Septembris 1992 (Ķikure/Kikure)

Otrd. 1. sept. 1992

Skaista diena. Saule, vējš, aizgāju uz banku, uz Safway un parku. Bet apķērības man nav – kad kāds uzliela manas puķes un atgriežas apskatīt – man nav jēgas piedāvāt kādu ziedu! Un tā tas iet.

Koki, viņu lapu drebēšana
Visu vasaru
Zaļu zaļu viļņu vizmošana
Nu drīz būs prom
Kļūst mazliet retāks galotņu kuplums.

Ceturtd. 3. sept. 1992.

Tukša diena. Pastā tikai Montr. Ziņ. Ieliku bankā mazos (tax) čekus, biju Safewayā nopirku auzu pārslas – savādas mazas, tumšas – no zilā izd. Un nopirku zaļās pupiņas, jogurtu. Tukša diena, bez nekāda prieka. Puķes tomēr skaistas. No rīta bija piemācies, pat lietus dažas sīkas piles, tagad pēcpusdienā vējš, saule. Tās dakterienes exray kreņķē – kas tas bija par xray kas man jādara? Kreņķē viņas prastais paņēmiens – piezvana skrien ej, nezini kādēļ atkal, vai tests neizdevies? Nekad tur viņiem te nav noteikta veida – tik pasūta, ej tur, atkal tur. Tik nelabi jau 2 dienas zaudē dzīvi ar tādu. –

Bet saules puķes ir skaistas un rudzu puķes un kliņģerītes visas ir ļoti ļoti krāsainas tagad!
Vakar kāds piebrauca ar dzeltenu mašīnu un papriecājās par puķēm un teica – „nāks aukstais laiks, viņas būs pagalam…”
Un mani tas aizkustināja. Šodien tai dzelt. mašīnā aizbrauca kāda dāma – nav ne acumirkli kāds brīvs paņemt kādu ziedu.

Piekt. 4. sept. Lietus sāk pilināt.

Dzidra piezvanīja – tas mīkstpēdiņš Pēters atkal atbraucis. Traucē… Daudz darba kursā, netiek pie kompj. Man nelabs gara stāvoklis ar to xray būšanu – nezin kas tur ir iznācis un – tas viss laikam nevajadzīgs. Bet – kā to var zināt? Varbūt kaut kas ārstējams tais kaulos? [Photo: Greta camp days, Erna and Pix, ca. 1952]

Hal Summers (1911 – )

My old cat is dead
Who would butt me with his head.
He had the sleekest fur,
He had the blackest purr.
Always gentle with us
Was this black puss,
But when I found him today
Stiff and cold where he lay,
His look was a lion’s
Full of rage, defiance:
O! He would not pretend
That what came was a friend
But met it in pure hate.
Well died, my old cat!

Dzidra piezvanīja. Daudz darba viņai plkst. naktī 3 – un nezināja vai iet vēl gulēt vai nē. Netiekot pie kompj. cik vajaga. Un pēdējie darbi – svarīgi un uz kompj. jātaisa!
Peters atbraucis – ciemojas un kavē. Tas ir gan nederīgs.
Un es esmu jau rakstījusi par to sarunu – tik dulla esmu, domāju ka neesmu. Jau vakars nāk. Kāds cilvēks jauns tēvs ar bērnu uz pleciem – skatīja un skatīja un skatīja un skatīja mūsu puķes – varēja redzēt ka pilnīgi fascinated. – Tās arī ir visas nu kā dzīvas būtnes, pārmērīgi krāšņas.

Pirmais rudens laiks
Saules puķu sejas zemu
Kaut vasaras siltme vēl lapās
Vēl saules sildīta zeme
Vēl citudien rudens zelts dejos.
Bet nakts bij auksta
Un lietus lāses no rīta krita lēni
Viņās kusa sniegs.
Vēl rudens zelts zaros sniegsies pret sauli
Vēl atvasara sildīs kādu brīdi
Pirms klāsies klusums balts.

Sestdiena. Līst un jūtams, bet īsti neredzams sniegs lietus lāsēs.

