8 a.m. 1 februaris ceturtd. 1968.
Būs šodien līdz 1000 karsts. Šīs dienas un naktis nogurdina. Bet nu – māja puslīdz kārtībā un tas ir neticami atvieglojoši. Neziņa laikam ir vislielākā slepen, it kā nepamanāmā tension (?latv.?) kas posta garīgi + fiziski. Es jūtos veselāka kopš zinu ka te ir palikšana un istaba ir izdota.
5 p.m. Ieēdām siļķi, kas nebij nezin cik garšīga. Bet O.K. biju Rosevillā. Samaks. dzīvokli un gāzi. Ja smalki rēķina – tad no pensijas paliks 1 mēnesi $40 otru $30 apmēram, ne apm bet punktīgi. Un no tā vēl jāmaksā gāze un elektrība un tel. un zāles griešana un veļa un ēdiens un dzēriens un etc. etc.
Nevar iztikt! Kaut kur jāpiepelna – vēlāk.
Karstums mazliet mitējies.
Zālīte vakar nogriezta ļoti labi. Zāl. griez. grib nākt katr. 3 ned. Kur ņemt $5? That’s owful. Izkapts būtu lēta.
Labi sēdēt ārā kā uz ‘tepiķa’.
Netālu no trepēm gadījienā Dz. zvana.
Kur Newcastle un beach un T. un J?
Kur dzejošana? Viss apstājies kamēr noņemos ar īrnieku būšanu.
9.30 p.m. Karstāka nakts kā vakar. Piezvanīju Dzidrai – mokās un pūlas, un kakls sāp – tas nelabi! Kā lai palīdz? A. teica kad dabūšot mašīnu, „tad mēs brauksim uz teātriem!” Tas būtu labi ja arī mani aizvedīs!
Piekt. 2. febr. 1968.
3 p.m.
Vējš sākās vakar vēlu vakarā – šorīt vēl bij diezgan karsts – tagad jau pūš diezgan dzestrs.
Vēst. no Austras. Iet viņai patreiz labi.
Nezinu – ko gaidu, lai sāktu atkal pārrakstīt dzejas un visu? Jāraksta Zariņam, jābeidz pārrakstīt – jādod ‘kādam gudram’ pārkārtot – un lai drukā ja drukā!
Sestdiena 10.25 p.m. {3. 2. 68}
Mrs. Palavs piezvanīja – lai rītu eju uz rokd. sanākumu.
Un – esot lasījusi avīzē manu stāstu ‘Sastapšanās’ – esot ļoti ļoti dzīvi(?) uzrakstīts, lasot esot tā, it kā pats tur būtu klāt…
Tas ir burtiski tas ko Līksma Ķirpe teica par manu otru stāstu ‘Kādas mājas apsūdzība’.
4 febr. darīts
Ierīkots dēlītis aiz loga kur likt puķu podus – ļoti laba ierīce.
Svētd. 4 febr. 1 p.m.
Saule sāk spīdēt – bij apmācies vakar.
Jāiet uz Rokdarbniecēm.
Neko neesmu darījusi – tamborēju –
Birst. k. piezvanīja – redzējusi sliktu sapni par Laimonu. Es vakarnakt Inesi redzēju un kādu kas bij slims, bet it kā kas pārejošs, kāda smaga alerģija vai kas. Un kas tas bija nezinu – bet Inese to bučoja, kad nu esot tik slims…
Šodien viņiem jāiebrauc Londonā.
Domāju par sēņu audzināšanu atkal – te ap māju ir daudz brīvas telpas – it kā kaut ko varētu audzēt – rakājos atkal brīdi pa dārzu – cik īsa diena! Vakar pilnīgi mocīja un žņaudz nost tas – ka neko nerakstu. Šodien vieglāk – jo labā atsauksme par stāstu dod sajūtu ka kaut kas padarīts un kaut ko tamlīdzīgu – iespējams būs atkal izdarīt –
10 a.m. pirmdiena. 5 febr.
