Jūlijs 1966 (Ķikure/Kikure)

5. jūlijs 1966, otrdiena.

Vakar no Ineses vēstule un žurnāli un vēstules pārsūtītas no Summerhilla.

(Izgāju pastaigāties – redzēju puķes – sniegpulkstenīšus, kliņģerītes. Atcerējos savu dārzu Summerhillā [left]. Cik dažreiz tas bija košs! Bet kas to redzēja? Es vien. Es sapņoju dažreiz gluži negribot par Stephenu – domāju viņš ienāk dārzā un ir laimīgs. Izrādās tas bijis tā, viņš vēlējies nākt. Es to jutu, bet neticēju, ka tās nav tikai manas domas. Bet – viņš tomēr nevarēja nākt tanī dārzā. Un Moriss pavisam nē. Bet tomēr – viņi abi bija.
Jā, tik gribēju teikt – pāris ziedu redzēti pāri sētai mani sasildīja vairāk kā krāšņā jūra. Zeme, zeme ir tā, kas mani audzējusi un kā man vajag lai atgūtu spēkus.)

Jā Inese raksta ka ir laimīgi jaunā mājā un tas ir tik milzīgi labi! Viņi ejot dārzā, saulē – un pavasars vēl tikai nāk, visas labās dienas vēl priekšā.

Ķirpe atrakstījis kartīti, gribot lasīt kaut ko no manis. Tas glaimo. Un gribētos rakstīt. Vairs rakstīšana neliekas tik nevajadzīga, kad kāds gribētu lasīt.

Lasu Camu piezīmes. Piezīmes un vēstules ir tās kas cilvēku, tas ir rakstnieku, pieved kā cilvēku.
Camu raksta piezīmēs tā, kā es dažreiz, bet maz daru – it kā fragmentos no kāda darba ierakstu domas. Tas labāk kā senā pātarojumā. Es parasti izstiepjos garumā savās piezīmēs. Nevaru atiet no papīra. Kaut ko no viņa man vajag – no šīs iedomas, iztēles kas uz viņa sākas.

–––––––––––––––––––––––––––––––––––-

{no date, but refers to time after Xmas?}

(Šovakar Dz. būs mājās vēlāk. Svētu viena pati mūsu – saules rietu. Nezin ko šis skaistums man dara? Mazgā? Liek kā patinu uz dvēseles? Varbūt. Kļūstu jau tomēr bagātāka un stiprāka un drošāka pēc ziem. sv. šoka atlabojos.

Domāju un taisos braukt uz Sidneju, darbu meklēt. Žēl atstāt Dzidru un saules rietus. Bet Dzidrai arī vajag vientulības vairāk, es viņu te nomācu. Viņai jāstrādā. Bet labas gan mums bija šīs dienas – ja dabūtu papelnīt tad atgrieztos laimīgākā reālā dzīvē te. Tagad tikai – saules rieti un runas. Veļas mašīna, tas ir griezējs – saplēsa manas bikses vecās, rūtainās. Pag. reiz uz Sidneju braukt taisoties saplēsa vec. mātes lakatu. Tas bija skaists un mīļš. Šīs bikses nav nekas. Nevajag meklēt ‘zīmes’ savā dullumā. Kādēļ kad biji jauns un stiprs nekāds nelabais nemaisījās, tagad gudro un baidies no visa. Nē – nē. Nebaidos. Nebaidos. Tikai vēroju un nabaga domas maļas. Bet – cilvēki ir ļauni, cilvēki ir nežēlīgi jo tie ir patmīlīgi. Tādēļ jāsargās un jāuzmanās.

Varbūt es aizkulšos uz Windzoru ja citur nevarēs darbu atrast. Varbūt tik tiešām tur varētu pamēģināt. Bez klavierēm … Otras personības pavadā… Ilgi nevarētu. Sidnejā atkal – salta vientulība un nauda par visu. Windzorā būtu laba gulta un istaba par lētu cenu. O, nebūtu slikti.)

Šovakar pilsētas skats miglā, dūmos atgādināja Parīzi, un ugunis un gaisa maigums. Un es domāju – man viss vēl atļauts, galvu augšā! Kāpēc aizkārt sev priekšā to vecuma plakātu? Nedomā par to beidzot! Ir labi tagad pēc slimības – jūtu prieku atgriežamies. Nākošgad vajadzētu dzīvot Summerhillā – un pelnīt un gaidīt Dzidru holidejās. Dzidrai būtu jādzīvo tad ar kādu kas taisa ēst vai kā. –––––––

Sestdiena. Jūlijs 1966. Vaucluse.

