(Mr.) K. Freimanis
Padstow. N.S.W.
11. aprīlis, 1960.
God. Dzelmes kdze!
Rakstnieku dienu prozas rītā, svētdien, 12.6. savu dalību apsolījuši: B. Blicava, E. Dzelme-Ķikure, M. Eglītis, V. Ešots, E. Lēmane, A. Neboisa, O. Rozītis un U. Siliņš. Katram autoram paredzētas apm. 15. min. lasīšanai. Mans referāts, ievadot katru autoru, nepārsniegs kopā 30 minūtes.
Būtu ļoti pateicīgs, ja es varētu jau laikus iepazīties ar prozu, ko Jūs lasīsit Rakstnieku dienās. Tāpat man ļoti noderētu citi Jūsu raksti, kas pēc Jūsu domām, varētu papildināt manu referātu. Labprāt ievītu savā sakāmajā arī visu, ko Jūs vēlētos, lai es publikai daru zināmu, sākot ar filozofiju un beidzot ar formu un stilu. Ar vārdu sakot, iedomājieties sevi referenta vietā un sūtiet visu, kas varētu būt noderīgs.
Paldies!
Jūsu K. Freimanis
———————————–
6. jūnijā, 1960.
God. Dzelmes kdze!
Paldies par Jūsu sadarbību. Saņēmu Jūsu rakstus laikā, lai varētu iecerēt referātu par katru autoru. Bet no tā visa nekas neiznāca – un man ir jāsamierinājs ar ‘vispārējas dabas referātu’, kurā tos prozas autorus, kas man kādas dzīvības zīmes devuši, varēšu pieminēt tikai garāmejot. Žēl. Aizvakar arī noskaidrojās, kādi autori īsti piedalīsies prozas rītā. Uznākšanas kārtībā tie ir: (referāts), Ķikure, M. Eglītis (starpbrīdis), Neboisa, Lācis, Blicava (starpbrīdis), O. Rozītis (pats nebūs), Ešots, U. Siliņš. Dziedās jauktais koris (beigās). Pie reizes man jāatvainojas, ka Jūsu dzejoļus pārrunājām ar manu brāli, un viņam tā netīšām uzkomponējās Jūsu ‘Trokšņainā vilcienā’ – un to dziedās R.D. atklāšanā – viss bez Jūsu ziņas. Piedošanu…
Atsūtītie prozas paraugi man ļoti patīk. Par tiem varētu runāt un runāt, un tas mani pavedina uz domām, ka mēs Sidnejā varētu sarīkot Jūsu darbu vakaru. Kad ieminējos par to Klauverta kgm, viņš bija ļoti priecīgs. Un ja Jūs būtu ar mieru un man uzticētu referātu, tad arī es būtu priecīgs. Rakstnieku dienās par to varētu pārrunāt.
Jūsu K. Freimanis
———————————–
9.9.60.
God. Dzelmes kdze!
Literāriskais vakars, veltīts Jūsu darbiem, notiks janvāra beigās. Tā man teica Klauverta kgs. Tad nu gaidīšu pamazām Jūsu rakstus, sākot ar ‘Kaimiņu’. Bet laika vēl ir diezgan.
Jūsu dzejoļus, kurus man atsūtījāt jūlija beigās, nodevu brālim. Paldies par to krievu karavīru dziesmu ‘Ziedi, Latvija, ziedi’. Palika tā sērīgi. Bet tie teksti, kurus mūsu jaunatne dzird ‘Hit Parade’ raidījumos nav neko labāki.
Šad un tad man liekas, ka Jūs savu prozas rakstnieces talantu varētu izmantot savā lirikā. Es domāju, piemēram, to techniku, ko lietojāt ‘Kaimiņā’ – kad stāsta pēdējā daļa itkā ‘skan’ uz tā akorda, ko Jūs uzbūvējāt sākumā un vidū… Piem., kas par varenu efektu būtu Jūsu Prelūdēm, ja spēcīgā pirmā prelūde būtu kļuvusi par tēmu, ko pārējās prelūdes izgaismotu dažādās niansēs un krāsās. Otrkārt, Jūs neizmantojat arī savu muzikalitāti – kādas iespējas pavērtos, ja Jūs apzinīgi sāktu lietot piem. ‘baznīcas’, ‘dejas’, u.t.t ritmus – piem. sakarībā ar interesanto tēmu – ‘rituāls’, vienā no Jūsu miniatūrām. Šitais viss, protams, ir tikai ierosinājums, un manas pavisam privātās domas, kuras iespējams, ir aplamas. Bet es domāju, ka lirikas laiks, kurā dzejnieks izteica savas sāpes, vilšanās un melancholiju ir pagājis. Mēs tagad meklējam universālo sīkumā – kā, piem., Jūs darījāt dzejolī ‘Tāds maigums guļ…’, tāpat ‘Cirst asi’. Visu labu un rakstiet daudz.
Jūsu K. Freimanis
—————————–
3. janvārī, 1961.
Labdien, Dzelmes kdze!
Svētki un Jaunsgads nu garām, un jāsāk strādāt. Jāsūta aktieriem arī darbi, lai var kārtīgi iemācīties dzejoļus no galvas un lasāmos kārtīgi izlasīt.
Vakara norisei man šāds plāns. Lūdzu rakstiet par visu, kas Jums nepatīk.
