Madonas Vēstnesis Nr. 132, 01.11.1930
Gleznu izstāde Madonas vidusskolā
Beo.

Madonas vidusskolas apzolv. b-bas rīkoto mākslas izstādi atklāja pag. svētdien ģimnāzijas aktu zālē. Šai izstādei kurā piedalās septiņi bijušie Madonas vidusskolas, tagad Latv. mākslas akadēmijas audzēkņi, vairāk intīms kā publisks raksturs. Tā domāta tik kā pirmais atklātais savu darbu sakopojums plašākas publikas apskatam ārpus akadēmijas sienām.

Lielāko darbu skaitu izstādījuši Erna Bērziņa (akvareļi un zīmējumi) un Andrejs Punka (dabas gleznojumi un kompozīcijas, izvesti temperā un eļļā). No Bērziņas darbiem vairāk izceļas zīmējumi, tie diezgan sulīgi un interesanti kompozīcijā. Punka vērš uzmanību ar saviem temperā izvestiem darbiem, no kuriem dažos uzrādīti jau ļoti labi sasniegumi. Liekas, viņa mīļākais motīvs — zilās tāles. Jaunrubenis Natālijai vairumi portretas un klusā daba (eļļā). Kā portretiste uzrāda labus sasniegumus. E. Vardaunim interesanti kostīm zīmējumi (Raiņa lug. “Spēlēju dancoju”) ar īpatnēju tipu uztveri (Drusku gan saskatāms Ed. Brencēna iespaids) J. Gulbim — gleznojumi eļļā ar spilgti ieturētiem gaismas un ēnu kontrastiem un jūtamu tendenci uz kolorītu. O. Grāvītis izstādījis pāris portretas (eļļā), bet J. Baltiņš (ārpus akadēmijas) skulptūras no kurām vērtīgākā kāda sievietes galviņa (Skumjas).

Vispār sakot, izstādes kopiespaids svaigs un patīkams. Ja arī darbā saskatāmi savi trūkumi, tad citādi tas nemaz nevar būt. Šeit taču uzstājas tikai topošie mākslinieki. Starp citu, vidusskolu direktors Dobuļa kungs, kurš nav varējis uz šo izstādi ierasties, piesūtījis apsveikuma telegrammu.

leteicams izstādi apmeklēt, jo par niecīgu ieejas maksu (50 sant.) katrs varēs apskatīt ko nesenie mūsu gaismaspils tag. mākslas akadēmijas audzēkņi jau veikuši viņu grūtajās mākslinieku gaitās.

Izstāde vēl būs atvērta līdz 4. novembrim.
——————————————————————
Latvijas Kareivis 13.12.1932
Mākslas akadēmijas izstādes atklāšana

svētdien piedalījās Valsts Prezidents A. Kviesis ar kundzi, Saeimas priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš, izglītības ministris A. Ķēniņš, valsts kontrolieris R. Ivanovs, ģen. Hartmanis, ģen. Goppers un daudzi citi mūsu sabiedrības redzamākie pārstāvji. Izstāde, kā parasts, ļoti plaša. Sevišķi interesanta izstāde tajā ziņā, ka šogad tur liels skaits diplomdarbu.

Akadēmiju beiguši šogad sekojošie audzēkņi:

grafisko meistardarbnīcu — Apinis Artūrs, Bērziņš Erna, Druja Elza, Grosbergs Aina, Krauze Kārlis, Liepiņš Jānis, Pāvuliņš Kristīne, Riške Nikolajs, Sternbergs Jānis, Upītis Pēteris, Vīksna Fridrichs, Zutis Pēteris
———————————————————————
Latvijas Kareivis 25.12.1932
Latvijas mākslas akadēmiju beigušo diplomdarbi akadēmijas izstādē.

Šogad akadēmijā ievesta diplomu darbu šķirošana trijās šķirās, kas pielietota tomēr ļoti saudzīgi, jo no 48 darbiem tikai divi nav izpelnījušies augstāko šķiru. Docenta G. Eliasa vadīto figurālo meistardarbnīcu beidz 11 audzēkņi.
…
Atzīmējami vēl Ernas Bērziņas „Daugava” un N. Kliķes „Pirts”.
———————————————————————
Valdības Vēstnesis 01.02.1937
Valdības iestāžu paziņojumi.
KULTŪRAS FONDA DOMES SĒDE
1937. gada 18. janvārī (Protokola izvilkums.)

