1. aprīlis, trešdiena.
Newcastlē. Lieldienas pavadītas. 3 reizes peldējāmies Merryweatherā ļoti skaisti akmeņi, bezgalīga veidu, ieskaloto ornamentu bagātība. Klintis jūdzēm tālu, zem kājām, zem ūdens. Un arī – pāri galvai krastā, bet tur tās zaļi apaugušas.
Te mežā – skaisti koki. Daudzveidīgie, daudz krāsainie eikaliptu stumbri. Aizbraucām tālu aiz Nēcastles – 200, vai vairāk kilometrus, uz kādu līci – akmeņi, klintis, smiltis, zivis. Zvejnieku ciems tālāk kalnā ar zivju žāvētavām ārā, saulē, gaisā. Tur vajadzētu kādreiz atgriezties kādos dzimtās zemes apceļošanas braucienos, ar In & Gord, Idu.
2. aprīlis, trešdiena.
Mr. Freijs zvanīja no Sidn. kundzei, man tur kartiņa no Ineses. Vēl tad nav nekā no Tilta??? What does that mean? –
Te – vēsa nakts. Tagad, rīta saule. Nejūtos viena. Nevaru spēlēt kad gribu, iet kur – kad gribu. Vakar biju Freiju mežā – tas ir Reserve mežā – staigāt, redzēju lielu, garkājainu (tā izskatījās) ķirzaku, interesanta. Pāris pēdas gara. Skrēja kā kaķis, tad parāpās kokā un sastinga pilnīgā mierā, lai es to neredzētu.
Nevaru neko darīt. Domāju par – Sallijas aprakstu? Daudz jāpieliek. Un kas tur īsti ‘jāizsaka’?
Te ārā – vēl vēss.
Tik mežs vēl pretī nemainījies Koks augļus krāsainus mērc debesīs Un zarus ziedošus tāpat kā sausos Ļauj acīm, rokām, garām Stumbrus rožainus un sudrabotus No mizām atbrīvojies eikalipts Augumu stipru, porainu, muskuļotu Gan vairāk miesīgu kā graciozu Koks lielais krūmu vidū izaudzējis Galotnēm pāri cēlis Zemes dzelžainumu cietu. Ar striptīzēto eikaliptu, vēl tiekos vecā priekā.
3. ceturtdiena.
Skaidrs. Saulains. Pietiekami silts. Bet – ko es te ‘iesprostots’ svešā mājā lai daru? Lasu. Vakar Fr.k. ‘mīcīja mālus’. Viņai iznāk – podi. Man – neveicās. Varbūt ar piepūli kaut ko varētu – bet neliekas.
Gars projām raujas. Kur? Pie Dzid. pie Ines. pie Minotaura – savējo vidū…
Ir labi dzert eikaliptu elpu, pār krūmiem piesniegties tā mizas porām, maigiem plankumiem no violeta, brūna, pelēka un zaļa. Mežs karstā saules tveicē ēnās ņirbošās, griezīgā saules vizmā, kas dur ar ērkšķiem līdz un sīkiem ziediem, lielais mežs pār krūmu galotnēm, tas pats ar izdegušiem celmiem, tas pats ar līkiem stumbriem. Jūdzēm tas pats, Austrālijas lielais mežs, pēc stundas man satikšanās, ar dzīvību, laimi? Un Tu mežs, tādēļ viss manās rokās, piederi man.
Pēc stundas tu būsi pie manis. Viss mežs ar sauli, karstumu Un ēnām ceļā Ar asiem krūmiem, ziediem Saknēm, mizām čaukstot no Ķirzaku un čūsku astēm Viss mežs ar skudrām Putnu balsīm lapu sudrabu Ar stumbru kailo varenību Viss mežs man rokās krīt Jo pēc stundas tu būsi pie manis.
• Bean salad – winederful!
1 lb. can cut green beans
1 lb. can red kidney beans
1 lb. can butterbeans
8 oz. filled olives (or black olives?)
½ onion thinly cut
½ cup minced (or very fine chopped) green pepper
¼ cup salad oil
1/3 wine vinegar or cidervinegar
¼ cup red wine
½ cup (?) sugar
¼ teasp basil
¼ teasp garlic salt
Drain beans and olives.
Combine + onion – gr. pepper.
Comb. fluids – pour over
Cover, keep in fridge some hours or overnight! Serve with barbequed steak and red wine.
• Dekorē (arī garšai) zemeņu tarti uz krējuma ar afelsīnu mizu ‘svītriņām’.
• Biscuit omelette + zemenes
2 eggs
2 tabl. sp. Sugar
2 ‘’ flour
Mazliet sāls
Some drops citr. sula
½ tabl sp. margar. or butter.