1) Savu referātu saskaldīšu daudzās sīkās daļās – pirms katra lielāka darba vai dzejoļu grupas (vietām pat pirms katra dzejoļa) mēģināšu kaut ko īsi pateikt. Tas vajadzīgs publikas dēļ, jo tā ir vienmēr un visos laikos bijusi pārāk izklaidīga, lai atminētu to, kas teikts sākuma referātā.
2) Pats referāts – izvairīšos no ‘sausās’, formālas pieejas, cik vien varēšu.
3) Pati programma (ja vien pa šo laiku nav radušies jauni darbi) iznāktu visai iespaidīga:
(Klauverts stāstīs ap 5 min. par jauniznākušām grāmatām]
Mans laiks – kopā ap 20 min.
Svētdiena nedēļas vidū 20
‘Ieplaisājusi fibro siena’ 2
Tik viegla nakts 2
Pastāvi brīdi zem zvaigznēm 2
Runā rāmi ar mani 1
Nav vārda domai 1
2 solo dziesmas
(iespējama vēl trešā) 4
-----------------------------------------------------
Starpbrīdis
-----------------------------------------------------
Diena sākas kā versaļas parkā 2
Cirst asi šķembas lai jūk 2
Gribu mosties 2
Vietu vietas apskrienu 1
Mūsu kaimiņš 25
Prelūdes (jaunās)
1. Sviežu vārdu 2
2. Lielais klusums 2
3. Vārda no tevis prasu 1
4. Tālu vārdu saucu 1
Ar savām bēdām apsedzos 1
Vientulības stunda 1
Stāsts
(lūdzu atsūtiet nosaukumu –
par Grīvnieka kdzi) 20
-----------------------
Kopā ap 2 stundas
(Daži dzejoļi neiet 2 min. Tur ieskaitīti mani pāris ‘ieskaņas vārdi’)
4) Būtu ļoti labi, ja mēs 3 – Jūs, Klauverts un es varētu satikties apm. uz 1 stundu pārrunāt kādus dzejoļus un darbus dot kādiem aktieriem, vakara technisko izkārtojumu. Gribētos arī pārrunāt ar Jums dažas sīkas vietas pašos dzejoļos un nākt ar ierosinājumiem.
5) Ja pa šo laiku ir pienācis kas jauns klāt, lūdzu rakstiet – arī to, kurā programmas daļā tas būtu jāpasniedz. Vēlētos, lai Jūs pati lasītu programmas pēdējo stāstu: tā būtu dabīga vakara kulminācija.
Jūsu K. Freimanis
———————————–
13.1.61.
Labdien, Dzelmes kdze!
Sarunājām ar Klauvertu, ka lūkosim iztikt bez speciālas apspriedes. Referāta daļā man tā pavāji ar biogrāfiskiem datiem, vai Jūs, lūdzu nevarētu atsūtīt kaut ko, kas man derētu: par dzimto pusi, par to, kas Jums patika ārzemēs, par Jūsu mīļākiem autoriem, par ‘māksliniecisko pārliecību’ grafikā, ar vārdu sakot, visu, kas referentu varētu interesēt, un kas neprasa piepūli Jums. Tad vēl: vai Jūs nevarētu atsūtīt to daļu no ‘Kādas sievietes dienas grāmatas’, kas man bija Rakstnieku Dienās – to par tām olām un grāmatas lasīšanu vakarā.
Tad paliek tā, ka lasīsit stāstu programmas beigās? Lija Gailīte jau mācās 7 dzejoļus. Mēģināsim dabūt Irisu Akmeņkalni ‘Svētdienai nedēļas vidū’ un, varbūt, Dūti ‘Mūsu kaimiņam’ un Zeltīti Nīci dzejoļiem, vai arī otrādi.
Man vēl kas uz sirds: vai ‘Mūsu kaimiņu’ nevarētu nobeigt ar vārdiem „Es turos cieši pie staba”. Es domāju, ka pašas beigas nevarētu tikt ‘iznestas’ uz tā fona, kas iepriekš radīts. Lasītājā emocionālais kāpinājums ir pietiekams, lai viņš baudītu arī šo kadenci, bet vai tas ir vajadzīgs? Kāpēc neatstāt lasītājam pašam izlemt savu ‘kadenci’. Bez tam, pašas beigas ir mazliet ‘izskaistinātas’ un viegli sentimentālas: divas lietas, kas Jums ir svešas.
Bet es uz savu nepastāvu. Es zinu, ka stāsts, kas tā ir izauklēts, ir pārāk mīļš, lai to pakļautu operācijai. Gribu tikai Jūsu atbildi, lai varu stāstu nosūtīt aktieriem.
Tad nu – ja vairāk no manis nedzirdiet, gaidīšu Jūs 29. janv. vakarā. Ja Jums grūtības ar transportu, naktsmājām, rakstiet.
Jūsu K. Freimanis
Jā, Jūsu darbos šad un tad pavid ‘apziņas straumes’ technika, īpaši tur, kur Jūs mēģinat radīt ‘momenta gaisotni’ (kā man šis vārds nepatīk!). Vai Jūs to lietojat ‘apzinīgi’, vai vienkārši – ļaujaties ‘brīvām asociācijām’?
T.p.
———————————–
20.2.61.
Labas dienas, Dzelmes kdze!
Šī būs gara un ļoti atklāta vēstule, jo gribas ar Jums pārrunāt literāro vakaru tā, kā man tas likās.
Vakars neiznāca tā, kā tam vajadzēja iznākt un kā tas bija izplānots. Pa punktiem ņemot, iemesli bija tādi:
1) Karstums, nogurums audiencē, vēja grabināšanās pa bleķa jumtu.
