2. dec. 1988. Piektd.
Rīts. 5 – naktī 10 – ?
Zeme uzsalusi un nāk sīks sniegs. It kā labs ziemas sākums.
5. dec. Pirmd.
10°– Sauss, auksts. Vakar – vējš un auksts – izsala galva. Bet – iedzēru buljonu (ar olu) nogulēju (dienvidu) – un O.K.!
Šodien nosūtīju vēstuli Dzidrai + ch 30 – kur tā idiote aprēķināja otrādi – 1 dol Kanadian bija jābūt pret 1.06 Austr.
Par 30 Kan – 31.80 (apm.) Austr. bija jāmaksā par 30 Austr. – 31.80 Kan. Un es plēšu matus, ka es to nevarēju viņai izskaidrot (veca dziesma!) aizejot teicu – „Tā tad Austr. doll dārgāks kā Kanādas???” „Jā” – viņa atbild un tas viņai ne ā ne bē – galva nedomā absolūti – nezina nekā, cik viņas Kanādas dolārs vērts. Zose!
Vakarā – mana negantā lamāšanās un garīgās ciešanas – veltīgas! Austr. dolārs (uz mana čeka kas pienāca) arī ir cēlies – ir 1.03. banka rēķina te 1.06 – bet tas jau apmēram līdzīgi – taču tā ir pirmā reize 5, 6, 7 gados, kad Austr. dolārs ir lielāks kā Kanādas. Un tas tā jau kādus mēnešus bijis – tikai ne Otavā uz maniem čekiem. Tā tad – man šoreiz $495.13! –
6. dec. 1988. Otrdiena.
Katru dienu eju līdz Mount Royal ielai – Izsalšana vējā – nav sevišķi savainojusi.
Šodien – noteiktākas domas un saruna ar Inī – par manu braukšanu uz Austrāliju. Vai – jābrauc??
Ja vēlāk varbūt vairs nevarēs pakustēt – tad tagad jābrauc…
Un grāmata arī tagad būs gatava. Lai nu tur neko daudz mans tuvums nelīdzēs. Varbūt – jāsaņemas un ātri jāizkārtojas un agri janvārī jāizbrauc – lai aprīlī būtu atpakaļ un janv. febr. – vēl dabūtu Austr. sauli un jūru.
7. dec. Trešdiena.
Ilgi negulēju domājot – par un pret braucienu. Beidzot – nebraukt! Laiks par īsu tur būt, arī par īsu tagad sakārtoties – ziemas vidū no aukstuma karstumā – tomēr var būt nelabi nabaga ķermenim – un nebūs atpūta, bet izvārgšana, bez tā vēl – tie iesāktais darbs komputorā! Arī – ziemas ‘pārciešanai’ viss sapirkts – mētelis, zābaki etc. Tad tūlīt te it kā būtu jāpārtrauc viss nepabeigts darbs, darbs. Jā – beidzot ir izdevība mazliet nokārtoties, atrast, noglabāt, izņemt no piezīmēm – pabeigt ko, izstrādāt etc. Jāizmanto šie ziemas mēneši, jāuzmana veselība un jāstrādā.
Ar Dzidru – jāraksta vairāk vēstules, šad tad jāpiezvana – jādzīvo!
8. dec. – ceturtdiena
Vakarnaktī bija savāds, īss, skaidrs sāpīgs sapnis.
Biju pie rijas – rijā it kā pazūd, iegāja, bija, ieslēdzās, ne burtiski – bet it kā neatrodami no rijas durvju puses – kas? Mani bērni, māsa, radi, mamma – viss tas kopā – es gāju tos tad satikt, atrast otrā pusē pie rijas loga!
Tur – logs ciet, vai tā nemaz nav un lejā pie zemes pie sienas (es tur biju līdz zemei noliekusies pēc loga skatoties) – tur ciet viss, koka siena apputējusi, veca stipra un līdz tai ap to, pie tās reti labības stiebri, tādi pusauguma pirms vārpu rašanās, zaļi labības stādi kā iekaisījušies no blakus zaļi kuplojošā tīruma.
Šis mēmums, šī cietais bezcilvēku tukšums un manas cerības mīļos satikt noliegums – tas bija neizsakāmi reāls, vienkāršs, negrozāms, nepielūdzams.
Viss ciet, daži reti labības stiebri mierīgi zaļo – pie sienas, pie koka baļķu sienas, cietas līdz zemei – es biju meklēt, kā vairs nav, tur nav.
