Septembris 1990 (Ķikure/Kikure)

2. sept. Svētdiena.

Mierīgs vakars. Neviens netraucē. Aizgāju līdz Bow upei kur tā tek 2 str. galā. Pastaigāju pa krastu. Lasu Bruce Chatvina ‘Songlines’.
Sirmā stunda.
Tikai dzeltenā lampa ielā to bojā. Bet – so it is…

6. sept. Ceturt. Silts! Saule.

Vakar vēstule laba + photo Airsrock no Dzidras un šodien nosūtīju Dzidrai 4 grām + īsu vēstuli.
Šodien vēstule no Gubiņas un nosūtīju vēstuli Gubiņai.

7. sept. Piektdiena.

Nosūtīju 2 ‘Tiltus’ Guntai.
[…]
Aizgāju uz pastu – aizgāju uz Safeway.
Laba sajūta ka Inese taisa manas grāmatas. Viss rakstītais pamazām iet ārā!
Kustos tomēr lēnām visā tanī darbā. Vēl iznāktu kāds stāstu krājums no veciem darbiem. Bet varētu un būtu jāliek arī klāt kas jauns. Šī kārtošana ņem laiku un apmierina radīšanas kāri. It kā kaut ko radītu – bet faktiski neko jaunu… Bet jāizjūt arī vasara. Jātaupa spēki jākrāj – nākošam gadam – uz Latviju!! Ja – tas varētu notikt!!

Nupat ‘gars prasās’ pēc kādas lielas darbības – action – bet nav nekas ko rast, ko grābt. Vāru bietes…
Lasu – pārlasu, tas ir – Utz – Bruce Chatwin. Tur – viņš it kā (?) saputro ģimenes cilvēkus – saka – viņa tēvs krīt karā. Viņa atraitne etc etc. Viņas vienīgais mazbērns Utz. Bet tam ir kritušais tēvs – kā viņa atraitnei var būt mazbērns kam kritušais tēvs?
Tas it kā palētina – gan nepelnīti, visu stāstījumu.

10. sept. 1990.

Nosūtīju vēstuli Guntai.
Saule. Sāk dzeltēt pa kokam.

12. sept.

Vēstule gara no Dzidras.

13. sept.

Izņēmu naudu – nē ieliku bankā naudu – pusi no čeka. Ja es dzīvotu happily vēl 2 gadi līdz Ineses mājas parāds ir samazināms (ja ir nauda!) tad es varētu iekrāt kādu sumiņu tam nolūkam. Tas būtu vērtīgi. Ja es nebūtu tik veca (!) mēs varētu grāmatu izdošanu un Latv. braukšanu atlikt – pēc 2 gadi. Bet ko var zināt cik ilgi es varu kustēties un grāmatu laiks ir – tagad, jā drīzāk jo labāk. To iecerēto braukšanu? – nezinu, nezinu.

14. sept.

Tikko vakarā vēl izgāju mazliet pastaigāt (ar klogām) piekusu tā, ka nevaru ne kustēt. Bet domāju – tas ir labi.
Pārrakstu ‘ģimenes’ piezīmes. 40 lapas. Iet lēni. Bet tagad esmu pārrakst. 22-3. Patīk to darīt. Tikai lēni iet.
Nevienas vēstules. Silts, saulains. Skaists laiks!

17. sept. 1990. Skaists laiks!

Nosūtīju 4 Tiltus 4 Artavas Rīgas latviešu biedrībai $27.20.
Nevaru nekur rimties. Tukšums. Jā – vientulība.

Ūdeņi rudens dzidri
Pār dažiem nemiera oļiem
Un gaisi dzidri
Pār sarkstošiem zelta kokiem
Un zaļiem vēl mūžu zaļiem.
Dzidri prāts virmo dzidri
Ar dažiem nemiera soļiem
Noklusinātiem mierā
Kad ūdeņi rudens dzidri.

18. sept. 1990.

Saņēmu vēstuli no Imanta Auziņa – labu, ar labu kritiku par Aivieksti un Artavu. Un saņēmu vēstuli no Sk. Rubenes arī labu kritiku par Tiltu! So!!!
Biju parkā. Saule. Silts. Daži koki zeltā. Pulks jauniešu sportoja – apbrīnojami skaisti, izturīgi, spēcīgi, nenokausējami viņi skrēja – kā putnu lidošana bija viņu raibā, gaišā pulka tuvošanās un garām aizšalkšana, caur sauli, ar sauli un ēnām caur kokiem – kā Grieķijas ilustrējums, kad viņi skrēja caur kokiem – sauli, ēnām. Kā dievi. Tik skaisti ķermeņi, tik pasakaini.
Vakar un šorīt es kaucu – es vairs nevaru, es vairs nevaru, kaut kam jānāk, es vairs nevaru šai tukšumā, vientulībā bez ziņas…
Šīs dienas 2 vēstules bija – kaut kas!

