribās zināt – kā Tev iet?
Xxx M.
———————
———
23.6.60
Mīļā famīlija!
Daudz laimes Vārdadienā Papam! Xxxx
[…] Visu pagājušo nedēļu pa starpbrīžiem meklēju kādu citu vietu kur palikt. […]
[…] Austra bija man līdzi un es iegāju pie viņas.
Viņas saimniece, Mme Medard (francūziete par kuru agrāk jums rakstīju […] kad dabūja zināt ka domāju dzīvokli mainīt, lūdz lai nāk pie viņiem. Viņiem bija viena istaba ko viņa īsti nezināja ai dot kādam vai ne jau tad kad Austra meklēja sev, un līdz šim vēl nevienu nebij ņēmusi. Es biju ļoti priecīga par to, jo man viņa un viņas vīrs abi ļoti patīk (ne tikai tādēļ ka viņi runā franciski) un viņi mani ļoti “cheerī up” kad es tur kādreiz esmu. […]
[…] Transports tur ir arī labs. Stacija nav tālu, bet bus ir vēl tuvāk un izdevīgāk, jo iet taisni gar unverstātes durvīm – 15 minūtes ko braukt. […]
[…] Austra ir vienmēr teikusi cik ļoti labi viņas landladija viņu uzpasē un par ēdienu viņa drīzāk sūdzas ka par daudzi nekā par maz. […] Man liekas ka būšu ļoti “happy” tur.
[Inese]
——————
28. 6. 60.
Nu Inci – daudz laimes jaunā vietā!
Ceru, ka Tev te ies labi. Patreiz Tev vajaga mieru labos ļaudīs. Tas tikpat svarīgi kā labs ēdiens, pēc visiem uztraukumiem.
Kad brauksi mājās? Vai drīzi būsi cauri to 16.g.s. eseju?
Man šonedēļ iet traki – zobi pie zobārsta!
Adu Tavu džemperi – iznāks džemperis ne jaka, jo pēc manām domām, krāsa nav piemērota jakai.
Mums ļoti lietains un auksts laiks. Nav nekā jauna. Esmu latv. avīzē kopā ar tām trim citām dāmām un Eglīti. Ir taisni, kā Tu teici, tā Neboise nabadzīte uzfotografēta profilā un izskatās tiešām neglaimojoši. Es esmu – kā plūme! Dzidra saka – izskatoties 20 gadu veca. Tā varbūt arī ir un tas priekš ‘busniss’ ir labi. (Bet maza kā čupa).
Aizrakstīju ka esmu ar mieru ka rīko manu vakaru, ja viņi domā ka tas derēs.
Cita nekā nav. Nevaru nekā rakstīt, nav ‘privacy’ vienmēr visi kopā, guļamistabā auksts. Jāgaida pavasaris.
Ceru ka Tu drīzi atkopsies un būsi spirgta un dūšīga, Tava vēstule jau skan dzīves priecīga. Par Tevi un Imantu es domāju tā – Jūs nekas nevar šķirt ja arī Jūs iemīlēsities vēl 100 reizes un trīsreiz apprecēsiet citu. Jūs līdz mūža beigām būsiet tuvi viens otram kaut kādā veidā. Tikai to nevajag samaitāt tagad. To Jūs varat izdarīt tikai – uzbāžoties viens otram ar liekām prasībām („Vai Tu mani mīli? Vai Tu mani vairs nemīli?” u.t.t.) Jūs esiet pārliecināti par viens otra labām jūtām un tagad vajag būt tālākiem viena no otra, lai jūtas atpūšas. Pēc tādiem lieliem, nepatīkamiem pārdzīvojumiem jūtas dažreiz vienam vai otram tā noslēpjas ka liekās – viņu vairs nav. Bet viņas ir un var būt atkal no jauna ja viņas liek mierā. To es nerakstu Tev kādās nebūt bailēs – bet domājot taisni tā – lai Jūs savu labo un jauko varētu ilgāk saglabāt.
Tā tad – runā nu franciski. Tas Tev nāks par labu. Līdz pavasarim Tu tā varēsi čatterēt, ka nebūs nekādu briesmu likt kādu pārbaudījumu izrunā.
Nu tas viss!
Sveicini Austru un lai Jums visiem labi klājas!
Xxxx M.
P.S. Paps bij priecīgs par kartiņu un lozi. Drusku gan vēlāk gudroja, vai tik Tev būs labi kopā atkal ar Austru (u.tt.) bet es teicu ka Tu esi O.K.
M.
—————————
Ceturtdien 7. 6.[7?] 60. 1960.
Mīļo Incīt!
Nosūtu Tev džemperi – patiesībā: džigsopuzle – kad saliksi kopā, tad jāiznāk džemperim. Tikko pa galvu pa kaklu beidzu adīt, sašūt nav laika, jābrauc papam līdz uz Wyongu un jānosūta Tev, lai tu uz šo weekendu dabū. Vispār – viss tas būs ceļā traki saburzīts, mazliet uzgludini un tad mierīgi sašuj, es jau sāku, bet atcerējos, ka jāizgludina vispirms, un kā jau teicu – laika nav.
Kakls ir domāts – boat neck! Bet kas tur Tev iznāks – to Tu redzēsi kad būs gatavs. To kaklu taisi cik garu (to boat) gribi un cik var iztaisīt, man vairāk nebija dzijas ne platākus un garākus tos kakla gabaliņus adīt. Varbūt būs labi. Bez tam – to kaklu var taisīt vaļā vairāk uz plecu pusi, nekā tur tas kakla nolaidums ir sākts, (mugurā jau nav nemaz padziļinājuma kaklam). Kāda laba stunda Tev tur būs ko darīt. Tad – priekšdaļa ir 20 rindas lielāka kā mugura – to plecu daļā (šuvē) un gar kaklu kā nebūt izlīdzini. Man mugura izskatījās par šauru un priekšpusi adīju platāku.
Mugura ir reiz izjaukta un pāradīta un varbūt neizskatīsies tik spoži tīra. Bet ‘uzbrušīts’ nav neviens gabals, to dari ar kādu vieglu birstīti kad viss gatavs, lai tās pūciņas iznāktu svaigas.
Citas krāsas nebija, kas kaut cik labi izskatītos un jaciņu, kādu es biju iedomājusies, varētu taisīt tikai baltu vai kādu (neatrodamu) baložpelēkzilu.
Tā es taisīju džemperi mūsu vecā stilā.
Tagad Tev vajag brūnganu, vai zaļganu vai zaļganbrūnganu vai dzeltenbrūnganu u.tt. svārciņu un tad es Tev tādā pašā krāsā ar angoras dzletenām svītrām vai rūtīm noadītu lielu šalli.
Bet – to Tu gudro pati kā un kādu.
Varbūt svārciņus varētu adīt?!!
Ielieku arī Tev zeķes (viena nesašūta), ko adīju Tev ko vakaros mājās nēsāt, lai istabā tupot nesalst kājas. Bet arī – nevaru dabūt gatavas. Bez tam, pašai sala kājas un kā viena zeķe bij gatava, to uzvilku (savā caurā zābaciņā) kājā – un tā ir nosmērējusies. Ja Tev ir laiks – sašuj, izmazgā un tad velc. Es nopirku mīkstāku dziju un adīšu Tev otru pāri mīkstākas, tad šo es varētu ņemt mājās sev.
Nu tas ir viss par tiem adīkļiem.
Kā Tev iet? Kur Tu esi?
Vai jaunā vietā? Vai vari tur atpūsties un mācīties? Ļoti gaidu vēstuli. Varbūt pastā būs.
Patreiz esmu jau Wyongā un steidzu Tev pabeigt šo vēstuli. Pastam paps nobrauca garām – nezinu vai tur ir no Tevis vēstule.
Zinu, ka Tev nav laika rakstīt, bet tagad ar tām visām Tavām trakām lietām, man bailes, vai tik Tev ir miers un labi un vai Tu esi spēcīga. Tik auksts laiks ir ka Tev ļoti jāuzmanās nesaaukstēties, kad ir vājš palicis no kreņķiem un neēšanas tad viss ātrāk pieķeras. Esi uzmanīga!
Un tas nu ir viss.
Mums iet kā parasts – dažreiz labāk, dažreiz sliktāk. Dzidra liek atkal kādus testus. Es ļoti gribu ko rakstīt, bet nekam lielākam nav laika.
Atā! Xxx
M.
P.S. Ja svārciņus adītu Austras mamma varētu Tev tos ieoderēt un sašūt es par to Austrai uzadītu kaut ko kad viņa atsūtītu dziju.
M.
————————–
9.7.60
Mīļā famīlija,
Paldies par džemperi – bija arī īsts džigsopuzle kamēr beigās saliku kopā – spraudu un mērīju un taisīju vaļā bet džemperis tomēr beigās iznāca (ceru ka tāds kā bija domāts) un man patīk un virsū izskatās labi – ka tikai tās pūkas par daudzi nenāk nost. Zeķes ļoti siltas. Paldies arī par tām.
Vai Dzidra bikses saņēma? Kā der?
Man liekas ka brunčus adīt nav vērts – par daudz bothers un drīzāk to pašu dziju var izlietot kādai jakai vai džemperim. […]
Xxxx
Tava Inese
———–
Mīļo Inci,
Vakar Dzid. saņēma Tavas sūtītās bikses – bet ļoti par mazām, visi ceļi spilējās ārā un locīt neko nevar (ne kājas ne dibenu…) sūtam atpakaļ. Ko Tu ar viņām iesāksi – nezinām! Varbūt vari ko nebūt citu tanī veikala sev vai man vai Dzidrai paņemt. Un to bikšu dēļ neuztraucies – mums jau četras dienas ir pavasars, kad laiks Tev ir kaut ko meklēt, tad nopērc. Bet vislabāk būtu, ja Tu turpat varētu apmainīt lielākas. Dzidra jau ir tagad ļoti izaugusi. Es tiešām nezinu ko lai Tu dari? Man nav naudas ar ko tur to ‘skādi’ piemaksāt. Paps arī man tagad nedos, jo priekš Dzidras un Tava džempera es viņam izplēsu vairāk kā trīs mārciņas – man jau pašai gandrīz nekā nebija. Lai nu kā – nekreņķējies. Dzidrai tagad ir džīnes, var gaidīt. Viņas džemperi es vēl tikai šodien varbūt sākšu adīt.
Dzidra nolikusi labi divus Historijas testus – (19 no 20 un 10 no 10) bet vakar galīgi sajukusi algebrā nonākusi gandrīz histērijā, viņa domā ka Chapmans rakstīšot vēstuli uz mājām, lai skatās vai viņa dara homworku, jo Dzidra no algebras uzdevuma neesot sapratusi absolūti neko.
Tad – ja gribi sev šalli – sūti tūlīt dziju, tādā krāsā kā Tev ir bruncīši. Vajadzētu pure wool three play apmēram 5 vai 6 balls. Un 1 vai 2 Angoras balls. Tas kopā iznāktu kāda mārciņa. Man naudas nav un uz Gosfordu netikšu nopirkt ja arī man nauda kaut kur gadītos. Tas ka ja domā ka tur kas varētu no tādas šalles iznākt – tad sūti. Pielieku klāt dzeltenās angoras – Nailora to sauc krāsas numuru un to aitiņu, kas katram kamolam ir iekšā.
Kad raksti – neaizmirsti papam rakstīt – viņš gaidīja vēstuli no Tevis – es zinu ka Tev nav laika – bet tādi jau mēs esam – ka mums vajag tās mīlestības apliecinājuma. Lai Tev visi labie gariņi palīdz! Xxxxxx
M.
———————
Ceturtd. 14. 7. 60.
Mīļo Incīt,
Redzi kā esi slimojis, kad tik nu ar to pietiek – tad labi. Es jau visu laiku baidījos, ka Tev kaut kas var gadīties, Tu biji tik vājš un nomocījies.
Es nekā Tev nevaru palīdzēt, labi, ka Tev ir labi mājnieki tur un Austra arī.
Ceru ka esi nu stipra. Tikai nebēdā par daudz par esejām – dari ko vari un neuztraucies.
Mācies vien un mājās līdz brīvdienām negaidīšu arī. Gribētu aizbraukt pie Tevis – bet tas arī neiznāks. Ka tik Tu esi atkal vesela! Cīnies, cīnies! Neviens cits nekā priekš Tevis neizdarīs, pašai vien jācīnās.
Ja Tu sūti kādreiz (tās Dzidr. bikses vai) tad lūdz lai to paciņu nosver un tad pasaka cik jāmaksā – redzi kā tās pašas bikses turp un atpakaļ aizsūtīju par 11 peniņ. un šurp tu maksāji 2/8. Pastā te man teica – ja viņi nenosver paciņu, tad tikai liek ‘parcel price’ un tad esot 2/8. Bet tas patiesi domāts smagajām pakām.
Ko lai Tev vēl saku – gaidu atkal vēstuli vai Tu jūties stipra? Gribēju Tev aizsūtīt vistu – bet paps negrib ‘barot tos citus’ un tā nevarēju. Varbūt citreiz izgudrošu kā?…
Mums bija skaistas pavasara dienas un tad uzreiz lieti – kā briesmas!
Dzidra vakar palika mājās no skolas, kakls sāpēja (te Tev zīmējums, kā viņa tupēja pie galda – lielas zilas (papa) bikses, vasaras kleita un tāda sarkana jaka, laikam Karīnas…)
Es vienu dienu nākot no pasta iegāju pie Clārkiem tikai parunāt – bija skaista diena – un tad es ieraudzīju ka Clārkene ir tāda, kā paps viņu tēlo. Tomēr tikai tāda – Hexe – which. Es visu laiku domāju citādi, bet tomēr viņa ir auksta, nejauka vecene. Tur nekā nebija, tikai daži vārdi man beidzot viņu atklāja. Viņi (Clarki) bēdājas vai Corola tiks ar livingu cauri!…
Uz adīšanu man tagad prāts nesās – bet nav nekā jauna ko adīt. Kad brīvdienās atbrauksi mājās – tad pagudrosi ko Tev vajag.
Šis angoras džemperis Tev būs vēsām pavasara dienām, kad jau ir silts un tomēr vēl vajag ko siltu. Jaciņa no tā materiāla būtu praktiskāka – bet nu es to neiztaisīju. Citreiz!
Dienas tik īsas, ka neko nevar padarīt.
Kad nāks pavasars tad braukšu ārā no mājas rakstīt. Te nekas neizdodas.
Lai Tev labi klājās!
Xxxx M.
——————–
Šodien saņēmām Tavu vēstuli. 20.7.60.
Mīļo bērniņ,
Nebēdā tās esejas dēļ tik daudz. Pieņem ka Tu atsakies no tās Distinktion – un tad par spīti uzraksti tā, kā Tev ar visu to sakrājušos rūgtumu patīk. Sēdies un raksti (tam jānotiek kā zoba raušanai…) bet nelasi neko ko uzraksti, nelabo it neko, arī tad ja nākošais teikums ir galīgi kontradiction iepriekšējam, labošana traucē domas. Kad es pierakstījusi cik vari, vienalga ko, liec nost un ej gulēt, nelasi cauri. Otrā dienā pārlasi šo to palabo un pārraksti – Tu redzēsi, ka Tev būs žēl to nenodot profesoriem… Un ja nav žēl – pamet to distinct… Es zinu, ka Tevi visādi padomi var tikai kaitināt, bet es nevaru paciest, ka Tu tik daudz veltīgi savus nervus bendē. Saņemies. Neprasi no sevis par daudz. Nebīsties ne no kā, ja Tu ko droši, kaut ne uz tematu, rakstīsi, Tev tā eseja būs un būs kaut ko vērts, jo Tu esi tomēr Tu.
Man visu laiku par Tevi jādomā, lūdzu esi paļāvīgāka uz sevi un mierīga lai kā arī viss iznāk.
Es biju tikko ļoti slima – aizvakar ļoti sāpēja galva un vakarā sāku vemt, tas bij kopā ar tādām galvas sāpēm un grūtumu, ka likās vēl tikai mazliet vairāk un tad kaut kas galvā plīsīs un pagalam. Vakar visu dienu neēdu, jo vemšana un galvas sāpes turpinājās, šodien pēcpusdienā paliek normāli – būšu atkal allright.
Tagad pārrakstu dažus dzejoļus un sūtīšu Freimanim, tam referentam, neesmu nekādu ziņu no viņa vairāk saņēmusi un solīju viņam tos dzejoļus sūtīt, lai brālis varētu komponēt ja grib.
Dzidra pirmdien vēl atkal palika mājās, colds bij vēl liels un viņa nevarēja pabeigt savu vēstures projektu – bija sarakstījusi beidzot 3 lapas ar krāsainiem zīmējumiem pa vidu. Izskatījās ļoti labi. Par kādu tur izlasīto grāmatu apreciation viņa arī dabūjusi ļoti labas atzīmes un uzslavēta visas klases priekšā. Bet šodien sportos ir sa’strainījusi’ kāju pēdas locītavā, pavisam nevar paiet.
Kaut tik es zinātu ka Tu nemocies par daudz un kaut Tev viss beidzot izietu kā nebūt cauri. Neworrij!
Xxxx M.
———
Dear Inesīt,
I would like to help you so much, but I think – you even have no time to read what I am writing – so – I start in English!
There may be only two reasons why you cannot write the terrible essay –
1) your home and kindness and friendship (what you needed and still need so badly) takes away some of your independence and ability to work properly
2) there are too much to do.
Which reason it is – consider it quikly and act – if it is the first be harsh against yourself cut out all hapiness and softness and – do your work.
If it is the other – give some things from university up.
But before do it – try as I said – just like going over a river in a too narrow bridge – dont look back or round, look straight away and go and go – write just to try – and if you cannot – give up, and don’t worry!
I am worried about you and I need to think – you are allwright.
Xxx M.
——————————-
[four leafed clover attached]
27. 7. 60.
Mīļo Incīt, šito laimes lapu meklēju un atradu priekš Tavām esejām. Tā tad laime tur arī vēl ir.
Man pašai gan neiet visai labi, pēc tās slimības nevaru atgūt spēkus – galva sāp un sāp un iekšā dur un spiež lai gan gaļu šodien pirmo reizi ēdu, citu arī tādu vieglu vien. Bet gan jau reiz būs labi. Turu siltu pudeli arī tagad uz ‘māgu’. Gaidu Jūsu brīvdienas, kad Tu būsi mājā. Man ir par daudz jānokaujas ar domām – uzrakstīt nav laika, domāju kamēr galva sāk sāpēt. Pēc tās G. kundzes vēstules un brauciena – viss kā pa mākoņiem vien jūtas. To ko viņai toreiz novaldījos un neteicu (biju par daudz dusmīga) tas man ir bijis jādomā simtreiz no gala it kā man būtu tas vēl viss viņai jāsaka. Pilnīgi nervi bija nekontrolējami. Tagad tas pāri. Tikai nezin kas ar galvu un iekšām. Bet būs jau labi. Gaidu Tevi un brīvdienas, būs kāda pārmaiņa varbūt varēšu arī vairāk tikt pie rakstīšanas un būšu mierīgāka par to.
Mums pāris dienas ir ļoti skaists pavasars. Bij jau agrāk tad uznāca atkal aukstums, bet nu tomēr ir silts – tā tas laikam ilgi vēl mainīsies. Zied vijolītes – viss zils, nekad tik ļoti nav ziedējušas. Zied arī jau tas dzeltenais krūms pie mājas (tanka) stūra. Ērli stāda un ar kalnā – viss kā pavasarī! Jaunā pīle nodējusi jau 7 olas, kopj un čubina. Bet vecā spītīgi paliek vecmeitās.
Šodien no Hausmaņiem kartiņa ar ielūgumu sestdien pie viņiem. Pašai laikam ir Anna vārdā un Annām bij šonedēļ vārda diena. Laikam iesim – nav vēl par to runāts. Dzidrai inspektori skolā (šo nedēļ) Goldijs rādījis Dzid. vēstures projektu, kas bija ar ļoti skaistiem zīmējumiem. Gaidu vēstuli – (īsu kaut) no Tevis. Kā Tev iet ar visu?
Xxxx M.
——————————-
[another four leafed clover attached]
3.8.60.
Mīļo Incīt,
Šodien saņēmām Tavu vēstuli – Tev atkal ‘trubls’; mani nekas nepārsteidz, ka Tev jācīnās ar slimošanām, pēc tik lielām garīgām nepatikšanām, kā Tev bija, fizisks sabrukums lielāks vai mazāks gandrīz nenovēršams. Kaut nu būtu pāri tas. Šī ir gluži fiziska nebūšana, ar to muskuli un tomēr tikko tu garīgi būsi jautrāka, drošāka, tā arī fiziski uzlabosies. Bet Tev ir tik daudz darba un uztraukumu ar tām esejām, ka Tu nevari atvilkt elpu. Kaut to franču ‘monsteru’ Tu dabūtu pie malas, tad Tu sāktu justies labāk. Labi ka angļu val. eseja galā! Es Tev nekā nevaru palīdzēt un tas ir grūt. Tik gaidu brīvdienu, kad mazliet Tevi redzēšu un kādu dienu Tevi te pabarošu.
Nosūtīšu Tev rītā to džemperi vai puloveri to laikam sauc, ko gribēju sūtīt uz Latviju. Es to uz Latviju nesūtīšu varbūt Tu to vari lietot arī citur, bet pēc masāžas tas Tev noteikti ir jāvelk virsū vai apakšā citam.