2) Vakars nebija izziņots. Par to var bārt Klauvertu, bet lietas te ir vairāk sarežģītas. Klauverts kādreiz bija A.L. Sidnejas redaktors – līdz tam laikam, kad parādījās buntavnieku ‘Pasaule’. Ja viņš formāli nepaziņo par sarīkojumu, pats no sevis avīzē nekas neparādīsies, lai gan visi zin, ka tāds sarīkojums būs, un daudzas citas lietas parādās avīzē bez formālas paziņošanas. Tad: mums ir divas kategorijas cilvēku: vieni, kuŗus var bārt, ķengāt pa avīzēm, otri – kas ir neaizskarami. Piem. Dārziņa vakars, kurā man arī bija referāts, tāpat nebija izziņots. Pāris dienas pirms vakara apprasījos Siliņa kgm, vai vakars notiks, vai nē. Bet toreiz nekāda bāršana neiznāca.
3) Bija plānots radīt mājīgu atmosfēru ar galda lampām, stāvlampām, tepiķiem un dīvāniem. Viss bija sarunāts, arī transports. Es biju vienīgais, kas savas lampas atnesa, jo visiem citiem bija jāiet uz Ulda Siliņa dzimšanas dienas svinībām. Tās nevarēja atlikt, un vienu brīdi, kad Mopasāna vakaru (jaunieši) nevarēja sagatavot kā nākas, pacēlās jautājums, ka to varētu noturēt 29. janv. un Jūsu vakaru mēnesi vēlāk. Bet tad notika gandrīz eksplozija biedrībā: jo jauniešus tā nevar pazemot, ka tajā pašā dienā kāds svētī savu dzimšanas dienu. Tā viss palika kā bijis.
Kas nu notika: viss teātris, koris, 75% no ‘literārā simta’ bija dzimšanas dienas svinībās. Klauverts atbrauca sarīkojuma dienā jau 12.00, bet viņam nebija neviena palīga. Viens viņš nevarēja izcilāt smagās trepes, lai sarīkotu griestu projektorus un pārnēsāt mēbeles.
Bez tam, viņa privātā dzīvē, ap šo laiku bija svarīgi notikumi – salīgšana ar sievu, izbrauciens ārpus Sidnejas. Klauverts ir chaotisks. Man vēl ne reizes nav gadījies, ka viss ietu gludi. Toreiz, kad bija Jūsu izstāde un mans referāts par Eliota ‘Murder in the Cath.’ man nebija ne režisora, ne kāda, kas ko sarīko. Rāvos pats kā režisors, un atlocījis rokas, rīkoju dekorācijas. Ap referāta laiku biju slapjš kā žurka. Solījos – ne mūžam vairs! Bet šoreiz žūrija varbūt Klauvertu attaisnotu, ja kādu vajadzētu sūdzēt par to, ka viņš rīko literāriskos vakarus.
4) Teātris netur labu prātu uz literārisko sekciju. Šajā sakarībā var pieminēt, ka Zeltīte Nīce atsūtīja abus lasāmos stāstus atpakaļ, ap plkst. 3.00, un tad aizgāja uz dzimšanas dienas svinībām. Mūsu ‘valdzinošie’ smiekli ar Gulbergu arī iederas te: katrs smējām par savu, viens otru mīlīgi acīs skatīdamies.
5) Tad: par priekšnesumiem. Parasti runāju skaļi, bet šoreiz, varbūt tāpēc, ka pie galda ar galvu lejā, iznāca par klusu. Pēdējās rindas vietām pazaudējušas pavedienu. Gailīte bija zem sava standarta – dēls slimnīcā ar asiņojušu māgas jēluma brūci, nevarēja dzejoļus iemācīties no galvas. Staugirde (Stangirde?) – domāju laba, bet par klusu. Jūsu pašas – tāpat kā mēs visi. Nedz arī Klauverts beigās un Zemgale varēju kādu pacēlumu dot.
6) Mans brīdis solījās būt, un nebija. Vai nu kaut kas samežģījās diplomātiskā plāksnē ar Klauvertu, vai arī tāpēc, ka līdz ceturtdienai bija aizņemts radiofonā. Neesmu prasījis.
7) Kritiku avīzē pati lasījāt. Ne vārda par referāta struktūru: kā tēmas izveidojas, kā atkārtojas beigās. Kaut kas izņemts no vidus, beigām. Par izpildītājiem, kā parasts, ne viena laba vārda (ja vien tie nav jaunieši – tā ir parasta parādība). Un tad: ne oficiālu ‘mājas tēvu’, kas Jūs saņem, nedz arī puķu. Kauns te visiem.
Tik daudz par vakaru. Man tā šķiet, ka Jūs, sēdot krēslā un šķirojot savas olas, esat laimīgāka, nekā tie, kas te maisās par t.sauc. sabiedrisko dzīvi. Jūs neviens netraucē vērpt savu fantāzijas pavedienu. Te visi noņemas ar savas pašcieņas uzturēšanu. Nedomāju referātā nekādu humoru dzīt. Tas, ko teicu, bija un ir mana pārliecība. Šajā sakarībā man ir kāds priekšlikums: kā būtu, ja es referātu pārstrādātu ‘Tiltam’ un to kopā ar Jūsu ‘Kaimiņu’ tur iedriķētu? Tilts maksā honorāru ar grāmatām, un es nupat saņēmu £10- vērtībā grāmatas pēc paša izvēles par rakstu iepriekšējā numura. ‘Tilts’ jau nav ‘Laiks’, bet kā žurnāls izskatās gluži labs. Gaidīšu Jūsu atbildi.