20. sept.

Vēstule no Guntas. Nevar īsti saprast vai viņa ‘Tiltu’ saņēmusi. Laikam gan nē vēl. Prasa vai es varētu Ķikurus atdot viņas dēlam Daumantam? Vēl – es to ar labu prātu nevarētu – manas tēva mājas! Mani bērni bez kāda kapitāla. Varbūt vēlāk vajaga. Vēl jāpadomā. Ja dotu tad Guntai, ne viņas dēlam. Tam jau tāpat vēlāk tiktu – bet Guntai būtu lielāka drošība. Vēl redzēsim…

22. sept.   Silts.

Vakar saņēmu milzīgu grām par Austrāliju, nelāga ilustr. no Rubenes. Nezin kādēļ? –
Nokopēju kompjūtorā ‘Ģimenes vēsturi’ (kronika).
Lasu Bruce Chatwin ‘What I am Doing Here?’
Pamazām atgriežos panākumos, dzīvē. Ja viss var rādīties tik vienaldzīgs, tad kļūst vieglāk — būt, vai nebūt.

Svētdiena 23. (vai 24?) – Skaista diena.

Nodrukāju dzeju + prozu.
Negribas vairs ar to visu krāmēties.

Pirmd. 24. sept.

Nosūtīju nē vārdu Guntai!

25. sept. Otrd.

Tagad domāju – varbūt tā vēstule iznāca – asa? Tas tādēļ ka – nepatīk atteikt…

26. sept.

Nosūtīju vēstuli Dzidrai. Silts. Zelta koki.
Vakar vēstule un Treji vārti no Rumbergas
Naktī sapņoju (pēc ilgiem laikiem) par briesmīgi augstu, stāvu, šauru, tievu etc… kalnu! Tiku lejā. Nevarēju kopā ar kādu siev. un arī vīr. atrast ceļu uz kādu sanāksmju māju. Nebiju ļoti norūpējusies, puslīdz smieklīgi likās tā maldoties. Šie stāvie, riebīgi stāvie kalni nebija ilgi rādījušies. Vai tas tad ko nozīmē?

Ceturtdiena, 27. sept. 1990. Vēsāks!

Nosūtīju vēstuli un biogr. un liter. darbības ziņu Imantam Auziņam.
Varbūt es neapskatīju (tomēr es redzēju) un domāju viņu 25 g. Tagad redzu 40 gadīgu pēkšņi uzpūstu seju. Kā tas nāk?
„Kas man daļas, lai ir zaļas…”
Kokiem lapas nav vairs zaļas…

Nemiers. Un gribas iet. Un gribas klīst. 
Kur? Kur? Ikdienā mirkusi, kaltusi iela.
Kur? Kur? Un bailes arī tur, te kaut kur...

Aizgulējos, jo līdz 2 galvā malās vēstules kas jāraksta. Inese no rīta ienāca, jau prom ejot. Es uztrūkos kā no nāves miega un viss bija lieks un vienaldzīgs – tik vienaldzīgs, neiekārots – kā vēl nekad. Pamazām atgriezos pienākumos, dzīvē. Ja viss var rādīties tik vienaldzīgs tad kļūst vieglāk – būt vai nebūt.

28. sept. 1990. Vēsāks. Saule.

Nosūtīju 2 Uz tilta un 1 Artavu – Štauver kdzei.
Gaidu – varbūt atsūtīs atpakaļ Kaimiņu un Dienas un gadi!
Piekusu ejot uz tālo pastu – kad saule un vējš, stiprs vējš – tad jūtos grūti ielās. Bet – kaut kas atkal izdarīts…
Pēcpusdienā atpūtos – aizgāju uz Safew. Esmu vakar vai aizvakar parkā mazliet saaukstējusies, jeb naktī no loga – ‘savilcis’ plecā, asa sāpe. Kājas arī stīvas! Bet iet labi, labi…
Vakar vēstule no Ruņģes, lai sūtu foto.
Šodien tupu iekšā, it kā – saaukstēšanās – ‘kaulu sāpes’ – vēju jūtu. Ceru – būs OK.
Mazliet strādāju – kārtoju kompjut. Inesei atbrauc pakaļ Nels. Nav cita?? Vakar bija out – arī droši vien tas. Varbūt O.K. varbūt ja viņa to atzīst. Labie jau nav labāki – vai nē?