Latviešu Ziņas – Latvian News 27.11.1946
ROSMES UN NEATLAIDĪGA DARBA LIELIE PANĀKUMI
Latviešu mākslas izstāde Eslingenā

Lai gan pilsskolā mākslas izstādei ierādītās telpas ir diezgan plašas, žūrijas komisijai tomēr nācās pildīt ļoti nepatīkamu uzdevumu un samazināt izstādāmo darbu skaitu. Šī paša iemesla dēļ arī Eslingenas māksliniekiem labprātīgi nācās atteikties no vienas da|as jau pieņemto darbu. Tā palika neizstādīti apmēram 100 eksponātu, atstājot izstādei 260. Rosme un neatlaidīgs darbs devis svētīgus augļus. Tik plaša mākslas izstāde vēl nav skatīta trimdā un liek atcerēties līdzīga veida sarīkojumus Latvijā.

Līdztekus mākslinieku un daiļamatnieku kuplajam sasniegumam, savus panākumus rāda ari mākslas studija un latviešu amatnieki, kuru darbs lietpratīgā vadībā devis ļoti iepriecinātājus rezultātus.
….
Erna Dzelme-Bērziņa sulīgā, mīkstā zīmuļa technikā tēlo ainavas ar īpatniem kokiem un ekspresīvas būtņu sejas. Arī viņai dzīves apstākļi iegrozījušies nelabvēlīgi un smagā novirzē, bet mākslinieka gars paliek nenomākts.

Anšlavs Eglītis sniedz divas ainavas, kurās strāvo Virtembergas kalnu atmosfaira un kas ir savdabīgi interesantas savā zaļajā noskaņojumā. Līdz ar to izveidojas kāda īpatna ainava mākslinieka skatījumā.
————————————————————–
Latviešu Ziņas: Latvian News 14.05.1947
Iznākušas mākslinieces Ernas Dzelmes tautiskās pastkartes. J. Dzelmes apgādā (14a) Fellbach, Vorderestr. 9. Dāvanām. Mākslas amatniecības izstrādājumi: kokgriezumi, intarsijas,
————————————————————–
Austrālijas Latvietis 28.01.1952
MĀKSLAS SKATE GRĒTĀ
-rs.

Skaistu svētku dāvanu grētiešiem bija sagādājusi grafiķe Erna Dzelme-Bērziņa ar savu darbu skati Grētas nometnē. Visā klusībā paveikts darbs, kas pelnī patiesu atzinību un ievērību. Skati atklāja nometnes direktors Martins, cildinātājus vārdus mākslinieces uzņēmībai un enerģijai teica nom. slimnīcas dir. Dr. Merfijs. Izstādīto darbu tepat pussimts, kuru lielākā daļa radusies Eiropā — Vācijas trimdas laikā. Sevišķi izcēlās Austrijas ainavas ar masīvajām kalnu grēdem, kas tvertas mākslinieces agrākās dzīves vietas tuvumā. levērības cienīgas arī galvas studijas, portreti un linoleja griezumi. Redzējām arī darbus, kas radušies pēdējā laikā Austrālijā, to skaitā darbus, kas godalgoti apkārtējo pilsētu austrāliešus mākslas skatēs. Izstāde bija atvērta vairāk par nedēļu un to apmeklēja gan nometnes iedzīvotāji, gan austrālieši no tuvākas un tālākas apkārtnes. Skati slēdzot, māksliniece izteicās:

„Izstādi rīkoju atvadoties no nometnes, lai mēģinātu ierosināt tos, kas man ticējuši un lai saklausītu, vai jaunās dzimtenes ļaudis būs grafikas cienītāji. Ar skates panākumiem esmu apmierināta. Bija daudz atzinīgu vārdu un viena otra patīkami pārdomās nogrimusi skatītāja seja. Atradu arī, ka tepat Sidnejā strādā mūsu figūralists Medenis, kam bija gadījies atvaļinājums Grētā tieši manas izstādes laikā. Akadēmijas kolēgas vārdi par galvu zīmējumiem un linoleja griezumiem deva to mierinātāju saprašanās sajūtu un vēlēšanos iet tālāk, ko arvien dod īsta kolēgas kritika. Žēl, ka nevaru atrast visus vajadzīgos materiālus ofortiem, kas jau kopš akadēmijas beigšanas 1932. g. un pēc Beļģijas mākslas akadēmijā pavadītā semestra 1939 g. ir mana mīļākā grafikas technika. Trūkst piemērotas cinka plates. Nedaudzās plates, ko nabadzīgā Vācijā tomēr atradu un tagad biju sagatavojusi augstā adatā, nevarēju izstādei nospiest. Arī kopējas darbs slimnīcā neļāva pietiekami brīva laika. Kaut kur tomēr atradīsies, radīsies arī nospiešanas iespējas un nākošā reizē būs vairāk ofortu. Ja tikai būtu laika strādāt, šī nākošā reize varētu būt jau ļoti drīz: izstādes telpas Maitlendā piedāvā pēc pāris mēnešiem. Tāpat varētu rīkot izstādi Ņūkaslā. Abās šajās pilsētās mākslai tuvus laudis paziņas ieguvu gadskārtējās mākslas skatēs, kur piedalījos, ar saviem darbiem, portrejā un melnbaltā dabasskatā gūstot viņu speciālās, pirmās un otrās godalgas. — Labāk tomēr iet pamazām un, pelnot maz vai daudz, zīmēt tomēr tikai tā, kā pašai patīk. Prātīgs vīrs — austrālietis gan deva padomu — peļņai taisīt akvareļus, ātri, pa vienam kokam uz katra, jo ar nopietnām gravīrām daudz nepelnīšot, vismaz tik ilgi, kamēr kļūšot slavena…”

Gribas vēl atzīmēt mākslinieces apbrīnojamo enerģiju un darba prieku: viņa ne tikai tura rūpīgi savu ģimeni, kurā aug divas meitas, strādā algotu darbu un atrod laiku zīmēšanai, bet jau [..] ilgāka laika ir noorganizējusi un vada nometnē arī mūzikas-klavieru studiju, kurā mācās vairāki desmiti bērnu.