Tad: par Jūsu vakara rīkošanu Melburnā vai Kanberā, vai citur. Būtu gatavs referēt, ja kas sanāk. Varbūt to varētu ietilpināt Rakstnieku Dienu ietvaros? Ja vajadzīgs, varētu lūgt Klauvertu, lai viņš noskaidro iespējas.
Tagad par Jūsu ‘negribēšanu iekļauties vecajā formā’. Kāpēc tas vajadzīgs? Kamēr Jūs vada muzikāla auss – Jūs varat kontrolēt savus ritmus pati. Tāpēc ‘kā kurmis aklībā’ ar ritma palēninājumu ir labs. To jau var saukt kā grib: Šopēnisku rubāto, vai negaidītu amfibracha un daktila pēdu jamba ritmos. Galvenais, ka ritms nav monotons, un ka reljefam ir attaisnojums.
To pašu efektu panāk, protams, arī ar konvencionāliem ritmiem, bet katrs dara, kā tīk. Katrai pieejai savs spēks: dažs no organizētas struktūras smeļas iedvesmi (Joyce), dažu tas nomāc (Pound). Paldies par tām rindām, kur notēlojāt izjūtas dzejolī ‘Ar savām bēdām apsedzos’ – tas man daudz deva.
Būtu priecīgs pārrunāt ar Jums arī turpmāk par visādām literārām lietām. Maz jau ir to, kas īsti par tām grib runāt.
Jūsu K. Freimanis
———————————–
(Man tagad ir telefons – ****)
25. martā, 1961.
Labas dienas, Dzelmes kdze!
No ‘Tilta’ saņēmu atbildi (caur Kaluma kgu) – būtu priecīgi rakstu par Jums iedriķēt. Grib tūlīt u.t.t., bet es lūdzos lai vēl drusku ļauj atelpot. (Kas zin, varbūt Jums rodas kāds stāsts pa to laiku, vai kādi jauni dzejoļi.) Vajadzētu Jūsu bildi (kā ar to pašportretu?)
Ko vēl vajadzētu:
1) Jūsu pašas domas, uz kuriem dzejoļiem koncentrēt apskatu.
2) Jūsu nodomi (izjūtas) dzejoli rakstot – apmēram tā, kā Jūs uzrakstījāt par ‘Ar savām bēdām apsedzos.’ Vajadzētu vēl par apm. 2-3 dzejoļiem.
3) Ja vēl kaut kas būtu, ko Jūs gribētu, lai lasītāji zin.
Dažreiz domāju – vai labāk nebūtu pamēģināt ar ‘Laika’ mēnešrakstu. ‘Tilts’ iznāk tik neregulāri. Gribas dzirdēt Jūsu domas. Rakstiet lūdzu.
Jūsu K. Freimanis
—————————–
9. aprīlī
Man tagad ir telefons ****
Sveicināta, Dzelmes kdze!
Tad lai paliek ‘Tilts’, un ne ‘Laiks’. Šodien sāku savu referātu pielaikot žurnālam. Bet to darot, daudz kas nācis klāt, dažas lietas vairs referātā nepatīk, u.t.t.
Jūsu jaunie dzejoļi ļoti patīk. ‘Ciemiņi mākoņi’ ar latvisko dikciju un vienkāršo, (kaut negaidīto) dzejoļa attīstību – (… apkārt sanāk, pazīstami liekas…). Domāju, ka tas ies pie sirds plašām ļaužu masām – un tie cilvēki, kam esmu to lasījis, ir lielā sajūsmā.
‘Vaimanas, vaimanas vien’ – ir tajā pašā gammā kā
„Ceļa nav Nav kur iet ..... Zemi nožņaudz saknes”
– bet daudz baismīgāks. (soļi kas nāk tuvāk).
‘Rudens’ – izjūtā līdzīgs ‘ar savām bēdām apsedzos’ – bet jauns ir motīvs – „meklējos tumsā, gadu gados rokos” – „looking for roots” angļi teiktu. Laba un izteiksmīga pēdējā rinda – „kā neattapīgs rads”.
‘Pēc sausuma’ – labs kā Austrālijas kolorīta piesātināts dzejolis – un labs arī kā simboliska dzeja („mirstošie gaidītāji”, „svētie ūdeņi”) – arī kā reliģisks pārdzīvojums.
‘Kalnos’ – meditācijas dēļ – īpaši, ja problēma ir ‘laiks’. Patīk arī ‘iekšējas’ ritmikas dēļ. (Piem. kontrasts, ko rada „bet nava tam ļauts”.)
‘Stundu pēdas’ – mainīgo noskaņu dēļ. Man sāk uzaust gaisma, kāpēc virsraksts ‘Stundu pēdas’. Intersanti būtu lasīt tagad 1-3, bet to man vairs nav.
Jā, ko Jūs vēlētos, lai ‘Tilts’ drukā: ne kā illustrāciju manam rakstam, bet atsevišķi – pēc raksta? Vai drīkstētu kādus no jaunajiem dzejoļiem?
Jūsu K. Freimanis.
————————————-
22.5.61.
Labas dienas, Dzelmes kdze!
Tāds tad nu izskatās tas raksts, kas aizgāja ‘Tiltam’. Pievienoju 2 fotogrāfijas: to ko Jūs atsūtījāt, un to, ko Motmillers uzņēma Plauža kga vakarā. Lai ievieto, kuru bildi grib.
Jūsu dzejoļus nodevu manam brālim – taisās ko komponēt. Vai tā labi?
