Literary (Ķikure/Kikure)

HUGO SKRASTIŅŠ

[This is the correspondence about a dispute with publisher Hugo Skrastins in Minneapolis. He was supposed to publish one of Erna’s books. She paid him the requested money, but partly because of delays, the costs went up. Eventually, the book did not get published, the money paid was not returned — and worst of all, her manuscript was not returned either. Erna was devastated by the loss of her manuscripts. Gordon Leaman, Inese’s husband, tried to help with writing letters to Skrastins, the press and lawyers. Erna could not afford to go to court and there was resolution to the dispute.]

[translation of correspondence for Action Line, a division of The Province, British Columbia newspaper.]

[letterhead]: Voyageur magazine
Box 7246, Powderhorn Station
Minneapolis, Minnesota 55407
February 27th, 1975.

Dear Mrs. Dzelme:

Already three days your letter is on my table but I still haven’t been able to decide what to answer. Since my letter of last October, the economic situation in this land has continued to worsen and no change for the better is foreseeable. Since there won’t be any change in the oil situation nothing will change in this economy. If in Palestine this spring will start a war then the economic situation in America will be still worse because Arabs will withhold their oils as in the past. If there won’t be a war the Arabs will raise the price of oil so high that America’s economy will suffer again.

All that has affected the book market on this continent so that in the last year I have dared to publish only two books.
I have typeset four books but I am afraid to print them because I don’t know if I can go through with the whole scheme. With the previous one I have gone in the hole.

In the previous letter I mentioned to you that I think the cheapest way to publish your book would be in Australia for your land doesn’t suffer so much and won’t suffer so heavily as this continent from inflation. I think also the Latvian book market in Australia will stay alive for some years yet.

As it is important for you to get this book ready in this year then the question of printing must be settled now. No matter where you print it, the job will take four to six months.

Now about the actual printing of the book. I have said to you before and will say again in this letter this and that what you can take as the Latvian book market information, but I say it for the reason that you could understand and realize all problems and that will help you decide. Friendship is much more difficult to keep than to get. What I have read from you in periodicals I have liked very much and, therefore, in cooperation with you I would like to take on only that which would maintain the confidence which has developed up until now. In case you find another possibility to print your book please keep confidential the figures mentioned in this letter and the market possibilities for the book as your personal information – it is not meant for the reader or other publishers.

First I will give you the cost of a 250 page book (hardcover). This calculation is based upon an 800 book edition. Besides the expenses are only approximate because the prices of paper, binding and sending can change. But if the book is published in the next six months then the price can rise only for the paper approximately 10 or 15% and it won’t make much difference for the calculations.

1.Wages for typesetting, proof reading, printing $1,600
2.Paper …………………………………………………………      $  400
3.Binding in cloth cover………………………………………  $ 640
4.Dust cover………………………………………………………  $  160  Total………………………………………………………………    $2,800

This is a reality which we have to face. The sum must be put in to get the book out. There are not mentioned yet the expenses for postage for it will depend on the weight of the book. Because of the setting up of colour printing facilities and the dwindling Latvian book market in this country (the last reason is the most important) for the time being I have decided to keep the printing of Latvian books to a minimum. As you can see from the note I have sent to the readers of that country. If you wish there will be two possibilities to publish your book in ‘TILTS’ edition.

First Possibility: You pay all expenses of publishing and all books are yours. I would be ready to find a Latvian bookseller to distribute your book. I have dealt with Mr. Kruklitis in the past because he is the only one who hasn’t descended to the level of a fishmonger. I have to pay 40 to 50% commission. At the moment it is not possible to distribute more than 300 books on this continent. Any unsold copies I would send to you in Australia where you could sell as many as on this continent again. You would sell much more if you sign your books.

Second Possibility: We will divide all expenses in half. I will have for this country 400 copies and you would have for Australia 400 copies.

If it wouldn’t be possible to pay all at once it would be sufficient if I got half the money together with the manuscript and the other half a month later so that I could buy the paper and materials for binding.

If you decide for me, then I would like to start the typesetting right away for typesetting and printing requires two months. The binding also 1-2 months. For mailing the books to Australia approximately two to three months. Together it makes six or seven months.

As far as content and the set up of the book is concerned, you shouldn’t rely on other people. The good critic does not always know how to lay out a book. If you put your money in, arrange your book so that you are satisfied. If we share half the expenses even then I would like to consider your wishes. However, I will have some technical advice which must be considered in the publication. This comes as the result of my experience and has nothing to do with the content.

If you decide for one of the two possibilities please let me know at once. In such a case my jobs must be arranged to typeset your manuscript right away.

With this letter I am sending you the new number of ‘TILTS’ devoted to Australia and the coloured sample is an example of our new coloured printing.

Many Greetings,
Hugo Skrastins.

————————————

[translation for Action Line]
May 29th, 1975.

Dear Mrs. Dzelme:

I am sorry you have had to wait so long on my letter. Since everything goes on without much problem I postponed the writing of the letter until the time I will be able to read your manuscript leisurely. In my opinion the manuscript is good and is meant for a high quality reader of whom there aren’t many among Latvian migrants. But don’t worry we will make the book in such a way that it unifies the content with the form. As regards the size or length it seems that it could be about 300 pages. Therefore, it would be advisable that you slowly read through your copies and send me a table of contents with your notes indicating what we might leave out if there were too much material. Although illustrations make the book much more expensive, from an aesthetic point of view, I have always tried to publish books with illustrations. But I don’t mean illustrations literally, they must speak for themselves. Linocuts and wood cuts with heaviness and pen drawings with light lines. For you book the best would be an interplay of strong lines and shapes for in your stories the heavy things are very delicately put. For those drawings there is time until the book will be typeset. It would be good to know how many drawings are intended. I received your book ‘Musu Kaimins’. Thank you for the inscription.

The linocuts are very good only they would look better if they didn’t have the titles under them and if the back of the page were white. They require a white space, which many people don’t understand, but feel if it is done in that manner.

If there won’t be any political catastrophes which would turn everything upside down then you can count on getting your book in November. Together with this letter I am sending you the rest of the magazines. Send me some rough outlines for the layout of the pages.

When I will have heard your wishes I will try to arrange them as you wish.
To make a book the number of the layout sheets is important. We use 32 page sheets because the binding for 16 page sheets costs the same.
Write everything that you wish. I will try to take notice of it in arranging the layout.

Greetings,
H.  Skrastins
P.S. At the end of May I plan to buy the paper. If it is possible send me the remaining $400.

[apparently a fragment reprised in next section – No date – may or may not belong here]

—————————–

[translation for Action Line]
June 14th, 1975.

Dear Mrs. Dzelme:

On the 20th of May I sent you a letter in which there were some questions about your book. Till now I haven’t received your answer, therefore, I will repeat some of the questions.

1. What can we leave out from the text as my calculations show there will bet more than 300 pages and the estimate was for 250 pages. Without additional cost I could add one 32 page layout sheet to get 288 pages. I don’t mind printing a thicker book but then the additional costs should be shared. At the moment I cannot tell how much the costs would be until I have the layout and typeset.
2. It is important for me to know what kind of illustrations and how many there will be. Without that information I can plan nothing. It would be better if I could get in contact with your daughter who will draw the illustrations. Please send her address and tell me whether to write in Latvian or English.
3. Already now I have to know the type of layout, whether:
a) To start every story only on the odd numbered pages. To put the title on top of the page and to begin the text low on the page, or to begin the text on the top.
b) To begin the stories on odd and on even pages.
c) To put the title on the middle of the page or on the side of the page.

To be able to take note of your wishes it would be nice if you would make some sketches as to how you would like it. I can also work on my own but I would like to take note of your opinion.

From your letters I see that you are worried about the publication date of you book. There is no need for that. I have given my word that approximately 6 or 7 months from your paying of $1400 your book will be published. I will stand by this promise. Till now I have received $1000.

Greetings,
H.  Skrastins.
P.S. Together with this letter I am sending the last magazine ‘Tilts’.

——————

Australian Post Office
TELEGRAM [stamp: Post Office, 23 June 1975. Cammeray, NSW 2062]
SOA1796 MINNEAPOLIS 40 1258HRS 20TH
MRS ERNA DZELME **** ST    2 CAMMERAY 2062  
TO PUBLISH YOUR BOOK IN TIME I AM REQUESTING YOUR IMMEDIATE ACTION AND ANSWERS TO ALL POINTS MENTIONED IN MY JUNE 14 LETTER OTHERWISE I WILL BE FORCED TO DELAY PUBLICATION ….
SKRASTINS
9.10 A M

———-

[translation for Action Line]
March 31st, 1976.

Dear Mrs. Dzelme:

As I said on the phone, your book is typeset but not corrected yet. All the manuscript material has been put in and I would like to put it all in the book. The typesetting went very slowly as the manuscript wasn’t as I hoped it would be. The typesetter needs a properly rewritten copy to be able to do his work but it is not your fault. In order to know what a manuscript should be like you would have to work in a print shop. I will do everything to see that the final product will be pleasing to the author and the reader. To achieve that I need your cooperation.

1. To escape any errors in printing – which could easily happen because some correction in the manuscript had been done by hand which was hard to decipher. After correction I would like to send the proofs to you to read. Usually, the editors don’t do that because the authors want to correct too much. Last minute changes create the greatest problems. I will write to you on what you can do to escape those errors.
2. It would be good if the book would have some illustrations. The works of Dzidra’s that you have sent are great because she is very talented. Only from coloured drawings it is no good to make black & white illustrations for they lose much. Can she make similar ones with ink or charcoal.
3. In a hurry I have to know the name of the book or you can let me make it up. I would like it better if you did it yourself. I have to know the title of the book in a week’s time for I am announcing my new books and I would like to include yours.
4. Please tell me your phone number so that I may get in touch with you, if necessary.

 Hugo Skrastins.

———————————

Canada Post/Postes Canada No. 906
Registration Receipt/Récépissé de recommendation
To/à name/nom Hugo Skrastins
Post Office/Bureau de Poste Minneapolis Mn [etc]
[Stamped]: Mission, B.C., 26 VIII 1976

———

August 26, 1976.

Mr. Hugo Skrastins
Powder Horn Station MINNEAPOLIS, MIN. 55407 U.S.A.

Dear Sir:

Re: Erna Dzelme

I am writing this letter at Ms. Dzelme’s request in order that we may expedite the publication of her book. There is apparently some confusion as to what is required in order to have the book go to press. To that end would you please reply by return mail and indicate point by point exactly what must be done by Ms. Dzelme to bring this publication to fruition. Please write in English.

If we do not have a reply to this letter by September 30, 1976, we will deem it necessary to refer the whole matter to our solicitor.

Yours truly,
J. G. Leaman,
Director.
JGL:e
Cc: L. Duignan, Barrister
Encl. 1

——————————

[stamped]: DEC 2 1976
Mission, B.C.
November 30, 1976.

Action Line
c/o The Vancouver Province,
2250 Granville Street, Vancouver, B.C.

Dear Sirs:

Here is a problem with international flavour which I hope you will be able to help me solve.

At the end of World War II my mother migrated from Latvia to Australia where she took up her life as a new Australian. While there my mother managed to write and publish magazine articles and small books for the Latvian community in that country. In recent time, the Latvian publisher in Australia died and my mother was unable to find someone in Australia to publish her books. She finally located a publisher/printer in Minnesota who knew of her writings and agreed to publish her most recently completed works. My mother, a pensioner, sent $1,400 to this publisher who agreed to: publish her book, send half of the first edition to her in Australia, and sell the other half to the Latvian community in the United States. Publication time was to have been within the year and was to have hit the market in December, 1975. Since that time she has had very little successful communication with the publisher. She has talked to him on the phone and received empty promises. She has written letters, including registered letters, and has received no reply. Now, a year later, it is her feeling that she has been bilked out of her $1,400 as well as her manuscripts and illustrations.

My mother, who is now a landed immigrant in Canada, and living with me at the above address, has all the correspondence and all the agreements which have been undertaken between her and the publisher, and would be willing to present them to you for information.

Your assistance in helping us bring the book to publication or a return of the manuscripts and the $1,400 would certainly be appreciated. The publisher’s name and address are as follows: Hugo Skrastins, Box 7246, Powder Horn Station, Minneapolis, Minnesota. 55407.

Yours truly,
[signed] Inese Birstins
[letter composed by husband Gordon Leaman]
[signed] E. Dzelme

——————————

[stamped} DEC 10 1976
December 8th, 1976.

Action Line [etc]

Dear Sirs:

Thank you for you early reply to our first letter of inquiry. Attached you will find our original letter with my mother’s signature as requested and four contractual letters written by the publisher, Hugo Skrastins, in Latvian, with the appropriate English translation attached. Please understand that Latvian is a highly inflected language and word-for-word translations are really not possible. However, we have done our best to make them precise and accurate. We will look forward to receiving you next communication.

Yours truly,
[signed] Inese Birstins
Enclosures.

———————————

[stamped]: JAN 18 1977
[letterhead]: Voyager Magazine
Box 7246 Powderhorn Station Minneapolis, Minnesota 55407

January 14, 1977

Ruth Lea Taylor
Action Line
The Province
2250 Granville St. Vancouver, BC V6H 3G2 Canada

Dear Ms. Taylor:

I am sorry that I can answer your December 22 letter only today, but I have been sick with a bad case of pneumonia since Christmas.

In regards to Inese Birstins’ letter, I have to advise you that this matter has to be handled by lawyers or be decided by the courts.
Inese Birstins’ letter, which you quote as ‘self-explanatory’, is part truth, part misunderstanding, and part imagination. I am requesting that everything published in The Province on this matter be sent to me also.

Mrs. Erna Dzelme’s book has been typeset for a long time, but she has not provided the promised illustrations – her own line drawings which were foreseen as necessary for this publication.

I have in my possession correspondence regarding this situation, which show that Mrs. Dzelme should be aware of this problem. How can a publisher print what the author has not yet submitted for publication? Also, the author has not yet decided upon the title of her book.

As soon as Mrs. Dzelme submits the promised illustrations for her book, a title for the book, and the drawings for the cover and jacket, I will be able to proceed.
I hope you will be able to communicate with Mrs. Dzelme and explain to her the reason why her book has not been published yet.

Sincerely,
[signed] Hugo Skrastins
Publisher
[stamped]: JAN 21 1977
HS: am

——————————

Mission [etc]
January 27, 1977.

Hugo Skrastins,
Minnneapolis [etc]

Dear Sir:

Attached to this letter you will find the following:
1. Illustrations for my book.
2. Title for my book.
3. Drawings for the jacket of my book.

Please note the following instructions regarding the cover and jacket:
1. The book jacket shall include the drawings and the title.
2. The book cover shall only include the title.

I trust this completes all the necessary requirements and I shall soon hear from you that publication of my book is completed.

Yours truly,
E. Dzelme
cc: Action Line,
The Province.

——————————

Mission [etc]
March 12th, 1977.

Hugo Skrastins
Minneapolis [etc]

Dear Mr. Skrastins:

Thank you for your letter of March 5th, 1977. I will try by this letter to clear up the outstanding problems you mention in your recent epistle.

1. It was not my intention that the illustrations follow the text of the book. I don’t believe it is necessary.
2. If the illustrations submitted are not suitable for printing as you suggest then please publish the book without illustrations.
3. Regarding the title, please note that I find it perfectly appropriate and would like to see it published as I have suggested. If, in your view as publisher, it is not fitting I would feel free to have you select an appropriate name.

In closing may I say that your concern with the relationship between the content and the title and the content and the illustrations is undoubtedly valid in most cases. It is my feeling, however, that my suggestions are appropriate considering the part of the population which will serve as the market for this publication.

It is my sincere hope that this book may come to the market soon as I have another manuscript nearing completion and would like it to be published sometime in the near future as well.

E. Dzelme
cc: Action Line,
The Vancouver Province.

———

[telegram]
CNCP Tēlēcommunictions
[handwritten notes: Mail orig. Inf. Nfl 1206P
Ask Zelma 826-2707 wrong pty. Don’t know addressee.]
[stamp] 1977 MAY 1 AM 10. 53
VIA 788
ZCZC VIA 789 011246
AML631 CYA0 (1204) (2-019434E121)PD 05/01/77 1204
ICS IPMBNGZ CSP
6127227717 TDBN MINNEAPOLIS MN 31/26 05-01 1204P EST
PMS MRS E DZELME, RDM REPORT DELIVERY BY MAILGRAM
RR 2 MISSION BC CAN V2V 4H9  

BT TO CONTINUE PREPARATIONS FOR PUBLISHING YOUR BOOK I AM REQUESTING YOUR IMMEDIATE ANSWER TO MY APRIL 21ST LETTER REGARDING YOUR OWN ILLUSTRATIONS FOR THE BOOK
HUGO SKRASTINS
(BOX 7246 POWDERHORN STATION MINNEAPOLIS MN 55407)

————-

The Province
Vancouver, B.C. V6H G2
Telephone 732-2222
[stamped]:   May 11 1977

Dear Reader:

Thank you for contacting the Province Action Line.
We are returning the enclosed documents which you sent to us.

Sincerely,
[signed] R. Taylor
 ACTION LINE

———————————

Mission [etc]
May 5th, 1977.

H. Skrastins
Minneapolis [etc]

Dear Mr. Skrastins:

Thank you for sending me the proofs of my book – part ‘Diendiena’. I am returning them with pages numbered. Approximately like that would suit the text. Most important – print all that part as one long text under the main title ‘Diendiena’, the poems and prose following each other with only the asterisks (*) and gaps in between. In some items, where the heading seems to be very important, print it close to the text as you have done it already in the proof.

I agree that there is no need for subtitles ‘short story’ or ‘sketch’ all through the book.

I am sending here 5 more drawings. Use them for illustrations in the book and on the cover as you like. I made inquiries – the reduction to page size and preparing a printing plate costs $12 here. I presume your price would not differ much. As we have no previous agreement about illustrations, I am prepared to pay my half of the expenses for them. These illustrations are final. If you cannot use them, print the book without illustrations.

My proposed title for the book, with your agreement, is ‘Iela uz juru.’
Illustrations by Dzidra Mitchell-Dzelme.

Yours sincerely,
E. Dzelme
cc: Action Line,
The Province.


SKAIDRĪTE RUBENE

[First 3 letters are copies of letters that Rubene wrote to unknown person(s) — shared with Erna. Photo of Rubene from Jaunā Gaita journal.]

Nov. 19th, 1983.

Since you called – I have never stopped talking to you. Think, how it would have been if you had had to listen to it all… Though some parts you may have enjoyed. Others were answers to your questions. But as I of yet have not devised the way to send my thoughts directly to the person intended I will have to help them with words. I promise, with mercifully FEWER than those released by a flash flood of feeling. For it was something like that. I was surprised at the joy I felt just to hear your voice. And that it brought all back. Especially of late I had wondered what had happened to you, but logically it seemed that there was not the slightest chance that I would ever learn.

And yet, when you started to speak my being sort of went forth from the physical cage – as if on the edge of a sword somewhere high up – ecstatically happy – towards a blinding light… As I said in somewhat more restrained terms – I was so grateful that you simply were. Do I feel ashamed to say it so openly? – No. The longer one lives the clearer one realizes that the times one meets another human being towards whom one has feelings are extremely rare. With you it was like walking through a desert for years and years and suddenly coming – well, upon the Garden of paradise… Or walking into a dark seemingly deserted medieval church – and the space suddenly shaken by a baroque organ – bursting forth in glorious jubilation. I did not know what I was seeking but when you spoke – it was all there – and so much more. How could I stop liking (though love is the correct word) when you went away? And that love did not turn to hate – as some ‘loves’ do. I just – like a Bluebeard… – put that love behind a door and kept it well locked – but the Paradise behind it survived. Yesterday and this morning when I kept frenetically talking to you – tears kept streaming down my face just looking at that Paradise. You see, how much better it is to put this down on paper – to save embarrassment to us both. Also, there are some things one tell to the person directly, but many – no matter how one wants – one can not. At least, not at the moment one should have and even if one sees that that it was the only moment that it mattered to say them.

Which brings us to that awkward dinner at that Chinese restaurant and what preceded it. You may remember, you had been away for quite a while. When you had left it had hurt as much as losing my child. But one survives. Only I felt a bit like a Baseidov dog – ‘cautious’… Also, there are times no matter what one’s mind says – the feelings go ‘flat’ – simply no reaction. I needed time and reassurance that you were not going away again. Yet, I got the feeling that YOU rejected me even before we left the house. When we got to the restaurant I sort of felt ‘outside myself’: I was what I was – I could not be otherwise. I saw you ‘receding’ – watched it all as if from above and yet was not able to explain or plead – for what? It all seemed futile. I think, if people are friends over a longer periods and do not have to fear that the present meeting might be the last one for years – that people learn to relax with each other and forgive those ‘flat moments’ because they do come in any relationship. Even those visions of Paradise one does not get any time one wishes. How could I ever ‘disapprove’ of you? – Does this somewhat explain what you thought were my reactions at the time?

As for my house-set up: I never lived ‘with my parents’. Unasked, they moved in with me and since father at that time (I had barely gotten the work with the university when he retired) took mother out of psychiatric hospital – raving with sound hallucinations – and put her on my doorstep. Father said he was dying with a head-wound he had received at work – I could not refuse them. Well, both are alive – twenty three years later… Parents, too, eventually can turn into vampires… Mother eventually went senile and when that became too unbearable – we finally put her into nursing home. Father is still with me, but he at least is SANE. Yet, looking back, what a waste of time and energy!

But there were reasons – partly to repay father, who had been good, partly to expiate ‘guilt’ – for once having tried to escape ‘duty’ and now trying to do whatever ‘Duty’ required. But that would be too long a story for one letter.

But to go back to why this letter was written – namely, you. I wanted to assure you that I do not try to hold onto you for any kind of ‘exterior’ reasons. I have work, I have friends – in my own ethnic group – artists and actors; among Americans mostly young ‘daughters by association’ and some rather strange types. I am still curious of life – I go to foreign films, plays and dance performances and I go alone – I like it better that way. But – one would like to share what one sees and thinks but for that the place I work is a desert.

