BEIDZOT JĀNOSKUMST (Ķikure/Kikure)

Beidzot – jānoskumst,
un visas lietas apkārt arī nokar galvas
– šai cīņā neuzvarēt!
Tad vaina jūtama kā kokam
ir līdz serdei.
Un nevarēšanā brūk
kā gultā akmeņainā, kas lauž un spiež un sāp,
jo neesi miris vēl, tik nesamaņā.

Bet tad kāds ielūkojas sejā,
varbūt tik putns mazs ar acīm
vērīgām un možām,
kas uzticīgi gaidot piešķiebj galvu.
Un miglas smagums zūd
un celties var. Ja tu tā domā,
mazais nieks, un gaidi
ar acīm ticīgām – lai notiek,
sāksim atkal vēl, – jo
kas gan dienai vainas?

Leave a Reply