Aprīlis 1962 (Ķikure/Kikure)

1.4.62.

[[Inese saņēma bordu – tuvu (staciju aiz) Sidenham. Buss uz unī. £5. Žēl ka nebūšu ar Inesi. Bet – krāšu lai varētu ņemt kopā istabas varbūt.
Lasu – pavāru grāmatu! Kā tik daudz var ēst!!!!]]

2.4.62.

[[Mēs varam palikt tepat! Atteicām visas jaunās vietas un sākām dzīvot mierīgi. Krietni iedragāta veselība no visas šīs meklēšanas un neziņas nedēļas. Labāk jau būs tepat, un kopā ar Inesei. Pagājušā gadā ir bijušas jau lieldienas! Vakar mājās gājis labi – bijuši viesi, Kluinas kundzes dēli. O.K. arī gribētu aizbraukt. Lai gan tagad šo nedēļu neesmu par to vairs ne brīdi domājusi. Jācīnās.]]

3.4.62.

[[Inese aizgāja pie Bidijas – beby sitter’am. Strādāju daudz – noguru. Atpūtīšos. Rakstu kādu dzeju par palmu – tā te dega ar liesmām, zeltā no vakara saules un vēja. Maz naudas – telef. vien norunāta mārciņa. Lasu Moriaku – viņš gan laikam visu jau ir pateicis, kas par cilvēka raksturiem ir ko teikt. Top vēsāks.]]

Vakara vējā palma
Zelta ugunīs deg
Dzirdu liesmas šalcam
Redzu lokamies lapas
Diženas, karaliskās 
Kā sāpēs un kā mokās
Tikai vakara saule
Deg palmas lapās
Nemierīgās
Vēja trauktās.
Kādēļ tik sāpīga aina?
Palma, dienvidu māsa,
Vai liktens nenovēršams
Un kaisle krūtīs īdzīga
Vien saules zemju ziņa?
Vakara vējā palma deg zelta liesmās
Kā tas krūms reiz dedzis
Daiļums ķēnišķīgs skumjš
Ap palmu aiz loga sirds karo
Vakara vējā, saulē
Dievišķu brīnumu ieraugi
Palma ugunīs deg
Mirdz zelta liesmās
Locās, sprakst un degdama deg
Grāmatās svētās stāstu atceries
Daiļuma baismās stingsti
Cik maz no visa ir Tavs
Un cik daudz.
 
Pats ar savu dienu
Svētvakaru saņem
Tuvākais Tev koks
Rieta gunīs deg
Vējā sāpes ciezdams
Vēl pirms tumsas tuvās
Zilu nakti saņem
Koka klusēšanā

4.4.62.

[[Pavēss. Ilgi gulēju. Šodien arī pēcpusdienā atpūšos, bet kaut kas manī ir kā salūzis un nekad vairs nevar braukt ar pilnu jaudu. Un radīšana ir apstājusies pārdomu priekšā – vai tā kur der?]]

6.4.62.

[[Ieliku ilgviļņus.
No Dzidras vēstule. Inese kino. No daktera rēķini, arī tie pirms ziemsvētkiem. Izgāzu naudu par matiem. Bet reiz vajag labi –––-]]

7.4.62.

[[Ilgviļņi izskatās kā nēģerim, jo ļoti īsi bet sprogas mīkstas. O.K. gaidīs lai ataug! Dzidrai nosūtīju vēstuli. Nabaga cālis viens pats tur. Mājai esot jauns jumts uzlikts! Man tomēr tur būtu tiesības braukt – un tas ir kas mani nospiež – netaisnība! Kad būtu jāiet sanatorijā – man jāstājas kalpones darbā – bez mājas, kur kādreiz atgriezties. Vienalga. Vienalga. Negribu domāt cik grūt ir! –]]

8.4.62.

[[11.30 p.m. Līmēju ‘kaimiņu’ uz baltām lapām. Vēl palika rītam. Domāju ka man sanāktu gan grāmata ap 200 l.p. bieza, bet varbūt nē. Man gara stāvoklis no 0 mainījies uz tīri labu, pēkšņi no vakar vakara. Ar pilnu jaudu varu domāt arī par rakstīšanu.]]

9.4.62.

