
1986 Kanādā Montreālā
Piekt. 3 janv. 1986.
Sniegs! 13 zem. Puteņoja no rīta, tagad ap (11am) mierīgs.
Vakar lasīju Dzidr. atsūtītas vecas piezīmes no Wyongas! (Papa nozagtās man). Vakar lasīju par vēlu naktī. Nomācoši! Kur es esmu? Turpat gandrīz! Neveiksmes, neveiksmes ar grāmatu iespiešanu – vēl reiz – briesmīgais zaglis Skrastiņš! Tad gandrīz tāds pats otrs Aka – kas mānās un nevar sarunāt un apkrauj Tevi ar negribētiem nevajadzīgiem izdevumiem Āā!! Nav jārunā šis vecais naids, nevarība! Es tomēr kaut ko esmu izdarījusi. Mazu mazu daļiņu no iespējamā, ja būtu citādi. Žēl ka mani apstādinājis ir vairāk cilvēku nejaucība, kā vēl naudas trūkums.
Zariņš būšot Toronto nāk vasaras dziesmu svētkos rakstnieku nedēļā! Man nav vēl nekas par to zināms. Jā tikai Briedis mani atceroties!!
5. janv. 1986. Svētdiena.
Rīts. Smalki, lēni snieg – bet piesnieg dziļi.
Apsnieg lēnām arī lēnām
Kāds jūtu vilnis
Kāds cinis, kāds zieds
Aizsnieg lēnām kāda seja
Saku – kāda seja
Nesaku vairs sava.
Vaids pat noslēpjas
Kā putns zem sniega zariem.
Lēni snieg
Tikai zvana skaņas
Nāk no Tevis iet uz Tevi
Noklustot bez vēsts.
Vakar 14-15 zem, bez vēja – aizgāju (mazliet par vēlu) uz bibliotēku – nebija laika vairs labu ko samaklēt. Tagad snieg. 12-13 zem. Bet būšot siltāks. Ja vēja nav – var staigāt bez bēdu. Cik mana egle aiz loga ir grezna! Balti balta!
Nakts. (jau uz rīta pusi!)
Nosūtīju vēstuli (ar viņas vēst. citātiem) Kreišmanei.
Aizgāju līdz M. Roy ielai – daudz sniega piepūlējos brienot – nevaru gulēt! Tūlīt kaut kas būtu jādara! Un neko īsti nevarētu padarīt ja arī kaut tūlīt sāktu. Viss tomēr iet lēnām.
7. janv. 1986. Otrdiena.
20-21 gr. zem. „Lai iztīrītu Montreālu no sniega – vajadzētu 4 dienas un 4 milj. dolāru” – avīžu ziņa. Vakar sāka izvest sniegu no ielām viss ir iesnidzis, ieputināts. Šodien skaidrs un miers.
9. janv. 1986. (6 am)
Vakar nosūtīju vēstuli Mednei.
Vakar saņēmu vēstuli no J. Brieža. Šī viņa staigāšana bijušajā laikā! Arī es sāku tur staigāt. Un tas ir nederīgi (man). Tā ir apstāšanās. Bet es gribēju rakstīt romānus par to laiku????!! Jau pēdējie darbiņi visi par to! Man nav vairs citas vides. Vēl pag. gadā bija – bet tikai tās fantāzijas… Tagad tikai vāvere pie loga.
11. janv. sestd.
Vakar 2 virs. Šod. 10 zem. Vakar Inese + Michele [right] aizbr. uz Toronto.
12. janv. svētdiena 1985{6}.
‘uz nulles.’
„Comme tous les livres de critique veritable c’est un portrait monumental de Sartre, dont Genet n’est que la pierre ou le bronze”… J. Cocto par Sartra grāmatu par Genet.
Haiku – japāņu poem
1) 17 jap. balsieni 5-7-5
2) Satur kaut ko no dabas, kas nav cilvēka pārvaldīta(?)
3) Attiecas uz vienu atsevišķu notikumu (ne vispārinošs)
4) Notiek – tagad (ne pagātnē stāstīts)
Padomi kā haiku ‘taisīt’.
1) pamati dzīves notikumi
2) Ikdienišķa dzīve. Vienkāršie notik.
3) Novēro visu – izsmeļoši, mazo ikdienu
4) Identifē sevi ar to. Tu esi tas.
5) Domā vienatnē.
6) Nepārgrozi īstenību lietās
7) Dod lasītājam diezgan, neskaidrība (minējumi…) neder
8) Haiku ir intuitīva ne intelektuāla, nesatumšo neizgudro
9) Humors var būt, bet ne pārgudrs
10) Atskaņas un cita poetrija – lai nav priekšplānā, redzama bet iekšā, saturā
11) Vārdiem lai ir viņu nozīmes
12) Vienkārši, vienkārši, vienkārši.
