Otrdiena [aug. 14. 1973]

Otrdienas rīts. Tikko kaut kur nodzied gailis, liekas — jaunais gailēns, dziesma tāda pusneskaidra. Bij ļoti silta nakts. Gulējām uz veca, sen nelietota ceļa laukos. Papardes, kumelītes, visādi krūmi augsti saauguši abpus ceļam. Katrā ziņā arī blackberijas. Tās visur.
Abbotsbury — on the way to Salesbury
Weymouth lielā ostas pilsēta
Chickerelle
Pimperne
Un tā tālāk.

Esam Salesburijā. Kampā bez dušām! Saulaina diezgan grūta diena. Es saostījos “gāzi” no iedarbinātā mašīnas motora pirms izbraukšanas, un vēlāk man sāpēja galva. Varbūt arī no karstā laika tuvošanās — jo šodien ir īsti karsts. Kampā izmazgājām visi galvas kā nekā, un paši mazliet — un tagad pēc gudrām garām sarunām ēdīsim vakariņas. Gribējām braukt us Stonehenge — near Amesbury. Rītu to. Šodien tepat Salesb. pa ceļam šurp Weymouth — osta, bija ļoti skaists skats no kalna lejā uz līci, jūra + smiltis (oļi) — pilsētiņa, aizmugurē — bāka (2 tādas) gluži kā Wollongongā, tikai lielākā mērogā. Weymouth liela diezgan un skaista tur pie jūras ar savu industriālo skaistumu — jumts pie jumta. Akmens, ķieģelis. Augšā akmeņu lauztuves, laukumu laukumiem — kur lauž gaišāk un tumšāk pelēkus akmeņus. No turienes akmeņi ņemti St. Paul baznīcai Londonā.

Klints krasts — garās oļu pludmales galā, no kuras lejā ūdenī iekrituši klints gabali — izskatījās ļoti gleznaini — jūras stūris tur iekrāsots īsti moderni gaišāk zaļganiem, dzeltenīganiem plankumiem. Oļu krastu apskatījām pie Abotsbury — lauki, kalni, dārzi, kalnā — baznīca — lejā brīnišķs jūras skats ar garu smilts krastu, kas tuvumā pieejot izrādās viss tikai sīki oļi, neviens mazāks par pupu, daži lielāki — tīri apaļi, kā zirņi maisā. Krasts bīstams, ļoti ļoti bīstams peldēšanai — jo vilnis visu laiku ēdas krastā, velk, veļas atpakaļ un krastā, zemes daļā nevar atsperties, jo irdenie oļi jūk un iebrūk un ūdens vilnis tūlīt visu to velk prom.

Salesburija — skaistāka, kā domāju, ar vecām mājām, vidū jaunajām, nekā pompoza, bet simpātiskas ielas ar veco celtņu šarmu. Dzērām kafiju vecā kafejnīcā — zemiem griestiem, šķību grīdu. Kaut kas atgādināja Tulūze-Loutreka laiku. Mazliet netīrs. Ne tik spožs kā 3 pubos iepriekš redzētos šur tur ceļā. Pēdējais pubs šodien ceļā (?) ne tik spožs, bet tomēr. Kafejnīcā kāda omulīga nevērība un nolaidība.

20 vai 19 augusts?

Viss tā sīkums, skaitļi. Un tomēr –
Parīt Inese brauks prom.

Viņi, ar Gord, bija te [above] – cik – mēnesi, mazliet vairāk? Te man nav nevienas atzīmes par visu to. Kaut kur ir pa lapai. Labākā bija nedēļa braucot apkārt pa Angliju. Van’ā. Vāns – ir brīnišķīga ceļošanas ierīce. Bija tikpat pamatīgas ceļojuma dienas, kā toreiz Eiropā. No pilsētiņas uz pilsētiņu, naktīs kaut kur – ārā, mežā, pļavā. Reiz – kampā, lai apkoptos.

Parīt viņi brauks prom [at airport, right]. Šodien klausījāmies ‘lustīgu’ Strausa mūziku kur audience (cits pie cita) lēkā.
Mūzika – Emperor valse – skaista, kā arvien (pēc ilgāka laika) Strausa mūzika ir skaista.
Biju arī peldēties šodien.

