Tu man stāstīji ilgi savā valodā, un es klausījos ilgi un teicu – cik tas bija skaisti! Bet tad tu pasmaidīji mazliet šķelmīgi, dodot zīmi, ka tas bijis joks, pa pusei joks, un es atsmēju – zinu, zinu... bet... Un mēs atkal runājām un klausījāmies ilgi.