Redzi – pēc masāžas vajag silti saģērbties. Vajadzētu arī mierīgi izturēties – bet Tev jau ir jāskrien… Tad mazākais to vienu noteikumu izpildi – esi siltās drēbēs. Un ja Tevi tur vēl arī apstaro – tad sevišķi pēc tam vajag siltu. Cita man nekā nav ko Tev šai vajadzībai iedot. Vajadzētu siltu veļu – bet nezin vai Tev tāda ir. Masāža tūlīt Tev nekādu labumu varbūt nedos, bet pēc laika noteikti vajag būt labāk, ja tas ir strainīts muskulis tikai. Kad ej uz masāžu, tad mazākais relaxij tur cik vien vari, tas Tev nervus arī nomierinās. Tā nelaime tā tikai, ka Tev tik maz laika un Tu droši vien kreņķējies par pazaudēto stundu. Bet nedari to.
Kad Tu būsi mājās?
Manas galva sāpes vilkās gandrīz 2 nedēļas, tad kad bij jau nolemts iet uz dakteri – viņas pārgāja. Pie daktera man tomēr kādreiz drīzumā vajadzēs aiziet – bet šī reize ir pāri.
Sestdien 30.7. (Tā bij pirmā diena kad man nesāpēja galva) aizbraucām visi uz Hausmaņiem. Tur bij varen jauki un ļoti garlaicīgi. Sēdējām pie galda, pļāpājām un žāvājāmies visi pēc kārtas.
Bija Dumpmaņi (2 mazākās meitenes līdz) un Hazenfusi un mēs. Tas viss.
Minēja viņi kaut ko, ka drīz jau būšot Ernām vārda diena – man būtu jārīko ‘balle’. Ja tā iznāks – sarīkošu arī. Tagad to ballinieku palicis tik maz mūsu pagastā – ka nav nekādu grūtību ballei. Uzlielīja manas kūkas, ko es cepot parasti. Šoreiz man nebija kūkas līdz – tik vīns un šokolāde. Dzidra arī lielīj manas kūkas – tā kā jātaisa būs tā balle, ja tik kaut kur radīsies dažas mārciņas.
Hausmaņ kdzei ir NitMaster adāmā mašīna, bij uz skapja un es neapskatīju, nemākot lāgā rīkoties ar ribberi. Citādi ejot labi un jau ir šo to noadījusi. Un atradusi kā var adīt pašas resnās dzijas – izlaižot vienu adatu brīvu un uzmetot tikai uz katru ‘alternate’ adatu. Nu man gribās atkal Tev vienu biezu jaciņu! Tikai tā adot pa muguru jātaisa vīle, bet tas nekas. Ja drīz būsi mājās, tad sarunāsim par to jaciņu. Naudas man nav nemaz visu šo laiku. Bet tagad būs 1 mārc. (bērnu naudas) un kādreiz varbūt paps arī atkal iedos. Zobi man jaunie izskatās O.K. bet ēst grūti, klab un kustās un nevar nekā saēst, tādēļ jau laikam saslimu – bet gan būs kādreiz labāk.
Kaut nu Tev būtu spēka diezgan kā nekā tikt galā ar tām svarīgākām esejām un tad mājās pāris dienas atpūsties.
Šodien atkal ļoti auksts – tik auksts ka nevaru glīti rakstīt un Tev būs grūti lasīt.
Xxx M.
4.8.60.
Šorīt iet kā jau pēc balles – viss vēlu! Bet jāpieraksta Tev vēl kāds wornings – Tu nedrīksti bieži vēlu iet gulēt! Tu nedrīksti ar tām esejām sev prasīt nezin ko. Ja par daudz, Tev kas jāpamet uz citu gadu. Šādās reizēs jaunībā sabojā veselību, ja neuzmanās, uzmani saaukstēšanos, ēd, guli. Lūdzu.
M.
———-
Aizmirsu vēl pastāstīt – Kalniņu Inārs [right] pirms nedēļas skolas sportos (Karnevals tas laikam bija) lauzis kāju. Dzidra to nezināja, tikai šo nedēļ dabūja zināt, kad Ināru uz skolu atveduši ar ambulanci lai noliek kādu svarīgu eksāmenu. Nezinu neko tuvāk – tikai kāds, laikam Dumpmanis, pie Hausmaņiem teica – nezin kādēļ abi Kalniņi (kungs ar kundzi) bijuši nupat Wyongā, viņi jau esot pārvākušies uz Sidneju – tas ir bijis Ināra dēļ.
Ir vēls – Dzidra drīz nāks mājās no skolas danča. Es izmazgāju un izgludināju rozā kleitu viņai un paps nopirka Orlona baltu jaciņu (garām rokām, cietu kaklu) tādu Dzidra gribēja. Maksāja 38 šiliņi.
Jaciņa bija laba, bet tad nu vairāk ar nekā viņai šonakt nav virsū, tik tā jaciņa uz rozā kleitas. Nakts ir tik auksta! Viņa brauks atpakaļ ar busu un no busa Kings atvedīs. Tā man iet – tupi mājā un worrijies par vienu un otru. Un tā laikam būs – ka tās worries nemaz nepāries bet būs tik vēl arvien uz priekšu, varbūt pat vienmēr lielākas.
Ak bērni bērni! Un es domāju ka izaugsiet un tad viss cauri!
Pīle jau nodējusi 14 olas un ligzdu izpolsterē ar baltām pūciņām – tad tūlīt pēc pāra dienām sākot perēt (tā man Hausm. kdze teica).
Tikko paps pats aizbrauca uz busu Dzidrai priekšā. Nu – atā, uz redzēšanos!
———————————–
11. 8. 60.
Mīļā Incīt,
Izdevās nosūtīt Tev šodien vienu vistiņu (pati sagatavoju) Bet iznāca padārgi ar telgrammu – taču gribu lai šodien saņēmi. To vistu sataisīju pirmdien un tagad viņa ‘pašā ēšanā’ jo tūlīt bez stāvēšanas būtu cieta un sīksta. Taisi mazu partiju. Nesaki papam neko.
Raksti kad brauksi?
Esi priecīga, neņem līdz daudz grāmatu.
Esmu puslīdz vesela – biju pie daktera, galvas sāpes esot no ‘tention’ vēders no kaut kā ierīta – viss pāriešot.
Kā Tev?
Xxx M.
Dzidra ir sportos Sidnejā, bet Tev neuzrasktījām šodien būs mājā. Sportos (Singleton + Wyong) Dzid. izleca 1,8. Records!
X
————————–
Piektdiena
Mīļo Incīt,
Varbūt no Tevis ir vēstule pastā, bet Dz. ir par slinku kustēties pakaļ – pirmā brīvdiena un skaista. Ceru ka arī Tev iet labi skaistā laikā!
Vakar satiku Mumfordu, biju skolā.
Viņš Tevi kādu dienu (varbūt veekendā) apmeklēs. Bet nezinu kad – viņš varbūt jau šinī, un tad Tu nebūsi tur. Varbūt vari Rose Str. paziņot kur Tevi satikt.
Norakstīju Tev garu vēstuli šodien bet nezin vai Tu vairs Tur Winsorā to saņemsi – tāpēc nosūtu tikai īsu zīmīti. Mumf. teica ka es izskatoties labi, biju dzelt. kleitā un iedzēru kafiju un malku šerrybrand. Ja viņš mani gadījienā mestu ārā, lai neizskatos nožēlojami!… Gaidīšu vēstuli!
Xxxxxxx M.
———————
Piektdien 25. vai 26. aug. 1960.
Mīļā Incīt,
Vakar biju pie Mumforda [right], skolā. Vakar bij pēdējā skolas diena, es ilgāk nevarēju gudrot un kavēties to satikt. Nekādu ziņu iepriekš nebiju sūtījusi – jo, es jau nekad nekā nevaru noteikt, vai man to izdosies izdarīt ko solos, vai nē.
Tā es braucu papam līdz un teicu ka iešu uz skolu aprunāties ar Mumfordu. Paps nekā neprasīja un nerunāja pretī.
Es iedzēru (pirms braukšanas) krūzi stipras kafijas un vienu ‘mouthfull’ no sherry brandy – jo izskatījos tik nožēlojami bāla, tad uzvilku dzelteno kleitu un bonbaltus cimdiņus – lai, ja mani met ārā un manas runas neklausās, es vismaz neizskatos nožēlojami. (Mumfords teica ka es izskatoties labi 2 trīs reizes…)
Es izrunāju lielu garu runāšanu – visu kas jāsaka jau nepateicu un varbūt citā vietā izteicu par daudz – bet es jau varu tikai tā, kā es varu.
Vienu es redzēju – ja Tev nav mājā stipra pleca kur izraudāties – pie M. Tu vari. Nezināju ka viņš ir tik labs. Viņš nav runājis pat ne ar Dorīni. Gaidījis un gaidījis, kad satiks mani, lai redzētu kas ir.
Viņš laikam brauks kādu veekendu pie Tevis. Ko viņš domā – par visu, to jau es nezinu, bet viņš grib Tev labu.
Varbūt būs šodien no Tevis vēstule – lai gan cerība nav liela! Ir pirmā holideja Dzidrai, ļoti silts un jauks un viss zied. Pēcpusdienā potēsim cāļus. Man olas no vakardienas stāv netīras.
Bet spēka man ir vairāk. Labi būtu, ja Tu vēl varētu atbraukt 4. sept. ir Fathers day – es nopirku papam vienu loter. tiketi tas viss ko varu. Bet ja Tev daudz darba – nebrauc, atraksti tik kartiņu un vai lozi (lot. tiketi) vai citu nieku – netērējies jo Tev nav naudas. Domā par sevi. Ceru ka Tev šonedēļ gāja labi. Rakstu Tev ātri tādēļ – jo vai tik Mumfords neaizbrauc jau šo veekendu pie Tevis. Es gan teicu ka Tu tur nebūsi, bet visā tanī runā es nezinu ko viņš dzirdēja ko nē – tur bij tik daudz visa uz reizes. (Runājām ārā viņa mašīnā).
Iekšā laikam room 27 mazā istabiņā ar klasi blakus, tur es viņu satiku, puika mani aizveda, un tur ienāca – Bothams [left] arī!
Dzidra man teica (kad teicu ka es to satiku) – nu I bet he glared at you!!!
Viņš laikam to darīja arī. Mēs ar Mumfordu runājamies pie loga, viņš (Bothams) ienāca un sāka krāmēties pie galdiņa, tad Mum. Iepazīstināja un teica – es droši vien esot no Ineses par Mr. Botham dzirdējusi. Es teicu ka no abām meitām esmu dzirdējusi par viņu ļoti daudz! Viņš smaidīja. Un tad pēc tā howdoyoudo es visā sirsnībā pasniedzu viņam roku, tas iznāca tā natural. Viņš bij pleased, bet laikam redzēja ka no manis viņam nekādas lielas briesmas nedraud – tikko Mumfords pagriezās sāņš viņš pienāca pie loga man pretī un tad kā Dzidra saka – noglarija pamatīgi.
Es biju tik aizņemta ar tikko pārtraukto iesākto runāšanu ar Mumfordu, ka es uz tādu apskati neko nebiju sagatavojusies, bet ceru ka – I did my best.
Vēlāk kad es iegāju pie chemista pēc papa prasīt – visas shopa meitenes mani pārsteigtas un priecīgas manā dzeltenā kleitā apskatīja, tad viena vēlāk parādīja kasti ar kosmētiku ko izdos Helen. Rub. kosmēt. kursu apmeklētājiem un lai es eju, tas maksāšot tik 10 šiliņi. Varbūt aiziešu jo tur tāpat kā Tev no Ponda būs labs padoms.
Sveicini visus Windzoriešus un varbūt aizbrauc uz Rose St. pateikt kur tu būsi!
Xxxxx M.
——————————
Otrdiena 30. aug. 1960.
No Tevis vēl nav ne zīmes! Varbūt šodien būs. Ka tik Tu labi strādā un labi atpūties tad jau man nekā vairāk nevajag. Varbūt manu īso vēstuli esi saņēmusi. Nosūtu te arī to garo, ko par to pašu visu uzrakstīju. Mēs vēl neesam potējuši cāļus – varbūt šodien. Vakar beidzot parādījās kāds no telefona vīriem – varbūt taisīs beidzot. Dzidra tīrīja noliktavas istabu, kamēr vēl nav ieradušies. Tanī istabā dzīvo viens Alberts – čūska, tā kas ķer peles. Dzidru nobaidīja. Paps grib lai viņa tur dzīvo un tīra peles ārā. Dienas ļoti karstas. Gribētu braukt kaut kur – bet darbs un darbs un naudas nav. Vai Tu vēl atbrauksi brīvdienu beigās vai nē? Uzraksti. Ceturtdien paprasi pēc paciņas – es gan nezinu, vai man izdosies ko sagatavot. Viss pa vecam. Es jūtos labāk. Tikai ‘tention’ turpinās jo nedabūju rakstīt.
Nezinu vai ciemiņus lūgt us 10.9. vai nē? Bail ka nevarēšu sataisīties –
Lai Tev labi iet! Xxx M.
———————————-
30.8.60
Mīļā famīlija,
[…] Austras mamma man kā “surprise” uzšuva kleitu. Tad kad atbraucu bija jau gandrīz gatava. Tā īstenībā nav kleita, bet blūze un brunči, bet abi no tās pašas drēbes tā kā var vilkt kopā kā kleitu vai atsevišķi [right]. Blūze ir bez piedurknēm un brunči ar lielākām un mazākām “impressed” faltēm – brūni-zelteni-oranži-balti ra[i]bība. Izskatās labi bet kad vasarā mazliet nodegšu izskatīties vēl labāk. Es esmu ļoti priecīga par to jo man nav nekādas vasaras drēbes. […]
Xxxx
Inese
———–
Piektdien 2. sept. 60.
Mīļo Inci!
Vakar saņēmām Tavu vēstuli – kā Tev īsti iet, to jau tā nevar zināt, pēc tā ko raksti – nu ceru, ka esi mazliet atpūtusies. Taupi cik vari spēkus – ej pēc iespējas agri gulēt. Tas tomēr ir svarīgi. Uz masāžu ej cik ilgi Tev laiž un varbūt kā jūties. Varbūt nāks cita masētāja un būs labāka. Žēl tas ir, ka tā kas Tev patika vairs nav.
Es Tevi piemānīju – paciņu nenosūtīju. Potējām cāļus (ceturtdien, vakar) un šodien ar potēsim – mazos. No lieliem pusi izpotējām. Nezin kad būs otra puse – un mazos šodien, kā ņems no brūdera ārā tā potēs.
Mana pīle nodējusi 13 olas perēšanai (G tirgum), vēl viņa neperē, bet drīz sāks – tas laikam būs tas mans ienākums. Dzidr. pīlēniem jānāk gataviem nākošnedēļ. Dzidr. labs laiks holidejām, bet drusku šņaukā ar iesnām. Viņas – Kristine un Soņa un Dzidr. gribēja šodien iet kalnā – picknikā, bet atlika uz otrdienu.
Vakar paps uz reizi sadomāja mūs aizvest uz kino. Bij kāda amerikāņu armijas komēdija ‘Wake me when its over’ – OK. Bet šodien dizzī. Citādi mana digestiona lieta ir nokārtojusies un sāku atkal piebaroties – tā tas iet. Gribētu aizbraukt pie Tevis – bet nezinu kad? Un ja es gribu tos viesus nākošsestdien aicināt – un to es gribu – tad man nav visam ne naudas ne spēka. Es tā riotēju – tas viss. Tā tad – Tu arī esi ielūgta plkst. 6. pie mums 9. sept. Olu kļūst vairāk – darba vairāk. Dzidra laba un man palīdz traukus mazgāt. Bet uz kino velk tad lai gribu vai nē – un es jau gribu…
Pag. sestdien te iebrauca Kalniņi – pats, Maira, Inārs – viņi veda Ināru uz Sidneju brīvdienās. Brīdi padzīvoja pa lokatu koku. Maira (mazā mājiņā durvīs) pārplēsa savu sarkano vilnas kleitu. Citādi visi bij priecīgi un pielasīja tūtu ar lokatiem līdzi. Aicināja ciemos. Maira strādā pie David Jones – zīmē kleitas.
Ja Mumfords vēl nav pie Tevis bijis, tad varbūt šo veekendu būs – tā viņš izteicās, drīz, kādu veekendu vai. Viņš gan fine fellers! Pat Doreenei ne vārda nav teicis, ne te braucis, ne vēstuli sūtījis – lai tikai neko neizklātu citiem.
Es Tev mēģināšu nosūtīt paciņu pirmdien. Vistu vakar notīrīju lielu un labu, kamēr p. bij Entrencē. Viņš jau citreiz arī pats atļaus Tev sūtīt – šoreiz es tikai gribēju ļoti lielu. Bet veca viņa gan varbūt ir – jāgatavo ilgi, labāk mērcē vai vārīt nekā krāsnī cept.
Biju nodomājusi skriet šodien uz Wyongu – (Dzidr. papam grib kādu sīkumu nopirkt. Es nopirku lot. tiketi) bet šodien nevaru cāļu dēļ. Tā mēs pinamies kā ju vienmēr cits citu kavē un tas ir viss. Kā Tev kleita gadījās – tas jau jauki. Tad man kaut kas Austrai būtu jādāvina, tikai nezinu – kas? Vienīgais ko adītu vai kādu bildi (kuru man vairs nav nekādu…)
Mīļo bērniņ – gādā pats par sevi visās lietās un vietās – es Tev neko daudz nevaru palīdzēt (un ko varētu teikt – to Tu vis resgali man neklausi…)
Nu pļāpāts un pļāpāts bez lielas saprašanas. Lai Tev labi iet! Drīz kaut kam vajag mainīties uz labo pusi, vai nu es uzrakstīšu kaut ko, vai citādi kā – bet kaut kam vajag nākt labākam – tā man liekas. Un priekš Tevis arī labam un labākam!
Xxxx M.
P.S. Dzidra mani pierunāja ‘balli’ netaisīt – laikam tad nē! Jūtos tikai viņiem partiju parādā. Bet – lai tad paliek uz Cristmas timu? Tā tad Tu neesi speciāli ielūgta!
Xxxxxx
———————-
9.9.60
Mīļo Mommy!
Daudz laimes vārda dienā! Ceru ka patiks tas ko sūtu.
Nav nezin cik romantiska dāvana – bet nezināju īsti kas būtu tāds romantisks ko varētu atļauties. Sorry arī ka nav nezin cik skaisti, bet skaistāki maksā priekš manis par daudz, bet tomēr gribēju lai Tev arī būtu tāda lāpstiņa ar kādu Kalniņš toreiz mums tik šiverīgi tās olas cepa…
Xxxx
Inese
P.S. Man liekas ka tie naži (izņemot to maizes nazi ar zobiem) visi ir jāuztrin – sevišķi tas lielais (ar to esot šopā kaut kas griezts un mazliet nodilis – bija lētāks…)
————–
Sestdien 10. 9. 60.
Mīļo Incīt,
Šie ir prom uz kino, es paliku mājā, patiesi man nebūtu Tev jāraksta – bet jātaisa kāds stāsts, bet esmu tik nogurusi, ka vēl brītiņu neko nedarīšu un tad ķeršos pie iesāktā stāsta.
Šodien saņēmu tavu 7. 9. rakstīto vēstuli. Labi ka Tavas esejas ir bijušas labas – tad nav tik daudz no eksāmeniem Tev jābaidās. Turpat Tevī jau viss iekšā ir, ko no Tevis prasīs!
Saņēmu vēstuli no Freimaņa šodien. Manu vakaru viņi rīkošot janvāra beigās. Lai rakstot daudz! Un es nemaz netieku pie rakstīšanas! Kamēr tā govs ar savu daudzo pienu (nemaz tik daudz tur neiznāk sviesta, kad separatora nav) – es vairs netieku nekur. Pa vidu tās ‘dressējamās vistas’. Ak – es laikam būtu Tev pavisam gaudu vēstuli uzrakstījusi – cik piekususi esmu – bet tagad tā Freimaņa vēstule mazliet sadūšo. Tikai – spēka nav.
Cīnies mīļo bērniņ Tu, bet taupi veselību.
Dzidrai holidejas tūlīt būs cauri, bet nav neko spirgta, it kā colds visu laiku, lai gan iet jau visu laiku ārā. No tā picknika pārnāca noskrāpējusies kā traks pa visādiem zariem un ar – galvas sāpēm. Bet tā jau citādi bij tā lielākā holideju diena.
Rītu atkal cāļi jāpotē – pusi tik veicām pag. reizē (no veciem un jauniem).
Šodien tā lielā diena kad tie pīlēni šķīlas! 11 vai 12 jau varēja saskaitīt, nezin vai vēl būs vai nē. Pīle vakar bij nonākusi ēst un tad (to gan filmā derēja uzņemt) kā tas pīļu tēvs piegājis tuvāk tam nodalījumam kur tā ligzda skatījās uz pīlēniem un sauca – „hy, hy!”
Citādi viņš šīs dienas (pīle negāja vairs nemaz no ligzdas nost 3 dienas) staigāja un tupēja tur apkārt tik tiešām kā tāds helpless expecting fathers.
Otra pīle arī jau perē no pag. svētdienas, un no savas ligzdas var redzēt kas otrai notiek – tā bij šodien palikusi pavisam neprātīga – laidās pa gaisu uz mani, skrēja kāvās ar otru pīli – es aizliku dēli priekšā viņas ligzdai lai viņa nevar redzēt tās otras ģimenes priekus, bail ka nesajūk viņai domas un viņa nepamet perēšanu domādama ka jau viņas pīlēni klāt. Tā mums ir savs entertainments. Un kur tad – telefons! Tumbi Umbi 124! Vienīgā saruna kas līdz šim bijusi ir papam ar veternar dakteri.