Which brings us to my friend. When you left – in summer 1974 I went to Italy. Partly to see what you had seen, partly, because that is an obsession with all Northerners. We stayed there only three weeks (the other three we divided between Germany, France and England) but since the tour was well organized we saw a lot. On the last day in Florence we were given a free afternoon to see what we wished. I decided to see the leaning tower of Pisa. On my way back, in the train, I met a middle aged lady and gentleman – a brother and sister – who were returning from the trip to the just discovered northernmost Etruscan site. The gentleman said, he had gone to photograph it. So he talked Etruscans. Well, it did sound familiar… On leaving the train in Florence he handed me his calling card asking me to write them. Back in the states I felt so lonely that I finally did. He promptly answered and that exchange turned into a correspondence that lasted nine years – on the average twice a week and long letters too. Yet, he never wanted to meet me again – so I never went there. He died this summer, in August. Who was he? For me also a kind of gift of gods. When you left I wished that I at least would be given a FRIEND. And this time the gods heard and my wish was granted. But how gods play – even with their gifts, and yet – how wisely. My friend was half-Jewish, from Philadelphia but only a generation back from France and Italy. His French ancestors were mostly doctors and lawyers, his Italian relations had gone into publishing (The Milano Lattes publishing house is owned by a cousin). He himself had gone to Europe with the American Army (in the Intelligence service) and then done his studies in Greece and later in France and Rome. By profession he was press photographer and journalist, but had dabbled in arts and film-making and for 16 years had worked on the Spoleto Festival committee doing publicity. He had never married, considered himself a bi-sexual, but naturally mostly liked men. Why did he write to me? When we met he apparently had gone through some kind of crisis – material and emotional, had left his Rome studio and moved to Florence and HATED IT. He once had money, but lost most of it – rather given it away. He had scattered his rather numerous talents so he felt like a failure. He was also growing older (he would have been 66 this month) and did not know how to deal with it. He simply needed a point in space to center on. My eagerness to have a friend provided that focus. His interests were somewhat different from yours – some suited me less, but since he was willing to be a friend – I tried to learn about things that interested him – so we would have something to talk. So first I learned about photography – that is photographers and styles, etc., then since he liked films and had known a number of Italian filmmakers – (while they were unknown they had been quite accessible) – I went to any Italian movie that came around. Having lived in London some time he liked theatre – so we caught up with the major names in that. After that it was the assorted gay lore, dance, memoirs, women’s literature – you name it. It takes a lot of matter to fill bi-weekly letters over nine years… But I learned. And to him too I am grateful.

Why do I talk so much about him? Maybe, to show, that there are many forms relationships can take – that still enrich life. Maybe, you would like me just to write you sometime? I would have somebody to talk to and maybe it would amuse you to have letters? And small amounts of carefully selected BRIEF pieces of reading matter? But this is almost too much for one letter and too many questions too soon.

The letter did not turn out as romantic as my private monologues… I apologize… But you can always refer to that first letter I wrote you – if you still have it. Also, it was not romantic at all. Only a coldly scientific registering of effect your person would leave on an objective observer…

Please, keep yourself warm and dry!
Yesterday I kept repeating „My love, my love”… Today it has turned grey and it is more difficult to believe in ‘paradises’ – so if you permit let me at least sign off as your friend.

(reading matter follows in a separate folder)

————————

[letter starts abruptly, without intro or capital letter – maybe a part is missing, maybe not]
Nov. 23, 1983.

maybe it is too many letters but I want to write while the words still come…

Until this morning just kept ‘thinking of you’ – actually not allowing the mind to form any thoughts – just trying to protect the joy that you are there. But later it started to rain – the day turned gray and damp – the mind crawled out from its lair and the joy went and hid herself. Without that ecstatic joy – should one write at all? – Well, one could try one of those ‘other kind of letters’…

First, a bit ‘patron intellectual landscape improvement business’. Because of your present work and also of that upcoming San Francisco conference I assume you do not have time to do much pleasure reading. Still, the weather being so dreary I thought you needed something with pictures – so I sent you a book on India, by John Keays. It has a chapter on the deciphering of the various Indic scripts among other things – so I thought you might enjoy it. I will send the Tanizaki book too, but want to wait as I think there are books you would enjoy more. Did you ever read Stoppard’s play ‘Jumpers’? It is one of the most brilliant exercises in logic which by using the metaphor of Zeno’s arrows proves that God exists. – The other prize piece of my literary gem collection – Umberto Eco’s tongue-in-cheek list for an intelligent man’s summer reading – I could not find. I know I have it – just have to look through the Espressos, find the issue and make a xerox copy. It is a very sophisticated piece of literary criticism of some very esoteric works and very amusingly presented.

To answer your question: yes, all three items at their time were part of correspondence with my Florence friend. However, I wish to assure you – should occasional letters be acceptable – they would not consist of ‘already used items’… Also, every person is SO DIFFERENT. As I looked through my collection of articles I became aware of how few of them would please or interest you. That is, as much as I believe to know your tastes. Not that my friend’s interests were invalid – they were just different. And yet I will not deny him. His sharing of what interested him kept me alive these years. I would have rather written to you – if I had had the choice – but it was not to be. So I learned about things that my friend was willing to share with me. I am grateful to him too. So much about that matter.

Guilt. If people come from the same place and the same social milieu there are many ways to find out about the other. Otherwise it is like coming from different planets. Some people believe that keeping one’s life completely secret makes the person more interesting. To some extent of course, it is true. On the other hand even just in friendship – or correspondence – one would like to know who the other person is. I do not ask it of others and I do not volunteer that information just to anyone I happen to talk. But in my life you mattered greatly. And still do. So – MAYBE – in case – should you take liking of receiving ‘romantic letters’… I think, you should know those facts about my life that may influence you wanting (or not wanting) to talk to me. No one can go back and rearrange one’s life to make it look better. One can only go ahead and make a ‘new life’. So about that guilt.

I had another daughter – by the same man. I had just passed my exams for a Ph.D. when he turned up – and starving. So I stopped studying and started to work so could help him. When I got pregnant (ironically the night I was going to break the relationship) and he got his degree (M.A. in music) he (naturally) ran away. I only knew – to California. A few months later I followed. That summer I lived on a cucumber and a can of sardines a day. Later I worked for a family – so neurotic one, that when my first daughter was born I wanted to be just with her and applied for social aid. They asked who the father was and I told them. They found him through the Embassy in less than a week. I immediately lost the aid and he forgot my address… I had no money and my mother being mad I could not go back to my parents. It is too long to explain, but eventually I gave her up. And then the despair took over. I tried to get her back but it was no longer possible. I arranged everything for a clean formal suicide but felt so desperately lonely I went to see the man who in some ways still had meant something to me – it was the end of that relationship but – without knowing it – I got pregnant again. I duly took the 100 pills (I had read in the paper that 40 had killed another woman almost instantly) but due to [something missing] from morning till night. Ten days later – with just one bag of unsorted papers leaning against a chair – I went back to work – slightly annoyed that that feeling about the visitor had not produced anything. And yet, that evening, when I was returning from work – that visitor – a man I had never seen before – was standing at my door. He had come to talk about my daughter. I asked him in an he told. (I am making the story very short) My daughter had been adopted (together with a slightly older Chinese boy) by a Chinese family. Had graduated from college – had travelled – in the East and several times in Europe – had married and was now living in France. So I thanked him and asked him who he was. Oh, just a friend. But after he left I thought that he had talked in a way a friend had not and he must have been her husband. Two days later he called that my daughter had flown in from Europe and wanted to see me. So I said: Sunday morning – and she came. Aiko was all passionate feeling. Christine – pure mind. Self-confident, composed, elegant. The reason she had tried to find me was that they were moving to Kenya for five years and it would be difficult to make contact from there. The man indeed was her husband – she had met him in Switzerland he and her husband’s father both taught at universities. Well – it was a miracle. All those years I was so afraid that being given up had driven her to despair – loose living, drugs or something like that. Yet, she had been perfectly brought up and apparently in quite well to do family. And what was best – she had grown up as Oriental among Orientals – something I could have never provided for her. – I have since seen her two more times when she comes to visit her adoptive parents on her annual leave. She works for the government on some economic development survey. Her husband works in industry – teaching management. I still do not know her present name – nor her real address – except a c/o P.O. Box number… She is as secretive as her father. Her father married a Korean shortly after Aiko was born and moved out of our lives. Still, Christine’s reappearance, too, was a miracle. At least, I know, that she is. But is it not absurd? The child I gave away – turned out well. The one I kept and so desperately tried to do the right things for – because of not good enough parenting discipline or whatever – died so pitifully young and so horribly.

What was the ‘price’ for getting to see her? Learning that a real closeness there will not be. How could there be? But at least I know that she survived.

In the meantime – again out of need for affection – to give and take – I have acquired four ‘daughters-by-association’ – all about the age of my daughters. One from the San Francisco family I took care of while she was little – the others I met here, by chance. All come from educated, but troubled or broken families. So I have some ‘daughters’. Also the friends I mentioned by my previous letter.

As for this bit of telepathy that I have mentioned. That has manifested itself also at other times. When my German teacher – my life’s ‘guru’ – died some years ago – he came in a dream to say good-by. As for my friend – one night I suddenly dreamed that I had received from him two absolutely black envelopes – I woke up with a start and as soon it was decent to call – called his sister and learned that he had just had a heart attack and had been taken to a clinic. He died ten days later. I think, people’s minds work like weak radios and in times of stress are able to send messages to other people who operate on more or less the same wave length.

This letter turned out so dreadfully long. But it says about all I thought you needed to know – in case you decided occasionally to talk to me again. I think it was better to put it on paper before. Should we ever meet – I would much rather listen to your stories or talk pleasant nonsensical things.

Herewith I solemnly promise never (well except when the subject possibly could not be treated in fewer words) to write longer letters than just one page.

May you be kept safe and well
Skaidrīte

p.s. FOUND Eco’s article on intelligent vacations! Hope you will like it.
Was I to provide vital statistics too? – I will be 57 in January. I have not grown fat. There are more wrinkles. But other people get them too and they still find it possible to talk to each other – from time to time…

—————————-

Jan. 31st., 1984.

do you know what ‘mind’ looks like? – Like a drunk, with a terrible hangover, who walks into the kitchen and starts telling the woman all the truths he thinks she should know, but which she knows already and would prefer not to hear again…

When, after your phone call I wrote that my ‘mind’ crawled out of its lair – that is what it looked like and that is what it did… In that conversation – even though you mentioned coming to San Francisco, you never said, that you intended to stop by… But though my mind – annoyed at my stupidity – explained all this to me – my heart in wild joy kept materializing your face and eyes across a table with that starched white table cloth and good strong coffee… Foolish heart – as if it did no know that if one desires that intensely – of practically living it – it gets counted as if it had happened – and life – true to its preference for ever producing something new – does not permit the desired, already imagined – lived – thing to happen…

Did the article, at least, reach you? Yes, for a moment I had forgotten part of your name though actually it was rather peculiar quirk of just partial recall. But as you remember – in our brief acquaintanceship – your name was only an addition…

Sometimes I wonder why you called – as the person who answered your call at the information desk is very capable and probably gave you the correct information right away? I prefer to think that it was only to get the article a few days sooner. Were you just curious – about what? At times my mind projects an image of you like a jungle idol – with a huge square head and burning eyes – behind which the poor savage worshipper senses a mind like a huge computer figuring out possibilities – instantly clear to the idol, but beyond the grasp of the poor savage. Was that idol – that afternoon – for a moment – feeling lonely and needed some ‘smoke break entertainment’? Whatever his reasons were – for the worshipping savage ‘the god’ spoke…

No bitterness, indeed. From all my heart I was happy to learn that you still were. When my ‘Florence friend’ died last August I thought (since his letters had brought joy) that I would never know joy in my life. To know that you were there – made the world beautiful again. Even if that was all that was meant to be – it was the greatest gift anyone could give me.

I was so pleased that you told a few things about your life. That you are capable of making your name prevail in your field – your articles, your present position – that only confirmed what always was quite evident. But your life in Yukatan raised other questions – as I, alas – ha, ha… – am not just that ‘disembodied mind’ to whom my friend preferred to address himself. My woman’s mind – also quite logically – says the if you have a house there – there must be a woman to look after it. So most likely you have a family there too. Are you happy? Once you save enough – will you return to live there permanently?

If this assumption is correct – you really do not need any letters? And if you never answer – as much as a line – how am I to know if they are still being read? Or if they – unopened – land straight into the wastepaper basket? – About that phone conversation. I got the feeling that you were offended that I tried to cut the conversation short. But the telephone is not at my desk – it is in an open station – with cloth walls to other catalogers cubicles – and as a prolonged phone call always creates interest I was aware, that the surrounding typewriters had fallen silent…

Have I remained ‘faithful’? People are very complex. When two people meet, usually only parts or their beings ‘make chords’. Not only that. Though some chords in both beings may make harmonious sounds – one person may have a much larger range of strings or ‘pipes’. So it often happens that the person with fewer ‘pipes’ may believe that her instrument has found the perfect echo – while the other – with the ‘barock church organ’ – may be appalled by the poverty that he hears and naturally would be looking for another ‘barock organ’. Still, if one finds something that one seeks – one loves it and cannot stop loving. In that sense Natasha will never stop loving Onegin (though her staying with the general, of course, had nothing to do with faithfulness to a given word. The woman, having gotten used to good life and to being admired and respected – AND having some sense – decided to stay with the good life… After all – if she had run away with Onegin – from one cheap rented room to another, ostracized by society and without any money – Onegin’s love for her had died in no time at all. So it was better for her – and even for her love – that she stayed with her general…

Speaking of books – did the India book reach you and did you have time to look into it? India fascinates me and the book was well written. In my previous letter I mentioned that during the past years I have read a fairly large number of biographies. One of the most fascinating ones was Peggy Guggenheim’s updated memoirs ‘Out of this century’. What interested me was her incredible energy – and the long tortuous way it took to finding out what she should do with her life. But then, that type of a book may be more of interest to a woman than to a man. – The best book about a man – I have ever read is still Mary Renault’s study of Alexander (‘The nature of Alexander’ now out in paperback but which one still should read in the original illustrated edition. Of art criticism I have enjoyed most Robert Hughes’ ‘Heaven and hell in Western art’. (Maybe I will xerox a page or two to give you a taste. The image of the soul on the sword may have indirectly been influenced by a passage in Hughes’ book though there the context is different. Though how true those Jungian images are… Like that being on a sword going towards blinding light… There is an absolute necessity and yet – a sword somewhere up in a dizzying height – is not a bridge… The being needs the light but the light… etc. Better back to books.

After Gilbert Highet (Catullus, Man and Devil) have much enjoyed critic Elizabeth Hardwick. Not quite as elegant as Highet, but womanly wise and witty. Will try to collect a few brief passages to illustrate this evaluation.

No point talking about movies as it is not likely that Yukatan would offer a video library to keep up with them. However, should you have a video down there, this is the base collection that you should have – or view NOW while you are in a place where videos (and the necessary aerials and plugs) are available… Namely: Werner Herzog’s ‘Kaspar Hauser: or, man against God and God against all’; the Taviani brothers (Italian) ‘Padre padrone’ (if not available on video – maybe you would like to have the biography on which the movie is based? About a Sardinian shepherd who until age 21 remained illiterate and then in eight years through sheer will power from an illiterate made it to a doctorate in linguistics and then could not get adjusted to the life of an intellectual (a realized human being) – a most moving story, also the film is beautifully shot with images that look purely Greek. Visconti’s ‘Ludwig’ (about that mad king of Bavaria who built those castles and was madly in love with Wagner), ‘Conversation piece’ and ‘Innocent’. Also the Brazilian filmmaker Glauber Rocha’s ‘Antonio de los muertes’. Fellini’s ‘Satyricon’ and ‘Roma’, Satvajit Ray’s ‘Apu’ trilogy, ‘Music room’, and ‘Devi’, and, because your living among Indians – the recent Japanese movie ‘Bride of the Andes’ which describes a Japanese scholar’s (or scholarly inclined man’s) living alone in an exclusively Inca village up in the Andes.

Why – after those first three ‘semi-romantic’ letters did I stop writing – if you wondered? For ten days came down with the usual pre-holiday flu. As soon as I could move about – it was time to do the Christmas decorations for the Library lobby – in connection with the Christmas book exhibit (I have done this for the past few years – as a concession – return to my earliest ‘profession’ – i.e. that of a would be florist) This year I did it in purely neo-classical style – with gilded palm branches, whitened acanthus stalks and (for color – a few poinsettia plants in a gilded basket on the stair. Also put ray crowns (of gilded palm branches) on the god’s heads. It worked. Otherwise enjoyed what came – visits with two of my daughters by association – wrote letter to the others and – in between talked to – well ‘somebody up North’… Even made a new friend – met a young (35) beautiful woman whose name is Hera. Imagine the faith of the parents in daring to name their child Hera – a woman-goddess worthy to become the consort of the ruler of all gods! Well, the name suits her…

Monday finished my latest ‘exercise’ – a review of the 1982 Soviet Latvian film ‘A limousine in the color of Midsummer night’ which we showed here at the Pacific Archives. That done, I can now enjoy a couple of days freedom and do (mostly read) what I like.

I hope you have been well and wish you good health, success and happiness for the New Year!

if you permit – in friendship

—————————

[card: THE BALLET. The court theatre’s elaborate facilities for staged illusion led from the court masque to the spectacle of the ballet. The greatest artists, composers, and dancers of the age were enlisted in its service. In modern times this tradition found its champion in the Russian Diaghilev, who matched the talents of Nijinsky, Karsavina, and Pavlova with the avant-garde genius of the composers Ravel and Stravinsky and the artists Derain and Picasso. In 1910, Diaghilev startled Paris with the brilliance of Stravinsky’s Firebird, and ballet assumed its place in the theatre of the modern world.

One of the banners illustrating theatrical history that decorate the lobby of Zellerbach Hall at the University of California, Berkeley. (Designed by Betty DeMars).]

1988.g. 14.jūn.

———————————————-

Skaidrīte Rubene
February 1991

WHEN THE TAILS OF OWLS WILL BLOOM…
Latvian Political Theatre of the Eighties

David Shoemaker – thanks to whose interest and efforts this event is taking place – has asked me to say a few words about the play which you are about to see.

In the past two years I have translated 5 political plays from Latvian into English of which Helds’ play is one. I chose his play because it is a pretty good little satire, but also because it addresses a rather frightening aspect of any totalitarian system, especially Communism, namely, the emergence of ‘power figures’ who can make careers rise and fall. Helds’ own blocked career as a dramatic writer may be a case in point.

Juris Helds (in his late thirties) for the past two decades has worked as actor at a large Latvian provincial theatre and also in the last three years has been very active in the Latvian Independence Movement. To date Helds has written 7 plays, more or less in the same sharply satirical, somewhat surrealistic vein as ‘The Applause for the Flies’. Though ‘Flies’ were written as early as 1978 (and circulated in manuscript) it was published after the Writers’ Plenum that started Latvian Second National Awakening Movement (which Helds play predicts) ‘the moment’ for Helds’ play had already passed. On the other hand, some persons (or types of persons) at whom his barbs were directed, still held considerable power (still do) as a result his play has never been performed (nor his other plays).

Held’s play tells about such a just mentioned ‘power figure – Mrs. Miram – who by her heroic exploits in World War II (40 years later Mrs. Miram still likes to get on her ‘old battle horse’…) and due to the power position held by her late husband literally holds careers, privileges and maybe even lives in her hands. Getting somewhat on in age and also sensing a change in the political winds (which could mean her own demise as power figure) Mrs. Miram decides to stage her own funeral – with games… in which the three of her closest friends would treat her with (under the political system) a very rare delicacy – the truth – in this case, confessions as to why they are holding on to her. The rest you will find out from the play.

How does Helds’ ‘Flies’ fit in the Latvian political theatre of the eighties?

As we know political theatre can do many things: ‘Teatro Campesino’ tried to help the farmworkers organize against their employer-exploiters. San Francisco ‘Mime Troupe’ (in their latest hit) tried to mediate between Israelis and Palestinians. American off-stream theatre has produced many plays protesting against the Vietnam War. The purpose of this short introduction is to show how Latvian political theatre of the eighties – by awakening and strengthening in Latvians the feeling, that they were a nation with a language and culture of their own – tried to help the nation in its fight for freedom and self-preservation.

To return to our theme, in this dramatic crucial decade in Latvian history, besides Helds there were some 10 writers who produced political plays. However, in my opinion, next to Helds (a very daring, first swallow) there were only two other writers whose themes were politically DARING and whose plays also represent high quality literary achievements. They are: Mara Zalite and Ugis Seglins.

Mara Zalite (age 38) has 5 collections of poetry and 6 plays to her name (Mara’s Room is full of Small Cradles, The Trial, The Living Waters, Bearslayer, the Hedgehog), of which for our topic ‘Mara’s Room’ and ‘Bearslayer’ are the most important ones.

Ugis Seglins (just turned 28) to date has written 5 plays (The Corner, The Meeting’s Bed, The Tract, ‘The Creamcheese-Chocolate-Covered-Tootsie Roll, Coca Cola, The Matchstick and the Egg’ and ‘Attention, Passengers’) of which the most important is his ‘Attention, Passengers’.

Both authors are university graduates in literature and both have furthered their education at the prestigious Literary Institute in Moscow. However, they are very different as persons and their differences carry over into the themes, the characters and the literary style of their plays.

Mara Zalite was born in Siberia as granddaughter of Latvians who had been taken there in the first wave of deportations in 1940. After Stalin’s death they were allowed to return to Latvia. Zalite grew up in the country, somehow becoming steeped in Latvian folk poetry and traditions, which permeate her poetry as well as her plays. Hence Zalite speaks for the Latvian as a peasant, bound to the land, its traditional beliefs, customs and heroes. The other theme – partly due to the experiences of her family – is the theme of injustice done to the Latvian nation by its various occupiers and rulers.