I. Kultūras fonda Dome nolemj pirkt sekojošus Kultūras fonda 3. Latvijas mākslas izstādē izstādītus mākslas darbus:
Num. pēc kārtas. Kataloga num. Gleznas autors. Gleznas nosaukums
1. 4. Āboliņš, Rūdis – Pāļi — akv.
2. 8. Alders, Rūdolfs – Kailā — marmors
3. 16. Annuss, Augusts – Pirtiņā
4. 35. Auniņš, Raimonds – Uzbrukumā
5. 63. Bērziņa, Erna – Ilūkste — oforts
6. 68. Bīne, Jēkabs – Ogu laikā
7. 73. Birnbaums, Staņislavs – Latvju govis
8. 76. Breikšs, Nikolajs – Ķeišu ciems
9. 85. Briedis, Jānis – Veļu māte — pulierēts Latv. granīts
10. 86. Briedis, Mirdza – Ainava
12. 99. Cielavs, Jānis – Trauku pārdevējs
13. 107. Danne, Kārlis – Siena kaudzes
14. 120. Dzenis, Dagne – Zvejnieku ciems
15. 122. ,, „ – Vecrīga
16. 124. Egle, Arvīds – Tirgū
17. 125. „ ,, – Rēzeknes ainava
18. 136. Eglītis, Kārlis – Kartupeļu racējas — ogle
19. 137. Eliāss, Ģederts – Laidarā (III variants)
20. 141. ,, ,, – Salmu stirpas
21. 150. Filka, Alberts – Vecās noliktavas
22. 158. Gailis, Jānis – Vakars jūrmalā
23. 183. Hornigs, Heinrichs – Zīlētāja
24. 187. Irbe, Voldemārs – Sīkumtirgus — pastels
25. 189. ,, ,, – Jelgavas bīskaps Jēkabs svētī ļaudis
op> 190. Jablovskis, Jānis – Vestienas ainava
etc. etc. [Total 84]
———————————————————————
Valdības Vēstnesis 04.02.1937
KULTŪRAS FONDA DOMES SĒDE
1937. gada 28. janvārī.
(Protokola izvilkums.)

Kultūras fonda dome nolemj pirkt papildām sekojošus Kultūras fonda 3. Latvijas mākslas izstādē izstādītus mākslas darbus:
Num. Gleznas autors Gleznas nosaukums
1. Rūdis Āboliņš – Mežs — akv.
2. Arturs Apinis – Daugavas plosti — oforts
3. Jēkabs Apinis – Apmākusies diena
4. ,, ,, – Mežs
5. Ansis Artums – Tukums II
6. Emma Baltmane – Pēc tirgus Krustpilī
7. Francis Bange – Ainava — akv.
8. ,, ,, – Lauku ceļš — akv.
9. Viola Beāters – Lielupe
10. Erna Bērziņa – Rojas jūrmala — oforts
11. ,, ,, – Roja — oforts
12. Jēkabs Bīne – Atbrīvotā Daugava
13. ,, ., – Platones sudmalas
14. Staņislavs Birnbaums – Valkas mežos
15. N. Bogdanovs-Beļskis – Latgales bērni
16. Mirdza Briedis – Lauku ceļš
17. ,, ,, – Nomales iela
18. Margrieta Celmiņa – Izcirtums
19. ” ” – Puķes
20. Jānis Cielavs – Puķes
21. Dagne Dzenis – Pļavā
22. Anšlavs Eglītis – Tirgus Skrundā
23. Ģederts Eliāss – Pagalmā
24. Otomija Freiberts – Gauja — oforts
25. ,, ,, – Rudzi — oforts
26. Jānis Gailis – Baltās buras
27. ,, ,, – Pelēkā diena
28. Vilhelms Griķis – Ainava
29. Jānis Jablovskis – Vestienas ainava II
30. Oļģerts Jaunarājs – Pie Daugavas
31. Eduards Jurķelis – Rudens Vidzemē
32. Vitālijs Kalvāns – Lauku ainava
33. Zinta Knope-Logins – Rēzeknes skats
34. Ludmila Krastiņa – Iela
35. Kārlis Krauze – Strēlnieki — oforts
36. ,, ,, – Saules kauja — oforts
37. ,, ,, – Lūgšana — oforts
38. Mārtiņš Krūmiņš – Izcirtums
39. Kārlis Kurlis – Audēja
40. Ēriks Laiva – Arājs
41. Ludolfs Liberts – Pļāvējs
42. ,, ,, – Rudenī
43. Verners Linde – Pēc lietus
44. ,, ,, – Laivas
45. Kārlis Melbārzdis – Migla
46. ,, ,, – Gauja
47. Kārlis Miesnieks – Pievakars
48. Kārlis Mudelis – Ābeles zied
49. Oskars Norītis – Kūts — temp. eļļa
50. Pēteris Pētersons – Skaidrojas
51. Aleksandrs Petrovs – Saulaina diena jūrmalā
52. Oto Pladers – Daugava plūdos
53. Vilhelms Purvītis – Ziedoši koki (bez rāmja)
54. Jānis Rozenbergs – Gauja pie Raiskuma
55. ,, ,, – Gaujmala
56. Fricis Roždārzs – Mierīgā darbā
57. ,, ,, – Ceļ gaismas pili — skolu
58. Oļģerts Saidavs – Ziema provincē
59. Alberts Silzemnieks – Kopti lauki
60. Arnolds Spalviņš – Pie Muitas dārza
61. Vera Steinerts – Vasaras diena
62. Jānis Sternbergs – Ar sauli darbā — asējums
63. ,, ,, – Slēpj mantu
64. Andrejs Šulcs – Sagatavošanās zvejai
65. Kondrāts Ubāns – Grobiņa
66. Kārlis Varonis – Gaismas studija — pastele
67. Oto Viduks – Kaugurciems
68. Voldemārs Vimba – Rēzeknes atbrīvošana
69. Konstantīns Visockis – Aiziet
70. ,, ,, – Uz laupījumu
71. Eduards Vītols – Mazsalaca II — akv.
72. ,, ,, – Salaca — akv.
73. ,, ,, – Ziemā — akv.
74. Indriķis Zeberiņš – Ziedonis
———————————————————————————
Jaunākās Ziņas 04.09.1937
Zemgales novada mākslas izstāde Jelgavā
Jūlijs Madernieks