Gunars Saliņš atsūt. dzeju grāmatu.
Lasīju dzejas.
Uz mēles tāda kā medus garša
Ar visiem vaskiem, ar visām bitēm
Visiem ziediem un bišu maizi
Ar pērienu un dūmiem
Un trakiem, un trakiem...
Ar prauliem, ar pūšanu
Bēgšanu, klaigāšanu.
Uz mēles medus garša
Ar kodieniem un dzeloņiem
Ar saldumu un sāpēšanu
Lipšanu un laizīšanu.
Bet pār visu ar
Smiešanos, smiešanos
Ar visas vasaras izsmiešanos.
–––––––––––––––––
Viņš ir īsts palaistais
Viņš blundurē kā Jāņu rītā
Un otrās godību dienās rītā
Pa meitenēm, krūzēm un meijām
Viņš ir pilns dzīvības sulu
Saules karstuma, skūpstu un smieklu
Īsts epikūrietis
Tik viegls un jauns
Viņš ir kā vasaras nakts.
–––––––––––––––––––––-
Un tagad man netīk aiziet
Šai brīdī tālu draugu tuvums
Tik tālu – ka nesatikt tos –
Zem saules nekad
Tik tālu – ka neesmu tos
Satikusi vēl nekad.
2. 5. Darīts
Iets šopīt –
Nopirkti 3 pašonfr. stādi 25 centi
– ‘’ – 10 atraitnīšu st. – 35
–––––––-
Centi 60
Izlasīti Saliņa dzejoļi.
Bet tuvums, tik liels tuvums
It kā tie būtu no manis
Un es no viņiem
Un nebūtu vairs
Nomiršanas
Tik dzīvības un nāves
Jūras šūpošanās.
Otrd. 6 febr.
Kas padarīts:
Izrakts ap istabu (veļas) 1 soli rādiusā aplis – pašenfruitiem.
Aprakts (1 soli radiusā) ap citronkoku, uzlikti pelni, un zālāja trūdi, apgriezti zari.
Apgriezts krūms pie mājas un miza apzāģēta – lai kalst.
Pārstādīta iedotā (Smith) zaļā smalkā puķe.
Nedarbi:
Apgāzts pods ar maziem kaktusiem. ‘Apskatīts ka mazajam – ir saknes’. Salikts atpakaļ – lai aug.
Sašūts zaļā ‘hashen’ spilvens.
Pārrakstītas 2 dzejas.
Piezvanīts Dz. (Dz – slimo)
7. febr. 7 a.m. trešdiena.
Vakar vēl atbrauca Andr. kamēr es tumsā te biju pie loga. Nezinu – vai es viņam neizjaucu kādu tel. sar.? Šorīt citronkociņš gandrīz tikpat zaļš kā citi koki. Vakar bij dzeltens kā liesmiņa – jāārstē, jāārstē kas slims! Dakterēšana palīdz. Bet es nevarēju gulēt. Rūpes un varbūt par daudz sarāvos dārzā – Sviedri krita saules brillēs tā, ka bij jāstrādā bez tām.
Darbi:
1) aprakts ap krūmu blakus citronkokam – izplēsta tur visa zāle.
2) norakstīta vēstule Dzidrai un Inesei + Laim.
3) iestādīti 3 paš. fruiti
‘’ 12 atraitnītes.
Kas mani arvien padara bēdīgu ir cilvēku – ziņkārība. Es jūtos tad – hopeless! Šī Mrs. Smith ir šausmīgi ziņkārīga. „Vai dabūjusi pastu – bijis tik šausmīgi daudz.” Teicu for Andrew, and In + L. Tikko biju ī. vārdu izteikusi – viņai pietika „Āā!” To tik viņai vajadzēja, jau izostījusi ka es to Andrew ņēmu te – sev. Dullā bāba!