Jā, ‘Tiltam’ vajadzēja iznākt Lieldienās. Neiznāca. Šis raksts, šķiet, nesasniegs redakciju laikā, lai to iespiestu šajā numurā. Iespējams, ka jāgaida 4-5 mēneši, kamēr žurnāls atkal iznāk. Bet ko tur lai dara.
Ja referātu (rakstu) izlasāt un neesmu pārāk daudz tur sagrēkojies, varbūt varētu to nosūtīt Atvasarai uz Kanberu? Ja Jums nav nekas pretim, es varētu sarīkot. Tad šis pats raksts noderētu par referātu, ko kāds tur varētu nolasīt – un arī norunāt dzejas.
Jūsu K. Freimanis
—————————–
2. oktobrī, 1961.
Sveicināta, Dzelmes kdze!
Jūtos vaininieks par ilgo nerakstīšanu. Par ‘Tilta’ iznākšanu vēl nav ziņu. Nu šiem vasara pagājusi, varbūt kas kustēsies. Bet galvenais nerakstīšanas iemesls ir šis: gribēju Jūsu jaunos dzejoļus pamatīgi izanalizēt un nākt ar ierosinājumiem, rakstīt kaut ko dikti ‘gudru’ un ‘pamatīgu’. Bet tā tas gāja no dienas dienā, un nekas gudrs un pamatīgs neienāca prātā. Pa vidu visādi pasūtījuma darbi ‘A.L.’, kurus ar strīpojumiem un labojumiem ieraudzīju nodriķētus, visādas teātra un mūzikas kritikas, lai vairotu sev nelabvēļu skaitu. Un tad skola, un tāds kā lasīšanas prieks uznācis.
Brālis komponē korim ‘Ciemiņi mākoņi’. Jūsu dzejoļus nodevu viņam. Priecīgs. Šad un tad atkal aizņemos no viņa, kad man atnāk ciemiņi. Lasu priekšā. Ļaudīm patīk.
No ‘pēdējās ražas’ patika ‘Tas, kam es staigāju, ir mana tēvu zeme’; ‘Tu vienmēr ar mani esi’, ‘Dziesmu saslimušam ķermenim’; ‘Uz Dieva dienas’ – ir lielisks! – ar majestātisku sākumu, ‘samulsumu ritmā vidū un zvaniem beigās.
Tad – tas pats ‘izmisuma’ motīvs turpinājās – dzejolī ‘Ieslēdza’.
‘Pa stundu mežu’ – ir Jums īpatnējs – tā drusku no sirreālisma
(ar acīm plati ieplēstām bez jēgas augšā lūkojos no kurienes tek minūtes kā stikla krelles plīzdamas),
tāpat „un debesskrāpjus liecamies pār galvu”, u.t.t. Jaunas iespējamības, vai nē? Tajā pašā laikā dzejolis ir piesātināts transa izjūtu, dīvainas ‘ne-realitātes’.
‘Dzīve’ ir vēl viens īpatnējs dzejolis. Dramatisms, spēcīgs ekstravertisms – un beigās asa ‘sekunda’.
‘Mūžīgas vasaras zemē’ interesants ar kontrastu un ‘īstu’ pārdzīvojumu – te es domāju tādu, kas ‘tipiska’ trimdiniekam. Šis dzejolis būs drīz populārs. ‘Rudens diena’ arī patika – ar mazliet austrālisko kolorītu, mieru un ‘aizturēto’ ritmu. No ‘Bij mana tēva tīrumi’ ļoti patika pēdējā kvarta.
Ko varētu ierosināt? Gandrīz neko. Jūs veidojaties pati – un tā ir labi. Varbūt vienu otru garāku frāzi varētu palabot ar asāku ‘izgaismotu’ (angļi teiktu ‘illuminating’) frazi. Šķiet, ka tajā virzienā, kur aprakstāt bezcerību, ieslodzījumu, u.t.t. nav tālāk kur iet. Meditācija, kas arvienu vairāk un vairāk Jūsu dzejā parādās, varētu izaugt vēl asāka, ja Jūs to vestu sakarā ne tik daudz ar vispārējo dzejoļa atmosfēru, bet asu novērojumu. Kā ar ‘seniem runu ritmiem?’ Kāpēc Jūs tik bagāta tik bagāta esat ar austrālisko kolorītu stāstos, bet tik skopa dzejoļos?
Jūsu dzeja, kā Jūs pati zināt, ir ļoti ‘privāta’, un dažreiz Jūsu asociācijām, kas balstās uz personīgu pieredzi, grūti pilnībā izsekot – es domāju tās vietas, kas raksturīgas ar ‘negaidītu’ atmosfērisku maiņu, un kurām lasītājs neatrod ‘dabīgu’ pamatojumu. Bet tas viss tā starp citu.
Rakstīšu atkal. Rakstnieku dienas būs Sidnejā. Rakstiet dūšīgi!
Jūsu K. Freimanis.
———————————
Labas dienas –
Pārsūtu Jums Sarmas kga vēstuli. Lūdzu man zvaniet, — man dikti gribās zināt, kā īsti Jūs grāmatu gribētu izveidot. Cik zinu, mēs visi būtu ar mieru tā, kā Jūs gribat. Galu galā – mēs jau visi 3 puisieši tādi izpalīgi vien esam, ar vienu vēlēšanos, lai Jūs par grāmatu priecātos. Tāpat par grāmatas iekšējo iekārtojumu un stāstu salikumu. Viss, ko gribētu, ir – gala vārds, un lai drukāšana iet vaļā.
