1st May 1959
Dear Inese,
[…] We went & saw “Sayonara” at the Savoy Theatre. Marlon… oh, he’s terrific. […]
{sketch of Erna}
This is how nice Mum looked.
Send Mum a letter, she hasn’t been very cheerful lately. She’s always waiting for a letter from you.
I don’t know about dad.
Love,
Dzid xxx
————
29. 12. 60. 2 p.m.
Mīļo Dzid!
Jāraksta Tev būs angliski lai Tu saproti.
We are sitting in a pretty train with Inese and going to – Melbourne! We just passed the place where your teacher Miss Ryen is living – a [..]oking small town with very dry country round and so on.

There was a hill like this: [sketch of rocky outcrop] probably Miss Ryen goes there for a walk.
We both with Inese are very sleepy – we went to sleep 1 a.m. and got up at 5.30 a.m. Johny did not drive very fast, but really smooth and good. The last half of the way he was driving pretty fast too.
I ironed my skirt in the morning and Inese made me a cup of coffé. And I had nice showers. Now I feel clean and fresh – exept that I am falling asleep sometimes, there is nothing much to see – all the country about the same as I tried to draw, and between there are coming some small towns (one horse towns!) and in some places the trees are more green, in some quite dried out, in some places are more flat some with lowely hills – but all of them not cultivated – that means – no crop, no beans and peas or so. We passed some pasture of cuttle and some of sheep. The sheep were lovely in the sun.
Our carrige is airconditioned and cool.
As I could not fight any more my sleep (and when I am falling asleep my mouth opens…) we went to the dining waggon with Ines and had a cup of coffé and a raisin toast (6/- !) The train was running very fast and it was like on a ship. In the dining waggon there is one long table (not many small ones as it was in Latvia) – on the one side of the table the people are sitting and taking their meals, from the other side they are served by the girls:

Sorry I could not draw Ineses head because the train is running madly.
How are you, dear?!
How are the ducks? How is DAD?
Rakstīšu latviski 4 p.m.
Tagad mēs iebraucam Vogā kur Miss King esot atbraukusi salāpīt savu sirdi, tā Inese teica. Apmēram tāda pat pilsētiņa kā tā, kur Miss Ryen tā kā mazliet zaļāka tikai izskatās.
Ārā temperatūra 100° ienākot vagonā ir kā fridžā vēsi un labi.
5 p.m.
Tagad tuvojamies Alburijai zeme apstādīta – labība nopļauta čupiņās, vai jau aizvesta prom tādās šedēs kā uz tās Ziemsvētku kartītes, ganās aitas, un citā vietā govis un teliņi. Koki izkaisīti pa visu lauku, zaļi un tālāk kalni ar mežu.

Like this (vidū šur tur aitas, vai labības čupiņas)
6 p.m.
Now we are in Victorias territory. We changed the train. Our carrige here looks more elegant, but no so good air condition, it is much warmer, and we can imagine that outside is still hot at 6. p.m.
Albury looked beautiful, the hills round and a river through it.
Here the seats are softer, we can change them lower if we feel like sleeping, they are from leather exactly the same color as my shopping bag, only softer.
We never had seats together with Inese, but in the same carrige and we changed them with other people so that we can seat nearer, one behind the other we feel really good.
And I wander how you can manage your duties. I suppose dad is helping you and then you have – ice cream!
Lots of love
Xxxxx
Mā!
———————
30. 12. 60.
Mīļo Dzid!
Dear Dzid!
We are in our new home by Mrs. Kreišmanis. She met us at the station and took home in a taxi. They have a wonderful, big home, they have bought only 3 month ago. We had a small supper in the garden, there is a 6 feet long and 3 feet deep cemented pool, like this [sketch of roundish pool] shaped, this is green grass. They have a girl 11 years old and she was very happy to meet Inese, mother had said to her – dont think of playing with the young lady, she is not a little girl any more, — but the girl Baiba – had said – but I will wait her, anyway she is just a girl!
They have a very nice big dog dark brown like Lassy his name is Nuldis – (like Uldis)
We slept in one room with Inese.
It is wery hot. Yesterday in Melbourne had been temp. over 100° —
That’s all. We have to hurry, to iron dresses and so on.
Ines goes to sports grounds. I will stay at home to finish the story I have to read.
I hope you are all wright
Best wishes dear darlings!
Xxxx
Mumm.
——————————-
[small note, both sides, with a drawing]
Ja vēl Jums nav palīga, vai tad paps nevar iebraukt tur pie tās girl’es, kas bija solījusies nākt un ar viņu parunāt! Vai kaut ko citu! Bet nu ilgāk Tu nevari tās olas tīrīt! Lai tad sūta netīrītas. Tik šausmīgi viņas ar nav jāpucē.
Mīļo Dzidriņ, es nezinu ko Tev teikt ko palīdzēt! Bet lūdzu raksti kādreiz un lūdzu domā par sevi vairāk kā par visu citu.
Xxxx M.
Pērciet Lan-Choo tea un save label kopā ar tejienes tad būs present.
—————————-
[fragment]
…varbūt pa šo nedēļu ies labāk.
Nosūtu Tev vienu paku honey smaks, ēd ar pienu rītos. Un ja garšo, liec lai paps šad tad atved no Davis’iem.
Ak tad māju ceļ gan!
Nu – bet nezin vai mani laidīs iekšā?
Lai nu kā – es nekā cita nevaru iesākt, kā cīnīties te – un meklēt pelnīt. Mājā jau es nevaru dzīvot un netīrīt olas!
Kaut nu tā Kluina kundze [right] ātrāk tiktu vesela, tā ir vienīgā Jūsu cerība!
Ja Fernans madama tik laipna – noej pie viņas šad tad uz TV.
Un tad mīļo meitenīt – kāpēc Tu sevi zīmē tik neglītu? Tu neesi neglīta! To tak Tu zini. Un ja kāds arī ir neglīts, un tādu jau ir daudz šai pasaulē, tad viņam ir jābūt pateicīgam Dievam par visu citu ko tas devis – par visu to, kas skaists ir dots, un jācenšas ar laipnību, piemīlību un visu labu izturēšanos aizklāt to, kas nav izdevies tik skaists. Tev jāzina ka visas kino zvaigznes un glamor girles – katra ir kaut ko pacietīgi mācījusies pārvarēt – citai bijis kaut kas fiziski ne tāds kā vajag – (deguns, rokas, kājas, ausis vai cits) cita ir mācījusies izlabot savu balsi, cita kustības – viss ir pacietīga darba iznākums, nevis vien tikai jau pats no sevis izaudzis. Tā kā – lūdzu neapvaino savu Radītāju tas ir Dieviņu un saskaiti visas savas labās īpašības, kop tās un pacietīgi veido līdz cik vien var visu labāku, kas nav tik labs. Piemēram – mācies droši un graciozi iet, runāt, lietot rokas un kājas – nekaunies, bet vienmēr kusties brīvi un gracefully, bez iedomām – ka Tu tā nevarētu. Ej taisni, Tu neesi par garu! Padomā ja Tu būtu īsa un resna! Dejo – Tu labi vari dejot!

Tev ir skaisti mati, skaistas acis, skaista mute, skaista sejas krāsa, skaists kakls un tā tālāk – nes to visu droši un skaisti. Ja Tev rociņa tagad ir saliekta locītavā – Tu zini, ka dakteris teica ka to varēs operēt (un tas nebūs kaut kas tāds kā tai meitenei, kam kājas taisīja īsākas).
Kop visu – arī veselību. Uzmani un nepārpūlē acis. Zini cik daudzi iet ar brillēm – vai tas ir jauki! Un tad vēl zini – skaistums vien nav nekas liels, personības šarms – tas ir vislielākais.
————————————-
Mīļo Dzidriņ!
Kā Tu vari tagad padzīvot to nu gan es nezinu! Vai vēl nevar likt avīzē un meklēt kādu sievieti kas ietu tur Jums strādāt? Un kur palika tā no Bromichu (Fernanšu) mājas? Vai tā nevar pusdienas gatavot un tas puika olas tīrīt? Es nezinu kā Tu varēsi tā mācīties. Ko Tu vari izvārīt? Vai Tev vajaga vēl receptes?
Vai Tev garšo tāds saldais kā custards – tikai custart vietā pienā (vārošā) iemaisa cocoa un cukuru?
Taisa tā – katliņā uzliek pienu (1-1 ½ pint) vārīties. Krūzītē ieber 3 tējkarotes cocoa + 2 līdz 3 ēd. kar. cukura + 2 ēd. kar. cornflour (vai arrowroot) izmaisa ar daļu (auksta) piena un to pielej pie vārošā piena un izmaisa, mazliet lai uzvārās, noņem no plīts, salej trauciņos, atdzisina, ēd kā saldo tāpat, vai ar aukstu pienu, vai augļu konserv. Tu pasūti dažreiz pa pinapple konserviem, ko kādreiz pie saldā ēst.
Es nezinu kā Tu vari sagatavot vakariņas! Uz gāzes plīts tas ir nieks – bet ar to kurināšanu! Kaut jaunā māja būtu drīz gatava!
Kādreiz pasūti gaļu – brisket on the bones (3-4 pounds) tas ir kauls ar gaļu. Ieliec no rīta katlā un pielej ar ūdeni pāri pusei. Lai paps uguni kādu 1- 1 ½ stundu pieliek, jo no rīta jau varbūt Tu dažreiz iekurini krāsni vai nē?
Tad lai tas katls 1 st. vai vairāk vārījies, gaida Tevi mājās. Kad atnāc pieliec (sagrieztus)
1 līdz 2 sīpolus
1-2-3 burkānus (pēc lieluma)
2-3 kartupeļus
Šķīvi zirņu ja ir, vai ja nav bez tiem var iztikt. Tad visu uzvāri apm. 20min-30min. un Tev būs sakņu zupa ar garšīgu gaļu. Gaļu var griezt vēlāk aukstu uz sandvičiem. Un zupu sildīt otrā dienā.
Tāpat var zupu vārīt arī brisket (sālīts gaļas gabals) tikai ja tas nav salted un tāpat pielikt saknes un būs zupa.
Atraksti man ja Tu gribētu kādu ēdienu zināt kas nav Tev receptēs.
Tos hamburgers pavisam viegli arī ir iztaisīt. Tur vajag eļļu un 1 pud. peanut oil kaut kur trauku skapī ir. Domāju būs vēl laba.
Vajag
1 lb mince (hamburg. mince)
1 ola
1 tējk. Sāls
1 sīpols sagriezts
½ krūzīte (vai vairāk) tomato souce.
To visu samīca, vislabāk ar roku. Tad 1 olu sakuļ, kādā bļodiņā ar karoti tikām taisa gaļas bumbiņas (ne gluži vai apmēram 3 pirkstu biezumā). Bumbiņas iemērc sakultā olā, izņem apviļā bread crumbās (breadcrumbs pasūti uz grocerie listes!) Kad lieto uzber kādu ½ krūzīti (ja vajag vairāk) uz šķīvja un gaļas bumbiņas labi viņās apviļā, vari salikt tās uz papīra vai otra šķīvja.
Tad eļļu (oil) ielej kādā katliņā un liec uz uguns. Viņa drīz būs karsta – (iemērc mazu piciņu maltās gaļas, ja čurkst apkārt tai burbulīši – eļļa jau ir labi karsta)
Tad tikai saliec visas gaļas bumbiņas eļļā un pavāri 3 min. apgriežot kādreiz ar karoti. Tad izņem uz pannas un mazliet pacepini, vai vēl otrreiz uz pāris minūtēm ieliec eļļā pavāri.
Tādi ir tie hamburgeri, kas te Tev garšoja. Tai pašā eļļā ļoti ātri un viegli vari izcept čipus: Ja eļļas nav mājās – pasūti uz grocerie listes 1 bottle peanut oil. Ar to Tu mazākais čipus vari viegli uzcept – pavāri, izņem kādu uz tasītes, ja redzi ka jau gatavs, iedzeltens, vai brūngans, vai arī tikai jau mīksts – ņem ar karoti ārā un ieliec otru porciju iekšā.
Tie hamburgeri arī ir viegli in oil izcept tikai nevajag taisīt ļoti lielas bumbas un nevajag baidīties ja izņem – pārgriež un iekšā vēl ir sarkans – Tūlīt ieliec atpakaļ pavāri mazliet ilgāk, tas viss. Bet garšīgāki vēl ir ja nebaidās no tā ka tikko gandrīz vēl vidū sarkani.
[following recipes have some words overwritten by Dzidra – the ones harder to read – or have bits underlined by her or English translations for words written in]:
Atsevišķi vēl uzrakstu zupu, jo to var taisīt arī ar rīvētām (uz lielās rupjās rīves) saknēm, ja grib ātri gatavu. Tā tad:
3-4 lb. brisket on the bones – vāra 1 ½ stun.
+ saknes un vāra vēl ½ st.
1-2 sīpoli
2-3 burkāni
3-4 kartupeļi
1-2 cup zirņu, vai – cik ir! Kaut vai daži
Saknes griež gabaliņos un vāra apm. ½ st. bet ja rīvē – tad tikai vajag kādas 10, 15 min. bet kartupeļus gandrīz nevar rīvētus likt, vai varbūt tikai tad 1 kartupeli, jo tas pataisa zupu ‘slimy’. Kāpostus smalki grieztus var likt – ja paps var ēst.
Piena zupu arī var vārīt ar saknēm.
1 krūzīti ūdens (papa krūzīti)
3 krūz. piena
1 tējk. sāls
2 kartup. potatoes
1 krūz. zirņu (ja ir, ja nav bez tiem)
Pienu uzvāra un sagrieztās saknes pieliek + sāls un vāra apm ½ st. hour.
Burkānus pieliec pirmos, tad kart. potatoes tad zirņus. Jo zirņiem nevajag tik ilgi vārīties.
Ja paps var ēst – zirņu vietā kāpostus, tos liec reizē ar burkāniem. Paps šo zupu ļoti labi ēda.
Rīcu tā var vārīt
1 tējk sāls 1 krūz rīsu 8 krūz ūdens, vai 9 kr.
Ūdeni uzvāra, ieber vārošā rīsus un vāra 20 min. uz lielas uguns, bet bez vāka virsū. Apmaisa sākumā, tūlīt kā ieber. Vēlāk var arī kādu reizi apmaisīt, bet ne daudz. Izkāš caur sietu, ēd pie gaļas.
Var arī iebērt vārošā pienā, vai tikai siltā pienā – pielikt 1 tējk. cuk. un mazliet sāli — iznāk piena rīsu zupa, kurai ja grib pieliec rozīnes, (tad sāli ne) un kādu min. uzvāri, bet uzmani lai neizkūsā – Tāda zupa ir labs saldais ēdiens. Papam garšo.
Tos rīsus vari ūdenī izvārīt kad Tev kaut kas uz plītes vārās un otrs katls brīvs. Izkās caur sietu. Tāpat ar visu sietu, ko uzliec uz dziļā šķīvja rīsus vari noglabāt – citai reizei, fridgā var stāvēt 2 dienas, un kad laiks un kad gribi, ieliec pienā pavāri ar rozīnēm. No 1 krūz. nevārītu rīsu iznāks 2 reizēm.
Tad vēl! Ja plītē vēl kaut cik turas cepeškrāsns izcep kādreiz sestdienā leg of lamb. Vai vistu. Nopērc foil, vai pasūti pie grocera tas ir rullis spīdīgā sudraba papīra. To foil gabalu aptin ap ‘leg of lamb’, tā lai pēc iespējas viss ir papīrī iekšā. (Tikai lambā šur tur iespraud tos garlic gabaliņus un apkaisi ar sāli). Ietīto lamb liec cepamā formā kur uzliec gab. (tējkaroti) sviesta, liec karstā krāsnī cep bez bēdām 2 ½ st. sākumā karstāku krāsni vēlāk mazāk – uguni ne lielu vairs. Foil neļauj lambam sadegt un iznāk mīksts ja cep visu – 3 st. gandrīz –
————————————-
Svētdienas vakars. 4. febr. 1962.
Mīļo Dzidrī!
Ir jau 10.40 p.m. Bet Ineses vēl nav. Man nāk miegs un sāp mazliet galva – biju peldēties šodien un gulēju saulē un vējā, likās ka ir ļoti jauki, bet varbūt esmu bijusi par ilgu. Bet varbūt tā galva sāp tikai no gaidīšanas. Biju trīs dienas pie Bidijas. Viņai nebūs nekāds bebis, tagad atkal ir tieva kā sērkociņš. Nekā laba pie Bidijas nebija, būtu labāk citur tās dienas aizgājusi – tur vajadzēja palikt pie bērniem, kad šie paši gāja uz kino un otrā vakarā uz Spanish dancers. Un bija arī jāņemas ar gludināšanu – bet kaut kas jau man jāpalīdz tur un jādara – neesmu jau nekāda radiniece lai tur tāpat dzīvotu. Un tā kā biju tur aizgājusi, kad viņa lūdza, tad arī visu laiku tur paliku. Aizgāju no turienes arī vēlēt (vot), vēlēju kā ‘absent’nieks’, iedeva Wyongas 4 kandidate vārdus un es nezināju kurš laborers kurš liberalis. Sarakstīju tos numurus uz labu laimi! Tāpat jau es neko nevarēju palīdzēt – laboreri vinnējuši. Ten to eleven – Ineses nav.
Tu Dzidrī paņem kādu dienu šinī nedēļā to child endowment kartiņu, paraksti manu vārdu kur nav un izņem tās 2 vai trīs mārciņas cik tur ir iekrājies. Un neizdod visas. Es pa šīm dienām iztērēju daudz naudas biju pie daktera vēl pēc zālēm – 10 šil. Braucu istabu apskatīt kur mēs ar Inesi varētu dzīvot – ceļš maksāja 5 šiliņi 9 pens. Uz dakteri ceļš 3.9 uz Bidiju 3.9.
Nopirku nakts kreklu, nopirku jaunu zeķturi, baltu lakatiņu ar melnām punktīm (ko vilkt pie melnās kleitas jo negribās vienmēr iet ar krellēm) un tā naudiņa bira ārā no maka, tā it kā tas būtu caurs.
Rītu maksās gan atkal par vienu nedēļu!
Atlikušās mārciņas ieliku bankā!
Ieraudzīju – Commonwealth Bank of Australia – un šāvos iekšā, ielikt savas 20 mārciņas kas vēl bija, lai arī tās neizšopiju.
Tā tagad tikko saņemšu naudu, tūlīt kādas 5 mārciņas likšu bankā. Citādi es nekā te nevarēšu vēlāk izdzīvot!
Tā tad – Tu izņem to bērnu naudu! Un vēl – nomēries labi pie durvīm, lai zini cik Tu tagad audzi. Mans dakteris grib Tavu roku redzēt, kad Tu iebrauksi. Viņš ir lāga vecītis un tas par ļaunu Tev nenāks ar viņu aprunāties. Tā.
11 p.m. – bet Ineses nav. Ak, tas nejaukais pīlēns!
Vai Kluina kundze [right] ir atkal mājās?
Kā iet ar darbiem? Kā Tev ar homvorku? Kā pa skolu? Vai iet labi? Kā patīk tā geographie? Un vai jauno māju ceļ?

[Top: Rafis, Duksis and cow. Bottom: Duksis, Imants, calf]
Ko Rafis dara, ko Duksis, ko pīlēni, ko teļš? Ak – cik gan daudz Jūs tur esiet! Mūsu bērni savu palaisto Badžiju neatrada – pagalam, aizskrējis nezin kur.
Kā iekārtojies viena savā istabā?
Neturi pa nakti abus logus vaļa, bet tikai vienu, lai Tev vējš neplivina matus.
11.10 p.m. Inese nav. Nezinu ko darīt, iet gulēt tomēr nevar, viņa netiks iekšā.
12.30 p.m. – Nav.
5 to 1 a.m. ….”Māmi! Vai attaisīsi durvis!?”…
Ceturtdiena
Šodien man pēcpusdiena brīva, tad nosūtīšu Tev šo vēstuli. Nezin vai Tu brauksi svētdien šurp vai nē – tā es labāk nosūtīšu Tev bērnu naudas kartiņu – Tu neplēs lapas ārā, bet nes visu grāmatiņu uz pastu. Un izņem to naudu cik ātri vari, ilgāk par 3 mēn. nevar turēt iekšā, un jau ir trešais mēnesis. Tu dabūsi 3 mārciņas – vai par tām mēs abas nevaram Inesei nopirkt birthday presents? Viņa būs 20 g.v. Ja Tu atbrauksi šurp tad sarunāsim ko pirkt? Ja nebrauc tad raksti man. Es kaut ko nopirkšu. To naudu tad tu paglabā. Inese vakar notīrīja visus šīs lielās mājas logus, strādāja 10 stundas. Nezin vai papam to teikt? Labāk nē. Mēs laikam meklēsim citur dzīves vietu un es darbu jo te būs par grūtu. Es šodien iešu un skatīšos kaut ko no avīzes. Pie latv. vienu istabu var dabūt par £3 nedēļā, ar virtuves lietošanu. Tas būtu O.K. bet vienā istabā mēs nevarēsim sadzīvot, jāmeklē cita. Manu tipwriteri Jūs aizmirsāt atvest ar Imantu, nu man pagaidām būs kāds jānoīrē un jāmācās rakstīt. Kad es to mācēšu – tā būs vieta pie Readers Digesta, nemaz nevajagot ātri un labi rakstīt, tikai tā – kaut cik labi. To es iemācīšos. Citādi viss o.k. Man veselība ir labāka jo neesmu tagad ar tām smērēm neko tīrījusi. Raksti ko Tu domā Inesei gribētos uz dzimšanas dienu saņemt? Es kaut ko skatīšos te, varbūt tādu kas paliek visu laiku – kādu sudraba vai zelta lietu. Kā Tev iet?
Xxxxx M.
——————————
[no date]
Mīļo Dzid!
Nopērc tūlīt ice cream blocu un Golden Circle slised Pinapple bundžu – Tur Tev būs saldais ēdiens.
Nopērc pāris zupas soups bundžās, kādas gribi. To tik attaisi un uzsildi. Vari pieliet pienu, ja papam par stipru. Tad ja gribi vari vēl taisīt mashed potatoes — bacon kumosiņos sagriezts. Kumosiņi kad jau sacepušies, tos noņem no pannaas, noliec siltumā un ja gribi – uzcep vēl sīpolus.
Tā tad Tev īsā laika būs ganas pusdienas – zupa, gaļas ēdiens, + saldais. See?
Otrreiz tāpat visu taisot vari bacona vietā pie kartup. ņemt zivi (Herring) no bundžas. Tad tikai kartup. jāuzvāra un zupa jāuzsilda. Zupas ir visādas, Tev Feri madama parādīs. Ņem kādas gribi. Ceru naudu 1 mārc. dabūsi.
Paldies par vēstuli.
Xxxxx M.
P.S. Saldo ēdienu tikai – ieliec bļodiņās 1-2 slices pinapp + virsū iccreams. Papam lai – izkūst.
————————-
Mīļo Dzidrī!
Esmu Sidnejas Universitātē – gribēju satikt Inesi, bet nezin kur tas zvērs ir ielīdis! Apsēdos tagad ārā, vienā solā pie bibliotēkas, rakstīšu un ar vienu aci skatīšos uz studentiem, kas te iet garām. Tev vajadzētu būt te man blakām, tad mēs abas labi nomērītu kādas tās studentes ir! Staigā visu visādas! Viens strādnieks (overollā) redzēja mani, ka es gaidu pie French departm. durvīm, izsauca priekš manis ārā vienu kundziņu, kas varēja būt kāds profesoriņš. Kad es teicu ka gribu satikt Dzelmi – „Ā, Ines!” viņš teica „I have not seen her today! Maybe she is in the library.”
Tā viņš man parādīja kur ir librarija un es tur izstaigāju, cik nu uzdrošinājos. Bet nevarēju neviena pazīstama atrast. Apsēdos ārā pie durvīm. Te var redzēt visu iekšējo lielo pagalmu, pasēdēšu, varbūt ieraudzīšu. Man ir brīva pēcpusdiena un gribēju ar Inesi aprunāties. Viņa nopirkusi grāmatplauktu, un tas ko mēs (Tu un me) viņai palīdzēsim samaksāt un tā būs birthday present.
Tikko viena pagāja garām tādām kājām. Ak, te ir lielas un mazas, tievas un resnas! Man saimniece šorīt teica ka viņi laikam augusta holidejās braukšot atpakaļ uz Brittan.
Inese gribēja pirkt sev gultu, lai mani netraucē ar vēlo gulēt iešanu, un lai Tev ir kur gulēt, kad brauksi ciemos. Bet saimniece teica, ka Inese var gulēt tanī vienā mazā istabā, kur ir viena brīva gulta. Un lai par to runātu, es gribēju Inesi satikt.
Mums iet O.K.! Saimniece ir laba, Inesei logi nebūs jāmazgā un man arī vairs nav tas jādara. Šodien gribētu arī rakstāmmašīnu noīrēt, lai līdz augustam es būtu perfect in tiping. Inese lasa savas French books līdz 12 un 1 a.m.
Tikko Bobb’s gāja garām! Es uzsaucu „Bob!” un mēs parunājām – Inese esot aizgājusi „to town for shopping”. Ak seskene tāda!
Labi – es tad arī iešu. Nopirku Tev nupat mazo kabatas lakatiņu, lai Tev tiek mazs prieciņš. Vai bērnu naudu izņēmi?
Inese šovakar teicās zvanīt.
Atā! Xxxxx M.
—————————-
Svētdiena, 11. marts, 1962.g.
Mīļo Dzidriņ!
Vai biji vakar uz pikčerēm? Ko redzējāt? Inese aizbrauca uz Windzoru. Man – dayoff, svētdiena, un es visu dienu palikšu mājā. Lasīšu Ineses grāmatas. Ir auksts un apmācies laiks. Kamēr Inese dzīvo pie manis, man vairs nekur negribās ne uz kādām Bidijām iet, jo tepat vairs neesmu tik viena.
Mēs norunājām kādu laiku tepat dzīvot. Inese maksās 50 šil. pa nedēļu – jeb tas ir tā, ka mēs abas esam te full board’ā, apkopjam māju, un man maksā par to 5 mārciņas pa nedēļu, bet ne 7 ½, kā agrāk. Es ‘huveriju’ māju, taisu gultas, gludinu veļu, mazgāju traukus, (dažreiz taisu bērniem vakariņas un esmu bebysitters) taisu arī brokastis. Inese nopucē sudrablietas un tos vannu istabu krānus. Varbūt būs kādreiz arī mēbeles jānotīra ar tādu smirdeli, pūšamu šķidrumu. Un man dažreiz vēl jaskrabij vannas istabas. Bet visumā liekās, ka nu varēs iztikt tīri labi. Es pēdējā nedēļā jūtos veselāka un mums visiem ir labāks gara stāvoklis. Viņi domā ka mēs esam nice persons un mēs domājam ka viņi arī ir gluži nice persons, zināms naudu par maz darba nedod. Esmu tagad nolikusi bankā 30 mārciņas, bet tas ir ļoti maz. Nedrīkstējām nekādu citu dzīvokli meklēt, jo ļoti dārgi maksā un nav vēl drošs kādu darbu un kad es varētu dabūt. Man vēl nav rakstāmmašīnas, tikko to dabūšu kaut kur noīrēt, tā kārtīgi mācīšos to, jo tad es darbu droši vien dabūšu. Tad mana vācu valodas, krievu val. un vēl franču a little – zināšanas kaut ko varēs noderēt.
Saņēmu no Klauverta vēstuli, viņš esot rakstījis divas vēstules uz ‘manu veco adresi’ (nezinu uz kuru īsti) un saka, ka gribot man palīdzēt – kā? To es nezinu. Laikam grib kādu darbu vai dzīvokli lētāku sameklēt. Bet tagad kādus 2-3 mēnešus mums jāpaliek tepat, jo tā mēs te teicām, ka paliksim te darbā, kad saimniece gribēja skaidri zināt. Tomēr tas ir ļoti labi, ka latvieši par mani gādā. Tā viena istaba kuru man tur solīja, maksāja 3 mārc. nedēļā, tas o.k. bet kā jau Tev tikko teicu – negribējām vēl projām iet, un vienā istabā mēs ar Inesi arī nevarētu izdzīvot. Vēl Klauverts raksta, ka latvieši (kultūras fonds) izdošot kā pirmo manu stāstu grāmatu un tā būšot likta pamatā Austrālijas latviešu (prose) prozas serijai (grāmatu rindai tas ir). O.K. 15. aprīlī būšot kāds mazs rakstnieku vakars te, un man arī kas jālasot. Varbūt lasīšu. Lai gan tas man nepatīk iet un grozīties tur lai visas madamas mani apskata. Bet – varbūt jāiet vien būs. Kad Tu brauksi mūs apciemot? Vai Jums iet viss nice un fine? Vai Tev viss ir, ko Tev vajaga priekš skolas? Vai daudz ko mācīties?
——————————-
Mīļo Dzid!
Nosūtu kabatas lakatu ko Tev ņemt rokā ja nāks raudiens kad Robinu laulās! Inesei piektdien partija pie Bidijas [right] – kāds tur dārlings profesors ejot prom – tad tur atvadīšanās partija un nezin kad Inese tiks Wyongā uz Robinas wedding’u!
Kā Tev iet? Vai esi vesela? Nedabū tik coldu, šodien te bija ļoti auksts. Man deguns sasalis lai gan biezās bikses un ziemas zābaki kājās. Tik auksts!
Kalnos laikam uzkritis sniegs…
Man būs holidejas. Terley kdze. brauks uz Scottlandi, bērnus vienu laiku nodos campā – un man tikai ne ilgu laiku tie būs jākopj. Kamēr tie campā – es brīva. Tad Tu arī brauc šurp kādu laiku. Iesi uz art galleries, muzeums, zoo, pictures.
Paņem olas līdzi – cepšu jums ar Inesi kūkas. Kādu īstu cristmas kūku ko var ilgi uzglabāt. Paņem vēl ko ēdamu līdz, lai naudu no manis vari izlietot kaut kam labākam, jo naudu jau vajadzēs un es jau mēģinu to iekrāt.
Esmu priecīga, ka būs brīvdienas, man ļoti vajag atpūsties un Tev arī droši vien ļoti vajaga. Ceru ka šoreiz Kluinas kundze būs mājā un Tu varēsi atbraukt. Te būs tad pilnīgs miers, varēsi lasīt, zīmēt, gulēt, ēst arī. Neņem līdz nekādas cosmetics, arī ne deķu ne palagu, ne dvieļu, ne nakts kreklu, ņem tikai sev drēbes ko iet kur vajag. Mājas tupeles un mājas drēbes tepat no manis un Ineses dabūsi, tādas neņem līdz. Man ir vienas Terlija tupeles – tās Tev derēs.
9 p.m. Inese tikko Jums piezvanīja. Nu tad Jūs uz kāzām neiesiet – arī O.K. Inese aizbrauks mājā un tad sagudrosiet, kad Tu atbrauksi. Es biju iedomājusies ka Inesei jau parīt sākas brīvdienas, bet vēl tikai pēc nedēļas.
Lai Tev labi domas strādā eksamenos! Very good luck! Xxxxxxx M.
Esi uzmanīga ar coldu! No 11. 5. man būs 1 ned. brīva!
——————————————-
[no date] pirmdien 3.30 p.m.
Rīta darbi padarīti. Aiznesīšu Tev vēstuli uz pasta kastīti. Šorīt bija jau tāds rudenīgs aukstums no rīta. Tu velc krekliņus zem blūzītes. Vai tas kardigans būs silts? To netaupi – velc vienmēr, kad vajag. Un gādā lai ir zeķes vienmēr ko mainīt, ja ir lietains laiks ieliec somā līdz sausu zeķu pāri. Un siltākas biksītes kādas arī vajaga. Kādas tumši zilas, vai melnas, kā Inesei bija priekš tām ‘šabām’, tad vajaga siltāk ģērbties. Gādā visu par sevi pati.
Inese saka ka partija bijusi very nice. Bijusi Bidija + familie un Ivonne + famili tas ir husbands tikai. Bet don’t vorry ka Tu nebiji, nav jau tiešām Tev tur ko iet, nāksi uz Sidneju vēlāk un Tev būs pašai savi draugi. Mācīsies zīmēšanu un iepazīsies vēl visur ar citiem latviešiem un austrāliešiem, nav jau tie vienīgie kur Inese iet.
Gribas Tevi redzēt. Kā ir ar veselību? Kā ar roku? Kā ar augšanu? Kā mācības iet? Uzraksti varbūt kādu īsu vēstulīti. Vai zīmēsi vēl avīzei? Ko pirksim Inesei dzimš. dienā?
Atā! Xxxxxx
Sveicini tos savējos. M.
————————-
Piektdiena 16. III. 62.
Mīļo bērniņ!
Tikko saņēmu Tavu vēstuli – paldies! Tu raksti, ka gaidi manas vēstules, tad jau es Tev arī viņas sūtīšu bieži. Žēl ka es nezināju ka Tu gribi jaunu somiņu – reiz pie David Jones redzēju ‘special’ – bone krāsā lielākas un mazākas somiņas, tādas varbūt kā Tu zīmē savu ko nopirki, ar kādu zelta čupiņu [sketch of small purse] un [sketch of larger purse] lielākās šādas, pa 10 šil. Bet nu jau Tu esi dabūjusi, varbūt vairāk kādu laiku nevajadzēs. Tikai tai manai sūtītai blūzei Tev tāpat nav brunču ko klāt vilkt – tos nepērc, varbūt te kādreiz kaut ko labu ieraudzīšu.
Šodien atveda Inesei gultu – vairāk kā dīvāns tāds soliņš teiksim un matracis virsū. [sketch] (Tāds kleksis gan nē). Grāmatu plauktu ar četriem plauktiem [sketch], mazliet augstāks kā tas kas viņai bija mājā un taisni tik pat vien plats, vienkāršs, gaiši brūns, vai var teikt – tumši dzeltens. Gultas kājas un soliņš, nekrāsoti.

Terliji ir ļoti laipni un man kad nav gludināšana, ir maz darba, jo viņa neko lielu man tagad neliek darīt. Kad ir gludināšana tad nu gan tāpat līdz 3 p.m. noiet no rīta darbiem. Bet ir o.k.
Mīļo meitenīt – Tu nebēdājies, kad kādu dienu ir grūti. Citās dienās būs atkal labāka dzīve. Esi pacietīga un mierīga. Un ‘create your own world’ – ierīko savu istabiņu cik glīti vari, turi tur savas drēbītes kārtībā, saliec savas grāmatiņas kopā, izklāj kādas sedziņas, uzliec kaut kur puķes, ja ne citur – uz skapja stūra, tur labi izskatāt kādi zari – un tā Tu būsi laimīgāka, ja viss ap Tevi ir jaukāks. Un kad vari – zīmē. Paldies par naudu un par to ka visu esi aprakstījusi, tad es zinu, kā Tev iet. Esi laba un jauka un priecājies par katru brīdi kas ir labs. Nesaki – kāpēc Tev vajadzēja piedzimt? Nekad tā nesaki! Vienas vien laimīgas dienas dēļ būtu vērts piedzimt un es domāju būtu vērts arī mirt. Kad te iet pa ielu un neskatās tikai uz skaistajām dāmām vien, bet uz visām un visiem – tad drīzi vien gribās skaitīt pateicības lūgšanu Dievam, par to, ko viņš devis man un Jums ar Inesi! Kāds kurais gan nabags cilvēks nav šai pasaulē! Un tāpat ir jādzīvo un jāiet un viss jāpacieš. Priecājies ka Tev ir tagad jaunas drēbes, bet kad viņas uzvelc, tad nedomā tikai par tām vien (nejūties kā Duksis, kad Tu viņam uzliec savu cepuri…), domā tad par sevi, cik glīta Tu esi, tīra, vesela, priecīga, arī par to – ka esi gara un slaida, kā modelis, un kā visos romānos (novels) raksta „she was tall and slim etc.” Un esi – happy!
Tavu roku parādīsim dakterim un kad varēs iztaisīs mazu operation, lai arī tā Tev netraucētu. Tā manu meitenīt – dejo un kusties brīvi un priecīgi, jo ja Tu labi apskatīsies, tad neatradīsi daudz meitenes ar kurām Tu visu savu mainītu pret viņu visu!
Paldies vēl reiz par naudu – tā būs no Tevis Inesei birthday presentam, tas ir tam grāmatu plauktam + no manis £2.5.0. tā laikam viņa teica, ka maksājis 15 ginejas. Inese man uzdāvināja galda lampiņu sudraba krāsā, pati sev nopirka sarkanu, kā Tava. Nu – šodien pietiks rakstīts! Atā!
9 p.m. Viss padarīts un es lasu franču valodā Ineses istabā. Ineses nav mājās – esot kāds kino Unī. Un tad jau nezin kad būs mājās. O, gee!
Šodien Mr. Terlijam esot dzimš. diena, tā no bērniem dzirdēju. Bija ļoti garšīgas vakariņas – zivs + mashed potatoes + peas un apple turte. Inesei vēl zivs jācep kad atnāks – bet nezin vai vairs ceps, tik uzdzers tea.
Kā Tev iet? Varbūt šovakar saņēmi vēstuli ar kabatas lakatiņu un tagad gudro vai tas uz balli tev derētu vai nē? Es nezinu arī – nevaru redzēt vai tas Tev pie brunčiem piestāv vai nē? Varbūt piestāv jo zaļš pie brūna iet labi. Un ja Tev viss tāds bone un brūns, tad jau var kabatas lakats būt citā krāsā. Kā iet ar darbiem? Tad jau Kluina kundze [left] tomēr atgriezās un viss o.k.? Ja viņai tas patiktu mēs viņai kādu mazu jauku present varētu nopirkt? Varbūt kad Tu atbrauksi tad? Vai Tu domā ka paps Tevi laidīs uz to 24. braukt? Vai Tu varēsi varbūt piektdienas vakarā braukt? Un es Tev aizbrauktu pretī uz Strathfield stac. un mēs no turienes aizietu pie daktera? Viņš pieņem no 7-8 p.m. Uzvelc tad visas tīras drēbītes un dakteris Tev apskatīs roku un varbūt arī paklausīsies Tavā elpošanā – kāpēc Tev bieži tiek colds? See! Tad varbūt mēs Tevi redzēsim pēc vienas nedēļas no šodienas? Jo Tu saki 24. Tad tas laikam ir šinī mēnesī, jo ja nākošā, tad Tu būtu varbūt to pierakstījusi.
Kā man gribās pie Tevis aizbraukt un Jūs visus apciemot! Bet tas paps kļuvis tik nikns uz mani, ka man nav nekādu cerību. Vai viņš vēl ir kādreiz kaut ko par mani teicis? Ak Tu manu dieniņ – ko tur var darīt! Es jau visu varu redzēt kā tur pie Jums izskatās arī bez braukšanas! Zinu katru kociņu, katru krūmiņu, visu, visu. Tagad kad par to domāju arī vistas varu dzirdēt un Duksi un Rafi!
Labi ka Tev mācībās iet labi! Varbūt Tev ir arī meitenes labas draudzenes, lai arī nezin vai tieši ‘sirds draudzenes’. Tas ko Tu rakstīji ka arī meitenes grib labāk pretty draudzenes ir tā, bet tikai tā, ka viņas grib – parastas, (common) draudzenes. Tu es ļoti different, citāda, gara un pretty arī, tikai ne tik common kā Cristīnīte vai Soņa, Tu bez tam esi laba zīmētāja un arī latviete (eji uz latviešu studentu ballēm) un tā Tev ir daudz kas savādāks, kā citām meitenēm un kā Tu to jau man rakstīji reiz – viņas it kā baidās noslēgt draudzību ar Tevi. Bet esi very simple un very nice ar meitenēm, klausies ko viņas Tev stāsta, mazāk stāsti savas lietas, tad viņas Tev vairāk pieķersies. Visi vienmēr grib runāt un dzirdēt ka otrs runā par viņu! Klausies un runā par viņu lietām ar sincerity, tad Tev draugu būs diezgan. Un nekad neko nestāsti par vienu draudzeni otrai draudzenei. Tomēr ir vienmēr jābūt tādam uz ko var paļauties. Nekad netaisi rumors par citām ja kāda ar Tevi grib runāt un izsmiet kādu citu meiteni – esi atturīga, tas ir izsaki maz no savām nelabām domām par to citu meiteni. To, kas neliekas labs pie citiem, no tā mācies pats tāds nebūt, bet par to nerunā daudz ar citiem. Jo tie kādreiz ātrāk vai vēlāk tai personai par ko runāts – atstāstīs un tad Tev būs tikai nepatikšanas. Esi vienmēr – (clever), apdomīga. Tas nemaz nenozīmē ka Tev jāmelo, vai jāizliekas, Tu vari pateikt kas Tev nepatīk pie kādas meitenes, bet tikai tik daudz, ko Tu nebaidītos pateikt arī tai pašai meitenei ja viņa Tev prasītu – vai Tu tā teici? Saproti? Es to sāku runāt tagad, jo reiz Tu rakstīji, ka neesot Tev draudzeņu. Es zinu, ka tas tā var būt. Jo Tu tomēr esi vairāk ieinteresēta par citādām lietām, nekā viņas. Bet dzīvo cik draudzīgi vari.