5 p.m. Un pēkšņi man ir tāds nemiers – ka būtu jāskrien uz Newcastli. Un – jāmeklē visi vēji kopā! Un kas tas – es varētu darīt! Aiziet pārdot lakatiņu tai jurnālistei! Es jau to biju gudrojusi – te ieplijās ar to sestdienu tā – Palava! Jāraksta. Jāraksta! Es tak nevaru ar šīm sievietēm pīties kad tik viņas iedomā!
8. febr. ceturt.
Apmācies, maigs – stādi var augt.
Slikts gara stāvoklis.
Un krūšu tumsā kā smēdē
Liesmas rūc
Kā avotā no dziļas zemes tur
Viļņi uzvīd
Kā vulkāns mazs kas neizdziest
Un laiku pa laikam
Nosviež garozu
Ar krūmiem, zālēm zaļbarību
Apaugušo
Jaunus krastus radīt tas kāro
Grib plūst un plūst.
Pēkšņi starp dienām nomirušām
Kā saknēm izkaltušām
Melnām pelēkām
Bez gaismas satrūdēšanai
Kas liktas
Pēkšņi ar spēku nevaldītu
Kāds dzinums augšā šaujas zaļi
Un dzīvs, pilns noslēpumu
Viss ziedošs koks ir viņa
Zīdaiņautos tinies
Kas atvērsies ar seno līdzību
Ar seno krāsu, skaņu šalkšanu
Kā upe savā ceļā plūdīs
No nebūtības kas reiz radies
Tam viegli atmosties
Kaut nāves miegā gulēt licies.
9 febr. Piekt.
Darbi:
1) 2 reiz šopīts Chatswoodā. Sapirkts viss – piknikam ar A. pie Dz.
2) iekārtoti – izrakts kur likt un iestādīti 15 ‘parsleji’.
3) iestād. 10 atraitnītes vēl.
4) cālis izcepts un viss sagādāts ceļojumam.
9 febr. piekt. 1968.
9.30 p.m.
Šorīt ar Andr. ātri nolēmām braukt rīt uz Dzidr. Domāju ka tas – brīnišķīgi. Ceru diena būs laba.
Ar Andr. no rīta aizbraucu gandrīz līdz Chatswoodai – shopīt.
Un tur – ejot uz staciju (kur iet ceļš pāri uz shop. centru) – kāds pa otru pusi ielai steidzās, gandrīz skrēja – uz stac. Šlipsi siedams!
Es viņu ieraudzīju pirms kā redzēju ka viņš sien šlipsi – es ieraudzīju ka tas ir uz mata Terrijs, savā zaļganā uzvalkā, garš, tumša galva. Arī šlipses siešana viņam piestāvētu. Bet viņš gāja tik ātri ka es nevarēju panākt – bez tam man bij jākrusto iela un jāgaida.
Plkst. bij ap 10 min pirms ½ 9 – tā tad viņam bij jāskrien briesmīgi lai noķertu vilc. un kaut kā tiktu pirms 9 tur. Bet varbūt, varbūt līdzība. Tomēr – reiz Wavertonā viņa līdzība brauca ar vilcienu – un tas ir – uz šo pusi. Nu – būs uzmanīgākai jābūt ejot uz Chatswoodu – (sestdienās), pa ned. jau viņa tur nav.
Beidzot es esmu stipri saliekta – redzu spogulī. Bet vēl var saņemties – stāju, tikai pareizu stāju –
10. sest. {10. 2. 58}
10 p.m.
Vai viss velti?
Un es Dz. esmu aizvedusi ābolu ar pelniem vidū. Varbūt – varbūt.
Žēl! Es vainīga. Gribēju redzēt lietas tā, kā viņas nav. Nabaga meitene. Bet – bet viņu audzēs lielu. Viņu audzēs tik lielu, ka nezin kur otru ņemt. Man žēl. A. man liekas saprotams. Nezin vai viņš nepiemāna sevi. Tā viņa daļa. Dz. varbūt piemānītu sevi, ja paliktu pie tā kā viņai nebūs. Man kaut kas jādara, lai kaut kas mainītos. Bet – es nevaru neko darīt. Un – vai tas ko līdzēs.
