6. novembris.

Headcolds? – vēju sarijies? Plaušas pilnas, galvā ieskrien nelaba sāpe. Ieskrien un izskrien. Laiks skaidrojas – varbūt skaidrosies arī mana galva.
No Latvijas – Pamše un Dace – neraksta. Brīnos un nezinu – kādēļ? Bet ar viņiem jau nevar zināt – kas un kā. Pamše gan rakstīja puslīdz regulāri.
Kaimiņš + kāds, kas varētu būt puķu žēlotājs tikko bija apstājušies ārā pie Ineses, kas griež nost vecās puķu atliekas, kārto – ziemai!

Paskatīšanās un atskatīšanās
Uz objektu kas abos gadījienos
Gadās un ir pretī –
Jā, kā putnam grauds
Ziemas dienā.

Kaut kas šķita ļoti pievilcīgs vaibstos, varbūt citai par godu.

Naids ir audzelīgs stāds, neizravē tu viņu pašā sākumā un viņš aug un sazaro un tu vairs nezini kā tam ķerties klāt. Viņš ir atradis tiesības, tik daudz tiesības būt, existēt. Bet viņš ir nezāle, kas nomāc tavus labos stādījumus, it kā, kopjams, lolojams. Bet naids aug pats no sevis. Un galu galā – naids ir spēks. Spēka mums vajag pat visu to labo stādu aizstāvēšanai. Naids. Ka tu esi pilns tā, noskaities, tad tu ņem rungu un – tad lai visi iet no ceļa. Tu esi spēcīgs! Ko darīt? Ko iegūt? – visu izkārtot! Pat sīkais žīdiņš teicis uz otru žīdiņu: – „Kā Tu man, tā es Tev, ņemš aiz bārdas sakratīš…”

Bet vienmēr tas otrs žīdiņš nav tev pretī un ko tu ņem aiz bārdas un sakrati – tas ir cits, tas nav nekas, iznākums nav tas ko tā gribēji, kratījums bijis veltīgs un grauž tev pašam kaulā, dara vāju.

Jā, ko lai tad dara ar naidu? Tas kaut kā rodas, ne bez iemesla, un aug un tev nagi niez ņemt rungu…
Par ilgi ļāvis naidam augt sākumā būtu tikai iekliedzies, uzbļāvis kādam un naids būtu beigts.

Ravē ārā. Nerotaļājies ar šo stādu. Viņš ir beztiesīgs, radies ar pārāk maz patiesības savā sēklā. Par maz patiesības. Lai arī tev ēdas, šī sīka patiesības daļa tur klāt un tās dēļ tu apaudz ar nepatiesību, ar naida audzelību.
Ak, nav viegli, nav viegli. Ir jākliedz pašā sākumā. Bet pašu sākumu nepamana. Sava miera dēļ – esi nomodā.

10. nov. 1992.

Nosūtīji Dzidrai īsu vēstulīti – tikai lai viņai dūša strādāt līdz kursa beigām ––-
Awful gara stāvoklis – nesaprotu kāpēc tie 2 neraksta – Dace un Pamše – ja būtu tikai viens – bet abi? Saoduši manu rūgtumu – nu tik liels tas nemaz ka valdīts, kā tas saprotami varētu būt… Vai pastā kas zudis?

11 nov. 1992.

Dzidra piezvanīja – strādā OK ar sava kursa pēd. 2 nedēļas.
Dzidru redzēju sapnī (no rīta ceļoties – ) Dzidra kāpa lejā pa ļoti stāvām ļoti dziļi lejā ejošām kāpnēm (kā no kalna aizā) un pēkšņi nošļūca, iekrita – es – kā es tur tiku? – arī tūlīt biju klāt. Dzidra – it kā ola kritusi, ieplīsusi, bet [..]lījusi viss ok iznācis.
Inese aizgāja (N. aizveda) vakariņās out – vai in, bet ne te, tā tad out.
Šodien varoņu piem. diena – pilsētā ļaudis svin. Uz T.V. kādu nevarīgu vecīti no abām pusēm zem rokām turētu pieveda nolikt vaiņagu kapos. Ļoti, ļoti nevarīgs tas bija. Citi daži – dūšīgāki…
Es šodien nemaz negāju ārā, vakar līdz pasta kastītei – bet nejūtos spirgta. Gan atkal – izstaigāšu arī ārā. Sirdī velk, jāuzmanās.

12. nov. 1992.

Nosūtīju čeku Kan $65 – M. Šleserei par parādu no 1989 – līdz 1992 Larai + 1 ex. Lar. Lapas –
Vēstule no Daces un vēstule no svešas latvietes Adīnas Ķirškalnes – lab. atsauksm. man.
Tā tad tikai Pamše neraksta.
Dace bijusi ārzemēs –
Piespiedos izdarīt to sūtījumu Larai.

14. nov. 1992.

Mēness koka zaros
Tik maigs
Kā viļņos vižņi – 
Vai tas bij rudenī?

22. nov.

Kā pāri mūžības kalniem...
Pāri dzīves kalniem,
Šī satikšanās
Tik tieša savā irreālitātē
Kā asiņu un dvēseļu apmaiņa
Pāri tālumiem sakūstot
Kad mūzika kā dārzs atvēries
Kur vienoti ieejam.

Inese aizveda un atveda uz īsu koncertu – James Giles (U.S.) 25 studē Juillard mūzika skolā, Mocarta sonāta – adagio, extra lēns, Lists – kā dārzs kur ieiet – starp melodijām kas tur aug…
Es viņu nepazīstu bet pēc portretas biju ierindojusi to iedomāto konkursa uzvarētājos, uzņēmumā – cheeky – īstenībā – mierīgs, solīds, kultivēts.

Un ilgas izlocas, kā stāds
Kas sauli meklē un vīlies
Atgriežas uz tumšo pusi.

26. nov. 1992.

Nosūtīju Dacei vēl reiz kopiju no ‘Pie Ķikuriem’ un vēstuli.
Vakar vēstule no Austr. pension ofices – maksās man tikai $50 mazāk kā agrāk, un es varēšu saņemt Kanādas pensiju – kopā būs krietni vairāk kā agrāk. Un – liekas, nekādi parādi nebūs jāmaksā. Nice!
No 4 maniem minējumiem pēc foto 3 ir piepildīti, par 4. īsti nezinu – varbūt viņš ieticis semi finālā, bet laikam nē.
3 ir finālā! Arn’t I clever!

30. nov. 1992.

Vēstule no Dzidras – viņai darbi (jau 19. nov) nobeigti, vēl – kā gājis pa pēdējām svinībām etc. Gribētos piezvanīt.