2. maijs 1979.g.
Inese nupat nosūta Sarmas + Manas vēstules A. Rieksta kgm. 643 lap.puses.
Mani dzejoļi
1) Trokšņainā vilcienā (triolets)
2) Lietus maisi (1. Iesp. četrrinda)
3) Citrondz. mēness (posuma dziesma.)
Proza:
1) Dien grām. lapas – Viss padarīts – gaida atalgojuma, pat grēks klusē
2) Fragm. no Inges
3) Skice par Džo
4) Dien. gr. l. Citrondārzā.
Inese sanumurēja! Un sapakoja ļoti glītā lielā labā oderētā konvertā, iekšā vēl katra gada vēstules atsevišķos konvertos:
1953, 1954, 1955, 1956, 1957, 1958
Vistrakie gadi vēl paliek:
1959, 1969, 1961.
3 maijs.
Spēlēju līdz ½ 10!
Mājās nākot
Jaunas lapas krēslā smaržo,
Smaržo pēc lietus.
Tas apstādina, pārsteidz
Izbrīnina, kā jaunās lapas
Smaržo naktī pēc lietus.
––––––––––––-
Nu manā logā rīts un viss zaļš
Gaiss, zeme, ūdens maija zaļš.
Kāds krūms te, un tur
Izsviež baltus ziedus un birst
Zūd atkal zaļā
Kāds krūms tur un te
Sviež sarkanus un zūd
Zūd visā zaļā.
Acs zaļos ūdeņos mazgājas.
Zaļas rasa rītā.
Brien, brien zaļos zaros
Līdz krūtīm
Pāri galvai zaļā pavasarī.
Vakar līdz 2 ½ – 3 am biju līdz uz 4 māju ‘pusdienām’ itāļu stilā.
Ļoti labi ēdieni.
Daži – ļoti, ļoti labi klāti galdi.
Un nekur nekad neviena sabiedrība man tik ļoti nebija (ilustrējusi) atgādinājusi pazīstamo izteicienu (apzīmējumu) Pīļu dīķis.
Dejošana katrs tēviņš ar savu mātīti (kādreiz arī citi) tirinās un spirinās atdarinot kaut ko līdzīgu pārošanās aktam. Lai kāda mūzika – kustības katram (arī katram pārim) tās pašas.
Deja – šausmīga lejup slīdēšana no valša, vai mazurkas laikiem.
Sarunas – tāpat.
Mīļie lopiņi.
Andžela (Dona meita 14) teica – es nekad negribētu būt tāda kā kāds no Jums. Labi teikts.
Skaistas ērtas mājas, mazas istabas, no sienas līdz sienai mīkstā paklāja – kā ligzdas – tādā ‘zālē’ ari neko citu nevar dejot kā šo tirināšanos, knosīšanās, rosīšanās (nārsta) deju

{row of 8 vertical wriggly lines}
Visredzamāk izteiktā dekadence.
Bildes pie sienām – vājas (lai neteiktu vairāk). Saprašana par tām – vāja mūzika – pašdarinātā – tomēr tāda bija – parastā, vispirmskolnieciskākā – kur dažreiz kāds ‘izjusts ļoti jūtīgs’ teiciens, pedālis lietots kā kāju soliņš, ritms ‘marrīgs’, ausīm grūt pēc 15-20 minūtēm. Bet – tas ir rāmais, labais sasniegtais līmenis.
Dziedātājs balss bij tomēr – patīkama, ar visu ieserējumu tā, un viena dejotāju partnere – varētu pīļu dīķī atstāt – Bet patreiz partneri tās tur uz vietas –
Un lēnām aiziet dzīve
Un tāda tā cilvēkam ir
Šai apgaismības laikā
Šai leiputrijas zemē
Un citās, daudzās, tāpat.
Daži latviešu vārdi man sāk aizmirsties, piem. ‘vanckars’!!!
Met upē rozes
Egles, lielceļi un debess Ciemiņi un pilni grozi Dzeltenmaizes klaipiņi segti Ciemkukuļi (ar) drāniņām Baltām bārkstainām. Svētdienas un lauki Mākoņi mirkst upē Un pēc rudziem miežiem Kaupre, kaķpēdiņu lauks Saulei, bērniem, priekam Vien vēsmām, kūleņiem. Meža zemene vienpus zaļā Izšķīst, smaržo pirkstos Svētdiena, vasara karstās delnās tavās.
23. maijs.
Vakar Kanādieši ievēlēja jaunu ‘premjeru’ Joe Clarku.
