SARMOTĀ RĪTĀ (Ķikure/Kikure)

Sarmotā rītā ceļā pretī iznāk
trauslas pasaku puķes,
ziedi, zari, veidi neredzēti,
atklāj slēptas bagātības,
augušas, tapušas vasarā nemanītas,
pusmirstot, pusdzīvojot nu rādās tās,
kā garas ziemas nakts sapņos
dzīvības cīņās,
dzīvības un nāves dejās,
esmes ejās, gaitās.
Rakstu, līniju, sīku madarojumu bari,
baltā mierā kristalizēti zari –
asais egles skuju spēcīgums,
drošas dzīvības pilns salā,
papardes krūma maigā sirds zaļa vēl
vītušu, kaltušu lapu skavā,
pelašķa sniega zieds gara kāta galā
vāri šūpojas ledainās dvašās –
vasaras mirušais zieds, vai tu
dzīvo vēl savu pēcnāves mūžību
meža sarmotās debesīs?

Leave a Reply