Nožēlas un pārmetumi: "Kādēļ tu nedarīji tā un tā, nepini un nelocīji?" Sirds mulst, bet ko tā sargāja ko krāja vieglās spēlēs, kad īstenības vietā iztēles godināja, vai nebija tas liels, tas dievišķīgais laiks, kad guvums uzliesmodams dega zaudējuma gunīs? Kad lasīja to gaismas hieroglifos, ka vēlmes nepiepildītās vien dzīvi daiļo, ka tas ir viss, kas ir, tās stundas pilnas spēka no tāluma kas nenāks tuvāk. Jo tas ir viss, kas ir. Tu izvēloties ņēmi to, ko dienas deva, nerodot to, ko lūdzot vēlējies, un – stundās iemājoja dzeja.