Dzejoļi lieliski – šitais, ka zin, varbūt ir labākais ‘metiens’, ko esmu saņēmis. ‘Mīlētāja pastaiga’, ‘Maigums’, ‘Trimdinieks’, ‘Līdz galam vientulībā’ – visi ir augstas klases darbi. Bet arī pārējie ir ļoti, ļoti labi.
Kā Jums ar darba maiņu, u.t.t. Vai nevajaga ko palīdzēt?
Jūsu K. Freimanis
Eglīša kgu neesmu saticis, kopš pagājušo reizi tikāmies.
————————
[No signature – presumably for publication of ‘Mūsu kaimiņš’ – possibly Sarma — possibly the letter mentioned above]
1962.8.10
Uz manu ierosinājumu Jūsu grāmatas beigās nodomāts pievienot biogrāfiskas ziņas par Jums. Pēc manām domām tās nepieciešamas bibliogrāfiskiem nolūkiem, tādēļ tām jābūt ietvertām noteiktos datos. Tāpēc, lūdzu, sūtiet man pēc iespējas drīzi atbildes apmēram šādiem jautājumiem:
- Dzimšanas gads, mēnesis, diena. (Zināmu iemeslu dēļ varat šim jautājumam arī neatbildēt.)
- Dzimšanas vieta. (Apriņķis, pagasts, mājas.)
- Kādos gados apmeklējusi pamatskolu un ģimnāziju un kur? Kādas ierosmes mantojusi šais iestādēs savam vēlākam darbam? Kādi skolotāji šīs ierosmes atbalstījuši?
- Kad iestājusies akadēmijā, kādā fakultātē, kāda prof. vadībā strādājusi, ko mantojusi? Kad beigusi akadēmiju un ar kādu diplomdarbu ieguvusi grādu?
- No kura gada un cik ilgi uzturējusies Beļģijā un kur un kāda profesora vadībā strādājusi?
- Kad apmeklējusi Parīzi, kas tur saistījis vai ko tur mantojusi?
- Kas ierosinājis ceļojumam uz Somiju un ko tur guvusi?
- No kura gada līdz kuram strādājusi kā skolotāja un kādās skolās?
- Kādās izstādēs piedalījusies un kad un kur?
- Kur un cik ilgi uzturējusies trimdā Vācijā un vai strādājusi šai laikā kā māksliniece?
- Kad ieradusies Austrālijā un kad un kādās izstādēs piedalījusies?
- Kad rakstīts pirmais stāsts un kur un kad tas iespiests?
- Kad radušies pirmie dzejoļi un kad un kur tie iespiesti?
- Dažādas citas ziņas, par kurām domājat, ka tās būtu jāatzīmē biografijā.
——————————–
K. Freimanis
Padstow
Labas dienas!
Lasījām te vienu vakaru Jūsu dzejas un Gailītes kdzei iepatikās Mīlētāja pastaiga un Maigums tik ļoti ka grib deklamēt Lit. Vakarā 21. okt. (plkst. 7). Nosūtīju tos viņai šodiem. Vai tā labi? Pats apkaunējos, esmu uzmeties it kā par ģenerāldirektoru. Tos 2 gribu arī lai 18. nov. deklamē Kanberā (man tur 17.nov vakarā referāts par mūsu kult. būšanām). Vai Jums nav iebildumu? Mīlētāja pastaiga nu ir kaut kas vienreizējs – visiem, kam lasu, ‘aizraujas elpa’. Lielisks dzejolis. Pie manis vēl bija 2 impresijas – nosūtu tās tagad Zariņa kgm un Sarmas kgm aizrakstīju par mūsu sēdi. Par to dzejoli sākumā mani ar tā kā sāk nākt šaubas – varbūt būs par raibu.
Bet viss, protams, Jūsu ziņā. ‘Viesnīciņas’ pie manis noteikti nav. Vai nav pie Sarmas kga?
Ja kaut kā varu būt palīdzīgs ar paziņošanu Eglīša kgm, vai citādi – lūdz zvaniet.
Jūsu K. Freimanis.
Sarīkojumi:
Sestdien, 13 okt. 7.00 viencēlienu vakars
(Sartre + komēdija)
Sestdien 20 okt. 9 rītā rožu izstāde.
20 okt 7.00 Jaun. kopas deju grupas sarīk.
– balle
Svētdien 21 7.00 Lit. vakars
(Kaupmanis par brīvo pantu).
————————
20.12.63.
Labas dienas!
Nosūtu komitejas uzdevumā biļeti Jaundarbu koncertam. Ja gadījumā Inese arī nāk, tad lūdzu iedodiet biļeti viņai, un Jums pašai tad atradīsim vietu pašā pirmajā rindā (būs tāda speciāla rinda). Es jau tur apkārt mētāšos, un visu izkārtošu, ja būs nepieciešams.
Pēc jaundarbu koncerta būs tāda ‘informal’ kafijas dzeršana: nokopsim solus un uz ātru roku ienesīs galdus. Kori nāks ar ‘groziņiem’, pārējiem uz ‘kroņa’ rēķina izsniegs kafiju un pa maizītei. Stāvēs tāpat kājās un pļāpās. Tāpēc lūdzu pēc koncerta neaizejiet tūlīt mājās.
Visu labu
K. Freimanis
——————————–
16/6/’64.
Labas dienas!
