KĀ ZILA JŪRA (Ķikure/Kikure)

Kā zila jūra, kas no krastiem ārā sviežas, zemei
   sadrebot,
kā skaidra debess, kas pār kalniem brūk,
kā upes, zilas debess pilnas, kas gāžas ielejā,
tik dramatiski zils bij skats tavs spoguļa stiklā,
ko slēpdamies tur meti, ātri meklējot.

Bet ko tu tagad teiksi?
Tik lietus, lietus straumes.

Lai nāk. Lai puķu pārstādīšana notiek.
Gaidīšana lai nāk, kā saknes dziļi zemē ķeras,
iesakņojas gaidīšanā un aug.

Lai aug un aug.
Bet, kā var augt,
kas ieaudzis jau debesīs
un zibens ziedā uzziedējis?
Tik ogles var birt.
Melnas ogles...

Ogles var atdzīvoties, neuzticies,
var izgailēties zilās liesmās.

Leave a Reply