Nu – atā. Jau 9.45 p.m.
—————
Svētdiena 17. Mar. 62
Vakar Tev nepiezvanījām — domājām ka Tu būsi uz pikčerēm! Vakar pārkārtojām mēbeles mūsu istabās. Mana tagad tāda:

{room plan}
Ir daudz labāk tagad. Tad no Terlija pirksim desku, jo viņi izpārdos visas mēbeles un augustā brauks atpakaļ uz Skotlandi. Desku liksim pie loga un tā man būs kur rakstīt vēstules un visu citu. Desks ir glīts, mazs:
{sketch of desk}
Labāks daudz izskatās nekā es varēju uzzīmēt. Viņam maksājis £12 un pārdos par £7. Inese apskatīja un teica, ka tas O.K. Un man viņš patīk un būs labs, ar atvilknēm kur glabāt lietas. Tev arī tādu vajadzētu. Viņš ir pavisam jauns, virsū ir tāds materiāls kā stikls no kā visus tintes plankumus var labi notīrīt.
xxxxxx M.
—————
Manu mīļo Dzidriņ!
Paldies Tev daudzreiz par Tavu garo vēstuli! Tā bija ļoti laba, es atkal jutos it kā būtu pie Tevis un mājās. Un Tu tik labi un pareizi biji uzrakstījusi tās vēstules beigas latviski!
Lūdzu raksti man visas vēstules latviski. Kur izklausās garš (kā oo tas ir kā tiek doublenieki) tur velc to garuma zīmi virsū, un ja kādā vietā tās nav – tādēļ jau nav tik liela nelaime. Es tīri nobrīnījos, ka Tu tik labi vari latviski uzrakstīt!
Ko lai Tev palīdz ar Taviem coldiem? Neskrien ar to riteni par ātru. Rītos centies iziet no mājas īstā laikā lai nav jāsteidzas.
Es divas dienas jau esmu no dzīvojusi viena ar Terliju meitenēm (puika aizgāja dzīvot pie sava drauga, par to man nav jāgādā) un man liekās, ka man šī nedēļa būs vieglāka. Šodien gan meitenes trakoja un dauzījās – bet nekādu nepaklausību vai blēņu nedarīja, lietus līst un ir auksts, ko lai visu dienu dara – mazliet jau ir jāpatrako.
Vakar izcepu nelielu spondž kūku un iepildīju crēmu, kas Terleja kundzei bija palicis pāri no viņas kūkas. Meitenēm garšoja, ēda vēl šodien un rītam vēl palika. Šodien iznāca garšīgs saldais – fruit salad ar ice cream. Bija visādi augļi un no ‘curnation milka’ iztaisīju iccream’u. Tā viņām pret mani respekts tika arī kā pret cooku. Rītu vēl visu dienu būs mājās, tad parīt uz skolu – un tad tās dienas tā iznāks vieglāk nodzīvojamas, ka nav visa diena vienām pa māju jādzīvo.
Šodien piezvanīja latvieši, viņi meklē man kādu vieglāku darbu – ja es mācētu ātrāk uz mašīnas rakstīt – varētu tūlīt tur Readers Digestā vietu dabūt. Bet ar to tipingu nu man gan nekā neiet! Te ir viens typwriters, pa nākošnedēļu būs jāpavingrinās. Mana slimība ir tāda ka deguns kļuvis tik dumjš, ka nekā stiprāka nespēj ieelpot – vai mortins jāspricē skudrām, vai gāze uz reizi neiedegās un mazliet ieiet degunā – tas tūlīt piepampst un sāp – bet tas jau nebūtu nekas, tikai tad tūlīt sākas svīšana un tad kā uzpūš mazākais vēsums – es dabūju coldu.
——————————-
Svētdiena 10 a.m.
Inese ir pie Austras. Mēs ar meitenēm vien te. Mums ir sunīts, Bonnie, un putns, Jackie, — tas lido no vienas galvas uz otru, visu laiku ir ķeršana un nodarbošanās. Tikko tas nolaidās uz manas rokas, tad prom uz Annes matiem, tagad ir uz Annas pleca un rakā ārā vienu lentīti no viņas kakla izgriezuma – tas ir apkaklītes. Tā mums jānodzīvo šī diena – lietus līst, ir auksts un vējains. Kā Tu varēsi iet uz skolu? Velc krekliņu vienmēr un neskrien ātri. Uzmani veselību.
Tad par to, ka Tu domā ka esi too big, vari jau mazliet dietēt – tas ir skaties tanī kaloriju listē, kas Tev ir un vari mazliet mazāk ēst olas un taukvielas, tāpat mazāk kartupeļu un ļoti maz mērces, tās white sauce pavisam nav vērtīgas, ko parasti papam daudz dod, jo viņš tik ļoti tās grib. Ēd vairāk – saknes un augļus un tīru gaļu, bez mērcēm, neēd kūkas, (tikai pa svētdienām tās vari ēst.) Neēd arī daudz visādus puddingus – bet to vietā augļus. Vienmēr daudz augļu, toustu ar mazāk sviesta, bet vairāk salātus (lettuce) gurķus, tomātus, burkānus. See? Tad Tu būsi vieglāka. Mēs jau par daudz treknu barību ēdām tur mājā. Vari ēst vienmēr good peace of steak, vai chopu, vai citu gaļu, kad esi izsalkusi. Un nekad neēd tādēļ, ka esi bored un nezini ko gribētu. Tā es ēdu – tagad tā nedaru un izskatos labāk. Bet ne dietē uz reizi par stipru un apdomā lai Tev vienmēr ir kaut kas labs un veselīgs ieēsts vēderā un tāds vienmēr ir kaut kas simple – auglis, rupmaize ar pienu u.tt. Cukuru tomēr lieto, jo tas dod energie.
Nu man jāspēlē kāda spēle – monopoli. Es vēl nezinu kāda tā būs, bet meitenes grib.
2. p.m.
Meitenes nav mājās – viņu onkulis piezvanīja un aizveda uz pusdienām pie sevis. Tā man būs jāgatavo šodien tikai vakariņas. Inese vēl nav. Bidija zvanīja lai Inese ejot rītu (Monday) pie viņas. Tad varbūt Inese būs mājās tikai otrdien. Ja Tu sāc par daudz bēdāties ka esi too tall – ja gribi es runāšu ar savu dakteri – aizsūtīšu Tevi uz Melburnu lai apskata un ja vajag – dod Tev medicīnu lai stopij augšanu. Tas ir ja Tu vēl audzi garumā un Tu negribi vairāk. Man jau Tu izskaties – laba un skaista meita – egles garumā, kā latvieši to dzied savās dziesmās un kādu atzīst par skaistu.
Vai Tu brauksi pie manis nākošā weekendā? Šinī nedēļā man jāizgudro – vai es varu dabūt citu labāku darbu. Tad nezin – kur es atkal būšu.
———————–
Piektdien.
Mīļo Dzidriņ!
Kā Tev iet? Kā aizbrauci māja? Mums iet o.k. Inese very busy, nevaru nemaz viņu redzēt dabūt. Teica ka viņai jārakstot papam vēstule, bet laikam jau nav vēl rakstījusi. Vakaros logus tagad aiztaisām pavisam ciet, bet neviens nav nācis. Tur aiz sētas kalnā (pret Ineses logu) ir maza iela, kas iet lejā uz Rosbay, tur varbūt tas tips bija gājis naktī, pāri sētai redzējis uguni logos tik vēlu – un nācis lejā. Droši vien vairāk nebūs tāds gadījiens.
Terlijs braukšot prom 11. aprīlī, un mēs te varam palikt līdz 10.4. Bet es jau vakar sameklēju jobu un iešu prom svētdien 8.4.
Dabūju ne visai exelent, bet varbūt būs labi. Tā ledija sola pirmā nedēļā tikai 7 pounds un ja būšot labi – tad likšot klāt. Tikko es viņai šorīt apsolījos iet – te vēlāk zvanīja otra ledija, (kas vakar teica ka nevajag manis) lai nu es ejot un sola £11 !
Ko darīt? Nezinu. Nevaru piemānīt vienu un neiet. Varbūt tie ir nice people. Abām famīlijām ir 2 bērni, abām ‘frockshopi’ uz Oxford Street, vienam 139 otram 95!
Tā kas maksātu 11 pounds būtu Bellevue Hillā, bet otra kur es apsolījos – Maroubrā, tas esot tālāk. Bet nevienā no tām Inesei nav kur palikt. Tikai tā famil. kur solījos iet, ceļot māju Bellevue Hill (Rose Bay) un pēc pāris mēnešiem iešot tur iekšā un tad Inese varēšot dabūt istabu. Bet – ko tie sola, to vēl nevar ticēt. Inese varot palikt kādu 1-2 nedēļas pie Bidijas. Un tad viņa meklēs kaut kur accomodation.
Divi dienas meklēju darbu un nevarēju dabūt un tas bij grūti. Un šodien, kā vienu dabūju – otrs zvana un arī grib un maksā tik daudz vairāk. Taisni var kreņķēties, nezin ko darīt ko nē! Bet tā madama kur solījos iet neizskatās tik fassy un ja jau solījusi varbūt algu pieliks. Ja nē – meklēšu atkal citur!
Lūdzu ieliec rakstāmmašīnu Johnija mašīnā, kad tas tur ir. Svētdien viņš būšot tur ciemos, tā Inese teica.
Ak, mīļo bērniņ, cik šī darba meklēšana tik ātrā laikā no vienas vietas uz otru, bija nejauka, galvenais – nezini īsti kur būtu labāk kur nē! Tā uz pirmo skatu es vēl nevaru pateikt kur labāki cilvēki. Rakstu Ineses istabā un tikko pa to ceļu, kalnā aiz sētas, iet viens cilvēks, pēc otra un lūrē te pāri uz mūsu māju – tā droši vien tas trakais te toreiz ir iemaldījies no tā ceļa.
Terliji pārdeva visas mēbeles un visas lietas kas tik bija. Vecis grieza vēl tādu logu priekškaru drēbu gabalos, lai visiem iznāk, kas grib kaut ko nopirkt no ‘family returning to Brittain!’
Žēl ka te nav papa akordeons vai kādas citas mantas, Terlijs visu varētu pārdot kā ‘souvenir from Brittain!’
Ko lai Tev vēl saku?
Nav nekas svarīgs. Redzēsim pēc nedēļas, kur un kā mums ies!
Xxxxxx M.
———————-
ceturtdiena
Mīļo meitenīt!
Šodien saņēmu Tavu vēstuli un avīzes. Tās ir tās ko man vajadzēja – paldies! Ceru ka manas 2 vēstules Tu jau esi saņēmusi un Tev vairs nav tik bailes no tā nelabā piedzīvojuma ar to burglaru!
Mēs domājam, ka viņš droši vien tik ļoti nelabs nebija – tikai ļoti dumjš, varbūt piedzēris. Lūdzu esi prātīga un par to vairāk nedomā. Atceries ka arī Tavs Marlona Brando sargents teica ka nevajag dzīvot bailēs, tikai būt prātīgi uzmanīgam. Naktī un vakarā Tu tur esi pavisam drošībā, kur paps un Duksis un Rafis apkārt – tur neviens klāt nenāks.
Ak mājai jau jumts virsū! Ak mī, ak žē – cik ātri!
Mēs dzīvojam nu atkal tālāk, es mēģinu dabūt savus spēkus atpakaļ ko veltīgi iztērēju skriedama pēc darba, kas nebija vajadzīgs un vorrijas bez gala.
Tagad tik gaidu lai Terlijs brauc prom. Tā Terleja kundzīte saka ka viņa mācīšoties itāļu valodu, tad mēs visi tādi studenti un pusstudenti būsim. Es mācīšos mašīn rakstu. Zinu ka Tu nevarēji atsūtīt to mašīnu, bet tas ir terribly owfully ka es te esmu jau vai 4. mēnesi un vēl nevaru mācīties jo man nav mašīnas. Man jāstrādā par kalponi un es nekā labāka nevaru iesākt jo man nevar atvest mašīnu. Zini ka tas ir briesmīgi unfair! Man tā mācīšanās paņems apmēram 3 mēn. laika – kad tad es varu uz kādu vietu cerēt? Un vai es ilgi varēšu izturēt te gludināt un skriet apkārt ar to Huveri? Tā kā – lūdzu lūdzu nākošreiz liec mašīnu mašīnā – Bet kad tā reize būs?
Šodien bij mana brīvā pēcpusdiena un es ieliku ilgviļņus – esmu apcirpta kā aitiņa, bet izskatās labāk, kārtīgāk un arī krāsā it kā glītāk. Es itin nekur neesmu visu šo laiku bijusi, tikai vienu vienīgu reizi uz kino un agrāk braucu pie Bidijas, tā kā esmu tik ļoti taupījusi naudu, tad mazākais beidzot sakārtoju galvu.
Vienas tumšas kleitas arī vajadzētu, tad varētu kādreiz uz latviešu vakariem aiziet, bet nav jau spēka.
Inese šovakar aizgāja uz kino, būs vēlu mājā.
Gribētos zināt ko Tu pa Lieldienām darīsi? Lasīsi savas book’s? Tās ir nejauki grūtas grāmatas, kas Tev jālasa. Vai tās visas šogad? Lasi labi ātri – tik fabulu.
Inese Lield. mazākais kādu dienu braukšot uz mājām.
Man tikko atsūtīja daktera bill’s, četras ginejas! Paps laikam tos ir atsūtījis atpakaļ kur pirms ziemsvētkiem gāju pie daktera, ak nejaukais budzis! Lai dara vien un dzīvo savā lepnā mājā. Vai man žēl! Varbūt es pamazām kļūšu stiprāka un pelnīšu. Tagad tikai tā gludināšana grūta, tad sakarstu un pēc tam dabūju coldus. Bet ceru ka sākot ar nākošnedēļu būs visa darba mazliet mazāk.
Vai Tu kādu dienu neatbrauksi šurp uz Lieldienām? Padomā vai negribi tad, kad Inese brauks šurp no mājām, reizē ar viņu atbraukt?
Nekā jau te laba nav, bet mēs varētu varbūt kaut kur uz pikturēm vai uz muzeju aiziet.
Kas ar Tavu balerīnu? Vai nav vēl nekādu ziņu? Tad būs avīzē. Nav vairāk laika rakstīt.
Xxxxxx M.
Orwell’a ‘1984’ grāmatu paprasi no Robinas, to es iedevu Sid Frankham lasīt! See?
————————–
Pirmdiena
Manu mīļo bērniņ!
Mums iet kā pa mākoņiem! Vakar Inese saņēma jaunu istabu, es aizvakar saņēmu jaunu darbu – šodien Mrs. Terley saka – „if you wont to stay – everything” paliek pa vecam! Viņi brauks tikai augustā proma un mēbeles – viņiem arī kas pārdotas, ņems tikai augustā prom!…
Nu – tad tikko 1 minūti atpakaļ zvanīju un atteicu jauno darba vietu. Un kad Inese atnāks mājās no Unī – tad viņa droši vien atteiks savu jauno istabu. Tā bijusi diezgan maza un diezgan patumša, ar 1 logu, bet diezgan labu – transportu uz Unī – ar busu, vai arī vilcienu, vienu staciju aiz Sidenham, (kur viņa dzīvoja pirmā gadā).
Bet labāk jau mums ir tepat, jo Inesei te mazāk jāmaksā, istaba laba un es jau esmu te iestrādājusies. Lai arī nemaksā nezin cik lielu algu, tomēr pavisam maza arī nav. Un kad Terlijs pats nākošā nedēļā aizbrauks uz Brittan un paliks sieva ar bērniem vien – man mazuliet būs vieglāk, jo būs mazliet mazāk ko gludināt un arī kāds šķīvis mazāk ko mazgāt.
Ja Tu būsi Johnijam iedevusi atvest to tipwriteri, tad es sākšu to mācīties, pa vaļas brīžiem, un tad jau vēlāk redzēs, vai varēs kādreiz kādu labāki samaksātu jobu dabūt.
Šī pagājušā nedēļa tomēr bija grūta – vajadzēja skriet un meklēt darbu, lasīt vienmēr sludinājumus avīzē un tad pa naktīm gudrot uz kuru darbu iet – kamēr galva sāk sāpēt.
Man tomēr beidzot bija trīs darba vietas kur varēju iet, jo divi, kas sākumā teica nē, vēlāk zvanīja un sauca lai nāk.
Tā. Nu jāsāk atkal mierīgi dzīvot. Kā nu ies – nevar zināt. Bet es domāju ka tas Terlijs aizbrauks, tad man te būs vēl labāk, varēs šad, tad klavieres paspēlēt, jo viņš tur netupēs iekšā!
Kā Tev iet? Gaidu garu vēstuli! Kādi bija ciemiņi? Ko darījāt? Kā Tu jūties? Vai daudz jāmācās?
Tagad tepat Tu varēsi ciemoties cik gribi, viss jau zināms, gulta ir! O.K. vai nē?
11 p.m. Inese atteica savu jauno istabu – paliekam tepat. Ēst jau dažreiz varētu vairāk, bet Inese saka ka nekur labāk neesot bijis. Un es varu uzmanīt lai viņa dabū kādu glāzi piena kad grib, vai ko.
Kā Tev? Raksti. Ko darīsi Lieldienās?
Kā visiem Jums iet?
Xxxxxx
————————–
Ceturtdiena, 12. apr. 1961[2]
Mīļā Dzidriņ!
Liels mīļš paldies par vēstuli. Tikko izlasīju, ir jau 11 p.m. bet jāuzraksta Tev vēstule.
Te – Tava balles foto, vai nav skaista?!!
Inesei ir arī citas no viņas – kā viņa saņem kausu.
To kurpi (un arī to veselo kurpi) aiznes pie kurpnieka un viņš Tev viņu labi salāpīs. Tas kurpnieks, lēts un labs ir Wyongā, laikam aiz Čapmaņa un pirms kino, no pasta puses ejot.
[sketch of roads, marked: highway, pasts, kurpnieks, uz skolu]
Kurpnieks, vaļā durvis un tāda būdele tikai, kurpes var redzēt pilns iekšā, pats stāv durvīs. Tā ir tikai tāda šedīte. Tur Tu aizej, parādi kurpes un palūdz lai viņš cik smuki var lai sašuj, varbūt var pielikt arī tādu pušķīti, vai kaut kādus citādus uzlikt.
Tava istaba gan Tev ir nu ļoti pilna. Kas tad tur bija jāliek, ka tas tur vairs nevarēja stāvēt tas galds kur bija? Ak – ka tik nu citas manas pekelītes arī nesāk mest pa logu ārā! Bet drīz jau būt tad Jums jaunā māja [left front] un tai vecajā [in background] vēl varēs manas mantiņas uz mani gaidīt, vai nē?
Klavieres būtu jāpārdod, tas klavieru skaņotājs, tas dačmenis man viņas kādam pārdotu, nebūtu man nemaz pašai tur jāķēpājas. Varbūt kādas mārc. 40-50 dabūtu. Tā arī nauda! Es nekā nevaru iekrāt. 4 ginejas dakterim, 5 mārc. par iestāšanos medical fondā, tas tikai uz ½ gadu, otrā pusgadā atkal 5 mārc.
Ieliku ilgviļņus £5!
Gluži traki, bet Tev jau es nepatiku tāda ar izspūrušiem matiem, tad nu kad tagad atbrauksi, tad būšu pavisam o.k. Kleitu gribētu pirkt bet nebūs naudas – varu jau labi iztikt vēl arī ar to dzelteno. Es jau nekur neesmu gājusi. Tagad svētdien būtu jāiet pie latviešiem, jālasa kāds stāsts vai kas, bet – nezin vai varēšu sasperties, nav vien spēku.
Vakar Terlijs aizbrauca. Sieva un bērni aizveda viņu uz lidlauku. Atbrauca vieni paši bez Terlija visi noraudājušies ka briesmas. Es šorīt baidījos – kādu savu kundzīti ieraudzīšu, vai nebūs kreņķīga un vairs nekad nesmaidīs. No rīta nesmaidīja, bet tad bija kādu stundu klausījusies radio – womenēm tos raidījumus, tad sāka atkal smaidīt. Tā ceru, ka viņa nebūs pārāk nejauka palikusi. Un tad jau o.k. Kad ar mani ir labi, tad esmu vesela, bet tikko man kādas bailes, vai nepatikšanas darbā – tā es tūlīt trīcu un drebu un nevaru gulēt un atpūsties.
Labi būs ja atbrauksi. Varbūt reizē ar Inesi, vai kā nu iznāk. Tikai tad neņem ne nakts kreklu līdz ne kādas kosmētikas – viss te ir, ko Tev var aizdot, tikai zobu birsti ņem un citu neko. Bet ja Tu ieliktu pāris duču olu un kādu burciņu biezpiena, tas būtu ļoti labi, Inesei jo sevišķi vajadzētu, lai viņai te iesāk vārīt olu no rītiem, kad iesāks – tad ies no viņu olām.
Man vajadzētu zābakus skapī ir, Inese zinās – tikai atgādini viņai. Es iedošu viņai kādu listi līdz, kādas manas drēbes lai paņem. Nu lai Tev labi iet, turies dūšīgi! Liec salātus, vai tomātus un gurķus uz sava lunča klāt pie gaļas, vai desas.
Xxxxxxx M.
[around edge of last page of letter – Inese writes]:
Thanks for the book – you look terrific in the photo – sorry I can’t write more, but I really don’t have time – no kidding. I was up till 3.00 last night & still didn’t get all the work done that was supposed to be done for to-day.
Lots of love – I’ll ring up before I come home. Say hello to Mrs. K. & Dad – I really don’t have time to write, but if I do I’ll try.
—————————————
Otrdien, 17. apr.
Mīļo Dārgo Dzidriņ!
Priecīgas Lieldienas! Krāso dūšīgi olas un visu citu kam tieci klāt, tāpat kā šis zaķis! Nosūtu to Tev, bet ja Tev gribās to sūtīt kādam citam – sūti, es viņam nerakstīšu virsū.
Mums iet O.K. Ir ļoti daudz jāgludina jo Terley kdze. visus skapjus pārkrāmē un dažu sviež prom, citu sataisa kārtībā un mazgā. Citādi ir labāk, ka tas Terlijs nav vienmēr jāsveicina un jāsaka – very nice. O, very nice – kundzīte ir laba. Inese spēlēs teātrī līdz rītvakar, viņa esot kāda ‘lost soul’, kas no elles tiek uz debesīm. Very good!
Pa svētkiem neko citu nedarīšu kā to pašu ko katru dienu, varbūt apciemošu kādu latviešu kundzi, viena teica lai piezvanu un apciemoju un otra arī. Bet ko Terliji darīs – nezinu, un nezinu vai man būs kāda diena vairāk brīva. Inese Tev varbūt piezvanīs. Viņa domā braukt ceturtdien vai piektdien uz māju – droši vien zinās to tikai in the last minute.
Varbūt es Tevi sagaidīšu te! Neaizmirsti kādam iedot rakstāmmašīnu. Lai Tev viss iet labi un skaisti un tā kā Tu gribi Lieldienās!
Xxxxx M.
————————
Otrdien, pēc lieldienam [24.4.62]
Mīlo meitenīt!
Kā nu iet? Vai Kluinas kundze jau atbrauca un vai Tu vari savas lietas darīt? Raksti man šad un tad, viss ir ļoti patīkami lasīt, ko tu uzraksti. Tu zini – Tev ir very nice stile. Es taisni smējos par tiem kas ēd to fairy floss, kā Tu biji tur uzrakstījusi.
Es biju visas Lieldienas tikai mājās – man jau tikai tāpat svētdiena vien bija brīva. Bet kad šie aiziet uz Easter showu, tad es sarauju ātrāk darbus un klabinu rakstāmmašīnu. Ak – ja mums būtu bijusi šī grāmata par tipwriting, kas man tagad ir, tad kad mašīnu nopirka, mēs būtu visi labi tipwriteri! Tagad ilgi vēl vajadzēs klabināt lai iemācītos, bet man liekās – varēs arī izdarīt. Tikai labāk būtu, ja es to agrāk būtu mācījusies. Tagad man galva sāk rūkt, kad kādu stundu klabinu. Tev arī vajadzētu mācīties, tad kad vajag kaut kur – jau esi sagatavots.
Inese atbrauca no mājam vēlu naktī – viņa visu laiku vadījusi mašīnu līdz pat šejienei.
Mūsu bērni mums par abām bija nolikuši virtuvē uz galda vienu easter egg, tādu – double O – nevaru OO uzzīmēt.
Mēs viņiem izlikām tādas kastītes ar olām, kā papam. Nebija jau vērts – tā madāma mūs nemaz daudz neuzpasēja pa svētkiem, pašiem visu laika bij jāgudro – ko nu varētu ēst? Bet tā kā mums bij olas, tad vārījām tās. Un tagad atkal baro labi, jo vairs viņiem nav jāskrien uz Easter Show.
Inese svētdien gāja (brauca ar Im.) uz iesvētībām, rūtaino bruncīti un vesti ar baltu sisi blūzīti, Inese vilka. Viņi naktī visi aizbraukuši uz Wollongongu pie kādiem latviešiem kur iesvētī brāli un māsu, dancojuši tur un staigājuši pa jūrmalu. Inese nodegusi brūnāka.
Vakarā šodien Inese viena pati aizgāja uz baletu uz dame Fontaine. Lai reiz redz dzīvu baletu.
Es redzēju to playu, ko Inese tur universitātē spēlē līdz. Bija very nice! Kristus bija ļoti labs. Tev to vajadzētu redzēt – bet tikai – vācu valodā.
Mana veselība nav nemaz laba, šodien atkal sāp plecā, esmu it kā saaukstējusies. Un tā tas ir vienmēr, citreiz mazliet labāk, citreiz sliktāk. Bet tik traki nav kā man bija māja. Un tas labi. Man gribētos holidejas. Bet kad es tādas dabūšu – es nezinu. Un man gribētos arī Tevi satikt. Cerēju ka varēs pa lieldienām, bet nu tā neiznāca. Tagad gaidīšu maija holidejas, varbūt tad atbrauksi.
Tagad nemaz neesmu iekrājusi naudu – dakterim vajadzēja maksāt, tad medikal fondam. Un ilgviļņus ieliku un nopirku kostīmu, lai pie tiem velna latviešiem var kādreiz aiziet, kas pēta un osta: „Vai tik prot apģērbties?!!”
Trešdiena.
Cietiem Anzak Day, mēs tikai pliviāmies pa māju.
Nav laika, Inese svaida kājas pa gaisu un grib nest prom vēstuli.
[note added by Inese]:
Guess what – I went to see Margot Fonteyn (it cost me a fortune – but it was worth it) – she was fantastic –
The confirmations were O.K. but not anything terribly exceptional – I don’t like confirmations very much. – Must hurry now – I’ve wasted all Easter with all this rushing around.
I hope you guys are still alive & that Mrs. K. is back & liked her egg etc.
Give my love to everyone
& bye now
Inese.
———————————-
Ceturtdien 26. apr. 1962.
Mīļo Dzid!
Nosūtu Tev vienu mārciņu pocket money – lūdzu tūlīt nopērc sev kādus biskvītus, ko vakarā kad taisi homvorku un jūties noguris, pie tējas ieēst. Mēs ar Inesei vienmēr taisām night tea starp 9-10 p.m. un tad dzeram tēju, vai kafiju, un piekožam kādu biskvītu. Tad ir tāds refrešments Inesei, lai var strādāt tālāk un man tāds mazs prieciņš pēc dienas darbiem kad varu pasēdēt īsu brīdi pie Ineses. Es gribu zināt ka arī Tu tad ar mums uztaisi sev tea, vai pienu, un iedzer siltu savā istabā ar kaut ko garšīgu. Kūku jau Tev tagad nav un toastera nav kur maizīti ātri satoastīt, tad ņem biskvītus. Tā tad paņem kādus biskvītus vai vafers kad ej mājā un atceries mūs. Inese teica ka balets bijis terrific.
Kā Tev iet? Man šodien pēcpusdiena brīva, iešu uz Double Bay tikai, kādi sīkumi jānopērk: gumijas cimdi, zeķes, matu mazgājamais u.tt. Negribu iet pie friziera, daudz maksā un vispār – gribu atpūsties šo brīvo pēcpusdienu, tikai iet uz mazu šopping un tad rakstīt uz mašīnas – divas rindas burtu jau mazliet varu rakstīt: sad, dad, tad, adds, jags, salad, falls !!! as, el, it, oh, qu! u.tt.
Ļoti skaists laiks! Jāiet tūlīt ārā!
Spēlēju 20 min. klavieres. Gludināju priekšautus un tagad saskaitu naudu un eju uz Double Bay Woolworth!
Inese šovakar būs vēlu mājā – stāvēs ellē par lost soul un gaidīs kamēr Kristus to ielaidīs debesīs un tad stāvēs tur atkal kamēr citi nospēlēs visu teātri līdz galam. See!
Esmu Double Bayā, ļoti silta saule, uzvilku melno džemp. ziemas bikses un rīta kurpes basā kājā – lai viegli iet. Nācu pa nokritušām lapām ka čaukstēja vien. Te lapas nokrīt dažiem kokiem un izskatās kā rudenī Latvijā. Nu – atā! Good luck!
Xxxxx M.
Adds, jags, salad, falls u.tt.!
————————
[typewritten] [received on 28.5.62]
Labdien, kā jums labi iet? Man iet labi.
Jāraksta neskatoties uz burtiem, un vēl tas nav visai viegli izdarāms.
Meitenes jau ir mājā, bijām iepirkt ēdamo un tagad iet vaļā suņa mazgāšana. Tur viņas gribēja ieslēgt to radiatoru un tā kā tas bija pussabojājies – izsita T.V.! Bad luck.
Šorīt uz staciju meitenēm pretī ejot izbraucu labi agri no mājas un pa George strītu gāju kājām līdz stacijai – tur vienā veikalā, Ladies choise to sauc, bija izpārdošana un tur redzēju lētas kleitas un diezgan glītus kostīmus pa £5 un £4, kleitas sākot no £2. Tur jums būtu jāpašopij!
Manam mētelim ļoti liela piekrišana, tā aktrise, kas lasīja manus dzejoļus manā vakarā, nenocietās neapjautājusies kur es tādu dabūjusi un cik tāds maksājis, viņš izskatoties ļoti šiks, un dārgs un ne pilsonisks (tas ir, ne dārgs un commons). Tā Gailītes kundze, kā viņu sauc aizveda mani uz cafē, un tad mēs abas atbraucām pie manis mājās, tāpat vien, bet var jau būt, ka man nevajadzēja to darīt – visi jau ārkārtīgi grib izpētīt – kāda tā dzejniece, un es esmu par daudz simple, bet bija o.k. Citādi tur nekā nebija, tikai parādīja man kāda formāta grāmatu varēs taisīt. Tie klavieru skolnieki spēlēja diezgan slikti, taisīja daudz kļūdu.
Tagad sākas parastie darbi – tikko nodevu vakariņas.
Uzrakstiet – kā jums iet? Vai strādnieks jau ir sameklēts?
Jā vēl kas – Gailītes kdze. un tas rakstnieks Eglītis, kura dēlu jūs mazliet pazīstiet, tie abi teica ka man esot sevišķi un ļoti striking girls! Tādas ko uz reizi pamana un var ievērot. Ak tā jaunākā vēl ģimnāzijā – tā esot pavisam sevišķi skaista un abas jau abas!… See!…
Un tas nebija tikai compliments, jo Dzidra arī ir jau ievērota kā kaut kas sevišķs! Nu ko tas nozīmē? – To ka man taisnība, ka es vienmēr saku ka nav nekādas vainas tikai o.k. Lūdzu atrakstiet kā citiem iet, kā jums, kā ar darbiem, kā ar jauno māju etc. etc. etc…
——————————
[undated]
Tas ļoti jauki ka Tu esi pirmā angļu valodā! Atraksti man kādu vēstuli – lai es varu palasīt kā Tev iet pa māju un lai Tavs rakstīšanas stils man visu notēlo kā Tev apkārt viss notiek.
Vai Tu nevarētu atbraukt šurp sestdien?! Es gribu nopirkt Tev tosteri, ne automātisko, bet vienkāršu, lai Tev no rītiem nav jākurina vienmēr plītē uguns. Tosterī Tev būtu ātri maizīte brūna brokastīm, tāda ir arī veselīgāka, kā Tev tā papam. Vai foilā jau kaut ko mēģināji cept? To var nomazgāt un vēl otrreiz tanī pat izcept. Es vakar izgriezu no tā samta Tev to Bodice, bet šodien bija daudz darba, piekusu un vēlāk tikai sākšu to sašūt. Ja Tu varētu atbraukt, tad tas arī nebūtu pa pastu jāsūta, bet Tu to varētu ņemt līdz. Ez cītīgi mācos uz mašīnas.
—————————————-
[rec. 21.6.62.]
Te Tev būs dažas īstas mākslinieku krāsas un vislabākās kādas pasaulē ir dabūjamas, ar tām Tu jau kādreiz esi pamēģinājusi strādāt. Viņas ir nejauki dārgas (3-4 šil. gabalā) – glezno uzmanīgi, bet – happy! Pindzelītei mazliet nogriezu kātiņa galu – citādi negāja iekšā. Ja ir saburzījusies, paturi ūdenī. Good luck!
Xxxxxxxxxx
Rītā nosūtīšu Tavu samta ‘jaciņu’. M.
—————————-
[rec. 4.7.62]
Manu mīļo Dzidriņ!
Nosūtu Tev Tavam deķīšam (ko paps pag. gadā nopirka) maisu ko aplikt apkārt, tad Tu to deķīti vari lietot arī kur aptīt kājas, kad vakaros sēdi un mācies. To varēs viegli izmazgāt, sašuvu to no tām oderdrēbēm ko Mrs. Terley man iedeva. Inesei un sev arī uzšuvu, jo es arī nopirku tādu pat deķīti kā Tev un Inesei, man paterns savādāks.
Kā gan Tev šonedēļ atkal ir gājis, kad pat tas puika nebija, to es nemaz nevaru saprast. Sūtīšu Tev vēl naudu un vienmēr paķer pie Ferjerienes ko vajag, kādu soup, vai fruit conserves, icecreamu ut.t.
No grocera pasūti – split peas – zupai. Tās – ½ mārciņu apmēram ieber ūdenī, katlā reizē ar gaļu, pieliec sāli un lai vārās 1-2 st. Viņas (tās peas!) izjuks un būs laba zupa, kad jau kādu ½ st, vai apmēram tā, vārījies, vari piegriezt vai pierīvēt kādu burkānu, kādu sīpolu ja gribi. Gaļu var ņemt kāda ir, te labi noder arī visāda cūkas gaļa – bacons vai kas, bet tikai tāda ko pērk boiling baconu – gabalā, nevis šķēlītēs sagrieztu, tas ir tāda kādu var dabūt pie butchera.
Pasaki arī papam lai viņš šad un tad nopērk pie butchera tās lielās bacona šķēles, ko viņš kādreiz pirka un kas viņam labi garšo uz maizes. Kad tāda riktīga bacona šķēle ko ieēst ar maizi pie zupas, tad pietiek ka ir kaut kāda konservu zupa un tev nav zupa tai dienā jāvāra.
Varbūt jau tad Jums drīzi būs tā houskeeperiena! Ak kā es gribētu vairāk pelnīt, lai es vairāk varētu sūtīt – bet hauskeeperieni es jau nevaru aizsūtīt!
Par to ka Tev tik daudz jāņemas ar saimniecību man sāp vai galva, bet ka Tev tik labi gājis ar zīmējumiem skolā par to ir milzīgs prieks! Lai cik grūti Tev tagad iet – priecājies par saviem panākumiem zīmēšanā un zīmē cik vien vari – ja Tev tik labi panākumi – tad no Tevis prasīs tikai minimumu mācībās lai tomēr Tevi laistu pāri eksāmenos, bez tam Tev vēl ir angļu tik labi, ka Tev nav nemaz jābēdā par citu. Dari cik vari un diezgan, nebēdājies. Bet zīmēšanu nepamet! Ar to Tu vari dabūt scholarship uz art college.
Ko lai es aizsūtu vēl? Kad Tev sākas atkal kādi testi? Vai Tu varēsi kādreiz atbraukt?
Es mācos kā traks uz savas rakstāmmašīnas, angliski jau kaut cik varu parakstīt, bet kļūdas vēl vienmēr ir. Varbūt vēl pēc pāris nedēļām un tad varēšu iet un mēģināt vai nevar, sameklēt kādu citu darbu. Terliji augusta beigās ies uz jaunu dzīvokli – saka lai eju līdz, man istaba būšot liela, Inesei atsevišķi neesot istabas, bet varot palikt vienā, jo tā esot diezgan liela. Tas esot tepat pavisam tuvu uz Victoria road. Bet es domāju ja varēšu meklēšu citu darbu, varētu par nursi arī iet, to vēl redzēs. Es gribētu tā iekārtoties, lai Inese var dzīvot pie manis un es varu arī vārīt ēdienu, un kad atbrauksi Tu, lai Tu vari palikt un dzīvot katrā laikā cik ilgi gribi. Par veselību daudz nevaru žēloties, vakar palika grūtāk, bet ir o.k. vēl. Tagad kamēr Terlijs pats arī mājās man atkal ir vairāk ko gludināt un vairāk trauku jāmazgā.
Kā man gribētos Tevi redzēt! Un cik labi ir ka Tu pati skolā sev ar zīmēšanu un angļu valodu radi savu specialu vietu, kas ir tikai Tava un Tevis paša izcīnīta!
Dzidru – papam ir termos pudele, ko Inese uzdāvināja – to Tu viņam no rīta vari pieliet ar karstu tēju, vai pienu, vai kafiju, tad viņam pusdienā būs ko dzert. Un vakariņas ēdot vari pieliet no jauna ar karstu pienu ko pirms gulēt iešanas iedzert ar medu vai milo! Vai tā nebūtu labi, kad Tu pēc homvorka ej gulēt uzdzert ko siltu? Te bērni vienmēr dzer hot chocolate kad iet gultā. Gādā cik vari par sevi. Un be happy, ka Tev iet zīmēšanā labi un zīmē vienmēr, kad brīvs brīdis, (kat jāgaida paps vakariņās…)
Pasūti ‘cooking chocolate’ tāds pat kā cocoa, bet garšīgāks.
Nezin vai paciņu vēl šodien varēs nosūtīt, bet drīz būs.
Xxxxxx M.
———————————
9. jul. 1962.
Mīļo Meitenīt,
Man ir grūti ka tik ilgi nevaru Tevi redzēt! Bet ko lai tur var izdarīt? Vai beidzot Jums nebūs atrasts palīgs! Tad varbūt Tu atbrauksi šurp. Un tagad Tu pat atrakstīt nevari, jo nav laika. Kā gan Tu tieci ar visu galā!
Tikai nebēdājies, nebēdājies! Tik ej un dari un – beidzot tad būs reiz atkal labi! Es mācos mašīnrakstu – mūžam taisu vēl kļūdas, lai gan svētdienas rītos, kad neesmu pēc darba nogurusi – tad iet labi un tad – varbūt es dabūšu kādu flat un Inese dzīvos tur un Tu varēsi braukt. Tepat varbūt arī varēs palikt pie tā Smart kga. Viņi divi vien esot ar madāmu. Ak – visādi jau varēs iekārtoties ja veselība turēsies. Tikai Tu arī cieties, pacieties un esi priecīga. Cik labi Tev iet ar zīmēšanu, angļu val. sportu! Priecājies par to, priecājies par Tavu pašas sasniegto vietu! Varbūt drīz Tu varēsi braukt šurp. Vai nebūs kādas dienas brīvas? Vai kādi sporti te? Es domāju par Tevi vienmēr bet ko tas daudz līdz!
Xxxxx
M.
Ko Tev vajadzētu aizsūtīt? Atraksti kādu vārdiņu.
Xx M.
—————————–
[letter typed] 22. jūl. 1962.
My dear Dzidrulīt,
I will try to write a letter to you in English, or what suppose to be English… It is sunday and the weather is cold and wet, Inese is studiing (wrong spelling?) in her room and I am all the day through and make exercises. Inese bought a very good book for me – Pitman’s Commercial Typewriting, (in University Book sells, reduced from 19.6 to 5/- ) It is a very good book, there is everything in how to write commercial letters, how to read manuscripts etc…
I don’t know if I will have a job at Readers Digest or not, but I am preparing very carefully for it.
I was there in Readers Digest Office to speak about the job, and the ‘Latvian Leader’, Mr. Ronis said that they are waiting for some Americans to come here next week, if they will decide and give a job. If no then I might have something else, not typing, to do in office, to put some cards with names in alphabetical order or so. But still it is not 100% sure that I can have the job, so I don’t know what I will do after Terlys will go away from here. But I think that I won’t go with them, because I am expecting more money somewhere else.