Tas ir haiku – bet ar mani – tikai līdzība. Ir iespējams ka mana dzeja iedarbojas uz šiem likumiem – līdzība brīvībā, līdzība iespaidā.
16. ceturt.
Nosūtīju vēstuli Briedim – biezu! Ar Ineses darbu fotogr.
Pārdzīvots atkal viens aukstuma vilnis 27 zem, tagad 10 zem – jauks, mierīgs. Būšot tūlīt atkal vēl siltāks.
Samaitājies fridžs! Inese skrien, meklē citu! Negals!! Man aicinājums lasīt Toronto rakstn. ‘cēlienos’. Nepatīk, ka viņiem – ‘losungi’ – kā krieviem ‘ar kaujas saucieniem uz lūpām’ – Te „Ar drosmi brīvu” un „vārda spēks” – tas nu vēl kā nekā iet.
Sestdiena, 18. janv. 1986.
Fridžam ielika jaunu motoru – heart transplantion. Silts 2 virs 0. Jocīgi! Kā te mainās!
Viss ir izdedzis nu Pelnains katrs ceļš Kas ejams velti meklējot Pēc zara zaļojošā Tak soļi nerimst. „Reiz bij – vēl ir.” „Ja sāp – vēl ir.” Un sāp, deg kopā Laime, skumjas Kā kamols rit Pie viegla pavediena Turoties var iet Diendienām vēl Kur izdedzis kur Pelnains ceļš.
21. janv. 1986.
Vakar nosūt vēst Dzidrai
Šodien Toronto rakstn. D. un Karinai.
23. janv. Trešdiena.
Jāatceras – un jāraksta vēl, stāts par skatīšanās uz koku ar aizv. acīm – + piev. cilv. attiec. notikumu – slēdzien. varbūt dažreiz ir jāaizver acis, lai ‘labāk redzētu’. –
24. janv. Ceturtdiena.
Auksts atkal. Vakar +5 šod. -15!
Bet saule! Melns ledus ielu malās.
Ziemas melancholija
Dienpēcdienas
Domas lēni pārstaigā
Dzīves izklāstu:
Tik daudz kapu
Vēl nekad nav bijis
Kur lai stājas
Kur lai durvis ver
Tik daudz klusēšanas
Ko lai runā
Domas izstaigājot
Ziemas dienu?
Saule palodām
Uzliek siltu roku
Kaut ko sakot
Mierinot.
Vēstule šodien un grāmata. J. Medeņa dzejas no Elvīras Rengas + jau 7 dol. Par kartiņām. Ja varētu kaut ko darīt ar viņu?…
Svētdiena – 26. janv.
„Sniegi sniga putināja!”
Mēs aizsniegam te svešā malā
Pasaules malā
Kur viņas vidus – tēva mājas?
No kupenām mums jāizraujas
Bet tik daudz draugiem
Jau apsnieg ceļi
Tad kur vairs iet?
Tik putni prom pāri lidinājās
Tik jaunās balsis un
Jaunās balsis.
Saņem zem padusēm mani
Un izcel no aizsnigšanas
Tik mazu mazliet pacel
Tad spēšu atkal iet.
Būtu vairāk spēka, ja
Nebūtu tik labi zem sniega!
Pirmdiena 27. janv. 1986.
Vēstule + grām. J. Medeņa dzejas + $7 – par kartiņām no Elvīras Rengas!
Putenis ārā – sacēlās pēkšņi pēc rīta miera ap 9.30 viss ‘iet pa gaisu’. Sniega pilnas ielas kā pasakā. Un nāk vēl, temp. ‘uz nulles’.
Manā tukšumā
Tavi vārdi
Solījumu ienes
It kā vēl visu pildīt varētu
Ar dzīvi, rosību!
Ceļa gaismu –
Kā senas pagātnes.
Otrdiena 29. janv. 1986.
Šodien Amerikā explodēja ‘space ship’ pēc 2 min. gaisā, ar 7 cilvēkiem.
Auksts. Pilsēta pilna piedzīta ar sniegu. Neticami izskatās ielas. Puteņo, smalki snieg arī vēl. Naktī 23, dienā – līdz 18. Tagad – 17? zem.
Trešdiena 30 janv.
Vēst. no Dzidr. un nosūtīju vēst. Dzidrai. Un Elvīrai Arone + 3 atsauksmes (cop.) Inese nokopēja arī Dzid. kartiņu – ļoti labi izskatās!