Vislielāko atzinību par veikto līdz ar sirsnīgu Grētas latviešu paldies!
—————————————————————–
Latvju Sieviete Nr.7. 01.07.1952
Ciemos pie Austras Ogules
Jānis Kalmīte

Hilda Vīka un Nora Drapče laikam gan būs pirmās latviešu gleznotājas sievietes līdz pat tam brīdim, kad, nodibinoties mūsu pašu Mākslas akadēmijai, tajā pulcējās, mācījās un tapa mākslinieces, daudz viņu: Marija Muceniece, Erna Geistaute, Veronika Janelsiņa, Anna Dārziņa, Anna Zariņa, Erna Bērziņa, Margarita Kovaļevska, Elza Druja, Ludmila Krastiņa, Dagne Dzene, Austra Ogule. Bija vēl daudz citu, bet to vārdus vairs nezinu — tās dzīve aiznesa kaut kur citur. Varbūt tām pietrūka spēka.
——————————————————–
Austrālijas Latvietis 19.01.1953
KULTŪRAS DIENU MĀKSLAS UN DAIĻAMATNIECĪBAS IZSTĀDĒ
SKATS KULTŪRAS DIENU MĀKSLAS IZSTĀDĒ LUT. NAMĀ
izstādes atklāšanas dienā.
J. Sarma.

Latviešu mākslinieka dienas tagad aiziet nenozīmīgā un pelēkā tukšumā. Viens, visu aizmirsts un pamests, tagadējai dzīvei it kā lieks, viņš līdzi visiem citiem cīnās par savu fizisko eksistenci. Neviens nedomā par to, ka māksliniekā meklējams kāds mūsu nākotnes kultūras potenciāls spēks, kuru nespēj radīt ne politiķu klaigāšana, ne arī bagātnieka naudas maks, bet tikai garīgi eksistentas personības. Ir grūti, gandrīz neiespējami māksliniekam šādos apstākļos domāt par kādu jaunu problēmu meklēšanu vai risināšanu. Tomēr tas, tāpat kā visos laikos, ir un paliek uzdevums, kuram jāseko ikvienam māksliniekam, ja tas negrib noslīkt nenozīmībā. Tāpēc arī tagad, kad Melburnas kultūras dienas bija devušas izdevību diviem desmitiem latviešu mākslinieku parādīt savu darbu kopējā skatē, vispirms gribējās redzēt ne sekošanu labiem paraugiem, bet vairāk tīra krāsu prieka (trafarētiskajās puķēs vispirms) un kaut arī maldīšanos, tad tomēr meklēšanu problēmu pasaulē un beidzot mīlestību pret konkrētību, kas visos laikos bijusi mākslai dzīvības devēja.

Pieejot izstādītajiem darbiem ar šādām domām un vēlēšanos saprast, kas katrā no tiem vairāk vai mazāk panākts vai iegūts, jāsaka, ka Ojārs Bisenieks gleznojis pietiekami svaigu Kluso dabu un arī puķes. Par portretu nevar teikt to pašu. Ernas Dzelmes trīs sangvīnā zīmētās bērnu galviņas gribētos nosaukt par maziem meistardarbiem. Loti žēl, ka māksliniece šo reiz nebija rādījusi savus ainavu asējumus. Gunārs Jurjāns, kura Kallas patīkamas ar kluso, intīmo sirsnīgumu, savu labāko devis mazajā krāsu ziņā ļoti labi izplānotajā guašā. Jānis Kalniņš izstādījis 4 akvareļa studijas. Sigurds Kalniņš devis droši konturētus grebumus un labu pasakas ilūstrāciju.
…
Diezgan lielais izstādes apmeklētāju skaits (žēl, ka tiem nebija iespējams apskatīt izstādītos darbus, turot rokās katalogu latviešu valodā) iepriecina. Bet tas, ka to starpā bijis tik maz tādu, kas vēlējušies paņemt no izstādes sev līdzi uz mājām ko vairāk nekā tikai savus vērojumus vai iespaidus, mazliet skumdina. Taču, paldies Dievam, tautiešu skaitā ir jau krietns daudzums tādu, kuriem pieder nevien četras, bet pat četrreiz četras un vēl vairāk sienu, pie kurām viens otrs izstādes darbs būtu varējis atrast sev paliekamu vietu. Ar to, protams, nebūtu cēlusies sienu vērtība, bet gan vairojusies kāda cita manta, ar kuru mēs allaž mēdzam lepoties.
————————————————————–
Austrālijas Latvietis 06.06.1953
Grafiķe Erna Dzelme-Bērziņa
J. Sarma

Erna Dzelme-Bērziņa dzimusi Vidzemē, Ļaudonas pagastā un pēc Madonas ģimnāzijas nobeigšanas ieguvusi mākslinieces izglītību Latvijas mākslas akadēmijā, kuru atstāj 1932. g. ar mākslinieces-grafiķes grādu. Jau akadēmijas laikā viņai rodas iespēja apmeklēt Parīzi.

“Guvu tur Vakareiropas kultūras svētību un lielāko ticību sev un Latvijas mākslai,” māksliniece saka. Pēc akadēmijas nobeigšanas viņa no jauna dodas studiju ceļojumā pa Eiropu, kur vēro Berlīnes, Drēzdenes, Prāgas, Briseles un Parīzes mākslas krātuves. Atpakaļceļā viņa apmetas Antverpenē, lai papildinātos turienes karaliskajā akadēmijā. Šeit ikvienas zemes pilsonis, ja vien tas beidzis akadēmiju, var par brīvu izmantot telpas un profesoru aizrādījumus, šeit strādādama, jaunā māksliniece daudz iegūst delikātajā asējuma mākslā, ko izvēlējusies sev par arodu.