Pirmā diena darbā.
Lambs fry bij tik mīksts un maigs, kādu es vēl nekur nekad nebiju ēdusi – un pagatavoju es! Ar Dieva palīgu.
Jālūdz un jādara ko māk (un ko nemāk) – lai rītā pagatavotu vistu, kas liekas gaida uz mani!
Viņa tapa jautra, kad vakariņas bija labas.
Brālis teica – tā „esot laba meal!”
Tiešām necerēti laba diena. Dzidra, labais, bij atsūtījusi pavāra grāmatu laikā.
Inesei un Laimonim atstāju izceptu ābolu ‘kūku’ vai pudiņu. Redzēs kādas tam būs atsauksmes.
O – guļu. Jau 11.p.m.

Svētdiena.

Ar vistu nervozēju (jo neesmu to ar savu atbildību ilgi cepusi) un pārcepu. Mūsu, tas ir papa, gaumē tā būtu ļoti laba, jo iekšā un muguras gabali bija pat vēl pamīksti, kā vajag, bet krūts un spārni laikam bija par gataviem – un vecā prasīja sev spārniņu – nebija neko gandrīz ēdusi – un ‘barometrs’ ļoti krities. Ja vakar ar mani sāka apieties kā ar lediju, šodien atkal kā ar izrīkojamo. Jāpanes un tas nekas. Tikai tagad arī tie ēdieni, kas būs perfekti, tiem tik labi negaršos. Piem. putriņa šorīt bij ļoti laba un es dzirdēju runājam – ‘very nice’. Jāturpina un nav daudz jāgudro – tas viss. Itin nemaz nav jāuztraucas, jo galu galā – man vairāk būs labu kā neizdevušos ēdienu, es ceru. Un šinī biju aizmirsusi, ka austrālieši preferij negatavāku, kā gatavāku gaļu. Oh, weh! Viegli jau nebūs – bet – nu ar vakardienas akniņām jau es sāku gandrīz viņus nospiest, tie nezināja kā īsti vairs apieties ar savu houskeeping. Tagad viņi ieņem posteni cik ātri var kā pret vairāk komandējumu. To jau es panākšu lai tur vai kā!! Un biju tā nostiprinājusies. O.K. jāturpina karot. Un jāmēģina lēnām ielaist savas personīgās, neaustrāliskās zināšanas – piem. putriņai pietipināju cukuru (+ sāli) un piepilināju krējumu, kafijai sāli, šodien mērcei tējkaroti krējuma, tā visa bija apēsta, lai gan teica ka jātaisa mērce ar ūdeni vien.

O, es vienkārši aizmirsu ka gaļai jābūt pasīkstai, un krāsns likās tik auksta! Labi. Piezvanīju Inesei – tur nav kur palikt – jo galu galā – kādēļ? Pie Austras varētu paspēlēt – piezvanīju bet viņi nav mājās.

Man brīvs līdz rītam. Jāraksta vēstules un kaut kas cits. Un to kaut ko citu it kā nevar. Pēkšņi tik ļoti jūties neizlādējies un iespiests. Bet – to jau zināju un to pieņemu, ka tupēšu savā stūrītī un pelnīšu naudu. Patreiz – spēlēt gribētu. Citu varētu paciest.

Nupat nāk prātā – ka patiesi viņi, te, mani labāk varbūt grib taisni tādu kā esmu – lai daru ikdienu un viņiem nav jārēķinās ka es esmu kāds kritizētājs viņu dzīves un ēdiena veidam, tikai pietiekams prasībām. O.K. Tas nomierina. Viņiem jau izsmalcinātības, pārmērības nevajag.

Ja būtu siltāks ietu pastaigāt, bet liekas vējains un te svētdienā, ja nav sevišķi skaists laiks, ārkārtīgi sāpinās lepnā, aukstā apkārtne – neko no tās nevar ņemt, noslēgtas lepnas mājas, neviesmīlīgas garam gājējam līdz nāvei.