[[Svētdiena. Pa gabaliņu redzēju Mr. Smart – šīs mājas nākošo īpašnieku – smaidīgs brangs kungs – izskatījās dzīves priecīgs un labs. Bet vai man pie viņa būs jākalpo, to vēl nezinām. Tomēr – maza alga. Rītu maksāšu medical fondam – divu nedēļu algu. Pārrakstīju sauju dzejoļu. Liekas – ‘nav attīstības’. Uzlīmēju Kaimiņu un Pie kokiem, tie gatavi tagad. Bet kur grābt citus stāstus? Cik skaisti būtu un varētu sākt rakstīt ja rītā būtu atkal brīva diena – bet… Tikko dzērām nakts tēju un kafiju ar Inesi.]]

No date
Kad Tevi iejūdz
Un Tu sāc vilkt
Vien tad Tu esi pie miera.


Krūtīs šķēpi krustojušies
Dzelžu smagums spiež
Jānes līdz
Ceļš vēl iet ejams
Var vēl iet
Trimdinieks
Par lauvas lēcienu
Pēkšņi domā –
Lauvas lēcienu!
Lai visu atprasītu!


Apgulsties mierā
Sadraudzējies
Ar vārtu dzelzi,
Ar sienas mūri.
Ar klibu klibumu,
Ar aklu aklumu…

Tad – stāvus slējies
Atkal domā –
Par lauvas lēcienu,
Lauvas lēcienu…


(sketch – tight group of thin tree trunks)

Kliegt gribētu no murga atpestīties –
Šīs sejas krunkainās un dzīvas nomirušās
Šīs manu māsu, brāļu sejas
Ar kapa tumsu isūkušās
Kā sūnu akmeņos
Jūs aizejiet Jūs
Ar sāpēm pārcilvēcīgi valdītām
Līdzēt nekā ir jāiet līdzi
Māte, māte māmuliņa
Uzņem gaišu valodiņu
Savu laiku rozes zied
Savu laiku magonītes

10.4.62.

[[Paskatījos 1960 g. rakstā. Tagad es tik asi to nejūtu – es domāju, atceros tikai labo un gribētu braukt uz māju ciemos. Bet dzīvot tur vien un bez naudas es nevarētu. Viss būtu tāpat.
Šī diena dzīvota atkal tikai – tai vienai £1! Visa laba Dieva dotā diena! Tas ir ārprāts. Te pat kalnu nav kur paskatīties. Paskatījos uz zemi un tā likās jauka…]]

11.4.62.

[[Iestājos Medical Hosp. Fondā – samaksāju £5 uz ½ gadu.
Terlijs aizbrauca uz Skotiju. Varbūt apciemos. Visi noraudājušies. Ka tik kundzīte netaptu kreņķīga… Spēlēju kādu stundu gandrīz – un tā, kā vajadzētu to darīt. Tagad gudroju, ‘slīpēju’ kādas dzejas. Lasu Moriaku.]]

12.4.62.

[[Brīvā pēcpusdiena. Kundzīte tomēr laba – iedeva agrāk kā citreiz. Biju matus sataisīt – mārciņa prom! Vai iet pie daktera un samaksāt parādu? Tas viss ko vēl varētu izdarīt. Diena atkal silta un skaista. Tikai dzīves nav. Kalpo par niekiem. Bet – tā nu ir – jāciešas. Svētdien – lit. vakars. Kleitas nav. Vēl reiz ar dzelteno? Bet ko lasīt? ‘Ko redzēji pilsētā’? – 11 p.m. Biju pie daktera, labi. Es jel nebūšot – Humpty Dumpty.]]

13.4.62.

[[Vakars vēls. Lietus sācis līt, bija skaista silta diena. Ineses vēl nav. Mēģinājums. Smejos par vakardienas vizīti pie dakt. Viņš bij pārsteigts par maniem matiem. Vēl jāpārsteidz – jāmet pie malas šī Hampty Dampty bēdāšanās. Te, kad Terlijs prom – varbūt vairāk varēšu ‘savu ģīmi’ saturēt. Ilgi man tomēr te nevajadzētu palikt. Tā vieta bojā manu sejas izteiksmi. Bet – vēl – jācīnās!]]

14.4.62.

[[10 p.m. Strādāts visu dienu, bet kopš Terlijs prom – jūtos labāk, tas tension, kas nāca no tā ka viens sliņķis pastāvīgi maisās pa kājām, kas ir ļoti laipns un ar ko jābūt ļoti laipnam, bet ko negrib redzēt – tā tension vairs nav un ir vieglāk. Kundzīte pagaidām – brīnišķīga. Inese bij ar Im. uz picniku un tagad pēc kafijas ar olu, vēl kaut kur. Nakts skaista.]]

15.4.62.

