Janvāris 1980 (Ķikure/Kikure)

1980 Austrālijā

14. janv. 1980.

Rets brīdis – esmu viena mājā. Izslēdzu TV un skatījos logā, kur tumst nakts zilums. Skaists. Dzīvības sulas uz brīdi sāka plūst.
Tā nav mānīšanās – ka klusumā un kopībā ar lietām ir dzīve, mūsu īstā dzīve un raibā kliegšana un brēkšana (TV) ir – ‘laika, dzīves nosišana’!
Tā nav mānīšanās – šī dziļā labsajūta – vienatne ar lietām!?
‘Šie’ – (Dzid – Ines – Gord) prom uz Kanberu.
Johns ar māti – out for dinner. Un es beidzot – viena.
Varu – domāt.

…Ir dzīvots, ir iets tik ilgi vientulībā, ka ceļa grants, akmens, darvotais asfalta lējums ir tuvāks, dārgāks kā viss cits zem saules. Tas ir iespiedies, iekausējies sirdī iekšā. Pārvērtis to. Izkausējis un nocietinājis to, palicis ar to kopā – ar sirdi, ar mazo motoru.

Ūdens ir ceļa malās. Zāle. Kas kuro reizi. Koki naktī stiepj zarus logā, aizskar rūtis ar savām jaunplaukušām lapām zargalos. Tās ir zīdaini mīkstas, spožas, iesārtas. Tās traucē. Bet bez tām nebūtu iespējams būt. Būtu jādodas arī naktī uz ceļa. Tāpat jau – visu laiku ir jābūt ceļā.

Un ceļa dzīvīgums – dod dzīvību.
Nodzen līdz galam un mudina iet tālāk, šie ceļā labojuma darvainie, lietus mazgātie plankumi…

Ceļš sākās jau ļoti sen. Pilns saules, ar mīkstu putekļu smaržu ar madarām, pīpenēm, smilgām abpus, kā Jāņu kroņiem ziedot un pārziedot, ar [..] pelašķiem drebot sniegā. Ceļš tad vēl iekusa plašā ainā ar tumšu mežu velvēm horizontā. Tagad ceļš aizņem visu redzes loku, uzsniedzas augšā līdz acīm, līdz sirdij. Un atvirzās atpakaļ zem kājām ja kāds tuvojas. Kāds cilvēks.

{Svētdiena}

Ir svētdiena
Un maigi līst,
Pēc sausām, karstām dienām
Kur debess dzērusi bez sāta
No zemes sulām
Smaržu sareibusi
Jau izdzērusi dažu dzīvību
Nu atlabusies savas kāres.
Maigi līst.
Uz parka takas
Kāds cilvēks skrien
Trenējas. Ar lietu sviedri
Kopā līst.
Vēl kaut kur otrs un trešs
Tā vientuļš skrien
Tik mirkli jūtot –
Top zeme zaļa atkal
No maiga lietus.
Vēl divreiz apkārt
              jānoskrien...
Uz takas tukšas parkā,
Ar zelta bizēm viņa
Kur viņa iet?

Visit to Doreen and John Mumford in Gosford. Erna, Dzidra, Inese.