Caur tādiem kā klētīm kā
Labirintiem staigāju
Kuros kā ap[..]ņos
Kā medus sūnas
Noglabāts viss Tavs zelts.
Vai Tev tik daudz tādas mantas
Un ir savs nieks, sava tiesa
Lūk labais prāts darbotie[..]
Varēšana
Kā cauri klētīm
Kā pagrabiem
Pussnaudā pussapnī
Gāju
Kur ka apcirkņos
Kā sūnas
Noglabāts viss mans
Zelts.
Saulē smaidīdama.
Trešd. ½ 8 a.m. 14 febr.
Vai krāsas varēs ņemt līdz? Saule silto spēkpilno Pulēta koka mirdzēšanu Šķiedru zīmēs kā vēji Kā jūra, kā zeme Kā augšana, iešana, nākšana.
8 p.m. bijām vēlu mazgāt 4, 6.
Tomēr lielā veļa būs jāved, varbūt reiz par 2 ned. Bet visādi krāmi jāmazgā te. Nemaz gars ‘nelido’. Kur te lidot – pa dārzu rokoties nav kur lidot. Varbūt ja kas sāktu ziedēt – varētu. Kādu tauriņa lidojienu iztaisīt. Nav vēstules no šiem. Nav arī no Sarmas – tas par to grāmatu varētu ko teikt.
Piekt. 16. febr. 1968.
6 a.m.
Dzidr. nebrauks. In. – nav ziņu. Mani nepieņēma darbā – nerunāja ar mani – viss sad, sad, sad. Bet – jārāpjas tālāk. Es jau tik ļoti to darbu negribu.
Vakar piezvan. Birst. un apsolījos iet uz pilsētu – ko citu varēju darīt? Jāmēģina.
Vai man nevajadzēja braukt uz Newc.? Tur José mani vērtēja augstu. Te – viens kā kociņš.
Sest. 17 II 68. 11 a.m.
Ar Birst. kundzi [right] šopījām vakar. Par to vajadzētu uzrakstīt stāstu – iepirkšanās. Nopirktas 2 restītes 15c. un 40 un 2 kamoliņi dzijas. Ak – un smaržas par $10! Tas nu gan. Un tad visa kažoku uzmēģināšana un rokas līdz elkoņiem ar franču sm.
No I + L. vēstule 2 vēst. gara! No Dz. arī – bet tā ne tik laba – Dz. jāārstē deguns un kakls.
Biju Chatswoodā – nopirku skale[…] un seleriju stādus.
Jāgaida būs Birst. kundze.
Nāk miegs – agri cēlos.
Bet – kur nosnaust – manā ist. saule.
Jūra iemācīja mīlēt viņas straujumu
Zeme nu par lēnīgu rādās.
4 p.m. Viņa būs tikai vakarā un paliks uz rītu – izposta man visu šo dienu un rītu – oh veh!
Es Tevi meklēju istabās
Un dārzā
Ielās un grāmatās
Pilsētā un jūrā
Sapņos un mūzikā.
Es skatījos vēstuļu kastītē
Kāda vēstule šorīt bij
Iemaldījusies no citas ielas
Tā paša numura.
Pastnieks bij pārskatījies
Dažreiz es pārskatos.
Dažreiz es pamanu Tevi
Kādu rītu tā skrēju ielā
(pa ielu)
Lai noķertu rīta vilcienu
Tu skrēji un aizpogāji
Aproču pogas
Tu skrēji un sēji
Kakla saiti.
Es Tevi nevarēju panākt
Tu pat avīzi nopirki
Šai skrējienā.
Un es skrēju aiz Tevis
Bet Tu neatskatījies
Un ieleci vilcienā
Kad es vēl cīnījos
Lai tiktu pie biļešu lodziņa.
Es Tevi meklēju ielā un muzejos
Teātrī Tu man biji nosēdies blakām
Mēs smējāmies reizē, sastingām reizē
Un kliedzām un plaukšķinājām.
Bet teātrī ierodas ar kādu
Ar ko kopā ir jāaiziet no teātra
Jo – teātris beidzas.
