KALNS, LIEC PĀR MANI SAVU VĒSUMU (Ķikure/Kikure)

Kalns, liec pār mani savu vēsumu,
savu akmens dabu,
negrozāmību,
nosvaro, nozvēro nemiera neziņas
   garu.
Turi mani solī,
no saviem tāliem pleciem
sedz man savu gaismu,
kalns, turi, saturi mani
šodien
un rīt,
saturi mani vēl kādu dienu.

Bet tad, tad atkal – laid mani,
laid mani prom,
mans lielais, smagais, varenais kalns.

Leave a Reply