Atceroties ikdienu tur (Ķikure/Kikure)

Ir vējaina saules diena
kā mājās, kad vējš dārza pusē
visu dienu čīkstināja logu slēģus,
un Aiviekstes viļņi
kaut kur, kaut kā, it kā pa
ošu un ābeļu zariem izkāpelējušies,
meta saules atspīdumus uz grīdas,
uz vecajām tapetēm sienās (ar rūsu, zaļu un zeltu)
un uz grāmatām, dažām ar ēzeļausīm,
ar neizgludināmi ieaugušām ēzeļausīm,
saveltām, sarullētām kā ēveļu skaidām
no dzīvošanas pa laivām, pa klētīm, pa kūtsaugšām.

Ir tāda saules diena
un vēja auklēšanā uz brīdi, uz īsu brīdi –
visi darbi izkrīt no rokām,
prāts iesnaužas saritinājies kā
kaķis piesaulītē. Un Duksis.

Leave a Reply