It is not very happy to live without you, and I don’t know how it will be in case Inese will have her room somwhere away from me. But there is nothing to do, but live and fight for better.
Since I know that you have to do all the work at home, my head is going round from thinking – what to do, but there is no answer. Just to hope – that a woman will arrive there and it all will be good at last.
When will you come to Sydney? Are there no sports at all this year? I would like to meet you very much. But I understand that it would be almost impossible for you to come here and waste the time. Arn’t you angry with me that I cannot help you? And can you keep up in school with everything you have to do? I pray you would have a help soon.
When you take all the things to the new house, please put all my ‘grabažas’ somewhere together. Please take care of my Diploma of Academie [right] and a small piece of wood [below], where there is the letter of my father written when he was in jail. Do you know this piece of wood?
Oh, you will have a owful time to carry all the things over, but at least in the new house it will be beoutiful!
Please put all may lupatas and grabžas in some boxes and leave somwhere in safe place near you, wil you may deargirl?
[handwritten note]
Inese vakar Tev zvanīja un teica ka Tu satikšot Dobellu – Tad nu turies un rādi kas esi – varbūt Tu varētu vasarā pāris privāto lessons dabūt, vai tikai viņu visitīt viņa darbnīcā! Good luck!!!
Xxxxx M.
—————————-
7. vai 8. aug. 1962.
Mīļo meitenīt!
Kur Tu esi – vai biji Sidnejā? Es ceturtdien ap 5 p.m. stāvēju stacijā pie vilciena, kas 3 min. past 5 p.m. iet uz Wyongu un ar šokolādēm gaidīju Tevi – domāju, varbūt brauksiet visi ar to vilcienu mājā, kas būsiet bijuši Sidnejā – bet neredzēju ne vienu no Wyongas skolas. Varbūt braucāt 10 min past 6 – Tik ilgi es nevarēju gaidīt, bija jāskrien mājās.
Kamēr Tu esi jaunajā mājā – Tev vairs nevar piezvanīt.
Es meklēju jaunu darbu jo 3 nedēļas vien te būsim. Es negribu iet Terlijiem līdz – viņi tik liela family un tā ir izlaidušies, ka bail – bērni visus nighties rītos tikai zemē nomet – kad ieiet iztabu uzkopt – jārāpo pa zemi pusstundu kamēr salasa bikses, zeķes, kabatas lakatus, pidžamas, grāmatas u.t.t. Es piekūstu kamēr visa diena galā. Jāmeklē kur mazāk bērnu, vai arī kāds cits jobs.
Jau gandrīz sarunāju par kopēju – houskeeper pie vienas 93 g.v. vecenītes – viena pati dzīvo nelielā mājā – bet tā kā es tūlīt nevaru iet – laikam būs izdevuši to citam – nezvana.
Vakar biju vienā tipwriter jobu angency – tur teica ka darbu var dabūt. Es gribu tad vēl šīs nedēļas dūšīgi praktizēties – jo vajag ātrāk rakstīt. Tad es iešu tur vēl reiz un viņi mani testīs – cik ātri un labi varu rakstīt un ja examu iztur – varbūt būs kāds jobs.
Inese laikam brauks tikai pēc 2 ned. (apmēram) mājās.
Man jātaisa zīmējumi – linolejā jāgriež priekš manas grāmatas un es esmu in panic – nav laika un esmu visu aizmirsusi kā jāzīmē.
Tā mani te moka ar visām lietām un nav nemaz laika atpūsties vai justies happy kādu dienu. Vienmēr visādas troubles!
Gribētu atrast vietu un māju kur Tu varēsi vasarā pie manis dzīvot ilgāk kādu laiku.
Kā Tev iet? Vai ūdens tek pa visām – vannām? Vai labi ir vārīt un cept uz jaunās plītes? Vai esi very happy jaunajā mājā? Vai ir skaisti skatīties pa logiem ārā uz kalniem? Vai kāds stādīs arī kādas puķes un krūmus un kokus? Vai grīdas nepaliek ātri netīras? Vai Jenny ir laba un vai Tev izmazgā un izgludina blūzes un rītos sataisa sandvičus?
[Right: view to Earl’s from window in new house]
——
16. aug. 1962.
Mīļo Dzid!
Tev pagājušā nedēļā norakstītā vēstule vēl ir tepat – nu nosūtīšu.
Mums iet viss pa gaisu! Terliji uzreiz sadomāja – ka viņi ies prom uz jauno dzīvokli jau 19. vai 20. aug. un nevis 28-30. kā bija teikuši. Mēs pa galvu pa kaklu skrējām meklēt citu dzīvokli. Neko nevar sameklēt un Inese vakar atrada 2 rooms un mazu kičenete – (tāds mazs stūrītis ar gāzes plītīti, izlietni un trauku skapīšiem aiztaisīts ar sienu no vienas istabas) to visu mēs saņēmām un es vārīšu tur un kaut kur sameklēšu darbu – varbūt tiping, vai nursing vai cleaning. Bet Inesei es vārīšu labas pusdienas un lai arī viņas istaba ir ugly – bet liela un tikko renovēt tikai wallpapari neglīti un mēbeles vecmodīgas – bet ir kumode ar atvilknēm un spogulis, ir liela gulta, kādi skapi un galdi un krēsli. Man būs maza maza istabiņa pie tās kichenetes, bet tīra un izkrāsota. Gan mēs kā nebūt padzīvosim, kamēr dabūs ko labāku. Galvenais – mēs tur varam mierīgi dzīvot un paši vārīt un kad Tu atbrauksi būs Tev vietas diezgan kur ciemoties. Tas ir Randvikā, jābrauc ar busu. Skaisti neko nav apkārtnē – bet o.k. Nezin īsti kāpēc tās istabas ir neglītas – tikko sakārtotas, bet tur neko nevar darīt – tie ir tie wallpaper, carpet u.tt. kas ir tastless!
Mēs tomēr katru brīdi paliekam priecīgākas jo – gan mēs sakārtosimies. Es kādu nedēļu darbu nesākšu – man jāsataisa zīmējumi. Un tad jau es arī kaut ko atradīšu vai nu ar tiping vai kā. Inese brauks mājā pirmdien vai otrdien – tā viņa domā. Kā Tev iet?!
Kad no Tevis būs kāda vēstule? Kā Tev iet? Maira piezvanīja – Tev laikam būs arī jāiet uz Mair. iesvētībām 30 sept.!!
Mīļo bērniņ brauc ciemos!
Xxxxxxxxx M.
————————-
12. 8. 62.
Inesei ir ļoti nelabs floo! Viņa mocās jau no svētdienas un nemaz nav labi. Temp. nav vēl tik liela, bet sāp kakls un klepus un galvas sāpes viss kopā un pēc kārtas. Viņa visu laiku gāja tāpat uz Unī. Nevarot kavēt. Šodien ir mājā, jo nav lekciju. Rakstīšu Tev atkal. Raksti mums ja ir laiks – xxx M.
Address: Waverton N.S.W.
————————
12. 8. 62.
Mīļo Dzidriņ!
Kā Tev iet? Vai Jennija atbrauca laikā un dara visu atkal? Vai Tu esi vesela un viss skolā O.K.? un kā pa māju? Mēs ar Inesi nevarējām sagaidīt kad beidzot tiksim prom no Bidijas, lai varētu kārtoties savā flat’ā! Tagad esam te, no svētdienas vakara (ap 10 p.m.) Hedlijs atveda mantas un mēs šīs dienas te stumjam furniture no viena gala uz otru un dzīvojam visādos krāmos pāri galvām. Viss ir O.K. Sliktais ir tikai tas, ka man nav loga, bet durvis gan ir ļoti augstas un gaisma nāk pietiekami iekšā. No rīta mazliet spīd saule uz galda. Ir jau labi, ka es nevaru skatīties pa logu – tad man nav cits ko darīt – kā sākt zīmēt un rakstīt priekš grāmatas. Pagaidām man sāp galva jo viss smird pēc krāsas – viss svaigi krāsots – man ir gaiši zils viss ar pink un baltu. Izskatīsies labi viss, ja es likšu klāt ko tumši zaļu vai melnu apmēram.
Te būs plāns:

[detailed plan of apartment, with the following notations:
Iela
Mūsu vārtiņi, kas ir aizsieti un mēs staigājam pa viņu vārt.
Vārtiņi
Viņu durvis
Dārza krēsls
Zālīte
Ineses logs
Otri vārti
Ineses istaba
Kumode
Mans desks
Krēsls
Skapis
Grām. pl.
Krēsls
Nakts galdiņš
Double bed
Durvis [to her space]
Mana istabiņa – ķēķītis!
Skapis un grām. plaukts
Skapis
Mana bed bijusī Ineses
Galds
Krēsls
Ledus skapītis – fridžiņš!
Gāzes plītīte
Sinks
Durvis [to outside]
Piebūvīte
Viņu telpas
Piebūvīte
Vanna
Sinks
Spogulis]
Plāns iznāca very complicated, bet varbūt vari ko redzēt. Ir kādas 2 minutes līdz stacijai un ar vilcienu (electric) kādas 7 min. līdz Town Hall! Pāri tiltam jābrauc. Apkārtne skaista, var tālumā redzēt pilsētu no kalna skatoties.
Mums iekša visādi skapīši un skapji kur visu nolikt, sinks garš un liels un zem tā glīts skapītis. Ir electric jug arī un gas stow ar 3 riņķiem kur vārīt, apakšā grillers un arī kur cept kūkas. Inesei ir ļoti laba un liela istaba un man arī diezgan liela. Savu desku liku Ineses istabā, jo manā viņš nepiestāv, Inese man dod savu gultu. Fridžs ir jauns neliels un ļoti ļoti handy un labs, viss ir klāt pie rokas, kur nolikt un dzīvot kārtīgi. Kārstā ūdens gan nav krānā – tas jāsilda.
Viss jau ir labi, mana galva tik sāp no krāsu smakām un jātur deguns prom arī no gāzes plīts. Man dažreiz uznāk bēdīgs prāts, ka nav loga – bet kā jau teicu – tad man jāliek papīrs priekšā un jāzīmē.
Mums arī ir atļauts iet un dzīvot un sēdēt ārā pie Ineses loga – tur šī puse dārziņam piederot mums. Tāpat kur nāk iekšā, aiz otriem vārtiņiem ir brīva paplata eja, kur varēs vasarā iznest krēslu un sēdēt. Varētu ierīkot tur dārza krēslus un galdu un saules sargu – ja būtu nauda. Bet naudas – nav!
Kā Tev jušanās pēc holidejām?
Xxxxx M.
———————–
Pirmdien. 24. sept. 1962.
Mīļo Dzidrīt!
Cik labi ka Tu jau apskatījies kur mēs dzīvojam – varbūt tad varēsi jau viegli atrast kad brauksi. Ja brauksi sestdien, tad jau es varēšu aiziet, vai aizbraukt priekšā uz Centrali.
Man jaunā darbā vēl liekās ļoti grūti – degunu iebāzis kādā kartīšu kastē visu dienu liec tās pēc alfabēta. Galva rūc no Smith, Smitth, Smidt, Smitchen, Smitting, Shitting u.tt. Bet varbūt vēlāk būs vieglāk, tā mazākais visi saka. Pieradīšu. Divi dienas brīvas. Vakar un aizvakar dzīvoju pa savu virtuvi un griezu linoleju.
Parakstīšu ar offices zīmuli – ir tea times un es iedzeru vienu tasi kopijas. Tikko pirmās nepatikšanas: esmu sagāzusi vienu daļu N.S.W. kartītes pie Vict. kartītēm. Ak mī un žē. Bet – kā nu ies ies! Esmu jau patiesībā pieņemta tikai uz 2 nedēļām. Ja neveiksies – iešu citur strādāt. Man jau vēl te nemaz nav iepaticies, bet jāstrādā ir kaut kur. Man pāris nedēļās ir izņemts viss iekrājums no bankas ārā – tik daudz ir bijis jāmaksā par istabu un ēdienu un pāris blūzēm ko vilkt darbā.
Nu – ko es te pļāpāšu – labāk beigšu. Un lūgums:
Lūdzu atved linoleja griežamos nazīšus ar to kastīti [sketch of box] – ja vari atrast un ja vari – kādu gabaliņu no tumši brūnā linoleja. Man te nelaimējas neko labu atrast un ir grūti griezt.
Un tad es Tevi drīz redzēšu ciemos. Vai ir skaisti tagad mājās? Es neredzu neviena zieda te. Inese vakar bija norāvusi pār sētu kaut kur vienu visterija ziedu.
Man gribas gan pastaigāt pa bušu – bet nav pat laika pa ielu pastaigāt.
Varbūt kādreiz būs holidejas.
Xxxx
M.
Raksti – vai Tev ko nevajag nopirkt? Un ko pap. vajag? Viņam nāk dzimš. diena. Atraksti – ja ir laiks.
————————————
17. okt. 1962.
Esmu atkal officē – ir teatimes un es Tev kādu vārdu uzrakstu. Pagājušā nedēļā 2 reizes strādāju overtimu. Šonedēļ 1 reizi. Bija jāpērk blūzes ko officē vilkt jo te katru dienu visi velk citas drēbes. Man tagad iet jau puslīdz labi. Vakaros gan nepaliek laika nekam, sestdienās jāmazgā drēbes un jātīra dzīvoklis – bet kāda nebūt brīvība tomēr ir un var atpūsties. Vienu reizi biju ar Inesi Universitātē uz teātri – vairāk nekur neesmu bijusi.
Kā Tev iet ar skolas darbu? Labi ka Jums palīgs! Ja tik variet noturēt!
Inese mācās un vaimanā, kā vienmēr. Nekā jauna nav. Turies dūšīgi. Inese atveda ziedus no meža – un kā tos paostīju – izcēlās pumpa!
Kad dabūšu šīs nedēļas algu (rītā) tad varbūt varēs kādu mārciņu nolikt pie malas, līdz šim visa ir apēsta un nezin kur likta. Officē strādājot vairāk vajag. Nolauzu kurpei papēdi – 18 šiliņi!
Vai ir skaists pavasaris? Te neredz nekā. Kokiem lapiņas jaunas – bet to nemana visā akmeņu lauzā.
Kaut varētu iekrāt un dzīvot kādā mājiņā (savā) kur liels dārzs.
Kā iet ar zīmēšanu, kā ar visu citu?
Xxxxx M.
——————-
Mīļo meitenīt!
[note on top]: Šī ir 2 nedēļās veca vēstule, nebij laika nobeigt un sūtīt.
Inese vakar zvanījusi Tev – un Tu ar coldu? Ka tik Tu labi skalo kaklu un ‘take tablets’. Tu zini – papam vajag nopirkt vienu ¼ pudeli Wisky un tad Tu 2-3 tējkarotes dzer ar karstu tēju un citronu un daudz cukura. Tas noteikti aizsargā pret floo! Es kamēr Inese slimoja visu laiku rītos un vakaros to dzēru un izglābos. Arī tagad, kad colds liekās klāt – iedzeru un ir labi. Bet nu jau Tev colds klāt un nevar vairs izsargāties. Tomēr Wiskiju mājā vajadzētu jo ar tēju un citronu tas ir vislabāks pret visiem coldiem.
Esmu patreiz savā officē. Vakar strādāju over timu līdz 8.15 vakarā. Tad atnācu mājā līks un greizs un acis sāp. Bet vienu dienu nedēļā te var dabūt overtimu un ir jāņem, jo tas dod klāt pie algas. Citādi dzīvoklis un ēdiens diezgan daudz naudiņas paņem. Papam arī labāk būtu strādāt kādu darbu ārā kaut kur, un kad Tu nāksi uz Sidneju – vai viņam arī nebūs jānāk? Māju tomēr vajadzētu noturēt! Inese šodien arī pieteicās te pa ziemsvētkiem strādāt. Jāpelna nauda. No employm. office vēl nav ziņu. Būs jāpiezvana.
Kā Jums ar olu tīrīšanu iet? Kaut tak Jums kāds puika vai vecenīte paglābtu. Var jau būt ka employmentā te kaut kas gadīsies – tikai ne tūlīt. Taisni galva sāp par Tevi domājot – kā Tu tiksi galā, kad eksāmeni nāk un colds un olas. Ja vairs nevar – tad, jā es nezinu ko tad īsti lai dara?
———————————-
Manu mīļo Dzidriņ!
Šodien visu dienu domāju – kā gan Tev gājis un kā varēji visu izturēt!
Pateicies Dievam ka Jūs abi esiet dzīvi un ka paps nav vainīgs. Ak, Kungs un Dievs kā Jums tur gājis un kā Tev tas viss bija jāiztur!
Kas tur notiek ar olu tīrītājiem. Vai ir atkal – vai nav? Te jau nekas nav gadījies. Bet būs jāskrien uz Employmentu – varbūt ka var ko sadzīt! M
Mīļo bērniņ, kā Tu samācīsies eksāmenus? Kaut kas tak jādara lai tur būtu kāda vecene kas ir un paliek.
Mēs ar Inesi raujamies kā traki. Guļu ap 6 st. no 12 pm līdz 6 a.m.
Šodien varbūt ieiešu agrāk. Katru nedēļu ņemu overtime stundas. Darbā arī grib lai tās ņem un kas nekad neņem, to bada ārā. Labi ka vēl par to maksā, jo nauda arī iziet vairāk, kā bija pie Terlijiem, zeķes vien apēd savu daļu – uzvelc pāris reizes – ladder!!!
Darbā ar vecenītēm un meitenītēm sāku sadzīvot labi. Es taisu kļūdas, bet vienmēr atrodu arī citu kļūdas, jo katrs kādu reizi pārskatās.
Ja man patīk kāda kleita, vai blūze, vai acis, vai mati vai smaids – es to ilgi nevaru neteikt – beidzot es izsaku un visiem tomēr patīk, ka viņiem pasaka kaut kādu komplimentu kas ir patiesība, tā – viņas visas ir diezgan o.k. bet Grinberg kndz. saka, ka viņas diezgan ‘mean’ – aiz muguras vienmēr runā un domā ko citu – bet, ka tik miers, tad arī labi.
Es nogurstu diezgan un sirds dažreiz sāp, bet galva gandrīz nav sāpējusi tā – eju labi. Tev vajag nopirkt kādu tonic priekš vitamīniem, kamēr nāks eksāmeni. Tikai ne ar miega zālēm klāt, kā Inesei pag. gadā bijis!
Nu turies dūšīgi! Ka dzīvs esi palicis, tad sargā dzīvību un priecājies lai nav par velti dzīvots!
Xxx M.
Paldies paldies par aprakstu to Tev paglabāšu!
—————————
[Rec. 18-10-62.]
Paldies par rozīti! Savītusi bet brīnišķīgi smaržo.
Ir ienācis gan prātā — cik skaisti pie Jums tagad izskatās! Te gandrīz nekā ne jūtu ne redzu. Parkā koki dabū gaišas, maigas lapas, bet tikai 2 min. eju tur cauri un nedrīkstu ne lapu noplūkt!
———-
[18.10.62.]
Manu mīļo Dzid!
Paldies par birthday presentu! Biju aizmirsusi kas par lietu, brīnījos un taisīju vaļā to paciņu un nevarēju saprast – kāpēc Tu sūti un kas tur būs iekšā – Paldies! Un paldies par vēstuli! Tu tik labi visu izstāsti – mēs smējamies ar Inesi no visas sirds par to, ka tai vecenītei nav klēpja –! Šorīt es Tev nosūtīju vēstuli un atnācu mājā un – Te Tava paciņa!
Es turos dūšīgi. Vienu dienu un nakti gan ļoti sāpēja sirds, bet biju jau pati vainīga, par daudz vienā dienā darīju.
Tagad officē ir labāk – bet ir jau diezgan ko rauties. Tur ir tādas kastes plauktos ar kartītēm pilnas – tās visu dienu jārauj lejā, jāceļ augšā – uz kartītēm jātaisa atzīmes par naudu kas nāk. mēness maskās par mūzikas platēm, ko Readers Dig. pārdod. Es strādāju tanī nodaļā kur izsūta tās plates, tas ir – es tās plates gan neredzu, tikai tos vārdus, kas tās pērk un cik viņš iemaksājis un cik vēl jāmaksā. Šodien bij laba payday, jo pag. nedēļā 2 vakari virsstundas strādāju. Šodien nepaliku, biju nogurusi. Tomēr – esmu iemācījusies pilsētā dzīvot: pirmo nedēļu, ja vilciens jau gaidīja es pa trepēm nedrīkstēju skriet lejā un ķert to, ka neapgāžos! Tagad jau nolaižos ka ne papēdis nemetās. Vienu gan reiz salauzu, bet tas bija vecos laikos, kad biju mothers help un ārā nepratu iet pa ielu.
Šodien mājā nācu reizē ar Ivara ‘mammiņu’, mēs ejam pa to pašu ceļu caur parku – un satikām Konrād kdzi. – ļoti veca izskatījās. Ivara mammiņa gan jauna un apaļa kā oga. Precēt gan nevienu nevarot apprecēt, tā man stāstīja – neesot cilvēku. Ivariņš esot tagad aizkomandēts uz Melburnu strādāt kādu laiku. Citu pazīstamu latviešu tur nav, tikai Grīnberg kundze (tad vēl Kaupmanis un tāds Dūte, kas ir mūsu nodaļ. priekšnieks) Grīnberg kdze laikam grib būt arī jauna un stipra katru dienu bāž iekšā 3 fruitus! Mēs ēdam kopā pusdienas, tur ir pāri ielai mūsu rīcībā viena liela telpa – kāda zāle kur bērni – vingrojot vakaros. Tur ir galdiņi un mēs varam dabūt vārošu ūdeni un ir ērts liels toasters – tur var uztoastīt maizītes ar visu kas viņām virsū.
Tā mums iet. Inese sāk šausmīgi mācīties. Kā viņa varēs izturēt! Dzer gan visādus vitamīnus. Es arī ierauju pa karotei. Vai Tev ir kādas, pa eksāmenu laiku vajadzētu.
Kā Jums iet ar dēšanu? Tas ir – kā vistām iet? Vai nauda arī nāk? Man tagad no šīs algas vajadzēs kādas mārciņas sākt nolikt.
Es Tev nopirku vienu mazu ‘bodice’ tas tāds gadījiena pirkumiņš un es nezinu pie kādas blūzes un brunčiem vai šortēm tu varēsi vilkt un vai vispār patiks. Bet varēsi vilkt pa māju un uz beaču, kad vēsāks laiks, uz blūzes virsū. Gribu vēl kaut ko Tev nopirkt – un nosūtīt – just for fun!
Jāiet būs gulēt.
Šorīt aizgulējos 7.30 atmodos un 8.30 jābūt darbā. Bet līdz stacijai 3 min. līdz citijai 10 – un līdz darbam no Townhalles 15! Iznāca laika visam.
Kad rītos iznāku no apakšzemes vilciena pie Townhalles – tad ir ļoti skaisti – rīts pilsētā, koki zaļi, Townhallē pulksteņi nospēlē mazu melodiju un tad lēni sit astoņi sitieni. Es noklausos, nopērku sev bumbēri un ābolu un eju prom uz darbu. Šorīt nelabais angļu vecis iedeva negaršīgu bumbēri. Ak – nu ir jābeidz. Man vēl būtu jāgriež linoleji grāmatai bet vakaros esmu tāda sliņķe, ka negribās! Zīmē kaut ko avīzei!
Xxxxxxxx
M.
——————————-
[27th October 62.]
Nosūtu Tev sauļošanās kostīmu – vai der? Un tādu jaciņu, tai varbūt mugurā apakšmala mazliet jāsašuj, Inese mēģināja un viņai tā likās, ka tā pa garu – bet Tev varbūt būs pareizi, to vari uz kādām blūzītēm vilkt, kad vēsākā laikā ej pastaigāties!
Kāda tur pasaule izskatās? Es nekā neredzu – tik skrienu uz darbu. Pagājušo svētdienu gan mani mūsu mājas vecīši izveda līdz kādai upei – paskatīties dabu, bet drīz sāka līt lietus. Tomēr redzēju bušu.
Kā klājas mašīnai? Kā tev iet? Turies dūšīgi. Lai Dieviņš Tev palīdz kā nebūt samācīties. Kā Tev skolā patreiz ir tas stāvoklis – vai vari turēties?
Xxx M.
——————-
13. nov. 1962.
Mīļo mīļo Dzidriņ, kā Jums iet?
Inese zvanīja divi reizes un nevarēja sazvanīt! Vai zini jau kaut ko par exāmenu results? Inese šovakar mācās zila zaļa – rītu pirmais eksāmens.
Es skrienu un strādāju un nevaru nekā iekrāt, mums te tomēr daudz iziet. Kas ar Jums notiek? Ko lai es daru? Vai ir kāds palīgs zināms vai sameklēts? Vai tad neviena cilvēka nav kas tur tagad tik labā mājā neiet dzīvot?
Lūdzu atraksti ja ir laiks. Es nezinu kas ar visu būs tālāk? Tev būs jānāk šurp, bet Tev laikam jānobeidz skola tur. Un kā to var izdarīt, ja palīga nav? Es nezinu ko iesākt. Vai nebūtu vēl reiz tai Kluinas kundzei jālūdzas, varbūt uz jauno māju viņa ietu? Es esmu diezgan noskrējusies, maz dabūju gulēt, jo vakaros jāgriež linoleji. Kad tā grāmata būs gatava tad būs labāk. Gribētu iekrāt un sataisīties visu kārtībā – kad Tu nāksi uz Sidneju dzīvot. Vai paps arī beidzot nenāks?
Xxx M.
——————–
Svētdien 18. 11. 62.
Mīļo Dzidriņ!
Hurra! Tu esi pirmais vēsturē! O, dear, cik tas ir burvīgi! Man kā akmens no sirds noveļas – es jau biju vai zemē ielīdis, ka Tev vēsturē slikti un citur nelabi! Ak, mīļo, dūšīgo meiten! Congratulations! Tu esi viens īsts varonis, izcīnījis visu ar visām olām un vistām!! Kaut tik nu dabūtu palīgu. Tad kā nebūt jāizgudro tas nākošgads un – tad šurp. Man ir bēdīgs prāts ka jādzīvo visiem mums kur tik kuram – bet kā būs tā būs! Kad Jūs mīļie bērņukas, esiet dūšīgi ar mācīšanos un tiksiet savā dzīvē, tad mums večiem kā bija bija! Gan kaut kā nodzīvosim kur ar nebūtu. Esmu pieradusi viena dzīvot – Ar Inesi tik parunājos pie vakariņām – citādi nav laika viņai. Nu es šo nedēļu beigšu peckāties ar grāmatas linoleja griezumiem – tad gribēsies pa svētdienu un sestdienu kaut kur izbraukt. Vai Tu zini, kas man tikko ienāca prātā – vai es nevaru aizbraukt kādu weekendu teiksim uz Entranci un tur mēs noliekam satikšanos un staigājam gar beachu!!
Par to es padomāšu. Man liekas ja ne šis nākošais weekends, tad tas aiz tā, noteikti būs man jau brīvs. Tikai Inese laikam vēl bursies ar eksāmeniem. Bet es varētu braukt.
Atraksti kā iet papam? Vai viņš ir dūšīgs un stipris un vai ar vistām kaut cik iet labi? Un vai Tu zini – kā viņš domā sataisīt dzīvi nākošgad?
Kaut nu Jums gadītos kāda laba madāmiņa! Es esmu pieradusi tagad pilnīgi bez bāršanās — grūti būtu ja būtu papa tuvumā un sāktu atkal plēsties. Citādi – viņš varētu vēlāk arī nākt uz Sidneju un dzīvot kopā visi – bet man ir bailes.
Kā Tu vari izturēt? Kā izskatās pie Jums, ko pīles?
Xxxxx M.
Varbūt Tu varētu atbraukt šurp? Gaidītu ļoti! M.
———————-
Manu mīļo Dzidriņ!
Inese mācās savu 4. exāmenu, vēl tas – rītā! Un tad vēl viens nākošā otrdienā. Tad viņai būs visi cauri. Tagad viņa ir ļoti nogurusi, bāla un viņai briesmīgi nāk miegs un ir bailes. Bet gan jau labi būs. Tos iepriekšējos viņa laikam nolika labi. Žēl ir viņas bet nekā nevar palīdzēt. Un žēl ir Tevis un arī neko nevar palīdzēt. No employment office nav nekādu ziņu. Vai Jums ir kaut kas sameklēts?
Šo sestdienu Tu vēl nevarētu braukt ciemā, jo Inesei jāmācās bet vai Tu vari braukt šurp vienu veekendu pēc tam? Mēs būtu ļoti happy! Mēs ietu arī Xmas shopping?! Tu vari palikt pie mums cik ilgi gribi. Vecie Fowleri ir ļoti laipni. Dod mums puķes visādas lilijas un margrietiņas, laiž mani paspēlēt klavieres.
Darbā man iet visādi – tas ir, ar darbu labi, bet ar vecenēm kā ar kuro, diezgan raibi!
Viena latviete ir, ar to mēs turamies mazliet kopā.
Redzi kā trakie Konradi novinnēja loterijā un Jums vēl jāgaida! Te mēs zirgu sacīkstēs (Melb. Cup) spēlējām katrs ar 5 šiliņi, un tā latviete vinnēja – 4 mārc! mans zirgs saucās Dalriada un – nevinnēja.
Paldies, mīļo bērniņ, par garo vēstuli – nu apmēram zinu kā iet. Bet tikai apmēram – es jau vairs nevaru iedomāties kā īsti tas ir tīrīt olas un vārīt – bet jaunajā mājā varbūt ir pavisam citādi.
Inese vakar nolika eksāmenu pēdējo, bija pie Bidijas un aizmirsa Tev piezvanīt. Imants bija atnācis pie mums viņu satikt un atnesis 2 milzīgus lobsterus. Tie nu stāv fridžiņā. Labi ir – šodien kad nācu uz darbu mājā nepalika arī nekas cits ko ēst. Lai Inese ēd savus lobsterus un piedzer kādu pienu.
Kā Jums iet ar govi?
Bet ko tur prasīt – Tagad Tev drīz būs jābrauc šurp, vai nu šo vai nākošo weekendu un tad visu izrunāsim. Inese varbūt vēl šovakar piezvanīs Tev pirms Tu aiziesi uz dance! Ir telegramma no Gosfordas employmenta – varbūt Jums!
7. 12. 62.
Šo vēstuli rakstu nedēļām ilgi. Inese jau nolikusi eksāmenus guļ kā sleeping beauty un nekā negrib gudrot, kad ies šopīt vai ko.
Vai atbrauksi?
Xxxxxxxxx
M.
————————-
Pirmdien 4. 3. 63.
Mīļo Dzidriņ!
Inese teica ka Tev alerģija – tas ir par daudz traki. Es sāku vaimanāt un Inese mani bāra un vairāk mēs nekā neizgudrojām. Kā Tev ir? Vai Tev jādzer tās tabletes kas man? Un cik reiz dienā? Te man blakus kas strādājot sēd viena sieva – tās meitai esot alerģija pret orangiem un tomātiem. Viņa bijusi pie specialista daktera – tas teicis lai 3 gadi neēd šos ‘fruitus’ un lai – neiet vannā, bet katru dienu 1 reizi lai iet zem karstas dušas un ātri pēc tam uzlaiž aukstu dušu – tas uzlabošot un ārstēšot to ‘deguna aizsmakumu’ kas rodas no alerģijas. Tu zini – mēģini tu tā darīt! Es kamēr te dzīvoju – eju katru rītu zem karsta (silta) ūdens krāna, labi siltu uzlaižu uz krūtīm un pleciem – un lai gan es negāju zem aukstas dušas pēc tam – man vienmēr ir bijis pēc tam labāk. Vannā es vienmēr dabūju sapampušu degunu, jo visa vannas istaba no vannas ir pilna ar karstu sutu. Tā tad ej zem dušas, vai krāna un nelaid ilgi lai nepiegaro suti un ātri atvēsini ar aukstu. Ja Tev nebūs labi – Tev būs jānāk šurp, vai jāiet dzīvot kaut kur Wyongā, kamēr nobeigsi skolu. Bet – ko ar papu? Vai nav atkal palīga? Kā Tu jūties, un ko mēs lai darām? Un ko paps domā, vai viņam nav bailes kas tur ar tām vistām un olām iznāks, kad visi paliek slimi! Tie nav nekādi joki. Tu nedrīksti iet uz vistu pusi un nedrīksti arī bēdāties ne par ko par daudz. Jo bēdājas un uztraucas jo ir sliktāk.
Raksti man – ko Tu īsti pati domā un ja nav labi – kur Tu iesi dzīvot.
Zini – man laikam būs pāris nedēļas bez darba jādzīvo, tur viņiem patreiz daudz jāatlaiž, jo nav darba. Bet tad laikam drīz atkal sāksies. Ja nē – varbūt jāmeklē citur. Bet tik traki jau varbūt nebūs.
Esmu diezgan ‘worried’ – kā būs. Bet kaut ko jau arī citu varēs sadabūt un pāris nedēļas varu sataisīt darbus izstādei un kaut ko pārdot varbūt.
Kā ar to olu mašīnu? Vai Tev cits nav jādara tik ēst jātaisa? Lūdzu raksti.
Xxxx
M.
Vai Tev kaut ko nevajag skolai vai mājai?
Tev būtu jāatbrauc uz specialistu dakteri! –
Inesei iet pa gaisu ar viņas boyiem…
—————–
14. III. 63.
Mīļo Dzid!
Biju atkal employmentā lai kaut ko Jums atrastu. Ja pa vidu Jūs būsiet jau atraduši – tas nekas, te var atteikt.
Es saņēmu darbu šodien vienā slimnīcā, būšot heavy work, tā teica, bet es nevaru brīvā stāvēt un gaidīt kamēr tie velni mani ņems atpakaļ, vai es kaut kur citur dabūšu kaut ko ne heavy!
Pirmās 4 nedēļas man tur būs tikai parttime jobs – no 4 pm. – 8 ½ p.m. un ja man nebūs par smagu un es varēšu to veikt, tad mani varēs paturēt uz full time no 6 ½ am – 3 ½ p.m. alga 7 šil. par stundu. Un svētdienās un sestd. vairāk, jo tur būs dažreiz arī weekendos jāstrādā. Pirmās 4 ned. laikam katra svētdiena jāstrādā un katra sestdiena brīva. Tas O.K.
Bet ar Tevi nav o.k. Tā trakā svīšana ir tā pati kas man tur sākās. Tagad – kad nav fiziski nekas smagāks, tad man labi, bet ja kas jāsteidz un jādara un es vēl uztraucos, tā viss slapjš kā žurka un tad saķer coldu.
Es nezinu ko ar Tevi lai dara. Tu patiesi tur nedrīksti palikt, Tev būtu jāiet citur dzīvot, bet es nezinu kur? Vislabāk kaut kur Wyongā tuvu pie skolas un tad Tu varētu ņemt savus honorus un visu.
Tas ir pavisam nopietni un tā būtu jādara. Bet ko paps domā – kas to lai zina.
Tu nedrīksti sabojāt galīgi savu veselību. Tās alerģijas nav nekādi joki, tikai izņemot specialistus doktorus neviens to nesaprot.
Kāpēc es tur pie tā agrākā darba nevarēju palikt, to arī citi nesaprot: visi var to cocroach powder panest – kāpēc es nevaru? Tāpēc ka es esmu slima. Bet ej tu iestāsti. Tā svīšana ir tas šausmīgais, kas noņem visus spēkus.
Papam vajaga dabūt kādu womeni vai boy, kas palīdz un ja es varēšu strādāt te kur dabūju darbu, (un es domāju ka varēšu) tad es Tev varētu maksāt kaut kur boardu. Ja paps negribēs – nezinu, ko tad. Un ja dabū palīgu – dzīvo tikai pa āru kur nav vistas tuvu un ēd savā istabā, paps ir pilns ar to vistu gaisu un smakām tā, ka tikko Tu esi soli tuvāk pie viņa – Tu get sick! Tā ir – es to zinu. Pa lieldienām tūlīt brauc šurp un paliec pie manis 5 dienas vai ja Tev ir – pie kādas draudzenes. Siltās (ļoti siltas) dušas ņem, bet auksto pēc tam nē, jo deguns to nevar paciest.
Mīļo meitiņ – lai paps dara kaut ko ka Tev ir labi.
—————-
[fragment]
Ak, nevar būt skaistāka diena kā šī – tik mierīgs viss, tikai mazs, mazs vējiņš kustina izkārto veļu un saule silta, ne karsta un sīki mākonīši dažreiz aizklājas šur tur kā plīvurs un atkal pašķiras vaļā. Labi gan būs, ka pa lieldienām būs vairākas brīvas dienas – 4 jau būs, vairāk laikam nē. Varētu nākt kaut kāda public holiday, esmu nogurusi, tapēc arī (un arī naudas dēļ) vakar negāju uz latviešiem koru koncertu skatīties. Bet uz to Towhalli man rītā gribētos aiziet, tur par 7/6 lētākās vietās, varētu dzirdēt Bethovena 8. un 9. simfoniju, 9. ir ar kora un solo dziedājumu. Man tomēr tas koris mazāk interesē – bet abās šinīs simfonijās ir vietas, kas man ļoti patīk un es tās esmu daudz dzirdējusi.
Varbūt es rītu aiziešu.
Ceru ka savā vēstulē, (kura drīz būs!) Tu būsi rakstījusi visu, kā iet, kā mājā, kā skolā, kā bij koncertā. Cik labi ka skolā Tev tik daudz kas patīk! Tad varēsi ar visu sirdi strādāt.
—————–
Mīļo Dzidrulī!
Sorry es saķēpāju to D.! [written over in name]
Es gaidu Tevi uz Lieldienām te! Jau sestdien ir pasūtītas biļetes uz kādu slavenu filmu!
Inese piezvanīs Tev, tad izstāsti, kad Tu varēsi braukt?
21. aprīlī ir jaunatnes dienu sākums un tad atklāj jauniešu gleznu izstādi, varbūt Tu brauksi šurp tanī weekendā? Un vai Tu gadījienā nevarētu arī ar kaut ko izstādē piedalīties? Tikai te jau laikam visi – very moderni. Tev derētu tādus zīmējumus (uz balta papīra, ne ar līnijām…) uztaisīt, kā Tu zīmēji to Dāni Danī vai kā to sauca, to slinko puisi un kā Tu zīmēji to Beetniku!
Bet nevarēs jau ar Tevi vairs satikties pirms izstādes. Es tikko dabūju zināt ka tāda izstāde notiek.
Padomā!
Un brauc šurp Lieldienās vai kad vari.
Xxx
M.
—————————-
[Small gift card]
Mīļo Dzidriņ!
Daudz laimes dzimšanas dienā! Xxxx
Lai Tu vari uzvilkt ‘šo jaku’ kādu dienu brīvdienās ejot kaut kur – nosūtu jau pirms dzimš. dienas to paciņu. Raksti vai brauc!
Xxxxxx M. un Inī.
———————
[small gift card – the English message typed]
To. Mrs. Dzelme
For
A very happy Mother’s Day.
Tos pastpapīrus vari ņemt Tu, vai dot kādai draudzenei birthday’ā – man tos saimniece iedeva un man neder.
——————————
Happy birthday!
Mīļo cālīt!
Es Tev nosūtu vēl vienu ‘dāvanu’, to nopirku vēlāk un gribēju sūtīt reizē ar Ineses grāmatu, bet viņa aizmirsa manu krekliņu un bija jau sapakojusi – un es taisu vēl vienu paciņu. To ‘krekliņu’ velc zem skolas blūzes lai Tev nav auksti kad saskrējies ar riteni Tu sēdi busā. O.K.? To viegli izmazgāt un ātri izžūst.
Kā Tev iet?
Mums iet labi!….
….
Nu tik labi arī neiet naudas par maz un dzīve par īsu lai visu padarītu vajadzētu tūlīt otru grāmatu izdot.
Tavi zīmējumi bija kritikā pieminēti kā ļoti labi sākumam.
Zini kādas sandwičas labi garšo – pinapple slice + cheese slice! Paps kādu pinapple lai nopērk un cheese var dabūt sliced, bet to jau pats arī var sagriezt – pamēģini.
Saldam ir labs ‘putu krējums’ ja sakuļ carnation milk un beigās + sugar + vanilla essence. No mazās bundžiņas (vismazās) iznāk 2 reizēm. Un tad to sakulto putu krēj. var likt pie kādiem augļiem, kas tik ir, vai fresh fruit salad, vai ķīselis, vai stewed fruit etc.
Ko lai vēl saku? Raksti. Vai brauc ciemos.
Kā ar houskeeperiem?
Man Tornī ir O.K. Lai gan es tur izkausēju vienu kettle – bez ūdens vārīju!!!
Xxx M.
————————-
Mīļo Dzidriņ!
Laikam Tu šinīs brīvdienās šurp nebrauksi? Es Tev vakar nosūtīju dzimšanas dienas paciņu, lai Tu jau pa brīvdienām to sarkanumu vari uzvilkt. Inese gan Tevi varbūt apsveiks īstākā birthday laikā. Viņai arī tagad nebūs laika uz māju braukt. Bet ja Tu vari – brauc kad gribi.