„Bet visai ilgi es negribēju ārzemēs kavēties,” viņa turpina savu stāstījumu, „jo bija taču jāpārstrādā tas, kas akadēmijā iegūts vai arī zaudēts. Protams, arī naudas nebija tik daudz, lai te varētu ilgi uzturēties.” — Bet kaut arī ieguvusi bagātu zināšanu un vērojumu krājumu, viņa vēl nevar nomierināties un pēc laiciņa dodas jaunā ceļojumā, šoreiz uz Igauniju un Somiju, jo grib iepazīties ar mūsu ziemeļkaimiņu mākslas dzīvi.

„Toreiz jau šiem ceļojumiem bija citāda vērtība nekā tagadējai klīšanai pa pasauli,” viņa saka, „bet… var jau būt, ka kādreiz pratīsim izvērtēt arī šī laika apkārt klejošanas nozīmi.”

Atgriezusies no šī ceļojuma, māksliniece atrod maizes darbu un kļūst skolotāja Ilūkstes ģimnāzijā. Tā ir tālā Latvijas nomalē un, še dzīvojot, grafiķe var savus darbus veidot tikai uzmetumos, jo izstrādāt tos attiecīgā technikā iespējams tikai Rīgā. Tas nu jādara skolas brīvlaikā. Un māksliniece to arī dara, un taisni šai Ilūkstes laikmetā rodas viņas lielie skaistie ainavu asējumi, kurus varēja redzēt Daugavpils latviešu mākslinieku izstādēs, Zaļās Vārnas skatēs Jelgavā un Kultūras fonda izstādēs Rīgā. Kur tagad visi šie jaukie darbi?

„Kādi no tiem ir Malmes mūzejā Zviedrijā, daži bija arī Tukuma mākslas muzejā bet visi citi palika kādā Vidzemes vecainē, kad pār mums lija Ērgļu kauju ugunis…” — ir rezignētā atbilde.

Trimdas apstākļos Vācijā tikpat kā nav iespējams strādāt, mazākais ne tai technikā, ko māksliniece izvēlējusies. Jāapmierinās ar sliktu papīru un krāsainiem zīmuļiem. Pie tam arī šis darbs nav sistemātisks, bet gadījuma rakstura. Kādu laiciņu gan rodas izdevīgāki apstākli, jo Sillenbuchas nometnē saradusies „grupa zīmētkāru ļaužu”, ar kuriem kopā nu varētu strādāt. Bet — šo likteņa labvēlību pārtrauc skrīnings: māksliniece bez atļaujas pārgājusi zonas robežai… Tomēr arī šais apstākļos kaut kas ir panākts, jo E. Dz.-Bērziņas darbi ir redzami 2 Eslingenas izstādēs.

Austrālijā grafiķe nodzīvojusi jau trīs gadus. Līdzi citiem viņai jāiekļaujas jaunajā dzīvē, jāsāk “nurses” gaitas Grētas nometnes slimnīcā, bet vēlāk jāiepazīstas ar farmera priekiem un bēdām. Tak jau laikam tāpēc, lai attaisnotu veco parunu, kas bija jāmācās pirmskolā: Cilvēka mūžs raibs kā dzeņa vēders!

Bet kaut tas arī tā, māksliniece nav zaudējusi savu sīksto ļaudonietes neatlaidību un turpina strādāt tais retajos vaļas brīžos, kurus spēj atlicināt. Viņa rādījusi savus darbus Sidnejas austrāliešu mākslas izstādēs, Ņūkaslas un Maitlandes mākslas skatēs, gūstot tur godalgas un cildinātājas atsauksmes austrāliešu presē. Zināms, ir arī gadījumi, kad mākslinieces darbi redzēti “upside down”…

Grafiķe E. Dz.-Bērziņa ir ļoti skopa atklājumos par savu dzīvi un darbu, tā kā mums tikai ar pūlēm izdevies uzzināt, ka viņa kalpojusi vairākām mūzām, starp citu mācīdama mūziku un vadīdama mūzikas studiju. Viņa ari daudz rakstījusi Latvijas laika žurnālistikā par mākslas un kultūras lietām. Lai nu viņa neņem ļaunā, ja mēs šo to no viņas dzīves esam knipsējuši. Ar to mēs vispirmā kārtā esam gribējuši stiprināt saites pa visu kontinentu izkaisīto latviešu gara darbinieku starpā, un — otrs — rādīt jaunajiem mākslas adeptiem, kas dažreiz baidās jau no skarbāka vārda, ka mākslinieka mūžs ir zaudējumu, atteikšanās un neatlaidīga darba mūžs, kas pārvarams tikai ar drosmi un neatlaidību.

“Ak. es dotu nezin ko, lai gūtu kaut vienu pusgadu brīvības darbam, īstai darba dienai!…” — māksliniece beidz savu stāstījumu. Mēs no visas sirds novēlām viņai šo darba dienu jo drīzi sagaidīt.