Jānim Grīnam nākamgad sākumā piepildās 75 gadi. Šajā sakarībā birzieši (tas ir Biržu pag. ļaudis) visā pasaulē vāks šiliņus un parakstīsies adresē. Bet mums nav pašas adreses. Un tā mums jāgriežas pie kāda, kam interesē literatūra, kas māk zīmēt. Starp birziešiem tāda nav. Tāpēc tad nu dabīgi mūsu acis griežas uz Jūsu pusi: vai Jūs uzņemtos tādu adresi uzdriķēt un kaut ko galvas galā Jūsu stilā piezīmēt klāt?
Tekstu mēs piegādātu, papīru un pervi [?] nopirktu. Nebūtu nekas liels ko rakstīt – 3 līdz 4 teikumi.
Sveicieni no manas sievas
Jūsu K. Freimanis
——————————-
10/8/’64.
Labas dienas!
Dr. Briedis Jums jau aizrakstījis par sanāksmi ko viņš un Īra Sakne rīko. Tā ir tāda sanāksme, nu jau trešā pēc kārtas, kurā lasa jaundarbus un tos pārrunā. Tāpēc, ja Jums būtu laiks sanāksmi apmeklēt un kaut kas uzrakstīts, būtu interesanti to dzirdēt un ‘kritizēt’. Ja nekas nav uzrakstīts, Jūs varētu piedalīties debatēs. Lasītāji būtu J. Svilāns, Dr. Briedis un A. Dūte, O. Lācis.
Šitā nav ne nekāda biedrība, nedz grupa, nedz kliķe, bet tāda ‘workshop’ sanāksme. O. Lāča kga adrese ir *** Road, Picnic Point. Ar vilcienu (vai autobusu no Strathfield) jābrauc līdz Bankstown. Tur Dr. Briedis un es stacijā gaidīsim sestdien 15. aug. līdz apm 5.00 (no apm. 4.30). 5.00 jābūt pie Lāča kga, un mēs tad kopā brauktu ar taksīti. Tāpat atpakaļ.
Ja Jums iznāk – atbrauciet.
Jūsu K. Freimanis
——————————–
29/10/’64
Labas dienas!
Nosūtu Jums tekstu Grīna adresei, un, pa ‘Yellow Parcel Service’, zīmējamo papīru. Pielieku arī loksni papīra, uz kāda ir savākti paraksti. Adreses vāks ir drusku lielāks? Es daudz nesaprotu no šitām lietām.
Pēc 20. nov. sākšu atkal darboties ‘tautas un tēvijas labā’ ar rakstiem un iešu uz sarīkojumiem u.t.t. Līdz tam laikam visādas ‘business’ lietas kārtojamas: eksāmeni, skola.
Jūs sveicinādams
K. Freimanis
——————————
26/1/’65
Labas dienas!
Dr. Briedis šodien nomira. Bēres (izvadīšana) sestdien, ½ 10 no Presbiteriaņu baznīcas Chapel Road, Bankstown (aiz Capitol zāles, tur, no kurienes izvadīja Ducmani).
Jūsu K. Freimanis
—————————-
9. maijā, 1965.
Labas dienas!
Referāts nu garām, un sāku atkal vest normālu dzīves veidu – rakstīt vēstules. Par Jūsu stāstu grāmatu un Lāča ‘Mēs un viņas’ Grīns atrakstīja – pelnījušas Globālā kult. fonda ievērību, bet… tas godalgo tikai vienas izdevniecības darbus. Sūta Jums paldies par grafiku. Pavisam naudā esot iznācis 2000 dolāri. Biržu pag. akcija ienesa 600 dolārus.
Aizrakstīju Īrai Saknei-Koks par mūsu ‘Dr. Brieža jaunatnes pulciņu’, jo viņa ir mūsu priekšniece un sekretāre vienā persona. Es personīgi domāju, ka šad un tad būtu jauki sanākt kopā un padebatēt. Tāpat domā Lācis, un, cik zinu, Dūtes. Īra Sakne Jums rakstīs par nākamo sanāksmi, kas tad varētu notikt pie Jums?
Citādi iet viss pa vecam: skolā daudz darba, biju apkritis ar iesnām, un tagad sievai un meitai ir iesnas. Gaidu skolas brīvdienas, kas sāksies piektdien.
Sveicieni no mums abiem
Jūsu K. Freimanis
——————————
25/8/’70
Labas dienas!
Vispirms ‘recorded message’ –
Rakstnieku Dienu rīcības komiteja nolēmusi, ka Lirikas un prozas vakarā man jāpieteic katrs autors un tajā pašā laikā par katru jādod komentārs. Tāpēc lūdzu atsūtiet kaut ko no tā, ko šajā vakarā lasīsit, lai manam komentāram būtu kāda jēga.
Ja Jūs vēlētos kaut ko par savu dzeju publikai pateikt, es to varētu iesaistīt savos ievada vārdos, vai arī mēs varētu iestrādāt to ‘intervijas’ formā. Līdz ko no Jums kaut ko saņemšu, nosūtīšu Jums mana komentāra tekstu ieskatam un labojumam. –
Daudz reižu esam taisījušies braukt uz Volongongu ciemos, bet katrreiz kaut kas ir kavējis. Ja mēs brauktu, mēs vairs nestāstītu pilnām mutēm par sevi, bet klausītos Jūsu dzejoļus.
Jums sveicieni no sievas. Lija jau ir pati rakstījusi, un Lāci neesmu saticis ilgi.
Jūsu K. Freimanis.
———————–
21/10/70
Sirsnīgs paldies par dzejoļiem. Patika visiem. Kad pārskries šitais karstais darba laiks, tad gan būtu jātiekas. Man tagad jauna mašīna, uz Volongongu aizbraukt tīrais nieks.