Es neesmu tas, kas es esmu
Es esmu tas
Ko es jūtu es esmu
Ko tu jūti.
Es esmu gaiss, vēja pūsma
Auglis tavās rokās
Nezinot, meklējot jautājot
Tu mani caur delnām laid
Es esmu tev tuvu,
Tu jūti
Un sviedies, raujies
Izzināt, atrast gribi
To kas kā gaisma viz
Tuvu nolaižas un dziest, un zūd.
Atrodas un gaist
Tas, kas kā gaisma
Skatā tev iedegās,
Zibens ātrs
Auglis guļ tavā rokā.

Piektdiena, 6 p.m. {24.8.73}

„nezinām kādas ķimikālijas tur darbojās” saka zinātne.
Redzēju viņu no mugurpuses citu vidū. Tas varētu būt tu, es domāju. Kādēļ? Nevarēju pateikt. Nedabūju īsti soļu kustību redzēt, tikai augumu, plecu kustību, kādu lēnumu, siltumu. Tas varētu būt tu. Bet – tu neietu tur prom… Tas biji tu. Tu nāci atpakaļ. Tavs skats – nopietna tuvošanās un aiziešana. Tas biji Tu. Pārskatīties var, bet tikai ar prātu aplēšot. Šo nezināmo ‘kādēļ’, to nekas nepiemāna un – neaizvieto. Tad man kļuva tur ļoti skumji, pēkšņi gandrīz nelabi no šīs varas un es nācu prom.

Svētdiena. {26.8.73}

Redzēju turpat arī sestdien. Mana roka bij pacelta – biju apnikusi, nogurusi tur sēdot, roka bij pacelta pret ko – parku, gaisu, kokiem, sauli. Tad es pagriezu seju – viņš nāca – tas bij kā pa pusei sveiciens mana paceltā roka.
Ārā – pīļu parkā.
Iznācu par vēlu, lai būtu turpat kur vakar šai pašā laikā. Nevarēju nākt agrāk un nevarēju nenākt. Kā vienmēr. Šoreiz īsti griež un sāp – tukšums. Ko tu cerēji? Neko! Tu pat īsti neapskatīji. Protams – tur bija tukšs. Bet – Tu nepārliecinājies. Kriketu vēro ļaudis. Gandrīz gribēju tur iet. Bet sāp par daudz cita dzīve, kuras man nav.
Turpināt? Jā, jāturpina. Tāpat. Reiz – nemelot – rāpties, rāpot, ubagot, kā tas cilvēkam pienākas. Ja es to laikā prastu darīt, vienmēr par vēlu.

Uta un viņas draudzene bija te. Dažreiz viņa kā tauku maiss, citreiz kā auglis, sārts, maigs lielisks. Dz. bij nogurdināta no daudzajiem viesiem. Ieradās vēl viens austrālietis arī. Dz. vakar aizgāja viena pati uz kino. Cl. amizēja viesus. Es aizgāju pretī Dz. pēc izrādes. Bija brīdis laba miera nākot mājās.

Naktī gandrīz neesmu gulējusi. Lauž un lauž mani manas vēlēšanās. Uzvilku gaišo (zilo) pantsuitu – atnācu te. Griež – tukšums griež smagāk kā jebkad. Tik brīžam – atceroties Kanādu, mazliet piemānos – ar jaunu cerību. Pinokio bij charming. Un – uzmanīgs. Kādēļ es neticēju. Vai vēl – vai vēl man reiz dos izdevību? Tagad te!? Ko es varēju ņemt, vai neņemt? Bet dzīvei vajadzētu dot man izdevību – mazliet izlīdzināt, reiz dabūt aprunāties ar nelaimes partneri! Bet nē. Kā es dēļ tā lauzos Wollongongā. Panācu varbūt tik daudz, ka viņš neskanīgi pie sevis gatavoja vārdus ko teikt – un neatvēra muti. Un es, es jūtu un runāju kaut ko citu – jo spēki ir tomēr iespējami tikai cilvēcīgi. Un tomēr – what the devil it was all about? – Tāpat tagad? What it was? –