Teātris vienmēr beidzas
Arī ja priekškars nekrīt
Ja iedegās spuldzes
Un visu var skaidri redzēt
Tik skaidri ka neko nevar
Ieraudzīt, var klupt
Uz kāpnēm kas
Teātros bieži ir nevietā.
Bet galu galā, galu galā
Varbūt mēs daudz vairāk
Esam bijuši kopā nekā es
To patreiz gribēju sūdzēties.
Svētd. 18. febr. 1968.
11 p.m.
Biju pie Dutēm – dzejnieku sanāksmē. Bij – labi. Mans labākais dzejolis – tiem šķita – labākais. Un labs. Un tas ir patīkami. Viņi domā – ka muzikāls. Manas domas un izjūtas par šo dzejoli gan bij muzikālas – tik muzikālas ka es nevarēju ne iedomāties kā sākt rakstīt – un es sāku it kā bez ‘īsta signala’ bez ‘sākuma’ – gandrīz tādā kā bezpalīdzīgā izjūtā – tā dažreiz it kā ne pilnīgi sagatavojies lec kādā sporta sākumā, vai mūzikas gabala izpildīšanā – dažreiz izdodas – bet kaut kāds spēks it kā pazūd.
Es pati domāju – ka šis dzejolis ne tuvu neatspoguļo izjusto – bet savā vienkāršībā – varbūt tai tuvojas. Man pašai viņš liekas tuvs. Lasīju bez pretenzijām kā teic – un iespaids bij liels(?)!! Tāpat daži citi mazie dzejoļi guva atzīšanu – bet – tā nu ne visai droša lieta – nesaka jau īsti ko domā.
To par lampām – kas man pašai likās par spīti visam O.K. – nepieņēma. To daudzo – lampu vārdu dēļ – Pareizi varbūt. Varbūt to nevajadzēja lasīt. Tomēr – jālasa tika ko pats domā – ka labi. Ne izmēģinājumi. Lai gan – nu jā – šī izjūta bij neskaidra un samākslota.
Cik žēl – ka no jūras tur bij jāšķiras. Es sāku viņu iegūt – tas ir saprast, atklāt.
Jūtu viļņa aicinājumu Dzirdu viņa mūziku, jūtu tā Spēka drebēšanu Un viltību. Pie akmens palieku Viņa aizvērtībā pajumti atrodot.
Darbi: 3 dienas ar B. kundzi, diezgan noguru!
Pirmd. 19. febr.
4.30 p.m.
Kāpēc Sarma neraksta par to grāmatu?
Vakar iznāca ka tikai nākošgad mana grāmata var iznākt – un rakstn. dien teica Zariņš (pēd [….]). Mana grām. būs pirmā pēc svētkiem.
Nu – sakopotas man visas idejas vēl nav. Bet – visas nekad nebūs gatavas.
O, Dear! Jāstrādā un kaut kā mani viss traucē. – Arī šis Andr. Lai gan – tam nav nemaz sakara ar mani. Es it kā neesmu viena. Un no citas puses – man vajadzētu kādu manu José.
Nekādu darbu nebij. Velns zin ko darīju!
Otrdiena. 12. a.m. {20. 2. 68}
Zinu ka – būtu jābrauc – varbūt uz Newcastli. Kaut būtu nauda. Kur palikt. Kaut tam Wiljamam būtu nokārtots – varbūt tur varētu palikt.
Varbūt jābrauc uz Dz.?
Man vajag mazliet jūras.
Bet brīvas – ne ar lielpilsētas cilvēkiem.
Varbūt man – vajag Newcastles.
Kurus man vairs nav.
Es to vēl neatjēdzu.
Tā man vairs nepieder.
Un cik man tā piederēja?
Cik skumjas par T un prieks par J. un protams dzīve ar Dz. man iedeva.
Darbi:
1) pabeidzu adīt lakatiņu
2) izmazgāju (arī veco)
Mana dzejot spēja ir iesista zemē ar Andr. ierašanos. Savādi. Viņš ir kaut kas ‘manā mājā’ – kas ‘nav nekas’.