Spēlēt es gribētu. Braukšana līdz Austrai maksātu 6 vai 7 šiliņi. Daudz.
Telefonu atļāva par brīvu lietot.
Labi. Dzidras vēstule būtu šovakar jāaiznes uz past. kasti.
Pēc ‘izgāšanās’ uz papīra, kļūst labāk.
Miss. bija apēdusi visu un visu un noskribinājusi pat kauliņus un teica – paldies, very good! Un tā ir patiesība. Tāpat kā tā, ka viņas neskaita mani vairs par kādu Rosebay special cooku. ––––––

Pirmdiena.

No 12 (actually 10 a.m.) darbā. Nekā grūta nebij. Pusdienā V. Kundzei chicken sandvichi – apēda labi. Vakarā sildītas akniņas – nebija apēstas – bijušas aukstas! Bija arī – jo sildītas ātrāk dziest un nedabūju visu reizē gatavu uz minūti, bet uz 5 min. jātur šķīvji ne silti – bet karsti.

Šodien te bija M. kundzes māsa – ļoti laipna. Es mazliet skatījos television. Pēkšņi uznāca nogurums un gandrīz – apātisks nogurums. T.V. – Lucy show – garlaicīga. Izmazgāju savas drēbītes. Rītu jātaisa vērša astes stew. Rītu jāceļas no rīta.

Šodien jau ienāca prātā – „nu vai nebūs piepelnīts, vai nevarēšu braukt māja?…” O, Dear! Smagi arī būs. Īsta aprakšanās. Bet dažu brīdi jūtos labi, jo pelnu un dzīvoju un darbojos – ‘kā citas sievas’! Gribās no Dzidras ko dzirdēt. Vai ilgi te varēšu izturēt?

Otrdiena.

Pirmo dienu taisīju visiem brokastis.
Warr. bacon, eggs, putriņa.
V. kundze maize ar zafti, putriņa tēja.
Pa vidu bij jāgatavo vērša astes stew. Man to rādīja Hendra. Iznāca ciets, jo presura cookerī – nebij noteikts pietiekams laiks, bet es nemainīju to, paļāvos uz to kas teikts.
V. k. māsa taisīja pie. Citron pie. Ne visai garšīgs – bet izskats labs un ne jau slikts.
Bet tikko lasu savā receptu grāmatā – tur vajag iznākt daudz labākam pie.

Gludināju diezgan daudz. Esmu nogurusi. Lai gan tā kundzes māsa šo to palīdz – viņa tā maisa gaisu, ka es nezinu ko ķert ko grābt. Bet izņemot nogurumu – viss O.K. pusdienā viņa aizbrauca iepirkties – es uzņēmos rīsu izvārīt. Vai es protu vārīt rīsu viņa prasa. Es sāku stāstīt – labi, lai vāru kā mans veids. Es domāju – es parādīšu ka ir arī tāds ‘mans veids’. Sabrūnināju sviestā vienu daļu rīsu – un izvārīju divejādus. Ēda tos brūnos. Esot labi. Viņi taisot eļļā. Varbūt. Šī recepte man no Heršofienes. Rītu no rīta būs vieglāk – tikai jāsilda gaļas ēdiens. Nu putriņa nav problēma. I am tired. But, that’s how it is.

Trešdiena 5.p.m.

Tūlīt jātaisa būs lamb chops, potatoes, coliflower ar balto mērci un sieru krāsnī apceptu. Es no palikušā rīsa uztaisīju rīsu krēmu, ar citr. loti garšīgs tikai trekns. Citreiz jālej piens klāt varbūt.
Tikko paēdām – es domāju, nekas nav garšojis labāk kā šis mīkstais chops, garšīgais puķukāposts ar siera (un sviesta piena mērces) galvu!
Tikko ienesa rīsu krēmu ar citronu madāma madāmai. Tas arī liekas burvīgs – tikai rīss varbūt mazliet ciets? Bet ne man. Tas bij labi viss.
Bet nu pusstundu vēlāk kungam steiks – un tas nu gan bij par sarkanu. Bet varbūt viņš izturēs! O vēh!

Suddenly I am tired! Tas ir garīgais strain, kas nodzen. Un pēkšņi ir apātija – tukšums u.tt. Nu cauri – nē, varbūt vēl Hendra. My, gosh, what that languge? Man liekas es topu resnāka! Viss varbūt cukurs kafijā u.tt. O, weh! –

Ceturtdiena.