Together with Rainis (1865-1929) (of the pre-World War I period), and Ziedonis and Belsevica (or the post-World War II period) Zalite now of the younger generation is one of the strongest most original poetical talent that Latvians have had. What sets her apart from the others is, that in her poetry as well as in the plays – rather than as an individual – Zalite speaks with the voice as if (coming from) of the collective national subconscious – sort of as a medium. At other times Zalite can be quite harsh her voice turning into that of the tribune – judge of her own people.

Ugis Seglins, in contrast, speaks with the voice of a city born and bread intellectual – rejecting the past and zeroing in on specific contemporary problems – like intermarriage of Latvians and non-Latvians, the corruption and stagnation in state controlled institutions (Seglins addresses the situation in the theatres) and the dangers presented to the nation by Moscow orchestrated flood of in-migration of non-Latvians, reducing the native Latvian population to a minority in their own country. If Zalite turns all her characters into sort of timeless symbols, Seglins seems more like a surgeon putting his finger on the raw exposed nerve-ends of the nation, and proceeds talking – transmitting the voices of his fellow Latvians of today.

Of these just mentioned two only one – namely, Zalite has achieved wide public recognition, whose plays ‘Maras Room’ (in 1983) and ‘The Trial’ (in 1984) had great impact upon the public and her fellow writers (both plays were produced, and also printed in the Latvian main literary monthly ‘The Flag’ (circa 16,000)) While the rock-opera ‘The Bearslayer’ (with Zalite’s libretto) shown in two runs (in fall of 1988 and in spring of 1989) in Riga’s largest Sports Stadium (7,000 seats) turned into soul shaking events, comparable to the (numerically much larger) Song Festival of last summer.

Before we start examining Zalite’s ‘Bearslayer’ – already the third most important rewrite of the theme, we must step back and look at what lead to the writing of the first version of this theme, and what effect it had on Latvian national psyche, sense of nationhood, drive for independence in the intervening time.

Due to last year’s Nobel Peace Candidate’s, Mr. Gorbachev’s, energetic efforts to cultivate peace in the Baltic Republics, Latvia, too, has been in the news rather often. Still, for better understanding of our general topic, a brief recall of a few historical facts may be helpful.

{Can be omitted}

Latvians arrived at their present geographic location on the Baltic Sea around the beginning of our era. In the 13th century they were conquered by the German Order of Knights of the Sword. By the 16th century the land (with Latvian peasants as serfs) had passed into the hands of the German landowners and remained there till the end of the 19th century. Politically the land in turn was ruled by the Swedes (our only good overlords), the Poles and since the end of the 18th century by the Russians. This double oppression and exploitation was the main reason for Latvians’ drive for independence during the First National Awakening movement in the 1870ies and during World War I, which lead to Latvian independence, which they kept till June 1940.

During those 700 years under foreign oppressors Latvians were kept from education, and kept their identity by holding on to their language, their pre-Christian beliefs and traditions. This heritage (and by now greatly enriched national culture) besides political freedom and economic improvement is what Latvians are fighting for NOW.

Latvians do not have a national epos. Instead, they have a vast body of folk songs or dainas, which cover every aspect of human life. Around the turn of the century they were collected and printed and ever since – with their beliefs, symbols, imagery and language rhythms – have influenced Latvian poetry and drama. The connection to our theme being, that most of best Latvian drama (including almost all plays by Zalite) are written in verse.

However, a Latvian officer in the Russian Army, Andrejs Pumpurs, thought, that having a national epos would boost Latvian self-esteem, so – using a local legend about a very strong young man, who had ripped a bear apart with his bare hands – Pumpurs wrote his epos ‘Bearslayer’, published in 1888, which immediately became very popular and inspired many works of literature by other Latvian writers.

In his epos, besides Bearslayer, whom Pumpurs made the unifier and defender of his nation, and whose name (since the epos) became a synonym for a hero, Pumpurs created a row of other characters, who also entered Latvian literature as types. Like Laimdota (‘Given by Goddess Fate’, but whose name also means Bliss) became symbol for Latvian Land. Pumpurs made Laimdota the daughter of Burtnieks (a sage, keeper of the knowledge of ancestors), whose castle had been sunk into the lake by some dark powers. With the help of Laimdota Bearslayer makes the castle (also referred to as ‘Castle of Light’ (freedom, spiritual enlightenment)) rise up again. Pumpurs also created the figure of Kangars (Bearslayer’s friend) who later turns traitor (Kangars also has become a generic name for traitor). Pumpurs also created Spidola, an attractive dark haired witch, who first allies herself with the Dark Powers but later joins Bearslayer. Eventually Bearslayer defeats his German enemies, and marries Laimdota. However, at the victory games he is challenged by a mysterious, blind Dark Knight (coming from the East, he says ‘Tartary’). Kangars betrays Bearslayer telling the Dark Knight that Bearslayer’s strength is in his ears. The Dark Knight cuts them off. Bearslayer loses his strength but manages to push the Dark Knight off the cliff, however, falling in and drowning in River Duna together with the Dark Knight. The epos ends with a hope that someday Bearslayer will rise again, defeat the Dark Knight and then the nation will be free.

The reason I took so much time to describe Pumpurs epos in such detail is that each time a new version of Bearslayer is written the characters and the basic plot remain the same. What changes is how the characters perceive themselves and react to the new historical situation. It is also interesting, that whenever the situation of the nation is darkest – a new Bearslayer appears.

Pumpur wrote his ‘Bearslayer’ at the time of the severest russification (which threatened to do away with Latvian language and with it – the Latvian nation as an ethnic entity) Rainis (perhaps the greatest writer Latvians have had) wrote his Bearslayer called ‘Fire and Night’ in the years preceding and following the bloody uprising of 1905. He finished it in his exile in Switzerland in 1908. Rainis’ ‘Bearslayer’ turned out dramatically so effective that it sort of replaced Pumpurs’ epos and has remained on Latvian stages to this day. Pumpurs made his Bearslayer a man of action. Rainis makes him into an intellectual, who only gradually comes to defining his goal – the total subordination of his life to the ‘highest idea’ – the unity and freedom of his nation. Rainis wrote this play together with his wife, the poetess Aspasia (1865-1943), who probably wrote the part of Spidola. In Pumpurs’ epos Spidola is just a minor temptress-witch. Which Rainis/Aspasia turn into a ‘life force’ which strives for constant change and rejuvenation, claiming that in order to achieve his goal – a free Latvia — Bearslayer should keep changing too.

The other play by Rainis of this period, which had great impact upon the Latvian public (and which was picked up and rewritten by Zalite in 1983) was ‘The Golden Steed’ (1910, produced 1911) in which the Latvian folk-tale third son, the pure hearted fool-idealist performs the impossible – rides up the Glass Mountain and brings down the Princess, who has been sleeping there for 700 years… (time period Latvians have been living under foreign oppressors). Both plays certainly inspired at least the leaders of those Latvians who in World War I went into trenches and with great loss of lives eventually gained Latvia’s independence in 1920.

During the Latvian independence (1920-1940) there was no political theatre.

During World War II, following the 2 waves of deportations (1940 and 1949) in which the Soviet government carried off 100,000 Latvians to Siberia and the 100,000 which in late 1944 fled to Germany (to the West), Latvia lost about 2/3 of its writers, so after World War II for 20 years in Latvia there was no literature. However around 1968 (the time of the political thaw) there appeared a group of very talented Latvian poets – Vacietis, Ziedonis, Belsevica, Caklais, — who with their inspired symbolic poetry gave Latvians again a sense of being a nation with a language and culture of their own. Vacietis died, but the others are still writing, read, and much loved and honored.

Around the same time there appeared also a group of playwrights – Gulbis, Priede, Putnins and Petersons, but whose political influence – due to the stringent censorship – was much smaller, as all they could write about was corruption in economic and work sphere, alcoholism and delinquency of the young. Besides these permitted themes 3 themes continued to be absolute tabu: those 100,000 who had been deported to Siberia, those 100,000 who had fled to the West, and any reference to religion or ethics as something spiritually uplifting.

Upon this very bleak scene in 1983 burst Mara Zalite with her ‘Mara’s Room’ in which she dared to break all 3 of the just mentioned tabus: namely, the play’s 2 brothers who had gone abroad… (as ‘seven-league-boots-adventure-seekers’ and ‘mercenary soldiers’) return and wish to join their father’s home. Second, Zalite dares to point her finger at the ‘neighbour’, who has stolen the younger brother’s ‘Table Cloth of Plenty’ (in the process killing the brother too), and thirdly, Zalite dares (through the play’s youngest daughter) also called Mara… to invite Latvians to look for inspiration to their own heritage – symbols, beliefs, traditions, but mainly to take care of the neglected land and to fill Mara’s (goddess of Life and Death) cradles with new lives.

However, Zalite’s great triumph came with her ‘Bearslayer’ – as the text for the immensely popular rock opera as well and perhaps even more after the libretto was published in book form. Again Zalite kept the general plot but also made significant changes. So, first of all, Zalite throws out the dark haired temptress Spidola declaring that those strivings for something higher and nobler (of Rainis’ Spidola) Zalite’s Bearslayer already carried in himself. She makes Laimdota (symbol of the country) more personal and also more prominent. Laimdota is actually raped by the traitor Kangars, yet Bearslayer loves her even in her defiled state and promises ‘with his love and tears’ to make her whole and pure again. Zalite also changes the meaning of Bearslayer’s ears. In her version they are no longer signs of physical strength but sort of antennae with which he can hear the desires and sufferings of his people. In the final fight with the Dark Knight Bearslayer’s ears are again cut off and he – together with the Dark Knight again fall into the River Duna.

However, maybe because of that mediumistic quality which I mentioned and sensing that this time Latvia’s situation was more serious than ever before, Zalite in her retelling makes the many headed devils and the Dark Knight appear as almost no longer to be defeated quasi primordial EVIL.

Now, a few words about Ugis Seglins. I said, that at times Zalite could sound quite stern – like a judge of the people. Seglins by nature is KIND, and has a marvellous sense of humor, yet fitted out with lazer-guided needles of irony, that never miss their targets… Still, under this whipped-cream cover – when it comes to things that really matter – like Love, loyalty to others, one’s native language, and the survival of the nation – Seglins is as dedicated and patriotic as Mara Zalite in ‘Mara’s Room’ and ‘Bearslayer’. (And possibly as pessimistic about the outcome of the struggle as she…)

Outwardly, Seglins career shows some parallels with that of Helds. Seglins first play ‘The Corner’ was produced, even translated into Russian and printed in the Moscow prestigious literary journal ‘Sovremennaya literatura’. His sort of in-house satire on the situation in Riga’s state supported theatres ‘The Meeting’s Bed’ was published in ‘The Theatre Courrier’ and just produced at the Youth Theatre. ‘Tract’ has not been published, but ‘Attention, Passengers’ even despite the abolishment of censorship… was published only outside Latvia – in the best Latvian emigre literary journal ‘The New Path’ (in May 1990)

‘Attention, Passengers’ – Seglins’ most ambitious effort till today – is a modern ‘morality play’, in which (as I mentioned) Seglins addresses the problem of Moscow supported migration of non-Latvians into Latvia, (with the result that after 45 years of Soviet rule, Latvians have practically become a minority in their own country) (somewhere between 51 and 49% of the total population). In Riga the situation is even worse. Due again to Moscow directed constantly expanding industrialization, Riga now has a million inhabitants, out of which 300,000 (or 200,000, depending on who is counting) are Latvians. Besides the immigration per se the other reason for this imbalance is that Latvians are not permitted to move to the Capital City, but any migrant who seeks work in any of its factories, or any retiring army officer, who wishes to settle there, WILL be given residency permit. The newly elected Latvian government has not been able to stop this flood of new immigrants and they keep flowing into Latvia at the rate of 17,000 a year. So much for the sociological backdrop of Seglins’ play.

The play takes place at the platform of a small provincial railway station, where once a day, coming from ‘inland’ the train disgorges yet another group of new immigrants. After the train leaves and the crowd disperses, what remains on the platform are only two disembodied souls – one male, the other female and a number of assorted bloody body parts – apparently thrown out of the train after some incident… The male soul recognizes a torso, and the female soul the head as theirs, but the other parts, apparently, come from various different previous owners. The mischievous small left hand (of a girl kindergarten pioneer) accidentally falls off the platform unto the rails. By joining forces the other limbs somehow pull her up. Pleased with the success of the cooperative venture the limbs get acquainted – all talking at times as body parts at other, as the persons to whom they belonged. Aware of the fact that the train – with a new mass of people – will return, who in their haste to settle in, will surely make them into ‘platform meat’ – they decide that they should help themselves – join as a body and walk away – home. So the little Left Hand and the Lame Leg (or a War veteran of the last great war… (World War II)) joint the left side of the Torso, while the Right Hand (of an ‘important somebody’, second in command) and the Beautiful Leg (of one of the five best dancers in a cozy, very exclusive cabaret) join the Torso on the right. The Head, as it turns out – of a love-obsessed, otherwise sensible bookkeeper – takes command. However, talking it over, the Right Hand and the Torso decide that being lead by a woman was damaging to their male egos and elect Torso as leader. Who, alas, is only the torso of a body builder, to whom thinking has always presented somewhat of a problem. And whose brightest idea as how to make the rather awkward body (with its over developed torso and its ill-matched weak legs) walk… In order to reduce the weight of the torso is to make the LIMBS do vigorous exercises – as the Torso says: „to get rid of the ‘excess blood’”… Which almost kills them and leaves them bleeding and exhausted lying scattered on the platform. In which state they are swept up by the cheerful, industrious ‘Caretaker’ and thrown into the social trash bin, and, of course, locked in.

At this point the two souls – sitting dejectedly on the cover of the trash bin, somehow manage to straighten out their differences as to who would be better qualified to enter the body (politic) and decide to enter in both. Which produces a miracle – the limbs join together, moreover showing courtesy and good will towards each other. They even – by banging vigorously on the cover from the inside – manage to attract attention on the outside – of a passing Soviet soldier, who opens the cover and is horrified at the sight of the bloody, unwashed giant rearing out of the bin. But it (he, they) gets out of the bin and with the soldier still close by and watching – make a first step and then another and another…

Zalite ends her ‘Bearslayer’ on a sad note but with a hope: the golden apple – Bearslayer – has fallen, but God already is making another. While Seglins after this rather hopeful-sounding outcome of HIS play (Attention, Passengers) (For the information of passengers) adds an exceedingly bitter, horrifying little poem, implying that the just portrayed miracle will probably never take place or – will happen – as the saying and his poem goes – only „When the tails of owls will bloom”…

With this we can return to Juris Helds and see what this ‘daring first swallow’ had foreseen as the outcome of his hoped-for, new National awakening. The word passes to the ‘Hardback theatre’. During the second part of the eighties Latvian theatres continued to produce plays by foreign authors which somehow could be turned into commentaries on the political situation in Latvia, like, for example, Abe Kobe’s ‘The Cage’ – about a man’s ‘friends’ – some pushy strangers, who move into his apartment and then end up putting him into a cage and finally killing him. Or, as a commentary in a lighter vein, producing Durrenmatt’s ‘The Stables of King Augeas’ (written to describe Switzerland in 1963) in which the situation in ‘King Augeas kingdom’ – the accumulation of cow dung — has grown so bad, that last year you still could see the roofs of the houses but this year they have completely disappeared…

Starting with its premiere in June 1989 the most popular political play, currently performed in Riga, is the ‘Four Days in June’ by the Bay Area Latvian painter and playwright Raimonds Staprans, which examines the last days in power of independent Latvia’s last president Karlis Ulmanis, before Latvia (as the other Baltic countries) was overrun by Soviet tanks. After the Soviet takeover Ulmanis was arrested and taken to Southern Russia where he died. Staprans play is made even more dramatic by being performed in the late President’s work cabinet in the Riga Castle and by the fact that the actor portraying the President bears an uncanny physical likeness to the President. Which to the Latvian viewer turns the play into one last heartbreaking glimpse into independent Latvia.

How these just mentioned plays get to the Latvian public? At first it should be stated that Latvians always have been passionate theatre goers. First, because as outwardly reserved Northerners they found theatre a place where emotions would be discussed they would not discuss in society; but also constantly living under some other political power, theatre provided a forum where in symbolic or allegorical form (like for example in the plays by Zalite and Seglins) ideas could be discussed that could not be discussed elsewhere. Also, particularly during the pre-glasnost, pre-national awakening period theatres were the places where Latvians could spend a few hours in purely Latvian atmosphere.

As for present day Latvian theatres as public institutions – there are 3 large state supported theatres: The National (formerly the Drama theatre) (about 1000[?] seats) staff of 80 salaried actors, the Daile (or Art theatre 1,500 seat hall, 3 other stages adding some 500 more seats) also 80 salaried actors and the Youth theatre which Latvians share with Russians each having about a staff of 40 actors. Besides those – in Latvia as a whole – there are 3-4 provincial city theatres (one quite large) and about 43 amateur theatre groups attached to State Farm and factory culture units. Each spring they hold competitions and the best productions in the fall are then presented in Riga.

How does this Latvian political theatre compares with the political post-World War II theatre in other politically oppressed countries – like Czechoslovakia, Poland, or the other two Baltic republics? Apart from some allegorical plays in the sixties (like Aliksaar’s ‘The Unnamed Island’) in the last decade (to express their protest) the Estonians seem to have turned to film, producing grim, black-humor cartoons. While the Lithuanians (to discuss the situation in the present) turn to historical subjects from the past. Lithuanians of late have produced some very good films some of which (like the musical ‘Devil’s Bride’ use folk tale symbols in the same manner as Rainis and Zalite do in their plays). However, this strong pervasive tendency to mythologize their subjects seems to be a specifically Latvian characteristic.

As for the political theatre of the Czechs and the Poles – to judge from examples like Havel’s ‘Memorandum’ and Mrozek’s ‘Tango’ – we must remember that they were written in the sixties and bear a strong influence of the Theatre of the Absurd (of Ionesco and Beckett) they start to look pretty dated, the more so since their characters seem to take their political situation too lightly. The political situation of Latvians, who in the eighties have been reduced to practically a minority in their own country, is more serious therefor the mood of Latvian political plays of this period is more serious too. Moreover, or, so it seems to me, the political plays of the above mentioned Central European states, generally put more emphasis upon the threatened freedom of the INDIVIDUAL, while Latvian political theatre (from its inception) shows the INDIVIDUAL as almost physically joined to the FATE OF THE NATION.

Let us hope that the ‘tails of owls’ will bloom soon – with the blossoms of freedom!

Skaidrite Rubene


MONASH UNIVERSITY

Monash University
Clayton Victoria Australia 3168
Telephone: 03 541 0811 Telegrams: Monashuni Melbourne Telex: Monash A A 32691

Department of English
4 June 1984

Ms Erna Kikure
Paddington 2021

Dear Ms Kikure

I am engaged in research into creative literature written in Australia in languages other than English. My aim is to compile a bibliography of such literary works.

It would be of much help if you fill in the attached questionnaire, and send it back to me as soon as possible. When completing the details of your published work, could you, please, add a line or two characterizing the particular book. This is meant as a kind of annotation for readers’ reference. Also, enclose your picture (passport format) for future publication purposes.

Thank you. With regards,
Alexandra Karakostas-Seda (home ph ****)

————-

QUESTIONNAIRE

This questionnaire was prepared for the purpose of compiling a bibliography of creative writing in languages other than English, produced in Australia.

It would be of great help to the compiler, if you kindly fill it out. As for the section ‘personal details’, it is, of course, up to you to give more than the basic information requested. Please, bear in mind, however, that the final result – the bibliography or ‘dictionary of writers’ – apart from being a source of reference for librarians in the ethnic sections of our libraries, will also, I hope, serve future researchers not only in the fields of literature itself, but also that of history, sociology, and related disciplines. For this reason, your personal data and such details as the year of your arrival in Australia are of importance.

Please, enclose your picture (passport format, if possible) for future publication purposes.
It will be of great help if you fill the Questionnaire out in English, but you are welcomr to fill it out in YOUR LANGUAGE.
Thank you very much for your help.

Name:
Address and phone no.:
Year and place of birth:
Year of arrival in Australia:
Personal details (any information you are willing to give about yourself, relevant to your writing – eg. Educational background, interests, occupation, when you started writing and publishing etc. – a brief curriculum vitae).
Work: contributions to papers or journals – just give the name of journal, place of publication and year(s) in which you contributed to it.

Read over the radio – which station, when?
Public readings?

WORK PUBLISHED IN BOOKFORM – either as self-contained volume or in an anthology. Please follow this sequence:
Original title – in your language and script:
The title in English translation:
Published, place and publisher:
Year of publishing:
Number of pages:
Genre – poetry, short story, novella, novel, drama, autobiography, memoirs etc. & brief annotation – information about the contents of the book (eg. Lyrical poetry about Australian nature – home country etc.)
If needed, use an extra sheet, keeping to the same sequence of details.

Critical material: Please, put down any critical material, reviews, articles etc. published about your work, either here or overseas. IF YOU DO NOT HAVE THIS INFORMATION AT HAND, GIVE JUST WHAT YOU HAVE, DO NOT GO OUT OF YOUR WAY TO OBTAIN IT.
Name of author:
Title of article/review in the original and in English:
Paper/journal:
Year, volume:
Page/pages:

Thank you very much. Please, post to Alexandra Karakostas-Seda
English Department, Monash [etc]

——————

[Monash letterhead]
18 January 1985

Ms Erna Kikure [etc]

Dear Ms Kikure

I wrote to you several months ago regarding my research into literature produced in Australia in languages other than English.

As I still have not received you reply, I would like to remind you that without your help I cannot enter your name into the bibliography I am preparing (or, at best, the entry will be incomplete).

I enclose another copy of the questionnaire I would like you to fill out (in your language, if you wish), and I would be very grateful if you send it back to me as soon as possible.