Piepildījies Latvijas lauksaimniecības kameras plašais teicamais nodoms: pievienot lielajai Zemgales izstādei arī attiecīgo mākslinieku gleznu klāstu, kura saturs, kā kultūras augstākā uzvija, konkrēti rādītu Zemgales mākslas garīgo vaibstu īpato atspulgu. Jelgavas lepnums — grandiozā pils ar savu gulbja balto ārieni jau no tālēm liek skatītājam sajūsmā aizrauties par dailes devuma pasakaini burvīgo varenību. Dižo formu baltā rotaļa, liegi pakļaudamas dažādām apgaismojuma maiņām, atver kopā ar zaļumu un gaisa pretstatiem gleznaini valdzinošu skatāmības panorāmu. Tuvumā kopainas struktūru mazliet saraibina plastisko rotājumu pelēcīgie tonējumi. Lauksaimniecības akadēmijas vēl nepabeigtā pils korpusa 7 istabās novietotā Zemgales novada mākslas izstāde tagad izvirza jaunu, mūsmājās vēl maz cilātu problēmu. Mākslas vēsturē par novadu īpatnībām skaidru valodu runā Itālijas ziedu laiku lielā māksla ar savām daudzajām glezniecības skolām. Dabīgā diferencēšanās pēc etnogrāfiskas piederības neskalda mākslas kopējo lietu, bet padara to dziļāku un daudzpusīgāku. Liekas, ka minētai parādībai ari mūsu mākslinieki līdz šim vēl nav nopietni un apzināti pieskārušies. Izstādes kataloga ievadā V. Dambergs mēģinājis saskatīt dažas savādības Zemgalei piederošo, jau mirušo (V. Matvejs, J. Valters, R. Romans, Plīte-Pleite), kā arī esošo un topošo (V. Tone, G. Eliass, Uga un Otis Skulme, A. Spertals, K. Neilis, A. Artums un c.) mākslinieku darbos. Tiesa, ka sākot ar Matveju kā ceļa rādītāju, tie pievērsušies vairāk savai iekšējai, dvēseliskai noskaņai, iegrimstot tīrās mākslas meklējumos, glezniecības elementu sacerējumā. Visumā šos jēdzienus nevaram pierakstīt vienīgi Zemgales māksliniekiem. Mākslas ceļi tik plaši un daudzpusīgi, ka te jārod šaurākā apjomā katra atsevišķa mākslinieka darbu sīkāka analizē, jāmeklē specifiskāki nozarojumu pavedieni, kas reizē šķir un vieno dažādo novadu mākslinieciskās sejas. Ar laiku, rīkojot vairākas novadu gleznu izstādes, tad salīdzināšanas ceļā jaušamāki izkristalizēsies katra novada iedzimtās un vienojošās saites. Ņemot vērā idejiskās puses principiālo nozīmi jāsaka, ka Zemgales novada pirmā lielākā mākslas izstāde pelna jo plašu ievērību un dzīvu atsaucību no sabiedrības puses. Bez augšā minētiem māksliniekiem izstādē vēl piedalās tādi, kas nav Zemgalē dzimuši, bet tur ilgāku laiku dzīvojuši un vēl tagad dzīvo. Žēl tikai, ka mirušo gleznotāju darbi nav pilnīgāki prezentēti, jo tad daudz jūtamāki atspoguļotos vietējā rakstura garīgais „credo”. Īsā rakstā iespējams minēt tikai dažus no 53 autoru 212 darbiem.
…
Grafikā atzīmējami: S. Vidbergs, Erna Bērziņa, J. Aižens, Z. Tālberga, Elza Druja, L. Āriņš.
Savādi, ka P. Zutim nav izstādīti jaunākie darbi.
————————————————————————–
Zemgales Balss 10.09.1937
Zemgales tēlojošo mākslas izstāde Viestura pilī
V. Dambergs.
…
Atsevišķā istabā ir sakopoti grafiķi, šo interesanto, bet mazāk iecienīto glezniecības nozari Zemgales novada izstādē reprezentē 14 mākslinieku, tā tad krietns skaits. Zemgalietis ir ari visredzamākais jau ar starptautisku mērogu mērojams grafiķis Zigismunds Vidbergs. Diemžēl autors ir reprezentēts tikai ar 5 un pie tam ne pašiem labākiem darbiem. Pie vecās jau mūžībā aizgājušās paaudzes pieder Plīte-Pleta, nopietns mākslinieks savā reālistiskā dabas uztverē. Starp grafiķiem redzamu vietu ieņem sievietes grafiķes Erna Bērziņa, cēlusies no Vidzemes, bet dzīvo Zemgalē, un zemgaliete? Anna Grosberga, Elza Druja un Zelma Tālberga — pēdējā arī visnopietnākā savās grafikās. Lai gan starp grafiķiem neviens sevišķi neizdalās, bet kompliments pietiekoši augsts.