Mēs dzīvojam tāpat. Man par maz naudas, bet gribu pamazām sataisīt kādus zīmējumus – es varētu pārdot, jo viens otrs saka, ka no manis gribētu kaut ko nopirkt. Grāmatu otru arī vajaga uzrakstīt – šito jau laikam izpirks jo kritikas un atsauksmes no privāt personām nāk ļoti labas. Bet lai uzrakstītu otru grāmatu – man vajaga laika. Tā es te ‘badojos’ ar naudu, bet jaunu darbu nemeklēju. Es Tev gribētu pateikt, kā very simple Tu vari zupas uzvārīt. Es tā daru un iznāk ļoti labi.
Kad taisies iet uz skolu, no rīta, uzvāri zupas (podu) katlu, uzliec cieti vāku un to tūlīt no plīts kā ņemi ieliec – gultā!!! Tur vispirms ieklāj vairākas avīzes, tā kā ātri katlu vari no visam pusēm ar tām aptīt un tad spilvenus apkārt un virsū! Kad atnāksi mājā zupa būs gatava. Ir jau tas laiks gan mazliet par ilgu, bet nekas bojā arī neaizies. Katlā, (neņem to lielāko, bet pamazāku ko labi var aiztaisīt ar vāku) tā tad katlā
ieliec vienu sagrieztu ‘oxtail’ vai arī vienu ‘yearling shank’ (apskati tos savā pavār grāmatā – teļa) (butchers lai jau sazāģē vai sacērt gabalos)
vai vienu teļa – ‘veal shank’
un vēl klāt var likt kādu zupas gaļas gabalu vai sirdi vai kidneys, ko paps atved zupai to.
tad sagrieztus
2 sīpolus
2 burkānus
2 kartupeļus
kādu pārsnips jā ir
var piebērt ar 1-2 karoti rīsu bet ne vairāk. + sāli 1-2 tējkar.
un ūdeni kādus 3-4 pintus, varbūt vēl vairāk ja grib.
Tad kad katls – sāk labi vārīties ātri aizspied vāku un ieliec gultā.
Es tā tagad vāru arī rīsus, tad man nepienāk ‘steam’ istabā. Zupa tā izvārās 1 ½ – 3 stundās, bet nekas nebūs ja Tev stāvēs līdz vakaram. Varētu jau Tu atstāt sagatavotu katlu ar visu iekšā un lai paps ap pusdienas laiku to uzvāra un ieliek gultā. Tad nekas nav jāuzmana vairāk un viss ir laikā gatavs.
———————-
Tā kā Tev iet grūti ar mana raksta salasīšanu – tad vairāk nerakstīšu.
Mums līst un līst un līst.
Inese mācās pa naktīm vēlu un ir diezgan pale un miserable. Bet very dear with me!
Neesmu vēl savu jaku noadījusi ko iesāku Rose Bay’ā. Iešu pirkt klāt dziju. Atraksti kā iet Tev un visiem citiem.
Xxxx M.
——————————-
Mīļo Dzidrī!
Ir svētdienas vakars un es vāru zupu (gultā. Pardon me… ), Inese ir laikam aizmigusi un tagad uzmodīsies kad es klabināšu mašīnu, bet jāraksta Tev ar mašīnu, citādi tu nekā nevari salasīt. Inese vakar bija out, ar Lomono [in margin: O, Weh!!!]. bijusi kopā ar Laim. un draugiem uz kādu Double Bay restorānu – ēst un dejot. (sorry. Kā man tā mašīna iet!) Inese uzvilka brūno kleitu un trīs rindu pērles, un pagarus cimdus un somu un kurpes off white krāsā – izskatījās labi. Laimons ienāca kad Inese bija izgājusi uz poda (sorry) es iesaucu Laim. iekšā, apsēdināju un mēs runājam par futbolu! Viņš gribējis iet futbolu skatīties, bet lietus sācis līt. Es teicu ka Austrālieši spēlē pa visu lietu un nosmērējas ar dubļiem kā dzīvi skulptur. Viņš smējās, ka tā esot gan, bet skatīties neesot patīkami, kad līst virsū. Un tad ienāca Inese un viņi happy aizgāja. Visu pagājušo nedēļu (pirmo reizi ilgāku laiku Inese bija happy un kaut cik normal.) Viņa daudz strādā arī. Tagad tā latv. meitene nāk pa trešdienām uz lesson, un tas puika piektdienās. Es eju pie Bidjijas otrdienās strādāt – ir diezgan grūti tur un tālu jābrauc, bet nekā man labāka nav. Vakar un šorīt gan labi nopelnīju — £4/10/- par vakar no 10 a.m. – 5 p.m. un šorīt no 8 a.m. – 11 a.m. Pie tās pašas madāmas kur pa sestdienām gāju palīdzēt, 2 sest. viņai nevajadzēja un tagad viņa rīkoja partiju un tad vajadzēja. Šorīt pēc partijas nomazgāju traukus. Labi, ka kaut ko nopelnīju, citādi patreiz nav naudas. Congratulations par tavu zīmējumu! Redzi, ka viņi tomēr ielikuši un novēl Tev arī labu laimi! Es ļoti nopriecājos šorīt attaisot avīzi. Tu gatavo lielākus zīmējumus – man ir viena grāmata kā iemācīties silk screen techniku – tā ir japāņu māksla – printīt ar krāsu caur zīdu uz papīra. Iznāk ļoti labi un var printīt cik vajag. Es vēl neesmu to grāmatu izlasījusi, bet es mācīšos un tad abi rausim vaļā! o.k. Es dabūju adresi kur varēšu iet nospiest savus etchings – mazākais tā ceru, tad varbūt kādreiz varētu sataisīt kādu mazu izstādīti un kaut ko pārdot.
Ines piecēlās, varbūt aizies Tev piezvanīt. Es nokrāsoju nagus ar Ineses krāsu – tādi silverīgi rozīgi, very funny pie manas sastrādātās rokas. Kā Jums iet ar teļiem un suņiem un pīlēniem un visu? Kā kundzīte jūtas? Vai paps velk džemperi? Kaut nu viņš vilktu, es tā cīnījos kamēr noadīju, vairāk kā nedēļu ar to krāmējos un domāju kaut nu būtu silts. Silts jau būs ja tikai vilks virsū. Mums ir ielīdusi pele istabā, grauž pa naktīm kā traks un pagājušā naktī izēdusi manam rupjmaizes kukulim robu! Lai es varētu gulēt es paņēmu tabletes, kad tās iedzeru tad palieku very dizzy, tagad arī esmu laikam par daudz dizzy. Lai Tev labi iet ar mācībām! Mācies un zīmē arī! Kad atnāksi šurp, tad mums būs jātaisa kāda art study un jāpelna nauda, vai arī jātaisās par very great artist.
Es no tā vecā mēteļa, ko Inese no mājas atveda iztaisu sev pinaforu. Apskaties kur ir mana [..].
Xxxx M.
————————————
Mīļo labo meitenīt!
Vai Tev vēl ir houskeepere? Inese teica – ka tūlīt nebūs.
Vai nevarēji lūgt un lūgt lai vēl paliek! Ja tomēr jau prom – tad par to naudu, ko vajadzēja viņai dot – tagad lietojiet vairāk sagatavotu ‘foodu’ – bundžas, vai burkās: Pasūti dažreiz labi daudz visādu bundžu, ir tādi creamed rice – bundžā rīsi ar krējumu, var ēst kā saldo vai no rīta kā putru, var attaisīt ielikt ar visu bundžu ūdens katliņā (tā kā ūdens neiet iekšā) un uzsildīt tad katliņš nav jāmazgā, jo bundžu aizmet prom. Un tā visādus saldos un arī zupas vari ņemt gatavus. Tomātu zupu un citas. Tāpat te cilvēki ēd un lielīj ka labas – mashed potatoes jau pulverī gatavus. Ņem visādas tādas lietas – jo svaigā jau Jums tāpat vēl ir diezgan no augļiem un olām. No rītiem lai ēd corn flakes, rice bubbles, un visus tos. Pienu ja Jūs govi vairs neslauciet – varētu paps 2 reiz ņemt no veikala pudelēs.
Kā Tu jūties?
Inese liekas ir happy. Katru weekendu + Laim.
Es pēc floo esmu ļoti ‘weak’. Man sāp un sāp sirds un ir grūti kustēties apkārt. Neesmu bijusi nekur visu mēnesi, tikai uz savu blue tower aizeju strādāt. Uz Bidiju vairs neeju.
Mani apciemoja Rutneberg kdze. Viņa teica vai Tev neinteresētu paskatīties jauno katoļu baznīcu Entrancē – esot skaista.
Xxxx M.
Nezinu kā Jums iet – vai Tev ir viss ko vajag?
————————–
Mīļo Dzidriņ!
Kā Tev iet ar Tavu degunu? Vai ir kārtība? Inese šad un tad piezvana, bet man tā kā mazliet bailes no papa – ko es tur traucēšu!
Mani aicina braukt ciemos pie Rutenbergiem un tad es Tevi varētu tur satikt, ja Tev būtu laiks aiziet. Viņa gribēja šo weekendu – bet es nevarēšu. Tad citreiz, viņa saka ņemt Tevi arī ‘for a ride’ ja tu gribētu.
Man – (kur es strādāju) atbrauca tā īstā madama ar 2 puikām, teenageriem. Viens zīmē tā kā Tu – visādas figūras – piem. kas šauj un skrien un ievainoti gāžas gar zemi! Diezgan labi. Viņi visi tikko sestdien atbrauca no Honolulu un visi šausmīgi salst. Kurina heaterus un netaisa logus vaļā! Varbūt ka man būs O.K. Tas vīrs teica, ka viņa sieva is ‘very fassy’ un viņš bija ļoti nobijies, kā tik nu ies! Pats berza vannas istabu un mainīja logu priekškarus, jo viņš tai pat ‘Blou Toverī’ ņem citu, lielāku dzīvokli un tas bija ‘very dirty’. Tagad 2 reizes jau esmu pie savas jaunās bosenes bijusi un vēl jau nekas nelabs nav noticis, ir laipna. Bet viņa var laikam būt nikna. Bet – gan varbūt būs o.k. un tad man būs lielāka alga. Nezinu vēl cik – bet varbūt 8 mārc nedēļā un tad es varēšu iztikt.
Es atradu ‘Art centre’ tepat North Sidnejā un gribēju jau sestdien iet un printīt plates, bet bija jāsaņem tie no Honolulu! Tagad šo weekendu ceru nospiest dažas plates un tad redzēs vai es nevaru iztaisīt kādu exhibition un nopelnīt naudu.
Tur es pamēģināšu mācīties ceramics – taisīt kādus podiņus un figūriņas. Un tad kad Tu nāksi šurp tad taisīsim lielas lietas!!!
Vai Tu rakstīji Houskeeperei? Vai Tu vari izturēt? Man dakteris teica ka sirds vesela tikai reimatisms mugurā, tagad dzeru tabletes un ir labāk. Nekur neeju jo gribu sataisīt zīmējumus.
Inese cīnās ar Laim. Viņš ir tāds rat ka zvana vienmēr pašā pēdējā brīdī un Inese gaida un gaida un gaida. Viņa ir very nice girle un nemāk būt ratene bet es arī nezinu kā tādai būt Tev būs jāmācās. Dzidriņ mīļo, kā Tu jūties?
Xxxxxx M.
—————————
[no date]
Dzid!
Pie mums bija tik auksts ka kājas un rokas nevarēja pakustināt, tādēļ noadīju Tev zeķes. Iznāca too big, jo mazgājot izstiepās – bet vakarā sēžot pie galda vari vilkt. Mazgā ‘šad tad’ – jo zeķes nesilda kad ir savalkātas.
Nosūtu Tev linocut rokturīti, to nebiju ielikusi – jeb Tur bija otrs? Un nosūtu Windzor Newtown ūdens krāsas kas te mētājas apkārt – tās jau pasaules labākās krasas.
Atraksti kā iet? I am lonely! And poor! And sometimes happy for being so.
Xxxx M.
Kā iet ar darbu un veselibu? Un kā ar visu citu?
xx.
———————
[University of Sydney letterhead]
Mīļo Dzidriņ!
Nozagu Inesei šo papīru un rakstīšu Tev ‘very smart’ vēstuli. Patreiz līst lietus un ir ļoti auksts – bet Inese – all in pink, (nylon) – ir kaut kur nezināmā vietā pasaulē. Vakar aizbrauca uz Anitas kāzām. Es biju darbā un neredzēju, kā īsti viņa izskatījās, bet kad uzmēģināja – bija tāds – angel in pink. Taisna, pilnīgi gluda kleitiņa (nylona ar oderi) ar tādu pat rozi uz vēdera un caurspīdīgs tāda paša nylona mētelis, tas bez oderes, balti cimdi un kurpes. Vakar jau pēcpusdienā sāka līņāt, bet varbūt viņa (5 pm) tika vēl baznīcā bez lietus, bet šodien gāž straumēm un salst. Bet gan jau viņa atkal atgriezīsies, droši vien ar lielo Laimonu blakus viņa vakar izskatījās terrific. More feminine viņa neko nevarēja sadomāt – tieši baby pink, bet allright. Es pagājušo nedēļu strādāju pa 2 mājām un nu esmu nogurusi. Hershoffiene tagad grib mani visas 5 vai 6 dienas un tad domāju – tā otra māja, kur saņēmu darbu, man būs nākošnedēļ jāatlaiž. Tā būs vieglāk, un nopelnīs tikpat (ap £10) tad kā nekā varēs iztikt. Hershoff madama man nu ir ļoti laba – sadeva daudz drēbes – tur Inesei un varbūt arī Tev, kādas gluži labi derēs – 2 svārki, 2 blūzes, (3) dažas kleitas, divi mazi kardigani, 2 balti overolli ko pa māju uzvilkt.
Ja viņa nepaliks nejauka un tāpat uz priekšu – būs apmierināta ar darbu (un nedos par daudz) tad varēs dzīvot. Ar potterie, ko gribēju tur art centrā mācīties, viena dāma, kas sākusi to strādāt, teica ka neko nevarot nopelnīt. Mani etchingi arī nekas prātīgs nav un stāstus nevaru uzrakstīt – es nekam lielam vairs nederu – tik jāgudro, kā var maizi nopelnīt.
Kā Tev iet? Kā Tev gāja pa balli? Tā šalle izskatījās ļoti skaista, ko Inese Tev nopirka. Vai biji – la belle? Vai Tev ir tagad drošāks prāts par leavingu? Varēsi jau tikt cauri, vai nē? Un kā pa māju?
Es aizvakar aizgāju uz teātri pie latviešiem, ciemojās Melburnas latv. teātris te, izrādīja vienu komēdiju. Nu – tad es gan nebiju vēl redzējusi tik lepnu publiku – visas dāmas in furs. Brūnas un pelēkas un capes un stalls [shalls?] – vai Tu zini – disgusting tās platās madamas, kā lāči! Bet O.K.! Dažas jau bija ļoti skaistas un man nav žēl, tikai man izskatās tas mazliet tā overdressed. Bija arī daudz jauno cilvēku. Es jau skatos – kuŗš Tev derētu par pavadoni, kad atnāksi. Tu varēsi izvēlēties labākos, Tu ‘Doll’!
Un dzīvoklis būs varbūt cits jāmeklē – ja Inese dzīvos pie mums – tad jau vajadzētu 2 bedroom flat vismaz. To redzēsim.
Tā – es palasīšu Becketu, paspēlēšu, palāpīšu un pamazgāšu un svētdiena galā. Lai Tev labi iet!
Xxxxx M.
Pirmdiena.
Inī atgriezās happy. Laim. 10 reiz teicis ka viņa savā jauna outfitā killijusi visas ladijas. Eju uz darbu ——
Xxx
————————–
Sestdien.
Mīļo Dzid!
Nu ir par ilgu tas laiks, kad Tevi neesmu redzējusi un neko dzirdējusi – kā Tu dzīvo. Tikai cik Inese no telefona pasaka, bet tas ir par maz. Gribēju braukt uz Rutenbergiem un tur nolikt ar Tevi satikšanos – bet tanī sestdienā kad viņi gribēja es nevarēju iztaisīties ārā no šejienes. Tagad Rutenb. nav rakstījusi. Varbūt vēlk kādu weekendu aizbraukšu un Tu uz kādu stundu tur atbrauksi ar riteni.
Man tagad ir pie Heršofienes daudz darba – viņai ir jāmazgā visas stenderes un jāskraida pa dzīvokli apkārt un jāberž sienas un logi un viss kas – kur puikas ir piedūruši pirkstus vai kurpju purnus. Bet naudas viņa vairāk nedod – esot tas pats laika daudzums kā agrāk – tā ir, bet agrāk es nekā nedarīju! Tikai to es viņai nevaru teikt. Tur ir vēl otrā dzīvoklī 2 veči no Kanadas – Heršofiene gādā par tiem un es eju uzkopt arī tur. Tad nu šonedēļ dabūju vairāk naudas. Bet vēl nepietiek. Eju arī uz Art Centre – spiedu etchings – savas plates, bet kamēr iemācīšos kā spiest (esmu visu aizmirsusi) man nekas vēl tur labs neiznāk. – Tagad viņiem arī sākas brīvdienas un pēc tam es tur iešu katru nedēļu. Tad man jāsarīko latviešiem maza exhibition un jāmēģina kaut kas pārdot. Man žēl, ka pirmie nospiedumi nederīgi – tā teacheriene (hungerian) nemaz nemācēja pateikt cik mitram papīram jābūt – bet nu jau es šo to iemācījos un citus tā nesabojāšu. Bez tam – man jātaisa modernāk.
Man žēl ka avīzē vairs nav ko gaidīt – vai nebūs Tavs zīmējums!!! Bet kad Tu nāksi šurp, tad jau gan kaut ko ar art varēsi darīt. Arī tai art centrā var mācīties. Ne to – kā zīmēt, (tur neviens zīmēt nemāk un nezīmē) bet kā taisīt prints, silkskreen prints ir krāsaini un tie Tev labi iznāktu. Viņi tur tik taisa visādus plankumus – bet kad mazliet izlaistu tādas figūras, kā Tu vari – tad būtu cita lieta.
Universitātē ir Drama festivals – es biju 5 teātros, ar Ineses un Judy’s kartēm, šonakt pirmo reizi kārtīgi izgulējos. Inese ir pavisam bāla noskrējusies uz ‘discussion’ un ‘lectures’ un ‘plays’. Patreiz viņa guļ – vakar vēlu pārnāca, pēc play’as bijusi pie Ritas (+ Riņģu Jānis) aizvakar tie 2 bija te. Bet Laim. vakar nezvanīja. Ak tas Laimons, tas bad big Laimons!
Kad Tev visi exāmeni būs pāri?
Good luck! Mācies un izturi!
P.S. Otrdien. Tas Laimons bij atkal very good!!!
Xxx M.
—————————
13. nov. 1963.
Inese būs eksāmenu jau nolikusi – bija gan šorīt kā tāds megpajēns kas izkritis no ligzdas!
Tādi jau visi studenti izskatoties – viņa saka, negulējuši un bāli un nopinkojušies.
Rakti īsu vēstulīti, kā iet? Un vai Tu vari varbūt izzināt ko paps domā uz priekšu darīt – kā varēs nākošo gadu izdzīvot? Un ko tad darīs? Tu nāksi uz Sidneju un tad es gribu būt te, lai mēs varam dzīvot kopa. Man nav nekādas jēgas kā tas viss ies. Vajadzēs māju izīrēt vai sākt kādu citu bisiness.
Paēdu savu sandwichu vecenes apkārt giglij – jāiet darbā.
Xxx M.
——————————-
25. 11. 63.
Mīļo Dzidriņ!
Inese vien ar Tevi pa telefonu runā un es nezin cik ilgi neesmu Tevi dzirdējusi. Drīz nu Tu brauksi šurp? Es satiku Dagni Zariņu – tā iet East Sydn. Art Collegā, viņa solījās atrakstīt, kad tur ir eksāmeni, bet nav atrakstījusi, es otrreiz neesmu uz turieni bijusi, varbūt Tev būs jau aizrakstīts, kad ir eksāmeni. Tā būtu vislabāk – tad viņi jau zina ka kāds vēl grib ierasties.
Dagne esot pirmā gadā gājusi reizē arī universitātē, kamēr redzējusi kas labāk patīk. Un paticis labāk zīmēt un gleznot.
Jums esot laba houskeepere, tad es nebēdāju par to vairs, lai gan es ar bēdāšanu vien nekad neko labu nevaru palīdzēt. Man iet šā un tā pie tās žīdenes. Tagad atradusi ka es mākot labi gludināt un liek vīram visus baltos kreklus man gludināt. Man no tā sāp atkal deguns – bet jāgludina vien ir varbūt kādreiz būs labāks darbs – bet es jau nevaru sameklēt.
Manis nekur nevajag. Tagad spēlēju un iet labi uz priekšu, tikai tagad sāp labā roka, jo tai ir reimatisms vai kas. Tā es ķibelējos! Bet kādreiz jau man maksās pensiju un tad tas ir viss ko es varu sagaidīt. Grāmatas jau var sarakstīt, bet latvieši par tām nemaksā, tik taisa runas! Angliski es vairāk nevaru uzrakstīt. Vēl reiz vienu ‘poetry’ sūtīju, bet par to nav ziņu. Un nezin kur viņi likuši arī to pirmo.
Inesi ir water skiing a Hedliju, Davidu un Laimonu. Man jāiet uz latv. namu. Tur šodien būs igauņu un ungāru ‘writeri’ un tie grib izdot vienu grāmatu kur visi newcomeri pa darbam iesūtījuši. Bet es savus – neprotu ‘translatīt’!!! Nāc palīgā! Inesei nav laika viņa markij 2600 franču papers!
Es redzēju Philippe Entremont Ritas Streichas koncertā. Es stāvēju rindā pēc biļetes un viņš ar vienu baltu lediju un vēl vienu kungu un dāmu – (visi jauni kā teenageri) gāja garām. Un – viņš mani pazina! Nenokrīti gar zemi – es nemeloju! Viņš atcerējās mani no koncerta – varēja redzēt. Un tā kā es viņu nevarēju un nevarēju īsti pazīt un skatījos acis ieplētis un domāju – viņš pagrieza galvu tā, kā viņš ir uzfotografēts un pavēra tā lūpas, kā tur – es sapratu, ka tas ir viņš. Bet es jau negāju viņu apsveikt vai ‘thank you’ teikt. Viņš izskatījās par daudz pēc teenagera. Bet – tas bij thrill redzēt, ka viņš atceras. Te aizvakar bija Austra ar savu boyfriend No. 4. nezinu kā sauc, tas esot kāds universit. play’u producers (students, vai beidzis) mazs ar lielu pīpi, un tas piedaloties tanīs reception, kur tie pianisti un citi oversees mākslinieki tiek uzņemti, viņš stāstīja par Entremont – esot ‘shy’ un ‘shallow’. O.K.
Dzid – kā tad būs, ka Tu atnāksi šurp! Būs kādu laiku man kur parunāties. Ar Inesi runājamies gan, bet sestdienās es vienmēr esmu viena pati. Mrs. Ruitemberg domā ka man jāmeklē ‘very good friend’, bet es nevaru neko uzsākt. It’s not for me.
Patiesi man vajadzēja rakstīt franču valodā, lai Tu no tā mācies bet tad man būtu jālieto 5 gramatikas/grammer books. Es lasu tomēr franču grāmatu.
Lai Tev labi labi labi izdodas eksām.
Xxx M.
————————-
Mīļo Dzidī!
Kā Tev iet? Varbūt Inese šovakar varēs piezvanīt – viņa nebija mājās – vienmēr out’ingi! Un es nezvanīju, jo kas zin vai papu netraucēju ar savu zvanīšanu!
Es sapnī redzēju kā Tu sēdēji pie galda un pagriezi uz mani asaru pilnas lielas acis…
Es domāju – Tu laikam ņemies kā nabags ar tiem eksāmeniem!
Es ne uz kādām rakstnieku dienām nebraucu – nav naudas. Lai lasa un raksta kam ir. Piektdien sāksies art course – iešu tur, bet ko tur izdarīšu, kas to nu zin. – Kaut ko jau varbūt!
Biju East Sydney Technical Collegā Tev tos papīrus tur meklēt: Tur nu gan ir visādu jefiņu parāde! Cits tievs cits resns, bārdaini un mataini! Nekur tik jocīgus neesmu redzējusi. Viens tāds kā maiss (pilns zināms) staigāja apkārt pa visiem pagalmiem, ja mežā tādu satiktu – kokā uzrāptos no bailēm: viss spalvains un nesukāts.
Es domāju – cik es tur runāju ar to offices vīru, ka tur var viegli tos eksāmenus nolikt.
Es arī pagalmā redzēju trīs meitenes, kas zīmēja tur – perspektīvi – mājas, tas ir. Pļekst visu laiku un kaut ko skribina – nav vērts virsū skatīties – kas tur iznācis. Kad Tu būsi cauri ar savām leavinga lietām, tad atbrauksi šurp, aiziesim pie tām latvietēm, kas tur strādā (viena jau tur pasniedz stundas) un visu izprasīsim. Un tad Tu te pavingrināsies apmēram to zīmēt ko eksāmenos vajag – un varbūt dabūsi lielāko stipendiju. Tas – ja Tev Comwealth stipend. netiks. To jau diezgan grūti dabūt.
Viena meitene Lucis (to sauc) iestājās pag. gadā Comercial daļā un pusgadā pārgājusi uz arts. Viņa teica – lai Tu stājies iekšā kur gribi. Bet viņa domā, ka arī Tu pāriesi uz – Arts vien, jo pie comercial esot pavisam niecīgas lietas.
O.K. to Tu redzēsi. Tā pati meitene tikko kādā izstādē par savu pirmo portretu (eļļā) dabūjusi 1. godalgu £50! Tā Tev arī ies kad sāksi. Es tiešām domāju, ka Tu tur atradīsi sev vietu kur būsi happy.
Man sāpēja un vēl sāp labā roka plecā – nezinu kas ir noticis, tagad sildu un masēju, varbūt paliks labāk.
Inese man uzdāvināja divas lot. tickets, bet laikam ir tukšas. Papam arī laikam nekā. Jeb ir kas kritis?
Nu lai Tev labi iet. Un pērciet bundžās barību un pulverī (mašed potatoes utt.).
Xxxxxx M.
———————–
[Feb. 1965]
Mīļo Dzid!
Manā somā ir tikai tāds papīrs līdz ar nepabeigtu galvu – un uz tā es Tev rakstīšu vēstuli – esmu pusdienas laika brīvās minūtēs – un sēdu milk barā un dzeru pienu.
Es gaidīju Tavu vēstuli – tad redzēs kā tev iet. Man iet tā:
No pagājušās trešdienas esmu citā darbā, strādāju Summerhillā kādā faktorijā pie vīriešu jostu (belts) pakošanas. Man ir jostām jāliek sizes, jāpieliek ‘buckles’ un vēl šis un tas un jāaizspiež pogas (kas to buckl. tur klāt pie belt) tas ir diezgan grūti, sāp roka un vēders (!) no spiešanas, bet kad iemācīšos tad ies labāk.
Labākais šinī darbā ir ka man nav jāmērcē rokas ūdenī, un nav nekur jābrauc, es tieku darbā ātrāk kā līdz stacijai, jo faktory ir tanī ieliņā kurai mēs ejam pāri ejot uz staciju tā, kur ir post office, tikai man jāiet uz otru pusi.
Saproti! (Mājā ir atkal suns!)
Man šinī darbā jābūt no 8 am. Līdz 4.30 p.m. un ½ st. pusdienā un no rīta teatimes.
Es tieku mājās daudz ātrāk. Cik man ilgi tur būs darbs un kā ies – kas to zina, bet šodien jau ir 1 nedēļa nostrādāta. Tur ir vācietes un polietes un etc.
Vakar vakarā Tu piezvanīji, šodien saņēmu Tavu vēstuli – tā māja liekās ļoti laba telpu ziņā, ko Jūs esiet atraduši.
Man ir ļoti žēl ka es nevaru tikt – mūsu plāni par kopā dzīvošanu pagaidām izjūk, bet es nespēju samaksāt te (jau 2 ned. dzīvokl. nemaksāts = 18 gin. + £20 par telef.) Man jāpaliek te darbā un jāmēģina izdot Tava istaba. Vakar piezvanīju uz Unī housing offici, lai sūta studentes, bet šodien vēl neviena nenāk. Klavieres un manas bildes un daudz citas mantas mums nav kur likt – man te jāpaliek un jāgaida Tevi holidejās. Kā būs vēl vēlāk – to redzēs, bet tūlīt es nevaru aiziet.
Tu dzīvo pie Margaretes – raksti visus savus izdevumus, esi taupīga un apdomīga ar naudu, bet ko vajag – to izrēķini un ņem. Glabā savas mantas sevišķi to dārglietu somu ļoti carefully, neuzticies citām meitenēm un turi acis vaļā vienmēr par savu naudu un savām lietām. Cilvēki ir ‘more bad’, kā es agrāk domāju.
Tā tad – mīļo meitenīt, Tev ir draudzenes un būs labi, un lūdzu raksti man un stāsti man visu, lai mēs nekļūstam svešas un lai varam būt happy kad Tu atbrauksi! Citi saka (tas ir tie Freimaņi) ka Tev visos papīros un visur – jādod mana adrese, ka es dzīvoju Sidnejā un tad Tevi pēc beigšanas sūtīšot darbā uz Sidneju, nevis kaut kur uz ‘country’, jo Tu jau studējot esi prom no mājas.
Tā viņu meita dabūjusi tūlīt Sidnejā vietu.
Dažreiz man ļoti sāp sirds, ka es netieku uz Newcastli – bet varbūt man jācīnās lai te mums ir kāds stūrītis kur palikt kad brauksi šurp. Klavieres nav kur likt citur – tā es esmu apkrāvies un netieku nekur.
Darbā ir diezgan grūti, tikko roka tirpst, jo ir sastrādāta par daudz, tur bija tādas papes kastes jāloka, es sataisīju kādi 10 duči.
Mani tā priekšniece neko labi neieredz, pastāvīgi ir kreņķīga, nezinu kas viņai ir. Nu jāstrādā cik varēs.
Inese bija aizvakar te – viņa iet waterskiing pa weekendiem un viņa esot happy. Viņa grib ļoti daudz strādāt nākošā gadā un krāt naudu. Tas labi.
Man te būs jāpērk fridges – (tas nozīmē ledusskapis) jo neviens nenāks dzīvot kur nav fridga.
Ar sun iet tāpat kā agrāk. Izlaiž te un aiztaisa vārtus un te viņš klaigā un spārdās un nīkst un gaida kad viņi nāks. Un viņi atnāk, izsviež kaulu un aiztaisa durvis un spēlē radio. I hate thouse people!
Kaimiņš reiz teica vai es nevarot ko darīt lai viņi dzīvojot klusāk. Ja viņi par daudz ar to suni mani mocīs, es teikšu lai viņi ir more careful – Bet nezin kad tas būs.
Lai Tev labi iet un raksti bieži un tad brauksi arī un iesim uz teātri!
Saturday 27. Febr.
Ir jau sestdiena. Vakar dabūju nedēļas algu – tikai £11.16.- Bet O.K.
Zini ko es šonakt izdomāju: es izdošu manu istabu un dzīvošu Tavā! Tad man ir – backjards, citādi ja te kāds ienāk Tavā istabā, es esmu spiesta vidū savā tumšā istabā un ja ‘es eju uz poda’ jau man jāiet citiem gar degunu. Par lielo istabu es varbūt arī vairāk naudas dabūšu. Tāpat ja man atnāk ciemiņi tie vienmēr dzīvo pa ‘kitchen’. Izvēlies sev pareizo – labo istabu tur.
Xxxx xx x M.
Raksti man savu jauno adresi!
P.S. Sestdien 27. febr.
Tikko nācu uz Ashfieldu, maksāt par dzīvokli – un uz tā paša stūra (kur veikals) bija atkal axident. Divas lielas lifter mašīnas brauca vilkt prom sasistās mašīnas, ambulance arī bija. O.K.
—————————
Mīļo Dzid! Agrāk rakstīta vēstule jālasa tikai vēlāk ja grib –
Es jau gaidu vēstuli lai zinātu, kā Tev iet?
Man – bez pārmaiņām.
Nu jau 2 nedēļas ir nostrādātas jaunā vietā, bet es vienmēr vēl esmu nogurusi un piekususi – tomēr labāk jau jūtos kā sākumā un labāk kā slimnīcā. Tā slimnīca man paņēma visus spēkus, tādēļ es nevaru tikt uz ceļa.
Ir šausmīgi vientulīgi kad Tevis nav. Patiesi – es nu dzīvoju viena pati visā lielā dzīvoklī – neviens students ne zvana ne nāk. Es laikam par vēl tur uz Unī piezvanīju. Avīzē neesmu likusi.
Samaksāju tās £20 par telefonu. Tas nozīmē ka man esot rent’e (par telefonu) samaksāta līdz 1.7.65. Un tikai par sarunām būs vēl jāmaksā. Inese mazliet aizdeva naudu, lai varu uz reiz samaksāt. Tas būtu O.K.
Tagad vēl atliek tas lielais parāds Dutchenei, nevaru vārdu atcerēties. Vakar man atveda manas bildes mājā, no izstādes – tas nu gan bij viens mess ar to izstādi! Neviens darbs nenopirkts.
Daži domā ka – par augstām cenas bijušas. O.K. – Lai stāv.
Pag. svētdien biju uz to sieviešu korporācijas vakaru (tikai sievieši vien) lasīt kaut ko. Lasīju – kā es pa vāciju bēgļu laikos cīnījos.
Nekā sevišķa tur nebija. Visas tikai bēbēbē – nevajag tādu modernu latviešu teātri! Zoses! – Vai Tu jau nebrauksi pie manis ciemos? Ko tā ilgi gaidīs? Tev jau vēl jāved būs mantas. Inese nezin kad braukšot.
Kaķis 2 dienas, (jau šodien trešā diena) nav nācis mājā, nezin kur ir palicis, varbūt tāpēc ka suns te dauzās, bet viņš gan nebaidījās vairs no tā suņa.
Es guļu Tavā istabā. Dažreiz durvis vaļā, logs jau vienmēr vaļā.
Gribu zināt kā Tev iet?
——————————
[this and most of following written on exam booklet paper] [note at top]: Pagājušā nedēļā rakstīts – pirms Tavas vēstules saņemšanas.
Nu nejaukais pīlēn! Kāpēc Tu solīji vēstuli un – nav?
Ir svētdiena un man ļoti Tevis trūkst. Tas ir netaisnīgi, ka Tev vajadzēja iet uz Newcastli un man nē. Tev jābrauc būs biežāk šurp!
Es jau domāju ka būsi tagad, kad vēstule nebija – bet nesagaidīju.
Tomēr lai cik ļoti gribu iet uz teātri – vēl neiešu, gaidīšu Tevi. Jākrāj nauda. Uzrakstīju vienam studentam vēstuli lai ņem lielo istabu. Nezinu gan kā man ies pa Tavu mazo! Citādi labi – tikai vējš pūš kā traks, kad logs vaļā un ja logs ciet – tad man nav gaisa un es mirstu nost. Bet tomēr – es negribu lielajā vien palikt – tur tik tumšs, ka es nezinu ko iesākt. Te tomēr bakjards – lai arī suņa ‘mess’.
Zini viņi tagad tur arī vienu kaķi! Skaists gan! Melns kā zīda, spīdīgs un pagaru mīkstu spalvu un zaļām acīm, bet – bļauj kā nelabais no rītiem pie viņu durvīm. Tā kaķa un suņa dēļ vien es nevarētu lielā istabā palikt, te to lērumu nevar tā dzirdēt. Viņi tur dzīvniekus, bet netīra itneko – izlikuši kaķim pie durvīm ārā bleķa kasti ar zemi, ne smiltīm, bet melnu zemi, suns apgāzis un pieļepojis visu eju no viena mājas gala līdz otram ar zemēm. Viņiem tas nekas – bļauj un dzer un mazgā veļu! To viņa gan dara cauru sestdienu un svētdienu. Laikam visai famīlijai un tiem vīra draugiem arī, kas tur nāk dzert. Anyway – es jau kā nekā varu iztikt – labi varbūt ka tas suns ir – varu gulēt pie vaļā durvīm, kad par karstu.
Darbā sāk iet labāk, tikai rokas stīvākas – bet ko var darīt! Un zini – tur ir viens tāds pa pusei darbu vadītājs kuru es reiz vilcienā pirms 3 gadiem redzēju un man viņš patika kā vajag un viņš man pēkšņi uzmeta tādu tiešu skatu, ka es nolaidu acis un izmetos no vilciena ārā – tas gan tādēļ, ka bija Waverton klāt, bet viņš varēja domāt, ka es esmu tik shy – ka skrienu no vilciena ārā!
Anyway, te es viņu trīs nedēļas nepazinu. Viņš bija very nice, kad iznāca kāda darīšana, bet es uz viņu neskatījos un darīšanu man daudz ar viņu nebij – Vienu dienu viņš stāvēja kur man bij jāiet ar savām belt kastēm [at belt factory] garām – es uz viņu paskatījos un viņš uzskatīja mani tieši un cieši. Un vēlāk es domāju kur esmu tādu skatu redzējusi – mājās nākot atcerējos. Otrā dienā (nē tas bij pēc weekenda) domāju kā nekā ar viņu iepazīties, bet mēs abi esam palikuši ‘shy’ un tur viena zilacaina vāciete viņu vaktē tā, ka mēs nedrīkstam pat tik simple thing kā iepazīties. Bet ej nu sazini – varbūt tā lieta nebūtu tik simple, jo mēs bijām mazliet koķetējuši tai vilcienā pirms 3 gadiem, un tagad mums nav gluži innocent feelings. Patiesībā tas būtu o.k., bet tā vāciete laikam baidās un sargā viņu. O.K. Es neliekos vairāk ne zinis.
Vispār darbā man sāk iet ar katru dienu labāk. Nogurums jau ir – bet visur tāpat. Pie Read. Digest acis bij tik nogurušas, ka es nedrīkstēju vairs nevienu grāmatu lasīt. Patreiz man traucē viens pirksts, tam ir tā kā Laimona mammai – appampusi locītava, un darbā viņu samoka un tad sāp. Citādi – var iztikt. Alga 12/6/6. – Tikai pēc 4 mēn. maksājot bonus – ja to varot izstrādāt. Tagad jau es vēl pakoju tik lēni, ka nevaru īsti ne to 12/6/6 nopelnīt, tā kā daudz bonus es varbūt nekad nedabūšu. Bet varbūt. Man sāk tur patikt labāk tā dzīve, vienkārši, darbīgi cilvēki – kad strādā, nav nekāda smaidīšana, kā tas ir pie austrāliešiem – smaida un smaida un smaida un ko domā par Tevi, to tu nezini!! Te nesmaida, kad nav reason tam, bet tā jā smaida, tad zini ka par tevi domā labi. Es nevaru izstāstīt – bet tā kā tur uz kādiem 130 cilvēkiem ir tikai pāris austrālietes sievietes (vīrieši ir vairāk bet vīrieši tur vispār ir maz) tad visa atmosfaira ir eiropeiska, tas ir tā kā mēs agrāk mājās – gājām viens otram garām un nesmaidījām, bet tas nenozīmēja, ka esam dusmīgi. Un smaidījām un smējām – kad bija kāds prieks, vai sevišķi jautrs prāts.
Labi, kā var tā jādzīvo. Iekrāt naudu es itin neko nevarēšu, kamēr man tik daudz jāmaksā par dzīvokli. Bet ja neviens nenāk – un kā ar to varētu sadzīvot, kas atnāks – kas lai zina!
Uzmanies no saaukstēšanās – nesēdi tuvu pie vaļā loga, un neguli kur pūš vējš. Es arī mazliet esmu coldu dabūjusi naktī guļot pie vaļā durvīm. Te ir uz reizi vēsāks laiks pēc lielā karstuma un mēs neesam pieraduši.
Lidmašīna aizgāja pāri! Es vienmēr atceros Tevi, kad lidmašīna iet – un skatos un man tās sāk ļoti patikt. Vienu vakaru es redzēju kādu satelītu – taisni kā zvaigzne, bet skatos lēnām kustās un iet pāri pilsētai.
Ir jau otra svētdiena pienākusi, bet es tagad nosūtīšu arī šo vēstuli. Esmu ļoti ļoti priecīga ka tu rakstīji garu vēstuli! Raksti un sūti! Tā mūsu only communication.
Ir atkal svētdiena sestdiena tikai! un es Tev varu rakstīt – vakar saņēmu Tavu vēstuli. Raksti vienmēr tā – par visiem sīkumiem. Tas ir brīnišķīgi cik Tu labi vari latviski rakstīt un izteikt domas. Lūdzu raksti, varbūt tā, katru reizi kad laiks kaut ko pieraksti un nosūtīsi kad jau konvertā vairāk nevar iebāzt.