Un to vajadzēja redzēt cik tie strādnieki bij jocīgi noskaņoti, kas nāca vilkt – paps visu to offici vairāk reizes bij tur bijis un par suņu galvām u.t.t. tos lamājis. Tā tas iet!
Nosūtīju (paps aizveda) Tev sataisītu paciņu, kas droši vien bij stipri saberzta. Tie sieriņi nezin vai Tev garšo, bet domāju – ja tas kungs ēd sierus un tā landledija – lai viņi nogaršo, tas laikam ir kāds vācu mājas siera veids, tie knap sieriņi kā tos sauca un tie var stāvēt pusgadu – viņi visādi ir ēdami, mīksti vai arī tad kad sakalst un tos var vairs tikai sarīvēt uz maizes.
Dzidrai nogrieza matus un viņa tagad izskatās pavisam cita meitene, daudz maigāka un inteliģentāka. Dzidra sāk arī pieaugt prātā! Mīļāka arī ir. Atzinās arī ka viņa vairs uz Tevi neesot greizsirdīga kā agrāk vienmēr bijusi un tagad lai arī cik daudz viņa klausot mani – tas ko Tu sakot viņai esot vēl nozīmīgāks, kam vēl drošāk ticēt. Tā, kā jau es domāju, Tu varēsi viņu šur tur iespaidot par apģērbu vai uzvešanos. Jāliek punkts.
Xxx M.
—————————————-
13. sept. 1960.
Mīļā Inī!
Paldies daudz par smalkiem nažiem un dakšām! Nu tik brauc šurp lai Tev cepu olas, pankūkas u.t.t.
Šodien saņēmu Tavu paciņu. Dzidra atnesa. Viņa pirmo dienu bij skolā. Jau mācās savus franču vārdiņus…
Es neko nevaru uzrakstīt – un tik ļoti gribu rakstīt – tīrās mokas! Nāks vēl siltāks laiks – tad varbūt sprukšu no mājas prom kaut kur rakstīt.
To vistu Tev sūtot jau gribēju piemaksāt, lai pienes mājās, domāju – Tu aizmirsīsi prasīt, bet tas fellers kas tur pieņēma teica – lai nevoriju, ja nebūs pakaļ otrā dienā viņi aiznesīs paši. Domāju – otrā vai trešā dienā O.K. Bet veselu nedēļu – tur nu gan bij nelabs skats! Nekas – citreiz kad varēšu sūtīt tad ar pienešanu, tas maksā 2.6. bet tad Tev nav jāķēpājas. Nezin kad varēšu, varbūt drīz, varbūt arī nē. Izpotējām vēl daļu cāļu un rītu pēdējā daļa man vien ar papu jāpotē. Ņems no brudera un tūlīt potēs – tur ķeršana nav grūta.
Pīlēni bij 11, bet vakar viens nezin kādēļ nomira. Tagad 10 ir o.k. Kad es aiznesu pienā izmērcētu maizi, pavisam mīkstu, tā viņiem vislabāk garšo – tad ir ko redzēt, kā viņi saceļ galvas gaisā un krata kaklos iekšā! Skaisti gan viņi ir – vai jāsaka – funny! Es no priekiem šodien garām ejot ātri apliku rokas apkārt pīļu tēvam un viņu noglaudīju – viņš bija tā pārsteigts ka neteica nekā – bet kad gāju tālāk viņš sāka dzīties pakaļ un knābt! Bij galīgi noskaities par tādu necienīgu rīkošanos ar viņu, dzinās man ilgi pakaļ un sita ar knābi.
5 pīlēni, pilnīgi izauguši, nebija izkļuvuši no čaulām, bija beigti, nezin īsti kas par vainu, olas gan bij iespiestas – varbūt samīdītas, kas gan grūti ticams jo pīļu olas stipras. Tā – jaunākais ir par tām pīlēm… Viss zied, bet nav laika dārzu apkopt. Cits viss pa vecam…
Ceru ka Tev iet labi. Vai Mumf. bija? Varbūt viņš beidzot sadomāja lai Tu viņu apciemo, jo viņš teica „any time Ines can come to me…” bet pirms tam viņš teica ka viņš brauks pie Tevis lai Tu viņam visu izstāsti un jūties labi. Varbūt tas bij tāds ‘feelings’ ko viņš vēlāk negribēja sev ļaut – nezinu. Lai Tev labi klājās!
Xxxx M.
———————–
Mīļo Incīt,
Vakar biju papam līdz Gosfordā (dabūju 2 mārc. no papa un pašai bij 2) un taisīju lielu šhopping!
Tev nosūtīju blūzi un zeķes. Ar to veco blūzi Tu nevari tagad mocīties, kad Tev tik daudz darba.
Lai Čipen kundze Tev šuj kādu krāsu un modi Tu izvēlies. Es šo Tev tādu atradu, kā varēju – pie Tavas baltās sejiņas un tumšām acīm vajadzētu piestāvēt. Nezinu gan vai pie zaļajiem svārkiem ies vai nē. Tev jau vajadzētu mazākais 3-4 blūzes.
Man pie taisniem svārkiem Tev blūzes ļoti patīk – Tu izskaties eleganti.
Vakar Gosfordā redzēju vienu (dāmu) jaunu meiteni baltā blūzē, garām piedurknēm, cimdiņiem klāt – burvīgi bija! (ar skotish saktiņu pie kakla).
Zeķes nopirku sev tādas pat kā Tev – kurš pirmais vienu noplēsīs – otru ados otram.
Sev nopirku cepuri jūrai un mājai, thongas, priekšautu, biksītes, zeķes. 12 carnation stādiņus un roku krēmu.
Tos sieriņus uzliec uz tasītes neapsegtus kādas dienas, (uz loga vai) lai apžūst, viņi par mīkstiem.
Ēd olas cik vien vari. Nosūtīsim vēl. Tev olas daudz jāēd – (vari tās arī dzert!)
Te Tu izskatījies jau pavisam labi, sevišķi kad Tu nebiji ‘skared’. Tā tad nebēdā. Kas paliks nedarīts – darīsi citus gadus. Gaidīšu Tevi atkal mājās novembrī. Bet Tu vēl raksti.
Xxx M.
———————-
Šī vista apcepta priekš stew – ta [blot covering text] liek to katliņā uzlej vārošu ūdeni (kā apsedz) + sāls + sīpoli (1-2) sagriezti apcepti sviestā uz pannas, vai tāpat pielikti bez cepšanas.
Jāvāra palēni 1 ½ – 2 stundas ūdeni šad tad uzpildot (ar karstu, tikai) kad novārās. (Ja vēlas pielej 2 karotes vīna)
Tad gaļu izņem, sadala gabalos uz šķīvjiem
Mērcei pielej 1 cup milka kur iekultas 2 tējkarotes arrowroot vai milti, tikko uzvārās – gatavs!
Ja ir + pāris labas karotes krējuma.
Vēl sāli vai piparus klāt pēc garšas.
Tas viss.
Apcepu – jo tādu labāk nosūtīt šai siltā laikā.
—————————————–
Vecai pīlei 14 pīlēni!
Fathers sēž aiz sētas un vaktē.
——————
6.10.60
Mīļā famīlija,
Viss pirms, daudz laimes dzimšanas dienā Papam!
Paldies par blūzi, zeķēm un kabatas lakatu – visi ļoti vajadzīgi. Blūze izskatās labi – varbūt mazliet liela, bet ir o.k. Viņa ir ļoti labi uzšūta un labi der. Zeķes ir jau kājās. […]
Xxx
Inese
—————-
10. 10. 60.
Mīļo Inesīt!
Paldies par vēstuli. Priecājos, ka Tev blūze der – tā ir ‘Pelaco’ firmas blūze un tās ir labi, pareizi gatavotas. Blūzei tas ir ļoti svarīgi. Tu – ja pirksi materiālu blūzei ko Čipēn kdze Tev šūšot – apdomā, kādu krāsu gribi un tad drēbi pērkot (labāk lielā labā veikalā) prasi – blūzes materiālu. Tev parādīs kādi ir – parasti blūzes nešuj no kleitu drēbēm, izņemot varbūt tagad tās puķainās, krāsainās overblouzes.
Nosūtīju Tev šodien apceptu vistu, kas vēl jāgatavo tālāk. Ja aizgājusi labi – o.k. Ja nē – vienalga. Tā vista bija jākauj, un mēs tik maz varam apēst. Ja nebūs aizsūtījies labi, vairāk nesūtīšu, ļoti karsts laiks. Bet labāk neko par to paku neraksti, es tāpat uz savu galvu to taisīju.
Mums karsts, sauss. Laiks ir jauks – bet puķes sāk izdegt. Kaut manas dēzijas izturētu, tad pirms ziemsvētkiem ziedētu. Mežā (aiz Rafa) zied kāda meža orchid.
Tu kad atbrauksi novembrī – ierīkosim ārā kādu galdiņu, ko var visu laiku tur atstāt – tad Tev būs ērtāk iziet ārā mācīties.
Pīlei 14 pīlēniņi. Ļoti skaisti! Otri jau pavisam neglīti, jābaro lai aug ‘fat’ un uz svētkiem tiek dažas mārciņas naudas.
Freimanis, (kas referēs par maniem stāstiem) ir latv. avīzē – nobeidzis Sydn. University Arts coursu specializējies angļu (literat.) valodā. Viņam 49 gadi. Viņa brālis (vecākais) nobeidza Sydnejas konservatoriju (arī Latvijas) – dūšīgi vīri!
Laiks ir silts – Tu varbūt vari jau jauno kleitu uzvilkt. Jeb uz universitāti nē? Tomēr domāju ka Tev tagad būtu kas jauns, patīkams jāvelk virsū, lai Tev uztur gara stāvokli. Sievietei jau tas ļoti palīdz – ja viņa mazliet var mainīt izskatu.
Tikai – nevaru Tev neko jaunu sagādāt. Domāju – mums derētu viens kopējs, (vairāk Tavs kā mans) mētelis, vasaras. Un tad mēs ceļosim uz kādu tālāku pilsētu holidejās!
Xxx M.
P.S. Lai tā blūze būtu kaut mazliet krāsaināka Tev vajadzētu vilkt rozā veļu – apskatīšos vai te nav kāds gabals…
M.
[note added by Dzidra]: Lots of love!
Dzidra.
P.S. Haven’t got the phots yet.
————————-
17. 10. 60.
Mīļo Incīt,
Šodien pirmdiena, paps brauca uz Wyongu – es arī. Nopirku Tev vienu blūzīti un aizsūtīju Tev kopā ar to ‘combiné’. Rozā, kas man ir, un ko es nekad nelietoju. Varbūt Tu kādreiz to vari lietot. Silts laiks jau gan ir, nevajaga arī Tev tāda, bet vienmēr jau tik silts nebūs, un tad vari vilkt vairāk apakšā – Tev jau nav nekādas jaciņas. Man nav laika noadīt un tā paliek nekas neiztaisīts. To blūzīti paņēmu pie Gardenera, Dzidrai tās dzeltenās blūzes labi piestāvēja – varbūt arī Tev. Domāju – blūzes nekad nav par daudz, cita es nekā Tev nevaru nopirkt – nav naudas, bet tagad Tev tik maz laika, ka droši vien nav laika ne ko mazgāt ne gludināt vienmēr.
Pa svētku brīvlaiku kaut kur ceļosim, tad arī vajadzēs apģērbu. Es tā sapņoju – ka kaut kur mēs varētu braukt. Uz Canberu, vai Melburnu.
Dzidra piektdien nebija skolā, bij temperat. Sestdien jau bij labi. Šodien bija skolā, bet ir tāda nogurusi.
Kā Tev iet ar veselību? Šonedēļ, ceru Tu atrakstīsi – grūti nociesties, kad nekā nezin, kā Tev iet?
Mums viss pa vecam. Mazie pīlēni ir vēl visi 14 un nu jau ir vairāk kā nedēļu veci. Viens gan bija – palicis vienā dubļu bedrē, (pie vistu kūtīm) tur bija peldējuši, un viens nebija ticis ārā – vēlāk atradu nosalušu gluži stīvu, ne pačiepstēt nevarēja. Tad likām uz siltas water bottle pie Dzidras gultā. Trīcēja nabags vai visu pusstundu bet tad sāka sevi tīrīt un kopt un tad kliedza lai laiž prom. Otrā dienā vēl divi tur bij saaukstējušies tos tāpat izglābām, tagad paps tās bedres izsmēla un vairs nelaimes nav. Lielie pīlēni arī aug labi – varbūt būs uz svētkiem kāda mārciņa naudas! Lielāko pīlēnu māte jau izdējusi 14 olas un drīz perēs atkal.
Šodien no Sarmas vēstule – manas pēdējās dzejas ko aizsūtīju, bijušas labas un stāsts (ko lasīja rakstn. dienās) arī esot solis uz priekšu. Tā šodienai to uzslavu pietiek. Nu drīz varbūt būs vēstule no Freimaņa, redzēs kā tam būs paticis stāsts ko aizsūtīju – to Sarma vēl nav lasījis. Tas gan tik tāds nieka stāstelis – nav laika pie labākiem ķerties klāt. Bet, ko darīs jāraksta būs arī tie tāpat pa vidu citam.
Jūtos vesela. (Man šabas atkal klāt, tikai 2 reiz izlaida) Ceļos rītos agri, šodien ap pieciem jau biju pie pīlēm. Tās jālaiž ārā, nevaru gulēt. Jāmeklē, jāgriež zāles. Un tā visu dienu. Vakarā noguris ka neko vairs nevar. Gaidu ziņas no Tevis, (Varbūt jau rītu būs…)
Xxxx M.
—————–
27.10.60
Mīļā famīlija,
Paldies par blūzi – man tā arī ļoti patīk un labi der un man liekas ka piestāvēs brunčiem kas man ir – vēl neesmu vilkusi virsū, bet otra (rozā) jau otro reizi iet mazgāšanā. Tikai jūs nedrīkstiet mani par daudzi izlutināt! – Paldies! […]
[…] Lekcijas jau pa vienai izbeidzas – Šodien nobeidza angļu profesors vien no angļu valodas kursiem – Parasti kad kāds no viņiem nobeidz kursu, viņu aplaudē. Šodien arī. Bet šitais profesors mums laikam labāk patika kā daži citi un viņam aplause bij Loti “enthusiastic” (nenāk prātā pareizais vārds un nav laika gudrot) – bija ļoti aizkustinoši. Te Austrālijā tik reti kādu aplaudē – un man ļoti patīk ka to dara – varbūt arī bēdīgs prāts bij ka jau viss gads jau garām – bet nevarēju noturēties – bija jāraud. Vēl tagad par to domājam – jāraud atkal!!!
Tagad sākas briesmas [eksāmeni] – […]
Xxx
Inese
—————-
Mīļo Inci, vēl divas nedēļas, un tikai tad varēs gaidīt Tevi mājās!
Vakar (nē, laikam jau kādas dienas agrāk) saņēmu vēstuli no Melburnas, Kultūras dienu komitejas uzdevumā raksta Pranks (Preses biedrības kāds darbinieks un pa pusei rakstnieks) un lūdz ierasties uz Kultūras dienu rakstnieku pēcpusdienu Melburnā 1.janv. 1961. Jālasa kāds jaundarbs. Maksās man ceļu turp atpakaļ. Tikai divi ārpus Melburnas autori esot aicināti: es un nezin kas un no kurienes tas otrs! Jābrauc! Un Tev jābrauc man līdz. Atstāsim pīlēnus, tos mazos mājās, lielos pārdosim kabatas naudai un – brauksim!
Papam es vēl nekā neesmu teikusi un neteikšu kādu laiku tikai taisīsimies. Es braukšu arī – ja mani nelaidīs!…
Pa kādiem ceļiem braukt un kad izbraukt, to gudrosim vēlāk, bet brauksim gan! Tev arī vajadzēs atpūtas un pārmaiņas, kad būsi galā ar šo gadu.
Rakstīt gan es nekā nedabūju – ar pīlēm ļoti daudz laika aiziet, bet gribu tās labi nobarot – lai tiek kāds šiliņš.
Ar drēbju pirkšanu, vai taisīšanu būs atkal briesmas. Labāk būs vai jāpērk vairāk gatavas, jo kur te kas man taisīs, un kā iztaisīs. Un jāiztiek jau būs ar ļoti maz.
Turies Tu dūšīgi – Tu redzi, ka Tev visas esejas nāk o.k. atpakaļ, ko Tu tik ļoti bīsties! Dzer tos vitamīnus un olas, es rītu atkal mēģināšu aizsūtīt. Olas Tev derētu dzeltenumu kult ar cukuru, pa divi trīs dzeltenumi uz reizi un kopā ēst ar citronsulu, tā ir ļoti labs. Bet ja Tev to olu gluži tik daudz nav, tad dzer tāpat. Un ne par ko ne par ko nebēdā, Tu esi tik pavisam jauns bērniņš vēl, Tev nevajaga visu ņemt tik smagi līdz Tu paliec bāls. Strādā cik vari un dari visu mierīgi. Es jau gaidu, kad varēšu Tevi atkal barot ar pienu. Puķes zied ļoti visas cik nu viņu te ir. Daizijas, tās lielās, kas sastādītas tagad tur zem kokiem kur iet veļu kārt, aug ļoti labi. Paps uzgāza divi maisi vistu mēslu un tā viņas izglābās no sausuma, bet tagad lietus ir atkal diezgan. Uz ziemas svētkiem tās daizijas ziedēs. Es nezinu, kā tas viss būs, bet kaut kas man vēl jāsaraksta un tad jābrauc uzstāties. Tas izcilus gods man parādīts, ka tikai divi autori tie izvēlētie no citurienes un es viens no tiem. Būs tad arī jādietē, lai izskatos labāk, jo tur tik daudz gribēs spriest arī par to – kā es izskatos. O dear o dear!
Šodien ir svētdiena un mazliet brīvāka gribu jusites, lai gan – katru dienu ir tas pats jādara. Vakar uz kino negājām laika taupīšanas dēļ. Dzidra mācās uz eksāmeniem jau.
Nu – tas ir viss. Nav nekā vairāk jauna. Neviens ciemos nenāk, mēs arī neejam nekur. Mumfordi nav redzēti ne dzirdēti pēc tam ka te bija, laikam jau nekāda viesošanās tur nebūs pirms arī Tu nebūsi mājās.
Ko lai Tev aizsūtu? Ko Tev vajadzēs ceļojumam? Vai būs vēl jāada kādas jakas? Ja Tev ir kas prātā, adīšanai jau paņem dziju, vai mazākais vaļas brīžos padomā – ko un kādu vajag. Uz ziemassvētkiem būšot gatavs Woolwotha veikals Entrencē – tad varēsim viegli iepirkties!
Nav vairāk laika – jau pirmdienas rīts. Nezin vai tikšu šodien līdz uz Wyongu un nezin vai ko nosūtīšu Tev. Pērc ko labu ēdamu, varbūt atkal kur dabūsim naudu.
Xxx M.
————————–
Pirmdien 31.10.60.
Mīļo Inci!
Nosūtu paciņu šodien, tāpat kā pagājušo reiz gaļa (ja būs vēl laba) jāsutina 2 st. apmēram. Maz tur ir – pusvistas, bet tā man te iznāk un vienas pusdieniņas būs. Zinu ka Tev jau šinīs dienās ir kaut kādi eksāmeni un tad gribu kaut kā Tev šai cīņā palīdzēt. Ko citu! – Ēd un turies stipra.
Cīnies droši, Nixons arī cīnās!
Gaidīsim drīzi mājās, viss zied un ir skaisti te dzīvot.
Xxx M.
——————————–
1. nov. 1960.
Mīļo Inesī!
Nu Tev ir pats pirmo eksāmenu laiks un es nemaz negribētu Tevi ar vēstuli traucēt, bet gribu pateikt tomēr – lai Tu nebēdā tik daudz par to, kā tie eksāmeni Tev izdosies. Tu esi par daudz to uzdevumu saņēmusi un tagad Tev ir par grūtu. Lai arī kā Tev iziet, Tu jau varēsi studēt tālāk mierīgā garā. Tu esi pieradusi iztikt ar maz naudas, es arī. Nākošgad es domāju – es tomēr gribētu iet jau uz Sidneju, kaut kā te mājā var izkārtoties, jo Dzidra jau ir liela meita. Es ceru ka mana veselība būs uz priekšu tāpat puslīdz laba, kā ir tagad un tad es maizi sev un Tev varētu nopelnīt. Kā tad citas vecenes to var? Un no sabiedrības – no manas rakstīšanas tas ir – arī beidzot nāks kāds atbalsts.
Mājās braucot apdomā, ko Tu vari sagatavot, kas jāatstāj – un neņem par daudz uzdevumu līdz. Es ceru, ka pēc nedēļas, ko Tu padzīvosi te, Tu nebūsi tik nervoza un nobijusies. Tev ir vajadzīgs fiziski izkustēties. Pāris peldēšanās jūrā Tev būs ļoti daudz vērts, tikko Tavs fiziskais spēks būs lielāks, nervozums būs mazāks. Žēl ka šie eksāmeni šonedēļ Tev jāliek tad, kad Tu esi visvairāk nomocījusies, bet neko nevar darīt.
Vakar Tavu vēstuli saņēmu tikai pēc tam, kad Wyongā biju jau nosūtījusi Tev paciņu un īso vēstuli. Bet tas varbūt labi, pirms eksāmeniem nebūtu labi daudz Tev lasīt ko es pļāpāju.
Dzidrai ir atkal viens zīmējums avīzē, viens ko viņa jau kādi 3 mēneši atpakaļ aizsūtīja. Šogad tas viņai ir piektais, tas ir rekords!