{Ieceļu krēslu istabas stūrī tā, lai visu laiku varu redzēt saules puķi aiz loga
****} [published in Būs skaista diena as Saules puķes]

{Vai man patīk kaķi? Jā un nē.
****} [published in Būs skaista diena as Par kaķiem]

Otrdiena.

Rudens vakars lēns.

Trešdiena 9. sept.

Negulēju, gaidīju Inesi atbraucam. Tukša, ļoti grūta diena fiziski. Nav elpas, sirds visu dienu neregulāra, viss jūk, brūk, galva reibst.
Tomēr ierakstīju diskā te ierakstīto par Saules puķēm. Jāraksta par Kaķi! Kādēļ? Bet jāpadara cik var. Kādēļ?

Ceturtdiena 10. sept. 1992.

Karsts atkal, vakardienas lielais grūtums pa daļai no šīs drastiskās laika maiņas. Šodien jūtos mazliet labāk. Tāpat nevar ‘elpu dabūt’. Aizgāju tomēr uz banku. Un domāju cik grūti ir šie vecuma dolāri – vai visā garā dzīvē vēl nevarētu būt tā, ka Tev maksā par tavu darbu. Nē. Kā ubags radi šīs sauktās kultūras vērtības, tās liek pat muzejā. Fū! Greizi apgrieztā sabiedrība. Agrāk tā gluži nebija. Latvijā tagad arī liekas nebija – bet nu ārzemju labie latvieši ievedīs tur arī šo mākslas nesamaksāšanas likumu.

13. sept. 1992.

Šorīt sniegains lietus, 4 grādi. Bet pēcpusdienā noskaidrojas 10 gr. un ok. Biju parkā, lai gan vējš, koki dzelt. Vakar man vārda diena. Dz. piezvanīja! Esot skaists jau, pavasars. Apnikusi savu kursu, bet cer nobeigt. Vēl cik – 2 mēn.? Inese domāja vest mani uz zirgu sacīkstēm – bet no rīta lija – Inese aizbrauca šopīt, es skatīju zirgus uz T.V. Bija tīri interesanti redzēt skaistos dzīvniekus. Cik graciozi, skaisti, apbrīnojami to ķermeņi – bet padomā kāds ir nodzīts darba zirdziņš? Nav ne līdzības tā kājās, galvā, kustībās kas šiem koptiem, trenētiem lutekļiem. Savādi! Ko cilvēks izkalpina – tas padots lēnai iznīcībai.
Rudens vakars lēns, ilgs, mierīgs, nesteidzīgs, vēl netumst tikai grimst krēslā. Koki dzelteni jau un citu zaļums retāks, bet tikai mazliet vēl, mazliet kailāks – vēl, vēl viss tāpat. Vēl vasaras mīļums un gādība.

15. sept. 1992.

Nosūtīju Tālim $90 uz dzimš. dienu – viņš 19 g.v. Biju datumu aizmirsusi, lai gan domāju – kam kāda diena tagad rudenī?

16. sept.

Dakteriene piezvanīja – ka man nav šodien pie viņas jāiet. Prasīju (nevajadzēja?) kad – 11. Okt. 2.30.
Jutos brīva. Aizgāju uz S.W. nopirkt D vitam. Dabūju tos tikai kopā ar halibut oil, nopirku šokolādi – just once again – tas nekas, bet ieēdu par daudz. Tā viss kopā – pazaudēta diena. Nu, vakar pastrādāju pie kompj. Nobeidzu – šā un tā – Kaķi. Jāpapildina šur tur – bet šodien tas vairs neiznāks.
Anyway – diena skaista atkal, saule.

Rudens krāsas
Debess maiga – logā
Ielā vējš lai dzenā
Šīs vasaras lapas.

17 (?) sept.

Diena skaista – bet es ļoti nespēcīga – naktī nevarēju gulēt, tāds spiediens apkārt krūtīm, ka nevar paelpot. Nu nevajadzēja skriet ārā, skatīties kas vai, būt aukstumā.
Šodien tomēr sakārtoju šo to kompjūtorā. Palaboju ‘Kaķi’, nezinu vai vēl stiept garāku? Varbūt ne. Atradu visus 4 vecos stāstus – ieliku jaunajā diskā. Jālabo – Prom no mājām – jāpieliek par Rudzu sēj. saimnieku. Un vai sūtīt sacensībai – vai nē? Varbūt – nē? Varbūt – jā?
Kas ar manu sirdi? Kļūst ļoti vāja!? Nervi, nervi! Viss satrauc un ne gulēt, ne elpu atvilkt?

