Suns Šmudzis
Daža suņa mūžs ir laimīgs. Laimīgs – tas ir viegls mūžs. Klausoties gudros tautas vārdus, dzird – grūts mūžs, viegls mūžs…
Šmudža mūžs ir laimīgs.
Šmudzis ir sarkanbrūns suns, viņam trīspadsmit gadu – nāk vecums. Spalva izbālējusi kā rūsgana kūla, zobi dzeltenīgi, bet vēl stipri. Šmudzis vēl var ēst maizi ar sieru un sagrauzt jēlu jēra kaklu. Bet viņa acis mazliet neskaidras, kļūst pamazām neredzīgas, un viņš ir smags un pastīvs. Lielāko tiesu dienas viņš noguļ. Guļ aizmidzis vai vaļā acīm; guļ, uz vēdera nolicis galvu uz vienas priekšķepas, labajā klasiskā suņa pozā, guļ arī uz sāniem, smagāk un neveiklāk, izstiepis vecās kājas; guļ uz mauriņa aiz rozēm, guļ uz dzeltenā parketa pie porcelānu un kristālu skapja, guļ uz mīksta paklāja pie grāmatām. Šķiet, viņš zina un izbauda visu šo vietu un lietu nozīmi. Daža suņa mūžs ir laimīgs.
Kad veras lielās stikla ārdurvis un pēcpusdienas saule iespīd Šmudža acīs, viņš pieceļas un pastīvi iet pāri parketam, pāri paklājam un smaida, lēnām staigā bērniem līdz un noraugās, kā tie noliek skolas somas, izsvaida grāmatas, atver ledus skapi. Šmudzis staigā līdzi bērniem pāri parketam un paklājiem, smaida pēcpusdienas saulē.
Šmudzis vairs nerej un nelec strauji kā agrāk.
Šmudzis smaida un noraugās. Un apgūlies iesnaužas ar bezgala laipnību vecajā suņa vaigā.
Vai daudz ir atmiņu viņa galvā? Un kādas tās? Liekas, viņš bieži redz sapņus. Vai varbūt viņš redz nākošo, kā mēs redzam pagājušo? Viņš arvien pieslienas kājās labu brīdi pirms saimnieks pārnāk mājās. Agrāk viņš kā bulta izšāvās pa durvīm un sagaidīja to uz ielas stūra. Ja kāds to ievēroja, tam arvien pietika laika pēc Šmudža dotās zīmes uzlikt kafiju galdā, pirms saimnieks vēra durvis. Kā Šmudzis to zina un ko visu viņš zina, to viņš nestāsta.
Par Šmudža bērnību nav datu, viņš laimēts loterijā kā mazs, tikko acis atvēris kucēns. Tālāk viņa mūžs bijis laimīgs, mierīgs, bez lieliem notikumiem, izņemot trīs dienas, kad Šmudzis bijis pazudis. Bet – atgriezies. Tagad viņš noveco lēnām, nesūdzēdamies.
Daža suņa mūžs ir laimīgs kā daža cilvēka mūžs.