Vismazāk Zemgalei ir tēlnieku, savus darbus ir izstādījuši M. Zaurs, L. Zurgina un M. Krāģīte. Pēdējā netika ievesta katalogā, jo savus darbus iesūtīja pēc viņa sastādīšanas. Daudz tālāk par pirmiem mēģinājumiem pārvarēt dabu minētie tēlnieks un divas tēlnieces pagaidām vēl nav tikuši.
————————-
Latvijas Kareivis 16.09.1937
Also: Rīts 16.09.1937
Also: Zemgales Balss 16.09.1937
Zemgales mākslas izstādē pārdoti 40 darbi
Ka.

Zemgales mākslas izstādes noslēgumā Jelgavā, Viestura piemiņas pilī, pavisam pārdoti un pirkšanai izraudzīti ap 40 gleznu un grafiku. Lauksaimniecības kamera savu telpu izdaiļošanai nopirkusi mākslinieku A. Egles un K. Neiļa gleznas un S. Vidberga un Ernas Bērziņas grafikas. Jelgavas pilsētas valde nopirkusi 4 darbus: R. Dobelnieka, A. Strekāvina un E. Jurķeļa gleznas un Zelmas Tālbergas grafiku. Privātpersonām pārdoti 3 darbi: V. Štelfa dabas skats un F. Sutras un A. Šalkovska gleznas. Bez tam sevišķa lietpratēju komisija Pašvaldību departamenta uzdevumā pašvaldību iestāžu ēku izdaiļošanai izraudzījusi šādu autoru 28 darbus: A. Artuma, K. Baltgaiļa, V. Blūmenava, A. Egles, Ģ. Eliāsa, V. Kalnrozes, V. Lingas, K. Mudeļa, K. Neiļa, A. Nulīša, O. Skulmes, A. Spertāla un J. Viļumaiņa gleznas un J. Aižena, Ernas Bērziņas, P. Kuncendorfa, V. Rūsas, Zelmas Tālbergas un S. Vidberga grafikas.
————————————————————————–
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Nr. 10 (01.10.1937)
111. Vidusskolu direkcijas rīkojumi.
Protokols…
Pielaisti

Zelma Tālberga par zīmēšanas, mākslas vēstures un rokdarbu skolot. Ilūkstes v. ģimn. Ernas Bērziņas atvaļinājuma laikā ar š. g. 1. oktobri.
——————————————————————————-
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Nr. 10, 01.10.1937
Zemgales tēlotajās mākslas izstāde
J. S.