Top vēss. Cik skaisti ir pasēdēt rudenīgā parkā – lai arī top vēss, esmu pareizi apģērbusies, te tikai ir vējaina vieta. Vai jāaiziet bez vārda? Ar Pinokio mēs sasniedzāmies rokās mazākais. Viņš nāca to darīt. Tomēr šie cilvēki – D, Pinokio, Englishman’s – tie tomēr laikam mīlēja mani mazliet, kā nekā, varbūt pat daudz – Tas ir – ne daudz ne maz – tie mīlēja, liked me. Normāli es būtu tam ticējusi, bet pēc faktorijas notikumiem es esmu krippled. Kā lai es atgūstu kaut cik? Nu – ar Ferriju es nebiju daudz labāka – bet Stephen’u? jā – Stephens nāca pie manis. Englishmans arī nāca. Atvēra mašīnu – gaidīja. Gaidīja!…
Heavens! Man salst mazliet. Ir labi būt ārā. Dz + Cl. aizbrauca kaut kur.

Pirmd. {27.8.73} Holideja. Afternoon.

Esmu Oukland parkā. Gāju staigāt kaut kur. Ap 3. Vajadzēja iet agrāk. Rakstīju mazliet – par skolu. Varbūt to esmu jau rakstījusi – pēkšņi man liekas?… varbūt nē. Jāraksta tagad, ātri, viss. Ar mašīnu, bez pārrakstīšanas. Pēc kaut dažu lapu ierakstīšanas – labāks prāts. Gāju drošāk, priecīgāk. Līdz kapsētai, līdz krematorijas parkam. Iekšā negāju – vēl tur 1 ½ maile – tad būtu līdz mūsu piknik parkam – bet nācu atpakaļ. Uz stūra no Newhand. Road kāda maza mašīna smaidīgi jautri iegriezās no pilsētas puses, kas man kaut ko atgādināja – bet es nekad neredzu īsti. Atnācu – apsēdos Oukl. p. zem lielā ozola. Vīri svaida, grūž mazās bumbiņas – lieli un mazi, bērni, vecenes, jaunieši – tas viņu nacionālais sports – grūstīt kādu bumbiņu – tā viņi te grozās degunus uz leju, lēnām kustībām, izvaļus, slinki, graciozi, kas to tā vēlās. Nav – bez nodarbošanās, it kā kaut ko dara. Sporto. Ha. Es skrienu apkārt bez jēgas – gaisā skatīdamies.

Mierīgs, silts, pat ļoti silts. Ar gaišo pantsuitu uz ielas bij karsti. Negribās iet peldēties tās ‘ķibeles’ dēļ – ģērbies nost, virsū. Ej tieši tur un atpakaļ. Gribētos iet, klīst mežā! Ceļmalā (kur pagāju aiz parka mazliet) bij ļoti garšīgas blackberijas. Mežā – būtu skaisti – tur, kur mēs pavasarī gājām. Man nav kompānijas. Staigāju un vīstu – fade away – Dažā brīdī labāka sajūta, citreiz – ‘skumji līdz nāvei’. Kādēļ tas tā ir, ka esi nosodīts ar vientulību? Gada laikā neesmu satikusi nevienu vienīgu sava vecuma vīrieti. Varbūt tur darbā redzēju kādus kustamies. Bet ne tur, kopā ar mani. Vajadzētu meklēt Anglijas latviešus? Kā? Ar lielajām grūtībām kā tikt sabiedrībā pie cilvēkiem – ģērbties, braukt, nīkt, maisīties vidū, kā no mēness. Jā – tā nevajadzētu. Vajadzētu iet ar smaidīgu izkārtni – Ķikure no Austrālijas, vēlos iepazīt Jūsu pusi etc. Pareizi. Jāraksta. Jāraksta vēl (It kā nebūtu jau tas darīts lai būtu pietiekami tāli no visiem kā cilvēks!)
Jāraksta. Kādu stāstu vajag drīz.
Par suni? Nebūtu ļauni. Tā droši, pamatīgi.