Viss cauri, 9 p.m. un tikko ienācu istabiņā. Ļoti nogurusi – bet laimīga. Noguru no viņu grilliem (desas šodien) es uztraucos kā sagatavot visu foodu.
Šodien 2 viesi Warrena draugi – vakariņās teikts un paskaidrots – pork sausages (grilled), spināti vārīti, (fried) pinapple rings.
Desu tik maz – skaiti kā gribi visiem neiznāk pa 2. Spinātus izvārīju par agr, jo desu friīšana iet lēnām, (vakaros gāze plāna).

Rēķināju domāju, atšķīru savu pav. grāmatu – cepti banāni ar oranžu mērci! Kā likts – oranži dārzā un tos neviens neēdot. Banāni uz galda stāv visu nedēļu. Tā tad jāpieliek saldais ēdiens no manas puses.
Bet oranžu mērce negrib sabiezēt. Nē un nē. Atradu cornflour, (kas receptē nav) pieliku un – iznāca very O.K. banāni arī. Un tas mazais delikātais saldais ēdiens + iscreams ko viņa pielika un kas bij perfekt (lai gan pie silta auksts, bet tā iet labi) un viss vakars glābts. Lai arī nostrādājos, tas ir nonervozējos lai visu laika saglabātu un kopā sadabūtu.

Mani pat priekšā stādīja Varrens saviem draugiem – lai glābtu manu drosmi. Kafiju ienesu kūpošu vēlāk burvīgu (pie piena pāris tējkarotes krējuma, katrā tasītē pārsliņas sāls…)
„Nice kofé”.

Inese piezvanīja. Baidos ka es viņai esmu sajaukusi gaisu ar savām muldēšanām jeb varbūt ar nervozēšanu.

Ceturtd. turpinājums.

Te viņi visi redz manu šausmīgo nervozēšanu un glābj ko var no manas drosmes. Varbūt būs labi. Mācos atkal – par cilvēku. Pūlos ļoti – kaut ko varēt, (varēt vārīt!) varēt – izdarīt un turpināt izdarīt visu visu visu – tā kā vajag, tas ir – tīrīt, zināt, atcerēties, – uzmanīt visu – u.tt. un būt pie prāta ar cilvēkiem. Varbūt izdosies. Pie Terlijiem un pie Heršofenes man bij laba skola. Nenolaisties, neatmest ar roku – turpināt visu tā kā vajag, tā kā pareizi.
O.K.

Kad salocīju un kāru dvieli, kurā biju beigusi traukus slaucīt uz tā bija rakstīts, „I thank you for the birds that sing, I thank you God for everything” –
Un tas bija taisni tas ko tai brīdī domāju – beigusi un izdarījusi to, kas man jādara, lai gan neesmu bijusi mājturības skolā.

Inese teica lai braucu pie Austras – es gribu! Gribu spēlēt.
Pārsūtītas esot 2 vēstules, no Victorijas un no Dzidras. Rītu saņemšu.

O, spināti ir bijuši nepareizi vārīti – tādēļ bija tik nejauki – tagad tik atradu pareizo veidu!! O wēh! – O.K. –

Piektdiena.

Virtuve ‘scrabīta’ un – fish and chips cookīts. O weh! Es gāju pa gaisu, bet to neviens neredzēja, jo es pieņēmu, ka es varu to izcookīt bez padomiem.
Eļļā es tomēr lāgā neprotu cept – tādēļ bij ko galvu lauzīt kā un kas – bet laikam jau bij O.K. tikai salātiem ne balto etiķi, bet brūno. Nu labi. Man negaršo brūnais.
Tagad iešu skatīt televīz.

Saņēmu vēst. no Dzidras. Viņa dejojusi ar Andri, (kā es teicu tas būs…) un – tas laikam viņai ko nozīmē. Bet Jancis?

Stendi bijuši vāji. Kādēļ? Mūsu – latv. stends varētu būt bijis labs no mums ar Dzidru vien! Rokdarbi grām. gleznas, taut tērpi. – kāpēc neizkārtoja? Audumus pie sienām vajadzēja etc. Bet es – tur nebiju un tāpat nevienam negribās, kā arī man negribētos krāmēties.
Fish and chips. Es gribētu taisīt kādu stew! Kaut ko citu, kā šos čipus un desas.

Sestdiena.