Labi ka Tu par savu £3/14/9 – čeku varēsi sev kādu mīļu grāmatu nopirkt. Man ir lieli plāni ka mēs uz Melburnu varētu braukt pa jūru ar kuģi, no Sidnejas vai no Newcastles, tad mēs reiz varētu atkal atpūsties un palasīt kas patīk.
Labi ka blūzīte Tev patīk un ir laikā, baidījos, vai nebūs maza. Es bez Tevis vēl neko negudrošu ko sev pašūt, gribu lai Tu dod padomu, kad atbrauksi. Man te par to kā jāģērbjas vairs nav nekādu zināšanu. Un būs jau jāiztiek ar ļoti maz drēbēm, tad labi jāizgudro.
Zināms, ja Tev par Melburnas braukšanu vai nebraukšanu ir citas domas, un ar kuģi, vai citādi – to mēs vēl gudrosim.
Nu – nezin vai būs vēl vēstule no Tevis, vai zvanīsi, vai tikai brauksi mājās – to redzēsim, tagad kad telefons ir, Tev mūs vieglāk sadabūt rokā arī kad jau esi ceļā šurp.
Ja laiks būtu tik jauks, kā tagad Tu varēsi labi padzīvot pa pašu ziedu laiku. Tagad zied un ļoti smaržo honeysakļi un džekeranda drīz vērs ziedus vaļā.
Paldies Windzoriešiem, kas Tev rozes un afelsīnus gādā. Tatā!
Xxxxx M.
———————————
22. 11. 60.
Mīļo bērniņ!
Nezin kā nu Tev pirmdien būs gājis eksāmenos un vai vēl vari labi turēties? Neesmu Tev nekā sūtījusi, varbūt ceturtdien izdosies ko sagatavot.
Mēs dzīvojam kā vienmēr – esmu nepacietīga un neko nevaru panest, bet jāpanes vien ir.
Pirmdien paps kad veda olas, aizbraucām līdz Hausmaņiem aprunāties par pīlēm, paps gribēja dabūt saviem veikaliem uz svētkiem, bet Hausmaņa kundze tīrītas nepārdod, esot ļoti grūti tīrīt.
Jā un tad – Hausmaņi cietuši road axidentā! Bijuši sestdien pie Hazenfusiem, Dumpmanis naktī viņus ar savu mašīnu vedis mājā un kur griežas iekšā uz Hausmaņiem no ‘highweja’ viņiem uzbraukusi ‘loreja’. Loreja laikam tiem braukusi aiz muguras, viņi pabraukuši garām un kā griezušies no ceļa – loreja virsū. Visi grāvī, Dumpmaņa mašīna čupā, to aizvilcis mājā vēlāk kāds pazīstams, loreja līdz rītam stāvējusi. Citiem nekas lauzts – tik Hausmanim kāda riba, bet aizgājis vēl mājās un tik vēlāk atklāts, jo bijis jālāpa saplēstais deguns un tad jutis ka paliek grūti. Guļ Wyongas slimnīcā. Vainīga laikam būšot tā ‘loreja’. Tā – lieli, nelabi piedzīvojumi citiem. Mums – paldies Dievam, tādas lietas nav gadījušās, lai gan ceturtdien paps milzīgi spļaudījās gandrīz sabraucis vienu puiku uz velosipēda un arī sestdien braucot no kino mašīnas un velosipēdi bēga kā prusaki uz visām pusēm, kad mēs joņojām caur Long Jettiju!
Pīlei daži pīlēni, nezin cik, laikam 5 vai 6, atkal viņai sakaltuši, lai gan slapēju pāris reizes olas, bet par maz, nezināju ka jau nāks tik ātri ārā, viņa bij agrāk sākusi perēt, kā man pierakstīts. Ak – nekā liela tur nebūs ar tām pīlēm, bet cik būs tik labi. Tie kas ir aug labi. Laiks iet ātri – man jāraujas ar rakstīšanu – bet nekas nerodas liels, tik sīkumi. Nav nekā vairāk ko stāstīt. Kā Tev ar tā tabletēm?
————-
23. 11.
8 pīlēni tomēr!
Tā man iet govs, pīles, suņi kaķi, bet lieli vīri gaida darbus no manis lai par tiem gudri runātu.
Lai Tev labi iet, strādā mierīgi eksāmenos – kas iznāk iznāk! Strādā mierīgi!
Nu labu izdošanos!
Xxxxxxxxx M.
————–
(Jāņem vēl viena lapa)
Varbūt ka tās ir tās amerikāņu happy tabletes kas Tev iedotas ja tas igaunis te pats ir pārstudējis dakteris un zina ko vajag… Amerikāņi jau esot atraduši tabletes kas atņem katru nervozumu un iedod īstu drosmi un prieku dzīvot un strādāt tā saka. Tik nezinot kādu iespaidu tādu tablešu lietošana varot atstāt ja tās ilgi dzer.
—————————————–
Pirmdien, 28. 11. 60.
Mīļo Incīt,
Tu piezvanīji, bet es neko labu nedabūju parunāt – tik jutu, ka pēdējā eksāmena dēļ esi negulējis naktis, un ar iznākumu neesi apmierināta – atkal uztraukuma dēļ. Žēl tas ir, ka Tev ar to jāmocas, bet darīt tur neko nevar, kādreiz tāda uztraukšanās pāriet pati no sevis – kad kādreiz tās dēļ patiesi sabojā eksāmenu pilnīgi, tad noskaišas pats uz sevi un paliek prātīgs – vienaldzīgs. Bet kad tas nāks to nezinu. Ņem tās tabletes (cik teikts) un nebēdā. Kaut tik Tev būtu laika atpūsties!
Šodien ceru nosūtīt Tev olas, paka jau sataisīta un paps drīz brauks uz Wyongu – es ar savu kontrabandas paku līdz. Vistu nevarēju sagādāt, žēl, bet neko darīt. Tikai olas. Ēd un dzer tās cik vari un cik iznāk. Dzidra varbūt brauks uz sportiem (latviešu) 10. nov. [dec?] Tad viņa varēs Tev ko aizvest, lai gan – tad jau Tu drīzi būsi beigusi savus eksāmenus.
Tiliks rakstīja un vakar viens viņa uzdevumā papam zvanīja, lai laiž Dzidru piedalīties. Tu jau droši vien arī esi aicināta.
Man jau jādod atbilde – ko lasīšu Melburnā un vai jāgādā apmešanās un kad iebraukšu? To nu es vēl nezinu. Varbūt Tu arī brauksi? Ar kuģi jau laikam nebūs interesanti braukt. Un man laikam biļetes arī uz vilcienu jau jāpieprasa tagad.
Ja vari – gudro vai brauksi? Bet to jau var arī vēlāk vēl izlemt.
Man troubles — nolauzu vienu zobu – iekrita sinkā, neko nemaz nekrita, nemaz nejutu, ka bij piesities un vienam puse nost, priekšā kā par nelaimi. Nu būs jāskrien atkal un kas tur iznāks nezinu. (Nauda noteikti jāizdod) Bet tie zobi man tik vaļīgi turas, ka jāpārtaisa jau tāpat būtu. Tikai laika tik maz paliek. Man pēdējās dienas atkal sāp galva. Darba ļoti daudz, jaunās vistas sāka dēt.
Pēdējā laikā man latv. avīzē bijuši 3 mazi dzejoļi, tagad būtu laiks kādam stāstam – divus niekus aizsūtīju.
Kaut nu Tu labi turētos un tik ļoti neworrītu!
Dzidrai izgājis dumi mats 1. – 41 dabūjusi. Papam nemaz nedrīkst teikt. Angļu esot labāk kā Kristinei bet ne tā kā brainī Britam. Franču mazāk par tiem abiem arī uztraukuma dēļ citus vēl nezina.
Nu lapa pilna. Lai Tev Dieviņš palīdz!
Xxxxxx M.
P.S. Rafi gandrīz ērces (tikas) nokoda, saslima dabūja vest uz vet. — £5/-/-! Vēl nav īsti vesels.
P.S. Esmu Wyongā – paku nosūtīju – bet dabūsi tikai parīt, tā teica, jo streiks esot.
Domā par veselību nepaliec par ilgu augšā. Prasi ēst!
Xx M.
————————–
Mīļo Inī!
Dzidra raksta laikam kā iet –
Es tomēr domāju aizbraukt pie Tevis.
Nezin vai Dzidra varēs, jo gaida šabas!
Vēl rakstīšu. Xxx M.
Lai Tev labi iet! Xx
————————-
Svētdien 11. 12. 60.
Mīļo Incīt!
Atbraucu labi, visu laiku lasīju Anouilh’a lugu, bija atkal elektriskais vilciens līdz Gosford. un varēju mierīgi lasīt, jo tur nekrata. Buss tūlīt bija. Dzidra spiedz no prieka, ka nav tālāk vienai jāvorij.
Pasaki Landledijai „merci boucup” no manis.
Tava istaba man ļoti patika. Tur es varētu strādāt. Tavā istabā labāk, kā Austras. Viņa ir nabadzīgāka un ar to bagātāka. Tā es to jutu. Bez tam Tavs tagadējais Ashfildas suburbs ir daudz pievilcīgāks, kā Sydenhamā, tāpat kā istaba. Pirmo reizi es jutu, ka es Sidnejā varētu dzīvot un – strādāt. Kad gaidīju vilcienu (1/2 stunda Strathfieldā) man tā darbojās domas, ka es vai pirkstus kodu, ka man nav papīra un zīmuļa… Vispirms – tā gan būtu bijusi vēstule Tev, ne kas cits. Bet varbūt tāda vēstule, kādu no mājām nevaru uzrakstīt. Tu man esi vienīgais tuvais pieaugušais cilvēks, un kā ar tādu man gribējās parunāt. Pateikt to, cik ļoti es vorriju par Tevi un tomēr – cik ļoti es ticu Taviem spēkiem, Tavai gaismas pilnai, vitālai ‘personality’ un kā vienīgais ceļš kas dzīvē Tevī audzinās tālāk un tālāk bagātāku un bagātāku šo personality – ir tas, ka Tevi atsāj vienu un Tu cīnies. Un tas ir tik – cruel. Un tomēr tas tā arī nav un es Tevi nekad neatstāju vienu… Un no otras puses – tas tā ir, es Tevi nemaz nevaru neatstāt vienu – jo cilvēks vienmēr ir viens…
Tagad es sāku tīrīt olas un viss manī norimst un es pamazām atkal iesnaužos nedomāšanā.
Esmu priecīga, ka Tev eksāmeni būs cauri un Tu varēsi gulēt un gulēt un gulēt… Un paiet pa pilsētu un just mieru.
Zini ko es domāju – (Dzidra labi bij visu saimniekojusi) vēl pirms ziemsvētkiem Jums ar Dzidru būtu mani jāaizlaiž uz Sidneju uz 2-3 dienām, es Tavā istabā tad kaut ko uzrakstītu, ko es citādi te nevaru. Būtu labi, ja arī Tu kādu dienu tur būtu, to pasaki landledijai, ka ja viņa ar mieru, es gribētu kādas dienas padzīvot un maksāt viņai uz dienām. Tu nezini cik happy es jutos Tavā istabā, pie Tavām grāmatām – Tagad es lasu to Anouilhu un tas atkal ir tik labi – lasīt un pārlasīt visus Tavus pastrīpojumus.
Noteikti es gribētu vēl pirms ziemsvētkiem tur padzīvot un ko uzrakstīt, tikai laika jau paliek tik maz.
Tad vēl es Tev gribēju teikt lai Tu ([something crossed out] sorry) Imantam neuzbrūc, bet gaidi apologie, bet tā jau ir Tava tik personīga lieta, kas vēstulē nav jāpārrunā. Ceru ka Tu tiksi nu galā ar pēdējo eksāmenu bez briesmām un tad tiksi pie atpūtas.
Gaidīsim zvanīšanu un tad Tevi pašu.
Dzidra raudāja gan par Džoniju un mašīnu un balli – bet pūles tur braukt un sataisīties – to viņa nebūtu varējusi uzņemties.
Ak jā – lūdzu, pēc eksamena vēl aizej uz Centrali, pēc tās somas. Ir jau cerība, ka tas cilvēks, kas to paņēma, ja gribēs man rakstīs, vai atsūtīs – jo adrese tur ir.
Xxx M.
——————–
Pirmdien 12. 12. 60.
Tikko apskatījos kalendārā – ziemsvētki ir ļoti tuvu. Man maza cerība padzīvot dažas dienas Tavā istabā pirms svētk.
Pēdējā pirms svētku nedēļa man jātīra pīles – un tikai tad būs drusku nauda.
Bet ja Melburnas ceļa naudu man atsūtīs šo nedēļ, tad es nedēļas galā varētu iebraukt for ‘šopping’ un palikt weekendu tur, kad Tu aizbrauksi uz Austru.
Par to parunāsim kad zvanīsi un ja tā varēs – tad es teikšu papam, ka Tu saki lai braucu ar Tevi for šoppingu.
Xxx M.
————————
[note at head of letter: Paņemu Tavu sarkano jaciņu jo salst.]
Mīļo manu bērniņ!
Paldies par to nighty – Paldies, ka Tu tik labu gribēji bet lūdzu nes viņu atpakaļ!!! Es paskatījos, jo Tu teici – dārgs. Es domāju – 30 šiliņu varbūt un to nebūtu vērts izdot. Bet ko es redzu – 69/11! Tas ir ārprāts – man nav ne zeķu ne kurpju, ne kleitas un es lai ņemu tik dārgu kreklu – nekad! Es raudāšu ja man jāvelk.
Es aizskrēju dabūt money back bet par vēlu, veikals ciet.
Lūdzu dabū naudu atpakaļ un neko man nepērc – ko Tev man ziemsv. papīrā dāvanai likt ir tas jaukais lakatiņš. Pataupi naudu un lūdzu paņem sev biļeti uz Melburnu, lūdzu brauc līdz! Jūtos vientuļa te šodien gribētu ceļot ar Tevi, kā uz Adelaidi gribējām.
Apskatīsim Melburnu un arī pa ceļam var kur izkāpt varbūt. Nepērc neko man. Gosfordā vai Entrencē varēs pašopīt. Ja naudu nedabū atpakaļ – paņem sev ko Tev vēl vajaga, man kreklu nemaz nepērc tā bija traka ideja no manis es domāju – 20 šiliņu, bet es pārgulēt varu visādi to neviens neredzēs. Vasarā naktskreklu tāpat nevelku.
Un brauksim abas uz Melburnu.
Es nogriezu matus pie Kuci! Pēc traka! Ilgviļņi jāliek!
Drusku rasktīju un domāju – tagad zinu, kā to gribu uzrakstīt un tad jau varēs.
Xxxxxx M.
P.S. Ja lietus varbūt Dzidra nebūs. –
———————–
15.1.61
[note from Inese — left at house for family– Dzidra, Erna, dad at Elvis movie]
Neaizmirstiet to tīklu — £2 deposit būs atpakaļ (šedē pie Long Jettijas).
Dabūjām pilnu spaini – jau deviņos beidzām un braucām mājās. Vēl noskatījāmies kā laida raķetes pāri ūdenim Entrencē –bija ļoti skaisti – laikam dārgas jo bija lielākas un skaistākas kā citreiz Entrencē.
Prawni arī lieli un skaisti. Bijām North Entrencē. Ūdens silts. Visi ļoti “excited” un ķēra un grāba. Mazi puikas lēkāja apkārt un palīdzēja un teica ka mums vairāk kā citiem.
Nodomāja braukt tūlīt – plīts par ilgu iesildīt – vārīs pie Johnnija. Atstājām jums arī.
Viss bija labāk nekā Elvis.
Xxx Inese
(piezvanīšu)
Note on back from Maira:
Paldies par visu ko.
Un es Jūs redzēšu mūsu mājā.
Maira xxxx
————-
[No date — 1961?]
[in Dzidra’s letter]
P.S. Papam zīmulis pie telefona grāmatas piesiets ar to lentīti, ar ko Tu biji spsējusi viņa father’s day paciņu. Viņš bij ļoti priecīgs par to lepno telefona piederumu.
Tā Tu mūs apdāvini no savas sīkās naudiņas un mēs te tupam olās un visādos labumos — bet kas Tev? Es gribu nākošgad pie Tevis tuvāk Sidnejā!
xxM.
———–
26. 2. 61.
Tikko Tu aizbrauci, atradu Tavu briļļu somiņu, Dzidra ies pēc avīzes un nosūtīs Tev. Domāju taisīt parcel, bet izmēģināju ka konvertā kā vēstule būs O.K.
Diena silta jauka un – German eseja nelaba lieta!
To Faustu palasi uzmanīgi, es neko nepateicu un varbūt pateicu ko nepareizi. Tas is visnelabāk, ja no otra ko noklausās – nepareizi.
Ar to solījumu, par nevienu acumirkli nekad neteikt „…du bist so schön! Verweile doch”… (vai apmēram tā) Fausts nolīga ar velnu, tam kalpot ‘tur’, kā velns tam kalpos ‘te’ – tas ir – ja Fausts lauztu solījumu. Un tā viņš ne par ko nedomādams (tas ir bez atbildības sajūtas, bez morāles, bez laba un ļauna apsvēršanas pret citu) ņēma Gretchenas mīlestību jo viņš ‘to gribēja’ u.tt.
Un nonāca pretrunās – ‘piederēja velnam’ un izdarīja darbus kas ‘pašam bija elle’ u.t.t
Bet beigās mēs abas spriedām — … „viņš (Fausts) varēja palikt pie Gretchenas, un nepalika un aizgāja ar Vellu!…”
Tur tas jāpārbauda – ‘vai viņš varēja palikt?’
Jo viņš jau tad būtu lauzis savu solījumu Vellam. Es nevaru Tev nekā ne pateikt ne norādīt – tikai pēti pats, lai neuzraksti kaut ko no te ātri runātā.
Dzidra ies uz pastu un cerams Tu rīt jau saņemsi savu briļļu somiņu.
Xxxx M.
————————-
Xxx I.
Ar caurumiņu – tā ir mugura! Viss izskatās par īsu. Bet – pamēģini. Ja neder – atsūti atpakaļ. Man dzijas te acumirklī vairāk nav, bet pie Gardenera man ir ‘put aside’ vēl tāda.
Izmazgā un izgludini un izstiep kā gribi, apšuj lentīti ap kaklu un rokām (tādu kā ‘tailori’ lieto)
It’s a glorious day But you are away, Why didnt you stay, That’s about all I can say.
Xxxxxxx M.
———————————-
7.3.61
Mīļā famīlija,
Nu otra diena jau galā, bet vēl nekas daudzi nav noticis. Vēl tikai runā par to kas būs, jāpilda nezin cik daudzi enrolment papīri un jāparakstās neskaitāmas reizes. Lekcijas šogad laikam būs diezgan izkaisītas ar daudziem starpbrīžiem – viena no rīta, tad pāris stundas brīvas un tad atkal kāda – tas man neko nepatīk, jo tādos starpbrīžos parasti neko prātīgu nevar uzsākt. Bet laikam nekā nevarēs darīt un būs jāizdomā kā viss labāk izmantot laiku. […]
[…] Vai jūs varētu lūdzu man atsūtīt cik tik vien drīzi iespējams šitās trīs grāmatas:
“The Plays and Poems of Marlowe” (man liekas ka tai ir zils vāks.)
James Joyce, “A Portrait of the Artist as a Young Man” (gaiši zaļš ar ilustrāciju virsū)
T.S. Eliot, “Murder in the Cathedral” (zils un lillā) […]
Ar labu nakti
Inese
———————-
Piektdien 10.3.61.
Ielikšu šo Printed matters Tev līdzi grāmatas, ko rītu vajadzēs Tev nosūtīt. Tavu vēstuli paps šodien atveda, kad brauca ar olām. Es viņam biju iedevusi nosūtīt Tev džemperi. Tur Tev nekādas vēstules nav iekšā, tikai maza zīmīte. Nezināju ka Tu rakstīsi vēstuli, domāju ka zvanīsi. Bet tā ir labāk, ka Tu šad tad uzraksti, jo zvanīšana ir dārgāka.
Tu būsi jau apskatījusi to adījumu, tas ir kā no mašīnas norauts un mazliet sadiegts lai Dzidra pamēģina, bet nekā liela tur nevarēja redzēt jo viņš ir uz mašīnas ļoti izstiepts un rullējas kā traks. Mašīnai labi nedarbojas vairāk spārniņi, tāpēc tur ir šādas tādas kļūdas. Kad izmazgās – domāju to nemanīs un varbūt ir iespējams izstiept to garumu tā, ka Tev der. Ja nē – tad sūti šurp. Pleci ir taisīti pēc Grāmatas, bet stāvēja pavisam gaisā, tikai ar iegludināšanu Tu varbūt tur ko vari izveidot. Man ir mājā mazliet angora vilnas dzija, varbūt derētu ja es noadītu tādu lentu ko plecos iešūt, ja par īsu? Bet katrā laikā jau var atjaukt un pieadīt no tādas pašas dzijas.
Pamēģināšu rakstīt ar sarkano tinti, jo melnā vairs nemaz neraksta.
Lodē Tu gan esi dūšīgi saspērusies! Tu tad atkal tāpat esi visu triju metamo verķu čempions. Mēs jau visi priecājamies. Dzidra noraudāja par savu smaidu uz fotogrāfijas.
Sestdien, 11.3.61.