Pēc manām domām – Clarks reprezentēs, Trudo – vadīs.
Trudo – stiprāks kā jebkad, un viņa politika var būt ļoti citāda tagad, kā līdz šim. Ko viņš nevarēja kā valsts premjers – viņš pilnam varēs – kā opozīcijas vadonis.
Clarks – (pirmā parādē) izskatījās un izturējās kā pārbijies muļķis (kā mazs šunelis kas rej priecīgi tad – no bailēm ļoti bravurīgi)
Trudo – izskatījās un runāja – kā supermans. Pus dēmons. Viņš bij pilns spēka, gudrības un savu nodomu. Izskatījās arī fiziski labi!
Ja Kvebekai ir izredzes uz vairāk patstāvības – tā to dabūs nākošos gados.
Ja es būtu Clarka sieva – es teiktu lai viņš izdomā kādu slimību un atsakās no premjera lomas. Viņa personību (godu un visu) iznīcinās.
The winners will bet – loosers.
The loosers – winners.
Esmu noskatījusies divu lielu valstu (lielās) valdības maiņās: Austrālijā un Kanādā.
Ir briesmīgi un skaisti redzēt (TV) (un dzirdēt) cilvēkus kas (pa daļai) var grozīt tautu likteņus. Pa daļai – bet varbūt – vairāk, kā pa daļai.
Lasu B. Koppa – If You Meet the Buddja… Kill Him.
Saka – lai vēro sapņus. Ne sevišķi daudz viņos gudrības. Tomēr – nākotnes ainas ir. Vakar sapņoju: kāpu pa kāpnēm augšup uz kādu pazīstamu vietu (dzīvokli, istabu, bēniņiem) atvēru durvis, ne kā cerēts uz to kas tur notiek (it kā ‘partija’) bet uz mazu (visu olīvzaļi izdekorētu) gaitenīti un pretī uz otrām aizvērtām durvīm (arī – zaļoderētām).
Šodien garš sapnis: Milzīgas ļaužu burzmas, bet itkā partija, ne uz ielas, kāds garš, it kā pusmelnais – skūpsta mani, vienreiz otrreiz – es nelaimīga par to – kas tāds viņš? Bet – personība viņā it kā ļoti laba, viņš tīkams un seja mainās uz – mazāk nēģerisku. Tad – ierodas karaliene Elizabete un laikam Margarete. Tās noliek (gulēt, atpūsties) kādā skolas klasē (citu telpu nav). Tad meklē – tām ‘loverus’! Es iesaku garu pusnēģeri, kas vairs nav gandrīz nemaz pēc nēģera. Es to daru it kā – labvēlībā pret viņu. Vēl kādu garu cilvēku un viņu – ielaiž pie karalienes un Margaretas.
Kāds nopietns skatīgs kungs saka – „tas ir kauns, atklāta nemorāle!” Neviens neklausās. Interesanti zināt – ka rojalties pieņem un priecājas par šo pakalpojumu. Veras durvis un karaliene itkā parādās (bet neredzam to tieši – jo visi kaunīgi novēršas un es arī) – karaliene prasa rīta kleitu – viņai neesot. Pie durvīm noliek viņai kādus sarkanus (it kā tū[..]a, felt’a) zābakus un tādu pat ‘rīta kleitu’ kas stāv kā piramīda, vēl ar kādiem plīvuriem klāt un pāri. Tas apmēram viss. Samērā skaidrs, jocīgs sapnis.
No rīta arī nosapņoju – bet neatceros ko.
Mūžs mans nu
Kā okeāns ap mani
Šalc atvērdamies ar tāliem krastiem
Līdz bērnu dienu čalām
Un tālāk saules un rožu straumēs tālāk
Ar bezdibeņiem (pārietiem) arī
Un dažām maigām zaļām kuplām salām.
Ik dienā nodzīvotā –
Kāds vilnis dzīvs
Dažs kluss vairs nerunādams
Cits atnākdams arvien no jauna
Pilns labu vecu neizsmeļamu ziņu
Met sejā gaismas
Miņas ar smaržām atnākot
Šūpo savās [..] zīmes joprojām
Vienu taku, ceļu, lielceļu.
–––––––––-
Vēl jūnijs gaida
Savas valdīšanas laiku
Vēl maija ziedu varu
Bet sēklas dzīves kārās
Jau vējos sējas
Jau lido, ilgi laiski
Augstu gaisos
Un maigi nolaižas, piestāj
Un ķeras Tavos matos
Kur kārparkos
Jau smaržo siens
Un nobirst meža rozes.