With best wishes,
[signed] Alexandra Karakostas-Seda


DEAKIN UNIVERSITY

Centre for Studies in Literary Education School of Humanities
Deakin University
Victoria 3217 Australia
Telephone (052) 47 1270 Fax (052) 44 2777 Telex AA 35625
4th May 1990

Dear Mrs. Kikure,

We are currently preparing for publication in 1991, by Deakin University’s Centre for Studies in Literary Education, a bibliography of Australian multicultural writing. The bibliography will bring together and update two earlier ones, Ethnic Writings in English from Australia (published 1984) by Lolo Houbein, and Bibliography of Literature in Languages other than English (unpublished, with material incorporated until 1986) by Alexandra Karakostas-Seda.

We hope the bibliography will become a standard reference tool fo schools, colleges, universities and libraries throughout Australia, and for other international centres where Australian Literature is studied.

Consequently, we are very anxious to discover any information on first, second and third generation *non Anglo-Celtic writers and their work which may not have been included in either of the earlier bibliographies. We also wish to update as fully as possible the entries on those writers already included, ie for writers in English, from 1983 and for writers in languages other than English, from 1986.

If you have already been included in the information we have, we enclose a copy of our current entry for you to check and update. If not, we would be very pleased if you could provide biographical information and details of your work and publications by filling in the attached page.

The bibliography project is to be followed by the development of a collection of multicultural literature at Deakin University library. We would be very grateful indeed if you were able to donate any of your published works or manuscripts to this collection.

You may contact either of us at the above address or phone no. (Jan can be contacted by phone through the General Office, Humanities Department.) Please do, however, return any information on yourself and your writing to us by the 31ST JULY 1990, if possible, to allow time for the work of collating and production.

We look forward to hearing from you,
Dr. Sneja Gunew
Senior Lecturer, Humanities

Jan Mahyuddin
Research Fellow, Humanities

* By non Anglo-Celtic we mean anyone who has access to languages or cultures other than English through parent(s) or grandparent(s) or by being born outside Australia.
Director
Prof. Ian Reid.

[handwritten note from Dzidra]:
I received this yesterday (4 July) – so if you send it quick I’ll pass it on to them
Do it!
Give Australian address.


ANDREJS EGLĪTIS

.

[Erna met him in 1956 in Sydney. He is buried at the Ļaudona cemetery, the same cemetery as the burial place for Erna and her father.]

.

.

Andrejs Eglītis 21.10.1912 – 23.02.2006
literatura.lv


Andrejs Eglītis (1912–2006) – poet. Born in Ļaudona. Educated at a local school and in Riga. From an early age, he was associated with various Latvian press publications. His literary debut was in 1934. On May 7, 1945, he went as a refugee to Sweden, and in August 1998, he returned to live in Latvia. He is the author of more than 30 books published in various countries of the world, and is the co-author of several books. Several collections and selections have been published in Latvia, including Essays in seven volumes. The poetry intertwines a romantic depiction of the homeland and love with the national stance and patriotic sound culminating in exile; the tragic fate of the nation is intricately intertwined in the poetry. Both the melodiousness and prophetic nature of the poetry are noted. Poet Pēteris Ērmanis called him a true, passionate, strong singer of the sorrows and feelings of a great, gloomy era and a people walking the path of pain, whose name can now be mentioned along with the best in our poetry. The suffering of the people has a religious radiance in this book. His verses became an integral part of the life of the Latvian exile and the Latvian spirit in general. Andrejs Eglītis’s cantata “God, Your Land is Burning!” is of lasting value; the text has been translated into English [below], Swedish, Spanish, Italian, German, Norwegian, Danish, Portuguese and other languages ​​and was composed by Lūcija Garūta, Bruno Skulte, Tālivaldis Ķeniņš. He has received many literary prizes and awards


ALEKSANDRS ZARIŅŠ

[Zariņš was a very active in the literary and dramatic community in Sydney and elsewhere. He organized Erna’s public readings and was involved in the publication of some of her work.]

.

.

Feb. 1992

[Erna visited Australia and went to a literary gathering arranged in her honour at the home of the Zariņš family in Engadine, near Sydney]

.

.


[Funeral programme, June 14, 1994.]
Aleksandrs Arvīds Zariņš, Born in Latvia,  Novembern18, 1918. Died in Sydney, June 8, 1994

Aleksandrs Arvīds Zariņš (Aleks to his friends)
Was born on the day of Latvia’s declaration of independence, on the 18th Nov. 1918, in Alsviķi in the province of Vidzeme, Latvia, to Jēkabs and Alvīne Zariņš. Aleksandrs was the youngest of 6 children. Aleksandrs lived in Alsviķi until age 16, then Riga for the next 10 years, where he married Olita on 15th June, 1940. With his wife and eldest daughter Dagnija, the family fled to Germany ahead of the Russian advance into Latvia in 1944. In 1949, with the addition of son Kristaps, the family migrated to Australia. Aleksandrs worked his compulsory 2 year government indentured period in the Greta refugee camp, after which the family moved to Engadine, where their daughter Gundega was born. Aleksandrs and Olita have lived there since 1951. Aleksandrs graduated from the Rīga Technical School in 1939 as an industrial chemist, and for most of his working life has worked in his chosen profession in Latvia, Germany and Australia. In Sydney he joined the Lucas Heights Atomic Energy Commission in 1959 as a laboratory analyst, where he worked for 24 years until his retirement in 1983, rising to be head of the reactor chemical laboratory. Aleksandrs became known for his meticulous attention to detail and was asked to train many young technicians. Aleksandrs involvement in various Latvian cultural activities began during the time spent in refugee camps in Germany, where he wrote for a Latvian newspaper and organised concerts and plays. In his first job in Australia as a storeman in the Greta displaced persons camp, he established a Latvian ‘book corner’ alongside the supplies he dispensed. In 1951 he helped promote the idea of holding an annual Latvian Arts Festival and was the secretary of the first organising committee. Since 1954 Aleksandrs has been the Sydney editor of the (Melbourne based) Australian Latvian News. Aleksandrs has always enthusiastically promoted Latvian writers. In the early 1050’s he organised the Latvian Press Association, and on many occasions was a member of the presiding committee. During his tenure the Press Association established a publishing group, which has published over 20 books by Australian Latvian authors. Aleksandrs also initiated and administered the publication of 30 plays by Swedish Latvian playwright Mārtiņš Zīverts. Aleksandrs was a member of the Latvian Writers Guild (LaRA) and served for some years on its committee, and participated in the establishment of the LaRA Book Club and its worldwide distribution network. Alkesandrs has participated in many Latvian Writers Symposiums and reported on Latvian Song Festivals, both in Australia and North America. In 1983 Aleksandrs was presented with the annual award of the World Federation of Free Latvians Cultural Foundation for his work in journalism. In 1989 he was given the annual Spodris Klauverts prize for his work in encouraging new Latvian literary works. In the same year, Aleksandrs’ book Bees and a Boomerang was published, containing a collection of his newspaper articles chronicling the Latvian community in Australia since the 1950’s. Aleksandrs lived to see the publication of his second book, Mārtiņš Zīverts in Austrālia. The book documents Aleksandrs’ 35 year correspondence with Zīverts in connection with his tour of Australia and the subsequent publication of Zīverts’ plays. Over the past 35 years the Zariņš family spare bedroom has been host to numerous visiting Latvian writers, poets, musicians and artists to Australia. Aleksandrs was a practical visionary, a proud Latvian, and loved and respected by his family.


BAIBA KREIŠMANE

[Photo: Ella Kreišmane’s 100th birthday. Her daughter, Baiba, behind her]


[Inese’s correspondence with Baiba, Ella Kreišmane’s daughter, to ask for possible copies her translation of part or all of Erna’s book (Mūsu kaimiņš) and of Erna’s letters to her mother]


01.10.2012

Hi Baiba,
I am switching to English as it is easier and quicker for me — and possibly also for you — do you mind?
Thank you so much for responding to my letter! I am delighted to hear from you! And I was delighted to read that your mum is still going strong! wow! Our mum lasted till 96 (in 2003) and was living with me till age 94…


I remember you slightly, but remember your mum a bit more — my mum and I stayed at your place for one of the Kultūras Dienas in Melbourne — I am not sure of the year — sometime early 60’s?? [Right, December 1960, in Kreišmane’s garden. L to R: Baiba, Erna, Ella, Jānis Sarma]

The moment when I remember your mum was in one of the bedrooms, we were all getting ready to go to one of the events and your mum asked me to fix her hair (I guess I was supposed to be young and ‘with it’ !!) — anyway I had no clue — my hair was short and I had never done anyone else’s, and certainly not long hair like your mum’s… I was petrified and all knees and elbows… I made an attempt to comb it back in some way — your mum hurrumphed and said that that was not how to do it — it had to be brushed UP and then back, so that it would make her look younger — just brushing it back in a straight line or even slightly droopy over the ears was for old ladies!!! So, I failed my test miserably… and I was young enough to feel unhappy about it!!

Since I got your letter, I thought a bit more about the incident — and what occurs to me now, is that your mum expected some sort of youthful solution from a youthful person — and when I think about that idea now (when I am old and grey) I realize where the fallacy (wrapped in hope) in that lies — the fact that when one is young, one has no notion of how to try to make oneself look ‘younger’ — that I probably spent most of my time practising looking ‘older’ !!
Anyway, that is all nonsense…

Anyhow, yes, I am transcribing all mum’s texts, as best I can and hope to make a web or blog page of them. As you no doubt know, from your mother’s experience, it was pretty hard to get anything published and distributed to the diaspora Latvians, to say nothing of those in Latvia… So, much of that material remains unknown. It seems to me that our new technologies can rectify some of that. My fear has been that all those who were interested or were their contemporaries are fast disappearing and that the younger crowd won’t have enough connection to the people or the material to care. Still, you say you could be interested in seeing such a page — that gives me some hope.

And yes, my mum was originally a ‘grafiķe’ trained at the Academy of Art in Rīga, even managed to live as an artist and taught art in Latvia… She had always written a little, but more for herself and for early student publications initially. It was not till much later that she turned to writing — our (my sister Dzidra Mitchell, artist and me — she is about to open a show of her work in Sydney — notice/article in current Latvietis) dad was nasty, controlling man who did not let her do her art — and tried to stop the writing as well — long story all of that. However, some of that comes out in her letters to Sarma and more in her diaries, which I plan to put on the webpage…

So, long explanations… I am sure your mother corresponded with Sarma as well… He had a lot of good things to say about her. He was a real mentor to my mother and I think to yours as well. Perhaps you have in your mother’s stuff the book that was published of the correspondence between my mum and Sarma — it is a green book about 1 1/4″ thick, originally with a beige paper dustcover with no other text than some images of hand-addressed envelopes in mum’s and Sarma’s writing…

The letters from your mother to mine that I had were sent to the Madona museum in Latvia, together with the rest of my mum’s archive. However, I have copies of them and I have transcribed them (with lots of typos, I’m afraid — but I still have to go through them to correct what I can)… I will attach a file for you. If you have no objection, I would like to include them in the webpage eventually — all that is still a considerable time off…

Yes, I had heard that you had translated a text of my mother’s — she had heard it from somewhere — but I had no idea which text it was. I had the idea that it was Mūsu Kaimiņš, which was published in a book. That is a considerable length to translate! I would love to have a copy of it for myself and, again, if you had no objections, I would love to publish it on the webpage, with all the appropriate acknowledgements.

Some time back, when I had started this project, I tried googling you — I seemed to find you in England — was that likely or was that someone else I found? And I still did not have a way to contact you — now, with the articles/pictures of your mum’s 100th (!!! give her greetings and hugs — I always thought of her as very determined, courageous, fighting her own doubts and frailties and outside setbacks — truly admirable — and she has not given up yet!) I have finally found you! Yes, our new technology is rather amazing!

Sorry to gush on so… that is not really my style, but I am truly happy to have finally got in touch with you… And, I would be most interested in finding out more about you and your mother — from the letters I know that she and you (I assume) went to America at one point and then came back to Australia — I am sure there are interesting stories of hopes and difficulties in your lives as well as ours and many others — if you translated one of mum’s texts, you must have some sort of interest in all of that sort of stuff…
But enough for now.

I also need to tell you on a purely practical level that my computer is sick and needs to go to see an Apple doctor — I have put that off till next week so that I can still function on this basic level till then and let people know — I don’t know how long it will be out of action. In the meantime, it no longer loads Skype, so that makes it hard to contact in that way, though I have been told that Skype can access normal phones as well. If that is so, my number is ****. I am home most days and evenings with the exception of Tuesdays and Wednesdays when I am at work during the day, and most lunchtimes (about between 11.30 and 1.30 our time — Calgary, Alberta, Canada) and other odds and ends, though not many, when I might step out.
So, I am attaching the file, full of typos, that I have of your mum’s letters.
Inese

—————-

7.10.2012

Sveiki Inesa,
I guess I’ll write in English, too. I never did go to Latvian school, so my spelling can be a bit haphazard.
Unfortunately, I don’t have a printer at home, but I’ll print out your email in the library, as I can’t remember stuff I read on a screen. I must be younger than you. I vaguely remember your mother when she stayed with us, but , unfortunately, not you.
It was Musu Kaimins, but I don’t know where it is now.
I’d like to know more about your impressions of my mother.

Yes, I studied various languages and literatures at uni. I have a BA and MA in Russian literature and I wrote a couple of short stories a long time ago and used to draw.
Just in the last couple of years I’ve been reading a bit about Latvia’s history, the two world wars and the Jews.
These days I live in the country and most of my time is spent on looking after my numerous animals
I’ll ring you soon when I have a bit of time and work out the time zones.
Baiba.

—————-

Oct 20, 2012

Hello Baiba,
I just learned from the online Latvietis paper that your mother has died… My sincerest sympathy for you.
I was a bit shocked to see the notice — mostly because the last news and pictures seemed so full of life!
My condolences to you — I’ll leave the chatting to some other time. You have too much else to deal with right now. Hope it is not all too painful.
Inese

————–

20.10.2012


Hullo Inese,
Thank you.
I realise now that you don’t realise what it’s like until you lose a mother yourself.
At least she went peacefully and didn’t know what was coming.
They told me she went unconscious after lunch, they put her to bed and she came round a couple of times and then went unconscious. Her heart beat was weak and erratic and her breathing was a bit faster and then her breathing stopped, one more breath, and she was gone. No fear, no anxiety.
The perfect death, really. Except she would rather be alive.
I got there about an hour after she had died. I stayed with her for about three hours.
She looked very at peace.

I decided best to remember her at her birthday, so no funeral.
She was cremated yesterday. I’m bringing her home and I’m going to fetch my father’s ashes from the cemetery and put them beside each other. My father died 41 years ago.
[Baiba]

————–

2016-01-25

[In Latvian, translated by Inese]:
I have to move to a new place and I was going through my and my mum’s stuff and found her letters to my mother, but I don’t have time to read them right now.
Baiba.

—————–

Jan 26, 2016

Hi Inese,
I’m having to move after 18  years of renting a farm. I don’t have anywhere to go as yet, but I’ve managed to acquire some old caravans and I’m putting all of my and my mother’s stuff into them. It’s amazing how many cupboards caravans have.
The upside is I shall never have to pack again, I will just tow all my stuff around with me when I move.

It’s very emotional coming across photos and books, memories of lives past and now gone.
I even found a letter from my mother’s best friend to my mother in 1940, from Jelgava to Riga, where she is so sad and scared, (the friend) because her lover has just gone to war and she is about to have a baby(my mother’ god daughter to be) and if she can’t work, she won’t have money.
And unbeknownst to them, the Russians are about to invade Latvia for the first time.
The god daughter is still alive and I email with her daughter, both in Latvia.

I think the best thing to do, is for you to send me some money and I will photocopy everything and mail it to you, I’ll keep copies for myself, and then when you have received those, I will mail you your mother’s originals by registered mail. Will have to work out how much.

I’ve just realised, I should be able to ring you, because my phone company allows me 300 minutes of overseas talk to approved countries, included per month, not Latvia, I talk to a friend in Seattle fairly regularly. I’ll check whether Canada is included.
So send me your phone number please and I will check whether Canada is included and get back to you.
Yes, Canada is included. 
Send me your phone number.
Baiba.

———–

Jan 27, 2016
[Right: Baiba sent a photo of part of a couple of Erna’s letters, asking if these were the ones]:

Hi Baiba,
I am delighted and excited that you have found the letters!!!
Here is what I would suggest — let me know, if that would work for you:
Since you are in the middle of moving (I don’t envy you that!!) and will be busy for a while with moving and settling into new space, perhaps you could send me the letters and I could then copy them and return them to you at your new address — I would also then send you repayment for whatever it cost to mail them. (I could also wire money to your bank ahead of time, but would need all the banking info from you.)
Ground (sea) transport for a parcel would probably take a month or more to get here, but I could make the copies fairly quickly.
My address is:
Inese Birstins **** Calgary, AB Canada
If it is too complicated to send them directly to me, perhaps you could send them to my sister in Sydney and then she could forward them to me. Her address:
Dzidra Mitchell **** Paddington, NSW
Let me know what you decide and good luck with your move — I really don’t envy you that — I’ve moved a lot in my life and don’t ever want to have to do that again!! But one never knows…
Sincerely,
[Inese]

—————

Jan 27, 2016

Just spoke to the post office. They said $37 for 1kg registered by air, $104 for 5kg registered by air, $68 by sea, takes 90 days.
But registered only covers till border of Australia, costs a bit more to get confirmation, where you have to sign when you receive it.
I think that would put more accountability on Canadian post.

Will try to experiment with photographing later today.
I want to try and dismantle a kitchen cupboard and get it and my mother’s desk, already dismantled, into the biggest caravan first, otherwise I feel like I shall explode.
That will be a major milestone and then I can relax.

———

2016-01-27

Sveiki Inese,
I’ve just had a thought. Perhaps you should ask your techno savvy friends, or maybe you know already, I don’t, because I only have a mobile phone, no big computer or printer, — whether, if I take the best photos I can with my mobile phone camera, of your mother’s letters and email them to you, you can just print them out.
Then after you have done that, I can mail you the letters by registered mail.
If possible, it would be a lot more simple and quick.
Baiba.

———

Jan 28, 2016

Yes, you could do that — send me a sample and I will tell you whether it is readable — it usually is a bit hard to get all the edges to be sharp. It may also be hard to get the size to be readable. 
But try it anyway — make sure you have good, even lighting.
However, if you plan to send them by registered mail anyway, then it hardly seems worth the effort to go through that in-between step???
Inese

———

Dec. 27, 2017

Hi Baiba,
Glad you got the book and find it ok. 
I know what you mean about trying to figure out what happened in Latvia — I have been doing that too, and it is getting a bit clearer now that there is more information coming out and being published. I have just acquired (and read one so far) books by a Sheila Fitzpatrick (an Aussie academic) — she has studied and published on the Stalin period in Russia — with some reference to the wider Soviet Union, including small bits on Latvia. Hard to find stuff that is specific to Latvia, but her stuff gives a pretty good idea on how ordinary people managed their lives — that is what particularly interests me: how did they live, think, cope, etc. and how does all that shape their lives now? It must have a huge effect, since we all tended to believe what we were taught in school more or less, so how do you then start over again and rethink it all? 

My grandfather was the village mayor (pagasta vecākais), he had also been a teacher and owned a small farm, so he was part of the intelligentsia/“ruling” class… At the beginning of 1919, Latvia was still under Russia. Then the Soviet Bolsheviks/Red Army of the Revolution (mostly Russian, but also Latvian) invaded Latvia and wanted to get rid of that class of people and replace them with the “working” class, etc., etc. What was rather sad was that about 6 months after he was executed, Latvia, helped by Germans and others, managed to fight its way towards independence — which it finally got and got rid of most of the Bolsheviks in 1920… Latvia had proclaimed its independence already in November 1918, but it took about 18 months of “brīvības cīņas” (real warfare) to make it a reality.

There is now pretty good info on the basic facts online. The info I keep looking for how life was for the ordinary people… what it was like to grow up/live then (and also of course later, after 1940, etc.)
My phone number is ****.

Since you have moved to a new place, perhaps you had a chance to find your translation of “Mūsu Kaimiņš” and my mum’s letters to your mother?? I would still love to get copies of all that — still planning to put it online, though I have had a long hiatus of not working at it. Now that the exhibition and book are done, I should be able to get back to it — and even use some of the scans I did for the book to put pictures with the text online… That is the plan, but it is hard to get going on it again.
Happy New Year to you,
Inese

————-

March 30, 2018

Hi Baiba,
Happy Easter! I bet yours is quite different to mine here — it is snowing!! We have had endless snow this winter and it is still not finished!

Anyway, I am finally getting back to my project of putting my mum’s writing, etc. online. Still have lots to do, but now that the book and show and Latvia visit are over, I can get on with it. 
So… I would still love to include my mum’s letters to your mum. And your translation of her book “Mūsu kaimiņš”, if you would agree to that.
What do you suggest as the best way to do it?

Photocopies that you send me? — I can pay you for the copies and the sending costs.
Originals that you send me and that I copy here and send you back the originals?
I buy the originals from you? You let me know the price?
Do let me know.
My address is: ****
In the meantime, perhaps I should be wishing the world “A Merry Xmas!”
Inese

———–

May 11, 2018

[Photo: Erna, Jānis Sarma, Ella Kreišmane, at Sarma’s house in Melbourne, Dec.30, 1971 ]

Hi Baiba,
I have 2 questions for you:
1. Do you know where Sarma’s archive (his writings/papers/letters) has ended up? Or do you know who would have looked after it and would know about it? 
My mum used to send him parts of her diary for safekeeping — and those bits were not returned to her, so they must be included amongst his papers. 
2. Have you made your decision about the letters that my mum wrote to yours? I really would be happy to pay you whatever costs might be involved in sending them — and I promise to return them! I assume that sending them would be simpler for you than trying to copy them, especially trying to photograph them — that is pretty hard. If you do send them, sending them registered mail as you had suggested would make sense, just to make sure that they do not get lost in transit. If you need the money ahead of time, let me know the amount and how best to transfer it to you.

