Marts 1968 (Ķikure/Kikure)

1968 martā – no lapas

Bij labi izstaigāties tā
Ar draugu neredzamu klāt
Bet jūtamu tik tuvu
Ar viņa maigo, gudro tērzēšanu
Gan nopūšoties, pasmaidot,
Gan iesmejoties priecīgi
Kā bērni smejas.
Un smiekli tie nekad nav nevietā
Kaut atrautu tie vaļā
Strautus asaru
Jo tās pār puķēm izlejoties
Smaržās žūst
Pār vaigiem noklājas
Ar maigu siltumu.

–––––––––––––––––––––-

Steidzīgs pieninieks spraucas
Un ieliek piena pudeles caur tām
Pa vietām ēnainām 
Pie sliekšņiem un palodzēm
Un rīts jau spēlējās ar tām
Un tad ir nakts bēgums.

–––––––––––––––––––––––––

Sestdiena. 2 febr {marts} 7 p.m.

Krist. bij te. A. tikko kad abi gāja prom – out – teica skaļi pie durvīm – kad būs mājās (nezin vai 10.30 vai tā). Bet – man nav jāzin tas. Un ar Janci ejot viņš neko neteica. Nu – es tikai domāju – varbūt viņš citam to teica. Andr. izsauca pie telef (kāds kungs) Krist. arī izsteidzās un – viņas kājas, ja atsegtas labi augšpus ceļiem – ir jaukas.

Visi teātri sāk jaunas lugas – jāiet būtu nākoš nedēļ.
Lasīju dien. gr. par Roni Stephenu – ļoti skaista. Arī dzejas tur labas.
Tikai mazliet savilkt, pielikt faktorijas aprakstus un nobeigumu.
Bet kad nu kas Sarmas vēstules pārrakstīs iespiešanai? Saskaitīju ap 140.

Pirmd. 3{4} febr.{marts} 1968. 5 p.m.

Vakar Andr. no Waterloo atved Mrs. Svirskis vakarā un vēlāk Aldis atbrauca viņai pakaļ. Iedzērām kafiju un visu izbļaustījām kas kuram labs vai ļauns. Viņa – uz pusi tievāka un izskatījās arī 10 g. jaunāka. Pavisam ‘feina’. Es braukšu ar Andr. pēc 2 ned. tur uz Newc. Tad nu man arī jānobadojas – traki būs – grūt bez jūras un staigāšanas to izdarīt – bet te – prasta staigāšana.

Neko prātīgu nevaru pārrakstīt – jo pēkšņi atkal liekas – ka prātīga nekā nav. Un – tādām blēņām ir aizsviesta dzīve – viss, lai tikai kaut kas briestu, vai gatavotos – rakstīšanai. Hm? Hm?

–––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––-

{no date}

Kuģiem un laivām
Un tad ar skrituļslidām
          Skrēju
Kā trijjūgs pret kalnu
Drāzos un vilku un [..] kā zirgs jo
Likās ka būšu par vēlu.
Kā tenisa bumbiņa
Palēkdamās vēlos
No kalna
Atsisdamās mašīnās
Pāri ielai izripoju
Un tad kā tauriņš
Pa labi pa kreisi
Stādamies plīvoju
Jo likās būšu par agru.
Kā tauriņš apstājos 
          Pēkšņi
Un uz Tavu svārku
Atloka paliku tikai
Tik krāsainā
Kā Tīdemaņa paletē
Tik neielipt es domāju
Un rāvos ārā un skrēju.

10.30 p.m.

Nemiers mocīja visu dienu un bij jāstrādā tādi darbi, kas normāli.
Jālaista saknes
Jāmazgā grīdas
Jāšuj un jāgatavo
Kaut kas jauns no
Veca.