No kurienes šī sēkla gaisos, uz kurieni tās ceļš tai zināms, nezināms? Tai diena līdzi iet pret vakaru ar sauli, tai upes līdzi iet ar ūdeņiem, tai meži šūpojas un vējš tos ved ar putnu balsīm, bet kas to sarga, kas to glābj, kad gulstas tā pie smilts, pie zemes dzīvi sākt? Tās ceļš tai zināms viņas neziņā, tās ceļš tai drošs pat briesmās zūdot, tā lido brīva, neskarta ne baiļu, ne cerību, tā pati – viss, un brīva visā nes savu brīnumu, kas brīnums tikai mums, kas ceļojam ne tā kā viņa, mēs smagi piemirkušie savas jautāšanas.
