Citrondzeltens mēness iesprūst eikaliptā. Viņam seko mākons, rožu sārts. Šūpojas tiem pretī, astē lepni liektā, Posums, ļauna neaizskarts. Vadi, posum, nakti eikaliptā zaļā – Zirņos burkānšķēles neaiztiec! Šķaidījies tu tur pārlieku lielā vaļā, Nu tev mielasts izlikts indēm liets... Ilgi paliek mēness zaru spraugās. Posums tumsu gaidot varbūt iesnaudies, Un uz burkānšķēlēm zirņu vagās Vēl šo baltu nakti neaizies.