Vakar Tev nenosūtīju grāmatas (šodien jau ir sestdiena). Lietus lija un es nokavējos. Gribētu Tev sataisīt paku ar kaut ko, bet laikam nekas neiznāks. Vai Tevi baro kaut cik labi? Gādā par sevi! Te viss ir tāpat kā vienmēr, ūdens ir atkal ar petroleju, bet vīnogas un vistas ir ko ēst. Es palasu Bacona esejas, bet pati neko vēl neesmu izdarījusi. Vienu dienu briesmīgi sāpēja galva, domāju ka vai gals klāt – tad atkal palika labāk pamazām. Tā tas iet tālāk un tālāk.
Gādā par sevi, ēdi un guli un ne par ko daudz nebēdājies. Tas ir tas laiks, par kuru cerēju – nu Tu reiz laimīgi brīvi padzīvosi, bet Tu galveno kārt taisi sev trubzelības.
Noadīšu tūlīt to angoras vilnas lentiņu, ja gadījienā to vajadzētu iestiķēt džemperī pie kakla.
Xxxx Mama
P.S. Pamēģināju adīt – nav vilnas pietiekoši, nekas neiznāk.
_______________
16. 3. 61.
Mīļo bērniņ,
Atkal jādomā vienmēr – nezin kā nu Tev iet? Varbūt šodien būs no Tevis kāda ziņa, bet tā būs vakarā, kad Dzidra nāks. Tagad varbūt braukšu papam līdz uz Wyongu – tad gribu iemest Tev šo vēstuli. Un tā – nu jārunā tikai par to, kas te ir, jo nezinu nekā par Tevi ko varētu pārspriest. Redzēju Tevi nesen sapnī – stāvēji ar sārtiem vaigiem un spožām acīm, tikai dažas matu šķipsniņas pajukušas itkā būtu kāvies vai gribējis kauties.
Džemperi neesi sūtījusi atpakaļ – vai nu der, vai nav bijis laika to šūt kopā? – Es šodien notīrīju 4 vistas, bet visas Mulanijam. – Un arī pēdējo ‘dreiku’. Tad kādu laiku būs miers. Man tā barošana patīk, bet tā kaušana vēl arvienu noved nelabās pārdomās: kādēļ mums cilvēkiem jārij iekšā tādi balti putni? Vai mēs nevarētu ar tārpiem iztikt, tāpat kā viņi?
Mums jau trešā diena ir ļoti silts un skaists laiks. Vakar un aizvakar mēs ar papu bijām peldēties – labi! Pag. nedēļā bijām trešdien peldēties, kad highscool’ai bij Swimming Carnevals. Bija ļoti skaista diena un tad pa gabalu klintis ap swimming poolu izskatījās kā ar sarkanu baltām puķēm noaugušas – tur bija visa sarkanbaltā highschoola.
Vakar Dzidra bija Gosfordā uz tādu pat carnevalu. Viņu klase visa bijusi, tāpēc ka kādus tur oficiell duties labi izpildījuši. Dzidra bija piemēram – publicity runner!
Tā te iet kā parasti. Es esmu atkal resnāka, bet jūtos stiprāka, vakar gan biju par daudz sastrādājusies nevarēju aizmigt, bet tas bija no prieka, ka jūtos stiprāka.
Raksti – vai Tu nedomā vēl reiz atbraukt līdz Lieldienām? Varbūt nupat, weekendā, uz peldēšanos? Vai esi vēl bijusi peldēties? Droši vien nē.
Un kad Tu varēsi braukt mājā? Vai nevar jau vienu nedēļu pirms Lieldienām?
Tev tak ir dzimšanas diena jāsvēta?!
Mēs ar Dzidru Tev gribam dāvināt (par abām vai nu kā citādi…) to ceļa somu – koferi, ko Tu teici Tev vajagot. Apskati – cik naudas Tu mums prasīsi, jo laikam jau Tev būs lielāks prieks pašai izvēlēties pirkt, nekā kad mēs te nopērkam. Te pie Gardenera Wyongā par 65 šiliņiem jau šis tas ir. Bet varbūt Sidnejā par to var dabūt skaistākus. Tev jau jāpērk tāds ka vari braukt ar to arī oversees!
Nu – vairāk nekā nav ko pļāpāt. Lai Tev labi klājas!
Xxxx M.
————————-
21. 3. 61. otrdienā
Mīļo Incīt,
Tikko Tu piezvanīji un nu man jābēdājas jo Tu teici, ka nepatīkot Unī, un Tu esot miserable.
Mīļo meitiņ, ka tik Tev ietu labi, ka tik Tu nebēdātu par to, par ko Tev nav jābēdā tik daudz. Es jau nezinu nekā, kā Tu tagad jūties, bet nu pēc piezvanīšanas es nezinu kur likties, jo tikai tagad vēlāk sāku domāt par to, ko Tu teici, tas ir – ka jūties nelabi. Nepaprasīju arī kad Tu brauksi uz mājām? Un ja Tev Lieldienu svētdienā jābūt Sidnejā – kad Tu varēsi te būt? Pastāvīgi tās iesvētības Tev izjauc lieldienu brīvlaiku. Bet jāiet Tev protams ir. Un ko Tu dāvināsi? Atkal jāgudro. Grāmatu varbūt, citam Tev nebūs naudas.
Es gribēju aizbraukt uz Sidneju – bet ar jau tās naudas žēl.
Varbūt, ja Tu šo svētdienu esi tur, es aizbrauktu? Ir kāds literārs sarīkojums latv. namā kur es labprāt aizietu. Varbūt Tu arī. Tur uzvedīšot viencēlienu ‘Cilvēks grib dzīvot’ – no Pera Lagerkvista, (Nobeļa prēmijas ieguvējs) Būs laikam tur arī kaut kas līdzīgs referātam, vai paskaidrojumiem no Klauverta.
Es gribēju aiziet – tikai žēl naudas. Bet ja Tu atkal esi ‘trubsēlīgs’, tad nevaru sagaidīt kad Tu brauksi.
Mums ir skaistas siltas dienas. Kaut Tu varētu atbraukt! Varbūt Tu vari braukt šo veekendu, ja Lieldienās Tev neiznāk daudzāk dienu? Tad Tevi gaidītu te un nekur es nebrauktu. Es jau tāpat arī laikam neaizbraukšu.
Ja Tu šo veekendu brauktu, varbūt varētu vēl papeldēties.
Rītu brauks Singeltonas skola – swimmīt. Arī dejošana.
Dzidra šovakar mazgāja matus, lako nagus – smaržo visa māja pēc ziepēm, hairsprejiem, nagu lakas un šampo!
Ak Incīt kaut Tu būtu priecīgs! Jo kā Tu varēsi visu gadu dabūt cauri, ja jau tagad nepatīk un nevari esejas uzrakstīt. Kaut Tu varētu mierīgi pastrādāt. Tu taču esi tik ļoti jauna, vai Tev tūlīt uz vietas jau vajaga visas lielo cilvēku dzīves grūtumus un nepatikšanas uzņemties un vienmēr visu gribēt labi un labi, bet ciest un bēdāties!
Nezinu kā Tev īsti iet un tādēļ nevaru arī neko prātīgi līdzi runāt, tikai ļoti bēdājos ja Tu neesi laimīga un priecīga.
Mēs esam veseli un darbu dēļ man nav itkā tik traki, tikai uzrakstīt neko labu nevaru un tādēļ kreņķējos. Varbūt Tu vēl piezvanīsi – tad zināsim vai nebrauksi šo sestdien!
Xxxxxxx
M.
P.S. ja gribi sudrablietas dāvanai skatīties – dabū tā igauņa TAVA adresi – man [..] M.
22. 3. 61.
Šorīt domāju – tūlīt braukšu pie Tevis. Bet – varbūt mēģināšu rīt nosūtīt Tev kādu paku. Nē, Ja sūtīšu tad ar pievešanu mājā. Piezvani kad brauksi mājā? M.
————————————
10. 4. 61.
Lasi pirmo!
Šodien skaista diena un labs gara stāvoklis: liekās ka tu eseju esi uzrakstījusi un viss ir viegls un jauks!
Manu mīļo meitenīt, nenonīksti par daudz, ej visam pāri, turi sevi, savas izjūtas pirmā vietā un nekad nekādus citus spriedumus.
Tu neesi ‘natura frigida’, Tu vari ne tikai mīļa būt bet arī ‘hatīt’, nedari nekad neko ko Tu patiesi nevēlies un kas Tev nedara īstu saulainu prieku, citādi Tu ienīdīsi, to ko gribēsi mīlēt.
X M.
————————-
9. 4. 61.
Mīļo Incīt,
Tu tikko piezvanīji, bet es biju aizgājusi pīlēniem zāles griezt par tālu. Ļoti žēl ka nedabūju dzirdēt tavu balsīti. Vakar ļoti gribējās aizbraukt pie Tevis ciemos – tāpat vien bez kādas citas vajadzības – tikai pastaigāt ar Tevi pa Sydneju kādu stundu un braukt mājā. Bet tomēr neizdarīju tā, domāju – nezin vai būsi mājā, būs arī par velti tik daudz naudas izdots – lai gan – priekš kā man te dzīvot, ja es pat tik daudz nevaru, kā reiz pie bērna aizbraukt. Bet tā tas ir. Bez tam – neesmu uzrakstījusi ko solīju Freimanim visu, vēl mazliet jāpastrādā, tad būtu ar viņu vairāk ko pārrunāt, viņš savu referātu un kaut ko no manis grib sūtīt kādam Amerikas latv. žurnālam un tas būtu labi. Vakar tomēr aizbraucu ar busu līdz Wyongai, sēdēju milkbārā, rakstīju vēstuli Sarmam par tām pašām manu rakstu būšanām, skribelēju kādu dzejoli un tad bij laiks skriet mājās. Bet tomēr, domas sāk mazliet darboties kad uz brīdi izskrien ārā un paliek viens. Šodien skaista diena – es labprāt aizbrauktu uz jūru – bet visi nevaram kopā sarunāt, tas jau šīs dzīves grūtums, ka jādzīvo visam barā uz reizi, nevar tik viegli cits ar cita vēlēšanām saskaņoties. Ja agrāk netikšu – domāju uz Sydneju aizbraukt 23. aprīlī, tad 7 p.m. ir latv. namā teātra izrāde. J. Kokto luga ‘Briesmoņi’. Šodien ir pirmizrāde, bet nevaru jau tikt. Vai Tu arī nāktu uz to teātri? Varbūt būtu o.k.? Gribēju arī kopā ar Tevi nopirkt dziju Tev jakai vai džemperim, kā Tu labāk gribētu.
Un tad – es negribu ka Džonijs Šķiņķis vēl kādreiz tagad brauktu šurp. Viņš ir tik nejauki izturējies pret Dzidru, ka ne es ne Dzidra negrib viņu redzēt – Viņš rīkojies kā dumš vecis, kissijis Dz. uz lūpām ar slapju muti. Un grābstījies ar rokām – Man nepatīk to rakstīt, bet es gribu to Tev tagad pateikt. Tas ir pretīgi, ķerties Dzidrai, bērnam klāt, kur viņš te ir bijis tik daudz reiz ciemos un Dzidra ir Tava māsa. Tur Tu nemēģini man viņu aizstāvēt, es nedomāju ka viņš ir jau kāds izvirtulis, bet dumš viņš ir bez gala, ka viņš tā darījis. Un nebar Dzidru, ka viņa to man ir teikusi, viņa atbrauca pavisam pārvērtusies, viņai visas illūzijas sabrukušas, un tomēr viņa meklē un domā – kā tas ir, vai tā tas ir? un tā tālāk. Vakar kino viņa purinās un nevar panest mīlas skatus – Un tomēr viņa nav Džonijam iesitusi, viņa pat vēlāk dejojusi ar viņu un viņš to spiedis klāt bez jēgas. Viņa tagad saka ka viņai nāk vēmas – bet tad viņa tomēr šaubījusies ko darīt? Vai tik nesakaitinās Tavus draugus, un vai tik viņai tomēr nav viss jāmēģina tālāk. Viņai viss riebies un tomēr viņai nepaticis, ka Džonijs arī citas meitenes tur ‘cuddlijis un kissijis’. Tā tas sākas, ja sāk muļķīgi spēlēties ar visādām seksa būšanām. Ak, es to nevaru uzrakstīt – bet i Austra i Tu – ja Jūs savu reizi visiem jūsu Stedijiem nevariet dot pa nagiem – Jūs esiet ļoti dumas meitenes. Sakarsēt vīriešus nav nekāda māksla ne nopelns, to var kura katra bāba. Tāpat tad Džonija rīcību neviens nekā nevar attaisnot. Jūs nevariet pārgrozīt cilvēku dabu, ne viņa fizisko ne garīgo, vēl nav bijusi neviena [.]uta, kas varējusi iztikt bez skaidrības principiem vīrieša un sievietes attiecībās – tādēļ ka skaidrības ilgas ir tikpat lielas un vēl lielākas cilvēkā kā seksuālas dziņas, un taisni vīrietis, kas ir seksuālāks, vienmēr ir pirmais kas grib lai viņam aizliedz, lai viņu attur un notur no fiziskā pēc kā viņš akli skrien. Punkts! Vēl kas – Ja ir īsta kaislīga un skaidra mīlestība divu vidū – tad viens otru var atgrūst pēc patikas – viņu vidū [..]tasa ir stipras, sievietei nekad nav jābaidās – vai tik viņš nedusmosies? Smieklīgi!
P.S. šī ir dumja lapa – bet ko es varu darīt? Tās nav visai gudras lietas kas Jums notiek. Raksti savas esejas un vairāk par visu te to nedomā. Tev nav nevienam nekas jāsaka. Jūs tur jau tā kā par daudz runājiet. Bet tā – Jūsu darīšana.
————————-
11.4.61
Mīļo Mammu,
Es mēģināšu pateikt ko domāju par to Dzidru un Jāņa business – lūdzu neuztraucies par daudzi par ko teikšu – varbūt tīri tā nedomāju kā varbūt izklausās. Man latviešu valodā var viegli kaut kas saiet šķībi un iznākt citādi kā bija domāts – jāmēģina ir.
Arī nedomā ka es Johnniju aizstāvu – man nav ne interese ne vajadzība to darīt.
Johnnys bija mazliet par daudzi iedzēris un bučoja visas meitenes kas viņam laida. Mani būtu arī bučojis ja es būt ļāvusi. Un tur ir tā problēma. Ja Dzidra ir tik duma ka viņa nezin ko viņa var atļaut un ko ne, tad viņai nav brīv nākt uz nekādām partijām vai ballēm. Es viņu uzpasēju cik varēju un nevaru nemaz iedomāties kad tas viss būtu noticis. Johnnys bučoja meitenes visu citu klātbūtnē. Vai viņai pa tiešām nav tik daudz saprašanas un “self-respect”, ka viņa var atļaut “draugu dēļ” lai ar viņu apietas kā patīk. Vai viņa nevar atšķirt ka ir tādas reizes un lietas kad vienalga vai visi draugi un radi par to noskaistos, tomēr ir jāuzpasē (tas droši ir nepareizais vārds) savs “honours”? Ja viņa to nezin un nevar atšķirt tad viņai tas ir jāizskaidro.
Viņa nav vairs nekāds bebis – viņai tūlīt būs piecpadsmit gadi – daudzi jau tad atstāj skolu un uzsāk savu dzīvi.
Un Dzidrai arī jāsaprot ka tas viss nav tikai “fun”. Viņa visu šo laiku ir skrējusi pakaļ Johnnijam. Johnnijs ir “reactijs” pret to – Varbūt viņa nav to visu tomēr sapratusi – un viņai ir laiks to saprast – ko es zinu ka viņai ir stāstīts – tādas pašas lietas kuras Tu man esi stāstījusi un stāsti vēl – ka tā ir meitene kas atļauj vai aizliedz – ka vīrieti ir viegli sakarsēt utt.
Tad arī vēl – ja kāds ir piedzēries, tad vienalga kādu draugu dēļ, no tā ir jāizvairās – Tas ir katram atļauts un neviens draugs par to nedusmotos. Ja to nedara tad visi tura par “cheap”. Zinu arī, un bez kādām šaubām, ka Johnnys tai vakarā neaizskāra nevienu kas viņam nelaida.
Un runājot vēl par tiem draugiem. Dzidra ļoti labi zina ka Johnnys ir Austras “boyfriends” – vai viņai nav kauns bučot citas meitenes ”boyfriendu” vai atļaut viņam to darīt?
Kāpēc viņai vija vēl arī pēc tam ar viņu jādanco? Vai viņa nezin ka tā ir meitenes “privilege” atteikties no uzlūguma dejot? Tā ir pirmā lieta ko Mrs Walsh [meiteņu audzinātāja] skolā ir teikusi meitenēm pirms balles. Par to neviens neapvainojas…
Dzidra man gan māk nosūtīt tādu lekciju par tādām pašām lietām ka man bija kauns kad tā ir mana māsa kas to ir rakstījusi. Man pilnīgi riebās lasīt dažas tās lietas, kur nu vēl domāt ka tā “innocent” mazā māsiņa tās būtu rakstījusi. Bet kad nu nāk pašai zināt kā uzvesties, tad viņa vairs nezin.
Es tikai teikšu vēlreiz ka ir laiks kad viņa sāktu saprast – 15 gadi jau ir ļoti daudz.
Sorry, ka es tik dusmīga un rupja izklausos. Es tā nemaz negribu – really Mummy! Es tikai nemāku pateikt kā es gribu – un arī esmu mazliet šokēta ka Dzidra tāds bebis.
Johnnys tai vakarā bija kā tāds “pig” un kā pret tādu bija arī pret viņu jāizturas.
Es nezinu, varbūt man nav tiesības ne arī vajag visu to teikt ko te esmu sarakstījusi – lūdzu nedusmojies un mēģini saprast ko es īsti esmu gribējusi teikt ja arī tas neko labi nav iznācis. Varbūt Dzidrai vēl pāris gadus jāpaaug pirms viņa nāk uz vēl kādām ballēm vai parijām.
Nu es esmu “all mixed up” un Tu droši būsi dusmīga par visu – Lūdzu neworry.
Xxx
Inese
————————
13.4.61.
Mīļo Incīt,
Tavu vēstuli vēl neesmu saņēmusi un es viņu neatplēsīšu – man negribās dzirdēt Tavas dusmas uz mani. Tas tik sāpēs un tas viss. Vēlāk pēc gada varēs lasīt, vai arī Tu paņemsi to atpakaļ. Esmu jau es arī diezgan nogurusi. Un ka es gribētu lai Dzidrai nav tik daudz jācieš no tām lietām, kas sākas ar to mīlestības meklēšanu, to Tu vari saprast. Tāpēc es arī sarakstu asāk un dumjāk dažreiz nekā gribētu.
Paps kārto papīrus. Es palīdzu vairāk pie olu izņemšanas, lai viņam ir laiks, bet neceru ka viņš šonedēļ vēl nosūtīs – bet varbūt. Rītā Dzidra brauc no skolas ekskursijā – visādus dambjus skatīties. Būs 2 dienas prom.
Man Freimanis raksta ka manas jaunās dzejas ļoti patīkot, arī Sarma saka ka labas – nu tas man ir mazs mierinājums ka kaut kas ir panākts. Izlasīju dažas no Chestertona esejām – ļoti patika. Tā grāmatiņa ar tām visām atzīmēm man ļoti ļoti noder. Kaut tikai laika būtu vairāk. Vakar biju augšā līdz 1 naktī. Vakar biju arī peldēties – paps brauca uz Entranci darīšanās un es aizbraucu uz jūru. Nejūtos te priecīga dažreiz, ka nevar ieiet vannas istabā… Jūrā bij labi, tikai daudz seeweeds.
Citādi – viss pa vecam.
Lai Tev labi klājas un lai Tu labi vari uzrakstīt eseju. Drīz jau būs atkal citas jāraksta, nobeidz un nelauz galvu. Man liekas ka es tanī 23. 4. braukšu uz to teātri, vai tikai uz Sidneju vien. Tev būtu jāaizved kaut kas no ēdamā un arī mētelis, bet es jau ne tādēļ vien gribu braukt.
Nu lai Tev labi gari palīdz.
Xxxxx M.
——————————
23. 4. 61.
Mīlo Incīt!
Pagājušā nedēļa bija tāda mierīga un laba – domāju ka Tev iet labi un te mājā arī viss bija O.K. Bet kā nu tālāk nākošā būs to nezinu. Paps dzirdēja ka telefonā Tev teicu ka braukšu pie Tevis un uz Preses biedrības sanāksmi – un nu ir palicis pavisam nejauks. Negrib ka es braucu. Bet es gribu! Sestdien mums te ir vēlēšanas ‘vote’ – jānovēl un tad jābrauc un ja vien varēšu, tā arī darīšu. Man vakar iekoda tika acī, apakšējā plakstiņā pie skropstīm, es saberzu jo nezināju kas man tur kož, tad sāka nejauki sāpēt un gāju pie Dzidras. Tā ieraudzīja tiku – tik maziņu kā smiltiņu, cīnījās ar pinceti kamēr izņēma, bet man acs sapampa un šodien es staigāju kā ķēms. Vairāk vien paliek – vakar vēl neko lielu nemanīja, bijām arī uz kino, bet šodien ir tā kā kad bite iekož. Ceru tomēr ka līdz sestdienai būs tas viss pāri, vai nu no tik maza nieka ilgi tur varēs kas būt.
