6. septembris 1979 ceturtdiena.

Kopš naži vairs nerūs
Virtuvē lielas pārmaiņas dzīvē
Kopš naži vairs nerūs
Rūs Bībeles grēks vecais mierā
Jauns nenāk vietā
Cieš pasaule dzīvi bez grēka.

Otrdiena 11. sept. 1979.

Saule pēc lietiem. Man ‘pacilāts’ prāts. Nemiers. Pat dzejiskas domas – iznāk brauciens dārgāks bet – varēs palikt visu gadu. Redzēs tad kā – jāmaksā un jābrauc!
Prieks ka varēs palikt ilgāk tur – kaut kā – iedzīvoties, darīt, būt – neskriet. Nejauki – ka jāizdod tik daudz vairāk naudas – tā gribētos – nejust kādreiz to mūžīgo knapināšanos, badošanos visādos sīkumos. Bet… Tā tas nu ar mani ir – nauda mani nemīl.
Saule. Kokiem raisās lapas krasts te – viss jau nobiris dzeltenām, brūnām – Te, šinī parkā nedevīgāks kā citur –

No tāluma vilciens svelpj,
Ilgi, gari...
„...izklausās kā mūzika”
Manas domas Tu izteici.
Kad tālumā vilciens svelpj
Ilgi, gari...
Manās domās no tāluma 
Tu nāc, kā mūzika.

–––––––––––––

Krustcelēs, kur ceļi mainās
Ceļi krustojās
Un likteņi
Krusts jāpārmet.
Noprotu, zinu nu –
Kur ceļi krustojās.
Krustcelēs – māj brīnumi.
Uz labu vai uz ļaunu
Var aizvest vilināt.
Krustcelēs stāvu – 
Vispirmās – bailes ir
Kas grābj
Vispirmās – bailes
Ir, kas jāpārvar.
Ar nūju droši jāvelk 
              apkārt loks.
Ne pa kreisi ne labi 
              jāskatās.
Ceļš droši jāņem.
Krustcelēs nav 
              stāvēšana.

–––––

Atskatoties
Tavu vaigu aizskar skats
Vai bez atvadām ir jāiet/jābēg?