Otherwise, nothing new here — we had an incredibly long winter this year — it felt as if it would never end. Now, for about 2 weeks we finally have spring and everything is turning green at a super pace — seems as if it is trying to make up for lost time.
All the best,
Inese

————-

May 11, 2018

Hi Inese,
Im feeling guilty about your mother’s letters.
Ive been very busy and not all that well, plus I am a bit aprehensive that my mother may not have kept them, or that I may not be able to find them, and I am also aprehensive that I will get depressed if I look through my mother’s papers.
However, I promise to look for them in the next couple of days.

As for Sarma’s archive, I don’t know, but maybe the Latvian library librarian at Latvian House in Melbourne might know something, or Edwards Silkalns, now living in Latvia, ask Janis Delins for his address. Also, I seem to have a vague recollection, that I read about Sarma/Kalnins on the internet a few years ago and there were articles about him and his home town in Latvia, maybe his archive went to a library there. Also, there is some sort of migrant writers in Australia library/archive, maybe they would know something.
Hope that helps,
Baiba.

————

May 12, 2018

Hi Baiba,
Thanks for all your suggestions for where I might look for Sarma’s stuff — do you have some sort of contact info for any of them? 

And I just remembered that you once sent me two samples of mum’s letters that you had photographed. I will attach them here, so that it might be easier for you to identify her handwriting — though some letters may have been typed (like one of the samples, where the handwritten bit is probably an additional note).
Good luck with it — I would be really grateful to get the stuff and I really hope that it does not depress you too much. Sorry to put you through that.
Inese

Julieta Rumberga (Ķikure/Kikure)

JULIETA RUMBERGA
[Editor and publisher of the literary journal Treji Vārti]

1989.g. 5.janv.

Mīļā un cienījamā rakstniece!

Lielum lielais paldies par Jūsu dzejoļu krājumu! Nezinu kādiem vārdiem par to lai izsakos. Centīšos iedziļināties un tad teikšu savas domas par to. Jūsu dzejnieces dāvanas nav apšaubāmas, bet kā raksturot Jūsu dzeju, — tā ir nopietna lieta, kur pavirši komplimenti neder. Kad būšu izdomājusi ko teikt, uzrakstīšu to Treju Vārtu Žurnālā un pievienošu Jūsu atsūtīto reklāmu. Domāju, ka tas izskatīsies labāk.

Kāpēc ievad vārdi ir angliski? Ja tulkojumu būtu vairāk, tad tas būtu saprotamāk. Latviski Jūsu dzejoļi izklausās labāk, bet tas varbūt ir ļoti subjektīvs spriedums. Droši vien kritiķe nevaru būt, bet savas domas izteikt katram ir brīv.

Priecājos par Jūsu garīgo možumu, arī par to, ka spējat līdzi dzīvot laikmetam, man tas ir diezgan grūti.

Ar sirsnīgu sveicienu,
Julieta R. [Rumberga]

——————————-

1989.g. 17.jūlijā.

Cienījamā rakstniece!

Paldies par pāris rindiņām, ko pastāstījāt man par Rakstnieku nedēļu! Esmu dzirdējusi arī pāris citas atsauksmes – Referēti labi, bet galvenām kārtām pateicoties referentiem no Latvijas. Arī citi žēlojas par kopības trūkumu – žēl. Nezinu, kāpēc mums ir tik grūti justies kā vienai saimei, kad tas liekas tik nepieciešami. Kādreiz skaistie vārdi, kuŗus runājam, ir tik tukši!!!

Tā kā es iztērējos Latvijā un gaidu atkal ciemiņus no Latvijas, tad man šī rakstnieku nedēļa likās par dārgu…. bet jauki, ka Jūs tomēr aizbraucāt.

Centīšos nākošos numuros ievietot atkal Jūsu stāstiņus – man tie ļoti patīk.

Ar sveicienu,
Julieta R.

————————-

1990.g. 29. martā.

Cienījamā un mīļā rakstniece!

Saņēmu atpakaļ savu pēdējo vēstuli, ko rakstīju Jums, un tā visu laiku gudroju, ko lai daru, jo acīm redzot, Jūsu jauno adresi biju norakstījusi nepareizi. Bet nu beidzot dabūju no Valijas Ruņģes, cerams, pareizu adresi un nu rakstu un sūtu nākošo Tr. V. Žurnālu, nr. 133. Ceru. ka iepriekšējo — 132. esat saņēmusi, jo to atpakaļ nesaņēmu.

Vēstulē biju ielikusi kopiju no recenzijas par Jūsu grāmatu. ko biju nosūtījusi LAIKAM. Tikai nevaru sagaidīt, kad tas parādīsies nodrukāts. Tagad nu ievietošu Tr. V. 134. numurā, varbūt drusku pārveidotu…

Ievietošu arī atkal kādu no Jūsu stāstiem, kas man ir krājumā.

Ja nu adreses būs pareiza, tad sazināšanās mūsu starpā varēs atkal notikt pēc vajadzības.

Ar sirsnīgu sveicienu,
Julieta R.

———————————-

1990.g. 6.maijā

Julieta Rumberga
Grand Rapids, MI 49503

Cienījamā un mīļā rakstniece!

Paldies par vēstuli, kuŗu, kaut kāda iemeslā dēļ bijāt aizsūtījusi Rubeņu Skaidrītei uz Berkleju. Bet viņa man to pārsūtīja un es tikai pasmējos. Paldies arī par čeku, bet nu gan vairāk nesūtiet kā varbūt nākošā gada jūlijā, jo esat man pietiekoši samaksājusi vesela gada un vēl vairāk pasta izdevumiem.

Laiks vēl arvien nav manu recenziju par Jūsu grāmatu ievietojis, bet tagad es to ievietoju Tr.V. 134. numurā, kas pašreiz ir spiestuvē. Tiklīdz saņemšu, nosūtīšu arī Jums.

Daudz domu un arī drusku līdzekļus ziedoju latviešiem Latvijai un mūsu ALA darbiniekiem, bet citādi viss pa vecam. Gaidu radus no Latvijas… Jums un Jūsējiem tikai to labāko vēlējot,
Julieta.

——————————————

1990.g. 19. jūlijā.

Cienījamā Dzelmes kundze!

Žurnāls iznāca ar nokavēšanos! Vienmēr gadās kādi sarežģījumi! Mēģināšu nākošo Žurnālu pagatavot laicīgāk!

Paldies Jums par uzlielīšanu, bet ļoti labi apzinos, ka manas recenzijas varētu būt labākas! Es jau cenšos, bet laika arvien ir par maz, lai iedziļinātos, lai pameklētu gudrības vai piemērus rakstos…

Gribētos arī kādreiz uzrakstīt pienācīgu vēstuli un tādā veidā pārrunāt kādus literārus jautājumus vai kādas citas kopējas intereses. Domāju. ka mums būtu daudz tādu, ja tiktu pie parunāšanās.

Priecājos, ka Jums ir tādi apstākļi, ka varat rakstīt un meitas, kas palīdz. Jūs Dievs apveltījis ar speciālām “redzēšanas” spējām, ko tik jauki izsakāt vārdos un teikumos. Gribētos redzēt arī Jūsu gleznojumus! Vai ir vēl kādi? Vai vēl gleznojat? Vai Jums būtu grūti atbraukt ciemos? Ceru kādreiz uzrakstīt garāku vēstuli.

Ar cieņu, draudzībā,
Julieta.

—————

1991.g. 5. janvārī.

Sniegoti sveicieni!

Paldies par stāstiņu Trejiem Vārtiem. Vēl gan neesmu visus arī ievietojusi, kas man krājumā. Daži gan jau lasāmi grāmatā “Uz tilta“, bet tas nekas. Tikai nu būtu jāmin, kur vēl stāstu var lasīt…?

Protams, labāk iespiest jaunus, vēl nekur neizdotus stāstus un es ceru, ka laiku pa laikam no Jums kādu saņemšu.

Pie mums ir sasnidzis daudz debesu baltums, bet pasaulē tas ātri zaudē savu krāsu — pasaules netīrumi to pārņem savā varā. … Liekas, ka nav vairs pietiekoši cilvēku, kas cīnās par tīrību un skaidrību, patiesību, cilvēku tiesībām un visu labu. Mēs jau savu mūžu kaut kā nodzīvosim, bet žēl jauno paaudzi!

Es vēl arvienu ciemojos ar saviem Latvijas ciemiņiem. Pagarinājām ciemus līdz 1. jūlijam, 91. gadā. Jānorīko, kas ko — tik dzimtenē! Nez, nez, kā būs!

Ar sirsnīgiem sveicieniem, draudzībā,
Julieta.

———————-

[1991 — mar./apr.]

Mīļā rakstniece, neesmu uzgājusi “Laikā” neko par Jaunsudrabiņa balvu — varbūt Valija ko zin? Centīšos uzrakstīt savas domas par tām. Rakstīšu garāku vēstuli vēlāk.

Ar sveicieniem,
Julieta.

——————-

1992.g. 8.janv.       

Svētīgu, prieka pilnu un panākumiem bagātu Jauno Gadu vēlu Jums no sirds!

Apsveicu ar apbalvojumu. Centāmies šo notikumu atzīmēt arī Trejos Vārtos, kaut arī visai pieticīgi – ņemiet par labu.

Man jāatvainojas, ka pēdējā laikā neesmu neko uzrakstījusi par Jūsu pēdējām grāmatām, bet es vēl to darīšu. Man ir vairāk pienākumu kā spēku veikt.

Gribētos arī man kādu stāstiņu uzrakstīt. Liekas, ar būt tik daudz ko teikt, bet… vienmēr pietrūkst laika. Pastāstiet kādreiz kaut ko par sevi un rakstiet, rakstiet…

Ar sirsnīgu sveicienu,
Julieta R.

——————————————

1993.g. 15. martā.

Cienījamā rakstniece!

Nekad neiznāk laika uzrakstīt garāku vēstuli, lai parunātos par dažādām problēmām latviešu politiskā un kultūras jomā. Tagad ir priekš mums visgrūtākais laiks, bet arī laiks, kad varam parādīt, cik daudz mums nozīmē mūsu zeme, tauta un kultūra… pats galvenais, — jātic, ka gaišie spēki uzvarēs! Daudzi ticību labajam jau ir zaudējuši…

Pastāstiet kaut ko par sevi. Ceru, ka top atkal kāda grāmata!

Sirsnībā,
Julieta.

————————-

1993

Nevajag daudz, nē, nevajag daudz, Tik vienu eglītes zaru Un sīkas svecītes liesmiņu Lai tiešām priecātos vari.

Ar sirsnīgiem Svētku sveicieniem
Julieta                  

—————————————

1994.g. 10. janv.

Mīļā un cienījamā rakstniece-dzejniece!

Tikai dažas rindiņas, lai novēlētu Jums visu to labāko jaunajā gadā — veselību, Dieva svētību un darba prieku!

Ceru, ka drīz ieraudzīsim atkal jaunu grāmatu, ko rakstījusi Erna Ķikure!

Tad es atkal centīšos uzrakstīt apceri un šoreiz rūpīgāk. Pagājušo reizi gan man iznāca tā paviršāk. Man jāmācās sevi saņemt grožos un laiku iedalīt tā, lai varu labi padarīt svarīgākos pienākumus.

Žēl, ka Kramiņam brauciens uz Ameriku neizdevās, bet varbūt ka viņš tomēr kaut kad atbrauks…

Ceru, nākošā Žurnālā atkal ievietos kādu nu Jūsu stāstiņiem. Mani kaitina Stroda ūdeņainie mīlestības stāsti, kas ir tik gari, bet izdevējs domā, ka jāievieto!

Ar draudzīgiem sveicieniem,
Julieta.

———————

1995.g. 10. janv.

Cienījamā rakstniece — Ķikures kundze!

Nupat ievēroju, ka neesmu Jums nosūtījusi jaunāko Žurnālu! Te nu tas būtu. Gaidu no Jums kādu stāstiņu vai dzejoli ievietošanai žurnālā.

Ceru, ka esat moža un čakla un vēlu, lai arī Jaunajā gadā un turpmāk Dievs svētītu Jūs un Jūsu darbu.

Draudzībā,
Julieta.

—————————–

1995.g. 8.martā

Mīļā un cienījamā rakstniece!

Nosūtu Jums jaunāko Treju Vārtu numuru! Atvainojos, ka Jūsu atsūtītā eseja nav šai numurā – pietrūka vietas, bet noteikti ievietošu nākošajā!

Ceru, ka esat pie labas veselības un darba spara pilna! Manas dienas paiet steigā – netieku pie darbiņiem ko pati gribētu uzrakstīt. Jāapmierinās ar Gostiņu Jetuka sacerējumiem, bet gan jau. Ļoti atkal gribas aizbraukt uz Latviju! Redzēsim, kad spēšu iekārtoties!

Ar sirsnīgu sveicienu,
Julieta.

————————

 [mailed Dec 19, 1995]

Mīļā un cienījamā rakstniece!

Tikai pāris rindiņas, lai pateiktu
Labdien!

Ceru nākošā – 159. Tr. V. numurā ievietot atkal kādu no Jūsu stāstiņiem…

Žēl, ka Kramiņa ceļojums pa ASV un Kanādu pajuka. Viņš arī slinks rakstītājs – pagaidām nezinu viņa tālākos nodomus.

Tas ko redzēju Rīgā – Ķikures un Sarmas vēstules, mani iepriecināja.

Ar draudzīgu sveicienu,
Julieta

——————————

1997.g. 16. maijā.

Mīļā rakstniece!

Esam atkal sagaidījuši pavasari — brīnišķīgs — gribas dzīvot un strādāt. Labprātāk gan dārzā, bet cik spēju, arī pie datora!

Ceru, ka esat spirgta un vesela. Rakstiet! Es zinu, ka ilgi neuzrakstu ne vārdiņa. Liekas, ka viss rit vecās sliedēs un nav nekā jauna ko pastāstīt. Par notikumiem Latvijā, kas mums visiem interesē, katrs uzzinām no radiem un draugiem vēstulēs.

Pārdomas par dzīvi uz zemes un mūžībā vēstulē nav viegli uzrakstīt. Tā nu iznāk, ka vēstules nerakstu daudz.

Tomēr padomāju bieži par Jums, sevišķi, ja saņemu kādu rakstu.

Ar daudz mīļiem sveicieniem,
Gostsiņu Jetuks [her nom de plume]

————————————

1997.g. 17. sept.

Labrīt no rīta!

Rudens saulīte, atceļojusi šorīt no Dzimtenes, tā sērīgi smaida — Latvijā vēl arvien grūtas dienas!
Bet ne jau vieglās dienas dod svētību un laimi! Tikai tas, kas iegūts grūti strādājot — vai ne?

Paldies par mazo rakstiņu. Gribas arvien kaut ko no Jums ievietot žurnālā…

Ja grūti uzrakstīt, ierunājiet skaņu lentē — pierunājiet to pilnu — visu ko domājiet par dzīvi un tagadējām grūtībām Latvijā. Turaties dūšīgi, kā līdz šim.

Ar sirsnīgu sveicienu, visu labu vēlot,
Julieta.

————————————————————————————–

***@juno.com
Sept. 21, 2008

Mīļā Inese.

Esmu liela grēciniece!

Nezinu vai esmu ievedusi Jūsu adresi abonentu sarakstā, bet to tūliņ izdarīšu.
Sakiet, kādus žurnālus esmu Jums parādā. Tūliņ nosūtīšu un ceru, ka gribat žurnālu abonēt.

Lūdzu piedodiet, vēlu Jums tikai labu,
Julieta Rumberga.
_________________

***@shaw.ca
June 22, 2009

Labdien Julieta,

Priecīgus Jāņus Jums!! Līgojiet, līgojiet! 

Tikko šodien nejauši uzgāju ziņu internetā, ka Jums piešķirts Triju Zvaigžņu Ordenis! Apsveicu! Tas nu gan man liekas ir tiešām ilgi un gari nopelnīts!

Cik varu saprast no mammas dienas grāmatām, tad laikam jau visas grāmatas būs Jums kādreiz aizsūtītas — un pat šādi tādi atsevišķi teksti arī. Gribēju teikt, ja kāda trūkst, tad pasakiet man un aizsūtīšu — tad atcerējos, ka man arī vairs nav ko sūtīt — visas aizsūtīju uz Latviju — tomēr, ja vajag, varu no maniem pašas eksemplāriem nokopēt…

Tomēr, pielikšu te klāt to ko esmu izrakstījusi no dienas grāmatām — vēl neesmu tik tālu, lai varētu salīdzināt ar to, kas jau kaut kur parādījies (visbiežāk laikam Austrālijas Latvietī). 

Ja ir kas, kas interesē, tad lietojiet kā Jums pašai patīk… Tā faila ir tā pati, ko jau reiz sūtīju — tikai pagarināta.

Ceru ka Jums būs patiešām jautri Jāņi — man te Kalgarijā nekāda svinēšana nenotiek — te vispār tikai kāds paris latviešu (kurus es īsti nepazīstu) un tā man te tā klusāk — bet tas nekas — varu jau arī viena pati kādu ‘Jānīts nāca…’ dziesmiņu nodziedāt!!!

Līgo, Līgo sveicieni Jums,
Inese

[Attachment: short fragments from Erna’s diary and most poems from late 1980’s and early 1990’s]

 ————————–

***@juno.com
June 25, 2009

Paldies par sirsnīgo vēstuli.  Sadarbosimies!

Tas Trīs zvaigžņu Ordenis ir kā brīnums.
Es gan nedomāju, ka esmu to pelnījusi, Bet tā domā Atis Skālbergs, un viņš to izdarīja.

Pagaidām attā!  Vai esat saņēmusi visus žurnālus.?  Es šajās dienās izsūtu 229.  Man tagad viss iet daudz lēnāk, bet daru ko varu.

Julija.



Julieta Rumberga 1926 – 17.04.2017
[literatura.lv]

Julieta Rumberga (1926-2017) – ilggadēja latviešu sabiedriskā un kultūras darbiniece Amerikas Savienotajās Valstīs, skolotāja un žurnāla “Treji Vārti” redaktore un izdevēja. Ieguvusi augstāko izglītību tēlotājā mākslā un mākslas vēsturē. Raksti, recenzijas, atmiņu stāstījumi un intervijas iespiesti “Laikā“, “Trejos Vārtos” , “Jaunajā Gaitā“, “Latvija Amerikā“, “Žurnālā“, “ALAs Žurnālā” un citviet.


Julieta Rumberga par sevi
LARA’s Lapa (Latviešu Rakstnieku Apvienība), Nr.39 (01.10.1986)

“Ja vide ietekmē cilvēku (jo sevišķi bērnībā un jaunības gados), tad ir svarīgi, ka kaut ko pastāstu par savu dzimto vietu. Tā ir Gostiņi. [..] Domājot par bērnību, vispirms jādomā par Aivieksti, kā tā ietek Daugavā, kā plosti pavasaros lokās cauri Grūbes krācēm, kas pieredzējušu plostnieku vadībā nesalauzti iešūpojas plašajos Daugavas ūdeņos. [..] Un tad ledus iešana pavasaros! Tā tik meistarīgi notēlota “Staburaga bērnos”. Kāds būtu mans stāsts? Es ar saviem brāļiem un brālēniem izmantoju Šo vareno ledus kustību izpriecu braucieniem no Gostiņiem uz Pļaviņām. Bet vasarās Aiviekste kļuva tik sekla, ka varēja tai pār brist un nonākt Grīvas kapos, kur mūža miegā atdusas mans tēvs. Viņš nomira, kad biju astoņus gadus veca. Un tad iepazinu nabadzību, atstumtību un arī ganītes darbu, lai ziemā nepietrūktu ko ēst un ģērbties. Vecākiem mēs bijām septiņi bērni – divas māsas un pieci brāļi. Mana tēva māsas dzimtā arī bija pieci brāļi un divas māsas. Tā uzaugu, vairāk rotaļājoties ar zēniem nekā meitenēm. [..] Kad beidzu Gostiņu pamatskolu, gāju Pļaviņu ģimnāzijā. Pavasaros un rudeņos varēju četri kilometri garo ceļu līdz skolai staigāt gar Daugavas krastu, jo Pļaviņu ģimnāzija bija pašā Daugavas krastā. [..] Latviju atstājot, man jau bija septiņpadsmit gadu, un es biju beigusi Pļaviņu ģimnāzijas trešo klasi. lepeldēju pasaules ūdeņos, izaugusi ar mazpilsētnieces dzīves ziņu. Vācijā pabeidzu vidusskolu, pēc tam,
kad biju pēdējā kara gadā kalpojusi Vācijas gaisa spēku izpalīgos. Hanavas latv. vidusskolu beidzu 1947. gadā.”

Rieksta lieta (Ķikure/Kikure)

Editora A. Rieksta lieta.
Manuskripts (vēstules Sarm + Ķik.) aizsūtīts 2. maijā 1979. gadā.
Grāmata iznākusi 1980.g.
Austrālijā pienākusi 1981.g. novembrī (ne visi solītie 400 ex. bet apm. 260)
Šeit sarakste un naudas pārvedumu kvītes.

——————–

Raven Printing, Incorporated
P.O. Boz 105, Grand Haven, Michigan 49417
2.5.1979.

Godājamā E. Dzelmes k-dze!

Atbildot uz Jūsu š.g. 1.26. (pasta zīmogs) vēstuli, daru Jums zināmu ka Raven Printing Inc. būtu pagodināta ar Austrālijas rakstnieku E. Ķikures un J. Sarmas vēstuļu iespiešanu. Jums būtu jāfinacē visi izdevumi.

1) Grāmatas iespiešanas ilgums varētu būt 3-4 mēneši.
2) Samaksa Amērikas dolāros.

Lai noteiktu pilnīgu izmaksu ir vajadzīgs vairāk informācijas. Piem., ja metiena daudzums būtu 1000, cena būtu no $6.50 -7.50. Ja iesieta cietos vākos, tad $2.00 vairāk par grāmatu.