18. saule. Silts. Skaista diena.

Aizgāju uz Saf.W. – bet lēni no sola uz solu. Nav spēka? Kā lai es vēl sasparojos? Sirds lēkā. Viss uztrauc. Nav arī nekā par ko padomāt ar prieku. Neviens neraksta. Avīze arī it kā kavējas. Dzīvo – no sevis. Kur un kā dabūt kādu notikumu kas paceltu, ierosinātu? Vecā grabaža. Un tāds vārds neizsaka tomēr neko. Aiziet garām tikko varu pavilkties pa ielu – bet nejūtos veca grabaža. Ha! Gulēju labi. No SafW, atnesu pasta un sēnes – ēdu labu ‘lunch’ – bet nav un nav ‘svaiguma’. Patreiz te tās mašīnas un man reiz būtu jāpierod. Lasu labo rakstnieku garos shorstorijus un nekas nepatīk.

Vējš dzenā lapas ielā.
Saules puķes gatavojas. Aiznesu slaveno puķi (2 ziedus 1 vecu sēklotni) kaimiņienei. Pats dārznieks vien bija. Viņš teica (vai nopietni vai ar ziņu) jāsēj – pavasarī. Kā rudzupuķes iesējas rudenī?? Un citas wild flowers?
Es te skribelēju lai sistu laiku, kamēr In + Nels. ierīko krānus, vakar tas plumbers ierīkojis tikai ūdeni rorēs – krānus liek šie abi In + N.
Un es skatos logā un skatos un skatos un gribētu nezin kur aizskriet.

Pirmd. 21. sept. 1992.

Mana vecā dzīmš. diena (vecā stilā). Šodien pazaudēta diena – neuzdrošinos ķerties pie stāsta labošanas.
Vakar kaimiņiene pieskrien, saka meita nāks runāt par Austrāliju – visu vakaru nogaidu kā muļķis līdz pus 11 – tad nevaru īsti aizmigt. Smalki ļaudis. Tepat dzīvo – nevar pateikt ka nenāks. Gribēju nobeigt, papildināt stāstu. Tas nu drīz jāizdara. Biju tomēr līdz S.way – sirds mierīgāka, jo laiks turas apm. tāpat.

Kā stīga cītarā esmu pārvilkta šai dienai
Vējš spēlē uz tās mākoņi koku dzeltenums ass
Vējš spēlē, dreb pēdējās lapas.
Turi mani silti ar savām rokām
Saturi mani šai jūkošā dienā.
Puķes vēl gaida, tur satītus pumpurus.

Ceturtd. 24 sept.

Lielais koks (pie loga) šogad nodzeltējis agri – un lapas līst lēni, kā lietus un iela ir pilna zelta dukātu. Lapas, zeltainas līst. Vakar bij ļoti silta diena, šis rīts arī silts bet ne tik un vairāk piemācies. Kam es to stāstu?

Garā vasara īsa, jau aizgājusi
Kas skaita šīs dzeltenās lapas
Kas skaitīja tās maigi plaukstam
Koks, saule, vējš, lietus lāses
Vēl dreb, virmo zelts pēdējos mirkļus
Vējam padodoties
Vēl virmo zelts uz rudens
Zilpelēkā mākoņa malas
Kas šķeļas ar dzidrumu asu.

Pirmd. 28. sept. Apmācies un gara stāv. šausmīgs.

Un vakar kļuvu apdāvināta no Ineses tik labi!: silta jaka, speciāl, nakts krekls, blūze!
Šodien pastā tikai Roņa sūtīts apkārtraksts. Nekā tur priekš manis. Bet sacensības datums likts 15. dec.? Tad būtu iespējams labot lēnām. Bet kāda tam nozīme?
Inese bāž zemē tulpju un dafodīļu sīpolus – lai dzīvo un nāk ārā nākošā pavasarī! Strādā smagi.
Es mētājos trakā nemierā, neziņā.