Varbūt es to redzēju tādēļ ka pēdējā laikā domāju rakstīt – Birutai. Meklēt kaut ko par Austru. Es to gadiem nedaru un nedaru…?
Pie kapa nevarētu būt nepielūdzamāk (zaudēts, vairs neatrodams – kā bija sapnī pie šīs rijas sienas) –-. –––
Šodien sarakstīju un nodrukāju satura rādītāju un Inese iesēja 5 zilos vākos glīti un labi!!!
Miniatūras un īsstāsti
I
Vecā tēva gredzens
II
Jāstaigā viegli
III
Caur sirdsveidīgo lodziņu
92 l.p.
Vai tāds vārds ‘īsstāsti’ – vispār ir? Vai tas burtisks tulkojums?
Piekt. 9. dec. 1988.
11 zem zero.
Izcepu kliņģeri. Liekas būs – labs. Dekorējums gan nabadzīgs – tas ir bezformīgs. Kliņģeris vēl nebija labi uzrūdzis – ‘tievs’ un šaurs – un ‘puķes’ ko es uz viņa piķēju – izplētušās vēlāk rūgstot – lielas un bez formas. Bet krāsa laba un cerams iekšā – labs. Tikai no šī veida pannas nevar viņu ņemt un salocīju, saspaidīju. Nāks Inese tad jādabū uz paplātes.
Vajadzīga ir citāda panna – ar vienu malu vai galu neatlocītu lai var cepumu noslidināt. Tāda man bija – bet laikam palika ‘okšionā’ Banffā.
Rītu būšot (naktī) 15 zem. Ziema visapkārt. Šodien sīks sniedziņš uzsniga.
Esmu pagurusi ar kliņģeri ņemoties – kad tik reti cep – tad viss grūtāk veicas. Visvairāk nogurdina – ‘gudrošana’ un arī trauku mazgāšana – jo viss tad ir kā kaujas lauks, nokaisīts, notriepts, pieķepēts, trauku trauciņi visapkārt –
Armēnijā vakar, vai jau aizvakar – briesmīga zemes trīce – jau runā par 100 tūkstošiem beigtu. Visa pasaule gādā drēbes, pārtiku, medicīnu etc. Un naudu protams.
Tepat arī rāda TV – kā cilvēki šai aukstumā gulstas uz plikas grīdas kādā dzelzceļa stacijā vai pavārtā etc. Šausmīgi.
Un – citi miljonos. Mēs – siltumā un labā ēdienā.
Varētu jau ziedot šo to – bet kur aiznest, kur nodot ko? Un kādu ko ņems? Vecu drēbes gabalu? Nē naudu vajaga…
Bet ko paklāt tur uz grīdas – varētu iedot.
12. dec. 1988. Pirmdiena. No 20 uz 15 zem.
Inese nosūtīja 5 ex. manu manuskriptu, Miniatūras un īsstāsti
Pēterim Jurjānam ģen. Goppera balvai
Chardon OH 44024, U.S.A.
Un es nosūtu vēstuli Birutai + Austrai.
Siguldā Latvia U.S.S.R. LCCP {in cerilic script}
Sestdien bija Ineses partija. Sanāca ļoti daudz cilvēku – biezs! Ar visu auksto laiku!! Viena daļa agrāk aizgāja – palicēji pat dejoja un daži pēdējā grupā sāka discussions – līdz 4 un 5 un beidzot kāds – līdz 7 no rīta. –
Foods – kā parasti daudz un palika pāri. Kliņģeris – OK! Bet būs vēl labāks ja nepielikšu to lieko karoti miltu, ko pieliku.
Un tagad jāsāk – ikdiena un jātaisa jauns manuskripts.
13. dec. 1988.
Nosūtīju kartes Ruņģiem un Kreišmanei.
No nekā ir diena jāuzceļ Un kādēļ nē, to kādēļ nē Jo no nekā aug naids un mīlestība Un uz kaut ko ved tilti no nekā
15 dec. 1988. – ceturtdiena.
Pirmais putenis! Sniegs. Vējš, logos ledus – un sniega raksti – skaisti. Istabās – miers.
Sirdī – nemiers.
16. dec. 1988. Piekt. 20 zem.
Šodien pienāca 7 grāmatas no Nelsona! Skaista gan ir mūsu grāmata, eleganta, smalka – kā smalkākais ‘priekškara’ izdevums!
