Marts 1959 (Ķikure/Kikure)

[Unpublished: Not included in book]

1959.g. Lielā Piektdienā [27.3.1959]

Droši vien Jūs bijāt pārsteigta, kad pagājušais Lit. pielikums nerādīja nekā no Jums kā es to biju solījis. Šoreiz tā bija tikai mana vaina: gatavojot savus darbus izstādei un tai pašā laikā rijot rupučus sakarā ar manu jubileju, es biju tā noguris fiziski un garīgi, ka nespēju uzrakstīt Jums domāto eseju. Tagad jau ir labāk, tomēr pilnīgi es vēl neesmu atguvis darba spēju un arī garīgo līdzsvaru. Ir tik daudz sāpošu vietu, ka var tās aizmirst tikai guļot. Strādāt varu tikai ar lielu piespiešanos. Bet kāda jēga runāt par to — katram ir savs krusts un bēdas? Cilvēki savā starpā ir tālākas pasaules nekā viena zvaigzne no otras. Gribot negribot jādomā par K.Jēkabsona pantiņu:

Ai, tu mūsu māte kapsēta,
Nav neviens tik varens vēl kā tu...
Kas pie taviem vārtiem nonācis,
Pirmreiz saprot dzīves gājumu.

Vakar es beidzot sastādīju nākamo Lit. pielikumu, kurš tad nu būs veltīts tikai Jums. Tur tad ietilps bez Jūsu tēlojumiem vēl divas bildes — linogrebumi, divi Jūsu dzejoļi un mana eseja. varbūt šis pielikums būs viens no vislabāk noskaņotiem, kādi mums līdz šim bijuši. Tādus jau es būtu gribējis visus, bet ko var darīt, ja neviens no rakstniekiem to negrib saprast. Ceru, ka aprīļa beigās pielikums varēs iznākt, jo es vakarvakarā nodevu visus manuskriptus E.Dēliņa kungam un nu viss atkarājas tikai no viņa un kā viņš ar tiem tiks galā.

Jūsu pēdējo stāstu par to Pēteri es paturēju pie sevis. Ir paredzēta īsstāstu sacensība, ko drīzi izsludinās avīzē. Un tā kā man nav diezin kāda lielā cerība, vai Jūs tai ko uzrakstīsit, tad drošības pēc paturēju rezervā Pētera dēku stāstu. Domāju, ka viņš ir sacensības cienīgs.

Vasara bij skaista, bet es to tikpat kā neredzēju. Labi, ka tagad ir tik pat skaists rudens. Esmu apmierināts, ka varēju mēnesgaišajās naktīs klejot pa Heidelbergu un varbūt vēl kādu laiku to varēšu. Dzimšanas dienas dāvanu starpā saņēmu arī radio aparātu un tā nu man ir divas lietas, pie kurām varu turēties — pastaigas un mūzika. Tas jau ir daudz. Citiem varbūt nav pat nevienas.

Sveicinu Lieldienās!

Jūsu JK.

Leave a Reply