Kuļ olbalt + sāls + citr sula + cukurs + milti. Melt butter. Sajauc lēni. Uzlej uz pannas (ietaukotas) – uzcep, augšā zem grillera.
Ietin pildījumu – zemenes želatīnā – atdzesē.
• Sourdough starter (Do all in glass or China, no plastic – it kills…)
3 lev. tab. sp. compressed (no dry) yeast
2 cups lukewarm potato water (where 2 potatoes are boiled, saltless)
2 teasp. sugar
Cream yeast + sugar, put in lukewarm pot. water. Cover with cloth. Leave 48 hours (2 days) out of fridge. Leave room for it to bubble.
Later (after 2 days) put in a jar (never plastic), cover put in fridge or use.
Night before baking – take starter out of fridge and beat in 1 cup potato water 1 cup flour, leave covered in room temp. or near warm place.
Next day – use the said amount of starter, (leave rest in fridge).
2 cups starter
1 tabl. sp. butter
1 teasp salt
1 ‘’ sugar
2 cups flour – use rye mixture if wanted. For rye sourbread add raw sugar 2 tablesp. carraway seeds etc.
Sift flour + sug + salt – rub in butter. Mix with starter, knead lightly, put in warm place (in China or glass bowl) covered – for 40 min-1 hour.
Then put on richly floured board, knead a long time and violently, even beat – to break the yeast cells for new rising.
Form in loafs or buns (cut shapes on surface with a knife, brush with water, sprinkle with seeds – sesame, poppies, carraway, wheat etc) leave to rise 40-45 min in warm place (pre heated oven)
Bake in hot oven (425) for 30-40 min.
• Augļu + liķieris Zago ar vanill mērci
Zago augļu sulā + cuk uzvāra, 15 min liek ‘ievilkties’, izvārīties – mazliet liķieri ‘piesmeķēt’ – aukstu ūd. Izskalotā formā ieliet.
Pienu uzvāra + (pudding) powd. custard pieliek – uzvāra – atdzesē.
Iemaisa putotu krējumu. Iegāž vidū – sago formu. Dekorē ar ogām.
Saldais Zago for Gordon!!!
• Biezpiena ābolu maize – pastry (‘mīlestības’ kūka – Freijas nosaukums) Franciskas kūka.
4 lieli vai vid. 6 skābi (Granny S.) āboli
2 ēd. kar. vīna (balto)
2 ‘’ ‘’ cukura
1 citr. mizu, rīvēta.
Mazu šņaucienu kanēļa
2 ēd. kar. rozīnes
Ja āboli skābi o.k. ja nē – pieliek citrona sulu.
Uzvāra pamatīgi, lēnām, lai kļūst caurspīdīgi, visu sulu uzsūc – atdzesē.
Mīklai:
1 ½ plain miltu
¼ mārc. sviesta
¼ mārc. biezpiena
Kapā sviestu + milti ar nazi un tad ieburza, iekapā biezp. ar nazi, nemīca un nespaida, bet saveļ kopā un atdzisina fridžā labi ieviļātu miltos.
1 ola ko apsmērēt (vai ol. dzelt.) Ietin uzveļ ‘uz šuves’ uz pannas.
‘Uztaisa’ krāsni – tad sāk rullēt
Tad rullē uz sviestpapīra tādu lai var ‘uzsviest’ uz pannas.
Saloka, saspiež galus ar papīri – uzsviež uz pannas
Jāsabada – jāapsmērē ar olu
Rullē lokot mīklu, kā ābol kūku mīklu.
Iesilda krāsni un cep 400 silt.
• Glen Elgin casserole
3 lb. topside, cubed
2-3 tablsp. Flour (+ slt + pepper)
1 tabl.sp (olive) oil + 1 oz. butter
1 bunch leeks chopped
1 onion chopped
2 carrots sliced
2 cloves garlic crushed
1 tabl. seasoned flour
1 cup stock
2 cups red wine
¼ cup brandy
½ lemon juice
8 small onions whole
1 small tin mushrooms.
Roll beef in flour, brown in fat, drain, place in casserole.
In same fat (+ more) fry leeks, onion, carrots, garlic – ad flour, brown – pour over stock, wine, brandy – stirring in good gravy, pour over meat, cover, cook in moderate oven about 2 hours.
After 1 hour cooking – add the little onions.
15 min before serving – stir in the mushrooms.
8 aprīlis, otrdiena.