[Photos
E. Dzelmes-Bērziņas — Lasītāja. (drawing of girl’s jead)
E. DZELME-BĒRZIŅA (passport photo)]
—————————————————————-

Austrālijas Latvietis 07.11.1953
IZNĀKUSI UN DABŪJAMA VISAS LATVIEŠU GRĀMATNĪCAS AUSTRĀLIJAS LATVIEŠA GADA GRĀMATA 1954. gadam

SATURĀ:
Kalendārijs ar latviskām vārda dienām, sūtņa Kār|a Zariņa ievadvārdi — Lai netrūkst e||as mūsu traukos, Teodora Tomsona Pusdzejolis, Jāņa Sarmas Trioleti, Raita Birkmaņa Donkichots, Oļģerta Rozīša Mantojums, Māras Kalnietes Pusnakts Variācijas, Teodora Tomsona Negantnieka gals, Ellas Kreišmanes Brauciens pa Sarkano jūru, Raita Birkmaņa Dziesma par suni, Kārļa Ābeles Rīga starp revolūciju un pirmo pasaules karu, Paula Jureviča Divas pasaules, Edgara Dunsdorfa Latvju tautas ienākums starptautiskā salīdzinājumā, Jāņa Sarmas Latviešu tēlotājas mākslas Austrālijā, Pētera Elsiņa Piezīmes par latviešu teātri Austrālijā, Ed. Šmugaja Mūsu trimdas skolas, Arv. Kripēna Austrālijas latviešu apvienība, Lilijas Dunsdorfas Ko lasa latvieši Austrālijā, Arn. Šmita Sajūsma un rekordi, Jāņa Baltaka Austrālijas skolu sistēma, Dr. A. Eikena Veselības kopšanas problēmas Austrālijā, adrešu saraksts. Tekstā vai uz ats. lapas Sigurda Kalniņa, Ernas Dzelmes-Bērziņas, Kārļa Medņa, Valdemāra Branta, Margaritas Stīpnieces, Reiņa Zustera un Gunāra Jurjāna gleznu un grafiku reprodukcijas.

Gada grāmatas apjoms šogad palielināts uz pusi, tā aptver 8 iespiedloksnes, iespiesta uz ļoti laba papīra, Sigurda Kalniņa zīmētu vāku divkrāsu izpildījumā un maksā 9 šiliņi 6 pensi. Pasūtinot tieši apgādam, piesūtīšanas izdevumus sedz apgāds.

Grāmatas metiens ir ierobežots, tādēļ pasūtināt savu gada grāmatu 1954. gadam jau tagad. Nosūtīta draugiem un paziņām aizjūrā, Austrālijas Latvieša Gada grāmata 1954. gadam būs jauks Ziemsvētku sveiciens, kas dos ieskatu Austrālijas latviešu gara dzīves sniegumos. Grāmata pieprasāma ikvienam latviešu grāmatgaldam vai tieši apgādam: —
AUSTRĀLIJAS LATVIETIS,
————————————————————–
Austrālijas Latvietis 27.02.1954
MĀKSLAS SKATE SIDNEJĀ
U.A. [Uldis Āboliņš?]

Ernas Dzelmes-Bērziņas grafiskos darbus redzējām 14. februāra literārā vakarā Sidnejā. E.Dzelmes-Bērziņas iemīļotā technika un stiprā puse ir asējums. Šai technikā šoreiz, diemžēl, redzējām tikai divas pamazas ainavas un arī ne pašas labākās. lepriecina turpretī apstāklis, ka māksliniece tagad pievērsusies linogriezumam. Divi redzētie darbi būtu lielāka mēroga izstādes cienīgi. Gribētos lūgt autori turpināt tieši šo asi robežoto melnbalto laukumu techniku, jo tā vislabāk šķiet liekam lietā viņas plašo pieredzi un zināšanas grafikā.

Studijās sangvīnā, sēpijā un grafītā mazliet traucēja saraustītā darbu izlase. Daži manieriskā vienkāršotā tvērumā (Kaķēni) blakus ātrām, nejaušām dabas skicēm bez pārdomātas kompozīcijas. Bet ari šeit daži darbi bija ievērības cienīgi. Cerēsim, ka māksliniece turpmāk spēs vairāk atlicināt laika savai mākslai un darīs mūs bagātākus tieši grafikā.
————————————————————–
Austrālijas Latvietis 13.03.1954
LASĪTĀJU VĒSTULES
TIKAI DAŽAS STUNDAS
Z., Sidnejā

Literārajos vakaros Sidnejā pēdējā laikā skaists papildinājums ir Sidnejas un apkārtnes gleznotāju darbu skates. Pēdējās izstādēs, kas veltītas Ulža Āboliņa un Ernas Dzelmes-Bērziņas darbiem, atkal tomēr bija iekārtotas tikai dažām stundām. Tāpēc vērtīgos darbus iespēja vērot nelielam skaitam tautiešu.

Gribētos, lai vismaz tad, kad literāros vakarus rīkos Sidnejas latviešu jaunajā namā, gleznu skates paliktu vēl dažas dienas arī pēc literārajiem vakariem.
————————————————————-
Austrālijas Latvietis 05.02.1955
KRĀSAS TRIUMFS
LATVIEŠU MĀKSLAS IZSTĀDE SIDNEJA
Prof. Maksimilians Feuerrings

Šķiet, ka franči atraduši īsto vārdu visas Eiropas mākslas rakstura izteikšanai, šis burvju vārds ir: „L’échantillonage du spectre solaire”, citiem vārdiem — mākslā vienīgais nozīmīgais lielums ir krāsas skaņa, šai krāsas triumfa gājienā ir piedalījušās visas Eiropas tautas, ieskaitot latviešus, un šo skaisto tradīciju rūpīgi kopj ari nelielā latviešu mākslinieku grupa, kas rīkoja kopēju izstādi Dēvida Džonsa galerijā Sidnejā.

Grupas locekļi ir jauni mākslinieki, kas tikai vēl meklē savu īpatnējo stilu. Viņus visus vieno kopēja sajūsma par krāsu un formu sintēzi. Šī sajūsma ir īsti jauneklīga un tajā vairāk nozīmes ir pirmajam tvērumam nekā sekojošam rūpīgam izpildījumam, šī iemesla dēļ izstādei ir vairāk improvizācijas un uzmetuma iespaids. Kā izstādītāji, tā publika apzinās ka šis ir tikai ceļa sākums, ka ceļš vēl ir garš un nāksies mest vēl daudz līkumu līdz mērķa sasniegšanai. Par spīti tam, šis sākums ir pievilcīgs un arī slavējams, jo jāatceras, ka izstādes darbi radušies gandrīz vienīgi brīvajā laikā pēc maizes darba.