Pusdienā – spaghetty ar tomātu mērci. 3 tom. 2 sīp. (mazliet sīp. par daudz) sasutināti sviestā, izspiesti caur sietu.
Spagh. bij O.K.
Siers pārkaisīts.
Vakarā chick. frikasé + 1/3 chick. cuba. Iznāca labs. Arī zaļumiņi un krējums….
Nu es eju uz Austru.

Pirmdiena.

Atbraucu laikā. Biju pie Austras [left]. Redzēju mierīgus happy cilvēkus. I. vairāk nervozē. Bet – tādēļ varbūt ka es maisos.

Te kundze pusdienā gribēja tikai cheeze on toast + tomāto. Es no savas puses uz pannas uzcepu 2 ābolu ripas un uzliku putu krējumu ar vanillu un afelsīna mizas sīkumiņu klāt. Krējuma bij maz, tādēļ liku pienu klāt un želatīnu, tad protams nevarēja sašūmēt – tomēr iznāca ļoti garšīgs un viņa bij tasini laimīga, apēda visu. That’s good so far. Then.
Vakarā brain cooked (10 min.) un egg and bread crumbs fried in bacon fat, place of bacon on each serving, green peas, potat in jakets. Bij labi! Tagad T.V.

Otrdiena.

Pusdienā sildītas brain + fried tomato + bacon. Bij very good.
Bet vakariņās – (taisījos jau nezin cik agri) saldais bij labs plūmes un junkets un plūmju putas, ko dienā viņa neēda (tagad ar savu viesi bija visu apēdušas) bet viņas speciālā kotlete – ‘sausa’! Un maize! Patiesi tā bij sakaltusi, jo to es jau uztaisīju puspiecos un līdz ½ 7! Jā tā kotlete jācep 3 min each side un plānāka jātaisa. Bet Miss teica – uzliec ‘bumbu’ uz pannas un piespied. Tā es darīju un iznāca bieza. Bet – jāvočij tas viss – uzmani katru sekundi.
Kartupeļi izcepa labi. Vajag tiem tikai stundu, ne vairāk, krietnu siltumu no sākuma.

O.K. Bet es kaut ko nojautu šinī kotletes lietā – viņai rodas prieks (vai tāds ir arvien) kritizēt un teikt – tas nav labs un neēst, lai gan to gluži labi varētu ēst, bet citādi viņa nevar izrādīt nepieņemšanu un bez tam – viņai jau visu laiku foods esot jāmāna iekšā. Saldā viņai bija diezgan ko pieēst.
Esmu nogurusi. Pēkšņi nogurusi – tikai no tā ka kotlete nebij mīksta.
Kotlete – gaļas (maltās gabals) bez it nekādas piedevas. Jāsaputo būs mazākais.

Trešdiena.

No rīta nekas. Warrens nav mājā. Pusdienā omlete ar tomātiem kundzei. Taisīju Zeberiņas No omleti, iznāca ļoti labi, bet jāliek mazliet vairāk sviesta pannā (es ņēmu ½ parc. ko 2 olām, viņai 4) un jācep uz vēl mazākas liesmas – tikko lai nedziest nost, ne ilgāk par 7 min. un zem liesmas 1 min – tad iekšā būs mitrāka un apakšā ne tik brūna. O.K. Omle. bija tik bieza, ka to pārgriezu un devu pusi, ar tomāt. sacepumu (mērci) virsū. 2 ol. vajag lielākas pannas lai varētu locīt uz pusi, O.K. Uztaisīju jaunu īsti pareizu kafijas mērci un uztaisīju ‘suleņu mākoni’ arī īsti pēc receptes. Liekas iznāca labs. Vēl nav sastindzis. Vakarā jācep jēra plecs – ceru ka galā tikšu. Tagad ir 2 p.m. un ienācu savā istabā pasēdēt un palasīt līdz 3 ½, tad – eggflip.

Sāk jau apnikt tā bezgalīgā uzmanīgā ēdiena gatavošana – viss kā uz pirkstu galiem – ja ieies normālākās sliedēs pēc laika, būs labāk. Bet – dull! Dull! Iziet nekur – visu nedēļu virtuvē! Taču jācīnās kādu laiku, lai tiek nauda. Tagad tik auksts laiks arī, ka braukājot ar vilcienu uz darbu būtu elle un vējš!