no 28. augusta līdz 12. septembrim 1937. g. Jelgavā Viestura piemiņas pilī. — Lauksaimniecības Kameras sarīkotā Zemgales novada izstādē bija ierādīta cienīga vieta arī tēlotājām mākslām, sarīkojot Viestura piemiņas pilī plašu izstādi, kurā piedalījās 53 autori ar 212 darbiem. Izstādes nodaļas galvenais uzdevums — „rādīt Zemgales sasniegumus un Zemgales īpatnējo seju šinī nozarē, kā arī atklāt Zemgales mākslinieku, neizslēdzot jau mirušo garīgo seju un nozīmi Latvijas mākslas dzīvē.” Izstādē piedalījās ar saviem darbiem mākslinieki, kas cēlušies no Zemgales, resp. dzimuši un auguši Zemgalē, un mākslinieki, kas tagad dzīvo Zemgalē un te nodzīvojuši ne mazāk par trim gadiem, ja viņi nav nodomājuši nākotnē piedalīties līdzīgās izstādēs citos valsts apgabalos. Tā nu izstādē piedalījās arī citu novadu mākslinieki, kas pašlaik darbojas Zemgalē, arī V. Matvejs bija izstādīts, lai gan dzimis Rīgā, bet cēlies no Naudītes pag. Tas rāda, kāda nenoteiktība rodas, noteicot pašu mākslinieka piederību Zemgalei. Tone, piem., gan dzimis Zemgalē, bet mākslinieciski attīstījies un darbojies ārpus Zemgales; Baltgailis — vidzemnieks, bet darbojas ilgus gadus Jelgavā. Ja jau vieta, novads, kā to uzsver arī tagadnes mākslas zinātne ietekmē mākslas formas, tad šai gadījumā viena mākslinieka darbos var kontaminēties vai pārslāņoties dažādas īpatnības; atrast specifiski zemgalisko nokrāsu, sevišķi modernās dzīves apstākļos, kur vilciens vai autobuss mūs stundas laikā pārsviež no Zemgales citā novadā, būs gan stipri problemātiska lieta. Kataloga priekšvārdā runāts, ka Zemgales māksliniekiem esot raksturīga iegrimšana sevī un tīrās mākslas meklējumi. Sevī iegrimst, piem., arī sapņotājs Pērle, tēlnieks Zaļkalns, būdami vidzemnieki; Neiļa darbos gan šalc dzīves prieks, bet Tones, Matveja, Valtera gleznās izskan drīzāk krēslainības un skumju stīgas. G. Eliass turpretim ir ar stipru reālistisku ievirzi. Lai nu būtu kā būdams, izstāde katrā ziņā bija interesanta un deva daudz ierosinājumu.

Glezniecībā piedalījās: Ansis Artums (9 darbi), Kārlis Baltgailis (5 darbi), Rūdolfs Bērziņš (2 darbi), Verners Blumenaus (2 darbi), Jānis Brinkmanis (2 darbi), Kārlis Celmiņš (3 darbi), Roberts Dobelnieks (1 darbs), Arvīds Egle (7 darbi), Ģederts Eliass (12 darbi), Jānis Jablovskis (1 d.), Eduards Jurķelis (l d.), Valdis Kalnroze (2 d.), Arturs Lapiņš (3 d.), Vilis Linga (4 d.), Oskars Mangulis (2 d.), Voldemārs Matvejs † (5 d.), Kārlis Meiris (2 d.), Kārlis Mudelis (2 d.), Kārlis Neilis (6 d.), Arnolds Nulītis (6. d.), Alberts Osītis (3 d.), Jānis Plase (1 d.), Aleksandrs Romāns † (1 d.), Bernhards Rozens (1 d.), Aleksandrs Strekavins (1 d.), Ansis Stunda (1 d.), Atis Skulme (7 d.), Uga Skulme (6 d.), Arvīds Spertāls (6 d.), Fricis Sutra (1 d.), Šalkovskis (1 d.), Paulis Štelmachers †(3 d.), Voldemārs Štelfs (1 d.), Voldemārs Tone (12 d.), Jānis Valters † (4 d.), Jūlijs Viļumainis (3 d.), Jānis Zommerfelds (2 d.).

Grafikā piedalījās: Arturs Apinis (5 d.), Leonids Āriņš (4 d.), Jānis Aižens (9 d.), Erna Bērziņa (6 d.), Elza Druja (5 d.), Anna Grosberga (2 d.), Pāvils Kuncendorfs (2 d.), Jānis Kalniņš (2 d.), Voldemārs Meija (2 d.), Alfrēds Plīte-Pleite † (8 d.), Visvaldis Rūsa (8 d.), Zelma Tālberga (10 d.), Sigismunds Vidbergs (5 d.), Pēteris Zutis (8 d.). Skulptūrā: Mārtiņš Zaurs (4 d.), Lūcija Žurgina (3 d.) un Marija Kraģīte (2 d., katalogā nav minēta).
——————————————————————————–
Sējējs 01.10.1939
Ernas Bērziņas — Strauts

——————————————————————————–
Brīvā Zeme 04.04.1940
Zemnieku gleznotājs ANDERSS CORNS [Anders Leonard Zorn]
ERNA BĒRZIŅA

No zviedru māksliniekiem visvairāk pazīstams Anderss Corns. Dzimis viņš 1860. gadā Mora, Zviedrijā un miris turpat 1920. gadā. Tur jau kā mazs zēns ganos iedams Corns grieza kokā govis un zirgus un krāsoja tos ar ogu sulu.