Un ja nu šodien izsūtīs (kas laikam tūlīt notiks!!!) tad Dēliņš varēs reklamēt to!! Un Dzidra un Austra – papriecāties. Tā tāda – speciāl un speciāl grāmata! Tikai skaistākā reprodukcija uz kustīgā (it kā aizslīdošā) virsvāka! Ļoti skaista Dz. bildes reprodukcija – krāsaina, maiga!
Kas no mīļiem tautas brāļiem to spēs ieraudzīt un novērtēt?
Lielākai daļai – pērles cūkām!
It kā aiz laika daudzajām durvīm Būtu es ienākusi Senā gaismā. Pirms viena, pirms otra kara Istabā apsēdusies Pie galda Pie mātes, pie tēva Kas svētku drānās Ar skatu, ar smaidu nākotnei vērstu. Manu bērnu man dāvātā grāmata Mani tur aizvedusi Šais ziemassvētkos.
17. dec. 1988. -17.
Aprok sniegā šo vasaru Liek ledus zobenu pāri Ļauj ziemeļvēju kumeļam Nomīdīt ziedošo āri. Vai kāda sakne paglābsies zemē Vai kāda dziesma zaros? ––––––- Kaut kāda laba skaņa Klusi san zem šīm stundām. Vai tā vecā ilūziju mūzika Vai mazliet klāt tur padarītais darbs Ietērpts tik daiļi, ilgākai palikšanai varbūt.
19. dec. 1988. Pirmd.
Nosūtīju Artavu Rubenei Kalamazoo bibliotēk. Un nosūtīju Art. Jaunai Gaitai.
Ceturtd. 22 dec.
Vakar Dzidra piezvanīja. O.K.!
„You silly buggar…” par čeku!
23. dec.
Nosūtīju Artavu Gailītei un Gordonam.
24. dec. 1988.
2 gr. virs nulles –
Noklausījāmies ar Inesi Messia! Uz 2 stac – nepilnas 2 reizes.
Pēdējā bija ļoti laba performance. Un mums egles zariņi krūzē, 3 sveces, āboli, piparkūkas, kliņģeris, rieksti un konfektes arī!
25. dec 1988.
Domas svētku mierā
Negrib lai tām ko jautā
Lai kaut ko tirgoties sāk
Strīdēties, kaulēties sāk.
Grib tās šūpoties rāmi
Savā nodabā
Ar sirdi tik saziņoties
Kaut kur iet, apstāties.
Trešie Ziemas svētki! 27. Dec 1988. 11 zem 0.
Atmodusies sāku domāt par mūsu ‘Artavu’, dzejoli pēc dzejoļa, zīmējumu pēc zīmējuma – cik ‘no galvas’ varēju atcerēties un – atzinu: Tā ir caur un caur smalka grāmata!! Īsta, savdabīga, patiesa dzeja un spēcīgi liela talanta zīmējumi etc. Un pirmklasīgs grāmatas apdarinājums. Un dzeja – ir ‘labāka’, ne vājāka kā pirmā grāmatā ‘Dienas un Gadi’ – tanī ir pa vidu bālāki dzejoļi un ir arī ļoti spēcīgi, mani labākie, un ‘Artavā’ arī tādi ir – un klāt nāk daži jaunā, smalkā, nokrāsā. Par tām krāsām, par ko Silkalne runā – neesmu apskatījusies – cik to ir? Tās ne tur ne te – ir ar nodomu liktas – tās ir atradušās pašas, ieraudzītas, dzīvotas.
28 dec. – 3+!
Vai no pārāk lielās ātrās maiņas – sirds pat ½ 5 no rīta (pēc gulēšanas) sita tik nekārtīgi kā vēl nekad – īsti – throbbing. Piecēlos ½ 5 iznācu virt. uztaisīju tēju – (vitamīnus + ļoti viegl. maz. brokast.) pasēdēju – sirds nomierinājās, uz dīvāna nogulēju līdz ½ 9 – Jāuzmanās ar – kafiju, bet ar temp. te asajām maiņām – neko nevar labot. Tagad migla un 3 virs 0. Un pēcpusdienā būšot atkal auksts. –
29. dec. 1988. 12 zem 0.
Biju ārā 3 reizes – īsi.
Nosūtīju Artavu + īsu vēst. Rumbergai. Un Artavu – Štauveriem.
Vakar kartes no Laimas Kaln., Rumbergas un vēstule no Kreišmanes.
31. dec. 15 min. pirms 12.
Ko Tev pateikt vecais
Gads – biji jau labs
Dāvanas devi kā nekad!
Komputeru, datoru, Artavu...
Nu ardievu ardieviņu līgo!