[[Aizbraucu uz latviešiem – rakstn. vakaru. Nu – švaks gan! Muižnieks skaisti spēlēja. Jaunais dzejnieks Whats the name labi lasīja savas vēl pavājas dzejas – un tas viss. Vecie mēs visi – piepes vien. Man bij par īsu – citus dzina nost, ka par garu! Ko zināt. Ko īsti Kaupmanis gribēja pateikt prasīdams – kāpēc rakstu brīvā pantā? – nezinu. Biju spocīgi apģērbusies – vēl pēc 2 ned. iešu atkal –]]

16.4.62.

[[Galva rūc – vakar ārkārtīgi ilgi neiemigu – varbūt līdz 2 un vairāk un 6 augšā. Viss tas – tādēļ visvairāk ka kaunējos par savu apģērbu pie latv. Tie jau īsti velni uz kritizēšanu. Inese mēģinājumā. Būs vēlu mājā. Sarma nav ļoti ilgi rakstījis. Jāsūta karte. Nevaru saņemties un būt – priecīga. Pēcpusdienās jāmēģina mazliet iet ārā no mājas. Man solīja būšot mana grāmata bet tik 84 l.p.p. Maz. 4 stāstiņi + oforti, ja ir.]]

17.4.62.

[[Lietus aiz loga naktī. Inese bij iemigusi lejā kad tikko nogāju – viņa iemigusi ar visām drēbēm – jo nav varējusi ilgāk burtot. Es kāroju un burtoju vecus dzejoļus. Norakstīju vēstuli Sarmam – Dzidrai dienā nosūtīju karti Lield. no Dubble Bay – aizgāju tur kā Dāliņš… Nosūtīju Humpty Dumpty karti doktoram… Norakstīju arī Gunaram Saliņam, pieliku vienu dzejoli, bet vēl vajadzētu. Jūtos labāk – tomēr galvā dur visādi salmi!]]

18.4.62.

[[Atnācu (atbraucām ar Ines. Im. John. Austr.) no lugas universitātē. Bij skaisti tēli ko redzēt. Kristus, Magdalēna un romiskie. Pieteicu 2 biļetes uz ‘Roēgli’ [?] šodien to lasīju franču val. Pārrakstīju dažas dzejas. Jāsaņemas.]]

19.4.62.

[[Atsūtīja (Inesei) tik atbaidīgu uzņēmumu no tā kur es lasīju savu stāstiņu – ka labākais gan laikam būtu – nekad vairs nelasīt. Bet – vai nu noturēšos kā gan gribu tik daudz reiz noturēties visai tādai izrādītei pretī. Oh! Nopirku kostīmu (kleitu) lēti, Inese palīdzēja. Kaut brīvdienas būtu. Man nekas te nav nozīmīgs – !]]

20.4.62.

[[Inese mājās – gaidu jau atgriežamies, varbūt arī Dzidra. Šodien sāp mugurā – varbūt saaukstēta. Nogurums un – nevar gulēt – bet – kaut kā jau iet. Tie svīšanas momenti ir gandrīz mitējušies. Lasīju tikko Šartra domas par L’Etranger (Camus). Šo to guvu.]]

21.4.62.

[[Vēstule no A. Zariņa, lai stājos ‘Pen klubā’.
11 p.m. Lieldienas sestdiena. Pirmo reiz pēc gadu gadiem – prom no tā mezgla, kas bija mana ģimene un māja. Inese vēl pie manis un tas ir mans glābiņš – citādi – labi nebūtu. Kā tas viss beigsies. Inese atbrauca vēlu vakar. Dzidrai māja jākopj jo Kl. k. atbraukusi uz Sidneju. Nabaga Dzidrulis! Rakstāmmašīna nu te – un sāku klabināt, kamēr galvā sāka durt. Tas man viss no piepūles, ko jūtu tik ātri. Nedomāt ne par ko – tik iet un dzīvot uz priekšu.]]

22.4.62.

[[Lieldienas. Jau nakts un jāiet gulēt. Pēc brīvas dienas – jau 2 stāsti raisās domās. Bet lieli un grūti un tiem vajadzētu mazākais pāris brīvas dienas. Bet to nav. Nezinu ko izdarīšu. Rakstīju uz mašīnas – vingrinājumus, kamēr roka sāp. Inese iesvētībās. Vientulība kā pasaule pusē pāršķēlusies – es vienā pusē, citi visi otrā.]]

23.4.62.