Pieaudzis Corns ar tēlniecību — kokā griešanu nodarbojās tikai starp citu, jo viņš kļuva par gleznotāju un grafiķi, bet spēcīga, plastiska formu izjūta manāma visos viņa darbos. 15 gadu vecumā Corns sāk mācīties Stokholmā mākslas skolā, tad mākslas akadēmijā, kur iesāk strādāt tēlniecībā, tad piegriežas ūdens krāsām un drīz gūst labus panākumus. Bet savu īsto izteiksmes veidu Corns atrod tikai tad, kad pēc ūdens krāsu gleznojumiem sāk darināt asējumus

[Valkula, 1912]
———————————————————————————

Brīvā Zeme 01.06.1940
Draudzīgā aicinājuma karogs

Sekojot Draudzīgam aicinājumam, ārpus Saikavas pagasta dzīvojošie šī pagasta pilsoņi ierosināja līdzekļu vākšanu, lai pasniegtu karogu Saikavas Kalna pamatskolai. Ar Prezidenta un saikaviešu ziedotiem līdzekļiem pēc brīvmākslinieces Ernas Bērziņas zīmējuma izgatavoto karogu Saikavas Kalna pamatskolai ārpus pagasta dzīvojošo saikaviešu vārdā rīcības komitēja pasniegs skolas izlaiduma aktā rīt.
——————————————————-
Brīvais Zemnieks Nr.31, 05.02.1941
Latvijas PSR tēlotājas mākslas izstāde
Artūrs Jūrasteteris.

Kā jau agrāk aprādīts, šai izstādē dominējošā ir glezniecība — īpaši ainavu un klusās dabas žanros. Pie tam ar noteiktu studij materiālu.

Tēlniecībai, kas tik vāji pārstāvēta, visumā, īsā sagatavošanās laika dēļ, arī faktiski varēja būt par iemeslu apstāklis, ka autoriem še vēl nav materiālos vai metos izpildītu ieceres projektu. Uzmanību saista trīs vārdi: Aleksandra Kalniņa, Mārtiņš Zaurs, Egons Zvirbulis. Žanram marmorā cirsta grupa „Māte” (275) liecina par teicamu dekoratīvās tēlniecības dotībām. Tā ļoti kompakta uzbūvē un stilistiski atgādina izteiksmes veidus, kas Rīgā redzēti igauņu tēlnieka Starkopfa paņēmienos. Arī otrs žanra darbs, citrona kokā grebtais „Alu cilvēks” (276) pieminams atzinīgi, šķietami archaizētā uztverē. Zvirbuļa granītā cirstā „Daiļā dārzniece” (283) un Kalniņas grupa „Māte” (107) ar statueti “PūcIte” (108) pieskaitāmi pie mūsu tēlnieku pēdējā laika izteiksmīgākiem bērnu pasaules un ģimenes dzīves laimi personificējošiem notēlojumiem.

Redzams, ka bez Voldemāra Irbes pasteļ zīmējumu technikai pievērsušies arī citi autori. No Irbes 3 darbiem atzīmējama „Darbnīca” (80) auksto toņu nokrāsā. Jānim Ramanim kāda izteiksmīga „Ainava” (106), bet Kurtam Fridrichsonam ļoti savdabīga pastelī zīmēta galvas studija „Anri Barbiss” (66). Leonīda Āriņa „Akvarelis” (11) un „Ainava” (12) gan būtu atzīmējami kā oriģinālākie, bet, tāpat kā eļļas glezniecību apcerot, nācās atzīmēt „svešās literatūras” ietekmi tukumiešu Artuma un Neiļa darbos — tas pats jāsaka ari par Āriņu. Ļoti pārsteidz Kārlis Bušs ar savām temperām. Vispirms, dīvains iespaids par šo mākslinieku rodas no viņa ilustrācijām Furmanova „Čapajevam“, tad uzreiz architektoniski konstruētas, pārliecinoši sacerētas cietuma dzīves ainas, un beidzot — gandrīz nevainojamā figūralista manierē traktētās „Linu plūcējas” (34). Abas pārējās temperas atkal pavisam citas kvalitātes. Svaigs triepums jūtams Alfrēda Kalniņa akvareļos „Negaisa tuvošanās” (110) un „Remontā” (111).