Tav jāraksta 1) lai Tu latviski tāpat uz priekšu varētu izteikt un uzrakstīt domas, 2) lai Tu mani kaut cik varētu noturēt pie dzīves, lai es nepalieku pavisam mežonis savā alā viens pats 3) lai vispār mūsu dzīve, ja tā nav kopā dzīvojama, vēl kādu laiku būtu kopā ar domām. Inese arī rakstīja pirmos studiju gados man vēstules – bet tagad liekās mēs tikai dažreiz varam kaut ko parunāt. Tādēļ ka vairs nezinām visus sīkumus kā mūsu dzīves iet – nezinām ko otrs domā un ko izcīna. Īstā dzīve jau nav tā kas ir jau gatava, izcīnīta, izdarīta – bet tieši tā darīšana un cīnīšana pati. Ne tas, ka nu jau tas vai tas ir padarīts un noskaidrots un viss tas ‘muļķīgais worrijs’ bijis nevajadzīgs, ne tas ir tik svarīgi zināt tikai iznākumu, bet ir svarīgs taisni tas ‘muļķīgais vorrijs’. Tāpēc – raksti visu. Redzi paps arī Tev rakstījis – ‘atdeva Tev tēvu!’ Tas nu ir tāds ‘grand expression’, bet arī pareizs – jo caur to, ka viņš izlasīja visu ko tu domā, ciet, pārdzīvo – viņš pie Tevis atkal nokļuva, Tevi saprata. Citādi – Tu esi viņa child, priekš kā tam ir šis un tas jādara, jāsūta kādreiz nauda – un viss ko viņš var darīt ir bārties lai dzīvo godīgi, jo viņš jau nevar būt klāt un zināt kā Tu dzīvo un kā domā.
Tā kā, ja mēs gribam mazliet vēl būt viena otrai kā tuvi cilvēki, ka var un zina kā viens otram kaut ko palīdzēt kad ir grūti (ne ar naudu vien, bet visādās bēdās un arī priekos) tad mums ir jāraksta. Citādi mēs satiksimies un nezināsim ko viens pie otra iesākt.
Es nezinu vai Tu manu rokrakstu vari salasīt – es jau rakstu cik godīgi vien varu, mans rokraksts pēdējā laikā ir diezgan traks – viss ‘iet pa gaisu’.
Es domāju par Tavu dzīvi tai hostelī – viegli jau nebūs, ja tur ir tik daudz trokšņu. Bet ja Tev iedod lielāku galdu (un to prasi!) tad taisi savu ‘world’, iekārto kur vien vari sev ‘conveniences’, kur nolikt mantas, kur turēt savas grāmatas, vai bildes kas Tev iepriecina, lai vari turēt tā, ka Tu uz viņam vari paskatīties. Galda lampu ņemsi līdz, jugu nopērc, ja vajag vaste paper bag nopērc lielu zem galda turēšanai un kaut ko mazu uz galda. Lai Tev ir glītas un derīgas lietas kas Tev dara darbu un dzīvi vieglāku. Lai Tu jūties laimīga kad nosēsties pie sava galda. Ej un runā ar citiem, bet turi sev savu pasauli, kur citiem jāprasa vai viņi Tevi var traucēt un tāpat apmēram rīkojies pret citiem – prasi vai Tu vari pievienoties viņām kad viņas grib kaut kur iet, prasi vai tu vari pievienoties viņu jokošanai un smiekliem mājās – un saki ‘excuse me’, kad atceries ka Tev jāiet darīt savu darbu.
Es domāju ka Tu to visu iekārtosi labi un – nedomā visu laiku, ko citi par Tevi domā un vai Tu viņiem patīci vai nepatīci, jo Tu mazāk par to domāsi un rīkosies visās vietās tā, kā Tev liekas pareizi, tad Tu patiksi visiem vislabāk.
Turi visu tīru. Savāc savu ‘mess’, kas Tev būs strādājot un to kam jāpaliek uz galda otrai reizei, krāsas piemēram – nopērc tam arī piemērotus trauciņus, tik daudz naudas Tev būs. Vai Tu scholarshipas naudu jau esi saņēmusi jeb to Tev paņems Tavi ‘gardiani’ kad tie tik traki tur rīkojas? Bet tā jau tas laikam nevar notikt.
Nezinu cik labi Tev hostelī būs – viegli jau visās vietās nebūs vienmēr cilvēkos. Tas jau Tev ir traucējis miegu – Tu par daudz domā par to ko citi domā – viņi neko daudz nedomā, tāpat kā te mūsējie: suns cauras naktis skrāpējas un traucē mani, viņi to nezina, vienu reizi eju garām logam – krāc ka visa māja līgojas bet mani suns jau 2 stundas ir uzmodinājis.
Tāpat tur – nedomā par citiem. Un saki ja Tevi kaut kas traucē, troksnis kad ir nakts, vai logs vaļā, vai gaisma ieslēgta.
Tas colds vai Tev nav no nakts gaisa? Es Tavā istabā katru rītu šonedēļ kad ir aukstāks pieceļos ar stīvu muguru un sapampušām acīm – tas ir pa pusei mana allergie pa pusei vispār veselības trūkums un age. Nezinu beidzot, vai es ziemā te tavā istabā varētu izturēt, es esmu par ‘weak’.
Šinī darbā patreiz man nav vairs tādu vorry par to, kā tik nu es savu darbu izdaru? Es izdaru un varu to labi izdarīt, tikai vēl ne ļoti ātri – tas ir tā kā ar pupu lasīšanu – jāpraktizējas.
O.K.! Pietiek skaitīt lectures. Nezin kad Tu tik daudz varēsi izlasīt.
Es dažreiz ieslēdzu radio, lai man pasaka pareizo laiku un tad klausos arī mūzīku, tad ir tāpat kā kad Tu būtu mājā. Jo – ir jau terribly lonely.
9 p.m. Ko es gan Tev esmu pierakstījusi!
Piezvanīja Birstiņa kundze un – rītā atbrauks 10 a.m. un paciemosies pa dienu un vakarā iesim uz latviešiem – kāds literārais vakars. Inese atsūtīja vēl iesvētību bildes, ko Zusters fotografēja. Dažas tumšas – bet o.k. Es domāju – nesūtīšu Tev kad atbrauksi tad paņemsi.
Ice creama mens spēlēja un man gribējās iet pirkt, bet domāju: labāk pastāvēšu ‘uz galvas’ un tā arī izdarīju un esmu satisfied (Bet apēdu daudz maizes…) –
P.S. Vakar biju ar Birst. k. pie latv.
Mēs sēdējām pie viena galdiņa (jaunā kafejnīcā tur) Pēteris Beniti paskrēja kaut kur garām – pamanīja ka es uz viņu noskatos – atgriezās durvīs un pasveicināja!!!
For honor of you…
————————
Piektdien 6 p.m.
Saņēmu Tavu urgent letter!
Nu redzi kā Tev iet! Kāpēc Tu rakstīji tiem svētajiem velniem to vēstuli! Bet Tu jau domāji to labāko. O.K. Es Tev uzrakstu to note. Bet kā Tev tur tā dzīvošana būs – to jau es arī nezinu, tik to zinu, ka tanī istabiņā hostelī kopā ar otru Tu nu gan nevarēsi dzīvot un strādāt.
Man te tik vientulīgi un nelabi, ka es nezinu kā es izturēšu. Ja nebūtu tā ‘money trouble’ es tūlīt, tagad tūlīt, sapakotu savas mantiņas vienā koferī un brauktu uz Tevi. Es domāju – ka Tu mazliet būsi nokārtojusies ar savām lietām, tas ir sākusi tur kārtīgi jau dzīvot savā istabā ar Margareti (tik apdomā labi, kuru istabu Tu gribi un prasi to!) tad lūdzu kur un kā vien vari apjautājies par jobu man. Paprasi kādas faktories tur ir, tagad es te jau mazliet iemācos packing work in factory, un pēc pāris nedēļām jau būšu experienced, es varētu tur tādā jobā iet, un tā varbūt es tomēr vēlāk varētu braukt pie Tevis. Protams tagad uz mani jau Jūs negaidiet, ņemiet trešo girli, ja Margarete grib un ja Jūs variet atrast un dzīvojiet.
Bet kas taisīs ēst, kas mazgās traukus? Esiet uzmanīgas ar ēšanu – Tu nedomā tik par savu svaru – tievāka kā Tu esi Tu nebūsi tik attractive – tici man, un ēd godīgi, lai tur ēdienā ir piens, sviests, olas, zivis gaļa, siers, zaļi vegetabl, vārīti vegetable, cornflakes, augļi. Un katru dienu tā, tas viss.
Es paņēmu junket tablets, ļoti labi, kad vakarā ir palicis pāri piens ko man negribas dzert, es ieleju bļodiņā un pieleju ūdens karotē izkausētu junket tableti – pēc 15 minūt. man ir junkets uzkaisi sugar, vai ar kādu augli piem. banānu ir ļoti labs saldais ēdiens.
Kā Jūs saimniekosiet par to padomā.
To blondo no tā eksāmena es atceros gan, mēs jau domājām ka viņš ir east Sydnej tekā. Nu lai nu viņš interesējas vien par komunismu, kārtīgam cilvēkam vajadzētu būt lielai interesei par komunismu, tikai viņam būtu jāizstudē – ka komunisms ir the most bad and sad thing that had happened to humanity in this century… Par to manu jobu – tā lēnām padomā – kad satiksi cilvēkus un tāpat ar Margareti – varēsi apskatīties kāda dzīve un viss ir tanī Newcastlē un vai es varētu nopelnīt tik daudz lai varbūt vēl maksātu te 3 ginejas par šo dzīvokli – jo es neticu ka es atrastu ‘meeteri’ uz visu dzīvokli, es jau nevaru vēl atrast uz to istabu. Bet varbūt atradīšu.
Viss jau man te būtu teorethically good – strādā tagad te cik vari (kādu vieglu dzīvi gribi sagaidīt!) dzīvo un nepīksti. Bet man dažreiz (un gandrīz vienmēr kad atnāku mājā) ir tik lonely un man ir tik žēl ka mēs nevarējām tā izdarīt kā gribējām – aiziet uz Newcastli saņemt dzīvokli, iekāroties labi un dzīvot pāris gadus kā īstā home.
Esi prātīga un buildij ‘savu dzīvīti no gala’ ‘allright’ visās lietās mācies labi, turi kārtīgas drēbes, esi facy, tas laikam nepareizi, es gribu teikt – chouse your friends un neņem kuru katru par friendu lai tā ir girl vai boy. Novērtē, bet esi laipna un social ar visiem.
Lūdzu raksti visus sīkumus kā Tev iet.
Un tad varbūt mēs vēl nākošgad, vai pēc gada – vai kā nu tas iznāks varam taisīt to home.
Ja šogad neiznāk, varbūt citu gadu. Un varbūt atrodās vēl kāda lielāka māja tad kur iet iekšā, jeb šinī pašā es arī varētu ‘iefitīt’ vai kā – to es nezinu.
Negudro par to daudz – tikai zini ka es gribētu uz Tevi iet kad vien apstākļi tādi būtu ka es varu. (Es atrodu ka Tavai istabai var durvis turēt visu laiku vaļā, lai tā vecene kādreiz nāk veļu kārt – tas nekas. Tā es dzīvoju un skatos bakjardā, lai nav tik lonely). Kad Tev izrakstu visu tad var atkal dzīvot.
Raksti man arī. Xxxx M.
———————
25.3.65.
Dear Dzid!
Sestdien Inesei dzimš. diena un es dāvināšu kādus palagus, cik varēs nopirkt. Es domāju – es nopirkšu arī no Tevis – un tad būs ja ne viss, tad puskomplekts, teiksim 3 seti, (3 reiz pa 3 palagi), bet nezin vai to varēsim atļauties, es nezinu cik īsti maksā. Mēs katra varētu likt kādas 2 mārciņas, vai nē? Ines vakar man piezvanīja un es teicu, ka domāju dot viņai kādu palagu un viņa bija very thrilled jo viņai pirms kāzām tādas lietas mazliet jāsagādā, lai ir krājumā mazliet tādai dzīvei vajadzīgās lietas.
Jeb liksim £2/10/- katra un tad jau mazliet iznāks, vai nē? Es krāju un neēdu gaļu un visādi ņemos, bet neko nevaru iekrāt. Pag. nedēļā palika pāri 30 šiliņi, šoreiz 40 šil. tas ir pa 2 nedēļām darba £3/10/- palicis pāri. Bet nav ne zeķe nopirkta, bez ēdiena tikai, šīs divi nedēļās nopirku: šķērītes (lētas, mazas) nagu vīlītes, mum, roku krēmu, rozā smērīti (ievainojumiem) vienu gab. ziepes, vienu gab. virtuves katlu pucējamo – un tas ir viss, ak jā – 10 šiliņi par latv. sarīkojuma biļetēm man un Birstiņa kundzei, jo viņa man izmaksāja tur vakariņas kas viņai iznāca gandrīz divreiz tik daudz!
Tev ir atsūtīts paziņojums lai Tu samaksā atkal radio licenci £2/5/- Un es gudroju – vai neteikt ka Tu esi aizbraukusi uz Newcastli un te neviens neklausīsies radio? Es tagad šad tad ieslēdzu, kad man pulkstenis apstājies, bet bez tā es varētu iztikt. Es nezinu ko darīt?
Darbā viss būtu O.K., tikai rokas paliek atkal tādas smagas darba strādnieka rokas – ‘biezas’ un nogurušas, bet es labāku darbu neko laikam nevarēšu atrast. Jāmācās ar šo pašu strādāt cik uzmanīgi var. Bet kad ir biezās, lielās belt’s, neko tur citu nevar izdarīt kā jāspiež no visa spēka lai aizpogātu. Anyway – citādi es esmu tur happy.
Ar to Mr. Steven, ko es vilcienā redzēju, mēs ne vārda vairs nevaram parunāt, kā viņš juta ka es viņu varbūt atceros – mums viss iet greizi: Kā viens skatās, tā otrs nolaiž acis un ‘vici versa’ tas ir šausmīgi. Tu neticētu ka veci cilvēki (viņš nu gan nav tik vecs un es jau nekad nebūšot veca…) tik jocīgi var būt.
Bet Tu jau redzēji kā tai teātrī tai smilšu kastē, tā vecā māte ķērās nāves eņģelim ap kaklu!
Bet šis viss ir joks, Tevis uzjautrināšanai. Jo ir tik vientulīgi un klusi ka nav neviena. Kaķis nu sāk atkal nākt. Pa naktīm dzenu ārā, jo bail ka nepietaisa ‘mess’. Bet kur viņš pa nakti iet – to es nezinu. Suns jau te viņam neliek miera.
Atraksti ko ar to licenci darīt? Man nav naudas ko maksāt un es domāju, vai Tev ir vērts sūtīt un maksāt te? Pa lieldienām iesi pie Ineses izklausīties plates un radio. Un – iesim uz teātri. Es vēl nekur neesmu bijusi. Ka ziemā nāk – es nezin vai tomēr neizdotu labāk Tavu istabu nekā lielo, ja tik vispār kādam varētu izdot. Neviens neatbild –
Nu nosūtīšu šo tūlīt šovakar (piektdien). Sestdien varbūt tad saņemsi. Raksti kā Tev iet.
Xxx M.
————————
Dzid!
Kapēc neraksti? Vai manu vēstuli saņēmi? Vai esi jaunajā dzīvoklī? Kā iet? Ņem sev labāko istabu (ko var dabūt). Gādā arī par ēdienu – visa ziema priekšā kad būs jāstrādā un jāstrādā! Atceries kā pagājušā ziemā nāci mājā (Crows Nestā) nogurusi un piekususi un es vakariņas jau taisīju. Kas Jums taisīs ēst? Ja Jūs pašas – tad taisiet prātīgi lai vienmēr ir vegetable, un piens un gaļa un sviests un siers u.tt. katru dienu! Nenolaid no sākuma enerģiju un Dieva dēļ – netaisi sev kaulus redzamus.
Man ir briesmīgi vientulīgi un mājā es neko negribu strādāt, ne zīmēt ne rakstīt – tikai pabungot dažreiz klavieres. Darbā piekūstu no stāvēšanas kājās un rokas nogurst, bet nu jau citādi iet labāk, ar cilvēkiem, ar visādām vācietēm un krievietēm varu puslīdz labi sadzīvot.
Nav man neviena studenta nekā kas istabu gribētu ņemt. Maksāju savu algu par šo dzīvokli!
Tev bij 2 vēstules: nosūtu tās Tev, no dentista un no jaunatnes. Tu noteikti pieteic darbus. Apskati ko varēsi sūtīt un tos uzraksti. Vēlāk, kad sūtīsi var jau vēl mainīt ja grib. Varēsi te ierāmēt, ved šurp vai manus rāmjus, vai varēs izlietot. Ja agrāk neiznāk tad gaidīšu Tevi uz lieldienām te. Es nemaz nezinu kad īsti ir lieldienas, vai Tu tad vēl varēsi zīmējumus no šejienes aizsūtīt? Ja nē – tad vai nu ierāmē tur, vai brauc kādu weekendu agrāk šurp.
Gaidu vēstuli no Tevis. Par mani nebēdā, laikam jau tepat vien man jāstrādā un jādzīvo. Kad atbrauksi tad vēl visu pārrunāsim – jo tad redzēs kā Tev iet.
Xxxxx M.
———————
Svētdiena 28. 3. 65.
Mīļo Dzidrul!
Tev vēstule vēl nav nosūtīta – sūtīšu rīt otrdien jau saņemsi. Vakar biju Ashfieldā, maksāju dzīvokli un nopirku Inesei vienu pāri (1 virs un 1 vienu apakšpalagu) ‘Actil’ sheets, tie esot tie labākie, bet šausmīgi dārgi arī, 2 palagi (single bed) 66 šiliņi. Tā kā vairāk par 2 es nevarēju nopirkt, jo man nebij naudas. Un tie 66 šiliņi bija apmēram viss, ko 2 nedēļās iekrāju. Bet man atsūtīja no hospital fonda 18 šiliņu un šo nedēļu atkal iekrāšu 30 šiliņu – un tie būs ko ‘uzdzīvot’ pa Lieldienām. Būtu labi ja nebūtu 10. aprīlī jāmaksā hospital fondam atkal £5/0/0 – bet būs jāmaksā.
Inese ar Laimonu vakar pēcpusdienā uz 5 minūtēm ienāca – giglij kā sivēni un aizbrauca atkal lai taisītos uz kādu partiju. Inesei pagari mati izaudzēti – nav jau labāk, bet pārmaiņas pēc o.k.
Vakar kamēr es biju Ashfieldā, kaķis palika istabā. Atnāku – domāju kad to tepiķi es Tavā istabā tā esmu salocījusi, tā abi gali salocīti pāri viens otram uz vidu. Atsperu vaļā – kaķis pietaisījis čupu un apsedzis!!!
Biju dusmīga ka briesmas! Jo es tikai pāris stundas biju prom, un citureiz viņš paliek visu dienu un nedara dumības. Es sabukņīju viņu pa tepiķi un izsviedu ārā. Viņš pēc brīža metās ar lielu švunku atpakaļ – es ar roku pretī, bet tad nu nabagam trāpīja pa degunu un aizskrēja pāri sētai ka nagi vien noskrapstēja. Šorīt atnāca gan, bet suns bij te un es to dzinu prom un kaķis nobijās un aizskrēja atkal atpakaļ uz kaimiņiem. Man viņš jādabū prom no šejienes. Te viņam iet grūti un es viņu nevaru žēlot – viņš ir blusu pilns ka kust!
Šodien ir tik skaista mild un nice day, ka man asaras birst, ka man jātup vienai te mājās. Bet neko nevar izdarīt. Tālu es ciemos braukt negribu, jo nav spēka, bet ar mašīnu man neviens klāt nebrauc. Es gandrīz darītu visu – lai kāds brauktu. Ko Tu domā par to ‘bucheri’? Viņš vēl arvien nostājas varoņa pozā un skatās gaisā, kad es ieeju tur gaļu pirkt. Nebiju tur bijusi visu mēnesi un vakar biju. Nē, tas bučers nevarēs sadomāt ko darīt, bet kāds cits būtu jāapskata. Tā kā – lūdzu brauc uz Lieldienām šurp, kamēr vēl man nav kāds vecis pie sāniem.
Es vakar saslaucīju visas nedēļas ‘suņa mess’ un sametu dārza kaktos, tagad te izskatās tīrs un glīts un nesmird arī. Es sēdu ārā un veļa žūst. Patreiz ir burvīgi silts un jauks laiks!! Uz lieldienām kad brauksi, paņem līdz to savu letter booku. Varbūt es tomēr pamēģinātu iemācīties to jauno gludo rakstu un uzrakstītu savu dzeju krājumu?!
————————-
[early April 1965?]
Ir atkal svētdiena un nav nevienas ziņas ne no Tevis ne Ineses, tā es metos backjardā un raku un plucināju to, kamēr sviedri pilēja gar degunu un laistīja zemi, bet mati, (kas vakar izmazgāti un no rolleriem tikko noņemti) sagāja vienā sprogainā čupā. Tagad vāru vienu lielo veļas katlu ar karstu ūdeni un es liešu to uz nezālēm, viņas tā saaug, ka es varu beigts būt un nevaru visas izrakt. (Uzlēju – bet kas tas viņām!!) Šīs pēdējās nedēļas algai klāt bija £1/8/- mans ‘bonus’, ko esmu izstrādājusi pāri par normu! Bet nākošnedēļ nezin vai būs – jo nav tik daudz no veikaliem pasūtīts ko mums tādā daudzumā pakot. Žēl, bet neko darīt. Varbūt vēl vēlāk būs.
‘Meeteri’ neesmu sarunājusi, esmu zvanījusi un rakstījusi dažiem, bet jau par vēlu. Tagad līdz lieldienām lai ar nav – būs Tev labāka ciemošanās.
Ļoti gaidu ziņas kā Tev iet.?
Man darbā apmēram tāpat, dažreiz vieglāk dažreiz grūtāk. Tas vadītājs Stevens ‘keeps an eye’ on me, nezinu īsti kāpēc un sievieši sāk ‘keepīt an eye’ on me, ko es tur daru ar viņu? Es uzmanos un esmu prātīga, jo sievietes ir šādās reizēs tīrie velni – viņas Tevi tūlīt iebāzīs zemē, ja tu būsi kaut ko iekarojusi vai aiztikusi, ko šās nav darījušas (vai nevarējušas izdarīt) Tā kā, labāk netaisīt nekādas ‘romances’, bet tas St. pats tur skraidīja un meklēja nelaimes!
Tagad es nemaz neskatīšos uz to pusi, jo man bail no vecenēm.
Mājās kaķis šad tad atnāk, paēd un sāk taisīt blusas un es tad viņu metu ārā.
Vienu rītu viņš brokastīs paēdis guļ virtuvē uz dīvāna stūra. Es ģērbos un taisos uz darbu un kā es gribu iet ārā, slēgt durvis ciet un arī kaķi mest ārā – kaķa vairs nav! Man jāskrien uz darbu bet tas pagāns ir noslēpies! Atradu pašā kaktā aiz zeķu pakas zem gultiņas virtuvē! Bija viss izvandīts kamēr saķēru un izmetu – jo es negribēju atkal atrast tepiķi salocītu … Bet kastē man kaut kas cits ielikts ne smiltis viņam.
Tikko atnāca (Jonijs) Kluinas kungs un Inārs Kalniņš – es biju atkal ielikusi matos dažus rollerus un nezināju kur sprukt – beidzot kā nekā nomierinājos.
Viņi atbraukuši pēc bildes, kas bij uz izstādi – es to biju aizmirsusi, ka tā jāatdod! O wēh!
Un tagad man būtu jāraksta kāds stāsts, bet es esmu pavisam ‘iztraucēta’ un nezinu kā mierīgi rakstīt. Tā man vienmēr ir, kad svētdiena paiet, pirmdienā es varētu sākt rakstīt, bet tad ir jāiet uz darbu. Un pa nedēļu – nav laika.
Trešdiena.
Lietus līst un ir vēss. Tu uzmanies ka atkal nesaaukstējies. Vai Tev ir kaut kas silts ko vilkt? Džemperi un cardigani? Un lietus sargs ir te! Nu vairs tikai mazliet vairāk kā 1 nedēļa un tad Tu būsi te.
Mums darba būšot tagad mazāk un mēs strādāsim kādus 2 mēnešus tikai 4 dienas nedēļā. Naudas tad būs atkal pavisam maz – bet labāk tā, nekā pavisam kad atlaiž, kā pie Read. Digest.
Inese nav visu laiku zvanījusi. Viņa teica ka viņai ļoti daudz jāstrādā – jo viņa iet Teach. Collg. Un patur visas lekcijas Unī! To tikai professori zinot jo citādi viņa tā nedrīkstētu saņemt tik lielu Teach. Col. stipendiju. Rītā varbūt būs Tava vēstule bet varbūt nosūtīšu šito Tev agrāk. Lai Tu mani neaizmirsti! Man atrakstīja kāda dāma no Melburnas cik viņai ļoti patīk mana grāmata un viņas vēstulē ir noraksts no kādas ‘Dāmas vēstules no Amerikas cik tai ļoti mana grāmata patīk — ! Bet ko tas man daudz palīdz! Neko!
Bet Amerikā un Melburnā vairs nevarot dabūt manu grāmatu un gribot vēl pirkt – tā kā varbūt izpirks visus 700 – bet atkal – ko tas man līdz! Man jāiet ar tiem kungiem ‘plēsties’ lai viņi man maksā. O wēh!
I am the most stupid thing in the world!
Piektdiena. 5. p.m.
Varbūt vēl Tev nosūtīs līdz rītam šo vēstuli.
Atkal dabūju £1/8/- bonus!
Bet jāmaksā Hospital fonds!
Ceru būs no Tevis vēstule mājās –
Xxxx M.
—————————–
Mīļo Dzid!
Gaidu ziņas no Tevis, kad brauksi šurp? Brauc un dzīvo May holidejās pie manis. Es nevaru viena izturēt.
Zini – es aizrakstīju vienam music student’am kas meklēja flatette.
Viņš atbrauca un istaba viņam patika un likās mēs jau sarunāsim. Tad viņš prasīja vai es ‘nemindīšu’ viņa friends. Un tur es laikam nemācēju pietiekami labi apsolīties, ka būs o.k. ar friendiem. Jeb arī viņš pats sadomāja, ka te ar friendiem nebūs nezin cik happy. Viņš atrakstīja ka nenāks. Bet Tu zini – tas bija the most sweet person I have ever seen! Garš, blonds, un viņam bija skaistas acis un viņš sarka – vai tas nav Tavs Denis?
Viņš bija tik nice, ka es ilgi neesmu tik happy bijusi un tā smaidījusi kā ar viņu. Viņš lika man justies vecai mīļai māmuļiņai bet es tāda biju happy, it kā viņš būtu kāds tik tuvs kā radinieks. Viņa vārds ir Douglas Murcutt, 8 Linkmead Ave. Seaforth. Viņi ir 5 bērnu u.tt. Vai Tu viņu pazīsti? Ja tas ir Denis – skrien šurp un tūlīt precē viņu nost!
Bet istabu es laikam nevarēšu izdot, man arī bailes, ka nevarēšu Tavā istabiņā vien padzīvot. Šo Douglasu es gan būtu ņēmusi par īrnieku – bet es viņa dēļ būtu droši vien tā vorijusi, ka es nebūtu varējusi mierīgi dzīvot, es vienmēr domātu – vai tik tā bij labi un vai tik tā nebija.
Dzidrī – brauc šurp. Man vajaga kāda cilvēka, es esmu gluži kā tāda old rat.
Zini – kaķis bija ļoti slims, 4 dienas absolūti neko neēda un nedzēra, tikai gulēja ārā, istabā arī nenāca. Vakar un šodien sāka ēst. Vakar kad pirmo kumosu gribēja ēst – viņam nebija spēka to no grīdas paņemt. Bet šodien jau ēda malto gaļu kā traks. (Suņa) kaimiņi beidzot ir atkal laipni. Un – vakar kungs palicis mājā (jo sāpējusi kāja) un notīrījis visu front garden – apgriezis to koku un rozes un izravējis un uzracis – māju vairs nevarēja pazīt kad es nācu no darba mājā – es sāku kliegt oh un ah!!! Un viņš iznāca no istabas un bija pats tik happy, ka bija ‘kā no jauna piedzimis’. Viņš teica ka nostrādājis 5 stundas un es ticu. Bet tas ir nu labi. Tagad man par to nav jābēdā, jo tās rozes jau ielai auga pāri.
Brauc šurp. Ja dzīvē vēl ir tik warm personality’s kā tas Douglas, tad Tev ir lielas chans’es būt happy!! See!!!
———————————
[5.5.65. – date received?]
Dear Dzid,
Kā Tev iet? Kā ar draugiem, kā ar mācīšanos, kā ar dzīvokli – vai ir lielāks galds, vai meitenes uzvedās klusāk?
Man iet puslīdz labi. Šonedēļ jau atkal jāstrādā 5 dienas nedēļā – jo darbs atkal vairāk. Vismazākā alga bij tai nedēļa kad Tu te biji, un es biju pavisam nobijusies par to. Tagad atkal mazliet bonus nāk klāt. Vienam (vai vienai) muzic student aizrakstīju, ka man ir ‘room to let’. Patreiz es atkal guļu savā vecā istabā, vispār man dzīvoklis nemaz nav par lielu. Tikai zeķes, bikses vai citas mantas dažreiz ilgi jāmeklē – jo nezinu kurā istabā tās atstāju!!
Darbā iet o.k. Mr. Stevens man ir draudzīgs, ienesis sildāmo krāsniņu tieši pret manu vietu, un reiz mēs aprunājamies – viņš prasīja vai man ir viena beautiful daughter? – Es teicu ka man ir 2! Viņš mūs redzējis pa logu, kad mēs gājām uz staciju. Mēs apstājamies (ar to lielo koferi) taisni pret viņa māju, es Tev neko neteicu jo Tu izskatījies ļoti labi, bet ja es pateiktu, ka varbūt kāds skatās, Tu nobītos.
Jā, viņš laikam Tevi ir redzējis vairāk reizes uz ielas un laikam jau mani arī, viņš teica ka kāds tur shopkeepers (uz šī stūra) vienmēr izejot ārā un noskatoties Tev pakaļ, kad Tu ejot garām. To viņš izteica it kā neapdomājis – tā tad viņš pats ir skatījies vairāk reizes! Un tāpat par mani viņš teica toreiz – redzējis uz ielas. Any way – viņam ir sieva un kādi 3 g.veca meitiņa un vēl būs otrs bebis… Tādi tie vīrieši ir – sieva un bērni – bet acis skrien apkārt nezin kur. Tā tad lūdzu neiemīlies par daudz savā Richi, jo viņš tāds pats.
Mūsu kaimiņiene, tā suņa vecene, svētdien atkal kaut ko tur stāstīja ka viņas bērni apskatījuši mūsu white cat, un tad teica kad viņu cat jau noindējis kāds negribot, jo tas to suni gribējis visvairāk indēt… Un kāds (vai kāda?) New Australian sitis tam sunim ar lietus sargu, varbūt tas esot tas vainīgais. Es noskaitos un teicu ka es arī esmu situsi tam sunim ar lietus sargu un lējusi ūdeni virsū, jo es neļaušu lai viņš man saplēš zeķes un apēd visu atejas papīri – bet noindēt nestāv nekādā sakarā ar to, ja sunim uzdod pa galvu. Un es teicu, lai viņa noskaidro kas tas vainīgais un nerunā par visiem, jo tas ir humiliating. Es biju īsti droša un teicu ka es šo to arī tanī lietā zinu…
Es nekā nezinu – bet es domāju ka suni ir noindējis viņas pašas vīrs.
Es zinu cik ļoti viņš to suni ienīda, reiz viņš tikko bija atnācis no darba un suns bij saplēsis visas avīzes, viņš patreiz sauca to suni, kas es nācu – un viņam bija gluži balts ģīmis no dusmām. Pa ielu pastaigāt ar suni viņš neko nevarēja iet, jo viņš ir par daudz klibs. Viņš brauca sestdienās ar riteni uz Ashfieldu, lai suns skrien līdz un dabū izkustēties, bet reiz pēc kāda brauciena viņš tā bija piekusis, ka sieva viņu veda pie rokas gar mūsu vārtiņiem. Tā kā – es domāju – viņš atstāja tam Jackam saindētu suņa gaļu un pateica lai Jacks suni pabaro. – Ja es būtu detectīvs es tā viņu izmeklētu.
Un kāpēc viņš sievai teicis: „Ja es savu suni atradīšu uz ielas noindētu – es noindēšu visai ielai suņus?” – Kapēc viņš domāja ka viņa suni kāds indēs?
O.K. Pēc tās manas dusmīgās pateikšanas lai viņa nerunā bet izmeklē kas vainīgs, (vai nu viņi ar vīru ir ko runājuši vai), šodien viņa ienesusi manu un viņas garbadž bin! Nekad nekad tā nebija darījusi – Un pati bij pie veļas mašīnas un tūlīt teica – „kā man iet vai es tai pat darbā utt.”
Nu Tu atkal nevarēsi salasīt!
Piektdienas vakarā aizbraucu līdz Inesei. Paskatījos kā viņai iet – viņai bija tas pats 3 gadi bijušais franchu students!
Tu nepērc ‘skivi’, te varēs labāk nopirkt… (Got it?)
Vai Tu brauksi šurp?
Tavas zemenes jau 2 uzziedēja!
Laimonam arī. Man un Inesei vēl nezied. Visi stādiņi aug labi. Maija holidejās būs salāti un redīsi ko ēst. Tā tad – brauc.
Trešdiena
Man šodien bija ne visai patīkami kad man darbā boss prasīja kāpēc man vienu nedēļu iznāk bonus otrā minus (mazāk kā norma). Es pati nevarēju atbildēt jo to manā klātbūtnē prasīja manai ‘bosenei’ – viņa teica ka tas tā gadījies, bet tas ir tāpēc ka dažreiz nav ko darīt. Anyway – man par to ar Tevi nemaz nav jārunā jo tie tādi sīkumi – bet man gribās ar kādu runāt.
Lai Tev labi iet. Nesaaukstējies un par daudz neiemīlies tanī Richī.
Raksti, s’il vous plais!
Xxxxx
M.
—————–
Trešdien, 5. maijā, 1965.
Mīļo Dzidrī!
Sēžu savā gultā un man blakus ir Tava vēstule un dāvana. It’s very very sweet! Paldies, paldies! Man taisni to vajaga. Nupat vienu dienu ģērbjoties domāju – jādomā par pirkšanu, citādi vienā brīdī tas vecais ‘combinē’ izjuks un es palikšu bez peticote uz ielas vidus. Un Tu par to esi domājusi!
Es pie Ineses gan dzirdēju – ka Mother’s day nāk un Inese prasīja ko lai man dod – es teicu rīta tupeles. Un tā palika, ka viņa nopirks man kādas varēs atrast. Bet ka Tu man arī ko pirksi un sūtīsi – tas man nemaz nenāca prātā, jo Tu jau esi tur prom un very very busy. Šodien nosūtīju Tev vēstuli lai Tu man raksti, un nākot mājā redzu pie kaimiņu virtuves durvīm nolikta viena paciņa – paskatos tuvāk – man! Vēl vaļā taisot nesapratu ka no Tevis, jo bija jau mazliet krēsla istabā un nevarēju īsti rokrakstu redzēt – bez tam tur tā adrese zīmēta. Un tad izkrīt vēstule un kartiņa ar sirdīm!… Un es biju happy.
Vai tas Tavs sadomāts dzejojums uz tās kartiņas? Tas ir gan sweetākais ko var izteikt motherei!!! Tu esi very nice un very clever.
Bet kapēc Tu līdz rītam dzīvo pa partiju? Redzi kā godīgi puikas (Rich. un Noddy (!)) tā nedara. Mācies Tu arī laikā iet mājas, ka neiztaisi atkal bad story. – Un kāpēc tad Rich. nebija?
Ko Tu esi izdomājusi darīt pa May holidejām un kad Tev viņas sākas?
Inese Tev teicās pirkt – nē, es nedrīkstu pļāpāt, man tikai bail ka Tu pati to sev nenopērc.
Un ko Tu gribi lai es Tev dāvinu uz dzimš. dienu?
Šodien ir ļoti piekususi roka no button spiešanas, bija daudz jeansbelts, tās briesmīgās ‘belts’ ar milzīgam ‘bucales’, tādēļ vairāk nerakstīšu, jo rokraksts paliek nesalasāms.
Nav arī vairāk ko teikt.
Mr. Stevens šonedēļ holidejās, nav kas man krāsniņu iekurina, bet par laimi laiks ir siltāks.
Dārzā stādiņi aug. Es pamēģināju braukāt ar to lownmouveri – bet nu neko lielu es tur nenogriezu.
Mācies dūšīgi un lai Tev labi iet.
Man neko nepatīk darīt no rakstīšanas un dzejošanas, bet kaut ko jau daru.
Atā! Xxx M.
——————————–
[no date]
Kaimiņi (aiz sienas) tagad tā lamājas katru vakaru, kad liekās vienā dienā tur būs visi beigti tāpat kā tie suņi un kaķi.
O weh!
Good luck –
And come!
Xxx M.
————————————-
(apmēram otrdien)
Sveika Dzidri!
Raksti kā iet? Man tā girle – Helga ir very good! Pavisam nice and quiet. Mēs abas vārām vienkāršu foodu un es tagad dzeru uz pusi mazāk kafijas. Un – ar naudu labāk – jau samaksāju telefonu (£12-) tas līdz 31.1.66. tikai + sarunas.
Gribēju atteikt telefonu, bet laikam jau vēl šo pusgadu paliks.
Domāju pāriet uz Read. Digestu atkal strādāt – tikai nezinu kā īsti to izdarīt. Laikam pēc 2 ned. pie Read. D. es varētu dabūt vietu. Varbūt arī agrāk. Gribējās vēl redzēt cik bonus es te varu dabūt, bet tagad visas vācietes vien – mani ‘apstrādā’, ka man nekas daudz nepaliek. Tikko nomira faktorijas īpašnieks Mr. Buckle. Viss jau turpinās tāpat, bet varbūt būs arī kādas change.
Sestdien piezvanīja Laimona mam. lai brauc uz Windzoru – Sunijam (!!) birthday un a little party. Es aizbraucu. Bija Laimons [right], Sunijs, Billijs – Inese, Biruta, un vēl Sue vai kaut kas tamlīdzīgs. Tad kāds sportists ar sievu pag. gadā precējušies – nevaru atcerēties vārdu. Viņš garš ar brillēm viņa maza. Vairāk neviena. Inese tikai atbrauca uz īsu brīdi un aizbrauca atkal pie Austras mācīties. Otrā rītā atbrauca ap 11 a.m. paēdām brokastis un tad mani atveda šurp ar mašīnu.
O, kā Tev iet?
Pag nedēļ, man bij 3 ½ mārc. bonus bet šonedēļ nekā nebūs.
Svētdienas vakars. Bija 2 mārc. bonus! E, hē! Bet es slimoju 2 dienas no darba dienām un nākošnedēļ gan nezin kā būs ar algu. Bet to jau mazliet dabūs – tikai nezin kā būs ar manu veselību es ceturt. + piekt. + sest + svētdiena – guļu un dzeru tabletes un klepus tāpat krekšķ. O weh! Rītu jāiet uz darbu un es esmu galīgi čupā. Pie Birstiņ kundzes es biju ļoti karstā dušā (tādu viņa man uzgrieza!) un es šausmīgi sakarsu un turpat atgrūdu logu vaļā un trīcēdams, drebēdams apģērbos – un varbūt no tā es tagad pīkstu. Taisni tagad kad būtu jātaisās uz Read. Digestu un jāpelna daudz naudas – es čīkstu. Bet – varbūt būs o.k.
Kad Tu brauksi holidejās???
Inese šo weekendu nepiezvanīja, viņa laikam traki mācās un pa vidu jāskrien Laimonam līdz uz partijām – pag. nedēļ Sunijam šonedēļ cik dzirdēju pie tās Birutas rīko partiju Billijam (tam arī Birthday) un Inesi ar Laimonu arī tur lūdza, es dzirdēju.
Ir gan tai Inesei ko izturēt!
Tu brauc šurp tikko vari – mēs te varēsim pārgrozīt furniture manā istabā un Tev pie loga ierīkot galdu kur strādāt un gultu arī ja gribi. Tā Helga ir vēl arvien very nice – iztaisīja tādas vācu modē gatavotas biezpiena dumplings – bija very nice, un vakar cepa kūku no tās ready made kūku paketes viņa visu izmēģina cookīt, bet dzīvo ļoti taupīgi un mēs šad tad viena otrai dodam nogaršot ko iztaisām. Kad Tu atbrauksi Jūs varēsiet kopā iet šur tur pa pilsētu vai uz beachu un mēs iesim uz kādu filmu visas trīs. O.K.?