Televīzijā Anglijas futbols. Man. Par godu un piemiņu tam, kura vārdu es nezinu, bet kura mazā, greznā persona iekrāsojusi man pasauli jau trešo gadu savā Anglijas tulpju krāsā. Vārtusargs spēra bumbu – caur manu sirdi, caur mani. Un tur skrēja kāds, un priekā ķērās viņi cits citam ap kaklu – tie visi bija – viņš, ziņa no viņa.
Vai vēl, vai reiz Pavērt varēs, laika telpas durvis Vai vēl, vai reiz, vai kādreiz Iesniegties varēs Atceļā nomesto pacelt Vai vēl, vai reiz Atraisīs brīdis no važām. Tev junda skan.
20 aprīlis, svētdiena.
Sitos kā pa mežu.
1) Te (mājā) ar suņiem un kaķiem (trokšņiem, tumsu, sabiedrības pienākumiem, un kārdinājumiem)
2) Ar grāmatu – steigšus, laužoties no viena pie otra izdevēja, kur nevar tikt klāt. Beidzot – solījumi un viss sasteigts, izdarīts, kārtots, maksāts, sūtīts – un nu – nav vairs atbildes, stāvi kā pie lielā mēmā!
3) No sabiedrības pienākumiem it kā ticis vaļā – atkal – 20 gadu jubileja tur, vēstule, aicinājums. Ko darīt? Gudro, tērē laiku – nezini ne gala ne sākuma, viss nevar ietilpt tavās vēlās dienās, tavā laikā, tavā nabadzībā.
Gudro atkal! Labāk nerādies! Parādīsies būsi atkal kādā spraugā. Jāsūta telegramma? K. man daudz palīdzējis – ar izstādēm, ar vakariem. Jāsūta tā telegramma. Vakar – aizeju uz pastu – ciet. Domāju, ka sestdienas rītos ir vaļā. Nav.
Vakar dienā gāju uz Ensembļa teātri – izpārdots, netiku iekšā. Gadījās tur nākt garām ostai, tas ir – tur no teātra nākot ir jāiet garām ostai – kuģis Oransay – aiziet jūrā. No turienes es izbraucu ar Orsovu. Kuģa aiziešana bija tik skaista, ka es brīdi domāju – vienalga ka es aizietu uz šo jubileju, ar to uz sevis, ar šī kuģa aizbraukšanu, kas ir bijusi ar mani, mana – es būtu pilntiesīga un vietā tur viņu (lepno) vidū.
Bet es jūtos sveša. Liekas – viņi gribētu mani kādā redzamā veidā – labi ģērbtu, smalku, ko visi pieņemtu un ko gaida, un kas katrā reizē būtu viegli izdarāms ja es savu dzīvi ziedotu tam, kā viņi – vai – bohēmisku (kāds es laikam esmu), bet – tad man tur biežāk būtu jārādās, tad īsti, tā ka katrs var saprast un iedomāties. Tagad – šad tad – nenoteikts pus tāds pus šāds.
Būtu kādu mēnesi agrāk – es ietu ar zaļo kaftanu – tagad – būšu par vēlu ar to – tur viss uz notīm. Lai. Man nav nekā, kas viņus iepriecinātu. Un zinu – viņi prasa formu, formu…
Dažas dienas atpakaļ es sēdēju brīdi Sidnejā pie galvenā pasta, apstādītajā ielā, kur nebrauc vairs, kur pārdod puķes, cilvēki atpūšas un ēd savas pusdienas brīža sviestmaizes, izlasa avīzi. Skatījos cilvēkos kas tur iet, staigā krustu šķērsu, nācu pie slēdziena, ka katrs var ģērbties kā grib un dzīvot kā grib. Bet es to nejūtu pie latviešiem, tas ir – Latviešu Namā. Un tā kā es to nejūtu, es to nevaru dzīvot, izvest – un man nav tur ko iet, līdz es to varēšu.
Kaut jel tas spoks no Amerikas būt darījis, kā solījies, mazākais atrakstījis – varbūt man būtu spēks un pamats tur šodien iet, tādai, kāda esmu, kā man patreiz ir pie rokas – bet viņš nav atrakstījis un es nezinu kur es stāvu. Es nevaru iet. Sasodītais vecis.
Pārlasīju ielūgumu – notikums ir 4 pm. Man būs gribu vai nē – jāmaina nodoms – jāierodas. Casually. Un – jātur mute ciet! Neaizmirsti to!
Pāri lietus dienai
Pāri vientulībai
Atspiežos pie senās katedrāles
Kur mana mīļā brālis
Akmenī izkalts stāv,
Manī klausās un māj:
„Viņš tevi ieraudzīja
Vienā agrā pavasara
Vējos stalts izslējās
Savu asiņu straumēs
Tumšs, gaiss mainījās
Kā debess blāzmas aust
Un riet.