Gatavākais izstādītāju vidū ir Uldis Āboliņš.
….
Ernas Dzelmes-Bērziņas un Jura Dukura grafikas darbi melni baltajā tonī sasniedz to standartu, kas Eiropā būtu pašsaprotamība.
—————————————————————-
Laiks 26.01.1955
MĀKSLA UN MĀKSLINIEKI

Sidnejas latviešu gleznotāju kopēju darbu skati ar vairāk nekā 100 darbiem atklāja 19. janvārī Sidnejā, Austrālijā. Skate ilgs līdz 28. janvārim. Piedalās Erna Dzelme-Bērziņa, U. Āboliņš, J. Dukurs, Dž. Krīvs, H. Sils un R. Zusters.
—————————————————————
Austrālijas Latvietis 19.02.1965
Viens no trim talantiem
E. ĶIKURES-DZELMES GRAFIKAS SKATE SIDNEJĀ
Uldis Āboliņš

Sidnejas latviešu teātra literārā sekcija savas kārtējās gleznu skates latviešu namā šogad sāka ar Ernas Ķikures-Dzelmes grafikas Izstādi, ko, klātesot pulciņam mākslas cienītāju, atklāja SLT režisore Lija Gailīte. Pieminot E. Ķikures-Dzelmes trīs, talantus, runātāja atgādināja, ka autore beigusi Latvijas mākslas akadēmijas grafikas klasi, bet trimdā pievērsusies ari literatūrai. Bez tam E. Ķikure-Dzelme vēl paspējusi akadēmiski izglītoties ari mūzikā — klavieru spēlē.

Mākslinieces pirmā izstāde Sidnejā ir kā spogulis viņas beidzamo 20 gadu darbībai grafikas laukā. Ar tik lielā laika sprīdī darinātu klāstu ir pagrūti panākt viengabalainu izstādi. Redzējām gan ofortus, gan vienkāršus zīmējumus, tušas mazgājumus un linoleja griezumus. Jaunu virzienu neietekmēta, E. Ķ.-Dz. savus darbus darina izjusti, reālisma un impresionisma garā. Vācijas laika zīmējumu vairums — no dabas zīmētas ainavas. Sangvīnā darinātas guļošo bērnu skices ir akadēmiskas, bet pēdējā laikā darinātās impresijas “caur logu” — daudz brīvākas.

No ofortiem švīkājuma (aukstās adatas) technikā vislabāk patika Nr. 6 — Sidnejas osta. Vispār šiem darbiem ir vairāk tīras noskaņas un gleznieciska saliedējuma. Labi patika E. Ķ.-Dz. techniski vingrie linoleja griezumi. Salīdzinot ar viegliem zīmējumiem, šie darbi likās smagnējāki. Vienkāršs, bet ļoti labs darbs ir Nr. 30 — bērna ģīmetne. Dinamiskāki un reālai videi vairāk atraisīti ir melnās tušas mazgājumi. Bagātā faktūrā izteiktas, šīs ilustrācijas liekas daudz spēcīgākas par pārējiem darbiem.

Trimdas latviešu grafika nevar lepoties ar raženu uzplaukumu, arī E. Ķikure-Dzelme savos agrākajos darbos šķiet vairāk tikai grafikas mīļotāja, neradot neko tādu, kas iezīmētu pagriezienu jeb rakstura maiņu latviešu grafikā. Taču viņas beidzamā laika darbi, sevišķi tušas mazgājumi, ir jau radoši — kreatīvi darbi, kas parāda autores īsto varēšanu.
————————————————————-
Austrālijas Latvietis 25.08.1967
Lieli un mazi notikumi
(E. P.)

Sidnejas sieviešu rokdarbnieču kopas dalībnieces 6. aug. sanāksmē sekretāres Veronikas Krimas mājā Pendle Hillā pirmo reizi piesprauda zeltkaļa E. Polikēviča kaldinātās jaunās kopas nozīmes. Priekšniece Elvīra Palava paskaidroja nozīmes — saktiņas veidojumu kurā ir 4 Māras koki un 4 burti: SRKS — Sieviešu rokdarbnieču kopa Sidnejā, bet šais burtos varam izlasīt ari citas nozīmes, piem. — Sirdis ar rokām kopā lai sienam, spēks ir roku kopībā ar sirdīm, Sadodoties rokās un kopā strādājot. — Šis ir kopas septītais darba gads. Kopš 1961 gada kopā aktīvi darbojas Arvīda Brūvere, Austra Eichmane, Velta Kieinberga, Irma Līce, Valija Rakūna un Marta Renbuša, bet vēlākos gados iestājušās Vera Kanča, Veronika Krima, Marta Krima, Emma Ozoliņa, Elvīra Palava, Lilija Herlinga-Bogdanova, Valija Mikolaja, Vija Mikolaja, Marija Nāzare, Olga Paula, Zelma Rone, Alise Veide, Anna Apine, Irma Berķe, Elza Birstiņa, Erna Dzelme, Aina Lide, leva Trankele, Ludviga Žagara, Lidija Berga, Elza Cilinska, Lilija Felmane, Olga Pijola, Elvīra Zemīte. Kā padomdevējas rokdarbu gatavošanā darbojas M. Renbuša, V. Rakūna, A. Apīne un E. Dzelme. Sanāksmes dalībnieces apsprieda arī programmu savam gadskārtējam sarīkojumam 17 septembra pēcpusdienā — darba skatei ar priekšnesumiem, tērpu parādi un pēcpusdienas tēju. Priekšnesumu daļā šogad paredzēts senlatviešu vakarēšanas uzvedums Azandas ciema ļaudis Anitas Apeles iestudējumā ar Mārtiņa Siliņa dziesmām, Jāņa Svilāna dekorācijām un Valentīna Bikšes apgaismojumu. Tērpu parādē bez pašdarinājumiem piedalīsies arī modistes Māra Milta un Marga Viese ar saviem darbiem.