Ka tik es tikšu vaļā no colda, tā būs labi. Un tagad – raksti kad brauksi un kā Tev ar istabu?
M. xxxxx
———————-
17.6.65.
Hi!
Paldies par vēstuli. Šodien jau nākot no darba mājā domāju – kaut nu būtu no Tevis vēstule, tik ilgi neko neesmu dzirdējusi no Tevis – un bija arī laba gara vēstule!
Nu jau būsi saņēmusi arī lielās zeķes! Mums ir siltākas dienas atkal.
Tas ir ļoti labi ka Tu dabūji par skolotāju pastrādāt. Žēl ka bija iepriekš jāmocas bailēs – bet tādi jau mēs muļķi esam. Bet nu tas ir garām un pirmā experience Tev jau ir! Tas ir ļoti labi. Nekad nedomā ka Tev par velti maksā naudu – par to vien Tev jāmaksā, ka tu tur pie tiem ‘rascals’ stāvi. Mana experience ir, ka bērniem nav daudz kas tieši jāmāca un jārāda kā zīmēt, bet jāstāsta, jārunā lai viņš sāk zīmēt – un kad viņš ir sācis, tad vislabākais kā viņu dabūt tālāk ir prieks par viņa effort un atkal daži vārdi – ka varētu tālāk zīmēt vēl tā un tā un varbūt vēl kaut kā u.tt. Parasti viņi zīmē kā traki ja jūt, ka skolotājam tiešām kaut kas tur patīk ko viņš dara. Tā teachera māksla ir – nelielīt to, kas tikai izskribelēts un ieraudzīt un lielīt to, kur bērns ir sirsnīgi kaut ko zīmējis. Man liekās ka Tu varētu būt laba skolotaja jo Tu vari priecāties par otra uzzīmēto un tas ir vajadzīgs.
Nu par to naudu Tu arī vari būt happy jo tās jau Tev vajag. I think it was very nice – ka Tev atļāva pamācīt!
Es strādāju vēl turpat – un naudas tur nav, tikai grūtāks darbs, kā tad kad ir tur daudz darba. Kad ir daudz – tad nāk kopā visi vieglākie un grūtākie darbi, bet kad maz, tad tās ‘bos ledijas’, izlasa tos labākos darbus sev un atstāj mums (man un Biankai kas esam packing girls) tos grūtākos, jo viņām ir diezgan laika to darīt.
Es aizgāju vēl reiz uz Read. Digestu – tur bija viena nice ladija, kas patreiz tur ir employment officer – Tā teica ka viņa domā ka mani varēs tur iešiftēt, kad man te pavisam grūti būtu vai atlaistu. Tikai viņa nezina cik ilgi tur darbu var solīt un tāpēc es negribu sanīsties ar saviem belt factory bosiem, un gribētu aiziet ja varēs tā – lai varu nākt atpakaļ ja vajag. Nejauki te šai darbā ir tas ka sāp roka, bet te daudz agrāk tieku mājā un te nesāp acis.
Biju pie Ineses pag. piektdienas vakarā. Aiznesu vienu kūku (plain) un paklausījos plates.
Inese 4 ned. ir very very busy – jo viņa pasniedz stundas high school’ā (kur Austra strādā) un viņai iet visādi inspectori klausīties – kā viņa var teachīt!
Man liekas ka šī nedēļa būs Inesei tur pēdējā un viņa būs atkal brīvāka.
Es lasu, mazliet spēlēju bet nevaru saņemties un kaut ko sākt rakstīt. Kaimiņiem tagad dzīvo te visi 4 bērni, varbūt vēl tikai 3, jo lielāko puiku neredz, bet abas meitenes un mazais puika. Bet tagad ir gandrīz mierīgāk jo tik ilgi vakaros nekaucina radio.
Ja Tev mati neaug – ēd vegemitu. Vai Jums ir uz galda ko likt uz maizes vai pie zupas? Tu vari nopirkt sev mazu bundžiņu un vakaros ietaisi kafijas vietā vegemite dzērienu, vari pielikt beef cub – Inese tos šad tad dzer – tie nice un nebaro resnu. Vegemite ir vitamini un nekas vairāk.
Ja Tev seja tīra – tas labi. Par tiem boys nebēdā, kad būs īstais, tad patiks arī tad Tu viņam patiksi. Chasīt jau ir diezgan populāra lieta, bet par daudz tikai to darīt nav labi ja otru hurtij, bet mazliet jau var, jo kā citādi lai enjoij life.
Ja Tev kāds patīk – o.k. – patīk! Un kad vairs nepatīk – o.k. nepatīk. Tev jau vēl nav jāsolās neviens mūžīgi mīlēt.
Bet vai tādēļ ka Tu kādam patīci viņš būtu mazāk vērts kā tāds kam Tu nepatīci – tas nebūtu pareizi domāts. Tu esi ļoti nice un beautiful u.tt. un ja tu kādam patīci tā ir zīme ka viņš ir pats vairāk vērts kā tāds kam patīk more stupid girls.
Un kur tas jaunais palika?
Vai tā sistere viņu nelaiž vairs tur nākt? Vai Tev ir visa diezgan? Ko ēst un ģērbties?
Ines izskatījās o.k. Viņa bija matus sataisījusi french bunā, lai gan viņai tik plāni matiņi, viņai izskatījās ļoti nice. Tu arī jau vari spraust tā ja gribi un Tev arī būs labi. Vaļā nēsāti jau viņi neko labi neaugs.
Tas ādas gabals supposed to be a bookmark. Iegriez galos bārkstis ja gribi, tā izskatās mīlīgāk, man ir tikai apaļās šķērītes un nevar labi iegriezt.
18. 6. 65.
Šodien piektdiena un man brīva, negaidīju – bet pateica – šodien off. Tad nu šo to sāku rakstīt un aizbraukšu pie Ineses. Ir skaista silta diena – bet nevar nekur braukt ārā – nav naudas. Raksti atkal – kā iet?
Esi happy un nice ar saviem friendiem – don’t ask too much why so or why so –? Esi happy un nice. Esi nice pret to personu, kas Tevi kaut mazliet dara happy, esi warm, neslēp savu prieku. Good luck
Xxx M.
—————————————
Piektdien
Kāpēc Tu neraksti!!???
Es Tev norakstīju kādu kilometru garu vēstuli bet nezin kur ir ielīdusi un tā kā Tu neko labi nevari salasīt ko es rakstu, tad lai viņa gūļ vien kur ir.
Tagad jāuzraksta īsi un skaidri: kāzas dzers (un ēdīs un dancos) 8. janvārī 1966.g. Liepiņu zālē [below]. Laimons to Inesi ir papam izprasījis un dabūjis. Paps bijis ļoti laipnīgs. Tā viņa madāma esot viņu ‘sagatavojusi’, tā Inese teica. Inese arī teica ka tai kundzei, (sorry, bet es nevaru viņas vārdu atcerēties), Laimons patīkot un tāpēc viņa papu labi noskaņojusi. Bet es domāju – ka galvenais viņai ir lai drīzāk Inese un tāpat Tu – esi prom no mājas – apprecēta un vairāk tur neskaitās. Lai cik viņa laba ir un t.t. – tā māja tur viņai ir liela daļa, kā viņai vajag savai Darijai u.t.t.
O.K. Tas nu bij tikai tāds mazliet ‘bitter’ pielikums no manas puses.

[Photos clockwise: 1. Inese’s wedding party. L to R: Back row: Billy and Sunny. Front: Dzidra, Austra, Inese, Laimons Mr. & Mrs Ērglis. 2. Dzidra and Laimons. 3. Mrs & Mrs Ērglis]
Bet tā tad Tu krāj peniņus, (pārdod bildes un pasniedz stundas!!) lai var taisīt garu kleitu. Tu un Austra (!!) būšot brūtes māsas + Laimoņa brāļi. Tev varbūt būs Sunnijs, bet to es nezinu, es tik tā iedomājos. Ērgļu pāris būšot ‘vedēji’ [far right] tāpat kā Mairai. Tā tad viss tiek gudrots un darīts un galvenais – jākrāj nauda.
Es šodien strādāju kā traks pie savām beltēm – bet atnāku mājā gas bill priekšā!
Kaut kas ir jāpārdod lai būtu nauda, bet kas? Kad Tu atbrauksi Augusta holidejās, tad kaut kas jādara, jāiet uz kofée hous ar bildēm vai ar ko citu.
Kā Tev iet ar dzīvokli? Ja Tev tur dārgāk būs, tad atkal ir traki. Kāpēc Tu nekā neraksti? Pāris vārdus tad Tu vari uzskribelēt un iemest kastītē.
Man dažreiz tīri nelaba sirds paliek ka nav un nav un nav no Tevis nekādas ziņas.
Es ar mazu zāģīti, tādu kā kitchen knife nozāģēju visas lielās rozes, tās auga pāri sētai. Izvilku visus lielos krūmus un zarus backjarda vidū un nezināju ko darīt. Šausmīgi lieli. Šodien ar to pašu zāģīti pacietīgi zāģēju mazākos gabaliņos un nesu krāsnī un dedzinu kopā ar French pas[s] papers – zemenes gatavojas un viļājas pa zemi. Lapas nemaz nav vairāk augušas, tikai ogas – un izskatās traki jocīgi, tā kā būtu izkaisītas ogas pa zemi. Bet lietus lija un nebij labi nogatavojušās. Varbūt vēlāk būs, jo patreiz pēc pāris dienām būs kādas 10 gatavas. Žēl ka Tu neesi te. Bet – kad ir august holidejas Tev? Tev jābrauc tad šurp.
Istabu gribēju izdot kādai Atkins (studē medicīnu) no Wyongas, bet viņai nekas te nepatika, tā varēja tūlīt redzēt un viņa nepiezvanīja vairāk. Bet – labāk jau arī varbūt – jo kur Tu dzīvosi ja istabas nebūs! Pārdosim kaut ko un dabūsim naudu!
—————————————
[Note to Dzidra from Inese: plans for wedding clothes]

GROW HAIR – DON’T CUT
Hair up somehow, possibly a band thing of dress material in it or flowers to match the sleeves or something like that.
Flowers to carry – probably browny/beigy orchids.
I’m not real sure how final all this is, but it will be something like this & I think it will be quite fabulous – Austra’s mother will probably make the dresses. All the colours are different shades of the same basic thing (dress) – sleeves slightly lighter, gloves/shoes lighter still.
I haven’t a clue yet what my own dress will be – but I’m trying out ideas thinking about it & looking for it…
Probably basically straight. [Inese]
——————————————-
Svētdiena
Tā – tagad atkal nezinu vai šo vēstuli sūtīt – jo piezvanīju Tev un Inese zvanīja. – Bet O.K. – sūtīšu arī.
Ja Tev tas Bri Bra Breens nezinu kā tas vārds ir, dabū kādu istabu, tad paņem taxi saliec savas mantas un pazūdi no St. Hildas tūlīt! Tu tur sevi nobeidz – un tas ilgāk tā nevar iet. Negaidi ne uz kādu Patas dzīvokli. Tur varēsi iet nākošgad vai kad būs – 1 istabā Tev vislabāk – ja var ar pilnu board vai pa daļai. Tu varētu kādas meals pati taisīt, vai kādreiz kādā chinese veikalā apēst lielu porciju. Par naudu – izrēķini cik Tu vari maksāt – bet dārgāk Tev istabā varbūt nebūs.
Un kur tā adrese ko Freimaņi iedeva pie tiem 2 old people? Tā kundze izskatoties funny ar kādu šķību aci – bet tas būtu tieši labi – tie cilvēki vienmēr ir labi kuriem ir kaut kas šķībs.
Man tās adreses nav – vai ir Tev? Vai Tu vari atbraukt nākoš weekend (+ friday)? Es Tevi dūšīgi sabarotu ar real food, tu dabūtu 5 zemenes, es Tev izceptu kādas rockcakes līdz u.tt. un Tu dabūtu apskatīties te. Tikai neņem nekā smaga līdz!! Dzirdi! Visus hairspray un curlers un cosmeticks Tu vari dabūt pie manis, brauc ar vienām drēbēm, neņem vairāk līdz kā darbu 1 essejai vai kaut kam lai Tev pavisam viegls koferis un te Tu vari concentrate uz 1 darbu un to padarīt!!!
I would love to see you!!!
Es strādāšu kā traks visu nedēļu, laikam ir lielāks bonus. 2 ned. (pēdējās) man bonus vēl nebija, bet alga 12/6/- instead of 10/-/- kas bija kādi 3 mēneši – jo tagad mēs strādājam full week. Next friday – man būs varbūt ap 30 šil. vairāk bet pēc tam varbūt kādi 50-60 šil. vairāk. Un tad vairs tik traki grūti ar naudu nebūs. Tad es Tev varētu varbūt 1 kino izmaksāt!
Man ir parāds £40 pie Rutnemberg, bet viņa bija te un es samaksāju £5/-/- percent! Tā tad man mazākais tas capital nav vairāk pieaudzis.
O, es Tev rakstu par garu.
Pagājušo nakti sākās šausmīga vētra un lietus, visi logi un durvis ruttleja, tagad tāpat līst un līst. Manas visas 10 dafodils ir izdīgušas. Nopirku 5 gladiola bulbs!
[notes on side of page]:
Un dzirdēji ko Inese teica? – ka Teach. Koll. nevar un nevajag visu izdarīt. So relax!
P.S. Tā – ja vari brauc šurp – atslēga parastā vietā. Piektdien es nāku mājā ap 4 p.m. – bet ja vari brauc ceturt. vakarā.
———————————
[no date]
P.S. Kad Tu atbrauksi – par foodu Tev nebūs jāmaksā un mēs to gādāsim simple un good! Dārzā patreiz ir beautiful view – katram zemeņu stādam ir kāda sarkana oga un es gaidu Tevi un Inesi – lai Jūs redzētu cik jauki izskatās. Nu patreiz ir arī ko ieēst – bet nezin kā būs kad Tu būsi, varbūt būs vēl vairāk. Un sweetpeas mazliet zied – Tavi sarkani Ineses violeti – bija pirmie ziedi visi nosaluši un šie arī nav ļoti lieli – bet nice any way.
O – please come soon!
Saule arī ir backjardā etc.
————————–
[22 – 9 – 65 – Dz’s notation]
Manu bērniņ kā Tev iet?
Vai Tu vari kaut ko padarīt?
Vai esi O.K.?
Es Tev sūtīšu šo zilrūtaino kreklu, man tikai jāizmazgā un tikai sestdien varēšu nosūtīt.
Tev viņš ļoti ļoti labi izskatījās ar tiem ziliem bruncīšiem. Man viņu tik ļoti nevajag. Atradu vēl vienu aizmirstu vecu blūzi.
Helga strādā turpat kur es.
Viņa no pirmā mirkļa crash on my boy. Un arī tā vecākā otra woman pagalam! My word!
Un tas puika nezina kuru ņemt kuru atstāt? Šodien bij mana diena, viņš ir nice un terrible boy. Bet es nezinu ko ar viņu iesākt! Un man vienmēr ir jābūt tai – good girl, kura nekad nedrīkst iztaisīt vienkāršu love story par kuru citiem nav daļas.
Any way – tas ir funny kā tā love makes the world go round.
Mums sola pēc 2 ned. pielikt algu – tā tad jāstrādā. Man pie mašīnām patīk labāk – ar eļļu gan es nosmērējos no viena gala līdz otram – bet tas nekas.
Biju piektdien mazliet pie Ineses – tas pats vien turpinās – traka mācīšanās un mocīšanās ar essejām.
Man jāpērk kurpes – visas spieda un nopirku sandals italian made – David Jones no displaised, (no izliktām logā) vismazākā size man der! Kā nepirksi!!! (£3 – – )
Bet tas tapēc ka Italijā made – un tur nav kāju pēdas tik garas un šauras kā anglietēm un austrālietēm – bet īsākas un platākas kā – cilvēkam!!!
—-
[no date]
P.S. Tu šodien (svētdien) varbūt esi uz beacha, es sauļojos dārzā un dabūju mazliet dzeltenīgu (o weh) ne vēl brūnu toni, bet vairāk nevar gulēt jo sāk sāpēt. Dārzā aug pa vienai zemenes, sweet peas zied kā traki, un citas puķes aug, bet nekas liels nav gaidāms. Baltā roze dūšīgi zied, bet sarkanā un tā sīkiem ziediem, tās izaugušas tik garas un mīkstas, ka visi zari nolūzt. Bottle brush sāk ziedēt – dārzā ļoti jauki. Vakar biju pie friziera apgrieza matus, labi apgrieza – bet tāda sīka podziņa nu ir mana galva!
I am frightened ka man būs grūti šķirties no šī stupid, little boy.
Viņš atgādina no profila, no acu krāsas un smaida, manu pirmo mīlestību. Šis tikai ir vēl more handsome un garāks, citādi liela līdzība, and that is pretty horrible to throw it away –
Ko lai es iesāku ar savu nabaga dzīvi? Tu turies pretī tiem saviem puikām – sure, don’t let go anything too much. Tā tu būsi happy! [..] xx M.
————————
Mīļo Dzid!
Tava vēstule bij brilliant, o dear. I like it! Raksti biežāk tādas!!!
Tev nav jābēdā – Stephens nav rādījies un es pēc viņa neesmu ilgojusies – as a matter of fact – es par viņu neesmu ne iedomājusi, cik maz iespaida gan var atstāt kaut kāda maza afēra – ja nav mīlestības. Viņš varbūt ir a big pill, kā Tu saki, varbūt a little pill, ja tas ir labāk, bet viņam nav bijis laika nākt un tas O.K.
Ar Mouricu ir gājis visādi, bet labi. Kādreiz pastāstīšu – visādas play’s un saprotamais iznākums – it’s only a play. Tagad nav laika tik daudz rakstīt. Un nav vairs tintes, byro tukšs.
Kā Tev iet? Vai uzrakstīsi man atkal kādu labu vēstuli?
Inese ar Laimonu iebrauca te pagājušo sestdien – zvanīja Eglītim lai pasūtītu ielūgumus un vēl visur citur bij kādas zvanīšanas. Abi izskatījās ļoti labi – Laimons bij absolūti handsomes [left].
Man tikko piezvanīja Eglītis lai ‘Jaunai Gaitai’, kas ir latv. žurnāls es sūtot to stāstu ko aizsūtīju uz Adelaides rakstn. dienām – tur to nolasīja un esot bijis labs. Tā mazākais viņš vairāk reizes teica lai jau es piekrītu un dodu žurnālam!
O.K. Es dodu. Bet man jāraksta un jāsūta kaut kas otram žurnālam, kas vienīgais mazliet par rakstiem maksā. Man par dzejoli atsūtīja £1/3/-. O.K. Labāk kā nekas.
Es nopirku owerall – zilu (gaiši) 30 šil. pie David Jones, nevarēju citur labāka dabūt, visur bij owfully izšūti, te bij labs. Man šonedēļ jāiztiek ar dažiem šiliņiem – nākošnedēļ būs vieglāk, mazāk jāmaksā, bij tagad Hosp fonds un gāze un latv. avīze.
Bet man būs jāpērk peldkostīms – O, wēh. Tas viss –
Tu drīzi būsi cauri ar visām savām trakām grūtībām! Good luck.
Xx M. x
Inesei burvīgs saderināšanās gredzens.
——————————
[fragment – undated]
(never force them to accept things where there are the slightest doubt — ) the instincts will be the better leaders all your life. Ones practical mind is narrow and cruel comparatively with ones feelings. But feelings (instincts could say too) must be kept clean by following them.
About the concert I am very very glad – you really have had a good experience – you have watched the musicians discovering them by their way of playing, this is good experience to juge people and for you could be useful also when you drow people and want to express their caracters.
Inese and Laimons were here. We had a cup of cofé and a peace or rum cake which I bought today.
You know what happened – yesterday: the machine I worked at, cought my glove and my hand and turned round the borer (stick that turns round and bores holes) and my left hands little finger is a little broken in the first joint. The hand was badly twisted and I had a bad shock seeing how my hand goes to peaces and I thought – I will never play again. When I was released – I massaged so hopefully and violently – that all the first pain and red patches were gone – and the doctor to whom I was brought was doubtful if to take an exray or no – and I thought – no. He said – if I feel bad – I can go to a doctor later on.
So I did, becouse in the evening the other fingers recovered, but the little finger went stiff and red and painful.
Today I had an exray – it’s – painful only when I touch it, otherwise it’s not very bad. I might have a couple of weeks no playing with the left hand and maybe not work.
With Moris (or Mouric) it is finished (I hope) the most unbelievable story.
Do you know what he really was? A boy that kills every girls love! Lets fall her in love – and then just like taking a knife, he takes his cigarete in the mouth, goes to her and says her something in a cold voice – till she is dead – her love dies just before his eyes – her heart breaks – and she must accept that he does not love her any more.
I sow him do this with two girls – exactly at the same mashine. After the one I saw him go, and drink a glass of water (and look at me!). The one girl left the next day and never returned (her cardigan still is hanging behind the machine) she probably was a stupid (but not too stupid) sexy and very self assured beautiful Irish girl, married to a Yougoslav she said. The other is an older (about 40) very simpathetic cheerful divorcée. She is still there, I do not know at the moment how are they connections, she was not at the job lately. Both their romances if you could call so – were very short, may be just a day, or hours – just an offer of a love game (the same as he did to me) and when the girl is burning for him – he goes and kills. When I remember this – my hair goes up from horror.
So – he has offered me the game for the same reason – to see how I love him and how I die.
I was at the same mashine when he came to me – very pale, absolutely white, the eyes black behind the smoke of the cigarete – there was no smile, only cold voice (to test the screws I made). I knew what he is doing, and somehow did not know. I did not believe it, becouse I believed he loves me, he has something sincere towards me. When he finished the testing and still were standing there I said „could you pleas shut the window. Just the one side may be.” He was already looking at the window, becouse couple of minutes ago I tryed to shut the window, but I was to short, and could not reach it. I saw also, that he saw this.
He went and shut the window, both sides, and I felt only – that he did it for me – and actually had come to me more for the reason to shut the window (what I could not do myself) as to – kill my love. That was my triumph. And so it went. And writing this I also understand – that he is less guilty (not so much as I thought) of having pleasure to kill souls, then the women are guilty, becouse all what he has seen from them is – the shameless offer of sex! And he is so far fed with it – that despises them and kicks them like rats out of his way.
Very like what you wrote about the men – big fat pigs! If you have seen this beautiful young Irish women – how she had dressed the last day (when she was thrown over the bord) – hands bare, neck bare, her soft nice busts all in a white soft little bits of something knitted, one on the other, like an old two peace, so that you can take the more covering cardigan away – and stand like a cheese cake all offered… I think he asked her to go outside the factory – there are plenty of place, where he could put his hands on the offered things – becouse later on when he came in, he had very red lips, he went round for a while brisque and straight – and later went to the girl – and probably said the death sentence of her very effectively.
I think – he demonstrated for me it – or if not exactly so – he did not mind seeing me this – I was working at a machine in the middle of the room and could see everything —
Such is life.
Well – then there came Helga in. She wanted to do it so – long time ago. And the Bob – the production manager, a German, protects her as if she were his daughter. But what happened in this game (that would come out quite fair – for she is young, and I am old – and naturally I must give the play up – and she may have the reality — ) What happened is – that nobody of us (me, Bob Moric) did see (in time) that she is a subnormal kid – a woman of 22 with the mind of a girl 13-15, but very nasty little mind – and so it all went to an ugly end for Helga, who was sitting and almost weeping lika a stupid animal there for many days. And we who had played like mad – had to help her out.
The end for my role was so – that I did not accept my substitute for Moris, not David they offered, nor anyone else, I stayed alone letting everybody know – I was involved with Moris, he has gone – I accept my loneliness and I am proud that I loved him, and I am shure he – loved me. And Moris is finished. Showing – I loved her and in front of the girl who comes now in my life – I show that she is still dear to me, and even the greatest par of my heart belongs still to her…
Helga was showed this. She had time to play – that she respects our feelings and come just to waite some days, be friendly and graceful – insted she sat there helpless and when everybody went home – stayed to see Moris, to wait for his affection behind my back – when there was clear to see – that he does not want to see her.
It’s not to long for you? It is. And now I don’t like to send it to you – becouse it’s not written in a stile short enough to enjoy it – and my spelling gets terrible.
O Dzid – I feel bad. I have to write it – it’s all happened to make a better man of Mouric and to make an author of me. I know. But at the moment, I am so mad as to think – could’nt I write in English!!! ???
My dear Dzid! What else has happened, and still happens to me – is, that I rebuilding my caracteur as well. From a kind, helpless mummy, who dared to lough only when allowed, to be earnest when allowed – to obey in everything – to accept everything – to be a nice nuisance. From this stage – I recovered slowly in the young mans affection for me, by daring to be a person again, by daring imagine that I am strong, attractive, wise, etc. hundred little things, that came more like the woman I was before my marrige. I will keep this feeling as hard as I can. I am also 5 years younger by my looks as I was when I started to work in the factory. (Men see me again.) It’s a great thing. It’s not finished yet, I have to grow, to grow back, what I was and to grow further, what I have to be.
Dear Dzid – don’t think this too foolish – but this boy (man shure…) let me feel – what a husband is. I never knew it. I read in books sometimes about the sorrows of woomen who looses their husbands – I read and tryed to imagine how it is to loose a husband? How sad and bad and terrible it is??? – I could not. There was no in me the feeling, the experience, the knowledge – what a husband is.
Now, when Mourice came to work at the mashine next to me, to show everybody that he stays with me, and we worked in complete silence and peace, just feeling each others kindness and gentleness and somewhere hidden great force, that suddenly could wake up and throw us together in the fireful great passion – then I knew what a husband and wife is.
Yes – it’s my imagination. But it’s also Mouric’s imagination. And even David has got under the force of this imagination. He is the young man who had in our play the second best man’s role. He made Mourice jelouse when I needed it. He was my friend.
Now, when I broke my finger, and came back from doctor – I sow him at the mashine next to me (where Mourice once had been and usually one or another boy is working without any meaning in our game) David’s face had such an expression (it’s about the third time I have seen it on his face) that showed how deeply he feels my trouble, how he stands by me with all his heart full of gentleness if not to say more.
I do not think he would like a play with me – he would not like it becouse of all the trouble it can give him and me and many others may be – but he still is involved in our play and unconsciously (?) lives the play further. I would like to have his friendship. It would not be love, it would be friendship – but sure – it could turn to the same – love. And have to keep out of it. I would like to exchange letters with him – but he might not be so intelligent to cop with it. So better nothing – exept little talk, we are on speaking terms, with Moric we were not. We spoke only with the eyes, cigaretes, coughing, going and coming etc.
Do you still think I am of my full mind?
I could not persuade myself to believe in all what had happened, yesterday when after seeing my doctor about the finger, I walked home and thought it all over.
I accept that what had happened is – that my talent of writing have burst out of a talent of letting them live with me, what I have not had time to write. They all accepted the roles and we played – lived a story!
Pirmdiena.
Vakar (no rīta ap 11 am.!!) piezvanīja Laimona mamma no Strathfieldas – beigusi dziedāt atbraukšot pie manis. Very well! But – all my day is gone! All my mad wishes to write, to write to express myself gone under the stream of the everyday’s chater clater, under the evil mediocrity way of thinking she brought with her.
Nothing doing!
Tell me should I try to write to you in English and is there any hope that I could write in English?
Sure you will say – yes, mā! But how can I know if it is worth trying? I love you I love you
I love you XXXX M.
Dear Dzid,
Tikko saņēmu Tavu čeku un vēstuli – iznāca tā ka atrāvu vaļā to vēstuli ar čeku pirmo – tā man jāliek tas čeks citā konvertā. Nekas, varu Tev pāris vārdu uzrakstīt.
Šodien man ieģipsēja pirkstu un man jāpaliek mājā šī un nākošā nedēļa – tas ir līdz 8.11. 65. Man laikam maksās 2/3 no algas tas varbūt būs tikai kādas £9/-/- par nedēļu – bet es iztikšu. Un es priecājos ka es varēšu atpūsties. Es rakstu kaut ko no sava piedzīvojuma – bet tas laikam būs owfully grūti uzrakstāms. Es mēģināšu. Tagad man vairāk kā 10 dienas būs laiks. Un spēlēt es nevaru – tā tad lai varētu dzīvot būs jāraksta.
Šodien iešu uz Inesi: viņi te pasūtīja 2 mašīnas weddingam – bet vakar tie zvanīja ka nevar mašīnas sagādāt un iedeva man citu numuru kur zvanīt un pasūtīt.
Tā tad no Morris Str. te 8. janv. brauks 2 wedding car un Iena mašīna ar Inesi, mani, Tevi, Ienu, Austru un Sue, kas mums te sataisīs frizūras.
Padomāsim un nopirksim Sue kādu mazu jauku dāvanu.
Oh, cik jau tuvu visa tā lielā lieta un naudas kā nav tā nav – tagad tas pirksts man tomēr dos zaudējumus, bet – kā būs būs.
Varbūt kaut ko uzrakstīšu un dabūšu kādu mārciņu. Mums līst lietus un spīd saule.
Vai Tu vari saturēties ar eksāmeniem? Don’t worry! And don’t take Rick too close ————–
Xxx M.
————————–
Trešdiena 3. nov. 1965.
Mīļo Dzidrīt!
Tev droši vien nav laika vēstules ne lasīt ne rakstīt – bet man ir holidejas un es nevaru nostāvēt mierā.
Man pirksta dēļ jāpaliek mājā 2 ned. un tas izklausās ļoti daudz. Varbūt – ir arī. Es biju ļoti happy kad varu atpūsties – tagad jo otra nedēļa pusē nodzīvota un liekās nekāds brīvs laiks nav bijis – nu mazliet!
Atpūšos, paguļu, pasauļojos. Dārzā neko lielu strādāt nevaru jo pirksts ir in plaster, tas ir no apakšpuses, virspusē viņam bij tik liela bloodblister, ka nevar plasterī likt. Tagad (esmu bijusi pie daktera 3 reizes) tā ir – sadzījusi un pirksta lūzumu arī neko lielu nejūt – tikai kad piegrūžas – bet viņam vēl jāpaliek uz stingrā plaster laikam līdz pirmdienai, kad domājams iešu darbā atpakaļ.
Spēlēju ar labo roku, lai galīgi neaizmirstu un rakstu šo to. To savu storiju par faktoriju es vēl nevaru rakstīt – jo jūtu ka es vēl tur esmu par daudz mixed in neredzu visu clear. Bet to es varēšu vēlāk sakārtot.
Dažubrīd kad pieceļos esmu tik priecīga ka nav jāiet uz darbu, bet dažreiz nezinu kā sevi piespiest pie rakstīšanas jo es jūtos too lonely un nevaru mierīgi rakstīt. Es aizgāju uz filmu ‘The Hill’ kara filma. O.K. Es domāju tā man iedos – raksturu! Nu mazliet! Bet atkal iet vaļā ilgošanās pēc dzīves!
Kad Tu būsi te? Mana istaba tagad izskatās very comfortable, tava ‘coach’ stūrī pie loga labi iet klāt, pie sienas pieliku 2 bildītes un tā uzrullējamā priekškara vietā (tas atkal negāja augšā…) piekāru vienu no tiem curtin drēbēm, kas ir no Terlijiem to, kādus sedzam visur – un tas ir very good, pa dienu ievelk stūrī un tas dod tumšu line uz augšu un visa istaba dabū more dignifide skatu.
Tu varēsi strādāt entré telpā, jo galds tur ir un labi ka to estate agents neņēma atpakaļ!..
Tā famili ar klibo vīru un 4 bērniem – aizgāja prom un nupat šodien Somervills (est. agents) ieveda tur vienu jaunu mazu coupple! Laikam kādi draugi mūsu kaimiņiem (uz stac. pusi)
Tā – varbūt nebūs ļoti trokšņaini un caurām dienām un naktīm nemazgās veļu.
My garden looks very unkept – I cannot move the loancutter. Strawberries suffer from dry weather. But I will fix it all up again!
Helga yesterday was not at factory and said to me, that today she will be there the last day!!!
I don’t know what’s going on there? If she leaves on her own will or is she dismissed? And why?
She said one boy was dismissed – there were missing some things – the factory is making, some expensive mashine parts in brass! And from one’s workers pocket was disapiered 15 pounds! It’s owfool!
I don’t know what will happen to me, if they still would like me to go to work or no??? When Helga is dismissed – it may be question about me to? But Helga is terribly lasy there!
I do not talk to Helga much, becouse she upsets me so, that I cannot sleep, she has been to nusty, and she is always telling lies so that I simply keep out of her way.
Ceturt. 4. nov.
Vakar aizbraucu pie Ineses, bet viņas nebija vēl mājās – viņa bija pirmdien aizbraukusi uz Windzoru un vakar atbraukusi vēlu, kad es jau atnācu mājā – viņa man tikko piezvanīja. Viņai rītu 2 eksāmeni un tad viņai pirmdien jāsāk praktis teaching teach. kollegā. Viņa vienu eseju par J.J. Russo dabūjusi kādu University price – 7 gineas!!!
Tagad – kā Tev iet?
Gribēju Tev piezvanīt, bet taupu naudu.
Kaut tikai Tu būtu mierīga un par daudz ar tiem eksāmeniem netrakotu.
Vakar pie Austras (Ineses nebija) bija Imants. Mēs ēdām visi vakariņas. Imants prasīja kā Tev iet, vai Tu esi visu laiku Newcastlē un vai Tu brauksi šurp? Imantam esot tagad labs ingineering jobs. Kluss gan viņš ir palicis.
No Ineses Tev best wishes for exams!
Un mēs visi gaidām kad Tu brauksi šurp? Inese arī prasīja. Tad Tev būšot jāiet uz Windzoru pie Austras mammas mērīties un šūt kleitu, tas ir viņa šūs.
Es varbūt aizbraukšu uz Windzoru pie Laimona mammas, viņa teikusi lai brauc, ja laba saule varēšu pasauļoties, to es varu arī te, bet kaut kur jau būtu pa brīvajām dienām jāaizbrauc, tikai pie viņas gan spirits neko neiegūst, nokrīt uz zemes un paliek flat!
Helga vairs uz faktoriju neiešot un laikam neies arī, jo šodien gulēja līdz 9 un tagad staigā pa māju. Vakar teica ka tas esot vīriešu jobs, viņa rādīja pirkstus sagraizītus pie mašīnas un kājās visu dienu bijis jāstāv. Bet es tur arī stāvēju kājās dienām ilgi, un tad dažreiz atkal tomēr pie kādas mašīnas var sēdēt, pie Buckle bija tikai kājās jāstāv.
O.K. es vēl mēģināšu iet uz to pašu faktoriju. Nekas sevišķi labs mani tur nevar gaidīt, bet ja es mierīgi strādāju un esmu laba – tad man nekas varbūt ļauns arī nebūs.
O, Dzid! Es runāju un runāju! Un Tu esi pilns ar savu eksāmenu lietām!
Lai Tev visi labi gari palīdz un Tava galva, kā jau Tava labā galva to dara, strādā atkal clear un good!
Best wishes! Xxxxxx
M.
—————————–
[Fragment? Marked p. 5]
Un kas īsti šarms ir – to pat nevar pateikt. Pa lielākai daļai tas ir tas – ka cilvēks nedomā par saviem neglītumiem, aizmirst tos un izturas jauki. Nice, nice, nice! Be nice! Nedomā katru brīdi par sevi. Domā un dzirdi ko citi saka, redzi kā viņi jūtas, vai nejūtas un rīkojies tā, lai tu citus neoffendij (tas ir neapvaino) be uzjautrini, dod tiem labu gara stāvokli – esi labs patīkams companions, kas var būt interesants, pacietīgs un ar savām nice iedejām par to, ko darīt, kur iet, vai ko runāt – lai visiem būtu viņa tuvumā labi.
Ja Tu to mācēsi, tad neviens Tevi nemērīs ar centimetriem.
Smile, smile un nenokar degunu. Ja Tu Mairas partijā nesi kūkas citiem tas ir vislabākais ko Tu varēji darīt un Tu vari ticēt, ka to atcerēsies citi un citā reizē jau Tevi atkal ieraugot būs Tev draudzīgāki nekā tad, ja Tu būtu sēdējusi un dusmojusies, ka Tev neviens nepienes kūkas!
Nu – ir jau pāri 11 p.m. un man jāiet gulēt.
——————————————–
Mīļo Dzidī!
Šis vienīgais papīrs kas somiņā un uz tā Tev uzrakstu jo tagad esmu near post office. Tikko saņēmu darbu – Voucluse, 17 Burra Birra (!) Av. Tel. 371652 Mrs. I. More.
Live in 6 day work, gandrīz, jo brīvs no svētdienas rīta pēc brokastīm līdz pirmd. 12 pusdienas laikā. 3 people. 2 (sister un brother) strādā kaut kur, mothere slima uz gultas. Maksā £12/-/-. Jādara viss. Tikai palagus sūta ārā mazgāt. Istabu daudz, bet pamazas, gas stove, skaists rožu dārziņš, people nice, bet mothere bēdājas ka dēls varbūt will get tired of the food – bet pieņēma mani un es gribu mēģināt. Sākšu sestdien, tad tā meita būs mājās parādīs kas kur ir. Ir bailes bet varbūt būs o.k. Mazākais kādas nedēļas, vai kādus pāris mēnešus. Nauda jau laba. Biju vakar pie Buckle and Son faktorijā – jau bija pieņemtas girles cik vajag, bet mani atcerējās ar jaukiem smaidiem un sauca Örna un teica rakstīt man (uz Summerhilla adresi) ja vēlāk pēc kāda mēneša varbūt vēl pieņems.
That’s all. Tu turies dūšīgi un ēd labas lietas (ne saldumus) un es Tev drīz rakstīšu kā man iet. Ja varēšu izturēt tad brauksi uz Newzealandi un pidžams ar būs jauns! Man sāp kājas un galva no šīs pilsētas. 20 šiliņu apmēram izdevu par agency kur dabūju darbu.
Lūdzu iepako un atsūti man pavāru grāmatu – lielo latviešu valodā, aizmirsu mājā. Gulēju pie Ineses, tas ir viņu mājā. Laimons nobadināts tievs un bāls!!
Xxx M.
Sūti to grāmatu uz Inesi!
Man maza maza istabiņa! Bet logs ir!
——————————————————-
Mīļo Dzidrī!
Esmu pie Birstiņ kundzes Windzorā, viss te sweet un labi, es tikai mostos naktī augšā un domāju kā Tev iet? Redzēju Tevi sapnī un Tu teici: „kāpēc Tu mani saldē?” Un es domāju un bēdājos – ej lūdzu kaut kur Woolworthā vai Grace Brother vai kaut kur citur vajaga būt lunch timā labam luncham, pērc un ēd mazākais reiz dienā siltu gaļas ēdienu un atraksti par punktiem man:
Vai Tava slimība ir mazliet pazudusi?
Vai Tev klepus vairs nav?
Vai dzer zāles? Etc.
Ja mēs abas dūšīgi turēsimies, tad ap Xmas time būsim happy. Kā es foodu varēšu iztaisīt – par to man bailes un kā vispār tur ar visu tikšu galā – bet es neatlaidīšos un gribu izturēt tā kā vajag. Un ja ne tur – tad atkal iet uz citu vietu. Te darbu var dabūt.
Kā ir ar to stendu? Vai Svirska kundze ir bijusi? Ja vajag lai liek kādas manas un Tavas bildes.
Tavu posteri vakar redzēju Latv. namā. Ir – sarkanais! Izskatījās ļoti labi. Tur bija arī citi labi zīmēti posteri, bet Tavs bija skaistākais un interesantākais. Tu vari būt apmierināta!
Tikko klausījāmies radio – taisās uz karu! (Kāds amerikāņu virsnieks bijis ‘spiegs’ tad draud nāves sods – isnt it dirt!)
Mīļo meitiņ! Esi priecīga un strādā mierīgi un taisies uz balli. Ja es varētu cerēt ka varēšu ilgāk pastrādāt un nopelnīt – Tev vajadzētu nopirkt jaunu kleitiņu, tādu kas der arī ceļam uz Newzealandi. Kaut ko baltu. Te tagad izpārdošanas, ir kleitas no £2/-/-!
Tev vajadzēs braukt agrāk un pašopīt! Ja es sākšu strādāt es tomēr nevarēšu pie Tevis tik bieži aizbraukt kā gribēšu!
Tev Birstiņ kundze sūta tās krelles kā dzimš. dienas dāvanu – viņa domā – tautas tērpam. Tās neesot īstas dzintara bet labas.
Xxxx M.
[note added in Mrs. B’s writing]:
Labrīt Newcastliet!
Nosūtu Jums mazu (to minēto) Dzimšanas dienas dāvanu. Padancojat un papriecājaties.
Visu mīļu.
E. Birstiņa.
Xxxx
———————————
[undated]
Atraksti B. Kundzei pateicību par krellēm (un kar viņas kaklā ja patīk).