Jūsu K. Freimanis
Labas dienas no sievas.
© humma.lv, 2023
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Kārlis Freimanis (1911–1975) – sabiedrisks un teātra darbinieks, skolotājs, kordiriģents, tulkotājs. Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu (1931), studēja Latvijas Universitātē un Latvijas Konservatorijā. Strādājis par skolotāju Viesītē un Biržos, kur vadīja arī kori un teātra izrādes, piedalījās mazpulkos. 1939. gadā apbalvots ar Atzinības krustu. Bijis mūzikas recenzents laikrakstā “Pēdējā Brīdī“. 1944. gadā nonācis Rendsburgā, Vācijā, kur nodibināja latviešu kori un teātra trupu, koncertējis bēgļu nometnēs, tur 1947 izrādīta komēdija “Viss kārtībā“. Kopš 1948. gada dzīvoja Austrālijā, vadīja vienu no agrīnākajiem Austrālijas latviešu koriem Bathurstā. Sidnejas Universitātē ieguvis bakalaura grādu filoloģijā (1960), mācījis angļu valodu Austrālijas vidusskolās. Darbojies latviešu sabiedrībā mūzikas un literatūras jomā. Kopš 1954. gada strādājis Sidnejas Latviešu teātrī, sacerējis izrāžu dziesmu tekstus, tulkojis lugas. Rakstījis teātra un mūzikas kritikas laikrakstā “Austrālijas Latvietis“ un citur.
Par Kārļa Freimaņa personību un radošo darbību
“Skolotājs, rakstnieks, psichologs, diriģents, mūzikas, teātra un literatūras kritiķis, — visi šie apzīmējumi būtu pareizi, bet katrs par sevi izsaka tikai nelielu daļu no Kārļa Freimaņa darbības un interešu aploka. Skolotāja darbs Latvijā un Austrālijā ir bijis vairāk “maizes darbs”, tomēr ari tajā jubilārs spējis apvienot patīkamo ar lietderīgo. Mācot angļu valodu Aškroftas austrāliešu vidusskolā, viņam jālabo audzēkņu lugas, ari pats uzrakstījis vairākus skečus un īsas ludziņas angļu valodā. Jau sešus gadus raksta kritikas arī Izglītības ministrijas oficiālajā izdevumā Education Gazette. [..] Austrālijas Latvieša lasītājiem Kārlis Freimanis visvairāk pazīstams ar rakstiem teātra kritikā, regulāri rakstot par Sidnejas latviešu izrādēm. Kad, nobeidzis Rīgas skolotāju institūtu, Kārlis Freimanis sāka strādāt savā arodā vispirms kā skolotājs Viesītes pamatskolā, vēlāk par skolas pārzini Biržu Bērzgaļu sešklasīgā pamatskolā, viņa interešu lokam pievienojās diriģēšana. Vasaras brīvlaikā nobeidzis diriģentu kursus, Kārlis Freimanis sāk diriģēt lauku korus Viesītē, Biržos, Krustpilī. Vēlāk K. Freimanis turpina diriģēt korus Vācijas nometnēs, kuģi uz Austrāliju, Bathurstas izvietošanas nometnē, beidzot ari austrāliešu vidusskolās. – Mūzikas kritikas sācis rakstīt jau pēc skolotāju institūta nobeigšanas, tās publicēdams Pēdējā Brīdī. Par rakstniecību interese radusies jau Rīgas skolotāju institūta laikā, kad “Pēdējā Brīdī” publicējis feļetonus. Vēlāk skolotāja darbības laikā būdams Jēkabpils novada mazpulku vecākais, uzrakstījis arī divas mazpulku lugas Tēva sētā un Krustceļos, kas savā laikā bijušas ļoti populāras un ienesušas daudz naudas. Šīsdienas skatījumā autors viņu vērtību kautrīgi apšauba, tāpat nevēlas daudz stāstīt par Brandenburgas princi. [..] Kārļa Freimaņa literārā darbība ir gan austrāliešu vidē (skola, periodika), gan latviešu sabiedrībā: bijis daudzkārt referents Sidnejas literāros vakaros, arī paneļa vadītājs”, rakstījis apceres un kritikas gandrīz visos latviešu žurnālos un laikrakstos, bet it īpaši Austrālijas Latvietī un Tiltā.”
Krādziņš, Juris. Skolotājs, rakstnieks, psichologs… Austrālijas Latvietis, Nr.1106 (26.11.1971)
Literārie darbi
Lugas
1936: luga “Tēva sētā” (atkārtoti, 1938).
1938: luga “Krustcelēs”.
1947: luga “Viss kārtībā”.
Librets Eižena Freimaņa dziesmuspēlei “Brandenburgas princis”.
Bijis 363. Biržu-Bērzgala mazpulka vadītājs.
1950: martā ieceļotāju nometnē Bathurstā (Austrālijā) līdzdarbojies operas ansambļa izveidē, bija tās kormeistars.
Izrāžu vajadzībām rakstījis dziesmu tekstus (“Sarkangalvīte”, 1954), tulkojis lugas (P. Džona “Apbalvojums”, 1959).
Rakstījis apceres par trimdas rakstniekiem Jāni Sarmu, Osvaldu Lāci un Ernu Ķikuri (tās publicētas šo rakstnieku darbu izdevumos Austrālijā).
Rediģējis A. Krīpena grāmatu “Kalpaka bataljons un Baloža brigāde” (1963).