Citādi – viss pa vecam. Kluss un tukšs – tik lopiņi un sīkumi un olas. Neesmu nekā adījusi, tik maz laika atliek, ka nezin kad ko noadīšu. Ko Tev vajadzēs braucienam uz Melburnu? Redzēs kā būs ar nākošo pīļu naudu, ja tur man tiktu mārciņas 8 vai 10 nopirktu to mēteli, (varbūt sameklētu vēl ko pielikt naudu no tās kas te man ir) un to mēteli es arī uzvilktu kad brauktu uz Melburnu, uz rakstn. dienām. Citur jau man maz vajaga. Man vienas ziemas bikses gan vajadzēs, ko iet uz kino. Bet tagad vēl tās nevarēšu ‘šopīt’ – jo laikam sestdien tikai pēcpusdienā būšu Sidnejā. 4.30 p.m. man jābūt Padstow 4 Stiles Ave (Bankstown?) Un tur droši vien paies viss vakars. Tad liekās – būs jāpārguļ pie Tevis, jo naktī braukt varbūt būs par grūtu. Es gan šo laiku biju O.K. un stipra. Kad Tu teici – bijusi dusmīga uz mani un rakstīji to dusmīgo vēstuli (ko neesmu lasījusi) tad kādu vienu dienu vai vairāk, man bija bēdīgs prāts – bet tad palika ļoti labs, jo, ja Tu dusmojies par manu penterēšanu un sprediķošanu – tad skaidrs ka Tev ir labāk viss kā es uztraucos un mūžam kaut ko botheriju. Tagad Tu teici ka mājā Tev viss tur labi – un tad tas arī ir labi – ko vairāk lai es kauktu?
Pašai par savu dzīvi gan daudzreiz ir bailes, tikai kad saņemu vēstules kur liela manas ‘peršiņas’ vai ko citu – tad daudz maz atkal varu kustēt uz priekšu. Ar kādu vilcienu iebraukšu, to nezinu. Bet tas vienalga – Tev nav priekšā jāiet, es aizbraukšu pie Tevis ar taksīti.
Xxxxx M.
Pirmdiena. Šorīt esmu sapampis vēl vairāk, bet nezinu ko darīt –
———————————
3. maijs, 1961.
Mīļo Incīt,
Ir skaista diena te, (lai gan radio saka, ka Sidnejā būšot auksts) es atnācu uz pastu, lai ievilktu gaisu. Tās lapas bij uz ceļa. Skaistas!
Es izlasīju Tavu dusmīgo vēstuli šurp braucot no Sidnejas, jo man likās – Tu nedomāji, ka tā nav jālasa. Tai vēstulei nav nekādas vainas. Bet kad Tu telefonā man tik mīļā balstiņā teici, ka nožēlo, ka tik dusmīgi rakstījusi, es nobijos, jo domāju ka tā varbūt ir nejauka, ko grūt aizmirst. Tas ir – kādu nekad nevajag rakstīt, jo rakstīts paliek ilgāk, kā teikts un sāp un saposta vairāk. Dzidra Tev kā redzu, ir uzrakstījusi tādu vēstuli. Es gan neteikšu, ka Tu man to atsūtīji, bet man tas Dzidrai jāmāca, ka vēstulē tā nevar rakstīt, kā kādreiz runājot var izgrūst.
Tu esi tik maigs bērns, ka man esi telefonā atvainojies gandrīz ne par ko. Bet kas zin, ja es vēstuli būtu tūlīt bez tā lasījusi, varbūt tā man liktos nelabāka.
Par to lietu nav vairāk ko runāt.
Dzidrai tiešām varbūt labāk būtu, vēl palikt kādus gadus prom no Jūsu lielāko, partijām.
Ka Džon. tur bija piedzēris, tas man nenāca prātā. Un pret tādām lietām Dzidra vēl nevar būt sagatavota, ka kritizēt un spriest par Jūsu, vecāko, (ideālu) izturēšanos. Tādēļ arī viņa bijusi tik samulsusi, ka nezinājusi ko Džon. darīs un, kas viņai jādara. Tā tas ar Dzidru varbūt būs šad tad, ka viņa acumirklī nevarēs spriest tik labi kā piemēram Tu. Es arī uz reizi bieži vien nezinu kā jādara, lai gan brīdi vēlāk to zinātu. Bet tad ir par vēlu. Tas ir patreiz mūsu vientuļā dzīves veida iespaids un arī rakstura īpašība – prāta asums aizsegts ar jūtu impulsiem un visa notiekošā krāsainu uztveri.
Bez tam Dzidra domā, ka viņa ir neglīta un par daudz mēģina iespaidot citus ar savu uzvešanos, lai pārliecinātos ka viņa ko var.
Dzidras vēstule ir – šausmīga! Arī tur es esmu vainīga, esmu vienmēr klausījusies, ko viņa par Jums visiem spriež un atbalstījusi viņas nepatiku pret Imantu. Bet Tev Incī, jāsaprot, ka šī mūsu nejaukā izturēšanās pret Tevi un pret Taviem draugiem, nāk no tā, ka mēs Tevi ļoti gribam sargāt no tām ciešanām, ko Tev Tavi draugi tieši, vai netieši it kā sagādā. Tas mūs un sevišķi mani, ir novedis līdz muļķīgumam. Ceru, ka turpmāk būs ar to labāk un ne Tev tik nelāgā ies, ne mēs tik muļķīgi uzvedīsimies. Punkts. Es atbraucu tikai 2.18 jo uz 12.50 train, nedabūju seats. Nopirku Dzidrai dažas zīmēšanas lietas. Sev – slacks, pie Harolda par 49 šil. Siltas, bet mazliet rūtainas, nezinu, kā man īsti tās iet. Bet citādu tur nebija. Dzidrai nenopirku. Nopirku dziju vienam džemperim – arī sev. Bet nezinu vai piestāvēs. (Biksēm piestāv). Adāmai mašīnai salocīti daži āķīši, jāskrūvē vaļa un jālabo. Varbūt gaidīšu Tevi. Ceru ka Tu esi labi, ilgi izgulējusies! Atā!
Xxxxx M.
P.S. tām lapām no ceļa ir jāpasaka Tev – cik te ir skaisti rudenīgi un Tu varēsi atpūsties un pastaigāt. X M.
————————–
22. 6. 61.
Mīļo Incīt,
Te ir tas krekls par ko runāju – nopirku viņu ātrumā pie Gardeners, gribēju lai Tev tūlīt kas ko vilkt ar to adīto vesti, nekā nevarēju atrast. Negribēju Tev sūtīt jo – ja salīdzina cik labi dzeltens un brūns piestāv vestei, tad šitas nav nekas. Bet tagad – nosūtu. Negribās lūgt lai maina pret vilnu. Jo tā kā es nevarēju un nevarēju nekā izmeklēt Gardenera meita atlaida šo 5 šil. lētāk (no 40 uz 35) ja Tev neder, gan es novalkāšu, bet ja der – velc kad gribi, siltāks kā blūze. Te nekā nevar nopirkt īsti skaista, un kad sadomā ko pirkt, tad vienmēr tā iznāk – kāds ir tāds labs. Man ir ‘galva kā spainis’ tas zobs būs laikam jāņem ārā – jau gandrīz nedēļu nevaru bez tabletēm gulēt un ar tām arī, ne labi, sāp kā traks. Viņš ir ar ‘goldcap’ un uz viņa turas puse no apakšējās zobu rindas, tādēļ gribēju lai viņš vēl ir ar mieru dzīvot, bet laikam viņš negribēs vis.
Tev bij te viena vēstule – Dzidra pārrakstīja adresi un nosūtīja.
Nepaprasīju vai iesi uz kādu Jāņu balli? Varbūt vari vilkt savus jaunos puķaiņos brunčus ar veco melno džemperi, (vai dzelteno angora, vai ko citu siltu).
Gribu šodien ar visu coldu braukt papam līdz uz Wyongu un nopirkt Tev brūno dziju, es nekā cita nevaru darīt, tik gudrot par adīšanu, esmu miserable ar coldu, eju kā spoks apkārt satinies deķos un lakatos. Papam arī bija – bet tas nu jau ir puslīdz kārtībā, lai gan vēl neviens nav īsti labs, visi pūšam.
Kā Tev īsti iet, to nezinu, bet turies cik vari! Arī nedabū coldu. Šodien jau ir īsākā diena gadā. Drīz nāks atkal vairāk saules.
Gribētu Tev ko aizsūtīt – bet ar papu negribās par visu runāt – viņš arvien tāds pīkstīgs. Nezin, vai olas parasti aiziet kaut cik nesaplīsušas? Tev jau to vajaga. Vai brauksi varbūt kādu veekendu uz māju? Es jau gribētu aizbraukt arī – bet es tikko kustu un tā arvien. Gaidīšu atkal kādu ‘zvanu’.
Xxxxx M.
—————————————-
Mīļo Incīt,
Nezinu kā Tev īsti iet, vai esi happy? Labi, ka Tu piezvani, bet maz jau var dzirdēt no Tavas balsītes kā īsti jūties. Kaut nu Tu nebūtu spēkus par daudz zaudējusi ar to ‘flū’.
Nosūtu šo džemperi, šaurs ir, kā gribēji. Varbūt zem vestes būs tāds labs. Kaklu piešuj pati. Varbūt vajadzēs pāris podziņas likt. Visur vēl tur karājas diegi – tos vari ievilkt ar adatu iekšā – man pietrūka laika. Krāsa dienas gaismā izskatās mazliet sarkanāka, nekā tur pie lampas gaismas pie Mortimera bija.
Man iet grūti ar manu ‘koldu’. Esmu galīgs nabags, zobi sāp vēl arī kad izrauti, laikam stipri saaukstēti, galva rūc vien u.tt. Bet ceru uz pavasari.
Neticu vairs lāgā, ka tikšu uz rakstn. dienām. Bet varbūt. Vai Tu jau 10.8. būsi brīva? Un cik ilgi būs brīvdienas? Es staigāju lakatos satinusies un 10 biksēs un visu laiku salstu, lai gan ārā ir tik skaistas dienas. Nezin kas ar mani ir noticis.
Varbūt kad Tu atbrauksi būšu uz kājām. Lai brauc vien Tev viesi – gan jau tos kā nekā uzņemsim, viņi jau te negaida komfortu.
Lai Tev labi iet un sargā veselību.
Xxxx M.
————————–
Mīļo Inci,
Gribu Tev nosūtīt (ja nav nekā cita) kastīti maršmellovu. Vakar biju skolā. Rutenbergene ar Gutkampeni bija savedušas visu – Berkeley Vali – mani, Lupis kdzi, McConneli un vēl ko es nepazinu. Visi jau zālē sēdēja un sprieda, kad mēs iegājām. Eggers [right] acis vien ieplēta un smaidīja kad redzēja manu augstību arī. Tad vēlāk Rutenbergai tika teikta atzinība par tautas vākšanu. Mēs ar Lupis apsēdamies blakus, tālāk Gutkampene. Lupis novilka mēteli, es arī – man dzeltenā kleita ar melno šalli ap kaklu bija o.k. bet mazliet varbūt par lepnu. Bija arī citas kleitās, bet vairāk ar jakām pāri. Nu viss viens, mati man bija diezgan labi uz ruļļiem sataisīti un salaistīti kā vajag, tikai acis vēlāk sāka drusku pampt un es laikam izskatījos citāda kā parasti, bet tā kā nebija nekur atsevišķa pune tikai pietūkušas acis – tas nebija vēl nekas. Vēlāk iegājām otrā klasē un kājās stāvot ap galdiņiem dzērām tēju ar biskvītiem. Tur mēs gadījāmies kopā ar Kingeni, tad Goldija kundze un Davis kundze (Charlija madāma, ļoti jauka maza kundzīte).
Un Goldijs [left] pienāca. Mani viņi visi aplūkoja un smaidīja kā uz ko sevišķu. Goldijs teica – ka varot gan saskatīt līdzību, un ar Dzidru vairāk kā ar Tevi. Goldijs jau gan handsomes, bet tā kundzīte kā putnēns lēkā un čivina un čivina lai aizmirstu citi, ka viņai tik sačokurojies ģīmītis kā cepts ābolītis. Tagad žēl, ka nepiegāju pie Eggera, tas turpat tālāk viens laikam viens pats stāvēja, bet man bij bail, ka manas acis sāks pampt vairāk un nedrīkstēju iet. Kingene ļoti ļoti svarīgā un nopietnā ģīmī runāja par Tīnu ar Goldiju, ko lai viņa ņemtu latīņu val. vietā nāk. gadā un – nezin kāpēc Tīna ļoti nevarējusi ieredzēt Mr. Bothomu? Goldijs tikai brīnījās – viņš domājis ka Tīna nemaz nevar kādu neieredzēt – un atkārtoja viņai to. Tad pie manis pienāca kāda Wyongas element. skolas skolotāja un ļoti priecīgi un laipnīgi runājās (kāda Ruth Henley, jeb citādi) un tur klāt arī vēl Miss Rater mamma, tā bij ļoti priecīga un izturējās tā, itkā viņa mani un visus manus bērnus pazītu sen. Laikam Tu tomēr esi bijusi ārkārtīgi slavena!!!
Vakarā kad pārbraucu mājā, biju visa vienās pumpās. Šodien tāpat un cīnos ar nelabu dūšu, bet vēmusi vēl neesmu. Bez tām tabletēm es laikam nevarēšu izturēt, jo galva arī sāp un no katras vēja pūsmiņas vai saules kaut kas kļūst nelabāks – deguns, vai klepus. Tā it kā mani atombumba būtu ķērusi. Kaut līdz Ziemsvētkiem noturētos te, tad varbūt būs arī jāmeklē citur darbs, lai paps ņem kādu palīgu. Neiespējami jau nav. Dzidrai varbūt būtu labāk iet uz Sidneju skolā, varbūt jau kaut ko vairāk izzināt no savas zīmēšanas lietām. Bet – to redzēsim. Paps nevar tax listes dabūt kārtībā, lai gan strādā tagad katru dienu, un Dzidra nezin vai varēs likt burserija eksāmenus. Paps teica ka šodien jau listes būtu jānosūta un neesot gatavas. Viņam tagad vēl vairāk darba – es neņemu olas un pīles arī viņš baro.
Gutkampa meita studējot (Sidn. univers. es sapratu) ‘language terapiju’ – vai ko tamlīdzīgu, ejot arī uz hospitāļiem, laikam praksē. Viņa dabūjusi teach. coleg. stipendiju bet neņēmusi, studējot ar pašu naudu. Varbūt nākošgad dabūšot kādu stipendiju, ja labi iešot. Nu – lai Tev labi labi iet. Žēlo sevi, nedari pāri, ēd un guli un nebaidies ne no kā.
Xxxxxxxx M.
———————————
6. okt. 1961.
Mīļā Inīt!
Uzrakstīšu Tev pāris vārdu – pavasara ziedei ir tik skaisti, ka gribās katru dienu Tev tos parādīt. Ceriņkrūmam ir vairāk kā 50 ziedu un lieli pat piecstaraini. Te viens ceļos uz Tevi, mazs sīks. Maijakrūms noziedēja balts, kā sniega kupena. Afelsīnu koks pilns augļu vēl un ziedu! Kārtības nekur dārzā nav, bet zied un smaržo visi uzticīgi, un zilgani gaisi ir no mežu dūmiem – pavasars.
Es cīnos ar savu slimību, tagad ir labāk. Nu jau otra diena, kā neesmu tīrījusi olas. Laikam tā sieviete no Kelani nāks arvien. Bet kā viss tālāk ar mūsu dzīvošanu būs – nezinu. Es domāju tā – ja es varētu šad tad, ja ne pilnīgi, strādāt Sidnejā un piepelnīt arī kādu daļu ko te samaksāt kalponei. Bet es gribu panākt – independence! Citādi es neticu ka kaut cik vēl varēšu padzīvot. Papa asums mani tagad fiziski nomāc, nezinu vai tas ir asins spiediens, vai cita kaite, bet kā viņš ienāk istabā, man iet karsts un auksts un galvā dun! (Romantiski, vai nē?)
Paps vakar brauca uz Wyongu piezvanīja bankas direktoram, paņēma līdz 2 olu dučus un vakarā iečukstēja Dzidrai – „mums būs jauna māja”. Viņš laikam izrēķinājis, ka istabu vien nav ko pārtaisīt, bet jāceļ viss jauns, jo skudras jau šo ir apēdušas. Tas viss labi. Es ar mieru – ‘laulības dzīvi un ģimenes dzīvi nejaukt!’
Bet – es gribu vēl būt cilvēks un negribu ka slima es nevaru tikt pie ārsta kad vajag u.tt. Papam pašam būs daudz daudz labāk, (jo viņam arī ir grūti vilkt tādu dzīvi) kad viņš vienmēr nedrīkstēs mani saukt par – lopu. Viņam tas vien ir vajadzīgs – lai viņš būtu spiests savaldīties, tad viņš ir gandrīz O.K.
Par dzejām Freimanis atrakstījis – labas. Lasot priekšā saviem ciemiņiem – tiem arī patīkot. Brālis komponējot vienu dziesmu korim! Tas O.K.
Tā tad – lai grūti, viss iet uz labo pusi. Kad aizbraukšu, to vēl redzēsim, varbūt kādas dienas agrāk, kā 19. Cik ļoti gribētu uz kādu dienu tagad Tevi redzēt, — bet nevar. Pie Bidijas man jātiek! Tas var man ļoti ļoti daudz palīdzēt, varbūt es tur beidzot tiktu par – cilvēku.
Dzidra mācās un mācās bet viņai bieži sāp un reibst galva.
Gribētu Sidnejā aiziet pie tā daktera (Gibson) jo gribētu zināt kā īsti ar mani ir. Es nemaz nevaru iet saulē vai pie karstas plītes, tad galva sāp tik jocīgi itkā viss izkustu. Varbūt tā pati allerģie.
Malberijas tikko sākas – lielas kā vaboles.
Ak mī, ak žē! Kaut Tu un Tavi draugi kādu dienu varētu atskriet!…
————————–
24. 10. 61.
Mīļā Incīt
Ir gan pagrūti dzīvot Sidnejā – tepat kur Tu un nedrīkstēt Tevi redzēt – bet saprotu, ka citādi jau nemaz nav iespējams. Man katra diena te ir tik exited, ka es vakaros tikko varu gultā valdīties un gaidīt miegu nākam, bet arī tas citādi nevar būt. No vakardienas jau sāku sajust to, ko es domāju un cerēju ka tas nāks – domu darbības atjaunošanos, domu intensitātes pieaugumu u.t.t. Mēs ar Bidiju tomēr laikam sākam runāt šad un tad too much. Bet – viņa dažreiz ‘vīlē nagus’ un tad tas notiek, viņa jau gan varbūt tad runādama vīlē tos nagus ilgāk kā vajadzētu, bet – ko lai dara?
Mīļo meitenīt mācies mācies, bet turi prātā arī katru brīdi to, kas Tev jādara veselības labā. Izmanto katru iespējamu brīdi atpūtai un miegam.
Cits viss dzīvē grozīsies, augs, mainīsies, zudīs un nāks no jauna, bet ar Tavu veselību Tev jādzīvo visu mūžu – tas Tavs motors un zini ka motori jāuzmana un jākopj. Paldies daudz par naudu, par krellēm un žurnālu.
Biju vakar salijusi kā vista un tad nolēmu – apkopt kaut to galvu. Tagad skats civilizētāks, tikai mati ļoti pelēki.
Lai Tev Dieviņš palīdz! Labi ka Tev draugu daudz. Bidija arī viens. Tu stiprais, mīļais bērneli!
Xxxxx M.
P.S. Cik varu no pāris vārdiem saprast Bidija Tevi vērtē ļoti augstu kā studenti, sievieti, etc.
————————–
7. jan. 1962.
Dear kids!
Paldies Tev Inī, ka ieteici palikt pie Bidijas – viņa jau ir īstais glābējs-eņģelis! Guļu Davida gultā, tur viņa istabā nemaz nedzird ielas trokšņus un es atpūšos lieliski.
Piezvanīju savai jaunajai – darba devējai piekt. vakarā, no Bidijas mājas, (Bidijai arī likās, ka tā vieta man jāņem) norunāju ar Turley kundzi, tā apmēram viņu sauc, ka es ieradīšos pie viņiem svētdien, (tas ir šodien) 7.30 – 8 p.m. Rītu sākšu strādāt.
Nupat izpētīju uz kartes: Rosebay avenue sākas no New South Head road, taisni tanī vietā, kur N.S. Head Roads pienāk pavisam klāt pie Rose Bay (beacha), viņu mājas numurs ir 5 – tā tad trešā māja no ceļa un autobusa piestātne ar soliņu ir tieši Rose aven. galā. Tur ir skaists skats uz beachu un pilsētas daļu aiz tā. Otrpus ceļam (N.S. Head Rd.) vairs māju nav, tikai krasts un ūdens.
Apkārtne ļoti skaista, salīdzinot ar citām vietām ko esmu Sidnejas suburbos redzējusi. Viņu māja ir tīra pils – es tā tad būšu Anglijas (resp. Skottu) bagātnieku – servants. Bet – labāk bagātāka kunga kalps, kā nabaga. Cik telpu tur ir – to nevarēju aptvert, māja ir kaut kā – apaļa, vai sešstūraina, vidū manīju lielu salonu ar baltām klavier., laikam flīģelis – grand piano. Virtuve liekās nebija tik liela kā Bidijas, jo Bid. ir kopā ar ēdamistabu, no virtuves āra durvīm pa labi ir manas ‘sitting rumas’ durvis – sāku zīmēt bet nekas labs neiznāk no vienas redzēšanas.
[sketch of kitchen and sitting room beside it – that was later Inese’s room – bits labelled:
Ieeja virtuvē
Logs
Mūsu sitting r.
Tāds galds un sēdekļi kā milkbārā
Galds (šaurs)
Plītes
Kut kur tūlīt nāk trepes augšā – tepaķis!]