[[Ineses vēl nav no iesvētībām 8 p.m. Skaists šodien. 3 dienas kamēr vingrinos uz rakst. maš. Pacietība varbūt būs vajadzīga vēlāk. Nekas jau neiet tik ātri kā pēc pirmām sekmēm liekas. Otrās lield. – man darba diena. Bet – mazliet guvu sev. Tikai pie stāsta nespēju ķerties. Prāts itkā būtu pakāries gaisā. Kamēr to dabūšu uz zemes – neko nevaru izdarīt. Bet – pelnīt, karot ar slimību, māc. rakstīt, karot ar vecumu, aizmirst māju – diezgan daudz! Un lasīt pa vidu lasīt –]]

24.4.62.

[[Inese uz baletu – Dame Fontaine. Esmu nogurusi. Mašīnrakstīšana arī nogurdina. Tik sveša savai fiziskai būtnei nekad vēl neesmu bijusi kā tagad –

Gribu holidejas!!!!!! Vai neviens to nedzird!!! !! !!!! !!]]

25.4.62.

[[Šodien atgriezās diezgan sen pazaudēts dzīves prieciņš (nevar īsti teikt prieks). Ne no šā ne no tā. Vēl esmu sieviete. Varbūt tādēļ. Lai arī menstr. vairs neatgriežas. Savādi – jūtu atkal ‘softness’ visā personībā. Ausis rūc. Tur nekas cits nelīdz, kā varbūt holidejas tikai, kuru nav. Mēģinu izjust to prieku – kad lejā pie Ineses noeju uz ‘night tea’. Šodien bija ļoti jauki. Jāaizsūta Dzid. nauda, lai viņa nopērk sev tējas biskvītus, kūku jau viņai nav. Lasu Prusta biogrāfiju. Mācos mašīn rakstu. Ir cerības.]]

26.4.62.

[[Brīvā pēcpusdiena. Ļoti skaists saulains laiks. Gribēju nedarīt – nekā. Gāju tik uz Doubble Bay sīkumus nopirkt – zeķes, kādu krāsu, gumijas cimdus – un alga gandrīz prom. Dzid. nosūtīju 1 mārc. kab. naudas. Maza man ir tā alga, nevaru neko atļauties. Bet – varbūt kādreiz būs lielāka. Sēdēju uz sola ielas malā un apskaužot pasauli sāku domāt – viss ir man arī tas jau bijis!]]

27.4.62.

[[Manas lūgšanas pēc holidejas – uzklausītas. Terl. madama brauks uz Skotiju – 1 ned būs man atvaļinājums, tad 10 dienas ar bērniem te. Varbūt atdos vēlāk 2 svētdienas. Algu varbūt nepieliks – neprasīju. Bet brīvā nedēļa samaksāta. Tad labi jāizdomā tā izmantot. Kaut kur izbāzt degunu ārā arī vajadzētu kādu dienu. Šodien grūta diena tomēr bija – veļa.]]

28.4.62.

[[10 a.m. Naktī sāpēja sirds, ļoti, biju pārstrādājusies ar gludināšanu. Nevarēju vakariņas ieēst ne traukus noturēt rokās mazgājot. Bet uznācu savā ist. un likos pie rakstāmmašīnas – biju notrakojusi līdz 9.15 p.m. un tad – sirds streiko. Bet šorīt – prieks! Prieks par holidejām un dzīvi. Viss viens ko – tik dzīvot.]]

29.4.62.

[[Pa galvu pa kaklu sataisīts mētelis īsāks, jauni brunči šaurāki un ar stundu nokavēšanos uz Dēliņa kg. sarunu brīdi. Tur tomēr nekas nekaitēja ja biju vēlu. ‘Krēsli’ bija burvīgi – 30 ap[..]. Smejos šodien visu dienu un saku „piedod shou” jo vecītis bij ārkārtīgi labs. Es jutos vakar labi. Lai justos labi – jāiegādājas visas piemērotās drēbes – vajag vēl mēteli. Visas dāmas tik nežēlīgi krāsotiem matiem! Arī sirmie ne dabīgi bet – māksloti.]]

30.4.62.

[[Sarma neraksta. Viņš laikam būs apvainojies par to, ka es ‘stingrā balsī’ noskaitīju savus ‘daudzos šedevrus’ – par ko viņš saka – varbūt var saubagot 150 l.pp. Un ja nē – pēc pāris gadiem – tas jau cilvēkam var ķerties pie sirds! Avīzē esot – ‘Nu viens uz sveša ceļa’ – Freimanis uzlielīja – „labs, izturēts”. Redzēju cilvēkos lielāku laipnību, man šķiet – labākam apģērbam.]]