Jānobīda tad pavisam – nekas. Citādi tāda līdzgudrošana nabaga Dz. mani nogurdina. Lai gan – īsteni ņemot – nē tomēr, tas ir tas, kas pilda manu ikdienas tukšumu kas traucē dzejot. Tukšums nedrīkst būt pildīts ar – neko.
9.15 p.m.
A. atbrauca. Pēc Dz. vēst. viņš arvien runīgāks.
Nopirku melnu(!) drēbes gabalu – domāju uzšūt sev kleitu – un nekā cita nevarēju paņemt kā melnu, ko ar to darīs. 16 šiliņi. Vienalga.
Vasaras vējš vaļā logos Dārza, ceļmalas kokos Pamazām no visa aiziet Nedomājot par to nemanot Aiziet no vietām kur dzīvots Kur gaidīta dzīve Nemanot iemācās nejust Tās lietas kas bijušas tur klāt Nemanot – nespēj tās sajust Tik retos brīžos vēl atnāk atpakaļ.

Ziema tuvu. Bites čakli aizvāko pilnās šūnas Kur smags medus pieliets līdz malām Tikai pa vienai vēl atstāj vaļā Kā mazus ezeriņus Balti aizledojušās kāres laukos Pa vienai apaļai aciņai Vēl paliek spīdam Ar brūnganzelta spīdumu. O saturs vēl nav nogatavojies Nav izgarojis vēl viss Liekais ūdens piemaisījums Pie tīras mantas. Bites čakli vēdina spārniņiem Kā maziem propelleriem Dzesinot stropus Uzturot temperatūru Izžāvējot medu biezu un smagu. Liepziedu, āboliņa, viršu medus Aivieksteņu driķu Lapu izsvīduma medus Dzeltenā sausā bišu maize Nespļauj ārā – tā karalienes galdam. Gaiss silts un skumīgi salds Viss sagatavots ziemai Kā tumšiem vidus laikiem Ar vasku un lūgšanām Ar paklausīšanu un kalpošanu Valdnieku maiņu Uzupurēšanos un nokaušanu. Aizvāko, aizvāko savas pilnās šūnas Pašaizliedzīgi vēdini Lai izgaro liekas ūdens daļas. Laiks gatavojas upuriem un nokaušanai.
5 p.m. Bija šopīt ar A.
Diena maiga, diena spoža
Diena līdz debesīm gaiša
Ar mākonīšu bariem
Kā jautriem kara gājieniem
Ar smiekliem un uzvarām...
Šīs zemes un dārzu zaļums
Mani vairs neapmierina
Kad Tevi atceros – jūra.
Gāju Tevi iegūt vai nosalt
Tavā skarbumā.
Tevi ieguvu un nenosalu.
Tu atklājies tad savā maigumā
Un nu – man dārzu zaļumā pietrūkst elpas
Tavu vēju Tavu zvaigžņu
Tavas miglas un ūdens man gribās.
Dārzu un zemes zaļums
Nu mani nosegt nevar.
––––––––––––––––––––––––-
Dārzu un zemes zaļums
Dārzu krāšņums
Pagalvis laimīgo dusai
Zemes zaļums
Zemnieka rokām dots
Cīņas atelpai vieta
Pie vēja un ūdens
Uz akmens laba un cieta
Kur dzīvība kaila
Uzdrīkstas sūrstēt un dzīt.
Darbi.
Tikai failure – mēģināts, gudrots taisīt kleitu.
1) no rīta Gordonā pirktas grāmatas
2) pēcpusd. šopīts ar Andr.
3) naktī – ko nu darīt?
Sin is there
Vai nav jāziņo mātei? He?
Ceturtdiena. {22. 2. 68}
Sin is coming – stāv rakstīts uz Andr. durvīm.
Man liekas – viņš ir klāt – vējaina nakts bij.
