KAD UZ BRŪNĀM LAPĀM (Ķikure/Kikure)

Kad uz brūnām lapām
pirmo ledu jūtu,
sirds, kā ziemas priekus jaušot, iedrebas.

It kā vecais bēris
atkal jājūdz būtu,
un no ilgiem ciemiem mājās jādodas.

Sienu siksnas
gudros mezglos ciešos,
zīlēju, kur ziemeļi, kur dienvidi reiz bij?

Ilgi tā jau ceļā
taisos, pošos,
nezinot, kur pajūgs vedīs, nevedīs?

Kad zem soliem
pirmo ledu jūtu,
četru debess pušu ceļos apstājos.

Un ar gājputniem
tik kādu vārdu sūtu –
šķiet, tie arī tagad iet uz rītiem, ziemeļiem.

Leave a Reply