21 novembris. 1979
Austrālijā.
Esmu te 21 dienu.
Briesmīgais saules apdegums (no nūdistu beacha) iet uz labo pusi – pēc 10-12 dienām uz vēdera, varu sākt gulēt pa brīdim uz muguras. Saulē vēl nevarēs iet ilgāku laiku. Apdegums iespieda mani nevarībā.
Tagad 10 dienas Dzidras ‘paper marking’ smagāk piespiež pie mājas – tā kopā, puslīdz labi, kad tas būs pāri – varēs justies kaut cik brīvāk. Tagad mazākais tomēr var justies – derīgs, tas arī ir svarīgi. Vēl 2 dienas – tad Dz. beigs mārkīšanu.
Neesmu zvanījusi ne Freijiem ne citam kādam. Jātiek kaut cik kārtībā.
Esam bijušas ar Dz. tomēr uz t. izrādēm un galerijām cik vien var vēlēties.
No Ineses vēstule – no 20. dec. Viņi būs te. Līdz tam laikam šis tas vēl jāpiekārto dārzā, mājā. Viss jau iet uz labo pusi un uz visas līnijas. Dz. tikai cieš ka nevar pēkšņi zaudēt svaru.
Tālis patiesi destroij – Dzidras dzīvi!
Kaut kas jādara lai palīdzētu. Bet kā?
Viņš patreiz destroij arī manas dienas. Nevaru ne domāt kaut ko citu – kā 3 p.m. viņš nāks mājās un ies prom ielā – un etc. Atkal līdz vakaram visādas troubles. Bet – jādara kas var. Un būtu jādara tā – lai bērns neizpostītu savu dzīvi un visu citu dzīves. Nevaldāms, neklausīgs, kā saka – nekur liekams! Bet būtu jāzin kā viņa enerģiju – likt pareizi lietā. Jāvalda, jāaudzina – bet ne laika ne enerģijas – varbūt labosies viss.
Kaut nauda kaut kur nāktu! Kaut kāds cilvēks rastos kas palīdzētu! (Kā tas varētu būt???)
No editora – atkal – nav ziņu. Aizsūtīju – $800!
Labi mazākais, ka Inese zvanījusi ANZA – dabūjusi tur atpakaļ pārmaksāto $100. Te arī naudas lietas (cik nu viņas lielas) ir izkārtojušās normāli.
Un Dz. domā neņemt no manis īres naudu. Tāpat jau izies (kā vienmēr) ikdienā – bet tomēr iekrāsies tad ātrāk – un ja tas editors to grāmatu izdos – tad nāks nauda atpakaļ.
No Rudzīša arī vēl nav atbildes par manuskriptu. Bet vēl – par agru gaidīt.
Gribēju tik paņemt šo grāmatu un pateikt – ka logs ir liels un balts un pilns lapu zaļuma un vēju šūpošanās un arī mazu putnu dzīvošanas…
Ar savām domām pasēdēt
Vēl, kad jau vēls, un
Nakts, ne viņu izdomāšanai
Varbūt tik – atrašanai,
Netraucēšanai – lai
Viņas domājas
Kā straumes skalojas.
–––––––––––––
Visi ūdeņi sasaluši
Ceļi baltā ledū klājās
Soļi kavējas
Slīd kājas
Vai man nobīties
Šīs asās skanēšanas?
Šīs lūšanas
Šīs saldēšanas?
Vai pacietīgi iet
Ar vējlukturi?
––––––––––
Kad mana valoda atraisās
Tu prātā man nāc
– Tu zināji klausīties
Dzirdēt smalki
Kā ar Tēva ausi.
Citi pāri iet
Ar savām domām dārdot
Nedzirdot un ārdot.
––––––-
Smalks lietus nedzirdami nāk uz lapām
Maigi krājās
Pretī izeju, vai mani dziedēs
Atkausēs sala apdegumu?
––––––––
Šī sasalšana pretestībā
Vēršas nomiršanā.
Maigu vārdu nav
Ar ko vēdināties
Glaimoties, slavināties
Īstenība līdz saknej
Cieta, skarba, un daiļa.
Tik daiļa ka nav
Vairs baiļu
No tās, vēl lielākas
Tuvākas, cietākas nākšanas.
Pretestība tikai pret Jums
Jūsu viegluma prasīšanas.
––––––––-
Zaļas lapas
Pārāk zaļas, cieti zaļas.
Ko tais meklēt?
Spoguļoties vien ir labi
Dīkam spoguļoties.