6 p.m. Oh! Viens ēdājs jau mājā un man nekas nav izcepis! Pusstunda līdz noteiktam laikam – vai tā glābs situation? – Hu! (9 p.m.) gaļa bij ļoti garšīga un – gatava, bet es tā uztraucies, ka es nesapratu vai mīksta vai cieta, kur un kā griežama etc. Gluži traks. Warrens pirms tam nodeklarēja cik viņi mani grib happiju.

Ceturtdiena.

7 p.m. visi (un mani nabaga ēdieni!!!) gaida viesi kurai vajadzēja ierasties gandrīz stundu atpakaļ.
Nē – turpmāk man jānorunā tā, ka visiem jāgaida uz ēdienu 20 min. Tas ir tik ilgi cik ilgi vārās rīsi, pupas, zirņi – cits var gaidīt, bet šīs lietas pēc stundas nav vairs viesu ēdiens. Ak, kāpēc man uztraukties, bet to es daru! Hendr. atnāca 6 un teica – kuru katru brīdi var būt – tagad 7?

Anyway es vāru amerikānietes viesu vakariņas ar stew vīnā mērcētu. Nelaime bija tā, ka apviļāju par daudz miltos un tad redzēju ka mērce būs par biezu – ieliku gaļu citā ūdens lāsē un izkāsu mērci, daļu miltainuma atstājot drēbē, un sietā. Iznāca O.K. Tikai – otrreiz daudz mazāk miltos jāviļā, tikai pārkaisa un pēdējā panna nebij labi apbrūnināta. Bet kaut kā laikam būs saglābts. Sēnes – sut krāsnī un gaida… Saldā ir plūmju putas ar pāris plūmēm – liekas delicious.
Man sāk apnikt šī gudrošana ko un kā.
Bet – vakar Varens nodeklarēja cik ļoti viņi vēlās lai es te esmu laimīga – tā kā – nebūtu vai dzīvība ārā jālaiž. Bet smalki viņi grib būt.

Gribētos ar Dz. parunāties! Dabūju no viņas vēstuli. Esmu nogurusi ne pa jokam. Man turpmāk vēl vairāk jāgudro tādi viesību ēdieni – kas var gaidīt! I hate it. Kāda velna es sitos vai nost lai labi iznāk? Godkārība!!! Gribu būt laba – ķekša! Hahaha! Esmu pārmocījusies šodien. Sirds sāk sāpēt un galvā (virsū) sāk palikt ‘mīksts’.
Jābeidz par to. Jārelaksij. Zobs it kā taisās sāpēt. Laikam izģērbos par plānu beidzot.
O, weh! Vēl viss lērums trauku būs jāmazgā. Kāpēc es nevarēju šo stundu atpūsties? – Bet podi jākīpij karsti – nu kā?? –
Tagad jau viņi ēd. (Varens tikai vēl pie telefona…) Bet – par velti manas vorijas – tā trakā pus stundu nokavēja, pļekst bez apstājas un nejūt ko liek iekšā.

Man pašai iznāca tikai nažagals ko nogaršot – bija tik garšīgs, ka es neticētu, ja citi to teiktu, ka es to esmu gatavojusi! Burvīgas kopā ejošas garšas! Tomēr jāmērcē vīnā tā gaļa – ir kaut kas neparasti labs tanī garšā. Nabaga Varens, viņam jau sen gribējās ēst kā vilkam – viņš vēl netiek klāt!! Beidzot!

No gaļas atgriezumiem, kuru iznāk tik daudz ja tik smalki tos steaka gabaliņus sagatavo (un vajag) es izvārīju (2 st.) zupu, nokāsu un to pārlēju pāri ūdens vietā, kurā šķovēties. Tas bij very very labi. Pieliku piparus, lauru lapu – un tā bij lieliska zupiņa, tādēļ gaļa ir tik garšīga. Dari tā citreiz arī! Sēnes varbūt bij diezgan taukas, bet nav jau vairāk sviesta kā Zeberiņa saka. Mazāk, tikko apskatījos!
Hendra iznāca un teica ka tas bijis big hit – everyone loved it. That’s that.
10 p.m. un tagad man izteica komplimentus tā pirmā dāma – par sweet speciellly – O.K. I am a fool.

Piektdiena.