Jūs patiesi cienot,
A. Rieksts.

——————

Erna Dzelme,
Qualicum Beach, B.C. Canada,
8. martā, 1979.

Raven Printing Incorporated
Grand Haven

Ļoti godātais apgāds,

Piedodiet lūdzu, ka nespēju izlasīt Jūsu parakstu, lūdzu uzrakstiet man Jūsu vārdu, lai varu to lietot.

Atvainojos, ka kavējos ar atbildi. Nācās ilgi aplēst un atzīt, ka tādu metienu un tādu lapaspušu skaitu, kā palēsts Jūsu vēstulē, 5. februārī, 1979., es nevaru atļauties.

Bet varbūt man paliek iespēja grāmatu izdot pa daļām. Tādēļ lūdzu vēlreiz palēšat izmaksu, ja grāmatai būtu 200-260 lappuses, un tā iznāktu metienā ne vairāk par 4-500.

Ja izmaksa tad man būtu veicama un Jūs grāmatu varētu izdot tādā laikā kā to miniet (3-4 mēnešos) tad nebūtu ar to jākavējas.

Gaidīšu Jūsu atbildi drīz.
Patiesā cieņā
E. Dzelme Ķikure

————————–

Raven Printing [etc]
3.30.1979.

Ļoti cien. E. Dzelmes kundze!

Atbildot uz Jūsu, š.g. 8. marta vēstuli, daru Jums zināmu sekojošo:

1) Mans vārds ir Alberts Rieksts.
2) Sazinājos ar Gaujas apgāda īpašnieku R. Krūklīša kungu, kurš būtu ar mieru segt daļējus izdevumus Jūsu iecerētai grāmatai.

Nedomāju ka tas būtu vēlams, grāmatu sadalīt divās daļās, jo sarakste nav tā viela kas lasītājus interesētu.

Pievienoju Gaujas apgāda adresi:
Mr. R. Krūklītis
East Lansing, Mi. 48823 U.S.A.

Visu labu vēlot, Jūsu,
A. Rieksts.

———————————

Erna Dzelme [etc]
Raven Printing [etc]

Ļoti cienījamais A. Rieksta kungs,

Jūsu šī gada 3. aprīļa vēstuli saņēmu. Piekrītu Jūsu domām, ka grāmatu — Ķikures un Sarmas vēstules – labāk būtu izdot vienā daļā un esmu Jums pateicīga, ka esat ziedojis savu laiku meklējot man palīgu grāmatas izdevumu segšanai.

Ja tas realizētos, ka R. Krūklīša kungs segtu daļu, grāmata varētu izdoties laba.

Tā varētu interesēt arī lielāku lasītāju skaitu.

(Sarakste noris starp diviem cilvēkiem, kas dzīvē (LATVIJĀ) redzējušies tikai reiz un kurus saista tikai kopīgas garīgas intereses un kas svešumā apstākļu dēļ, izvērsa gandrīz dienas grāmatas formā, velkas vairāk kā 10 gadus. No vienas puses ietver lielu cīņu materiālu un laulības dzīves sarežģījumu dēļ, ko ik brīdi izgaismo bērnu dzīves priecīgie notikumi, no otras puses – sīks emigrantu dzīves sabiedriski un kulturālo notikumu atspoguļojums un arī personīgais – dēla traģiskā nāve, mājas atstāšana. No abām pusēm gatava un pusgatava dzeja un proza.)

Lūdzu aplēšat vēl grāmatas izmaksu, ja tās lielums ap – 500 lap.p.

Ja grāmata maksātu 9-0 dolāri (iesieta), kā Jūs to kalkulējāt 5. febr. vēstulē tad es varētu atļauties augstākais 400 exemplārus sev – ņemot visu Austrālijas tirgu tai. Atstājot Jums un Krūkliņa kungam visus pārējos exemplārus un visu citu kontinentu tirgu, (šai pus aizkara…)

Varēšu nosūtīt Jums manuskriptu šī mēneša beigās, vēl pēc vēstuļu pārsijāšanas.

Paldies par R. Krūklīša kunga adresi. Varu viņam izteikt tikai manu pateicību – visas norunas un tālākie izkārtojumi visa uzņēmuma, man jākārto ar Jums, tāpat viņam ar Jums.

Lūdzu rakstiet tālākos ziņojumus.

———————

Roberta Krūklīša Grāmatnīca
P.O. Box 1594 (511 Charles St.) East Lansing, Mich. 48823 U.S.A.
18. aprīlī 1979

 Ļoti cien. E. Dzelmei-Ķikurei.

Jūsu vēstuli esmu saņēmis. Pie manis bija Rieksta kungs un esmu informēts kāda ir Jūsu sarakste ar viņu. Es eju tai lietai līdzi.

Cik noprotu, tad Jūs paturat visu Austrālijas tirgu. Man paliek Amerika, Kanāda un Eiropa. Tas tā. Bet man ir diezgan daudz klientu arī Austrālijā un mana apgāda grāmatas noņem arī tirgotāji Austrālijā (Strauts, Priedīte). Vai Jūs stātos sakaros ar šiem grāmatu tirg.?

Jāsaka man nav ne jausmas cik liela (bieza) šī grāmata sanāktu. Vai domāta brošētā veidā, vai iesieta cietos vākos. Nezinu arī ko tā izmaksās.

Sirsnīgi sveicinot,
Jūsu
Apgāds GAUJA
R. Krūklītis

—————————-

Raven Printing [etc]
4.23.79.

 Ļoti cien. Dzelmes k-dze,

Atbildot uz Jūsu š.g. 6. aprīļa vēstuli, daru Jums zināmu, ka saziņā ar Krūklīša kungu, Jūsu piedāvāto darbu Raven Spiestuve principā ir ieinteresēta uz Jūsu noteikumiem darbu sākt.

Pārbaudot aplēsumu, nav iespējams to samazināt. Vienīgais ja iespieddaudzums palielinātos par 1000, bet vai tam atradīsies tirgus par to ar Krūklīša kungu šaubāmies.

Sagaidām drīzumā manuskriptu.

Patiesā cieņā,
A. Rieksts.

——————–

E. Dzelme [etc]
3. maijā, 1979.gadā.
Raven Printing [etc]

Ļoti cienījamais A. Rieksta kungs,

Jūsu 23. aprīļa vēstuli saņēmu. Priecājos, ka esam nākuši pie vienošanās par Ķikures un Sarmas vēstuļu izdošanu.

Vakar, šī gada 2. maijā, nosūtīju Jums manuskriptu, 643 lappuses dažādā norakstā, 6 gadu vēstules. Starp tām daži oriģināli. Citi oriģināli, lielāko daļu rokrakstā, ir pie manis. Dažas vēstules ir zudušas, bet tas netraucē neko.

Vēstules sarakstes laikā visādi mainījušās un kavējušās pastā, dažādas ziņas palikušas arī uz šurp un turp pārsūtītiem manuskriptiem, tādēļ vēstulēs dažas domas arī iet it kā pamīšus, bet arī tas nevarētu traucēt… Kad Jūs sāksit darbu ar tām, Jūs redzēsit – vai kaut kas kur mazliet grozāms, izlaižams u.t.t.

Vēstulēs sevišķas neslavas celšanas nevienai viņās minētai personai nav. Tomēr – lūdzu apsverat, vai var atstāt pilnu vārdus, vai arī personu vārdi jāapzīmē tikai ar burtiem? Tas ir – vai varētu draudēt kādi jūtami iebildumi no lasītājiem?

Lūdz rakstiet Jūsu domas, jautājienus un tālākos nodomus.

Vēlu Jums labākās sekmes darbu sākot!

Ar sveicieniem
Jūsu E. Dzelme

—————-

Raven Printing [etc]
5.17.1979.

Ļoti cienījamā Dzelmes kundze!

Paldies par Jūsu š.g. 3. maija vēstuli.

Manuskriptus esmu saņēmis un pa daļai ar tiem iepazinies.

Nedomāju ka personas būtu jāmaina vai kā citādi jāapzīmē, jo tas nav romāns bet gan dienas grāmata veids. Tas atspoguļo reālo dzīves patiesību.

Gaidu Jūsu domas un tuvākas ziņas par skaitu un maksājumiem.

Jūs patiesi cienot,
A. Rieksts.

—————————

E. Dzelme [etc]
26. maijā, 1979. gadā.
Raven Printing [etc]

Ļoti cienījamais A. Rieksta kungs,

Jūsu 17. maija vēstuli saņēmu. Labi ka manuskriptu esat saņēmis, to nosūtīju uz Jūsu 23. aprīļa vēstules pamata, kurā Jūs sakāt, ka saziņā ar R. Krūklīša kungu Jūs manus noteikumus pieņemat un tie bija tādi, — ka es ņemu 400 grāmatas, ja tās līdz 500 l.p.p. biezumā, iesietas maksā 8-9 dol. gabalā, un visu šīs grāmatas tirgu Austrālijā. Pie šīs norunas vēlos turēties. (Tas ir, ja Jūs nevēlētos financēt visu izdošanu un dot man norunātus autora brīvexemplārus, paturot visu tālāko tirgu).

Piekrītu Jūsu un R. Krūklīša kunga domām, ka grāmatas metiens 1000 exempl. ir pietiekami liels.

Pēc Jūsu aplēsuma tad mana maksājuma summa par 400 gr. būtu $3200 līdz $3600 liela. Šo summu es tūlīt pie grāmatas izsūtīšanas apstiprinātā noilguma ceļā apņemos samaksāt.

Ja Jūs vēlaties iepriekšēju iemaksu, varu tādā pat ceļā, saņemot apstiprinātu nolīgumu, nosūtīt tūlīt Jums $2500.

Nezinu kā Jūs kārtojat darba pildīšanas un maksājumu norunas, mani piedzīvojumi ir mācījuši, ka tas jādara skaidri un oficiāli.

(Uz vīrs un vārds solījumu 6-7 mēnešu laikā saņemt stāstu grāmatu, man kādā apgādā no 1975. gada marta guļ manuskripts un $1400 iemaksas. Tas mani ir paralizējis vairāk kā 4 gadi. Ja būtu kāds delikāts ceļš, kā šo grāmatas iznākšanu realizēt, mūsu iecerētam vēstuļu izdevumam būtu pavisam cita nozīme un noieta cerība…)

Gaidīšu Jūsu darbošanos tālākas ziņas.
Patiesā cieņā. [E.Dz.]

———————————–

Raven Printing [etc]
[11 June, 1979]                     

Ļoti cienījamā E. Dzelmes kudze

Paldies par Jūsu vēstuli (52679)

Nosūtu Jums līgumu, kuru esmu parakstījis. Lūdzu arī Jūs šo līgumu parakstīt un pēc parakstīšanas vienu kopiju nosūtīt man atpakaļ, kopā ar $2500 (US). Darbu sāksim tūliņ pēc līguma un minētās summas saņemšanas. Lūdzu izsakiet savas domas par grāmatas nosaukumu. Ja Jūs man atļautu un paziņotu kurā izdevniecībā ir pašlaik Jūsu manuskripti, varbūt es varētu kaut ko šai lietā darīt…

Esmu sazinājies ar Krūklīša kungu. Tā kā viņš iepriekš plānoto aizdevumu samazina, tad lūdzu Jūs neatsakiet samaksas summu, kas palielināta par $400.-

Attiecībā uz grāmatas pārdošanu, darīsim, kā vēstulē norādīts.

Ar patiesu cieņu,
A. Rieksts

—————————–

E. Dzelme
Qualicum Beach [etc]
15.  jūnijā, 1979.g.
Raven Printing [etc]

Ļoti cienījamais A. Rieksta kungs,

Jūsu 11. Jūnija vēstuli ar 2 nolīguma lapām saņēmu. Paldies.

Man žēl, bet šo līgumu es nevaru parakstīt. Tas neatbilst mūsu agrākām norunām uz kuru pamata nosūtīju Jums manuskriptu – grāmatas cena tagad paaugstināta, un tās izdošanas laiks pagarināts – trīskārtīgi. (Jūsu aplēsums pirmajā vēstulē bija 3-4 mēneši, un tas bija galvenais iemesls kādēļ mūsu sarunas varēja sākties.)

Manas prasības nav daudz grozījušās un nevar daudz grozīties. Īsi:

1.) Pieņemu (ne ar prieku, protams…) grāmatas cenas paaugstināšanu no $9 līdz $10. (Līdz ar to man jāpieņem ka Krūklīša kungs maksās par grāmatām mazāku cenu, jo kā citādi viņa piedalīšanās nauda varētu samazināties? Grāmatas pārdošanas cenas mums tomēr ar Krūklīša kungu nāksies saskaņot.)

2.) Es ņemu 400 grāmatas (à $10) un tikai un visu tirgu tai Austrālijā.

3.) Šīs grāmatas, iesietas un gatavas tirgum, jāizsūta uz Austrāliju līdz šī gada (1979.g.) beigām, vēlākais decembra pēdējās dienās. Adrese: Erna Dzelme, 90 Regent Street, Paddington, 2021, Australia, N.S.W.

4.) 3 exemplāri grāmatas paraugam, jānosūta uz Austrāliju ar gaisa pastu tā, lai tās pienāktu Austrālijā līdz 15. decembrim, 1979.g.

5.) Uz šādiem noteikumiem esmu ar mieru parakstīt (Jūsu parakstītu un apstiprinātu) līgumu un tūlīt iemaksāt Jums $1500. Pārējo summu nomaksāt $1500 pēc novilkuma saņemšanas, $1000 pēc grāmatas saņemšanas Austrālijā.

Mani iepriekšējie aplēsumi un cerība bija tāda, ka pieliekot 2 mēneši Jūsu solītam grāmatas iznākšanas laikam, un 2 mēneši nosūtīšanai – grāmatas pienāks Austrālijā šī gada decembrī. Laiks ir jau tecējis uz priekšu. Bet vēl Jums ir pietiekami tā, ja Jūs varat darbu sākt, kā sakāt – (tūlīt pēc iemaksas saņemšanas). Izpildīt to līdz 1979. beigām. Laiks man ir ļoti svarīgs. Tas būtu svarīgs arī Sarmas kungam, kas vēl dzīvo… Un arī Krūklīša kungam, kam pēc manu grāmatu iztirgošanas Austrālijā, ātrāk pavērtos tirgus vēl kādam simts grāmatām, es neņemu vairāk tikai tādēļ ka nevaru atļauties to augsto cenu.

Esmu šīs iesāktās lietas dēļ jau atsacījusies no daudz citiem nodomiem, esmu izkārtojusi arī lidojumu un uzturēšanās Austrālijā no oktobra beigām līdz februārim. Vairāk es neko tai nevēlos ziedot. Ja mani nodomi nevar realizēties, ja Jūs nevarat pieņemt manas vēlēšanās, kā es pieņēmu Jūsējās (grāmatas cenas paaugstināšanu…) tad lūdzu sūtiet manuskriptu man atpakaļ uz manu tagadējo adresi.

Grāmatas nosaukums varētu būt, kā tas ir parasti literatūrā šāda veida grāmatām – Sarmas un Ķikures vēstules – jeb otrādi, kas neskan gluži tik labi tieši skaņas dēļ vien – Ķikures un Sarmas vēstules –.

Lūdzu apdomājat, lūdzu rakstāt un – patiesi, es ļoti labprāt ar Jums sadarbotos tālāk, šīs grāmatas un varbūt arī citu manuskriptu lietās, bet tikai tā, kā man tas ir kaut cik izdevīgi.

Patiesā cieņā! Sveicinot
E. Dzelme

————————

[Raven Printing letterhead]

This is a contract between Raven Printing, Inc. & AKA Publishing of P.O. Box 105 Grand Haven, Michigan 49417 and E. Dzelme of Box ** Qualicum Beach B.C. CANADA.

Raven Printing promises to do all work necessary to complete this job of Vēstuļu sarakste (The title of book might change)

Raven Printing has, has not received the book(s)/layout(s) in good condition. The above named item (s) will be produced in quantities of 1000, and will be shipped by Raven Printing via 400 copies Box 790 Qualicum Beach B.C. CANADA V0R 2T0.

The above mentioned job(s) will be printed at the agreed cost* of 1000 per $10.00 on an order of $10,000. This price includes all labor, and materials needed to complete the above mentioned job(s). In case Raven Printing is not able to deliver the above mentioned job by Dec. 1979, Raven Printing will pay $100.00 per Month after Dec. 1980[?].

Additional remarks/comments Author will pay for 400 copies (for Australia market only). The rest of the books will be sold by R. Krūklītis who also pays for publication for rest of the books. After signing this contract author will pay $2.500 U.S. dollars.

(Signed) _____________                               (Date)_________

(Witness) Julieta Rumberga                            (Date) June 26th

(Witness) Skaidrīte Rieksts                            (Date) 6.11.1979.

Lūdzu parakstīt              ______________

Author E. Dzelme

A. Rieksts

Raven Printing Inc. A. Rieksts

*[small print] Cost of the job is subject to change if the above mentioned customer delays printing for a period of one month or longer from the above date for any reason. The above mentioned customer will be charged for all work done to date should the customer decide, for any reason to stop printing. A 1/3 down payment is required upon signing contract with another 1/3 of remaining cost upon receiving the proof. 30 days same as cash, there will be a finance charge of 1 ½ % per month, 18 % per annum on all past due accounts.

——————————

6.26.79.

Paldies, par rakstu rindiņām – Grūti jau man būs, bet es jau sāku darbu un ceru ka laikā būs gatavs.

Jaunu līgumu nerakstu, jo pieņemu Jūsu noteikumus, kas minēti šīs vēstules otrā pusē.

Tā, kā es ņemu Jūsu darbu ārpus kārtas, ceru ka Jūs mani sapratīsiet un $1000.00 vietā atsūtīsiet $2.500.00 kā jau līgumā minēts, bet ja arī nē tad jau būs jāiztiek – grūtāk jau būs.

Runājot par Krūklīša k-gu, tur es neko nevaru sacīt, bet naudu ieguldīt viņš negrib, bet tirgoties gan.

Ceru ka Jūs mani sapratīsiet, un reizē ar to mūsu sadarbība labi veiksies.

Patiesā cieņā
Jūsu
Alberts Rieksts

—————————–

Erna Dzelme
Qualicum [etc]
3. jūlijā, 1979.gadā.
Raven Printing [etc]

Ļoti cienījamais A. Rieksta kungs,

Paldies par jūsu 26. jūnija vārdiem. Priecājos ka Jūs darbu esat jau sācis. Esmu pārliecināta, ka Jūs to nenožēlosit. Ja grāmata parādīsies, (kaut vai tikai paraugexemplāros) pirms ziemsvētkiem, tas ir – Austrālijas latviešu lielajā gadskārtējā ‘tautas sapulcēšanās laikā’ – Kultūras Dienas – tad mums būs izdevies! Grāmata kļūs pienācīgi ievērota. Lai Jums darbs veicas!

Nosūtu Jums A. $1500. Jūs domājat, ka ar to varēs iesākt, lai arī Jūs piezīmējat – pagrūti būs. Tas ir cik ir vajadzīgs lai darbs izdotos… Es ceru, ka mēs labi sastrādāsim un tādā gadījienā – citi darbi, citas grāmatas sekos.

Ja ir kādi jautājumi – lūdzu rakstiet.

Un padomājiet lūdzu, vai drīz varēs likt ziņojumu (Austr. Latv.) par grāmatas iznākšanu? Es varu par to rakstīt Dēliņa kungam.

Grāmatas ārējam apvalkam izgatavošu dažus uzņēmumus no abu vēstuļu rakstītāju rokrakstiem, konvertiem ar vecām adresēm un tamlīdzīgi. Ir iespējams, ka rodas laba ideja un – ne pārāk komplicēta izpildīšanai.

Lai Jums darbs sokas. Gaidīšu tālākas ziņas.
[E.Dz.]

———————-

[copy of bank draft]
Canadian Imperial Bank of Commerce (transit no.) 940 (Branch) Qualicum Beach (Date) July 4, 1979.
In favour of Mr. Alberts Rieksts U.S. $ 1,500.00 NOT NEGOTIABLE
To The Agency,
Canadian Imperial Bank of Commerce……Counter rate 1.11725
22 William Street,……………………………………… Equiv. Can. $ 1758.75
New York, N.Y. …………………………… …………… Handling charge 1. –
Total cost……………………………………………………………………… 1759.75


—————————


2 other receipts for payment
s, both from Commonwealth Trading Bank of Australia]:
1. US $800. — Dated 2.11.1979
(total cost A $732.16)
2. US $500. – Dated 10.3.1980
(total cost A $458.72)

Qualicum [etc]
19. augustā, 1979. gadā
Raven Print [etc]

  Ļoti cienījamais A. Rieksta kungs,

Kopš 26, jūnija (1979) neesmu saņēmusi no Jums nekādas ziņas. 3. jūlijā nosūtīju Jums vēstuli ar jautājumiem, kad varētu likt avīzē ziņojumu par grāmatas iznākšanu un čeku Am. $1500, uz šo vēstuli man nav Jūsu atbildes ne kvītējuma.

Lūdzu rakstiet.
[E. Dz.]

————————-

1979.g. 24. augustā.

 Cienījamā Dzelmes kundze!

Rakstu Jums Raven spiestuves atbildīgā vadītāja Rieksta kunga uzdevumā. Pašlaik cītīgi strādājam, lai sagatavotu Jūsu grāmatu iespiešanai. Neparedzētu slimību gadījumu, atvaļinājumu un mašīneriju sabojāšanās dēļ, mūsu spiestuves darbos ir radies sastrēgums, tāpēc, ar lielu nožēlu, mums jāatvainojas, ka nevarēsim iespiest Jūsu grāmatu norunātā laikā. Tomēr darīsim attiecīgos darbus, cik ātri iespējams…

Tā kā Jums esot nodoms ceļot uz Austrāliju, tad Rieksta kungs lūdz Jūsu Austrālijas adresi, lai kādu grāmatas eksemplāru varētu nosūtīt Jums Austrālijā. Tāpat gaidām arī materiālus un norādījumus Jūsu grāmatas vāka apvalkam.

