Krīt lapa rudens vējā kavēdamās. Lūzt laimes savā dienā kavēdamās, kā gaidot noturamies vēl balstus grimstošos, kā gaidot pieceļamies vēl ceļos ļimstošo spēku, kas, kā koks, bij zaļš, dzīvs un spīvs. Iet laime kavēdamās, kā gaidot aicinājumu vēl reizi atsēsties, pirms atstāj māju.
