Marts 1975 (Ķikure/Kikure)

1. marts, sestdiena. 1975.

Rudenīga diena. Vakar lija – ‘kā mārkā’. Biju Prince Alfred Hosp. Pieteikties pie doktora, jāiet konsult. par vēnām kājā. Tā tad – es iešu to cauri, ja ņems iekšā laikā.
Vēstule no Dz. Clives dziļāk iesaistās teātrī, viņa paliek vairāk viena. Bet – glezno – un tas ir labi. Skumīgi arī. Londonā viņai būtu labāk dzīvot, kā Clives sapņoja, bet – ja būtu ‘liela nauda…’ Bet kur bērnu? Domāju par ‘tikšanu prom’ pirms jūnija.

2. marts. Svētdiena, rīts.

Atkal saule.
Vakar palīdzēju tīrīt māju – šodien vairāk svētdiena.
Darbs ne visai veicas. Būtu vēl divi stāsti jāuzstiepj un tad punkts šai grāmatai. Atbrīvotos citam darbam citai jūsmīgākai (?) iecerei.
Ziņās – Londonā vilcienu katastrofa, baigi. 15 beigti…
Esera kundze spēlē vecas Taubera plates. Viņa balss aizskar – no tālā laika (ar visu savu sentimentalitāti?)
Taubers vēl dzied un dzied – operetes. Es sniedzos kā akas dziļumā senās svētdienās, kad rītos radio tā dziedāja un pļavas bija pilnas ziedu, rasas, saules, miglas. Kādēļ es tik mierīgi tur dzīvoju? Kur vēl es varēju skriet? Par lēnu – vai par lēnu es plūdu?

8. marts, sestdiena. Pēcpusdiena.

Vienu (no diviem gribētiem) stāstu uzrakstīju. Nav pārlasīts – cik labs. Domāju – vērā liekams. Drošs. Pirmdien visi jāsūta uz USA!!!
Man 466 dol. parāds pie Soc. Serv. 30 nedēļas pienākas, samaksāts viss gads. Atvilks 6 dol. divnedēļas. O.K.

Skrastiņš par grāmatu (pusi no metiena, tad – 400 grāmatas) $1000 (ap 1030 doll. Austrāl.) Amer. $1000 – nosūtīti. Sola gatavu 7 mēnešu laikā. Tas labi, būtu te – pirms ziemas svētkiem! Bet tikko saliekot puslīdz kopā manuskriptus – šaubos vai aplēstās 250-260 lapas pusēs tie ieies? Atmest neko lielu negribētu. Varbūt to – Aiviekstes noslēpumu? Tas par veciem laikiem un sen rakstīts un izstiepts. Patiesi – tas varbūt jāatstāj mājās? Bet ko es zinu par sevi – kas labāks, kas sliktāks? Šis darbs vecs – bet tēma tāda, kas vecākām sirdīm patiktu. Un jaunākām – vēsture tur. Ko darīt? Šis darbs man pašai arvien liekas tāds – grūti ieliekams citu vidū. Vai tā ir? Labi ka pēdējam ko rakstīju, bija labs uzmetums iepriekš rakstīts – tagad nebūtu spējusi to tik labi uzrakstīt. Ir labi ja lietas kam jānāk – nāk uz reiz. Grūti tas arī, noturēt spriegumu un dabūt gatavu.

13. marts, ceturtdiena.

Pirmdien, 10. martā nosūtīju visus rakstus Skr. Kā solīju!
Pirmdien arī bija lielākais Sidnejā pieredzētais lietus. No 9-11 nolija 6-8-12 inči. Plūdi. Tilti brūk, mājas gāžas, cilvēki brien līdz dibeniem pa ūdeni. Te – nekas, te kalna malā. Un man nekur nav jāiet. Tikai pēcpusdienā atradu nelīstošu brīdi – un nosūtīju.
Šinīs dienās un naktīs visu laiku vēl smagi līst, bet ir arī skaidri brīži. Eju staigāt.
Reiz pārsteidza (!) īsta labsajūta, īstenības, dzīves atgriešanās, vai kaut kas tāds skāra – sakarā ar to, ka uzveicu grāmatas sakārtošanu un visu to iespiešanas lietu.

Bet ko tas tālāk dod? Tas neko negroza. Ar pirmās grāmatas iznākšanu es arī tā kaut ko jutu. Ar konservatorijas 7. kursa eksāmenu nolikšanu arī. Bet nekas nemainās, vientuļš un nabags es eju savu ceļu. Tikai bērni man ir. Bet tie mani neatstātu arī ja es to grāmatu neuzrakstītu. Jā – un tomēr, tomēr, varbūt no visa kopā, arī bērniem ir kāds stiprums no tā, ka tā grāmata būs. Un – no manis kaut kas paliks. Es gribētu arī naudu! Gribētu izdoto atpakaļ, un vēl mazliet! Es gribētu! Jūtos cits cilvēks kad bankā krājas un iekrājas nauda. Un kad es to iztukšoju – materiālā drošība zūd, saploku mazs, nevarīgs nedrošs, pazemīgs……