Atraksti apm. Tā –
Mīļā B. Kundze daudz paldies par skaisto dzimšanas dienas dāvanu. Tā man sagādāja jauku pārsteigumu.
(vai kaut ko vēl tālāk un šo un to kā Tev iet – vai prasi kā viņai iet vai par N. Zēlandi etc.)
Nu tagad pietiks!
Iešu mājā kaut ko pagatavot kad šie nāks no darba. Lūdzu ej katru dienu siltas pusdienas ēst un taisi mājā kādas soup + milk etc. Vai arī bundžu soup. Siltu vajag!
Xxxxxxx M.
—————————————
Piektdiena 15. jūl. 1966. Galvenā postofficē Sidnejā.
Mīļo Dzidriņ!
Ļoti gaidu jau vēstuli no Tevis. Varbūt atrakstīsi vēl uz Ineses adresi. No sestdienas jau būšu jaunajā vietā. Bailes ļoti. Bet jāsaņemas. Vakar atbraucu no Vindzoras. Tur patreiz nekādu darbu nesarunāju – un vēl jau nevar zināt vai Birstiņ kundze visu laiku tur mani gribētu. Nupat visu laiku runāja kā un cik jauki mēs tur dzīvosim un teica lai palieku tagad tur vēl vienu dienu – un kā atnācu no friziera un nogriezām lown – uzreiz saka – varbūt lai es braucu tūlīt prom kā biju Inesei solījusi, bet ko viņa (B. kundze) tai pašā dienā no rīta gribēja mainīt. Tā – viņa ir tomēr ārkārtīgi ‘moody’, te ļoti laba, te kaut ko sadomā citādi. O.K. Šodien Inese ar Laimonu brauks uz Vindzoru – veļu mazgāt, jo te viņiem nav mašīnas. Es pie B. kundzes atpūtos labi – viņa tās 2 dienas bija ļoti laba, baroja un deva zāles etc. Te vakar nevarēju atkal aizmigt par visādām dzīves lietām domājot. Varbūt šodien būs no Tevis vēstule. Kā iet ar coldu? Laimonam vakar vakarā sāka deguns šņaukāties, nezin kā būs šodien, laikam jau colds klāt.
Es šovakar viena iešu agri gulēt un rītu darbā. Atbraucu reizē ar Inesi un Laimonu no rīta uz city – un tagad salstu te kā nabags staigājot window shopping.
—————————–
Sestdien
P.S. Tikko ejot ārā pa durvīm (ar koferi uz jauno vietu) Tava sūtītā paciņa ar pavāra grāmatu klāt!!
Tas dod spēku!!
Paldies par vēstuli. Dont vorry about Andr. – it will work out Who is who!
Xxx M.
—————————–
Ceturtdiena.
Varbūt rītā būs vēstule no Tevis. Gribās visu zināt kā Tev iet?
Man – iet labi, tikai tagad jau sāk likties ka par maz pelnu, ja tik vientulīgi jādzīvo tad vajadzētu vēl vairāk. Arvien apskatos avīzēs sludinājumus – maz jau ir kur sola vairāk. Kamēr te cilvēki ar mani ir labi – jādzīvo tepat. Tikai – gribētos vairāk no Tevis zināt.
Kā Tev iet ar Andr. un Janc. un dejošanu un ledijām? Un vai vari rakstīt esejas un vai esi ko uzgleznojis? Taisi vēl kādu Saulrietu vai kādas heads, tās Tev labi iznāk. Un vai no tiem kas Tev uzgleznoti Tu nevari kādus handīt in?
Man vakaros pēc darba ir tas laiks, kad te negribās būt, tad savelku segas līdz kaklam un guļu nost! Šodien te nāks ciemos viena ledija dienā un 3 ledijas vakarā. Būs jācep vista. Bet nav man sevišķi jāuztraucas jo pati Miss Moore nāks 5 p.m. mājā un palīdzēs visu sataisīt.
Vakar vakariņās gaidīju un gaidīju un neviens nenāca mājā – šorīt pie brokastīm atkal bij vairāk – Mr. Mooram bij fiancée pēc partijas atbraukusi līdz… Miss Moore neizskatījās sevišķi priecīga, man nemaz neteica, ka vēl kāds ēdājs būs, bet vienmēr jau var paēst vairāki cilvēki no tā ko es uztaisu. Gribēju tikko uzcept vienu kūku, bet domāju – tās visas ledijas kaut ko nesīs – parasti viņas atnes kādas smalkas kūciņas – un tad man nav ko maisīties. Tā es varu atpūsties jo no rīta visu ātri aptīrīju.
Ja vairāk varētu nopelnīt un mums reiz būtu – sava mājiņa. Ja es veselu gadu varētu pastrādāt – tad būtu deposits un tad varētu pirkt! Bet veselu gadu!!! Varbūt Tu būsi nākošgad te? Es gudroju un gudroju vienu un to pašu. I want to see you! I want to have my house now. Etc. Etc.
Vakars ir klāt – krāsnī cepas čuks un viesi, tas ir viesenes tūlīt nāks. Man pašai nav liela responsibility jāņem – jo Miss Moore pati skatās un rīkojas kā visu finishīt.
O, Dzid! Kad es te pa vienu home rīkojos, tad man tik bieži nāk prātā mans home Latvijā un visa tāda rīkošanās kāda īsteni ņemot ir tikai pašam savā mājā – un es domāju – kāpēc mums nav mājas? Es neesmu neko varējusi nopelnīt – vienmēr kāda nelaime vidū. Tagad? Tagad es nevaru sagaidīt kad būs weekends un mēs kaut kur satiksimies un kaut kur iesim – bet tas ir tikai moments – O.K. ko tur gaudot – jāstrādā.
Beidzot viņi ēd to čuku – es savu daļu jau noriju. Vēl viņas augli sauc – un tad es varēšu mazgāt traukus. Tā man te iet gaidi un gaidi.
Bet šāda vēstule nav neko vērts – tikai tāda man te tā dzīvošana ir.
Tu savai balles kleitai (ko gribi printīt) vēl varbūt nopērc drēbi – apskaties labi – Tev vajadzētu īsto zīdu, un tad uztaisīt kaut ko very good – tā kā vari to šad un tad uzvilkt vai 10 gadus – tā lai ir Tava fashion un Tavs pattern un lai tā nekad nav out of fashion.
Austra teica ka viņu skolā (art) zīmēšanas teacheres ejot vienmēr ar savām speciel printītām kleitām. Pat zeķes esot noprintītas un esot – good. Tā tad Tu arī izdomā un uztaisi kaut ko speciel priekš sevis. Man liekās ka tā kleita var iznākt very beaut! Kā Inesei tā chinese arī ir speciel ko var vilkt kad grib un mode nemainās.
Kā Tev iet? Vai Tu jūties labi? Vai Tu esi graceful? Tu biji very gracerful (es nezinu kā citādi lai saka) ar visiem saviem And un Janc. etc. ar ups and downs un Tu biji arī beautiful vienmēr kad mēs tur dzīvojām, tā kā nenolaidies un uz nākošo balli atkal esi skaista! Lai Tev labi klājās šinī Dzint. ballē! Turies – beaut! Priecājies un esi laimīga pati un nice ar visiem!
Xxx M.
Un raksti man…
Sveicini Mrs. Svirkskis un Mrs. Bērziņš un Wendiju –
M.
Good luck!
———————
Pirmdien
Hi Dzidī!
Paldies par vēstuli – redzi kā tu jau dabūji savu dejas partneri atpakaļ! Un labi ka atradi kur siltu zupu ēst, tad jau augļus un salātus un visu ko citu vari mājā pietaisīt klāt, bet kādu meat dish jau arī vari kaut kur ārā kādreiz uzēst.
Jau otrās nedēļas (pirmā) viena diena atkal nostrādāta. Šodien jau sāku staffīt viņus ar foodu, kā to darīju mājās. Vecā slimā mothere prasīja pusdienā tikai siera toast, bet es vēl uzcepu divas ābolu šķēles sviestā uz pannas, apkaisīju ar brown sugar un uzliku virsū saputotu krējumu. Tas bij mazs saldais – un viņa bija patiesi laimīga.
Tagad varu iet atkal TV skatīties, jau piektdien, nē sestdien biju un vēl reiz pirms tam.
Man laikam ar to fooda gatavošanu ies tīri labi. Dažas lietas iznāk taisni burvīgi un citas lietas, (kā cept steaku) piemācos klāt. Ja tikai viņiem manis vajadzēs (ja mothere kļūs vesela ātri, tad varbūt nevajadzēs) tad jau varbūt varēšu arī kādu laiku palikt. Pirksti gan stīvi — pie Austras paliku svētdienas naktī, mazliet paspēlēju, bet nebija nošu tur. Lūdzu kad brauci – atved Shopin studies un vēl kādu tur pieces, un tādu zaļu mīkstu grāmatu, the seventh grade apbružāta ne jauna, arī Bachu.
Bet tās visas laikam ir pie Svirska kundzes. Tā kā Tev būtu jābrauc tur, vai viņai uz Tevi. Viņa varētu gan atvest tās notis Tev! Vai Jancim iedot!!!
Kā bija ar Tavu price giving day’u?
Vai varēsi atbraukt piektdien, un pirkt kleitu, vai iesi ar brūno vai balto! –
Iens ar Austru izskatījās very happy. Iens izskatās ‘loving husband’ un Austra ‘good vife’. Cep un vāra kaudzēm laba fooda!
Vai Tu citiem ļaudīm (Svirskienei, Bērziņienei, etc.) esi teikusi ka es te strādāju? Vari jau teikt ja gribi. Kādu laiku jau būs jāpelna. Nejauka lieta, ka arī man zobi prasīs ļoti daudz naudas. Bet citādi arī priekš tiem nevar nopelnīt, kā tikai strādājot!
Turies prātīgi šo nedēļu – nesmēķē daudz, ej agri gulēt, ēd daudz augļu dzer pienu – lai esi skaista uz balli.
Xxxxx M.
P.S. Es nepareizi uzrakstīju – (Vouclouse) Tev Voucluse ir pareizi.
———————–
Sestdiena, [Vaucluse]
Hello Dz!
Tā kā vakar nebij no Tevis vēstules I was thinking about going to Newc. tonight. But your letter arrived this morning, and you have told me everything, or at least this and that – and so I will keep the money for your dress. It might be very interesting if you print it really – mad + nice. And when there is a design printed on it, so the pattern, the stile may be very simple. Make it great!
I am tired of ‘money making’ and I would like to be in my own house that is – with you again. But it is still too early. I have got only £40. It is saturday and maybe it is the all weeks – heaviness that is pushing my spirits down at the moment, and therefor I do not feel like working any more. But tomorrow is off and I will go to Austras place and play a little (and will be annoyed that my fingers are not moving quickly…)
Oh, Dzid! It’s funny to be a cook! Some things I can do very fine, but in a terrible fier I am every time when I am making the meals.
I made an other cake, a chokolate cake, but this one is not so good as the first one, it is a little bit dry. These people here do not eat ‘garozas’ and do not eat much fruit, but they eat much meat and iccream, and all together they do not eat anything else, but what is tasty, that is – what they really like, never just to satisfy the hunger. So I have to make good, tasty meals. I made a curry (lamb chops) – I had never made before. It was not bad. I cook the fish and chips in oils and so on.
If I know that you are all wright, then I can go on here being a domestique – these people are kind with me and I am learning a lot how to prepare and serve Austr. food and – how to keep myself together, that means not to give up doing everything how it must be done.
The mother, Mrs. Moore is very sick, she does not seem to get better.
Svētdienas rīts.
Šausmīgi auksts, istabā salst rokas. Esmu gatava lai brauktu uz Austru. Bet ja viņi ir mājā, tas ir – nav aizbraukuši uz Windzoru – tad varbūt vēl guļ – ko es tur tad varētu darīt? Vispār ja viņi mājā – es nezinu kur es šo dienu likšos? Ja būtu kino vaļā – ietu arī uz kādu. Es to David and Lisa redzēju te pagājušā gadā, man patika. Tas ir labi ka Tu vairāk satiecies ar draudzenēm – eji visur līdz kur kaut kas notiek un mājā un sagatavo nice hot cup – iekaisi mazu mazu drusciņu sāls katrā kafijas tasē, tas dod stiprāku garšu, un ūdeni lej īsti vārošu virsū.
Biskvītus nav vērts ieteikt lai Tu turi mājā – tie jau apēdās…
Vai Tev iznāk naudas no Tava scholarshipa? Kā Tev iet ar visu? Vai dabūji naudu par posteriem?
Es nekā nepērku un tomēr katru weekendu man pāri par mārciņu iziet – jāmaksā ceļi, jānopērk kaut kas ko ēst, tad kāds hairspray, stokings, writing pads, stamps etc. Tāpat Tev arī – bet Tev viss foods! Domā ko Tu vilksi uz Newzeelandi. Ja neesi nopirkusi ziemas pidžamu – pērc varbūt mazliet labāku – lai vari ņemt to līdz. Un domā arī par kleitām – Man nākošā weekendā būs £52/-/- Tas tad būs ceļam. Pēc tam kas nāks – tas ko pielikt kleitām, bet tālāk, to tad redzēs, cik ilgi man te būs labi un kā nākotni ierīkosim. Vai Tu domā par braukšanu uz Sidneju nākošgad? Bet to vēl domāsim vēlāk. Labi ka Tu no Wendijas arī ko vari izspiest!!
Atkal pirmdiena.
Vakar bij šausmīgi vientulīga – eju pa ielām kā sunīts. Biju vienā filmā. Do not
————————
[fragment]
Skatījos vai Tev nevarēšu ieraudzīt lētu un skaistu kleitu. Apskatīju arī šādas tādas drēbes – Tev vajadzēs arī šo to uz New Zealandi, Birst. Kundze jau šuj kleitas, rīta kleitas un mēteļus etc.
I feel terribly lost. Bet varbūt viss ies kā domāts – strādāšu un nauda būs.
Vēl viens čeks man nāks no social service – kad brauksi uz balli paņem to līdzi.
Lūdzu nedari par daudz tanīs pret-komunistu dienas – danco ja vari un nekādus foodus neservē. Tu jau dosi bildes etc. Žēl ka ierāmētais prints atkal Tev nav tur – tas karājas Ineses māja un ir very very good!
———————
Pirmdiena 1. augusts.
Mīļo Dzid!
Esmu vēl pie Ineses, nomazgāju traukus un nu paliek kāda ½ stunda ko es te varu padzīvot – tad jābrauc uz darbu. Grūtāk uzsākt, jo nedabūju ar Tevi vienu nemaz parunāties un visa dzīvošana te liekās kā bez jēgas. Bet – promise me, ka Tu ēdīsi kārtīgi (ar Wendiju dažreiz būtu tīri labi un ārā arī) un tad man nebūs jābēdā kā Tev iet. Man bij bailes ka Tu vilcienā vakarnaktī braucot sali kā nabags. Naktī ir tik auksts! Vai nebij mums prāta paņemt kaut kādu segu no šejienes kur ietīt kājas un snaust. Bet tie Tavi boyfriendi te visu maisīja, nevarēja nekā godīgi izdomāt. Kaut nu Tu būtu labi izturējusi to nakti.
I am sorry, ka es Tevi ‘pesteriju’ ar to frizūru! Tā nemaz nebij slikta, bet pēc balles Tev vienmēr uz pieres tie mati tādi pieplakuši un es gribēju kaut Tevi redzētu ka Tu sasukā vairāk uz augšu. Tu izskatījies o.k., tikai neko daudz nerunāji un nesmējies un es nezināju vai Jancis Tev patīk vai Juris – vai neviens… Tikai kad Tu teici – gribētu uz Sidneju, tad domāju varbūt tas Juris Tev patika. Tie laikam ir ‘feini’ puikas, tie Liepiņi. Un cik Tu man pateici – Tu iesi uz kādu balli?! Un vai Tu būsi pēc 3 nedēļām? Tad satiksimies. Pēc 3 ned. ja es nostrādāju (and I hope so) man būs iekrāts £50 ko Tev ņemt ceļa maksai uz N.Z. Mazliet tad varbūt dos Dzintars un tad vēl vajadzēs naudas ko Tev nopirkt vajadzīgās drēbes ceļojumam. Par to labi jāpārdomā – ko vajag. Patreiz būtu labi nopirkt kādas pabiezākas lietas, kā svārciņus vai kostīmiņu vai mētelīti. Tādas lietas tagad izpārdod. Bet – Tu neesi te! Apdomā – ko vajag un skaties logos tur Newcastlē. Tāpat ja vajag garo kleitu – tā jāpērk. Cik varēšu sagrabināt naudu – tik došu, jo priekš tā jau tā visa ‘joba’ liet ir! Citādi varētu palikt turpat un skatīties saules rietus. Tā tomēr bij life – un strādāt svešā mājā nav life, bet iet uz Employment pēc nabagu naudas – nav life un saņemt nedēļas galā algu £12 – ir life. That’s so owfully mixed up!
Ja Tu varētu tikt uz Sidneju nākošā gadā varbūt vajadzētu mēģināt!!! Te Tev nebūt Briens (vai kā nu to sauc), bet te Tev būtu Tommy Gleghorns!!! Un Tev ietu very good! Te arī tā latviete ir teacher un tā ir ļoti laba meitene! Arī viņa Tevi tūlīt ņemtu aizstāvēt. Padomā par to! Tad ja Tu nāktu te, mēs saņemtu labu dzīvokli, lai katram sava bedroom un viena room ar – klavierēm un bildēm! Tad mēs vēl kādu brīdi padzīvotu labi. Jo gan jau es tad varētu kādu factory vork vai ko dabūt, vai arī pension + parttime job. Vai tepat kur esmu un weekend pie Tevis… Un kamēr Tu sadomātu precēties vai braukt uz ārzemēm – es vēl vienu laiciņu dabūtu padzīvot ar Tevi. Citādi – es palikšu veca un Tu būsi prom, vai ja arī vēl nebūsi – no manis Tev vairs nebūs nekāda prieka. Varbūt tagad ar vairs nav, bet tomēr, ja es pelnītu un nemaisītos Tev pa kājām, kad Tu strādā un kad Tev viesi – tikai taisītu labus ēdienus, arī partijām (es protu tagad…) un Tu arī pierastu un šo to pamācītos vārīt…
Pa vasaru jau Tev Necastlē būs skaisti un ja man nebūtu jāpelna un ja varētu iztikt no pension – es šad un tad, (varbūt Wendija arī iet prom) varētu dzīvot pie Tevis, bet te Sidnejā Tev būtu vairāk latv. O, tie ir gari penteri ko es te rakstu un domāju!
Be happy with And. + Janc. + Juris + — hairy dirty and look who is the right one!
Raksti lūdzu cik bieži vari.
Raksti visu kā Tev iet. Es nekur pie Latviešiem tagad neiešu – taupīšu naudu un kad nāks pavasars un būs kādas lētākas vasaras drēbes ko nopirkt un uzvilkt – tad aiziešu. Tagad es ‘just’ krāju naudu un gaidu no Tevis vēstules! Kad es 2 reiz nedēļu skatos TV – tad uz kino ar nav jāiet! Gaidu kā Tev iet!
Raksti arī savas esejas un varbūt next year uz Sidn.
Xxx M.
—————————
Otrdiena
Kā Tu aizbrauci – tas mani moca, jo Tu biji tik ļoti plāni apģērbusies. Raksti! Es pēc weekenda vairs atkal nevaru te mierīgi strādāt – uztraucos un viss iet pa gaisu! Vakar puķu kāpostu izņēmu no katla mazliet par agru, zem grillera paturēju par ilgu, šodien no rīta pat bacon and eggs juka ārā. Es nemaz vairs nezinu kā noturēties mierā, liekās visa šī dzīvošana te nekam neder. Kāpēc nevar Newcastlē labāk pelnīt, vai kāpēc Tu nevari būt Sidnejā? Etc…
Ko nu gaudos! Jāsaturas un jāskatās pannā un katlā un šķīvī un cup’ā ar abām acīm un nav par citu jādomā. Varbūt tagad, kad man būs experience houskeeperes darba, (tieši ar visu cookīšanu) varbūt varēs nākošgad kaut ko tādu arī Newcastlē sameklēt. Jeb – varbūt Tu sadomāsi nākt šurp. Bet ka Tu visu laiku tur un es visu laiku te – tas nav nekas labs.
Jancis izskatījās tāds nošļucis?…?
Tu laikam nebiji very good.
Trešdiena
Pēc visām manām uztraukumu pilnam ēdiena gatavošanām man vakar atkal Mr. Moore teica ka viņš vēlētos ja es paliktu te par īstu housekeeperi, iepirktos pati, pasūtītu pa telefonu ko vajag etc. Tagad to dara viņa māsa, un tā kā māte ir slima un nesen ir miris tēvs, abi māsa un brālis ir no saimniecības noguruši. Redzēs kā nu tālāk ies. Tā māsa Hendra, laikam ir tuvu break down, jo mātes slimošana ir tik painful. Es daru ko varu, tā kā bieži nāk visitori un paliek uz vakariņām un tea, tad ir daudz ko darīt. Citādi – labi. Ja vēl vairāk viesu nenāks, tad varēs kādu laiciņu turēties. Bet tikai ne par ilgu. Man ir bailes ka Tu will forget me un tad man vairs pasaulē nekur nebūs pie kā turēties. Es nevaru būt tāda useless person, kas dzīvo no social service bet nevar arī tupēt un pelnīt naudu, kad nav tās real life. Bet es ceru ka Tu nekur vēl nepazudīsi, neviens Janc. ne And. vēl Tevi prom neaiznesīs un mēs vēl dzīvosim tuvāk kopā.
Šodien es saņēmu vēstuli ko Tu esi pārsūtījusi no Parnell Place. Tur man raksta no Amerikas, no Daug. Vanagu žurnāla, ka viens mans ‘sketch’ ir nodrukāts un lai sūtu vēl kādu rakstu. Un tanī vēstulē bij vēl otra vēstule, ko man kāds Arturs Lācis (jādomā kāds vecs vīrs no Latvijas, Ļaudonas pag.) raksta un saka man paldies par to rakstu kas iespiests minētā žurnālā. That’s good! Mazliet prieks.
P.S. Tā tad būtu vēl jāraksta arī storijas… Tikko izcepu mazu kūciņu… un tā kūciņa bij great sucxess!!!
Kā iet ar zīmēšanu, kā ar esejām, kā ar Jančiem?
Varbūt rītu būs vēstule no Tevis. Kad diena galā tad esmu piekususi, bet mācos neuztraukties un iet lēnām.
Gaidu kā Tev iet?
Raksti visu, visu!
I want to hold your hand!!!
Xxxxxx M.
—————————–
Sestdiena 13. aug. 66.
There is no letter from you this week and I feel a little sad, but I hope, the letter is on the way. You have plenty to do, I know! Today I got again my £12/-/- . And so if I do not spend – there will be on Monday (when I put the money in Bank) £52/-/- And thats the consolation for being alone. Anyway – the people are kind and I am trying to do my best. I think it is good for me once again – to keep myself in hands and to be prime and proper.
Tomorrow I would like to meet Inese and ask her about taxation forms, but I would like also to go and have a little praktise on piano. May be I will just go to Austras flat and may be Inese can meet me there – they always are going somewhere near along. I hope you will have a good time tonight. I wish I could assist you when you will get dressed for the ball. But I cannot – so I will think about you. Though I will have to think about Wienna snitzel + Latvian salad what I have to prepare for tonight’s guests. Only girls will be there – and the dinner will be light – weal, salad, vegetable and baked apples. God help me! I hope the best.
Yesterday I made an orange cake and it was – success. So it goes.
Now, when we will be together again, you will have to prepare meals and I will assiste! All wright? It’s easy when you know how. And when you are very very carefull, watchful and so on.
Please write me – when your holidays start, and how much of them you will spend in Sydney.
I wonted to go to Ensemble theatre, but postponed it till you will be here. I want to be with you in this theatre. I know you will enjoy it.
Otrdiena 16. Aug. 66.
Thank you for your nice long letter very much! You are wright there is no need for these letters when you just write and moan about being alone.
Why I do this it’s becouse I am frightened you will forget me and I will be only one other old woman to you. And I am regretting in a way, that I came to Sydney, and still – I am not, becouse I had to. But it’s [line cut off] only one, who still needs you a bit and who will grow out of it and you will be useless, forgotten. But – as I said – I had to come. you are a grown up, nice woman, I will try to be your dear mother however far away.
Now! How was the ball? About the next ball – do not worry at all – it will be a success! Juris is a really intelligent block. You can take and you must take him seriously and nicely as young nice man – and he will respond. Rely on him how to behave and what to do. Be happy and gay, but do not force yourself in anything. Do not try to catch Juris or anyone else – they will come to you without catching.
Be sure that your dress is good, because – it will be good. You cannot fail making a dress when you can make pictures and compositions etc. I really am very pleased that Juris has choosen you for that ball. I know that his father is an intelligent man, and is not a Latvian only in words and in boasting, but he knows what he is looking for in this country and he knows what he has got with him from his native country. Do speek with Juris as you can speak – with all your heart and intelligence about everything and I believe you will have a good time together. And dance! Yes – dance as you love it to do! Oh, Dzid! You are doing fine! Do not worry – be happy!!
I am quite sure that in this coming ball you cannot fail and I am quite sure that you have an excellent partner. None of you are madly in love with each other, but free and expecting good time!
Well – good luck! I hope to hear from you before the ball, but write only when you feel like doing it. Of course – I am looking always in the mailbox with hungry eyes!
I am doing quite fine too – as a coock, I mean!
Last friday night there were fish, as usually on fridays, and young Mr. Moore asked for a second helping. I was very pleased and said – „At least one in the family appreciates food!” And they laughed and became more free with me. Hendra said that she will have some guests on Saturday night – could I make a Latvian supper! I made – weal snitzel (the same as Wienna snitzel) with really rich Latvian way green salads – cucumber, lettuce, tomatoes in sour cream and mayonaise – for desert – baked apples + almonds!
When the supper was finished Hendra said – „it was absolutely gorgeous.” And I was happy. Next Saturday they will make a party of 20 people! I dont know how I will manage. But Hendra will take the charge of ewerything. Actually they said – they will make a party and could I give the hand?
So – your mother plays a continental hostess-cook!
I played the piano on 14.th. and spend the night at Inese. [line cut off]
P.S. Dzid, do keep the silk screen – you can use it for an other dress on different material with different colors. Or still to mix this pattern with an other – I think there are many possibilities. I hope you will be beaut! Have you got good gloves? Think about everything make yourself look splendid! What about shoes? You know this week I am working for the dress. And then I will start to think about my debts and my – dentist… Weh!
When I was at Ineses place and In + Laim were away at Billies Imants rang, and said goodby (to me) he said he is leaving next sunday. I thought if you were here, you could go and see him fly away. He sounded a little lost…
Oh Dzid – I hope the ball will be a success for you! That is good – that Inārs Kalninš is also there and Juris will sure be a good [text missing?] be a belle for your table and ewerywhere! Jancis likes you too – and And. and Juris – if you just be yourself, nice girl!!! If it is a Fraternities (corporation) ball, there is no such girls as Fraternities – becouse it’s a men’s korporācija. Bet the girls mostly can be from some women korporācijas. But it does not matter at all if you are not, because if one of ‘corporelis’ like Juris, takes a girl who is not a ‘corporelene’, he knows very well what he is doing – he takes a girl that he has seen to be the right girl for him in such a ball!
Excuse my enthusiasm about you, but I think you are grand, to go over all thouse love things about And + Jancis and be fair and with open eyes for things that is coming –
Xxx M.
——————————-
[two gum leaves attached] 14. Sept. 1966.
Trešdiena klāt bet no Tevis vēstules nav. I suppose you are very busy, but drop some words for me, so that I know you are all wright!
I don’t know yet, if I will be able to get free on Saturday and to go with Inī + Laimons on the way to Newcastle. If no – I don’t know what to do? I would like to be there, and see you very much, but if its only for a couple of hours, I don’t know if its vise to go or not? I would like to see you very much, you know, to have a little rest from being alone, to talk to you and if possible, to help with some small things. Sure – its of no importance, if you have to live and manage alone all the time now, but still…
If I will be able to go – I suppose I will arrive Saturday night at you! I have my key.
Here everything goes all wright – they are kind all the time and I am working hard, doing practically all they are asking. There was the party, I made the small sandwiches (quite nice!) and washed up, at 12 pm. was in bed. It was not to hard for me. But I slept all the sunday, only went for a little walk in the afternoon, the leaves I am sending you seemed to me very beautiful.
I hope you are all wright – [line cut off] serious with your many admirers!! Be happy but watshful. And do not waste too much time with ‘Dzintars’.
I don’t know what will happen to me after the job will come to an end here in October?
Shall I go in pension?
Then I could live with you (sleep in the dining room, as it will be warm) and cook again (better) for you untill you have done your both collegues this year. Maybe it would help you, if I wash and iron, and make a cup of tea while you are working. Sure I would keep out of your way when you will work, and also I would be cheerful, as the money troubles would not be so hard any more. But that could be so, only if I have the pension money coming every week, and then afterwards I could earn a little here and [line cut off]. All thouse things we could talk over a little if I would go to Newcastle this weekend. There are some nice orchids blooming, and other flowers, but no many. Sometimes I am going to Vaucluse for shopping, and then I see the world arround, all full of spring.
How are you? What will you need for New Zeeland? Are you looking for it to go there? Could nobody from the ‘Dzintarieši’ go too? How are your money things going?
It’s too long I have not herd from you.
Just to live and live with pots and pans!…
Rakstnieku dienas will be on 2. oct. I could not possibly go to Melbourne.
I hope you are happy!
Xxxx M.
Sveicini Mrs. Berziņš + Mrs. Svirskis!
————————
Piektdiena, 16. Sept. 1966
Dear Dzid!
Thank you for the letter, it’s quite different feeling again, when I have had a few words from you. I was a little worried how you are. I guessed it’s Mike… and not that I mind, only – be sensible as you have been. I mean – do not hurt and don’t get hurt. It’s for nothing my speech, but there it comes as usually from the ‘dear mother’. Sure – I will postpone my trip to Newcastle. I hardly could join Ines and Laimons, but I was planing to ask my bosses to give me a free day. So I will do something an other weekend. You tell me when it would be more convenient for you. I am happy you have a good sunday ahead. Enjoy yourself, make friends, look at people – lissen to what Mike’s thinks, lissen to others, pick out what is you like to hear. ‘Chercher la femme’ the French said. ‘Chercher le man’, — ‘Chercher the life’ – it means.
Ah, it’s good to have a few words from you! It was to long a time without them.
I will sit quietly this weekend. No, it will be hard! The spring is there. Thank Heavens these people are kind with me. Lately I am starting to be absent minded because I think of writing stories etc. Best wishes in your work and play!
Xxx M.
—————————————————-
[May be in Roseville, house where Inese and Laimons lived before they left for Europe]
Svētd. 4. febr. 1966 [1968?].
Dear Dzid!
The easiest way to talk to you – is to write after all!
Dzidra – man liekas ka Tu baidies no tās landladijas, vai tā apmēram. Es domāju – Tev vajag solīt viņai mazākais $1 vairāk pa nedēļu, bet nemaz nebūtu daudz ja Tu dotu klāt $2. Par £7 mārc. pa nedēļu Tu nekur citur neizdzīvosi.
Ka Tev jāņem pašai istaba tad būs viss kopā līdz 10 mārc. ja gribēsi kur klavieres arī.
Saki viņai ka Tu maksāsi vairāk lai Tevi tur patur visu gadu! Un saki ka es būtu ar mieru katrā laikā iet un padzīvot un housekeepīt (par ēdienu vien) cik ilgi viņa gribētu ciemoties pie dēla vai meitas. Un saki ka es biju very successful housekeeper, ka es māku vienkāršus austrāliešu ēdienus gatavot un būtu happy viņai tādā veidā palīdzēt – ka dotu viņai holidejas vienalga – veekendu, vai nedēļu vai mēnesi. Es varu gludināt, mazgāt, arī vīram un zēnam kārtīgi ēdienu taisīt.
Izrunājies ar viņu. Un – vai Tu prasīji atļauju spēlēt? Un vai Tu nespēlē kad puika mācās? Maksā bez domāšanas līdz $14 pa nedēļu. Tāpat tas ir vēl labi, — skola un jūra tuvu. Ja tikai istaba Tev nav pārāk maza. Bet mācies turēt logu vaļā – ja var arī naktī.
Tas par Tevi. Man – nekā ļoti jauna nav. Man viens stāsts esot avīzē, tas ko pirms svētkiem aizsūtīju. Mrs. Palavs teica – ka tik dzīvi esot uzrakstīts ka – tik pat kā pats tur būtu!… Tad jau o.k.
Redzēs kāds nu Andr. atbrauks – viņš jau bij tik draudzīgs un labs un ‘meitiņai’ tik reiz zvanīja pa visu nedēļu, vēstuli nav te saņēmis, ne viņai ir zvanīts… Nu atā.
Xxx M.
Strādā mierīgi skolā – domā par sevi!
———————
Pirmdiena 5. II.
Šorīt Andris + Pols iebrauca tomēr te, ne tūlīt uz skolu no Newcastles, kā A. domāja, viņi te padzēra cup of coffee un izsvieda ātri pakas no mašīnas – grāmatas un guitar. Un lielu burku skābu gurķu no mother, (A. jau teica, ka varbūt tos dabūs, kad es viņam reiz devu pusdienās – tā kā no tiem gurķiem man arī tiks) – smaidīdamas ienāca ar gruķu burku pār galvu. Mašīnu Pols jau tagad Andrim atdod un Andris izskatījas absolūti happy – viņš laikam nav pieradis tā kājām ‘kātot’ kā viņam te bija jākāto pa to karsto laiku. Un no tās mašīnas mums arī tiks – teica reiz „būs mašīna un tad brauksim uz teātriem”. Tā kā – nākošā weekendā Tev nu būtu laiks braukt šurp, var jau būt ka viņš tagad ar to mašīnu brauks katru nedēļu mājās – bet cik dzirdēju, likās ka teica – brauks pa 2 ned. reiz. Diegs jau viņš ir – kā tu pati teici, bet turi viņu cik vari pie sevis, Tev tomēr dota opportunity to darīt, viņš ir Tavā mājā un tā meitene paliek tālāk. Viņš arī teica – ka brauks uz Angliju, strādās, varbūt pat mēģinās taisīt master degree, ja būs iespējams – viņš jau vēl esot ļoti jauns – viņš teica, tā kā tas neizklausījās pēc kāzu ceļojuma ar to girl, nu varbūt ne arī ar Tevi, bet Tevis jau viņam patreiz vēl nav. Ja tur ir nice blok – skaties uz tiem. Kāds tas saimnieces dēls bij? Ļoti jauns tu teici – bet Tev vajag company tādēļ nenoņemies ar darbu vien. Un taisīt skribelējumus Tev arī vajadzēs. Tā kā – kur ir jauni cilvēki kas Tev dod ‘spiritual lift’ turies pie visiem. Kas ar poor Richard?
Atā! No Londonas vēl nav ziņu! Xx M.
Paldies par grāmatu tā no labākā latv. dzejnieka!
———————————–
[postcards to Dzid in Wollongong]
[Groeten uit Amsterdam]
26.5.69
Dear Dzid,
[Inese’s writing] Happy Namesday tomorrow – Saturday we went to Amsterdam – ride along the canals in sight-seeing boat – Sunday in the Hague – Art Gallery & visit to tulip gardens near the town. Afternoon, visit to mum’s friend of 30 or so years ago, Dick – great exchanges of past memories etc. – Today in Rotterdam, more galleries etc. – at the moment are celebrating in a Chinese Restaurant (our first Chinese meal since Sydney) – about to head in general direction of Antwerp. Camping is working out fine. [I & L & M]
——
[Grosse Wiesel – Brown and beige weasel in forest]
[to Dzidra]
Here we are on the border of Switzerland. Yesterday evening came at Fellbach (at Stuttgart) went to cemetery, camped at the hilltop where you kids used to play. This morning went once more to mother’s grave – put some violet (from the forest) plants on it and came through Black Forest, Schwarzwald, to Basel. [xxx M]
[Inese adds] Everything is beaut – camping is working out well – from here we cross Switz. to Austria & try to visit place where we used to live.
P.S. Don’t be amazed if in 5-6 weeks’ time parcels start arriving – sent home books & other excess junk.
———-
[Les Gorges du Tarn. La route sur le Causse Méjean entre Meyruels et Ste-Enimie]
24.7.69
Dear Dzidra!
We left Vichy Wednesday morn. and going over Massif Central mountains and Cevennes Mountains, towards sea and then Spain. We went through the little tunnel in the rocks (see on this card [centre right]) to a place where there were many rocks turned like [into] sculptures of all kind of faces and animals. We are camping in bush and flowers.
We eat French bread and French cheeses, but our French speeking does not improve much. The world is very wide and there are many fabulous countries, roads, rocks, towns – castles like rocks, rocks and rocks like castles etc. I would like to know – how are you? [xxx M]
——————
3.8.69
[Roma. Pinacoteca Capitalina. Mosaico della Colombe]
Dear Dz!
We arrived in Rome 1.08. Next morning went to Coloseum (– really collosal!) Forum, St. Peters Church. Catacombs in via Appia. At night (9 p.m.) attended the Opera in open air in the Old Roman Baths! Opera — Aïda. Could not hear much, but was — fine. Today saw the old (ancient) Roman art in Hill of Capitolin. Then went for a flea market. Came back to van — found all good things stolen!!! 2 suitcases with cloth[es], radio, Ian’s typewriter, binocles etc. We are laughing and sighing etc. I am tired of looking, but till this afternoon (with the robbery) all went fine! I miss you very much! We have no paper (all stolen) where to write a letter (today is Sunday). How are you? xxx In. L. M.
————-
30.8.69
[GOYA. Pepe Illo haciendo et recorte al toro. MUSEO DEL PRADO. MADRID]
Dear Dzidra!
We are having good time in Spain, Madrid at the moment. Spain is very beautiful country. Marvellous colours, even the earth (zeme) has hundreds of bright tones. (Silvery green olive trees on “terra sienna” ground, and on ochre — etc.) The cities are big, the people mouve free and look soupple. You would make a fine Spanish senioritta! The painting I like better than Italians. Fine, caracteristic, real personalities — Goya, Velasquese, El Greko, and many others. Its very hot in the middays, nice evenings. People start day’s most enjoiable time at 6 p.m. even later. We have plenty of adventures.
Hope — you are happy! Wait for me!! How is everything?!
Lots of love to you + Clive _+ friends.
xxxxxxxxx M. I. L.
————————-
[EL ESCORIAL. Monastery Sacristy. “St. Eugene, Archbishop in Toledo.” Dominicus Theotocopulis (El Greco). 1547-1614.]
Toronto
15. sept. 1969
High! I don’t know yet when I will come home! Maybe a little longer will stay here. Inese got a full time teachers job in Cochrane 450 miles north from Toronto. She will write you from there.
xx M
————————-
Monday 1st Dec. 1969
[to Inese from Dzidra]
Dear Inny,
Troubles with Mum have begun again. It has been so good for so long — and I was even surprised that before and after the trip, since the coming of Clive — she’s hung on so well. But now its started — or at least it’s boiling to the surface — and I’m terrified. Things were better — you went off to marriage, and there was still me to need Mum — … now I’ve got Clive, & there’s no one left who can take care of her. The “institution” bit has started — & people are leaving messages etc — & testing her & judging her again.
She picks on any male she can see regularly — to idealize — this year it’s been a bus driver. Things go all right for a while — but she’s not game to meet some fellow in her walks to the beach & up the mountain who would like to take her out or whatever — she can’t do it, & runs away. Hence her frustrations build up to breaking point — & any approach or people who look at her become members of the institution — out to get her & punish her for liking or having designs on the young bus driver. Age is driving her mad. She doesn’t feel or look or act 63, people don’t take her for being 63 — there’s the eternal irrevocable thing that she was talking to me about just recently — the most normal, natural desire for sex & love — something she feels she’s been cheated of all her life — & yet her inability to do anything about it. It’s got to be ideal — it never is; she lives in her own world — but somehow it’s not enough. This morning I sat down in front of her typewriter while she tied my bow — & in the typewriter was a letter in English to some “Dear Sir” about him being the only one that talked to her as a human being last time — through all the horror & terror of it — & that she has no other way of expressing her gratitude but through begging him to read this letter — & hope that he will help her again. But that she is annoyed by the methods of the institution in watching her. That they were completely wrong in guessing that her reason for taking the bus trip up mount Kiera (a mountain at the back of Wollongong) was to see the young bus driver… that’s about all she had written — I don’t know who she’s sending it to — she wrote also in one of the paragraphs about him being able to make her a normal woman again.
Whether it’s someone local, or whether she’s connected to that other time — and is writing to someone from those times I don’t know.