————————————————————-
Austrālijas Latvietis 03.03.1967
IEDERĪBAS UN SARĪKOJUMI SIDNEJA

4. martā pl. 18.15 latviešu namā Sidnejas grafiķu izstādes atklāšana. Piedalās Astra Lāce, Vija Spoģe, Erna Ķikure-Dzelme, Mārtiņš Gauja un Juris Dukurs.
————————————————————-
Austrālijas Latvietis 27.10.1967
Septītais koris
AL 8. rakstnieku dienu raibie sīkumi Sidnejā
A. D

Patīkamu kuriozitāšu skati varēja vērot Sidnejas latviešu nama foajē. Pie ieejas karājās 4 Ulža Āboliņa eļļas gleznas, gar kurām visilgāk kavējās Miķelis Ģeņģeris un smīnēja. Mārtiņš Gauja ar savām grafikām bija uzmeties par pasaules lāpītāju, satirīzēdams moderno skulptūru, īsās kleitas, jauniešu skaļos orķestrus. Izcili retumi bija Mārtiņa Siliņa rotatora nejaušības technikā veidotais grafiskais darbs un māc P. Laiviņa akvarelī gleznotais zirgs un bībeles pants. Erna Ķikure un Jānis Svilāns, salīdzinot ar agrākām skatēm, nesniedza neko jaunu, toties Dž. Krīva trīs grafikās varēja saskatīt 21 plikni un desmitiem numuru un burtu. Elga Leja reprezentējās ar vēl nenožuvušiem gleznojumiem Meditācija un Politika.

————————————————-
Tilts 01.03.1968
ČETRAS DIENAS LITERATŪRAI
Kanberietis

Piektā kontinenta latviešu literāti laikā no 29. sept. līdz 2. oktobrim pulcējās gadskārtējām rakstnieku dienām Sidnejā. Skaitā astotās pēc kārtas, tās pulcināja kuplu autoru skaitu un arī bija ļoti labi apmeklētas, ka rīkotāji varēja segt visus ceļa izdevumus citpilsētu viesiem.
[…]
Lirikas un prozas sarīkojumā piedalījās 15 autori. Dzeju skandēja Kārlis Ābele, Erna Ķikure, Eduards Silkalns, Raits Birkmanis, Karmena Kurzemniece, Māra Kalmane, Juris Krādziņš, Elga Leja un Jānis Svilāns. Ar prozas darbiem reprezentējās — Mintauts Eglītis, Erna Lēmane, Oļģerts Rozītis, Osvalds Lācis, Baiba Metuzāle un Jāņa Sarmas noveli lasīja SLT aktieris K. Gulbergs. Jāatzīmē, ka O. Rozīša darbu lasīja Lija Gailīte ar Uldi Siliņu, bet O. Lāča — Vera Dūte. Svaigākus vējus ienesa R. Birkmanis un M. Kalmane dzejā, bet daiļprozā — O. Rozītis un 82 gadus vecais J. Sarma.
[…]
Nama gleznu salona sienas pildīja neierasta izstāde — “Redaktori un kritiķi glezno” (SLB priekšn. M. Siliņš, māc. P. Laiviņš, rakstniece Erna Ķikure-Dzelme, dzejnieks Jānis Svilāns, kritiķi — Uldis Āboliņš, Mārtiņš Gauja, Džems Krīvs un liberāļu partijas kandidāte parlamenta vēlēšanām Elga Rodze-Ķīsele-Leja.).
Ļoti asprātīga izvērtās fotogrāfa Viļa Motmillera foto izstāde „Jaunās grāmatas” (neesošu grāmatu vāki, kas saistās ar aktualitātēm) un satīrisku foto attēlu izstāde.
[…]
Rīcības komitejā darbojās Spodris Klauverts. Dr. Lūcija Bērziņa-Felsberga, Mint. Eglītis, Aleksandrs Zariņš, Juris Krādziņš u.c.
————————————————————–
Austrālijas Latvietis 39.08.1969
Neparasta “gleznu” skate
TĀDA NOTIKS AL 10. RD LAIKĀ MELBURNĀ

Austrālijas latviešu 10. rakstnieku dienās no 31. oktobra līdz 2. novembrim Melburnā notiks arī “gleznu” izstāde, kurai darbi lūgti rakstniekiem un žurnālistiem, cerot to vidū sagaidīt arī kādu izstādītāju „ar vārdu”, un redzamie darbi būs pārdodami, — informē RD rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Sproģis. Austrālijas latviešu literāro autoru vidū tāds “gleznotājs ar vārdu”, pirmēram, ir rakstnieks Jānis Sarma, tad sidnejiete Erna Ķikure un varbūt vēl kāds.

———————————————————-
Austrālijas Latvietis 20.02.1970
MĀTE UN MEITA
ERNAS DZELMES UN DZIDRAS DZELMES KOPĪGA GLEZNU SKATE SIDNEJĀ
A. Z. [Aleksandrs Zariņš]

Sestdien, 28. februāri, pirms Kaleidoskopa izrādes, Sidnejas latviešu nama foajē atklās Ernas Dzelmes — mātes un meitas Dzidras Dzelmes kopējo darbu skati.

Dzelmes dzīvo Volongongā, bet pagājušā gadā ciemiņi velti klaudzināja pie Kroņa ielas namiņa, jo māte bija devusies apciemot vecāko meitu Inesi Eiropā, bet Dzidra, no darba brīvajās stundās, droši vien, atpūtās jūrmalā. Šogad namiņā ir atkal dzīvība. Dažreiz skan klavieru spēle, dažreiz jauniešu smiekli un disputi, bet parasti ir lauku klusums un gala logā, kas atver plašu skatu pāri okeānam, var redzēt sēdam sievieti lasām vai arī rakstām. Tā ir Erna Dzelme, stāstu grāmatas Mūsu kaimiņš autore, grafiķe, mūziķe.