Tā sitting r. ļoti gaiša un jauka istaba – bet tanī bija ne tik labi koptas mēbeles, kādi lielie mīkstie krēsli un apaļš (laikam galdiņš) bet tie redzams bij nolietoti no iepriekš. kalpotājiem. Viņiem bijis married couple – sieva pie viņiem darbā, vīrs strādājis citur, tikai vienu dienu nedēļā strādājis viņiem dārzā un par to saņēmis – keeping.
Apkārt mājai – plaši zālāji un augsta sēta ar dzīvžogiem, no otras puses mājai – cita ieliņa.
[sketch of roads, busstop, house location:
Arrow towards town: uz Kingskrosu un Elizab. Str. — New South Head Road
Rose Bay Ave. Bus stop at corner of New South Head Road and Rose Bay Ave. And house numbers 1, 3, 5. Then 7, 9, 11 u.t.t. across smaller road leading to Victoria Road.
Victoria Road
(smaller road behind house): šīs ieliņas nosaukumu nezinu]
Pirmdien.
Esmu tagad jau jaunajā vietā un te ko zīmēju pie Bidijas – šodien laboju, jo biju domājusi, ka mazā ieliņa aiz ‘mūsu’ mājas ir Vict. Rod. – tā nav, bet ir mazliet tālāk.
Augša istaba ir tā apmērām:
[sketch of her room and bathroom:
Durvis uz viņu guļamistabām – apmēram 5-7 telpas.
Kāpnes lejā un tepāķi!
Vanna, pods
Arī te, wall to wall tep.; kumode ar spoguli (spogulis gan man te izskatās kā skurstenis!); divi vienādi gaišdzelteni pulēta koka skapji; neliela double bed – tomēr gulta ir liela; logs, gaišs un liels.]
Te lejā no augšas loga skatoties dārza daļa ar zāli un akmeņiem un krūmiem, kas iet pret kalnu – uz tā – liela māja ar ziedošiem kokiem u.t.t.
Nu vai skaisti?
Ja varēšu izdarīt visu un ja mēs varēsim sadzīvot – būs O.K. Skaistāku vietu un ērtību nespēju iedomāties.
Puika ir 12 g. v. un meitenes 11 un 9.
Man liekās ka visi trīs bērni bija basām kājām, vai arī tikai meitenes, viena bija iesarkaniem matiem un visa vienos brūnos vasaras raibumos kā tīrais mežonēnes, otra tumšiem matiem. Sarkanmatainā aizveda mani uz busstopu, ļoti kautrīga un pieklājīga.
Kundzīte – ‘tiny’, neliela, ne cik nekrāsota un patīkama.
Kad viņa teica £7.10 – es kļuvu ļoti domīga un teicu, ka es nekā lielu tad nevarēšu iesākt.
Tad – es prasīju cik – Tev par boardu būtu jāmaksā – un viņa laikam norēķināja cik maz vien varēja sadomāt – lai tikai es paliktu un mēģinātu strādāt. Acīm redzot mēs viena otrai mazliet patikām!
Vakar no rīta aizbraucu uz David Jones (spalva neraksta!)
—–
9. 1. 62. 5 Rose Bay Avenue
Bellevue Hill
Jāpabeidz tālāk pie Bidijas iesāktā vēstule: Tā tad pie Dav. Jones sales nopirku ‘Good Morning’ kleitu par £1.9.11. Baltu ar melnu svītriņām cottona, (apmēram tādā skatā kā tās dažas neilona blūzītes šur tur var redzēt) kleita ar lielām kabatām un pogājama līdz lejai – ļoti ērta. Bidija teica ka man 2 tādas vajadzējis nopirkt. Viņai patika. Bidija uzšuva man 2 priekšautus no atlikušām savām drēbēm, viņa to izdarīja 5 minūtēs, kamēr es saliku pusdienas galdā.
Tagad – esmu te otru dienu. Vēl jāpaēd vakariņas un jānomazgā trauki tad divas dienas nostrādātas un esmu iepazinusies ar visiem darbiem, kas man jādara. Te ir apmēram 10 istabas (tas ir telpas lielākās + visādas noliktavas un ‘skabūzīši’) apakšstāvā un tikpat daudz augšstāvā – tā ir īsta bagātnieku pils, to apdzīvo divi pieaugušie un 3 bērni + es, kas viņus apkopj. Bet cilvēki šie ir ļoti laipni pret mani, neesmu arī neko ākstīgu redzējusi izturēšanās ziņā. Es ēdu vai nu ar bērniem virtuvē pie milkbar veidīgā galda, vai viena savā sittingroom’ā. Kā – iznāk kuro reizi. Ēdu visu ko viņi, (varbūt kādus saldumus izņemot), kundze vienmēr atgādina lai taisu sev tēju vai kafiju, vai pienu un ēdu ko gribu kad gribās. Tāpat man ir arī tādas pašas vilnas (it kā adītas) segas un neilona gultas veļa – tas viss labi. Darbs – liekās būs O.K. Tikai man vēl ir bijis pagrūti jo nevaru – relaxīt. Vakar mirku vienos sviedros apstaigājot visas istabas ar putekļu sūcēju. Bet visas būs jāapiet tikai ik 3. vai 4. dienu, citas dienas tikai trīs. Un kad istabas jāapstaigā visas – tad vēl nāk klāt tikai trauku mazgāšana. Ja es būtu tik vesela kā agrāk, te man būtu ne grūtāk, kā Beby klīnikā bija, tagad cenšos visu izdarīt un ceru ka es kļūšu mierīgāka un stiprāka kad kāda nedēļa būs nodzīvota.
Šodien bija vista pusdienās, es biju virtuvē kad Terley kundze to sagatavoja cepšanai un ja nekā citādi mans ‘bodijs’ nevarēja izdarīt pret vistu savu nicināšanu, tad – man aizkrita ausis! Nevarēju kādu stundu gandrīz nemaz dzirdēt. Vēlāk atkal pārgāja. Es tur neko nevaru darīt – man jākeepij away no vistām!
Apakšējā ‘mūsu istaba’, tas ir tā mana sittingrūma ir ar vienu logu pret rītiem ar otru pret ziemeļiem, manas augš. ist. logs apmēram pret ziemeļvakariem.
Sittingrūmas sienas nav kādu laiku krāsotas un logiem ir jāliek citi priekškari, jo tie kas ir – sarkanbalti svītroti ir kādreiz no kungiem īsti tā – kalpu gaumei piespriesti. Bet ja mainīs priekškarus un mazliet paberzīs sienu apakšējās nobružātās daļas – tā iznāktu skaista ērta istaba, grīdā zaļš wall to wall tepiķis, 2 klubkrēsli pelēkas ādas, bet ne īsti moderni, dzelt. galdiņš un 2 dzelt. krēsli kādi tagad modernās vienkāršās virtuves ēdamtelpās ir.
Ak, ko es penterēju – Tev Incī – jābrauc skatīties. Es mājās nevarēšu šo nedēļu braukt – jo man tikai svētdiena brīva, citreiz, (varbūt pēc vēl vienas nedēļas) tad manu brīvo trešdienas pēcpusdienu (no 1.p.m.) pieliks sestdienas pēcpusdienā un tad es braukšu mājās blackberrijas izvārīt.
Kā Jums iet? Kā jums iet? Šodien zvanīšu Bidijai, rītu mana brīvā pēcpusdiena un viņa it kā teicās atbraukt. Tad aiziešu kaut kur uz Woolworth nopirkt dziju, pa brīvajām pusstundām, kas man šad un tad pa dienu būs – varu kaut ko sākt adīt. Pēcpusdienās man 1 ½ – 2 stu. būs brīvas un vakarā no 7 vai pus 8 brīvs, izņemot tos, kad viņi paši izies un man būs bērniem kāda night tea jāuztaisa.
Ak – kaut jūs tur visu varētu nokārtot kā nākas – tad jau es te ceru – sevi varētu lieti izmantot, kaut ko nopelnīt, sevišķi tad – ja Tev te patiktu un Tu varētu dzīvot te lētāk un labāk: telefons, paš. vanna, lielāka gaišāka istaba, ēdienas nedomāju, ka būs sliktāka. Viņa vienmēr man saka lai dzeru pienu, jo bērniem vienmēr arī ir piens.
Varbūt šovakar Jums piezvanīšu, bet nāk traks pērkons virsū, tikai šodien no rīta mazliet bij skaidris.
No mājas man vajadzētu: veco krūšturi (manā kof. zem gultas) kādus (Jums liekus) apakšsvārkus vai arī kādu ‘kombinē’ (no korfer. zem g.) veco svītraino mājas kleitu, (noplīsusi tā ir, bet varētu salāpīt) tad tos vilnas svārkus + vestīte (gaišos – brūnus ar gaišu raibos) un balto blūzi.
Patiesi to man tagad nevajag, bet ja vēsāks – ko iziet uz pilsētu. Tad – peldkostīmu varbūt. + peld. dvieli.
Nu vairāk tur man nekā vajadzīga nav!
Ziemas dzeltenās kleitas nevajag tagad.
Manas kastītes ar vēst. un rakstiem Tu Inī varētu savākt pie sevis vienā vietā kopā – jeb vienalga kur – lai tikai nepazūd. Tās palika visas uz mana galda.
9.30. Bija šovakar jāskatās līdz 9 ar bērniem T.V. jo paši izgāja. Tad piezvanīju Bidijai un Tev. Raksti – kā Jums iet?
Vai varu te palikt? Rītu būs jāiet pie daktera – varbūt viņš iedos kādas tabletes maniem nerviem – liekās tas ir no mūžīgās tention, kādēļ man ir tik grūti pa brīžam. Tagad rakstot vēstuli atkal! Es nevaru nomierināties. Nu te jau būtu iedzīvojies mazliet – bet jūtu ka tur mājā Jums vēl nav ‘skaidrs gaiss’! Kaut atrastos tur arī kāda laba izeja – kā dabūt vietnieku man.
Xxxxxxx
M.
————————–
No Mrs. Terley.
Saldais:
3 lemon juici, vai pinaple, vai pašeni, vai visi kopā, vai citi frūti.
7 olas, dzeltenumus atdala no balt.
1-2 glāzes cukura (pēc garšas un pēc frūtu skābuma)
Mazliet ūdens
2 level tabl.sp. gelatina [sketch of DAVIS gelat.] paciņā.
Augļus sagriež pavāra mīsktus, ja vajag ar mazliet ūdens. Sulas, piem, ja lieto afelsīnu vai citronu sulu – tikai uzkarsē + aukstā ūd. (apm. ½ krūz. ūden.) izkaus. gelatins + ar cukuru sakulti olu dzeltenumi.
Visu uzkarsē vēl, bet nevāra kad olas jau klāt.
Salej bļodā lai atdziest. Vēlāk var ielikt fridg’ā. (Ja liek olbaltumu sakultu klāt tad tūlīt karstam.)
Kad sastindzis sakuļ ar mixmasteri + klāt pieliek sakultus olbaltumus, vēl ieliek fridgā. Ja grib var olbaltumus nelikt, ja liek tad karstam klāt!
Šo saldo var sākt taisīt vienā dienā un tad sakult gatavu otrā, vai pusdienas laikā sākt taisīt priekš vakara, jo izdzišanai vajag laiku.
Sakulto ‘puffi pluffi’ ēd ar fruit salad vai ar ko nu redz ar kādu augli klāt vai kādu souci –
Līdzīgs saldais
Vienalga kādi augļi, vai augļu sulas uzkarsē ar cukuru pēc garšas + aukstā ūd. izkausēts gelatins (2 ēd. karotes puskrūzītē ūdens, pietiek kādam pintam augļu) uzkarsē visu, sajauc, ieliek bļodā lai atdziest un sastingst + (set) tad kuļ ar mixmasteri + ‘carnation milk’ vai citu (biezāku pulv. pienu) – sakuļ, atdzesē, ēd ar augļiem, vai tāpat, vai ar icekrīmu.
Inī, tā Tu vari izgudrot pati savas receptes – kādai augļu mixturai pieliek gelatinu (uzkarsē lai gelatins izdalās) atdzisina un kuļ ar mixmasteru pieliekot vēl ko labu klāt. See?
Ja labi nekuļas – pamēģini otrreiz pielikt vairāk gelatina. Davis gelatinu vienmēr pasūti, no tā var arī maršmellovu vārīt un maršmellovu tāpat var kult klāt augļiem un ēst kā saldo.
Parastā kotlešu vai ceptā gaļas kukulīša mīkla (ja grib – vārītā ola iekšā)
1 lb minced meat, labā fine minced (hamburg mince)
1 onion (fine sagriezts)
1 krietna šķēle maizes, labāk ne gluži svaiga, nogriezt garozas un izmērcēt pienā vai ūdenī, saburzīt viegli klāt gaļai, nesaspiežot maizi pikās
2 eggs, vai 2 egg + dzeltenums tikai
+ sāls, pipari (ja paps tad nē)
+ ¼ cup, vai cik nu ir, sagrieztus pētersīļus tas ir tās zaļās lapiņas [sketch of parsley] kas aug aiz mazās mājiņas ar drāšu tīklu apkārt – parsley! Do you know what I mean?
Visu samīca krietni, vislabāk ar roku, lai masa labi saputojas – tad veido kotletes (apmērcējot rokas aukstā ūdenī lai kotlete gluda un nedeg pie pannas) cep karstā sviestā no abām pusēm, kotletes var arī bredcrumbās apviļāt, bet nav vajadzīgs –
Vai ieliek vārītu olu vidū, izveido divus kukulīšus un izcep taukos vai sviestā krāsniņā, cep apm ½ st.-45 min.
No šīs mīklas var arī taisīt apaļas meat balls, apcept uz pannas, tad pārliet karstu ūdeni un pasutināt ar uzliktu vāku – tur var likt klāt vēl tomātus vai tomātu biezeni (souce) vai zaļumus, beigās kādu krūzīti labi trekna piena (2-3 ēd. kar. pulv. uz ½ pin. vatera) un 1 ēd karoti (lielu) arrowroot izjauktu aukstajā pienā
Piemaisa un viss kopā ar gaļas kotletēm iznāk mērcē – var ēst ar rīsiem vai kartupeļiem, vai vārīt. nūdelēm un vis. citām saknēm.
Kad paps atved burkānus vai zirņus – uzliec kādu lielāku katlu ar ūdeni vārīties un izvāri saknes vairāk reizēm, saliec karstus tīrās burkās līdz malām, aiztaisi ar tīriem vākiem, kad atdziest liec fridg’ā lai stāv un lieto visu nedēļu.
Burkas un vāciņus vari izskalot karstā pulvera (veļas) ūdenī, apgāzt uz papīra lai notek – neslaucīt, tikai likt saknes (zirņus vai burkānus iekšā). Burkān. un zirņiem liec klāt sāli un cukuru. Mazam katlam tējkaroti, lielam vairāk. Zirņiem var piemest peppermint lapas – ir garšīgāki un krāsa laba – neliec bicarb. of soda lai uzturētu krāsu – tas killij vitamīnus.
Zirņus nevāri ilgi, tad krāsa nezudīs.
Bietes novāri lielu katlu – nomizo sagriez brukā, pārlej vārītu ūdeni + sāls + ķimenes (carraway seeds) + etiķis, ja gribi – noliec fridgā visai nedēļai. Papam vari nolikt tāpat bez etiķa.
Baltmaizes pudiņš – saldais.
Sagriez baltmaizi plān. šķēles 1-2 šķ. priekš personas, uzzied nedaudz sviestu. Sagriez trīsstūrīšos [sketch of triangle] vai četrstūrīš. Saliec cep. bļodiņās pa vidu iekaisot rozīnes. Pārlej ar 1 pintu piena (vai tā kā apņem apmēram) kuram pielikts mazliet cukura (1-2 ēd. kar.) un piekulta 1-2 olas. Vai olu dzeltenums vairāk vēl klāt. Uzkaisi – nutmeg.
Ieliec cepeškrāsniņā. Ja karsta un daudz ko vāra – liec tanī nelielā cepeš bļodā kurā ielej aukstu ūdeni un tā ūdenī cep. krāsnī tās bļodiņas sarindo – tad vienādāks izcep, bet ja krāsns netiek ilgi kurināta liec tāpat cep. kr. Izceps labi – gatavs ir kad šķidrums ir kļuvis biezāks.
O.K!
Bidija tikko piezvanīja. Izcēla (kungu no gultas un pēcp. miega). Rītā lai es aizbraucot tur – aizbraukšu arī pēcpusd.
Xxxx M.
Inīt, nosūtu Tev receptes.
Un – baro viņus vairāk ar aukstām vakariņām – kad vari, tad savāri vairāk kartup. Turpat vairākas cietas olas
tad
nākošā dienā visu dienu netaisi silto un mērces, bet saliec lettuce, rīv. burk. aukst. vārīti zirnīši, sīpoli, tomāti, banani t.tt.
tad klāt
pa šķēlei siera, desas, gaļas, ciet. olas, parsley citr. sullu, vai + mayonese, u.tt.
Kamēr ir silts te ne reizi nav siltas pusd. bijušas un ir ļoti labi jo augļi un salāti u.tt.
Tad pēc tam saldo, vai kādu kūku ar tēj. kaf. u.tt. Netaisi vienmēr garo vārīšanu, tā Tu noņemsies par neko!
Vakar biju peldēties, šodien arī gribu iet – tikai bija līdz 4 pm. logu tīrīšana un tikšu tagad vēlu bet O.K.
Xxxxxx M.
——-
Labs saldais
1 tin carnation milk
¾ cup sugar (pref. icing sugar)
½ lemon juice
2 tabl.spoons gelatine
½ cup som other fruit juice, or if not too sour lemon j.
1 teasp. vanilla essence
Prep:
Beat carn milk + lemon when good fluffy add slowly sugar + vanilla ess.
Dissolve gelatine in a half cup of hot fruit juice (or some fruit + water)
Mix in beaten milk mixture with a spoon
Poor in basin, put in fridge, (or put in small dišes and put in fridge)
Later turn out on a dish or plate
Add some fruit (cut in peaces as you like)
And serve.
Very good – tikko ēdu ar pinapple!
Var ņemt pusi no visa ja iznāk liela bļoda.
Eju uz Bidiju.
Vakar par daudz nopūlējos ar window cleaning un nevarēju gulēt, laikam pārāk grūti darbi, bet es jau nevaru stāvēt mierā, vienmēr prasu – kas jādara?
‘Adeles lepnums’ – saldais
1 neliels vai ½ liela pinapple (var lietot citus augļus vai sulas)
7 olas
½ lb. icing sugar vai tik sugar
2 ēd. kar. gelatina
Nomizo pinap. ½ atstāj mērcei ½ sagriež, saspaida, liek katlā + sugar uzvāra maisot, kad sāk labi mest burbuļus + sakulti olu dzelten. Izmaisa labi, uzkarsē, bet nevāra + mazliet ūdenī (aukstā) izkausēts gelatins – izmaisa uzkarsē
+
Labi saputots olu baltums, izmaisa – ielej formās (bļodiņās vai kur)
Atstāj izdzist, pirms lietoš. Ieliek fridgā – iceboxī.
Mērce
Otra daļa pinapla
7 olu dzelt
½ lb sugar
Sagriež, sašķaida uzvāra p.apl. izdzen caur sietu + cuk. Uzkarsē apm. uzvāra, + sakulti olu dzelt. – uzkarsē.
————————
Mīļo Inīt,
Šodien vēl reiz paņēmu tās tabletes, kas man visvairāk palīdz, dakteris teica lai lieto tās, kamēr pilnīgi vesels. Es jau domāju vakar – esmu pilnīgi vesels, bet šorīt maza nelabuma sajūta un acis ‘neskaidras’, tā drošības dēļ aizgāju pie kemista, lai līdz svētdienai esmu very O.K. Bet tās maksā 9 šil. un nu man vairs ir tikai 1 šiliņš. Bidija sola un prasa vai man ir nauda – bet man kauns ņemt. Nezinu, kā darīt? Ja Tev ir līdz – iedod viņai apm. 4 šiliņi, lai man ir ko aizbraukt pie Tevis. (Tik daudz gan laikam maksā turp-atpakaļ biļete līdz Ashfieldai, un man vajadzēs tad tikai turp, ja palieku pie Tevis pa nakti).
Varbūt tā būtu arī labi, es varētu savā somā ielikt kādas Tavas grāmatas un aizvest mājās. Es varētu braukt pirmdien ar tādu vilcienu lai tieku ar papu mājā no Wyongas. Man īsti negribās apgrūtināt Tavu saimnieci ar to gulēšanu pa nakti tur, bet ja Tu domā o.k. tad lai notiek.
Man ir nelabs prāts par to, cik daudz naudas izdodu zālēm – ceļš uz dakteri 4/6. Zāles tur 5/-, zāles šodien 9/6, zāles kad at braucu 14/6, terrible!
Dzidrai grāmata 9/6
Viens krēms sejai, jo man nekā te nebija, gumijas cimdi, jo pirksti sāp, kad karstā ūdenī visu glīti gribu nomazgāt – tā es iztērēju visu Tavu 7 mārc. un prasu vēl!
Bet es likšu saprast tiem latv. večiem, ka man vajag palīdzēt izdot grāmatu. Viņi tur laikam taisīs vai mazu partiju teica būšot atsevišķa istaba, kafija u.tt.
Zini ko Bidija vakar teica – viņa došot naudu lai es nopērkot kleitu ko iet uz turieni un es atdošot kad man būšot izdota grāmata. Es teicu – labāk nē. Tikai viņa bija dzirdējusi manā runāšanā, ka es nezinu ko vilkt virsū, bet tik bēdīgi nav. Ar melno kleitu es varu iet. Jau aizvakar viņa deva man vienu mārciņu, kad es gāju uz dakteri, bet es bailēs atraidīju. Tā man iet. Šorīt atkal prasīja, vai man nauda ir? – Es teicu – jā!