No rīta prom ejot W. un H. virtuvē mani noskatīja un teica ka W. atvedīs gatavas zivis un chips. Sākumā es domāju viņi teica fresh fish, un tad – vai viņi domāja es nobijos – jeb es biju pārklausījusies – viņš teica – cooked. And chips. Un tad H. teica ka es varu pagatavot daudz labākus chipus, lai tikai viņš zivis paņem. Viņš teica „let’s make a quiete day.” Viņi laikam bija jutuši ka vakar es noskrējos.

Šorīt arī jutos slikti. Bet laikam pēc dienas darbiem, man nevajag stāvēt uz galvas. Es gribēju to jogu paradumu turpināt – bet jūtu ka tas skar manu sirdi. Naktī lec un nevaru labi gulēt. Laikam kad esmu piekususi tas ir par daudz. Fish bij ļoti labas, kastītē iepakotas, tāpat ielika cepeškrāsnī un es piecepu chips. Tie iznāca labi. Kad tur ledus ūdenī – iznāk ļoti krisp. Tikai jāuzmanās neizņemt par agru no pannas, (un neatstāt par ilgu…). Salātu bij maz bet krisp. Vecai sataisīju fruit salad. Laikam H. pašā vakarā deva. Mis. neēda reizē ar cit. Tā kā bij atkal cits pēc cita. W. aizbrauca un teica sest. vak. būt mājā. Viņš teica ka viņš esot labs cooks. Nepratu pietiekami par to izrunāties. Viņš tiešām laikam ir labs cooks – mazākais labs ēdājs, smalks. Pirms fish viņi ēda austeres, no garajām pudelītēm, klāt tomatoe + black sauce. Tā black sauce gan saucās _________ tikai bij black.
Avocado sauce viņi taisa pārlejot eļļu + citr sulu + pepper + salt pār sagrieztu ķiploku, (ko protams neēd).

Sestdiena.

Piecēlos un gaidu. H. vēl guļ. Piemācies. Vajadzētu tūlīt mazgāt veļu. Vakar Dz. piezvanīja no Ineses place. Viņu nesatikšu rīt. Domāju uz Inesi būs jāiet un varbūt uz Austru. Šodien sirds nav laba – varbūt par traku es skrienu.

Pusdienā kartupeļu salāti pie frankfurts. Bet – no kā lai taisa kartup. salātus ja nav ne skāba krējuma ne majonēzes? Ne gurķu? Bij kāda karote majonēzes. Pieliku 1 kar. sinepju + sug + sāls, + citr. + eļļa, + olas dzelt. (vārītas par maz, cietāku vajadzēja). Tad + smalki griez. sīpoli + olbalt. + viens mikroskopisks un šausmīgi kodīgs gerkins – Iznāca labs maigs maisījums + 2 kart.
Vak. 3 čopi. Grilled tom., puķukāp. ar baltu mērci un sieru + sauja čipu – šķīvji iznāca ar kaudzēm.
Vecajai speciāl – ļoti maz ceptas scrambled eggs. Arī labas. Sāku pierast. W. uzlielīja ka ļoti labi protu puķkāp. vārīt.
Jā – turu ledus ūdenī ar ‘galvu uz leju’, vāru (mēģinot ka ne par ilgi) ‘ar galvu uz augšu’. Nokāšu sietā, atveļu atpakaļ formā etc. Šo to iemanos.

W. teica lai māti ik 1-1 ½ st. laikā apskatu. Piesolu tēju etc. Es to daru, bet viņa negrib – šodien gan es ilgi nebiju tur – domāju H. mājā.
Viss jau ir labi. Veļu paspēj puslīdz izgludināt.

Atkal pirmdiena.

Pa dienu labi. Vakarā teica H. un W. nebūs, bet W. ieradās ap 3 – un vairs nevar atkausēt gaļu vakariņām – tā nu – es pa gaisu atkal.
Vārīju puķu kāpostu – par maz, nepaskatījos pulkstenī, rāvu tik ārā. Vēlāk apdedzināju sieru virsū, liesmas nebija labas čopiem un sīpoli ko vārīju un cepu pēc receptes nebij neko perfekti, jo bij pa lieliem un krāsnī necepa kā nākas. Anyway – āboli ar krēmu bij labi.
Man – jātaisa – vairāk pieturoties pie parastā – tie sīpoli šoreiz nebij jāmēģina – bet velns dīdīja.
Tā būs visu laiku – vienmēr jāuzmanās ar katru sīkumu. Anyway – tā tas ir un bij un būs ka nauda jānopelna.
Šorīt negribējās sākt domāt par šurp nākšanu. Gribējās uz Dzidru – bet kā.