Lielākā puse Jūsu grāmatai ir norakstīta un uz priekšu ir labas izredzes cerēt, ka darbi ritēs uz priekšu bez sarežģījumiem. Izlūdzamies Jūsu situācijas izprašanu un pacietību. Šinī gadījumā teiciens – labs nāk ar gaidīšanu, būtu visai piemērots, jo grāmatā iespiesto vēstuļu saturs, liek cerēt uz labiem panākumiem…

Ceram, ka pārāk neļaunosities par šai vēstulē izteiktām ziņām, pateicībā,
Jūsu              Julieta Rumberga
for
Alberts Rieksts
Raven spiestuves atbildīgais vadītājs.

————————————–

Erna Dzelme
Victoria, B.C. Canada
7. septembrī, 1979.gadā
Raven Print. [etc]

  Ļoti cienījamais Rieksta kungs,

Nosūtu Jums grāmatas vākam uzņēmumus. Vēlētos lai tie būtu izlietoti tā kā tie ir uzņēmumos – tas ir, palielinot katru pēc tā tagadējā lieluma – priekšpusei tad būtu vairāk zīmējuma – tālākā skatā, mugurpusei mazāk tuvākā skatā. Tas dotu grāmatai mazliet vairāk gaisīgu izmēru. Krāsa varētu būt pelēka, melna vai iebrūna, tas kā labāk iespiedumā tā izskatās.

Esmu mainījusi savu adresi, turpmāk lūdzu sūtiet vēstules uz augšējo adresi un pēc oktobra mēneša uz Austrāliju:

Erna Dzelme, **** street, Paddington, 2021, NSW, Australia.

Patiesi ceru, ka Jums turpmāk darbā ar manu grāmatu neradīsies tik daudz traucējumu un darbs veiksies.

Labākās sekmes vēlot
[E. Dz.]

——————————-

Raven-Publishers AKA
425 Stocking N.W. Grand Rapids, Mich. 49504
1979.g. 18. septembrī

  Cienījamā autore Dzelmes kundze!

Rakstu Jums Rieksta kunga uzdevumā, lai pastāstītu cik tālu esam tikuši ar Jūsu vēstuļu iespiešanu. Klāt pielieku arī novilkumu no vienas jau saliktas lapas, lai Jūs redzētu tās formātu un teksta novietojumu (kļūdas šai lapā vēl nelabotas). Mašīnrakstītāja (typesetter) savu darbu ir tik pat kā pabeigusi. Darbs tiek nosūtīts korektūrai, kas daļēji jau ir pienācis atpakaļ un salicējs ir sācis savu darbu…. Vārdu sakot darbs iet uz priekšu, tas ir liels darbs, tāpēc prasa arī zināmu laiku tā paveikšanai.

Domāju, ka Jūsu grāmata ir labās rokās, jo to raksta profesionāla mašīnrakstītāja, saliek un kļūdas pārskata Gaŗezera latviešu valodas skolotājs. Savu piedzīvojušu un trenēto acu skatu tai veltī arī Gaujas izdevniecības vadītājs Krūklīša kungs un mēs visi citi, kam ir savs darbs pie šīs grāmatas veidošanas. Es, šo rindiņu rakstītāja, laikam iešu palīgā salicējam, lai darbs tiktu ātrāk gatavs.

Grāmatas saturs ir interesants un vērtīgs, lai nu Dievs mums palīdz izveidot arī gaumīgu tās ārējo izskatu. Vēlam Jums pavadīt jaukas dienas Austrālijā, sekmes Jūsu turpmākajam darbam.

Ar patiesu cieņu, visu labu vēlot,
(Ja sūtiet vēstuli, sūtiet uz P.O. Box 105 Grand Havenā)   Julieta Rumberga.

[hand written note at bottom]

Ar steigu atradu arī laiku dažām rindiņām. Vēlot Jums labu ceļa vēju un laimīgu atvaļinājumu Dieva palīgu vēlot.

Ja nu Jums ir iespēja atsūtiet vēl kādu ‘mazumiņu’ no maksājuma.

Kā ir ar citiem darbiem?

Laimīgu ceļojumu
Jūsu
Alberts Rieksts

——————-

1979.g. 19. oktobrī
Raven Publishers – AKA P.O. Box 105 Grand Haven, MI. 49417

Cienījamā Dzelmes kundze!

Neesam saņēmuši atbildi uz mūsu pēdējo vēstuli, ko aizrakstījām Jums uz Jūsu Kanādas adresi… (pēdējo, Jūsu uzdoto)

Starplaikā Jūsu grāmata ir pārrakstīta, salikta, caurskatīta un sagatavota iespiešanai. Ja nu esat ieinteresēta, lai Jūsu grāmata drīzumā būtu gatava, mums būtu nepieciešamas tālākās iemaksas pēc mūsu norunas. Tāpat arī derētu Jūsu norādījumi attiecībā uz grāmatas tituļlapu un citām lapām grāmatas sākumā. – apmēram burtu lielumu grāmatas nosaukumam, autora vārdam, burtu stilu, — pievienoju dažus paraugus…

Pārdomājiet vēl reiz labi, kādai būtu jābūt Jūsu grāmatai un atrakstiet mums par visu…

Foto un negatīvi vāka apdarei ir saņemti līdz ar norādījumiem, bet tagad ir laiks papildināt, atsaukt un dot tiešākus norādījumus grāmatas ārējai apdarei…

Gaidīsim uz Jūsu atbildi…
Jūs patiesi cienot,
Alberts Rieksts

—————————

Raven Publishers – AKA Inc.
1979.g. 7. decembrī.

   Cienījamā Dzelmes kundze.

Paldies par Jūsu vēstuli un norādījumiem attiecībā uz vāku krāsu. Šīs ziņas pienāca laikā, jo pašlaik Jūsu grāmata tiek filmēta un tad jau pārējais viss norit diezgan ātri, ja negadīsies neparedzēti sarežģījumi.

Sakarā ar pārcelšanos uz jaunām telpām, ir bijušas grūtības un darbi pa daļai aizkavējušies. Nākotnē tomēr ir labas cerības uzlabot darba kārtību un pasūtinājumus padarīt attiecīgā secībā un nodot klientiem darbu solītā laikā. Tādēļ arī ceram, ka varēsim turpmāk pakalpot Jums kā grāmatu autorei, ja tikai varēsim vienoties attiecībā uz financiālam lietām…

Tā tad ziniet, ka esam Jūsu rīcībā un pakalposim Jums ar prieku pēc savām labākām spējām. Sīkāk par Jūsu nākotnē iespiežamiem darbiem pārrunāsim, kad Jūs atsūtīsit mums tiešu piedāvājumu – tas ir aprakstu un norādījumus par iespiežamo grāmatu.

Līdz tam, esiet sirsnīgi sveicināta!!
Ar visa laba vēlējumiem, Jūsu
Alberts Rieksts
Raven Publishing – AKA – Inc. Prezidents.

—————————————-

Erna Dzelme-Ķikure
Paddington [etc]
18.  februārī 1980. gadā.
Raven print. Inc. [etc]

Ļoti cienījamais Rieksta kungs.

[typed and crossed out]
Kļūstu ļoti nepacietīga velti gaidot no Jums ziņas cik tālu gatava ir mana grāmata? Ņemot vērā ka iet jau otrs mēnesis jaunajā gadā, mana nepacietība nav nepamatota….

[handwritten notes on content of letter sent]
Domāju, ka Jūs to varat saprast, ka kļūstu ļoti nepacietīga lai neteiktu vairāk, ka nesaņemu nekādas ziņas – cik tālu esat tikuši ar manu grāmatu? Iet jau otrais mēnesis jaunajā gadā…

30. m. s. Latv. rīko man darbu vak. Līdz tam laikam ļoti vēlos saņemt kaut ko redzamu no tā, ko esat padarījuši.

Sūtiet pa gaisa pastu, tā ka varu saņemt pirms 30. marta. Kaut kam taču nu jau būtu jābūt gatavam…

Lūdzu pasteidzaties, lūdzu izdarāt kaut ko, tas nāks arī Jums par labu.

Gaidu nepacietīgi,
Jūsu E. Dz.

——————

[Raven Printing letterhead]
[letter in Rumberga’s handwriting, signed by Rieksts]
1980.g. 1. martā.

 Cienījamā Dzelmes kundze!

Grūti man būtu izskaidrot Jums visus iemeslus kādēļ mūsu iespieddarbi ir tik ļoti aizkavējušies – tas viss sakarā ar pārvākšanos un pāroganizēšanos. (bojājušās ir mašīnas un mainījušies ir darbinieki).

Tagad nu esam nostabilizējušies jaunajā vietā un darbi iet puslīdz normālā gaitā un drīzumā būsim padarījuši arī nokavētos darbus.

Ar šo vēstuli nosūtu Jums vienu loksni no Jūsu topošās grāmatas ieskatam. Drīzumā nosūtīšu Jums vienu brošētu sējumu. Baidos, ka līdz marta beigām grāmatu vākos vēl nebūsim dabūjuši. Katrā ziņā darām visu iespējamo, lai Jūsu grāmata izietu tautā…

Ceru, ka varēsit saprast un piedot mūsu gauso darba gaitu.
Ar cieņu un sirsnīgu sveicienu,
Alberts Rieksts.

——————-

[new letterhead]


Raven Publishing AKA Inc.
Apgāds Printers and Lithographers
P.O. Box 105 Grand Haven, Michigan 49417. Ph. 616-842-8841
425 Stocking Grand Rapids, Michigan 49504. Ph. 616-459-3377
1980.g. 2. jūlijā.

 Cienījamā Ķikures kundze!

Rakstu Jums Rieksta kunga uzdevumā, jo viņš pats ‘kaujas’ augstākā mērā ar nevaļu. Visādi mums ir gājis sagatavojot Jūsu grāmatu, tāpat kā ar citiem iespied darbiem. Negribu Jums stāstīt par visām mūsu grūtībām un sarežģījumiem, jo nu tā rādās, ka nākotne solās būt labāka… vismaz esam izkliedējuši sastrēgumu, kas bija tā gadījies sakarā ar adreses maiņu, jaunu rakstām mašīnu iegādi un finaciālām grūtībām. Arī Jūsu grāmata ir gandrīz vai gatava un Jūs to saņemsit noteikti augusta mēnesī… Varam tikai nožēlot par vilšanos, ko esam Jums sagādājuši, bet tas notika negribēti – lūdzu piedodiet.

Ar sirsnīgu sveicienu,
J.  Rumberga

————————-

[Raven Publishing AKA letterhead]
1980.g. 20. oktobrī.

 Cienījamā Dzelmes kundze!

Man nekas nav izdevies, kā esmu plānojis, bet Jums jātic man, ka daru visu, kas manos spēkos, lai izdarītu savu pienākumu attiecība pret Jums, — lai izdotu grāmatu, kas solās būt interesanta un vērtīga lasāmviela mūsu literatūras cienītājiem. Nevaru Jums izskaidrot savas saimnieciskās problēmas un neparedzēto notikumu virkni kas saistījušies ar solījumiem, kuri nav pildīti. Jūs sapratīsit, ka, ja tie, kas solījās man, nepildīja savus solījumus, tad arī es nebiju spējīgs pildīt savus solījumus. Man ir labas cerības grāmatas iesiešanas darbus pasteidzināt, jo esmu nodevis Jūsu grāmatu citai sietuvei… Man gribētos Jums vēlreiz solīt, ka līdz šiem Ziemassvētkiem Jūs dabūsit savu grāmatu un ka tad Jūs aizmirsīsit visas nebūšanas, kas saistījušās ar tās izdošanu. Klāt pievienoju informatīvu lapu, kas noderēs, kā apliecinājums Jums, ka daru visu iespējamo, lai Jūsu grāmata ‘ieraudzītu dienas gaismu’.

Ar patiesas cieņas apliecinājumu,
Alberts Rieksts
Raven Publishing AKA Inc. vadītājs.

——————

[Raven Publishing AKA letterhead]
1980. g. 6. decembrī

Cienījamā autore Ķikure!

Beidzot ir pienākusi Tā Diena, kad varu nosūtīt Jums Jūsu grāmatu. Kaut varētu atrast vārdus, lai izteiktu, cik esmu nelaimīgs par to, ka esmu sagādājis Jums tik daudz nepatikšanu un vilšanās. Šie ir bijuši arī mana mūža grūtakie brīži, kad esmu cīnījies ar bankrotu un neparasti lielām financiālām grūtībām. Tas viss tādēļ, ka negaidīti sabojājās mūsu galvenās rakstāmmašīnas – tikai ar mokām un vairākkārtīgu pārrakstīšanu vēl nobeidzām Jūsu grāmatu, tādēļ arī vietām grāmatas druka nav pirmklasīga…

Jaunu mašīnu iegāde ir saistīta ar milzīgiem izdevumiem, jo jāiegādājas taču bija tās modernākās, lai varētu turēt līdzi konkurencei, kas pašreizējos apstākļos nav viegli… Lai pavisam atklāti Jums atzītos, man jāsaka, ka Jūsu grāmatas visu laiku nostāvēja sietuvē, jo iesējējs neticēja mūsu uzņēmuma dzīvotspējai un, tā kā biju viņam parādā, tad visu, ko biju nodevis iesiešanai, gribēja paturēt ķīlai… Jūs neesat vienīgā, kas tik ļoti esat cietusi šī apstākļa dēļ un es par to esmu nelaimīgs…

Šodien, tomēr, tas viss pieder pagātnei, esmu lielākās grūtības pārvarējis un ar cerībām skatos nākotnē. Esam iegādājušies jaunas, modernas rakstāmās ierīces un turpmākie mūsu iespiestie darbi būs ar vislabāko kvalitāti.

Ceru, ka izpratīsit šai vēstulē tik atklāti aprakstīto situāciju un dosit mums izdevību Jums pakalpot arī ar mūsu modernajām ierīcēm…

Ceru, ka saņemtā grāmata Jūs apmierinās un Jūs arī nekavējoši atsūtīsit atlikušo summu, kas man vēl pienākas par grāmatas izdošanu…

Tā tad, mēģiniet aizmirst bijušās nepatikšanas un es ceru uz labu sadarbību nākotnē.

Ar sirsnīgiem sveicieniem, Jūsu
Alberts Rieksts
Raven Publishers AKA atbildīgais vadītājs.

P.S. Šajās dienās nosūtu Jums 400 grāmatu ar apvalkiem… Šai vēl nav apvalka.
A.R.

———————–

[Raven Publishing AKA letterhead]

 Ļ. cien. E. Dzelmes k-ndze.

Pateicos par Jūsu š.g. 3 dec. vēstuli.

Vēstules un grāmatas ir izmainījušās ceļā – Jūsu grāmatas ir gatavas, tās nosūtīšu Jums līdz būšu saņēmis pēdējo maksājumu, jo man nav naudas ar ko tās izņemt no sietuves.

Paldies par Jūsu pacietību, bet kā jau iepriekšējā vēstulē minēju, man citas izejas nebija.

Ja, Jūs domājiet ka tiesas ceļā Jūs ko iegūsiet dariet to.

Kā jau teicu grāmatas nosūtīšu pa parasto pastu, jo gaisa pasts maksā $7.00 grāmatu.

Vēl reiz paldies par Jūsu iecietību.

Priecīgus un gaišus svētkus vēlēdams un to labāko Jaunajā 1981. gadā.
Jūsu
Alberts Rieksts

P.S. Steigā piemirsis biju aplikt nosūtītai grāmatai apvalku.
R.

—————————-

[Raven Publishing AKA letterhead]
2.18.81.

Mīļš sveiciens,

Paldies par Jūsu š.g. 5. feb. vēstuli.

Daru Jums zināmu ka grāmatas vēl nav izsūtītas – iemesls sekojošais. Jūs ziņojat ka grāmatas jāsūta pa gaisa pastu – atbildēju ka es to uz sava rēķina nevaru darīt, jo katra grāmatas sūtījums maksā $7. – līdz šim atbildi neesmu saņēmis.

Gaidu Jūsu norādījumus ko un kā darīt? Daru Jums zināmu ka gaisa pastu izdevumus nevaru segt.

Kas attiecas uz maksājumiem – kāpēc neesmu kvitējumus sūtījis, uz katra čēka ir kvitējums, ja Jums tāds būtu vajadzīgs uzrakstiet attiecīgu summu, parakstīšu ka to esmu saņēmis.

Visu labu vēlot
Jūsu
Alberts Rieksts

————————————

E. Dzelme
Paddington [etc]
Sidnejā, 2. martā, 1981. gadā.
Raven Print. Inc.
AKA

  Cienījamais A. Riekstiņa kungs,

Jūsu 18. febr. rakstīto vēstuli saņēmu. Paldies par Jūsu atkārtotu apgalvojumu, ka grāmatas sūtīsit pa parasto pastu. Šinī gadījienā, tas ir prātīgi.

Izsūtat tūlīt.

Tikko to izdarāt – rakstiet man ziņojumu.

Iesaiņojiet ļoti rūpīgi, jo ceļš ir tāls un ilgs.

Pie izsaiņošanas būs klāt Sidnejas grāmatu tirgotāja un preses biedr. priekšnieks – lai neceltos jauni pārpratumi, kas mums vienam vai otram darītu zaudējumus.

Piedzīvojušu pārsūtītāju padoms ir – pakot stiprās kastēs, protams ne visas 400 grāmatas vienā (izņemot ja būtu koka kaste) un sevišķi rūpīgi nostiprināt stūrus pret apdauzīšanu un visu saiņojumu pret mitrumu.

Austrālijas latvieši gaida grāmatu ar lielu interesi, ceru, ka Jūsu darbs būs atalgots labām atsauksmēm.

Labas sekmes pēdējā Jūsu šī darba gājienā!
Jūsu
[E. Dz.]

Skrastiņa lieta (Ķikure/Kikure)

Vēstules, illustrācijas, un ‘Province’ vēstule ar atsūtītiem atpakaļ Skrastiņa vēstuļu norakstiem.

——————–


Voyageur magazine
Box 7246, Powderhorn Station
Minneapolis, Minnesota 55407
14. oktobrī 1974. gadā

Ļoti godātā Ķikures kundze!

Jūsu vēstule pienāca vienu gadu par vēlu. Pirms gada es būtu sacījis, ka sūtiet tikai manuskriptu šurpu, es mēģināšu izdot. Tagad es nezinu, ko Jums lai atbildu, jo grāmatu izdošanas iespējas šajā kontinentā ir nenosakāmas. Papīrs jāiepērk pusgadu uz priekšu un to var iespēt tikai lielās amerikāņu kompanijas. Bez tam papīra cena ir divkāršojusies, tāpat arī citi izdevumi.

Nevaru Jums dot nekādu aprēķinu, cik Jūsu grāmatas izdošana izmaksātu, ja Jūs pati izdotu. Es nevienam par samaksu grāmatas neizdodu un arī nedomāju izdot, jo esmu pasācis nodarboties ar krāsu iespiešanu un tur aizies viss mans laiks. Izdošu jau arī šo to latviski, bet tikai tik daudz, cik latviešu lasītājs būs spējīgs pirkt. Pagaidām viņš ir neaprēķināms, vismaz šajā kontinentā, kur ir galvenais latviešu grāmatu tirgus. Latvieša pirktspējas ļoti ietekmē inflācija, kas šajā zemē arvienu vēl kāp un kāps uz augšu. Galvenie latviešu grāmatu pircēji ir pensionāri un viņu naudas maks vairs neatļauj pirkt grāmatas.

Domāju, ka izmaksas ziņā Jums vislētāki būtu Austrālijā savu grāmatu izdot, jo tur mazāk būs jūtams vispārējā saimnieciskā krīze.

Ja izšķiraties izdot pati, tad dodiet izplatīšanai labam grāmatu tirgotājam. Vairums tirgotāju ir senie nometņu siļķu bodnieki, kas tagad tirgojas ar māla podiem, sudrabiem un izplata arī grāmatas. Ja Jūs pie tā nonāciet – atrakstiet, es došu padomu kā grāmatu izplatīt.

Ja Jums nekādi nelaimējās, rakstiet man vēlreiz. Mēģināšu kaut ko izdomāt. Grāmatu izdošanu neesmu pārtraucis, tikai samazinājis tempu. Es mēģināšu visiem tiem autoriem ar laiku izdot viņu darbus, kas turās pie žurnāla Tilta. Reizē ar šo vēstuli nosūtu Jums pa gaisa pastu arī pēdējo Tilta burtnīcu. Ja tās saturs Jums var interesēt un Tiltā pausti ieskati Jums pieņemami, tad kādu ceļu arī atradīšu Jūsu grāmatas izdošanai.

Ar sveicieniem,
Jūsu H. Skrastiņš

————————————

[3 bank receipts for money sent]
#1.
Commonwealth Trading Bank of Australia
20. 2. 1975.
[bank stamp]
Lodged to cover cost of Draft on USA
Payable to the Order of Mr. Hugo Skrastins

$26.73. (Aust. Currency)
Converted at 1.3467 (Rate of Exchange)
$36.00 US (Overseas Currency Amount)

Issuing Charge if applicable 50 c
Cost of Cable Stamp Duty 80
Rec’s Payment
[initials]
Teller
—————
#2. [rest as above]
5.3.1975

$731.96 (Aust. Currency)
US $1000.00
—————
#3. [rest as above]
18.6.1975.

$296.96 (Aust. Currency)
US $400.00

[2 February 1975?]

Ļoti cienījamais H. Skrastiņa kungs,

Nosūtu Jums čeku par 28 Austrālijas dolāriem, kas ir atzīmētā cena par 12 burtnīcām žurnāla ‘Tilts’. Vienu dubultburtnīcu (1974. jūnijs, No 142/143) Jūs jau man atsūtījāt.