Labi, ka man tik daudz iznāca, ka gandrīz vajadzīgo pusi samaksāt. Kā tas viss ies? Vai es dabūšu ko vēl redzēt? Vai pirks? Bet – Skrastiņš arī tur ieliek naudu, mazākais tā viņš saka. Tā tad cer kaut ko. Pēc Zariņa vārdiem – viņš, Zariņš, dara visu par velti un nekas neatmaksājas. Un viņš jau nu prot – šeftēt. Redzēsim.
Gribēju te – ko citu rakstīt, ne pļāpāt par to ar sevi. Bet – ar kuru citu?
Lasu Boll’u Esera kundzei vācu valodā daudz grāmatu. Patīk. Viņš daudz raksta 1. personā. Ar humoru.

Inese raksta, ka Dzidras akvarelis ‘Newcastle’ pārdota Kenam. Bija vērts to redzēt, kā toreiz šī glezna viņu apturēja gājienā (uz loo no viesību priekiem) un viņš apstājās, stāvēja, skatījās un stostījās – „tas ir, tā ir, tas ir, tā ir – Austrālija.” Kā par pieri dabūjis. Žēl ka šī glezna droši vien aizgāja – par neko. Mazākais – viņa būs mīlēta. Kā arvien ar Dzidras darbiem. Tos iekāro, apmīļo, izjautā un noliek pie malas – tie kam nav naudas, ne tik vien, cik to zemās cenas prasa.
Pasūtīts man – galdauts. Spilgtā krāsā. Izvilkumā? Hm?

Tagad, pirms grāmatas iznākšanas jāmoka un jāsūta vēl kādi darbi periodikai! Bet kādēļ ir sākušās – ‘radīšanas mokas’? Gribās rakstīt, vārdi grupējas, domas nāk – bet izteikt – bail no lasītāja. Un tas nav pareizi. Bail tādēļ, ka es nepazīstu viņu. (Neredzu īsti mērķi – un jāšauj). Jo ja publicē, tad nevar teikt lepno teicienu – ‘es rakstu tikai sev’, kaut gan tā būtu jābūt. Nu – tas jātur prātā, vienmēr jātur prātā – ka man nav nekādas daļas ar lasītāju. Lai gan arī – tas nav pareizi. Vajadzētu būt – dalīšanās priekam. Kā mūzikā. Tu spēlē pats sev, jo tu spēlē nezinot to, kā tu spēlēsi nākošo takti, kā tu nobeigsi, kādēļ tu tā spēlē (ja tu spēlē, kā dažreiz) un aiz to tomēr stāv cilvēks (vai Dievs tikai) uz ko tas izgāžas.

16. marts, svētdiena.

Vakar – Old Tot’a teātrī – pirmā abonementa luga ‘Chez Vous’ franču luga. – Uzvedums nesajūsmināja – lai gan, skaistas reālas (mazliet sirreālas) dekorācijas, pagraba telpa ar milzu akmeņu sienām, milzu durvīm, pērkons ārā. Interesants varbūt viss, pat spēle laba, bet mazliet pretīgs viss, izņemot dažās vietās – sievas atpūšas šūpolēs, un šūpolēs ar palagu aptinusies sieva, tad nāk vīrs.

Šodien mazliet palīdzēju dārzā Esera kdzei. Dūšīgi pakaplēju, izravēju („jau? Un nepieradis jau ātri piegurst”). Es jau visu malu biju iztīrījusi kad viņa iznāca un tad tiešām vairs nekas liels tur netika darīts. Ok. Saules dēļ, kustību dēļ. Bet rokas piegurst.
Ko darīt? Vai meklēties pēc iespējas – braukt prom?

19. marts trešdiena.

Tikko noskatījos filmu – King of Kings. Tomēr – aizkustina. Ienākot te savā istabā, pie sienas ieraudzīju savus trīs zīmējumus, un savādā kārtā tie šķita – daļa no Tā. No tā visa. Gars un viņa gara. Un žēl, ka tik maz padarīts. Iesākts tā kādreiz kā zīmējumā (kā šo divu zirgu galvas linogrebumā, un ‘nelaikā apraksts’ rakstos) tā rakstīšanā (nelaikā aprakts) ar savu, drosmi, ārpus gluži reālā – bet tad pamests. Saplacis? Vai es par daudz ‘publikas gaumei’ padevusies? Stāstiņus rakstu? Varbūt. Vai gars mierīgi klusi sācis iet pa taciņu? Jeb mācījies – kā katra aušošanās, lai cik īsta ir lieka. Ja nav ko protestēt… Bet – ir ko protestēt.

Šodien nosūtīju vienādas kartiņas (ar kukabaru Inesei, Malletiem, Applby [right– in Canada]) ļoti sausi. Steidzos.
Nevienas vēstule. Tik čeks. Biju George streetā – iepirkties.


23. marts, svētdiena.