Otrdiena.

No rīta H. teica ka vecai jādod tēja 7 a.m. O.K. Tad brālis parādījās – izskatījās tāds nikns, vēl bija ½ 8, bet putra agrāk bij vienmēr 20 to 8 jādod – domāju ka viņš jau meklējas ēst – iegrūdu tādu pašķidru nesabiezējušu putru, tad pa galvu pa kaklu taisīju bak. + eggs, panna tikko mazgāta pierāva eggs klāt, tās sajuka uz šķīvja liekot. Horrible. Nu jau man vajadzēja būt mierīgai – bet nekā. Vakar tā zivs piedāvāšana too much of my stupidity!… Varbūt vēl varēs izpirkties. Šodien Seemor te, taisījām sandvičus pusdienā, teatimā es taisīju vēl breadcrumbs – pietrūka maizes vakaram. Jāzvana H. Tad – es taisīju suleņu mākoni – uzgāzu sev pusi virsū. Elegant! Un laikam nebij nemaz jātaisa – jo zemenes ir tā otra viešņa atnesusi.
Vakar visa nelaime ar gaļas trūkumu bij tāpēc ka es nezināju ko vecā domā – ar cutlet! O, weh!

Tagad 4 p.m. viss sagatavots lai sāktu vakariņas gatavot. Peas. Potatoes (mashed?) cepti banāni. Cutlets. – liekas vienkārši. Varbūt būs.
Samērā mierīgi gatavoju. Kartupeļi jāliek 10-15 min agrāk kā tādas lamb cutlets. Man tās dabūja gaidīt un uztraukdamies cepināju uz mazas mazas liesmas – bij varbūt tādēļ, mana ļoti mīksta un sulīga un iekšā gaišs, svaigs. Kartupeļi arī beidzot izvārījās – tie bij tāda pacieta, patumša ‘zorte’. Vecenes vēl ēd. Tad nu būs viss šai dienai. Kādēļ nogurstu? – Bet 12 stundas tramdīts! Pietiek. Un gribu Dzidru. Negribu te dzīvot. Bet jāpelna. Jānopelna pa cietumu te tā nauda. Tur Newcastlē gar plašu jūru staigājot arī bij cietuma smagums – tas ka nepelnīju naudu. Te pelnu – nav jūras un brīvības.

Vecenes apēdušas labi. Tā tad labs.
W. tikko teica ka viņš gribētu inclūdīt mani šai houskeeping tā pamatīgi.

Trešdiena – galā. Piena pudeles iznestas.

Izcepu mazu kūku – orange juice, walnuts, coconut – oil. Ļoti laba. Varbūt mazliet par daudz oil. Vecā ķērās nagiem trīcot tūlīt klāt tikko ienesu un teica par pirkto kūku atliekām ko es pieliku arī uz šķīvja – „tās negribu…” Apēdusi bij visas trīs šķēlītes ar visām drupačiņām.

Bet lambs fry – lai mazāk sīpolu. Nelaime gan bij tā – ka sīpoli visi nebij visai svaigi – jau par to gudroju – un nu atceries – ja nav svaigs kas – pār bortu! Sīpolu tā tad pie fry jāliek 1 liels vai 2 mazi – ne vairāk, un jāsagriež ne pārāk niecīgās šķēlītēs – lai turas riņķos kad viss gatavs. Un pie pup. + zirņiem – bic. soda! O.K.

Vēstule no Daug. Van. Žurnāla un kāda Art. Lāča – sveicina par manu skeču Pie Viesību Galda, kur minēta Samu Avotiņu traģēdija. Kaut kā silti ap sirdi paliek ka kādam gājis pie sirds, ka kaut kas kopējs visiem.

Diena bij viegla – tomēr sirds velk tagad. Washing up paņem spēkus. Jāgatavo vēl uzmanīgāk. Varu eļļā gatavot! Tas labi.

Ielā apstājos no lietus smaržas
Pasaule zudusi zaudēta
Uz brīdi atvēra 
[..] vārtus un
[...]

–––––––––––––––-

„Delta”
Engeneering factory

Dear Miss Fraser,
Would you be so kind and

–––––––––––––––––––––––––––––-