Pār mani – piektais gadsimts iet –
Stundu dēļ nesēro,
Ienāc, izej
Un varbūt, varbūt
Vienu sveci dedz...”
24. aprīlis, ceturtdiena.
Mitrs. Pati – sapelējusi. Nederu nekam. Nedaru neko. Šausmīgi. Tā izdevēja Skrastiņa nerakstīšana – nāvējoša visam. Bet – vēl vairāk – ja varbūt es pati daļu vainīga! – nevajadzēja aizskārt vārdiem viņa grāmatu! Nezin kādēļ man šī grāmata riebjās! Un tā – tik labi izkārtota.
Ko lai daru? Rakstīt lai nebēdā un neliek tos zīmējumus iekšā? Vai vēl gaidīt… Gaidīt? Ja šodien nav – jāraksta! Awful, awful!…
Un šī māja kā nenorijama mitra zivs. Terrible. Kā lai es saņemos?!!
Jāpiezīmē: Latv. namā, Klauverta jubilejā ieraudzīju Sinatras līdzinieku sēžam netālu – gandrīz nepazinu – attaukojies, iekrāsojies, no gaidītā (pēc atmiņas) maigā, baltā 55-60 gadnieka, tumšs ‘dzīves pilns’ 40 gadnieks… Beigās viņš pagrozījās priekšā, bet – kaut kas liedz man viņam tuvoties – un nogāja garām – bet neskatījās, kā agrāk.
Un galvenais, kad viņš gāja garām un es noskatījos – manī iesitās kāda atraidoša izjūta – atraidoša, ne gluži pretīga, bet tāda tumša nepatika, atgrūdēja īzjūta – kā meitenes laikos kad tuvojās kāds negribēts ‘pielūdzējs’, kur pēc visiem labiem apsvērumiem būtu vajadzējis pieņemt. Ļoti savādi, ka tādu ‘pulsu’ īsu uzsitienu sevī var just. Tā tad? Jāņem vērā? Tā nepareiza lieta būtu? Kādā ziņā?
Es biju par viņu domājusi, agrāk, kad viņš bij sirms un nevarīgs un precējies, tagad – nokrāsots, atspirdzis, atraitnis un es par to biju iedomājusies – viņš derētu satikt – nu kad redzu viņš arī par to domājis un nopietni sagatavojies. Tagad tas ir kā brīdinājums. Pirmais bija – manas pašas kautrība tam tuvoties, jo es nebiju – nokrāsojusies – bet nākošais bij šis pulss, kas bija vienkārši pretošanās visa nepareizības dēļ, kā tāda priekšnojauta par lietas sastāvējušās bezgaisa garšu, kas nav jāsāk, kurā nav jāmetas. Savādi. Viņš ir izrādījis visu to, kas vajadzīgs un labāk kā to varētu sagaidīt.
Un vēlāk Kaupmanis un Siliņš sēdēja pretī man pie galda – K. skats man ‘neko nesaka’, es jau dzeju rakstīju viņa aklumam, bet brīnums bija, ka Siliņš man nelikās kā parasti – pretīgs bet es to pieņēmu tur ar patikšanu daudz iespējamāku pavadoni (?) kā citus???
28. apr. Pirmdiena.
Vindzorā. Atbraucu ar Austru un Ianu. Te – miers, mežs, labi cilvēki, labi gulēju. Ēdam lielisku svaigu barību, elpojam priežu mežu. Vecais laiks vēl te apkārt jūtams, kad Inese bija te, Austrai bija kāzas. Viss tas jau ievainots, pārveidojies. Es atpūšos (te man nav jātup gultā…) bet liekas – jāsteidzas, jādara – un es tik nositu laiku. Esmu tur P. str. nepareizā vietā tomēr iekļuvusi. Nevaru strādāt. Bet vai te mežā es izturētu? Pavisam viena jā, bet ja man jāuzmana otrs? Mežā dzīvot būtu labi. Ne par kompanjonu. Viena varbūt es varētu dzīvot kādu laiku mežā. Lai arī te sīks, neizskatīgs mežs. Tikko apsēdos pretī teetre’iem {tea trees} un viņi ir – nice. Un saule uz muguras. Ja es tā varētu paņemt koferīti pie rokas un atkal te uz kaimiņmāju kur vajagot kādu – just for company – kompanjon, un varbūt es te vairāk padarītu. Tur – es gandrīz nepadaru neko. Ja es prastu braukt un ja man būtu mašīna…
Gaidu Austru ar pastu – kaut kam taču nu būtu jābūt!… Vai reiz, pēc 12 gadiem, man nevarētu ar to grāmatu iziet gludi???