Alekseja Jupatova zīmējums „XVII g. simtenī” (98) savas smalki punktētās technikas pēc, ar izsvērto kolorējumu nu gandrīz būtu pieskaitāms vairāk kādai no reproducējošo grafisko mākslu nozarēm nekā tīram zīmējumam. Precīzas, bet kompozīcijā sadrumstalotas un technikā cietas ir Fridolina Eglīša litogrāfijas. — Eduards Bauze, tušas zīmējumos „Nomale” (19 un 20), par iepriekšminēto vingrāks zīmējumā, bet neskaidri risina iekšējā satura jautājumus (stāstījumā). — Savādi atzīt, ka pie mums tīrās grafiskās mākslas (līdzīgi ofortam un ksilogrāfijai) attīstās it kā joņiem — brīžam veidojoties patstāvīgās, tikai grafiskām mākslām iezīmīgās problēmās, brīžam atrodoties pusceļā starp pielietojamo (rūpniecības) grafiku un parasto grāmatu ilustrāciju, šķiet, patlaban iestājies šis, otrs moments, kā to pierāda vai visi izcilākie ksilogrāfi: Aleksandrs Junkers, Ernests Mauriņš, Jānis Plēpis, Nikolajs Puzirevskis, un Pēteris Upītis. Zināmā izņēmuma stāvokli atrodas ofortisti Oļģerts Ābelīte, Voldemārs Krastiņš un Erna Bērziņa. Abi pirmie it kā aprakušies vecmeistaru tēchnlsko finešu studijās, kas gan var būt ļoti pamācošas, bet dažreiz bīstamas arī personīgās izpausmes gatavībai. Savus motīvus “llūkstes ainava” (23) un “Dārza stūris” (24) sirsnīgi apmīļojusi Bērziņa.

Baltais zvirbulis, kā arvienu plašākās tēlotāju mākslu izstādēs, arī I Latvijas PSR šo mākslu parādē ir rotmākslas, par ko, uz 3 m gara galda ar saviem labākiem eksponātiem atgādina: keramikā — E. Sīlis ar Pormali; audumos — E. Ūdris; pinumos — O. Kaza, bet grāmatsiešanā — A. Purmalis.

Kādas varētu būt izredzes nākotnē, apcerot sasniegumus un guvumus I Latvijas PSR tēlotājas mākslas izstādē? Beidzamos gados mūsu mākslas pārdzīvojušas sarežģītu iekšējas pārorientēšanās procesu. Acumirklī šīs pārkārtošanās būtība izteicas — cīņā par sociālistiskā reālisma principa uzvarām. Mākslas darbu estētiskām vērtībām jābūt nesaraujamām saitēm vienotām ar idejisku saturu. Tam būtu vēsturiski un laikmetīgi attaisnojumi. Citiem vārdiem, kā to kādā vietā izteicis galvenās tēlotāju mākslinieku pārvaldes priekšnieks V. Škvarikovs („Sovetskoje iskusstvo” Nr. 2 (737) — 1941. g.): „Padomju mākslinieku uzdevumu uzmanības centrā ir patiess jaunā salikuma, sociālistiskās sabiedrības salikuma cilvēka notēlojums. Tamlīdz, vēl arvienu svarīga paliek mūsu zemes pagātnes patiesā iztēle, cilvēces vēstures iztēle.” Un tālāk — „mākslas darbu idejiskais satvars savu īsteno izteiksmes spēka pakāpi sasniedz tikai tad, kad mākslinieks uzrāda pietiekami augstu līmeni formas izpratnē, kad tas ir sasniedzis zināmu meistarību. Tikai pilnīgās mākslas formās var ietilpināties lielas un skaistas idejas.” Kā redzams, tāds principiāls nostādījums mākslā pilnīgi izslēdz izrunāšanos par padomju reālistīgās mākslas it kā “oficiālo” raksturu, kas varētu nivelēt mākslinieku individualitātes, ierobežojot viņu radītājas spējas ar it kā nosacītu žanru un gleznošanas manieri. Zem sociālistiskā reālisma karoga var sadarboties mākslinieki ar ļoti dažādu radītāju impulsu salikuma nogulsnējumu.

—————————————————

Laikraksts „Latvietis“
Ceturtdien, 2024. gada 19. decembrī

Latvijas kolekcija
20. gadsimta sākuma Latvijas mākslinieku darbi no Malmes muzeja krājuma

Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru un Malmes Mākslas muzeju Zviedrijā no 2024. gada 14. decembra līdz 2025. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva un Kupola zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) noritēs izstāde Latvijas kolekcija, kas parāda 20. gadsimta sākuma Latvijas mākslinieku darbus no Malmes muzeja krājuma un tos papildinošus mūsdienu autoru jaundarbus.

1939. gadā Malmes Mākslas muzejam kā dāvinājums tika nodota Latvijas mākslas kolekcija – unikāls Latvijas mākslas momentuzņēmums starp diviem pasaules kariem. Darbu kopums – ainavas, portreti, klusās dabas un scenogrāfiju skices – iezīmē pāreju no 20. gadsimta 20. gadu modernisma eksperimentiem uz reālismu, kas bija raksturīgs 30. gadu Eiropas mākslai, un tematiski pievēršas Latvijas dabai un nacionālās kultūras cildinošām idejām, sabalsojoties ar Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma kultūrpolitiku. Līdz 1958. gadam kolekcija bija skatāma Malmes Mākslas muzejā, bet tad no pastāvīgās ekspozīcijas noņemta un nav tikusi izstādīta.

