Ar savām bēdām apsedzos es kā ar siltu zemi – vēl dziļāk, dziļāk ierokos... Kā kurmis aklībā tur ilgi guļot noklausos: vēl dzīves pulsi pukst! Gan vēl reiz zeme atvērsies, kad stipra roka klauvēs, ar asniem dienā raudzīsies.
Ar savām bēdām apsedzos es kā ar siltu zemi – vēl dziļāk, dziļāk ierokos... Kā kurmis aklībā tur ilgi guļot noklausos: vēl dzīves pulsi pukst! Gan vēl reiz zeme atvērsies, kad stipra roka klauvēs, ar asniem dienā raudzīsies.