Vilks mežā apstāj’ skrējienā – gaisu dziļi ierauj karstās krūtīs „...te šodien cilvēks bijis...” kas citāds zvēra sirdij šķiet „...te šodien cilvēks bijis...” mēness savāds bāls guļ aiz mākoņa, tuvu zvīļo tālais logs – pusnakts logs. Te šodien cilvēks bijis... mūziku svelpj zaros iesizdamies rīta vējš, Skarlati – pusnakts logā skan! Gurdens liek uz ķepām galvu, tumsā ieguldamies, vilks.
