3. jūlijs 1990.
Nosūtīju E. Dēliņam 6 dzejoļus:
Mežs šūpojas lēnām
Eju šais dienās ka sapnī
Kad viņi gavilēs dziedās
Prāts žņaudzas
Dažreiz nakti Tu esi pie loga
Jūnijs un lapas un zāles dreb vējā
4. jūl. 1990.
Saņēmu atpakaļ 3 Aiviekstes no Seatlas grāmatnīcas, Artava pārdota $12.40 am. Varbūt labi – būs 6 vai 7? Aiviekstes tagad ko aizsūtīt Krūklītim kur tās būs samaksātas.
Nosūtīju R. Krūklītim 6 Aiviekstes ($9.84)
5. jūlijs ceturt.
Nosūtīju Dzidrai vēstuli, īsu, ne šis ne tas.
Saņēmu atpakaļ no māc. Grendzes 2 Art. 3 Aiviekstes un $20 par 1 Artavu.
‘Nezinu kur likties’.
6. jūlijs. Piekt.
Nosūtīju vēstuli J. Rumbergai. Saņēmu vēstuli no Dzidras un nosūtīju atbildi. Dzidra nav pretī vizītei. Varbūt! Labi jāizdomā.
Ar varu aizvērtas durvis
Kā to dzīve mums dara
Kā mūris, kā akmens spiež
Smagu gausumu vieš dienās
Klīst domas apkārt un gaida
Sevis atbrīvošanas gaida
No aizvērtām durvīm kad
Nevar projām aiziet.
Dzīves vardarbiem pretojas
Lēti nepadodas sirds
Bet dzīves darījums ir likums
Ko viegli nav iespējams lauzt
Zaudējot dienu pēc dienas
Zaudējot savas vien reiz tik dotās.
Sirds gaida, un meklē ceļu
Ar dzīvi kā tiesā iet.
Ak buntavnieka sirds.
–––––––––––
Ar varu aizvērtas durvis
Ko dzīve mums to dara
Kā mūris, kā akmens spiež
Vieš smagumu domās
Dienu plūsmi apstādina
No aizvērtām durvīm kad
Nevar projām iet.
Ir dzīves darījums ir likums
Ko viegli nevar lauzt
Zaudējot dienu pēc dienas
Sirds protesta spītā salst
Sasalst, sausa kalst.
–––––
Šīs aizslēgtās durvis
Un rūgtums un smagums
Diendienā domas tur stājas
Netiek no vietas
Ne dzīvotājs, o! Ne mirējs!
Bezpajumtnieks vandās
Tukšs, tukšās ielās
Ar dzīvi tiesā nav ko iet,
Nevar pieņemt arī tas savu
Ciest uzlikto par ko?
Veltīgi, veltīgi saplēsi savas dienas.
––----
Pilsētas tornis viz manā logā
Kā pārpilna vīna glāze
Vizuļo zelta putām
Tik tukšu gaisu man dzert no tā.
Tu, mans dzīvības dzeniens
Esi citā pilsētā
Tak Tevi sveicinu katru nakti
Ugunīm vizuļojot un zvaigznēm
Par šo vīna glāzi gigantisko
Nakts debesīs celto
Sveicinu suminu Tevi ar to.
Katrai pilsētai tāds tornis tagad
Debesīs celts pārpilnu kauss
Pieskandinu Tavam ar savējo
Ik nakti.
Sestd. 6 (?) {7} jūlijs 1990.
Nosūtīju vēstuli Laimai Kalniņai.
Vēss, lietus no rīta – smagums, nelabums reiboņi ejot uz Safewayu – bet aizeju, nosūtu vēstuli. Tagad 5 pm un noskaidrojusies debess un mans gara stāvoklis un fiziskais ķermenis. Un vakars debesīs spožs un dzīve apkārt laimīga ātra stampēde! Sāp mazliet galva tomēr.
Kāds bērns, 9 g. meitenīte nokritusi vakar no Stampede ratiem, pārbraukta ar riteņiem, cieš, cīnās par dzīvību hospitālī. Ko vecāki lai necieš!! [right: Stampede parade]
Man vairāk domas sienas pie negadījumiem kā priekiem. Visi Stampedes prieki neliekas vērts viena bērna un vecāku ciešanu. Bet – dzīve tā nemēra.
Priecājies par katru mirkli. Bet es lādos par vecumu par svešumu par mūžīgo šķiršanos pirms īstas tikšanās. Un eju tomēr un slavinu arī visu un pateicos par visu. Strādāju gan ne šodien. Arī šodien vēstuli rakstu, lai būtu kopā ar citiem.
Ir tik skaista diena
Un nav neviena
Kam akmens nav uz sirds. (apmēram atceros) Skalbe.
10. jūlijs.
Nosūtīju vēstuli Freijai, garu.
Karsts. Izgāju ‘verandā’ pasauļojos.
Ceturtdiena 12 jūlijs 1990.
Saņēmu vēstuli un photos no Dzidras un nosūtīju vēstuli Dzidrai.
Karsts. Grūti. Inese aizbrauca uz Banffu vakarā tikai. Rītu – viesi.
17. jūl.
Vakar saņēmu vēstuli no Dzidras ar kādu ziņu no migrantu liter. pētniekiem Austr. universitātē. Nosūtīju vajadzīgo informāciju šodien saņēmu vēstuli no Ruņges un no Krūklīša, 10 dol. par plānu grāmatiņu, 25% viņam vajadzētu – es Trejus vārtus tagad baroju ar labiem stāstiem – par to man ne santīms neatlec…
Atbildēju tūlīt – lai ņem savu 25%.
Ruņģe raksta ka Treji vārti priecājas par maniem stāstiem – bet ko Ruņģe raksta to nevar tik viegli atšifrēt.
18. jūlijs.
Nosūtīju vēstuli Dzidrai.
Nevaru saprast ka jau pāri jūlija vidum. Nupat tik bija siltās dienas. Jau atkal vēss un līst.
Inese out šovakar un rīt jau būs prom uz garu veekendu – ar Nelsonu [to friends’ 3-day wedding festivities, below].

Inese pabeidza lapu iekārtošanu 3 garas dienas (vakar līdz pus 3 naktī) nosēdēja pie komputora. Viņa tik perfekti visu taisa. Un tāpat – tur elles burtošana…
Šodien aizskrēja nodrukāt – un tie muļķi nevar – tā ledija neko nesaprot un meistars – nevar atnākt.
20. jūlijs.
Nosūtīju Aivieksti Gun. Saliņam un Artavu Deakanu Universit. Austrālijā.
Otrdiena. Vilks zin kāds datums jau?
Logos un spoguļos
Vasara te krāšņojas zaļa ziedaina
Acīs nespoguļojās.
Acis te neuzzied, garām iet, nestājas
To siltais mirdzums citā malā
Pamests.
Vasara mācas un sauļojas
Pati vien pati.
Sveša māte, pamāte.
Trešd. 25 jūlijs 1990
Kā palu ūdens Tu izguli manas dienas Dzeltenās purenes slienas Un netiek cauri Sīkiem drebošiem vilnīšiem Līdz tīrai gaismai no debesīm Līdz tīrai gaismai netiek Ar Tevi, bez Tevis Jāmēra ceļš atpakaļ pēdu pa pēdai Un tāpat vien jāslīkst.