E. Dzelme ir runātīga, labprāt atklāj izjūtas, bet ja nojauž, ka teikto varētu atklāt laikraksta lasītājam, kļūst kautrīga. “Nekas nav nācis klāt,” pēdējā apciemojumā, jautāta par izstādes darbiem latviešu namā, viņa saka un piebilst, ka tā būšot galvenokārt meitai izstāde. Dzidra Dzelme beigusi Ņūkaslas mākslas skolu un skolotāju institūtu un tagad Vorilas vidus skolas audzēkņiem mācot zīmēšanu un mākslas vēsturi, bet atliekot maz laika īsti pieķerties gleznošanai. “Dzidras mīļākā technika ir eļļa un viegla roka zīmējumiem. Darbi izmētāti visās istabās, bet kas tos ielogos? Foajē izstādēm labi piemērots un neprasa noteiktu darbu skaitu. Piepalīdzot izstāžu vadītājam Krūmiņam, ceram, ka viss būs labi.” 

Ārzemju ceļojumā daudz prieka un skaistu atmiņu nesusi tikšanās ar draudzeni, Beļģijas karaliskās akadēmijas profesori Annu Zariņu Briselē. Tā bijusi vienīgā plānotā tikšanās un rosinājusi padomāt par grafikas darbu.

Ceļojums pa Vāciju. Austriju, Šveici. Itāliju, Franciju, Angliju un Kanādu ir cits stāsts. Par to pēc kopējās skates.
—————————————————————-
Austrālijas Latvietis 13.03.1970
Divpusīga skate
ERNAS UN DZIDRAS DZELMES GLEZNU IZSTĀDE SIDNEJĀ
M. Gauja

Pēc ilgāka pārtraukuma SLT literārā sekcija savu kārtējo gleznu izstāžu ciklu atjaunoja 28. februāri ar dubultizstādi: Ernas Dzelmes un Dzidras Dzelmes grafiku un gleznu parādi.

Erna un Dzidra Dzelmes ir māte un meita, un izstāde ir savdabīgi īpatnēja ar to, ka tā spilgti un uzskatāmi reprezentē divējas dažādas mākslinieciskas attīstības un pieejas.

Erna Dzelme beigusi Latvijas mākslas akadēmiju 1929. gadā ar grafiķes diplomu, papildinājusies Francijā un Beļģijā. Viņai aiz muguras bagāts un ražens darba cēliens, gan tikai pagātnē un dzimtenē. Trimdā māksliniece klusē un pašreizējā skatē rāda tikai 8 darbus. Arī tie, acīmredzot, nav pēdējā laikā darināti un ir tikai sīks atspīdums no tā lielo grafiku cikla, kuru māksliniece savā laikā rādīja dzimtenes izstādēs. No izstādītajiem darbiem recenzentam patika Austrija un Ilūkste.

Dzidra Dzelme māksliniecisko izglītību guvusi Austrālijā. Te dominējošais modernisms arī viņai uzspiedis savu zīmogu, tāpat kā lielākajai daļai Austrālijas mākslas skolu audzēkņu.

Ir interesanti, bet reizē arī bēdīgi vērot, kā jaunie Austrālijas mākslinieki adoptē šo, jau savu laiku pārdzīvojošo, bezpersonisko abstraktismu akli sekojot tā principiem, upurējot tam savu īpatnību, savu māksliniecisko rokrakstu, un meklējot mākslu tur, kur tās nav. Žēl, ka arī Dz. Dzelme šai ziņā nav izņēmums. Žēl jo vairāk tādēļ, ka jaunajai māksliniecei ir talants, labas zīmētājas dāvanas. Viņas skicēs tas parādās visspilgtāk, tur jau pavīd īpatni, savdabīgi vaibsti. Tiem vajadzētu sekot, tos vajadzētu izkopt, radīt pašai savu rokrakstu. Darbos Domas, Meitene ar puķi Dz. Dzelmei tas pa daļai jau izdevies. Visumā tomēr skolā ietrenētais un jau piesavinātais “isms” dominē, nepieļaujot sava rokraksta, savas īpatnās pieejas izpausmi.

Dz. Dzelme tomēr ir pietiekami talantīga māksliniece, lai arī šo bezpersonisko mākslas formu parādītu pietiekami veikli un teicamā techniskā apdarē. Darbi Satikšanās, Avots, Antiņš, Zaļums, Dzeltena gaisma, Konkurente un Puķes jau rāda teicamu gatavību. Māksliniece izstādījusi 19 lielāka formāta darbus un 11 skices. Latviešu nama šaurā izstāžu telpa tik lielu darbu klāstu lāga neuzņem, tādēļ izstāde rada mazliet pārkrautu un juceklīgu iespaidu. Daļa darbu varēja izpalikt, taču attaisnojama ir mākslinieces doma parādīt savu darbu dažādās attīstības stadijās.

Manā vērtējumā jaunajai māksliniecei ir pietiekami daudz talanta, lai atrastu savu ceļu, savu rokrakstu. Jātiek vaļā tomēr no skolā uzspiestā un apgūtā robotisma, kas savu laiku jau pārdzīvojis un īstai mākslai nekalpo.

Izstādi atklāja K. Freimanis un tā būs atvērta līdz 6. aprīlim.
————————————————————
Tilts 01.05.1971
GLEZNU GALERIJA
R. U.

Sidnejas latviešu namā kopš 1963. gada pastāv, šķiet, vienīgā sabiedrības uzturētā gleznu izstāžu galerija brīvā pasaulē. Sidnejas latviešu teātris, kas līdzās tiešajam teātra darbam rīko arī izrādes jauniešiem, literārus sarīkojumus, vēl uzņēmies regulāru gleznu izstāžu rīkošanu.