But what am I to do? In a way she knows what’s happening to her — that’s what’s terrifying — her absolute sanity at times — how she can say “I’ve got to take hold of my whole situation and accept it & fight it.” She herself mentioned a schizophrenic tendency… but she was more referring to her life as a mother at home, and then her wild young pretentions & flirtations with people during her walks etc. — and it’s true, she can be really sane, & you’re convinced she realizes that it’s nothing but herself, she seems to agree it’s her own imagination, etc etc — & then next thing she’s not anymore, she’s writing letters, and is being followed & victimized — & all the rest — & I can’t decide whether it’s schizo — or whether it’s just so close to normalness as to pretend she agrees it’s only her — because she doesn’t want to upset me — even while she’s very convinced that it’s all really true. She’s just so alone in this fight. We talked about it on Saturday morning — & decided she should try another live-in job — because as she so sanely knew — she needs somewhere where there’s a male — like Warren (Vaucluse) — where there’s just that element of stimulation & inspiration to keep her happy. This is why one of those jobs where you just look after an old sick lady would be no good. She needs that bit of attraction. Well, after the talk I felt there’s hope but I’d come out in one of those old rashes all over my face — & she saw it — & as soon as she saw someone still cared for her & worried so much — she felt guilt stricken at having burdened me with all her “games she plays”, as she put it — & she seemed to take heart & strength. But Sat. night & on Sunday, Clive & I went out — & mum went to Sydney to see some Latvian theatre last night, coming home at about 2 am as she said she would. In Sydney, she met Mrs. Freimanis — wife of the pianist who died last year I think. He used to have a music school — & his wife is carrying on with it — but Mum says she can play better than Mrs. Freimanis, & Mrs. F. asked Mum to come & help her teach — as she’s got more pupils than she knows what to do with. Well — this could be OK, but I don’t think it will be. She’s asked Mum to live with her even — & there’s nothing Mum needs less now than to be living with a socialite (I don’t mean it nastily) of the Latvian society — not a woman anyway. She was in a similar position when we left her in Summer Hill — being with a girl (who soon became part of the institution bit) and had a job & all… Mum would be restricted in her ideal love life etc — it might sound harsh & Freudian & too much concerned with sex etc — but I’ve lived with Mum long enough now to know what sort of things are needed in her life. At home here she is restricted too — she feels she can’t bring any friends she meets home — she feels guilty even about needing such friends — & feels it cheap to make these searches & lovelifes into actual pick-ups — she’s afraid of strangers, she always looks so young — & they take her for being young — how, she asks, can she tell them she’s sixty three. So the frustration & loneliness becomes unbearable. And how to advise her? Should she go into the Latvian society… she will feel too exposed there, & restricted — & I fear she’ll just break down completely so soon.
This morning she came & she said she feels ready to fight, & thinks she will win — but she looked so pallid & white & drawn, that I knew she’s been having a horrible time with herself again… and I heard her typing — & when I accidentally read what she was writing about — I knew it was the same as last time — she’s receding right into this other terrible world — even while she’s begging more phantom than real figure to help her become a normal woman again.
I’m terrified — I can’t just let her go on living in this terrible world — to speak to her seems so sane — & it’s so horrible to know that all this same discussion IS NOT getting anywhere — that this other thing is bigger & more consuming & is taking her over — and it’s not beyond possibility that in her loneliness if we can’t provide an answer — we too may be included in this institution — in league against her. That hasn’t happened yet — but O God… Clive & I aren’t, or haven’t yet officially married, but I suppose we’re just as though married — & whether we do officially marry or not before going overseas — we still ARE going overseas — I don’t know when. WHEN ARE YOU COMING HOME? God only knows what’s going to happen in the 7 long months between now & our departure date — 1st of July — but I don’t fancy leaving mum alone in Australia in this state if you haven’t returned. Mum, when she returned from her trip, felt guilty & angry with herself at how she’d often behaved with you two, how she’d made more trouble than good, & even taken sided & worried etc, & worse how she’d always seemed to be thinking about ME, & home, & yet ever since you’ve been away — she’s always been worrying about you — & as soon as she came back, all we heard about was you — as she admitted — she always gives the one she’s with a rougher time by worrying about the other one. & Now she feels she’s lost us both. I cannot stand it much longer — I’m being irritable, tending to burst into tears etc & just simply terrified about what will happen. I don’t suppose I can say hurry up & come home & start having kids — but I’ve got to say something… I know that probably won’t save anything much — they’ll be your kids, & you won’t need baby sitters or interfering mothers all that much — but I’m desperate. Last time I was unattached & willing to look after her while you began your married life. Now I’ve already begun mine — & I don’t want it wrecked. We’ll have trouble enough with Clive’s parents — they still haven’t replied to Clive’s last letter about living together.
I can’t just ignore it — you can’t watch your mother crack up & pretend it’s not happening.
I don’t know how important this all will sound to you overseas, but I’m desperate — and it’s not enough just to look after & make her feel needed. We’ve done that as much as we can, &she won’t be “fooled” by it. She knows we’re making lives for ourselves — permanently — that her job finished, but she can’t accept old age, & still wants to live a second, young life with a man — but is simultaneously unable to do it. Please help — somehow!
Love,
Dzid.
———-
Thursday Jan 15 [1970]
[to Inese from Dzidra]
[…] As for her other troubles — I try to ignore it as much as possible — she’s been cornering me to talk about it more often — which I hate because it upsets me — but I know it’s good for her — because it’s such a lonely fight she has to put up — and the symbol of all her Wollongong trouble — the red buses which she became involved with — or one of the drivers — come hurtling past her window every 10 minutes — & I know it’s hard for her to ignore it — & she already tenses up almost before the buses come in sight — & you can always tell the sound of them — even when you’re not looking. […]
————–
Sunday, 12th April 1970
[to Inese from Dzidra]
[…] Meanwhile Mum is writing — & reading about the places she visited in France etc., She still does get mild depressions whenever she lets herself think about the reality of our going away etc. but then she doesn’t seem to let herself ponder that fact much, and I think I’m really doing a marvellous job of trying to keep her spirits up, &b herself as busy with writing as possible. Biggest problem before s is still what to do with the flat after we go. If we could successfully get someone to share it with Mum — OK — but that’s now always possible, or reliable — and it still will leave Mum in a town where there isn’t really anyone she knows. To move again costs money, & more important — where to? because any place is bound to cost something, & this place is at least big enough to share — plus the fact that there are piano & other furniture to try to fit into wherever else we would find. […]
—————–
Tuesday, 16th [October, 1973]
[to Inese from Dzidra]
[…] [Tālis was born September 7] Meanwhile my new life has been unbelievably marred by an incredible, silly, sad sad sad and by now seemingly insolvable misfiring with mum. For the first time in her or my life, she simply did not trust me. Subject — Talis. In all the other escapades of my life, foolish or wise — I have always felt her ultimate support. And that precious laissez faire. Probably feeling a lack of basis upon which to give advice. But she HAS had children. And her natural love and concern for Talis made her want to help and give advice. Fair enough. But then another well established point of contention interfered. Her obsession with food. And the more it went on, the more I got to think that the origin of it in her began with you — her own horror of how she had not fed you enough, how she had left you to cry having milked off an amount of milk BEFORE putting you to the breast — and only later finding out that there was hardly any left. So commenced her concern as to whether Talis was getting enough… Getting breast feeding established is a tense enough thing anyway — but when came the daily CONCERN from Mum as to whether I had enough milk… after my birth/hospital stay experience, I was dying to get home away from it all — just to be at home alone with my baby… to get some rest, to begin to know and feel and love my new child — away from all that the hospital meant… to come home and be faced with Mum haranguing me to “milk myself to check how much milk I have”… to weigh him, to see if he’s gaining enough… and she was incapable of coming anywhere near him without grabbing each limb in quick succession to feel if he was too cold. She has never heard of — not only colic, but WIND at all. Neither of us had it, she declared, so it’s something unnatural — something wrong with the baby, the baby is sick. I know I should have been calmly able to rise above it, not to react — to have the strength of my own convictions — my excuse? true fatigue — when I came home from hospital I had had nearly two weeks of virtual sleeplessness. And I was a new mother — needing all the support and very much feeling my way slowly. So I bit back. My defence — hoping to quickly get Mum off my back — was to call some of her advice “old wives’ tales”. She was deeply hurt. She hasn’t, and never will, forgive me for treating her in such a manner. And from there it snowballed. She imagined that I considered all her opinions old wives’ tales, and felt all the more duty bound, for Talis’s sake to tell me that he was hungry every time he opened his mouth… to wrap him up in bits of her own clothing as well as all his blankets any time she nursed him, till only his nose was left out… to surreptitiously put booties and extra cardigans on him whenever she got the chance… all this, mind you, in a genuine attempt to show me how to look after him. And nothing LESS conducive toward a good milk supply and a happy baby than a tense mother. I mean it when I say that Sue had it lucky with Mrs. Birstins, for she is a figure you can be against — that you can regard as an enemy — and however much she tries to hurt and upset you, you can add to your weapons your opinion of her as a stupid twit of a woman whom you don’t respect. But Mum is someone whom I have been prone to love, respect, be perhaps too close to for my own good. And powers of selfdoubt are huge. So that when I’m tense, I do start worrying about my milk supply, and the next time she says something about it, I begin to wonder if what she says has come true… etc. etc. It’s all an impossible horror story… with no-one, but no-one benefitting. We did talk it out and cleared up some points — but my shock that she should have so little faith in my ability and even desire! to do the best for my son, and her hurt at my overt rejection of her advice (I believe she still doesn’t know how much I brooded and worried over her implications of my inadequacies — which of course were never intended as a personal insult, but just supposed incentives to check to make sure they weren’t true, FOR TALIS’S SAKE) that was the whole point. Everything was for Talis’s sake, and Mum in her own inimitable blithely undiplomatic way, for Talis’s sake, hit his new mum where mums hurt most, so that every time she opened her mouth about my milk supply I began to see red. Today, when he was crying — about to be attended to with a change and feed, mum said that she had never heard such unhappy crying. I asked her to describe to me what happy crying was like…!
Among other FACTS are these:- that he is now over 11 pounds in weight, that at the age of TWO WEEKS he began to give up his night feed, that the health visitor thinks he’s in marvellous condition.
Oh shit!
Yes, that’s another bone of contention… Mum thinks the turds should be creamy and turn brown… the health visitor said that while he’s breast fed, the turds will be like scrambled eggs and bright yellows — the yellower the better. Mum looks at the perfect turd and says with such suffering as only she can manage that “viņam ir slikts vēderiņš”. Luck was actually my way that day, for that very nappy that mum had declared sick and the wrong colour was there to be seen by the health visitor who arrived moments later and was able to put my already mounting worry to rest. […]
[…] The saddest bit of it all is that the situation is so inflexible. She is very sorely feeling the upcoming separation with Talis — the feeling that next time she sees him he will be a shy stranger to her… I don’t envy her at all — I think it really is going to be hard for her to go from him. It would be so good if it was like the usual grandmother/grandmother-in-law type of situation where you can go and visit for a weekend, have her visit, leave the child there at times… but not be constantly on each other’s necks. Yet for us, now when she goes — it will be literally to the other side of the world…
—————
[Jan 1974]
Dear Dzid!
You have your own family to look after, but — gosh — I would like you to be here. I really think — Inese sits in a crap and all she knows is to “boose” — suck her beer. She is the only wooman with her bottle all the evenings long, and as one is empty (and even not yet) her escourt is eager to bring her a full one. Yesterday for the first time maybe in my life, I really had enough of thouse english speeking people. I don’t know where I wanted to be — but — to spend a Xmas in 6, no 7! parties and not to hear a single Xmas song, and to… no — I do not see how these people differ from Americans however they hate Americans. There are no traditions, or customs — no, it’s not true — there are customs, the houses are all illuminated with electric lamps. They all have turkeys roasted (30-35lb. big) they drive in they enormous cars and they have their “grogs”, and jocks and — they are nice people. And they all drive to hell. Pardon me.
If you feel alone in England, you will be twice as alone here. Thouse beautiful pines and grandious mountins cannot consolate. Something is missing here, what is important. I hated Englands class system — but still — there is some grace and some thoughts in people — here they are great big slobs mentally — No probably I am wrong. I am very wrong. And I might be wrong about Gordon too — but I do not like him, as I should. He is quite sweet and patient at home — cooks, washes, cleans, is nice to people, probably is an excellent lover, would hand me a bottle of beer every minute, if I wonted it.
Thursday, when the children (and teachers!) go back to school.
No letter from you. I was waiting so much. I could not sleep. For a week, or more, I am going, it means falling asleep only about 3-4 in the mornings. I cannot clam down after the days experience.
In two of the parties (there might be in all 7 of them) I sow young, beautiful woomen attacking Gordon — his old “flames” — one with anger, like little snake, the other with tenderness, like a prottek over bird — Inese went white with rage, I calmed down — what I should not have done, (but my stupid peace loving nature…) — the other morning Inese did not want to start the day, did not come out of the bed — again — I was who changed her mind by presenting her with the new west, I made on the handloom — It’s owful to be here, mix in all that, turn things one direction or other — not knowing what side would be the right one. And still may be impress too much. Gordon still asks me “What do you think of us, as a coupple?” … I dare not say — I hate all the thing, and I dare not to do so, either, to hate — but I somehow do.
And — to see Inese drinking and getting cheerful, loud, like a little idiot… And no help, no way of escape.
Once she talked to me (pleaded to excuse her, later for shouting, she said — she cannot speak about all that but shouting and crying) she does not talk more. But of what Gordon says — I am here to support her, to calm her down!? How? To agree with all what happens? Or not to agree? I don’t agree with her drinking — she somehow — took it as a must — not to drink so much, but next — she thinks that she does not drink too much and goes on, and it is too much or it will be!
New Years day, we were for supper at Jow’s place. (Garth is away with his mother) there came for a short time Laimons. Unhappy, drunk (so not to badlly) went away after some minutes. Ines did not mouve from the table to speak to him. Gordon did. Then I did. But — what’s the use. He is beaten, but goes on working. He might be in the state, where he does not want to go back to live with Inese…
O, heavens — to see the mess Inese and Gordon has behind them — and then to see them “boose” and not to be able to make their lives happy! Mostly becouse Gordon’s crippled kind of state, Inese does not trust him, he says so to me and asks — “why she does not?” How the hell can I know? I do not trust him either. He speaks compliments to every person in such a way — that the person starts to build things on that — and not take them as compliments. Yesterday there was an artist — Australian born (6 years here) works as a teacher (has been a teacher for a while in school where Gordon has been a principal). Gordon prices him as an artist, encourages him to work etc., even if the wooman with whom he lives should be abandoned, just to go on with painting, make exhibitions, he — Gordon would help etc. Then Gordon went to play hockey — the artist stayed with Inese + me — and we spoke more definitely about his exhibition, supported and led by Gordon. When Gordon later returned from sports, and the artist left us — Gordon quite disappointed exclaimed — “and now I really have to arrange the exhibition for him!!?”
So — if his words (loud and convincing and repeated many times) have to be realised — now he is surprised and annoyed! So — what???
If it realises (but I doubt — if Gordon will put effort in it) then Brians (the Australian artist) exhibition here (somewhere) will take place, then yours Dzid — you will send yor work here — Inese thinks. It might work! So do paint — just go on, and on.
I have not seen Brian’s work, he seems to be a tender person (a cross between Ray and Karl + something stronger maybe), he teaches for 6 years now. His wife have left him. He lives with an other wooman who has 2 girls (9, and 10). What happened to her mariage, I dont know. Now Brian has not painted seriously about a year — he cannot go on anymore — school — bying, rebuilding house — no time, no place, no real support and incurigement and no forces to go on painting — even no money and studio. Gordons suggestion — get out of it (wooman, children life) and paint!
Is it possible?
You paint your life. How one can leave his life — and paint? Sure — money would help. He might go back to Australia, for a year — to relax. But is it possible — who can tell. So — there are other frustrated people round. I would like to be with you for a while.
Lucky — you have Tālis. What ever happens, how life is — Tālis will help you. You will not take the bottle of beer to cheer you up. Look that Clive does not do it either — only people who have given up, can do it.
I would like to hear from you.
xxx M.
P.S. This is a useless letter, not fair, but still some truth in it.
———————————————————-
[Jan 1974]
Monday
Dearest kids.
Monday morn. It’s snowing. All white. Visibility about 100 yards. All world — sky and earth — one colour, all one big bag full of moving snowflakes, all the spacy Canadian landscape disappeared, all lulled in thouse snowflakes.
On Saturday — we (In. + I) went to Vanc. for shopping — tools for Ineses juvelry class. She also bought tickets for a theatre show — next saturd. afternoon. (I am the theatergoer devil — all the time complaining that there is no culture…). Came late for supper, after having only breakfast that day at 11 am. I slept that night sound first time for a long time.
There was, as you know, their little owful fight on Thursd. evening, I could not sleep (lumps coming on my head) then I wrote you the letter. Wrote a letter to Laimons, becouse I wanted to meet him — but I did not send that letter — what can I speak? I just wanted to find out more about In + Gord. But there is no use.
Friday evening, at supper (they came later as usual from the boose in pub with teachers, what they have on fridays, and they have had more boose…) I blurred out my opinion about Gordons behavior. I said him straight on eyes, how he treated Inese and what I feel about that. Inese, after some hesitation what to say — agreed with me. Spoke also about other cases like mine… But what’s the use — they were kind of very satisfied to heard me talking things out — but no one of them think — that there is no future for them. I just fell in a roll as to help Ines — to “rebuild” Gordon. Gord. himself says — he won’t change. Inese thinks — she will change him. Because she clings to him, she can not — just give up. Now less than some month ago, becouse Laimons may be is not waiting for her anymore, and also, becouse — she gives more and more of her life, hopes, love to Gordon.
So — once more — I have to submit. Maybe In. will have powers in her — to go on, to survive, to live. May be — that’s what she wants — fight, work with just one man, not with family.
I would like to leave. Not to disturb. them. but Inese — seems to appreciate (till tears) that I watch and juge and talk to her — what’s going on. She sees help in me to mend, to build that life — but I hardly believe in that. I only should stay — to support her strenght. But — is it right? May be she had to be left alone with all that? I am the peacemaker even when I speak out all my sharper criticism.
May be after all — Gordon is not a monster — but he fights hard for himself, for what he thinks — are his position, his place. —
So it goes on — and where too? what for? A life with just one perspect. — to live, make love, disapear. —
Its early afternoon. The snow is still coming. The roads probably will be cleaned by snowploughs, otherwise nobody will be able to come home from the jobs.
I am waiting for the mailman (1.30 pm), longing to have a letter from you. Have most owful mood. What I am here for? To wittness the desperate fight of Inese? To see her alone, just with that unsurten friend of hers? No people round — exept her school. What does she love in this country (cold streams, no swimming in sommer not in the ocean, not in the rivers)? Just the dollar. Which will stop coming in, when she will leave school, so or so. And she is frightened of that too. I feel that people are more “uncultured” here, even then in Australia — you should see thouse enormoas shops with kind of “arts and crafts” — (Indians or what) dogs, cats, bulls — sculptured (in what) painted in gold and silver, plastic things all round — heaps and piles of them, we were in a juvelry shop, to buy things for Ines. class — thousands of rings and pendants of semi-precious stones (beautiful stones) most tastles sets — cheep as hell — for everybody. Who will buy a thing Inese will make 1 – 2 in a fortnight with care and pain? May be, may be. Shop would be nice, of course, but if the monthly rent will eat them up? No — I do not mean its false to try — but the country seems so ugly cold in that way — and overcrowded in handycrafts from Indians and Eskimos — also in better quality then thouse plastics I mentioned.
No letter from you. No letter from anybody.
How is Talis? Tell me something about him, please! Write something.
xxx M.
Well — have to — cheer up! Have to do something. Finish my west. Have to start a new one… Have to write. Be kind. Clever. etc. xx
When all will be all right (if it will be) I will probably price this country as the most beautiful etc.
Stupid human being.
——————————————————
Wenesday
Dear kids!
Today is the day Gordons children come for supper. The girl — Lorel, has birthday today. Gordon went to Vancouver for a present with her. He is making supper now — hamburger, and some sweet afterwards. Festival. Happy. Where Inese comes there in? Almost as young (juging by her cheerful jabbering) as they. Some quarelles sometime happen, but not much since Xmastime, and then all was accepted, forgiven — how else you could go on? Gordon is quite patient, sweet etc., when all goes as he suspects. Inese? Who knows? She, in a way submits, wants to go on. She said — she does not think of marriing him, it does not matter to her etc. She bursts out sometimes here and there, but all together, inside her, she might be far more shy than I ever imagine her to be. Yesterday after your letter, she (when we were alone) suddenly said to me “Now — do you want to go back to England?” … I was wondering — “Why?” … “Nu — maybe you want Talis…?” I said — “Yes, I would like to see Talis, very much so, but I am not going, or wishing to go back to England now. I want to stay with you — for a while, as long as I can and as long as you want me…” Sure, she said, she would like me to stay thouse 6 months, I can stay… So she somehow does not know, what is going even in me. I care for her very much — however I cannot accept happily what she does, or what she has done, and does not see a way out. About the children etc., I also cannot insist and press her — who knows may be she has some deeper reasons for her doubts about having a child. May be she is, she is not sure if she can have children, when she has such doubts, even kind of fright to have them after having them, wishing them. She will still go to 2 courses — continue juvelry and weaving.
There will be ceramic course in Abbotsford (once a week) they think I could go, if I wish. May be I will. Its cheep. Actually — I am busy with weaving now. Its a very slow work, about the same as knitting — and what one could knit for — selling? But… Something. Working with 4 colours (basic) and some fine lighter colour stripes — I have learned to understand more of — abstract art! Ha! to see things, to feel things may be, just in colour, and shapes how they agree or fight each other, how there is constant movement, actually, life in them. Also I discover from the material, that I could weave kind of lacy things — wests, or tops, just — its slow. For me — it’s almost only for the family.
I have to write some stories now very soon…
Yes, your Xmas card with the animals is gorgeous. It’s complete little picture — miniature, to put a wide goldframe (oxidated) and put on the wall. But unless it’s done, there are not many people who would see in it more the — just a Xmas card. But it is a painting, very, very tender. I was afraid — you might freese like the animals in snow. But I hear — you are busy. However — I am vaiting the time you will be finishing the house, and do some painting, and don’t neglect Talis — speak, sing, smile, look at him, he is the most communicating baby I have seen. Did he go to much suffering till you changed to bottle? I expected you will have to do it, you could not go on drinking the cups and cups of tea and forcing yourself on food. But look well after him (and you all) he has to build bones, nerves, blood, brain etc etc. etc.
[Next section typed]
Today m thursday, Inese in the evening will go to Wanc. to juwel. course. Yesterday evening G. children came for saupper and also Lorels girlfriend. Stayed a short time. Everybody was offered liquer (made of plums soaked in rum. Ineses recepy. ?…) The children do not drink, “viebjas”, but just to be polite, swallowed a drop. Gord. allowed himself a halfhidden halfshowed (to the boy) dirty joke. Why? To educate? To show the Atmosfaire of this house? I am so nasty, that I would be able to accuse him of every dirty trick. Why? Did I ever accuse people of that?
When in the afternoons Gord. comes home. he is nice and sharmant etc. and accept him. When I spend the night thinking little things over — I see him not sutable for Inese future, rather see him as a well of possible great fall and unhappiness for her. Why?
His girlfriend, before Inese — (Inese told me) had been a good drinker, and with such a paculiarity — as soon as she got some drink, she had to rush to bed with the first man who was near her. So Gord. had to watch to be — near her. Was it like that? Is it possible that other wooman also an get to such bad habit? I wonder. And so I wonder — why the alcohol is offered so amiably?
I warned Inese, that she is drinking to much, by my opinion. She thinks, that she has been drinking since Uni time, that she does not drink more, that she did with Laimons, that she can drink, and not get drunk as good as the men, that she can take more than Gord. etc. I told her only my opinion, that being with Laimons was different, secure position for her (7 years marrige, common youth), and now she is on her own, given to all bad influences what drinking could couse (for her health and her social situation) much more trouble. Sure — she denies it. Sometimes I think, she somhow refuses more often the drink, but I do not think there is a change. I also do not know, if she should drink less, but I think she should think of it a little what she does.
I will try to describe all the social life we attended on Xmas time, and what about In. Gord. situation I saw. Yes — first of all — Laimons opinion: when he came here for divorce documents, took me in his lorry to his place to ply the piano, we talked a little on the way there. I mentioned, that I see in Gord. a flatterer and do not really know what to think of all what has taken place and is going on. He exclaimed right away, that that is what he saw in Gord. and that Gord. has made fool of some other women, left them more the one. I said only — that with Inese he is now in such a position, that if he will leave her unhuppy, he might hurt his status in his social life and position, and if he lets Inese leave him — he will loose his name as a irresistible man. Laimons only exclaimed that that want stop him. The rad was to short to talk more, also — I do not dare to talk too much one or the other side. I only said that I am worried about Inese future, and do not see any help, or advice, and that I think, she herself is just going ahead stubbornly the way she by some accident has started. That I think is why Laimons was at newyears day at Jo’s place to meat Inese again, but she just sat with her back turned to him, and did now mouve, not to Gord. nor to him. So he left.
Yes — the Xmas parties.
On 27. Dec. In. Gord. planned their “open house”, they called it, when all the guests they asked, will be able to drop in for a drink all the day long. They bought drinks. I made piparkukas, twoo lots of them — a big box full (they expected more then 50 people).
I made speķa rauši, ķimenkūkas and cinamon maizītes — piparkūkas were very good, the other things just medium. They had cheese (not very carefully arranged, just one peace, on simple board, they had one dip and potatoe chips, and some more little nibbles.
People started to come about 3 p.m. finished after midnight. In. and Gord. sure were very worn out by intertaining, drinking etc., for a while Inese looked very drunk, and I tryed to keep her consious of her position as hostess. It ended alright. The people who stayed late were mostly young people, who can take more themselves and critisise less. Alltogether it was a very succesful party and In. and Gord. were very happy — I think they were a little worried how it all will go in their threedimention home. It was O.K. They got invitations to visit and take me with them. I think, I did my best as Inese mum — I had on the light bluishgreen patterned with brown buttons suit on, had the hair freshly, but well cut, could speak inteligebly to people, did not drink etc.
Next day we went to a teachers home to a party (not just us). Inese drink the beer, got pretty loud, I was worried already, said something to her, she got a little angry with me, but we left very soon after that — and it was good. It could be not so good, if we stayed longer, There is a funny mood in the air — Inese does not feel it, but it would be good, if she did. So I think, it was not to bad, if I helped with my oldfashioned watchfulness. I really think it was not bad.
Next day we went to visit a teacher — lives out of town, in a beautiful oldfashioned house, with his wife and 3 teenagers. It might be that I told you about them. There were only us. The teacher is very simpatethick, earnest man, feminine, nice wife. There, pretty late, arrive a bunch of schoolkids — girls and boys. Just came in where we were sitting in the drwing room, stayed at the door, came a little further, round Gordon, then one (fair lad, with very long hair and tiny blond face, but not childish) sat near Inese, started to talk
[unfinished — rest handwritten]
The letter — un finished. No time, no mood for long writing, would like to — talk, talk… But you are there…
Yes, I just wanted to illustrate all the Xmas parties, but it takes so long.
In the next party there was the girl who wanted to “stir” (?) Gordon, it seamed to me, for some of his former behaving. She went really shamelesly and definate on him. How it started — I did not see, they were in the other room — I only saw Inese rushing in from there alone, all white with rage, she sat on a coach all “clenched” and ready to burst. then Gordon came in sat somewhere opposit her, one of the teachers (good older man) went and kept position behind Inese, it seamed to me — to calme her down, if they would start a “fight”. Inese luckily left the seat there, joined some ladies on my side. Then the young thing — beautiful, very nicely shaped blondine came in, her chair moved in the middle of the room opposite me. Gordon came, sat next to me — then the girl started to attack, her cheeks burning with red spots, eyes getting black, putting her long blond, blond hair iin and out of her high collar dress, slipping with legs apart down the chair (she had along dress on) in between she went to show something to a man sitting on the coach, where Inese formerly sat, there she bent her nice bottom like a “lielgabals” back to Gordon, swaying it etc. Then came back to her chair, by this time Gordon started to speak to me — And how he can make it, took me in a deep conversation — and all the performance from the girl was probably stopped, I took Gordon busy with our talk and we did not lift our heads for maybe 15 minutes, When we looked up everybody were ready to leave. Inese was calm, her face normal again. It was like a storm had been pushed aside. Next day at breakfast Inese only — flashed up and said to Gordon “Only I have been the fool to believe everything you say…” It was kind of beggining of fight. but — I calmed her down.
In the evening — a party to a group of some teachers and cleaners of the school where Gordon has worked before.
There — I noticed a young (little nice woman) sister of the school cleaners wife — she was “the one”. You could say it soon, she eyed Gordon all the time, she was without her husband, eyes a little read, as if from crying. There was dansing. After dansing with others — Gordon “at last” took her for a dance. I did not look how it went, Inese dansed too, when she returned — she was again in “that state”, pale, savage etc. Again I clamed her down. But what I saw in that girls face, was quite the opposite from that other girl — instead of anger, just brockenheart pleading etc. To think — that Gord. has been “bad” to her, his school cleaners wifes sister.. It was disgusting. The other morning Inese did not want to wake up, to go out of the bed, to start the day. Again I was the stupid peacemaker. I just had made ready her west — I wanted to give it to her and to see it — how it looks. I even said — “come on, you are the winner”… She came up. But — should I calme her??
[Note on side of page]
All that crap here — is for nothing — But Laimons said “He (Gord.) has left many girls…” Well — thats the one trouble more with G. and shy for what “happening”?
xx M.
——————————-
[Extract from Dzidra’s diary]:
Wednesday 29th June 83.
Mum and I just had a good day — lunching in the Botanic Gardens, seeing the Free Concert (a young clarinetist at the Conservatorium and then talking for ages about all the exit from Latvia in a coffee lounge in the MLC complex…
So. When first the war came — Mum went back to the country — and Dad went too.
Out of context: When they arranged to meet, by letter — mum responding to Dad’s newspaper ad — he put in his letter that if they catch sight of each other and don’t like the look of each other — or one of the other — they must still go through with the meeting — and NOT run (or pretend that they aren’t the one.) That sort of instructions can only have come from experience on his part of somebody having done that to him. And Mum says that if she had not had such instructions — that based on her initial reaction to seeing him — she would have “run”. She didn’t like him. But she “went through with it” — and later still made herself continue and toe the line denying feelings of dissatisfaction with him.
Anyway — the rumours of Jewish hardships — there were lots of Jews — some in more lower class shop owning groups — others rich and big shop owners. Rumours of them having being herded together — starving. Some people gave them food. Beliefs — that they were connected with Communism — … they were made to wear the star of David.
Mum’s mother didn’t shop in the Jewish areas — they were known to be great ones for bargaining and taking advantage of unwary shoppers. But some others enjoyed the interactions.
Mum had had one “boyfriend” who expressed his anti-semitism in such terms that “we will wipe them out so hard that you won’t even be able to scrape the remains off the wall with a knife.”…
Back on the farm — the Germans had already gone through — and the “war” came when the Russians began pushing the Germans back — so the front line began approaching.
Then the German extract people were given and opportunity to return to Germany. Some went — some didn’t — the two ugly German daughters — who had been so retiring, isolated — not integrated — one had asked some Latvian lady known to Mum whether the daughter could possibly go & travel by train to Berlin (i.e. wasn’t she too unpresentable — too ugly!!!!)
The daughter went — the old father stayed.
Jaša rang and said — shoe [harness?] the horses — and for real prepare to leave. He drove all the way from Riga to offer to take Mum, Grandmother & Inese — (Dad seems to be busying himself among the Germans & not always present) AND MUM DIDN’T UNDERSTAND and Grandmother assumed she did understand. And she says if she had understood that he’d come for that — she would have gone.. —
So — Jaša drove back.
Mum & Dad packed 3 carts — (one Dad got by some bullying of some neighbour who was staying). They buried much stuff around the place — Mum wanted to take the a little bound packet of photos — Dad wouldn’t let her — too heavy — himself had packed these great balls of leather belts…
Other stuff wa bags of oats etc, dried meat, dried other foodstuffs — one roll of Mum’s good etchings etc was allowed.
They drove 20 kilometres to some neighbouring barn — deposited Gran & Inese there, un loaded one cart — went back. Mum tidied up the place, put up her drawings that were still there — they still took a walk around the whole place — almost felt as though there was no danger — should they really go — when they heard the zing of bullets. They had even the previous days on Dad’s suggestion made love there outdoors.
They packed the horse — Mum still looked back at the house and privately asked it — is this it — will I see you again — an open ended question. Que sera. You choose.
They went bad — buried more stuff. In all Mum counted 7 barn stopovers.
At some stage one of the carts overturned — she saw the roll of drawings — even was aware of a moment where she could grab them — and yet that choice — that they were HER things, & so didn’t matter…
In one of the places Dad would be off among the Germans by day — Mum was milking the 2 cows they took with them. Gran & Inny stayed in the house — Mum was 1/2 kilometre away in the barn with the horses & cow. She had too much milk — decided to go back to the house or somewhere where there were German soldiers. Offered them milk — they were still well supplied at that stage — but 2 of them came back with her. Subsequently one returned at some later stage — mum registered a moment of — possible personal encounter — she says it would not have been rape — she was attracted too — but she was afraid — & he sensed that fear — and it dissipated into him telling her she (and the situation — the barn, the horses) reminded him of his sister & home. Mum remembers it as a poignantly human situation — one where he valued the human being more than any desire to take advantage of a situation.
Finally they were down to one horse and cart (other foodstuffs etc had been used up). They went through Riga — Mum remembers someone observing them & crying at the sight — that Latvia had come to this.
They went on to some sea port further than Riga [Liepāja] — and thence sailed to some German port [Gottenhaven]. Then by train to Bransdorf (?) and then Jägerndorf 12 kilometres outside that was a camp (refugee). Somewhere near the Czech border. There the train journey had been freezing — Grandmother became ill & so did Inese. They both went to hospitals. Inese went to the Czech (?) one — and she had pneumonia etc — and diphtheria broke out — so Mum & Dad grabbed her — even though they weren’t supposed to and raced her off to the German hospital. She was refusing to eat — one German lady, whose husband had taken her kid because he was true German & she was one of those Germans who had come from stock (!!) who’d settled outside Germany — & so this lady was probably just in hospital through a nervous breakdown — she took on the task of looking after Inese — because the German nurses weren’t going to accept her — they had no time. Inny was refusing food etc.
So this lady took it upon herself to coax Inese into eating. She was there maybe a month while Mum was still able to visit — but it got so she’d cry so, that after a while Mum would just go and look through the curtains so that Inese would not catch sight of her.
Inese would have only been 2. Then some sort of word came from Dad’s sister Anna that they could go stay with her — so — Gran, Mum & Dad went the 12 hour train journey — leaving Inese in the hospital. Finally 2 letters came, saying she was getting better. But Mum could hear how people were coming by train from those parts — she knew there would not be much time to go back & get Inese. She went to find where she could get a pass to catch the train back. Some German woman official said — but from this letter we don’t even know if it’s your child. You can’t go — if you can bring a telegram showing evidence that it’s your child — she’s well — you can go get her. Mum pleaded — the woman got some other official who said “No chance.” — & then Mum just grabbed hold of the edge of the table — as though not to be moved from there. The woman saw the look on her face — didn’t say more — went into another room — and brought back the pass. Mum — grateful (!) gave her the only 2 cigarettes she had & promised more when she returned.
She went & got Inese. When Inese saw her (a month since she’d seen her — or maybe even more) — she just clung around her neck & wouldn’t let go — such that the other women were moved — & made Mum a bed there so that she could spend the night there & go back next morning (to Berlin).
Catching the train — it was 200% over crowded. Some woman on the train beckoned indicating she was prepared to take Mum & child — some 15 year old young thing took it upon herself to look after Mum. The woman on the train indicated she wouldn’t open the carriage door to the huge (either one or two) fat man with bulging suitcases who were batting the door & trying to get on the train. Mum says she doesn’t know where the young girl got the police man — but she did — & he just grabbed the man & suitcases literally by the scruff of the neck and got him out of the doorway — the woman got Mum on & the door closed and the train was off.
Mum & Inese had a horrific 29 hour train journey back to Berlin — the train being held up all the time.
But they didn’t even feel like eating the sandwiches they’d been given by the hospital.
Then came notices that things were good in Austria. So, Mum, Dad, Gran & Inese went to Austria. They were in an English camp — and while earlier there had been possible movement between the allied refugee camps — some ruling had come preventing this — but still on talk that the American camp was richer, with better provisions, some 40 families took flight from the English & went to the American camp [Sillenbuch]. There for a while it was good — and I was BORN! It was a brief time of plenty — chocolate milk powder etc.
However it came to light that our entry (along with those others) had been illegal — that dates had been changed — & that we’d arrived after some cut-off date — so there was a court case (?!) and we were all thrown out — returned to German territory! Here times were bitter. First we went to some place where there was some cripple with two daughters who complained about our presence (we were farmed out to German families) — so we only stayed there about a week — finally after sleep in a school house we got one big room somewhere else [Fellbach]. There was talk that we were all going to be sent back to Russia!
Along the way — somewhere [Fellbach] Dad started some sort of shop [black market] — selling sardines and other bits & pieces. He was doing quite well. An incident — at some stage Mum was stuck with Grandmother & child hard up — and Dad was off among the Germans — & he sent her via a German a ring for her birthday. She looked at it in dismay — a ridiculous gesture when they didn’t have enough to eat. Also around there there was a somewhere where they got word from Jaša that there would be more famine. Whereas in fact the letter came when things were not really going to get worse — the worst was over — but Dad got extra scared — & they just had some sort of dried bread that Mum had prepared — and Dad wouldn’t give any to Mum or Grandmother. He figured only some would survive — so he fed himself & Inese. I hate him for that. I hate him for that. Mum pulled out some bits of bread from the sack’s stitching at times… — Jesus!
Anna came from Berlin to visit — Dad managed to get bacon & cabbage — Mum prepared cabbage, & cabbage & cabbage — it was better than they’d had before. Anna said but I really need some greens & started finding elsewhere to eat — thinking probably that Mum was some sort of dumb wife — not even really comprehending any of the situation at all!
Grandmother got sick — went to hospital — came back — one night some tiff between Mum and Dad — she pushed him as he was leaving to go out somewhere — he turned in a rage of “You’ll push me??!” and shoved the door back into Mum’s face — her nose began to bleed. So when Mum went back to her mother with bleeding face the older woman became distraught and yelled & couldn’t sleep — and Mum thinks the landlady called the ambulance or police or whatever that she should be taken to hospital. By which time Grandmother was feeling better — and she clung to the wall protesting not to be sent to hospital — but off she was carted — Mum again powerless…
Within a few days at hospital she was better.
However there came a letter that Austra (Mum’s sister) was alive — & Mum took that letter & read it to her mother — who right then had a stroke — one side of her face — one side paralysed. She lay in a coma for a few more days & died.
The way Mum can recount it now indicates her coming to terms with it.
Moments when they were travelling through Latvia with carts — Grandmother still in the woods with hers — Mum & Dad already further — they hear an explosion behind them during an air raid (?) and the feeling — that they must just go on — maybe she’s injured, or the horses are injured — but that helpless felling by Mum that there is no choice (under the pressure of Dad and the whole situation) — that you just keep going. And then she drives safely out of the woods unharmed. Then Mum when they stopped by a stream — fell to drinking at it, she says, like an animal.
—————
Wednesday 25 July 1984
[to Inese from Dzidra]
Dear Inny,
Hi. Important things first — another cheque came HERE for mum — did she get my letter? And has she done what I wrote her she must do? i.e. WRITE to the
ACCOUNTING OFFICE
AUST. DEPT. OF FINANCE
AUSTRALIAN EMBASSY
1601 Massachusetts Ave.
WASHINGTON D.C. 20036 USA
— she must write from Canada to let them know she’s arrived or they’ll keep sending cheques here. She may well have done that by now — however — anyway… check up on her! I know she went in good time here to fill in all the forms — but they still wait for written indication from her that she has actually arrived — and giving the address where she wants the cheques to go. If you’re likely to be moving around a lot you might be better off getting her to ask them to pay it straight into a bank account so that she can take it out whenever she likes, wherever she is. That’s what I do — it saves waiting for the silly cheque like she always did here on Wednesdays & then having to go & bank it. So! I’ll send over some of the Commonwealth Bank withdrawal slips — if she wants the money to be taken out — I’ll need her account book (I don’t know why she took that with her) and one of the slips signed by her — then I can take it out cash at this end. Otherwise it can sit in the account. Though she could send over her book and a slip signed but NOT DATED so I can take out whatever is in the account if that’s ever needed. If she sends the book & slip over — I’ll just keep both (unused) till she indicates she wants the money out — comprenez?!
Meanwhile life continues much as before…
… Write Mum or ring or whatever — see if she HAS written them.
Lots of love. Dzid.