Vakar Operas telpās – drāmas telpās, tas ir, operas namā – Old Tot’a izrāde – Pērs Gints. Patika, sevišķi pirmā daļa. Pats Pērs Gints viscauri ieguva manas simpātijas. Režisors – ‘Mēļu griešanas skatā’ – nē. Es domāju – tas nav pareizi, ja ir jānovēršas pretīgumā – mākslā ir jāvar skatīties visu laiku. Režijas trūkums bija arī Vancouveras izrādēs. Bet spoža un laba bija režija frančiem (arī angļi talkā) – Richard’a III. izrāde (Comedie Francaise). Richards dažbrīd bija īsti ‘pretīgs’, bet nekad ne nebaudāms. Vakar tās mēles griešanas varonis – banāls, savā riebīgumā. Varbūt es maldos. Bet mana izjūta ir tāda – ne mēles griešanas akts ir svarīgs (kas tur turpinājās) svarīgi ir tas ka mēli nogriež, tā tiek nogriezta... Te šķita otrādi. Lai nu kā, riebīgi tas bija – bet Rich.III. – vīri ķēdēs, sievas zem greznas rotas, kā zem smagām sakām – nebija riebīgi.

Gintā te bija daudz skaistu vietu. Pēdējais skats arī. Vājākā daļa vidū. Troļļu skats – nepatika – kā no citas operas. Troļļi – ņemti pārāk nopietni, ziemeļnieku mitos par tiem – tie tomēr gluži tik lieli varoņi nav – tas ir viņiem tik ļoti netic un tos ņem vairāk uz zoba. Kas visu iznesa bija Pērs Gints – aktieris un citi izlīdzināti skati. Solveiga – citur laba, savā dziesmā – bāla. Tomēr – kopā – nekas, kas paliktu prātā. Māte – ok.
Jāiet uz teātriem. Atdzīvojos vakar no šī muklāja te. Šodien patīrīju māju viss.

Gints, tāpat kā jau daudzi citi aktieri izrādēs, kas mani aizrauj, samirkšķināja acis lai atbrīvotos no mana skata – tas ir daudzi aktieri ir šo intensīvās skatīšanās skatu uztvēruši – daži ar to sadarbojas, daži, kā Gints – nobīstas. Sadarbības daži prasa tālāk – kā Estragons, Young Vic’ā – Young Vicā labi tanī balstījās arī ‘Look Back in Anger’ mazais aktieris lielā lomā un Regs Livermoors – Ensembl’ī, kādā Trojas skatā, man šķita – viņš sāks pavisam trakot savā komiskā lomā. (Livermoors tagad trako pa pasauli…) Modernajos, mazajos teātros tas ir neizbēgami, ka aktieru un skatītāju acis saskarās.

Austra izskatījās par vecu – gandrīz nesaprotama situācija. Kaut kā – tur tā lieta visa nebij tik ok. Turpretī – ar ‘tūristiem’ kalnā ok.


Diet (Austras prouved) 2 weeks
Drink minimum 5 pints fluid a day. Tea, coffee, must – black, no milk, sugar. No eating between meals. No salt, pepper etc. on food.

Breakfast each day: ½ grapfruit 1-2 eggs. Coffee (or tea)

Lunch 

Monday: Fresh fruit, any fruit. Eat as much as you like
Tuesday: Cold chicken, tomato, ½ grapefruit
Wednesday: 2 eggs, tomato, coffee
Thursday: lunch as Monday
Friday: 2 poached eggs, spinach, coffee
Saturday: lunch as Friday
Sunday: as Monday

Dinner 

Monday: 2 eggs, green salad, ½ grapefruit, 1 piece dry toast
Tuesday: Steak, tomato, lettuce, celery, cucumber, olives, coffee
Wednesday: 2 lamb chops, celery, cucumber, tomato, coffee
Thursday: 2 eggs, cottage cheese, shredded cabbage, 1 piece dry toast
Friday: Fish, mixed green salad,  ½ grapefruit , 1 piece dry toast
Saturday: Steak, celery, cucumber, tomato, coffee
Sunday: Chicken, tomato, carrot, cooked cabbage, grapefruit, coffee

Ar neilona (strips) aptamborē pakaramos – sākot ar garuma izmēru, 3 reiz taisni x atvaļus, tad taisni vien – tad atkal 3 x kā iepriekš – (tas labi aptinās, locas). Āķim apkārt plastika caurulīti uzvelk – pārgriezto iešķelto galus apsien.
Apakšā (ja grib) paliek piece of fine foam, apšuj ar atstātiem (tamborējot) neilona galiem.
Corduary overols –

Komm Morg. Vieder – liellopa gaļa un vistas gaļa jauc – izvāra, (izsutina + sīp.) samaļ, uzkarsē + labumi ja grib krējums, sviests – iepilda.
Toasti ar biezpienu un olu vidū. Notoastī vienu pusi, uzliek biezu kārtu ‘attaisīta’ bet ne ‘running’ biezp. Iesit olu vidū – (baltumu ne visu) un notoastī labi no virsas.
Var arī ar bakona gabaliņiem un sīpolu izjauktu biezpienu notoastīt. Var dot pie zupas.