Ar mērķi turpināt kolekcijas izpēti un kontekstualizēt visu 47 darbu kopumu, sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (LLMC) 2022. gadā kolekcija no jauna, pilnā apjomā tika izstādīta Malmes Mākslas muzejā. Tagad pirmo reizi – 85 gadus pēc kolekcijas veidošanas sākuma – daļa mākslas darbu atgriežas Latvijā.

Rīgas izstādi papildina šodienas autoru redzējums – astoņi laikmetīgās mākslas jaundarbi, kas izceļ nepamanītos naratīvus Latvijas mākslas kolekcijā un komentē plašākus jautājumus, saistītus ar nacionālismu un nacionālas valsts dzimšanu. Mūsdienu mākslinieku darbi iekļauti Malmes Mākslas muzeja kolekcijā, kļūstot par Latvijas mākslas izlases laikmetīgu interpretāciju un paplašinājumu.

„Latvijas kolekcija Malmē gan aktualizē tā laika mākslinieku darbību un politisko situāciju Latvijā, gan aicina pārdomāt, kur, kā un vai Latvijas mākslas darbi pieejami ārvalstu muzeju kolekcijās un to stāsti – starptautiskiem skatītājiem,“ uzsver Inga Lāce, viena no trim izstādes kuratorēm.

Pētot un papildinot Latvijas kolekciju, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Malmes Mākslas muzejs un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veido jaunus saskarsmes tiltus, rosinot plašāku diskusiju par vārda brīvību un tās trauslumu, kā arī mākslas lomu sabiedrības ekosistēmā un politikā, muzeju kolekciju veidošanu un mākslinieku līdzdalību nacionālu valstu naratīvu formulēšanā, kultūras diplomātijā un valstu politikā.

Izstādi pavada publiskā programma, ietverot tikšanos ar projekta kuratorēm, sarunu par Latvijas mākslas darbu likteni Otrā pasaules kara notikumu ietekmē, starptautisku simpoziju par muzeju lomu un atbildību sabiedrībā 21. gadsimtā, kā arī radošo darbnīcu bērniem un vecākiem kopā ar mākslinieci Ievu Krauli-Kūnu. Februārī notiks mākslinieces Makdas Embaje (Makda Embaie, Norvēģija) performance-sarunu šovs Karnevāls, kas tapusi iedvesmojoties no Jāņa Tīdemaņa dinamiskās gleznas Karnevāls, un izstādes noslēguma koncerts sadarbībā ar komponistu Henriju Poikānu.

Izstādē piedalās:
• Mākslinieki no Latvijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Ukrainas, Igaunijas, Dānijas un Lietuvas: Ieva Epnere, Ieva Kraule-Kūna, Santjago Mostins (Santiago Mostyn) un Susanna Jablonska (Susanna Jablonski), Makda Embaje (Makda Embaie), Lada Nakonečna (Lada Nakonechna), Jānuss Samma (Jaanus Samma), Asbjerns Skous (Asbjørn Skou) un Anastasija Sosunova (Anastasia Sosunova).

Mākslinieki „Latvijas mākslas kolekcijā“ Malmes Mākslas muzejā:
• Jānis Aižēns, Augusts Annuss, Arturs Apinis, Jēkabs Apinis, Kārlis Baltgailis, Jānis Cielavs, Jānis Cīrulis, Elza Druja, Erna Dzelme-Bērziņa, Eduards Dzenis, Otomija Freiberga, Jāzeps Grosvalds, Arvīds Gusārs, Eduards Kalniņš, Kārlis Krauze, Valdemārs Krastiņš, Jānis Kuga, Ludolfs Liberts, Milda Liepiņa, Jānis Liepiņš, Jūlijs Madernieks, Marija Induse-Muceniece, Oskars Norītis, Jānis Plēpis, Janis Rozentāls, Pēteris Rožlapa, Arijs Skride, Oto Skulme, Uga Skulme, Janis Šternbergs, Arvīds Štrauss, Niklāvs Strunke, Erasts Šveics, Leo Svemps, Zelma Tālberga, Jānis Tīdemanis, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Johans Valters (Johann Walter), Vilis Vasariņš, Ernests Veilands, Sigismunds Vidbergs, Vilhelms Purvītis, Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns, Rihards Zariņš.

Izstādi organizē:
• Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Malmes Mākslas muzeju.

Izstādi atbalsta:
• Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Novum Riga Charitable Foundation, Zviedrijas vēstniecība, Danish Arts Foundation, krāsu ražotājs „Vivacolor“.

Izstādes kuratores:
• Inga Lāce, Lote Lēvholma (Lotte Løvholm), Solvita Krese.

Izstādes producente:
• Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Izstādes arhitekte:
• Līva Kreislere

Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja