Augusts 1952 (Ķikure/Kikure)

14.8.52

Tumsā tālu pretī iedams
Tevi meklēs gars vēl mans.

Varbūt par daudz tas teikts. Varbūt ne tevi. Bet to, ko es tevī redzu.

Plūdi. Viņš ir te. Bet bailes sāk mākt. Vai viņš paliek arī te pie manis. Viņš bija. Vienmēr tam, kam kaut kas ir, ir grūtāk dzīvot – jo to bailes moca, ka var to pazaudēt. Kamēr nezināju, ka viņš man ir – viss bij viegli panesams, bez bailēm. Jo – tas mazais smaids un sveiciens, tas jau man nevarēja zust.