Nevarēsi saprast ko es pieskribelēju. Šodien zvanīšu varbūt Dzidrai. Uz kino iesim jau no plkst 4 no mājas uz 5 p.m. seansu.
Vēl pirms svētdienas sarunāsim telefonā.
Xxx M.
—————————–
Trešdiena
Mīļie bērniņi!
Kā nu veicās? Vai visi veseli? Vai kāds nav atkal kritis gar zemi?
Es kaujos ar savu nespēku – tikko notīru sudrabu, vai durvju kliņķus ar ‘Ajax’, vai ‘pledge’ vai ‘silvo’ u.tt. tā deguns sāp, piepampst un otrā dienā peldu sviedros un nespēkā. Bet – liekās tā ir gluži vienkārša lieta – man jāturas pie ūdens un ziepēm, kad madāma neredz, tad es visu nomazgāju tā un jūtos labāk. Parīt no rīta viņi brauks prom uz 10 dienām. Varbūt puika būs prom pie sava drauga un manā kopšanā būs tikai abas meitenes – tad nu es gribu saņemties un šinīs 10 dienās izmēģināt, vai varu būt vesela.
Inī – Tu vari braukt šurp kad gribi, Terley kundze teica atstāt daudz food’a un lai Tu un Dzidra braucot un paliekot te cik ilgi gribot. Tikai – paņem palagu. Dzidra tad varbūt var atbraukt vienu veekendu vēlāk, jo Inese Tu, gribēji braukt šo veekendu, vai nē?
Biju pie Bidijas svētdien. Inī – tur Parīzes ceļojuma vietā (vai tas ir – pirms tā) – būs vizināšanās apkārt ar baltiem maziem ratiņiem… See?! Bidija neko nav teikusi – but I am sure ka to redzēju!! Viņa teica lai es rītā (tā ir mana pus diena brīva) atkal ejot pie viņas. Varbūt es aizbraukšu. Citur nekur neesmu bijusi, jo vakaros ir nogurums un nekur nevar tik vēlu iet.
Tā waitreses vieta vēl svētdien bija brīva, kad braucu tur garām uz Bidiju, bet tā kafejnīca bija slēgta. Nezin kādu viņi meklē tik ilgi.
Tad avīzē bija – ka dakteris izdod brīvu dzīvokli tikai par atbildēšanu telefonam (pēc pieņemšanas stundām un weekendos) – uz 6 mēnešiem. Es jau zvanīju – bet par vēlu. Domāju – tur būtu dzīvoklis par brīvu Inesei un man.
Nu tagad atliek gudrot kas ar Džonija māju? Vai iznāks tur saimniekošana? Es jau kaut ko meklēšu vel labāku – jo te tik lielā mājā man par daudz ir to metāla tīrīšanu (3 vannas istabās visas metāla rores, sudrabs katru nedēļu u.tt.) Domāju – tad varbūt labāk es varētu kādam cookīt un apkopt vienkāršāku māju.
Krāju naudu – bet katru nedēļu pa 30 šiliņi pagalam, tomēr nu jau varbūt mazliet iekrāsies. Ja pie Džonija būtu kā Inese teica – tad pa 10 mārc. mēs četri paēstu un es varētu ko sev piepelnīt. Varbūt būtu labi. Tikai Austrai ar Džoniju tad arī tūlīt būtu jāprecas, citādi es tur nevarētu nekā saprast izkomandēt, jo zinu ka Medarti jau Jūs tur mazliet komandēja…
Mīļo Dzidrulīt – kā Tev nu ir ar skolu? Raksti man kādu vēstuli. Kādi jauni skolotāji? Vai ģeogrāfija o.k.? Kā ar draudzenēm? Vai Tev viss ir ko vajag? Vai bra un bikses sapirki? Vai kardigans ir? Es patreiz netieku pie adīšanas, palasīju tās grāmatas ko no Ineses paņēmu un neesmu adījusi. Tev jau tagad par to burserijas naudu vajadzētu skaistu mīkstu siltu nopirkt, varbūt kaut ko tamlīdzīgu kā Tavs baltais cardigans, tikai melnu? Atraksti visu. Un ja brauksi šurp – tad ja ko gribētu adīt te – sadomā, es varbūt varēšu adīt – tikai nebūs ātri gatavs. –
Te bērni no rītiem ēd ar pienu vel vienu jaunu cornflake līdzīgu – honey smax apmēram tā sauc – ļoti garšīgi. Pasūtiet kādu paku pārmaiņai, tie ir mazliet saldi, bet ne par daudz.
Vienu dienu pusdienā apēdu 6 oisters! Nebija nemaz tik traki, garšo tīri labi!
Tu Inī nesaki Bidijai vēl [section missing] gaidāms…
Ceturtdiena. ½ 2 un esmu brīva.
Braukšu nopirkt rubber gloves un tad ja varēšu atrast – nopirkšu puķes un braukšu pie Bidijas. Viņa gribēja lai braucu. Laikam viņa gaida lai es pamanu, ka viņai būs bebis un tad gribēs pārrunāt tās ‘changes’. Varbūt tad man pat viņai būs jāiet palīgā saimniekot, kad tas notiks. Varbūt arī tā Anna ies – tā viņas paziņa kam maza poultry farma – to viņi pārdošot tagad.
Tu tik Inesī – keep quiet. Nesaki nekur neko – bet man liekās ka tas tā būs, ka Bidijai būs lielas pārgrozības. Viņa arī – mājās vien dzīvo un pat mani pēd. reizi neveda pati uz staciju, bet Hedlijs. Viņa uzmanās. Nevajadzēja man Tev tūlīt teikt – bet kam lai es saku? Un gribās runāt. Jāsteidzas.
Terliji rītā brauks. Nu ir visi fridži un pieliekamie piekrauti ar foodu lai mēs te nemirstam badā!
See you later čamms!
Xxxxxxx M.
————————————-
26. 12. 62.
Priecīgus ziemas svētkus un laimīgu jauno gadu!
Ceru ka ēdiet un dzeriet un Jums ir lieli, lieli Ziemas svētki!
Ak, mīļo Incīt, vai Tev galva nereibst?! Man jāprasa tas Tev tāpat, kā Sarma man prasīja. Vakar piezvanīju Freimanim un Zariņam novēlēt priecīgus svētkus. Freimanim pateicu arī par Tavu 1.st. klass – viņš jau vairāk to saprot, viņš sauca ilgu laiku – „vai, ku tas ir labi, vai ku tas ir labi – nu visi ceļi vaļā!”
Jā – ir jau gan labi. Es visu laiku peldu kā pa saules gaismu, kas spīd vēl miegā iekšā. Vakar negribēju itin neko par citu domāt, tikai lasīt kaut ko un dzīvot mierā pa savu ķēķīti un pa Tavām grāmatām un manām. Bet ap 10 ienāca saimniece, atnesa dāvanas: katrai kab. lakatu un 2 krūzītes ar tasītēm un šķīvīšiem un mazu mākslīgo eglīti. Es viņai iedevu mūsu eglīti parotāties. Viņa gaidīja kādus apsveicējus svētkos un man bija jāiet ar tiem iedzert vīnu un noklausīties vēlējumus par Tevi un grāmatu. Man liekas ka mūsu vecīši par mums ir lielā sajūsmā – viņiem tādi iemītnieki!!! Man vakar tā bija jānoēd un jānodzer visa diena: bija jāēd xmas dinner – ļoti lielas porcijas, ļoti garšīgs viss un pudiņā man bija 3 pens. Šiem pašiem nebija nekā par nelaimi, lai gan bijuši sacepti iekšā 6 3pensi. Tev Incī, arī laikam kāds pudiņa gabals glabāsies līdz jaunam gadam. Pēc pusdienām no pārēšanās un arī vīna man (un arī šiem) uznāca miegs! Es atnācu, ielīdu gultā un nogulēju no 2 – 6 p.m. Tad bija teikts – vēl iet spēlēt un izdzert neizdzerto vīnu un ēst vakariņas. Bet kā es sāku spēlēt, tā atnāca Gailītes kundze. Tad mēs te ķēķītī taisījām tēju un mielojamies no zuša gabala un cheese biskvītiem, ko es nopirku. Bija ļoti labi, viņa bija apciemojusi savu meitu kas ir novice klosterī un ko pēc jauna gada uzņems kā mūķeni. Tur klostera dārzā viņa bija saplūkusi ‘svētās egles’ un pa ceļam vēl no kāda dārza piezagusi klāt dažādus zarus – tā mēs izdalījām tos un man ir pilna istaba ar zaļumiem – svētiem un zagtiem.
Pārrunājām šo to par latviešu būšanām.
Zariņš aicināja katrā laikā mūs tur apciemot, palikt pa nakti veekendos un padzīvot pa kalniem. Es gribētu reiz ar Dzidru aizbraukt, lai Dzidra redz un izrunājas ar Zariņa meitu par mākslām un mākslas skolu. Tā viņa meitene pēc skata ir ļoti vienkārša, ne visai skaista, bet lāga un ļoti labi glezno. Viņa 2 gadus gājusi universitātē, tad tomēr palikusi māksl. Koledžā un laikam vēl to nav nobeigusi. Tur viesībās bija arī otra jauna latviete Vija Spoģis – tā ir māksl. Koledžu beigusi.
Lai Dzidra zīmē – lai zīmē arī savā dienas grāmatā. Es viņai nopirkšu kaut ko līdzīgu dien. grāmatai ar gludām lapām, es tad nevarēju dabūt, bet kaut ko tagad ieraudzīju. Lai viņa zīmē un zīmē un zīmē! Man ir dzirdama slava kā ‘labai zīmētājai’ arī tagad no Gulberga piem. Tā tad šīs grāmatas griezumi tomēr notur to pašu ko agrāk teica. Varbūt tie nav nezin cik moderni un jauni – bet sava kvalitāte tiem ir. Nosūtu vēstules, kas Tev pienākušas – ceru saņemsi un varēsi kārtot, kas kārtojams.
Līdz rītam, kad būs alga – man ir 2 šil. un daži peniņi makā – tā esmu nodzīvojusi.
Xxxxxx M.
Mumfordi man atrakstīja karti un dažus vārdus, vai esmu vesela.
——————————————-
[no date – early 1963]
Mummy!
Es dabūju Scholarship uz M.A. – Tā meitene kas dabūja pirmo vietu exāmenos choosija to Fellowship pie Uni.
Es esmu very thrilled jo man šitā būs gandrīz labāk – mazliet vēlāk, ja es gribēšu, es arī varēšu dabūt Fellowshipu (varbūt pat vēlāk šogad).
Anyway viss ir O.K. Es drīzi braukšu atpakaļ šurp un būs jāsāk atkal urbties pa grāmatām.
See you later,
Inese
————
[Envelope date: 8 Jan. 1964, addressed to Berkeley Vale]
Innī!
Mēs ar Dzidru zīmējam un taisam ‘nākotnes plānus’, kamēr man šīs dienas nav jāiet darbā es atkal sāku domāt par ‘prints and ceramicks’ un man gandrīz liekas, ka tā ir vienīgā cerība kā es varētu iztiku nopelnīt, jo man mugura sāp un es nekādam grūtam darbam vairs nederu.
Bet – lūdzu atved zīmējumus manus – cik vari. Sevišķi tā sarkanā zīmuļa skices un ja vari atrast – vēl vajag būt kaut kur kādām linoleja platēm. No vecās mājas Tavu portretu (rāmī) arī vajadzētu atvest. Rāmis der, tikai papīrs tur ir apsūbējis. Man ir jātaisa mājās pastāvīga ‘izstāde – salons’, kur es varētu kopā ar Dz. un Tevi sakārtot pievilcīgu skati. Jāmācās vēl visādas lietas – kā bildītes taisīt. Es jau to visu reiz gudroju – bet tagad jāsāk nopietni no gala, jo kult. dienās es redzēju ka es esmu populārāka kā domāju un būtu cilvēki kas ‘mani’ pirktu. Un tāpat Tu un Dz. varētu ko pārdošanai taisīt.
Dz. uztaisījusi ir 2 skulptūras un 4 zīm. labas skices.
Dzidra grib lai Tu sūti šurp to Tech. Coll. vēstuli.
Tev ir viena vēstule no Depart. of Education.
Ko vēl lai rakstu?
Neaizmirsti manus garos brunčus. Relax! Ēd vistas! Dzidra labi zīmē! Šo nedēļu paliks te!
——————————-
[no date – May 8 1964?]
Plkst. 10.30.
Šī ‘biļete’ Tev uz vārda dienu – daudz laimes!
Man eksāmens šodien 12.30 p.m.
Dzidra cīnās ar coldu un zīmē.
Xxx M.
——–
Plkst. 3 p.m.
Atnācu no eksamena jo nezināju kur likties no laimes!
Es spēlēju ļoti labi!
Es gribēju ļoti Tevi redzēt. Bet varbūt labāk arī ir ka tas notiks vēlāk.
Mana spēlēšana mani pilnīgi histērijā novedusi.
Sapnī es biju Latvijā, mazgājos Aiviekstes ūdenī, redzēju senās sejas, jutu pavasari, dzirdēju vecmātes balsi – man liekās tādēļ es tik droši varēju spēlēt.
Rokas man drebēja, bet es gāju kā traks!
Kad atnāksi?
m.
P.S. Es uztaisīju sev kafiju un ieliku Tavu zupu fridžā lai nesaskābst –
—————————-
[soon after 8.5.64]
MUM
M & Dz
Hi!
Es atbraucu šurp ar Laimoni, bet jūs laikam visi celebratijiet – Es esmu very happy ka Tev Mum patika exāmens – Es braucu uz Windsoru –
Happy Mother’s day!!!!
Es Tev piezvanīšu – (Es gribēju Tev kūku cept – bet laikam pašlaik neiznāks) –
Es uzcepšu kad atbraukšu atpakaļ un jums abām būs jānāk pie manis uz vakariņām –
See you later
Inese
————-
13.1.65
Mīļo Innī!
Saki lai Tavi draugi Tev uzdāvina galda piezīmju bloku (ādas vākos), kad es gribu Tev atstāt ‘noti’, man jārakājas pa Tavām atvilknēm pēc papīra.
Redzu, ka Tu esi aizbraukusi kaut kur – logi ciet u.tt.
Es 2 dienas meklēju darbu, nevarēju atrast un biju tik piekususi un nelaimīga, ka ielās skatījos uz – nē labāk to es neteikšu, tas bija too desperate.
Bet šodien sākot atkal meklēšanu es saņēmu vēstuli no Melburnas, raksta Sarmas bijusī dēla sieva un sūta man paldies par manu grāmatu, kas viņai jānodod no kāda latv. rakstnieka kas ir izsūtīts Sibīrijā. Kā viņa manu grāmatu aizsūtījusi tur, to es nezinu, bet viņa raksta ka sūtot arī visas manas avīzē iespiestās dzejas uz turieni. Viņš rakstījis: „Smalka laba un mīļa grāmata, pasaki viņai paldies.”
Tas bija man kā jauna dzīvība, jo nevarot atrast darbu es jutos galīgi exousted un nederīga, pilnīgi lieka šai young people pasaulei.
Tagad es atkal varu elpot.
Darbu es nekādu neatradu, bet Concorda slimnīcā varbūt es varēšu dabūt, man jāzvana piektdien tur, pa pusei man solīja. Un tas būtu laikam nursing aid darbs. Nelaime tikai tā, ka sākas 7.15 un beidzas 5.30 un dažreiz 6. Pa vidu – 2 stundas brīvas, arī laikam ne pēc kārtas. Bet nezin vai es ko labāku atradīšu. Tas ir fizisks darbs, bet nekāda grīdu pucēšana nav, ātrs darbs, viņa teica, bet vienmēr kopā ar otru. Man liekas tas ir tāds kā man bija campā slimnīcā, tikai te nav jādod inžekcijas un zāles, vairāk tikai kopšana.
Es domāju – man būs vien jāmēģina.
Dzidrai tad būs vairāk ar ēdiena stiepšanu mājās jāpūlējas un arī šis tas jāsāk vārīt. Visu dienu es būšu prom.
Lai nu kā – kad es jūtu ka varēšu atkal pelnīt – es atdzīvojos. Citādi — šausmīgi. No Dzid. bija vēstule. Es apēdu savu atnesto ābolkūku un virsū Tavu salāmi.
mm.
—————————-
[1965?]
Mīļo Inī
Te es rakstīju – bet nezinu kas iznāca.
Vakar man ierāva mašīnā kreiso roku un jāiet uz exray vai nav lauzts mazais pirkstiņš…
Bija very big shock –
Un tādēļ esmu apdullusi. Eju uz Ashfieldu pie Dr. Potts, 349 Liverpool St.
Xx M.
—————————
[may be around July/August 1965]
Dear Inī!
Es rītā laikam pie Tevis nebūšu – esmu saslimusi. Visu laiku no pirmdienas bija balss ‘aizkritusi’, bet šodien arī temp. un galvas sāpes un klepus. Ja iznāk – piezvani, bet par mani jau Helga rūpējas. Es laikam saaukstējos Windzorā dušās – bija ļoti karsts ūdens un es pēc tam tur atrāvu logu vaļā un kļuva auksti, tāpēc ir nelāgāk, bet gan izkulšos.
Šonedēļ faktorijā iet visādi – īpašnieks nomiris, otrdien jau bija slēgta – mēs bijām mājās. Tagad gan varbūt kādu laiku ies tāpat.
Es piezvanīju Read. Digest – kad es esot ‘cauri ar šo jobu’ lai tūlīt zvanot tur – tad viņa pateikšot definite kur mani tur liks, bet izklausās skaidrs – ka darbs tur uz kādu laiku tiek solīts. Es tikai nezinu kā lai es iztaisu to pāreju. Vēl 2 ned. gribēju palikt te, lai nāk garākas un siltākas dienas, jo tur smēķēs un turēs logus vaļā.
Samaksāju telefonu – ja gribot atteikt – jādara tas 1 mēnesi iepriekš, ja tagad atsaku – es vēl dabūšu atpakaļ no iemaksātās naudas £7 vai £8, bet varbūt arī ne tik daudz, tā nezināju ko darīt un vēl neatteicu.
Pie Read. Dig. jau vairāk nopelnīšu un varbūt pa šo busy ziemsvētku laiku lai tas telefons paliek. Man nebūs jāmaksā Radio licence, jo Helga maksās sev, tad jau uz vienas mājas diezgan.
Aizsūtīju taxation lists, man varbūt nāks atpakaļ £8/-/-. Tā es drīz būšu labākās naudas lietās!
Hope you are well!
P.S. Kaimiņi aiz sienas kāvās un sitās un raudāja un kauca visu nakti. Cits pa iekšu, cits skraidīja pa āru apkārt ap māju…
Tāda ir cilvēku laime…
———————
[no date]
Inī,
Te, Tavs invitation uz dance.
Lai Tev viegli iet.
Es piezvanīju Veidemanei patiecos par puķēm, viņa teica ka esot bijusi bēdīga diena bijusi. Saknes jkdzei (tagad Koks kundzei) nomiris tēvs, viņas visas bijušas kapos.
Ko redzēji mājā?
Ko dzirdēji par Dzidru?
M.
———————————
[no date]
Dear Inī!
Tas bija ‘terribly owful’ ka Tev bij jādusmojas uz mani šinī laikā. Es gan tā teicu Dzidrai – ka esmu aizmirsusi kas man Tev jāpalīdz, bet tas gan bija tādā brīdī ka es no visa sava tā – kas man jādara, biju aizmirsusi pat to ka viss tas notiks. Ka Dzidra man teica ka man jāpērk jauna kleita – es domāju, ka Jūs esat nospriedušas ka es ar melno vairs nevaru rādīties un tā bij klāt jaunas vorries – anyway – tas lai paliek.
Es vakar liku testu – vai esmu derīga permanentam jobam, bet tas tests jau neko lielu neizlems.
Es te pielieku vienu recepti no vistas ko viena latv. kundze ļoti ieteic kā labu.
Malto gaļu ņem tikai 3 mārc. vai arī tikai pasūti lai es sestdien varu tur dabūt, jo te būs par vēlu. Pīrādziņiem es visu sapirkšu pati. Par tām pannām gan nezinu – mūsu ir 14 ½ plata. Es domāju – ja Tev nebūs laika es sestdienas rītā kaut ko pašopīšu, kad būs mīkla iejaukta. Tad man būs 2 st. laika.
Es vēl sataisīšu mazliet vēzīšu ‘salātus’ un tad ja tos vistas ‘salātus’ ir laiks mājā uztaisīt – tad tādas variety pietiks, jo rosols arī būs.
Recepte: (var ņemt visu dubulti ja vajag)
1 vārīta vista
1 bundža zaļo zirnīšu (šķidrumu varbūt ne visu)
4 cieti vārītas olas
1 glāze majonēzes
Vistu izvāra, sagriež mazos gabaliņos (ne ādas) olas sakapā sajauc ar zirņiem un majonēzi.
Sāli cik grib un zaļumus dekorēš. kādus grib –
Man overtims bija vakar – tad šodien un rīt no rīta apkopšu māju, lai tā madāma var te ierasties.
Dzidruls apcirpa matus, O.K.!
Piektdienu es brīvu nevaru ņemt, jo tad nemaksā arī par pirmdienu!!!
Es ceru ka es Tev sataisīšu o.k.
Vai nevajag cept kādu kūku ar to brandy pildījumu?
Xxx
Mm.