Mans kabatas lakatiņš bij drošs nenovēršams liecinieks: pie durvīm kas naktī atnākot atvērtas.
Bet – tas neko nelīdz.
Kas nu būs?
A. kaut ko explainija par gulēšanu un pamošanos. Tam es ticētu.
1 pamodies – gaisma bij ilgāk. Bet – varbūt nē. Tas saskanētu.
Bet kabatas lakats?!!!
Un – kad es klauvēju viņa nebija.
Nu – tas nav 100% – viņš varēja nedzirdēt.
Bet – kabatas lakats?
Pastumts tieši tik – cik durvi atverot tas notiktu. Oh, Dear!
22. febr. 1968.
Darbi.
1) Inesei vēstule nosūtīta un iemaksāts bankā viņas pienākušais čeks (skriets uz leju un Roseville)
2) iestādīti 30 seleriji
3) iesētas dilles
4) iesēti redīsi
5) iestādīts raberbars
6) izgriezti svārki (nepareizi!)
7) mazgātas drēbes
27. febr. 1968 otrdiena, 6 p.m.
Paēdu vakariņas, tūna kotletes (ar rīsiem, sīpolu, kartupeli, olu) ar citronu un jogurta mārrutku maisījumu mērci – bij stiprs bet labs. Un kafija pēc tam vietā. Andr. rīkojās un gatavo čopus, rīsus, zirņus, tom. mērci, aukstus skāb. kāpostus, gurķus, beef soup etc. Saņēmu vēst. no Līksmas Ķirpes – paglaimo stāstam.
Jāraksta jauns. Par Nagari varbūt? Par José?
Otrdiena un no sestdienas, nē svētdienas rīta – Dzidrai nav zvanīts un – liekas ilgi.
Labi ka Ķirpe atrakstīja. Labāk palika. José? Kur viņš palika? Vai viņš nav bijis kāds no zvanītājiem dažreiz? –
Acis redzīgas darīji…
Darbi – Vakar nekādi – lasīts, istabas tīrītas.
Šodien – 1) čeks izmainīts, saimniekam nauda aizsūtīta.
2) kaut kā liekas pabeigts 2 dienu tulkotais dziedamais Herling kdzei. Ne gan labs.
3) veļa.
Trešdiena. {28. 2. 68} 4.30 p.m.
Iesim veļu mazgāt. Un šis fakts diezgan daudz paņem no dienas. Es vispār karājos par daudz šinī saimniekošanas lietā.
Vienīgais pa vidu – var lasīt, paspēlēt.
Bet pamazām – varbūt – piespiedīšos – pārrakstīt.
Apkārt iets un iets. Rītu – jāaizbrauc uz citiju – jānosūta dzimš. d. karte Jašam, vēstule un varbūt kaut kāda grāmata – Under 25? Saliņam.
Balsis ielā vai tālā dārzā
Steidzīgas, ātras, svarīgas
Krāsainā kamolā savijas
Kā izsviestā kamolā
Kas krāsains ritinās
Ievērojams, pievilcīgs.
Varbūt tur izlemj ko
Iestāda aplaista
Izmēra, apspriež ko tādu
Kas radīsies, pastāvēs, būs.
Varbūt nosauc pakaļ
Kaut kam kas izrauts
Un aizmests tiek
Un ir tikpat svarīgs un nozīmīgs
– Dod vietu jaunam.
Balsu murskulis, kā krāsains
Kamols savijas
Vēju piešalktā klusumā
Aizpeld un noslīkst.
Zaļi zaru viļņi
Nošūpojas pāri
Zils debess zobens
To nogriež.
Ielas mašīnu
Ielas pilsētas mašīnas
Zāģēšana turpinās
Bez pārtraukuma.
–––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––-
Pitt Str. New World Book Shop
Kreisā pusē no stacijas
Vispasaules un sevišķi Komunistu grāmatas, arī latviešu.
––––––––––––––––––––––––––––––––––
Pie durvīm tur topam klusāki Ieraugam gaismas uz sienām Vairs nejūtam Laiku skrienam.