Pirmā izstāde notika 1963. gada februārī ar šī pasākuma ierosinātāja akvarelista Ulža Āboliņa darbiem. Šajā laika posmā līdz 1970. gada decembrim notikušas 77 izstādes ar 1385 darbiem, piedaloties 52 autoriem individuālās izstādēs un ap 80 autoru grupu skatēs. Skatēs piedalās tikai latviešu gleznotāji, un dažos gadījumos arī igauņi (Āviks, Nēme). Telpas izstādēm pieprasījuši daudzkārt arī austrāliešu jaunie mākslinieki, bet tā kā 10-11 izstādes gadā ir par maz mūsu pašu gleznotājiem, tad nevar būt runas par sveštautiešu līdzdalību.

Gleznu galerija dod iespēju daudzajiem jaunajiem gleznotājiem pirmo reizi reprezentēties publikā ārpus savām mākslas skolas studijām. Izstādes rīkojuši gan vecās paaudzes gleznotāji — Herberts Sils, Kārlis Veinbergs, Erna Bērziņa-Dzelme-Ķikure, Ludmilla Meilerte, Juris Dukurs, Leonīds Svīķers, Leonīds Slaucītājs u. c. Gan arī vidējās paaudzes autori, kas mācījušies galvenokārt Vācijas nometņu dienās — Uldis Āboliņš, Džems Krīvs, Mārtiņš Gauja, Fricis Dzintars, Haralds Norītis, Gunārs Jurjāns, Ojārs Bisenieks, Jevgeņijs Kasapcevs, Miķelis Ģeņģeris. Un pēdējā grupa ir jaunie, kuri izglītojušies galvenokārt Sidnejas un Melburnas mākslas skolās. Te jo spilgti izceļas Astra Lāce, Vija Erdmane-Spoģe, Raimonds Rumba, Līga Liepiņa, Aija Rutkovska, Jānis Svilāns, Dagnija Zariņa, Ilze Luce, Anita Bērziņa-Misiņa, tēvs un dēls Gunārs un Imants Krūmiņi, Andris Tillers, Viktors Veinbergs, Gunta Pārupe, Tālivaldis Zīle un citi.

Atzīmējams, ka notikušas arī grupu izstādes — Brisbanes gleznotāju kopa OKERS — T. Krūmkalns, J. Franks, O. Stenders, u. c; Sidnejas jauno gleznotāju grupa Jaunā palete.

Septiņu gadu pastāvēšanas laikā izstāžu vadītāju posteņos ir darbojušies — Spodris Klauverts, gleznotājs Jānis Svilāns, grafiķis Mārtiņš Gauja un patlaban enerģiskais grafiķis Gunārs Krūmiņš.

Visā pastāvēšanas laikā pārdoti 212 darbi, kas lielāko tiesu grezno latviešu mājas. Šobrīd gleznu izstādes latviešu namā jau kļuvušas par jēdzienu. Un kad kādreiz kādas dienas latviešu nama foajē palicis bez gleznām, nama pastāvīgie apmeklētāji jau sūdzas par nekārtību. Cik šodien Sidnejas latviešu teātra izstādes ir populāras, jau norāda fakts, ka 1970. gada novembrī bija gandrīz aizņemti visi datumi līdz 1972. gada beigām.
————————————————————–
Austrālijas Latvietis 03.03.1972
Divu mākslu lokā
ERNAI ĶIKUREI-DZELMEI VELTĪTS SARĪKOJUMS SIDNEJĀ
Sp. Kl. [Spodris Klauverts]

Sidnejas latviešu teātris 12. martā rīko literāro vakaru, veltītu dzejniecei Ernai Ķikurei. Autore pirmā kārtā bija pazīstama kā izcilus grafiķe, un tēlotājas mākslas cienītāji viņu pazina kā Ernu Dzelmi-Bērziņu.

Piecdesmitajos gados, dzīvojot Austrālijā, autore līdzās grafikai pievērsās arī literatūrai, rakstot dzejoļus un daiļprozu. Arī Latviešu preses biedrības apgāds savu darbu atklāja ar Ernas Ķikures grāmatu Mūsu kaimiņš. Autorei padomā jauns dzejoļu krājums, kam vēl šogad vajadzētu parādīties iespiedumā.

Erna Ķikure pieder nedaudzajiem mūsu kontinenta latviešu rakstniekiem, kas raksta regulāri. Šis ir vienīgais darba ceļš tīrās literatūras kopšanai. Austrālijā ieviesusies „nezāle”: ļoti daudzi mūsu autori raksta tikai pirms rakstnieku dienām, lai ar sasteigto jaundarbu tur reprezentētos. Tādēļ rodas cienība pret autoriem, kas raksta ikdienas, jo bez šīš rutīnas nav iespējams arī apgūt rakstnieka varēšanu. Rakstīšana „kad pagadās” autoru neglābjami noved diletantismā, paviršībā. Ko gan līdz “rakstnieka talants un dzirksts”, ja pietrūkst rutīnas un techniskās varēšanas? Laimīgā kārtā Erna Ķikure un, varbūt, pusducis citu Austrālijas latviešu autoru, šai grupai nepieder.

12. martā sarīkojums būs interesants jau ar plašo un daudzveidīgo programmu, kurā piedalīsies kritiķis Kārlis Freimanis, SLB jauktais koris diriģenta Voldemāra Ruļļa vadībā, baritons Andris Ruņģis, pianiste Agrita Klauverte un SLT aktieri — Lija Gailīte, Lita Zemgale, Mirdza Ansule, Zeltīte Nīče un Kārlis Gulbergs.

Paredzams, ka tanī pašā dienā Sidnejas latviešu nama foajē būs redzama Ernas Dzelmes grafikas skate.

Izstādi atklās svētdien, 12. martā pl. 17, bet literārais vakars sāksies stundu vēlāk — pl. 18.