Grāmatas (prēmijas) ko vēlētos ir pēc Jūsu saraksta:
1 – Akurāters, Aiz laika un straumes
2 – Akurāters, Atspīdumi
3 – Brigadere, Dzelzs dūre
4 – Pelēcis, Malenieša pasaule

Ja šīs grāmatas nav krājumā, tad:
Edg. Ardens, Servija spārni
vai – kuponi nākošajām grāmatām.

Jūsu atsūtītais jūnija numurs ceļo apkārt galvenokārt pie jauniem ļaudīm, jauktajās laulībās, kas vēlas iepazīties ar – otra ‘background’u’…

Tas viss nu par mazāko daļu – žurnāla pasūtīšanu. Lielākā daļa par ko gribu runāt ir, kādreiz jau minētā manas grāmatas iespiešana. Te – man nekas nesanāk, īsi sakot. Jūs man devāt tādu nelielu, bet diezgan noteiktu cerību – kādreiz jau tā grāmatu varētu iznākt… Tagad, vai Jūs tā domājat arvien tālāk? Un – kad tas kādreiz varētu būt? Vai Jūs ņemtos to finansēt pilnīgi? Vai Jūs to varētu sagatavot līdz nākošiem (1975) ziemsvētkiem? Tas būtu gaužām labi grāmatas pārdošanai – Austrālijas kultūras dienās. Manuskripti man ir savākti, visi drukā, vai mašīnrakstā. Cik lp.puses? – Nezinu īsti pateikt – domāju pāri par 200. Domāju arī – ja Jūs grāmatu finansējiet, Jūsu interesēs būtu to vieglāk un pilnīgāk izpārdot, varbūt man vēl būtu jāpievieno daži stāsti ar uzsvērtāku fabulu (griežoties pie vairuma lasītāju gaumes…)? Es tomēr ar to nekavētos ilgi jo vielas, (kāda tā man pašai ir svarīga) man grāmatai pietiek. Kad Jūs vēlētos manuskriptus saņemt? Kā ieteiciet tos pārsūtīt? Sagatavoti ir pēc Sarmas kādreizēja ieteikuma – iespiestie visi izgriezti un salīmēti godīgi uz baltām papīra lapām. Ir: 11 publicēti stāsti (9 Austr. latv. 1 Jaunā gaitā, 1 Daug. van. mēn.) 4 nepublicēti stāsti. Un – 16-20 ‘snapshot’i’, varētu tās saukt varbūt par miniatūrām vai ko, es saucu tās par snapshotiem un tie visi ir no viena laika un vietas – ja lieto manu nosaukumu kas nav izvēlēts tikai tāds radies, tas būtu ‘Mēs dzīvojām Wollongongā’. Šeit dabīgi ietilptu daļa no manis tai laikā rakstītās dzejas. Manā uztverē – šī dzeja – organiski pieder šo sīko prozas gabaliņu vidū – proza vairāk skicē ārējo pasauli, apkārtnes ļaudis, dzeja vairāk manu iekšējo dzīvi. Lai gan tas nav īsti pareizs visa izskaidrojums. Ja es būtu rakstījusi publicēšanai visu, un to visu varētu publicēt dienas grāmatas veidā, tad būtu saprotams, ka dzeja no prozas nav manā gadījienā atšķirama, viena papildina otru, bet tā kā man ir publicēšanai jāvelk šis Mēs dzīvojām Wollongonā’s saturs ārā no dienas grāmatas, no piezīmēm – tad es nevaru būt droša, ka sveša acs to uztvers un vai par daudz nebūs iebildumu, ka jaukta dzeja ar prozu. Tā – es pirms kritika Freimaņa kunga domām, (ko es īsā laikā varētu iegūt) un bez Jūsu domām – nevaru īsti teikt, vai manā plānotā grāmatā varētu un vajadzētu būt arī dzejai? Es strādāju vaiga sviedros visu pārrakstot, bet man nav – visu norakstu!!! Es nespēju pārrakstīt bez kāda nieka grozīšanas, es iepinos pastāvīgi jaunos uzdevumos, bet cilvēka kas man automātiski visu pārrakstītu, man nav. Tā – ar savāktiem manuskriptiem man jārīkojas uzmanīgi, es nevaru tos nosūtīt tāpat vien, un ja neiespiež – gaidīt atpakaļ. Nosūtīšu tos Jums tad, kad Jūs būsiet nolēmis manu grāmatu izdot. Es ceru, ka es Jūs neiegāzīšu, Austrālijā man ir (kā liekas) sirsnīgi lasītāji. Nosūtu Jums savu pirmo grāmatu – gadījienā Jūs gribētu vēl ieskatīties un apdomāt. Rotājumam, ja vajaga vākam, varētu būt manas meitas (Austr. Maksl. koledžas absolv.) zīmējums, Snapshotu daļai ir dažas viņas skices, ne gluži kā ilustrācijas, bet arī – daļa no tā laika un dzīves. Stāstiem illustrācijas nevēlētos. Un tas nu beidzot ir viss ko zinu Jums teitk. Ļoti gaidīšu Jūsu atbildi un piedevām – mīļi lūdzu stājaties pie darba ar manu lietu. Man ir tāda cerība – ka ies labi. Ja tas būtu ļoti svarīgi, es varētu daļu finansēt. Bet labprātāk, kā Jūs to arī iepriekšējā vēstulē minējāt – atstātu visu Jūsu gādībā.

[E.Dz.]

—————————————

[letterhead]: Voyageur magazine
Box 5226, Powderhorn Station
Minneapolis, Minnesota 55407

27. februarī 1975. gadā.

Ļoti godātā Dzelmes kundze!

Jau trīs dienas turu Jūsu vēstuli uz sava galda, bet vēl neesmu varējis izšķirties, ko lai Jums atbildu. Kopš manas vēstules pagājušā gada oktobrī, visa saimniecība šajā zemē ir gājusi pa iesākto ceļu uz slikto pusi un nekas nav paredzams, ka mainīsies. Kamēr nebūs izkārtots eļļas jautājums, tikmēr arī saimniecībā nekas nevar mainīties. Ja Palestīnā šo pavasari iesāktos kaŗš, tad Amerikā saimnieciskie apstākļi būs vēl smagāki, jo arābi savu eļļu atkal aizturēs tāpat kā iepriekšējo reizi. Bet ja kara nebūs, tad arābi eļļas cenas pacels tādā augstumā, ka Amerikas saimniecība no tā ļoti cietīs.

Viss tas tā ir ietekmējis grāmatu tirgu šajā kontinentā, ka pagājušā gadā esmu iedrošinājies izlaist tikai divi grāmatas – Kreicera Atspīdumu I un II. Man ir salikumā vēl četras grāmatas, bet baidos iespiest jo nezinu, vai varēšu tikt cauri ar veselu ādu. Ar iepriekšējām iekritu.

Savā iepriekšējā vēstulē jau Jums minēju, ka mans ieskats, ka saimnieciski – vislētāki būtu Jūsu grāmatu izdot Austrālijā, jo Jūsu zeme vēl necieš un laikam arī necietīs no vispārējās saimnieciskās krīzes tik smagi kā šis kontinents. Domāju, ka arī latviešu grāmatu tirgus Austrālijā vēl dažus gadus būs dzīvs.

Bet tā kā Jums būtu no svara Jūsu darbu dabūt gatavu vēl šajā gadā, tad tās iespiešanas jautājums jānokārto tagad. Vienalga, kur Jūs to spiestu – tās iespiešanai jārēķina 4-6 mēneši.

Tagad par pašu grāmatas iespiešanu. Esmu Jums pateicis iepriekš un arī šajā vēstulē pateikšu šo un to, kas uzskatāms par latviešu grāmatu tirgus iekšējo informāciju, bet to saku tāpēc, lai Jūs saprastu un apzinātu visas problēmas un tas Jums palīdzētu izšķirties. Draudzību ir daudz grūtāk paturēt kā iegūt. Ko periodikā no Jums esmu lasījis, tas man ļoti ir paticis tādēļ ar Jums sadarbojoties es vēlētos uzņemties tikai to, ar ko es varētu līdzšinējo uzticību paturēt. Ja arī Jūs atrastu kādu citu iespēju savas grāmatas izdošanai, tad lūdzu šajā vēstulē atklātos grāmatniecības aprēķinus un tirgus iespējas paturat kā savu personīgo informāciju – tā nav domāts nedz lasītājam, nedz arī citiem izdevējiem.

Vispirms došu Jums ap 250 lapaspušu biezas, audekla iesējumā grāmatas izmaksu. Izmaksas aprēķinam par pamatu ņemts 800 eksemplāru tirāžs. Bez tam aprēķinam izmaksa ir tikai aptuvena, jo papīrs, iesējums un sūtīšanas izdevumi var mainīties. Bet, ja grāmata tiek izdota nākošos 6 mēnešos, tad cenas pieaugums var būt tikai papīram un iesējumam par apmēram 10-15%, kas pārlieku tālu no šī aprēķina tad arī nebūs.

Darbs algas salikumam, korektūrai, 
aplauzumam un iespiedumam,
apmēram………………………………………………………………   $1.600.-
Papīrs…………………………………………………………………   $  400.-
Iesiešana audekla vākos………………………  $  640.-
Vāka apliekamais…………………………………………  $  160.-
 
Kopā………………………………………………………………………   $2.800.-

Tā ir realitāte, kam apkārt nevar aiziet – šī summa ir jāiegulda, lai grāmatu var dabūt tautās. Te vēl nav uzrādīti pasta izdevumi, jo tie mainās no grāmatas svara.

Sakarā ar krāsu spiestuves iekārtošanu un arī ar latviešu grāmatu tirgus izbeigšanos šajā kontinentā (pēdējais patiesība ir galvenais), uz laiku latviešu grāmatu izdošanu esmu nodomājis samazināt līdz minimumam kā Jūs to redzat no paziņojuma, ko esmu izsūtījis šī kontinenta lasītājiem. Ja Jūs vēlētos, varētu būt divi iespējas Jūsu grāmatas izdošanai Tilta apgādā.

Pirmā iespēja: Jūs samaksātu iespiešanas izdevumus un visa grāmata Jūsu. Es esmu ar mieru arī sarunāt grāmatu tirgotāju, kas to uzņemtos izplatīt. Esmu devis Krūklītim, jo tas ir vienīgais, kas no grāmatniekiem nav noslīdējis līdz siļķu bodnieku darījumiem. Atlaides procents gan jādod no 40-50%, atkarībā kā var sarunāt. Pagaidām Amerikas kontinentā vairāk par 300 eksemplāru nevar izplatīt. Grāmatas atlikumu es nosūtītu Jums uz Austrāliju, kur Rakstnieku vakaros un ar sludinājumu Latvietī Jūs varētu pārdot vismaz tikpat daudz kā šajā kontinentā. Jūs pārdosit stipri daudz vairāk, ja apsolīsit ar savu ierakstu.

Otrā iespēja: Dalīsim iespiešanas izdevumus uz pusēm un arī grāmatas uz pusēm – man paliks šim kontinentam 400 eksemplāru, Jums uz Austrāliju nosūtīšu 400.

Ja nebūtu iespējams, samaksu visu uz reizi nevajadzētu. Pietiktu, ja pusi saņemtu līdz ar manuskriptu un otru pusi mēnesi vēlāk, lai varētu iepirkt papīru un audeklu iesējumam.

Ja Jūs izšķirtos par mani, tad grāmatas salikumu es gribētu sākt tūlīt. Salikumam, aplauzumam un iespiešanai jārēķina ap divi mēneši, iesējumam arī 1-2 un grāmatu pārsūtīšana uz Austrāliju apmērām 2-3 mēneši, tas kopā iztaisa apmērām 6-7 mēneši.

Kas attiecas uz grāmatas saturu un iekārtojumu, par to uz citiem pārlieku nevajadzētu palaisties. Labs kritiķis ne vienmēr varēs Jums dot padomu kā grāmatu iekārtot. Ja Jūs savu naudu ielieciet, tad taisiet iekārtojumu, kas Jūs pašu apmierinātu. Ja mēs grāmatas izdevumus dalītu uz pusēm, tad arī tādā gadījumā es gribētu ņemt vērā Jūsu vēlmes. Man gan būs daži techniskas dabas padomi, kas jāņem vērā grāmatu izdodot. Bet tie būs radušies darba pieredzē, tādēļ uz saturu tie neattieksies.

Ja Jūs izšķiraties par vienu no minētām iespējām, tad lūdzu tūlīt paziņojiet. Tādā gadījumā man darbi jāpārkārto, lai varētu tūlīt sākt salikumu Jūsu manuskriptu saņemot.

Reizē ar šo vēstuli pa gaisa pastu izsūtu jaunāko Tiltu, kas veltīts Austrālijai. Vāks un krāsu pielikums ir mūsu jaunās krāsu spiestuves darbs.

Ar daudz sveicieniem,
Jūsu [signed] H. Skrastiņs

—————————————

[translation for Action Line]                                                 
February 27th, 1975.

Dear Mrs. Dzelme:

Already three days your letter is on my table but I still haven’t been able to decide what to answer. Since my letter of last October, the economic situation in this land has continued to worsen and no change for the better is foreseeable. Since there won’t be any change in the oil situation nothing will chage in this economy. If in Palestine this spring will start a war then the economic situation in America will be still worse because Arabs will withhold their oils as in the past. If there won’t be a war the Arabs will raise the price of oil so high that America’s economy will suffer again.

All that has affected the book market on this continent so that in the last year I have dared to publish only two books.

I have typeset four books but I am afraid to print them because I don’t know if I can go through with the whole scheme. With the previous one I have gone in the hole.

In the previous letter I mentioned to you that I think the cheapest way to publish your book would be in Australia for your land doesn’t suffer so much and won’t suffer so heavily as this continent from inflation. I think aslo the Latvian book market in Australia will stay alive for some years yet.

As it is important for you to get this book ready in this year then the question of printing must be settled now. No matter where you print it, the job will take four to six months.

Now about the actual printing of the book. I have said to you before and will say again in this letter this and that what you can take as the Latvian book market information, but I say it for the reason that you could understand and realize all problems and that will help you decide. Friendship is much more difficult to keep than to get. What I have read from you in periodicals I have liked very much and, therefore, in cooperation with you I would like to take on only that which would maintain the confidence which has developed up until now. In case you find another possibility to print your book please keep confidential the figures mentioned in this letter and the market possibilities for the book as your personal information – it is not meant for the reader or other publishers.

First I will give you the cost of a 250 page book (hardcover). This calculation is based upon an 800 book edition. Besides the expenses are only approximate because the prices of paper, binding and sending can change. But if the book is published in the next six months then the price can rise only for the paper approximately 10 or 15% and it won’t make much difference for the calculations.

1.Wages for typesetting, proof reading, printing $1,600
2.Paper …………………………………………………………                   $  400
3.Binding in cloth cover………………………………………          $  640
4.Dust cover………………………………………………………                $  160

Total………………………………………………………………                    $2,800

This is a reality which we have to face. The sum must be put in to get the book out. There are not mentioned yet the expenses for postage for it will depend on the weight of the book. Because of the setting up of colour printing facilities and the dwindling Latvian book market in this country (the last reason is the most important) for the time being I have decided to keep the printing of Latvian books to a minimum. As you can see from the note I have sent to the readers of that country. If you wish there will be two possibilities to publish your book in ‘TILTS’ edition.

First Possibility: You pay all expenses of publishing and all books are yours. I would be ready to find a Latvian bookseller to distribute your book. I have dealt with Mr. Kruklitis in the past because he is the only one who hasn’t descended to the level of a fishmonger. I have to pay 40 to 50% commission. At the moment it is not possible to distribute more than 300 books on this continent. Any unsold copies I would send to you in Australia where you could sell as many as on this continent again. You would sell much more if you sign your books.

Second Possibility: We will divide all expenses in half. I will have for this country 400 copies and you would have for Australia 400 copies.

If it wouldn’t be possible to pay all at once it would be sufficient if I got half the money together with the manuscript and the other half a month later so that I could buy the paper and materials for binding.

If you decide for me, then I would like to start the typesetting right away for typesetting and printing requires two months. The binding also 1-2 months. For mailing the books to Australia approximately two to three months. Together it makes six or seven months.

As far as content and the set up of the book is concerned, you shouldn’t rely on other people. The good critic does not always know how to lay out a book. If you put your money in, arrange your book so that you are satisfied. If we share half the expenses even then I would like to consider your wishes. However, I will have some technical advice which must be considered in the publication. This comes as the result of my experience and has nothing to do with the content.

If you decide for one of the two possibilities please let me know at once. In such a case my jobs must be arranged to typeset your manuscript right away.

With this letter I am sending you the new number of ‘TILTS’ devoted to Australia and the coloured sample is an example of our new coloured printing.

Many Greetings,
Hugo Skrastins.

————————————

[3 March?, 1975]

Ļoti cienījamais U. Skrastiņa kungs!

Izlasīju Jūsu vēstuli uzmanīgi, kā Jūs to ieteicāt. Pieņemu Jūsu otro nolīgumu – izdevumu uz pusēm un grāmatas uz pusēm. Jūsu cena ir augsta, bet Jūsu vārdi skan noteikti un Jūs solāt grāmatu gatavu tādā laikā, kad tai varētu būt kāda – garīga un materiāla nozīme… Nosūtu Jums 1000 dolāru čeku, tas ir vairāk Kā Jūs acumirklī prasāt, bet ne tādēļ, ka man naudas būtu daudz, taisni otrādi – tādēļ, ka man viņas nav daudz un es gribu ātrāk sakaut lielo parādu, kas pie Jums man atveras. Atlikumu dabūšu un nosūtīšu Jums laikā. Es gribu labi paturēt prātā Jūsu vārdus, ka draudzību ir vieglāk iegūt, kā paturēt, un ka mums jābūt uzmanīgiem šai nolīgumā, lai to godam izvestu.

Manuskriptus Jums nosūtīšu pirmdien, 10 martā, un Jūs tos tad vēl labi pirms šī mēneša beigām saņemsit. Tikko tie būs prom un man vairs nebūs ‘jāpārskata vēl šis un tas’ viņos un jāiepinas vēl te un tur, es sazināšos ar meitu Anglijā, pēc zīmējum apvalkam un varbūt vēl – kādai skicei. Tikko manusksriptus saņemsit, Jūs ar eksperta aci arī novērtēsiet – cik lappuses tie aizņems, ceru, ka tie ietilps Jūsu aplēstās 250 lappusēs (vēl vairāk izdevumu es daudz nespētu celt…). patreiz tas būtu viss, svarīgākais ir – lai Jūs tūlīt varat sagatavot visu darba sākšanai un grāmatas iznākšana nekavētos. Es viņas dēļ tagad mainu savā dzīvē ļoti daudz ko.

Paldies par Tilta numuru. Starp citu – vai Jūs gatavojat arī krāsainas mākslinieku gleznu reprodukcijas mapēm? Un ja tā – kādas ir cenas? Mana meitene ir ļoti apdāvināta gleznotāja, beidza institūtu kā pirmā, bet galvenais viņa mīl savu darbu un dzīvo savā darbā, tikai ikdiena maz atļauj plašāk strādāt. Reprodukciju mape būtu ceļš uz sevis parādīšanu – kas šinī laikmetā ir tik bezgala svarīga. Par to vēlāk varētu padomāt – ja Jūs darbojaties ar tādām lietām.

Labākos sveicienus labākos vēlējumus – kopējai lietai.
[E.Dz.]

————————————

[after March 10, 1975]

Ļoti cienījamais U. Skrastiņa kungs!

Nosūtīju Jums manuskriptus 10. martā, kā biju to solījusi. Sūtīju tos pa gaisa pastu (first class, kā viņi to sauc) un tiem tagad jau vajadzētu būt pie Jums. Šo vēstuli ar piezīmēm par rakstiem – sūtu vēlāk, gribēju lai Jūs ieskatītos ‘manā grāmatā’, bez iepriekšējiem maniem paskaidrojumiem. Tagad – kad tas varbūt ir noticis nāku ar tiem: pirmā daļā – laikam netiku pārmainījusi numurus, bet pārmainīju stāstu kārtību – sarakastā, satura rādītājā, tā ir tad, kādu to beidzot izvēlējos. Ja iebildumi – rakstiet man. Otrā daļā experiments ir daļa zem virsraksta ‘Diendienā’. Ja tā iznāktu iespiesta kaut cik kā to iedomājos – man pašai tā būtu svarīgākā grāmatas daļa. Tur ir klāt rokrakstā 2 dzejas – viena tikai rokraksta dēļ, kas tiek uzskatīts arī kā grāmatas greznojums, otrs dzejolis rakstīts rītā, kad visi mani bērni bija aizbraukuši pāri jūrām – rakstīts ir kā saka – sapņojot un spēlējoties ar papīri sarakstīts aplī. Augšā pierakstīts virsraksts – Vakar viņi aizbrauca, ir rakstīts tagad, kārtojot visu – un tas nav foto blokā jāietilpina. Gribētu lai būtu grāmatā vecā krēsla zīmējums un humoristiskais ‘būsim saulaini’, divas citas skices no manis, abas ar līdzību, varbūt ir par daudz – dārdzības dēļ, varbūt pietiktu ar vienu. Visas skices foto blokos gatavojot – krietni jāsamazina, tā lai tās lapā stāvētu iekšā, prom, distancētas, lai tās nepiepildītu lapu uzbāzīgi. Krēslam es apvilku līnijas apkārt – kā es to iedomājos lapas pusē ievietotu kad šī zīmējuma lapa būtu samazināta līdz grāmatas lapas lielumam. Tāpat būtu jāizskatās citām skicēm. Zīmējums, kas uzlikts virsū (ar suni un kaķi) nav tieši domāts, kā grāmatas apvalka zīmējums, bet man tas labi patīk, man tas bija te (no ‘Mēs dzīvojām Wollongongā’ laika, un ja cita nebūtu, un ja Jūs domājiet, ka viņš kaut kādā veidā atbilst grāmatas saturam – ņemtu to pašu. Bet mana meita man sūtīs vēl no Anglijas citus zīmējumus. Un – Kā Jums visa šī lieta rādās? Šai ‘Diendienā’ nodaļai – būtu jābūt virsrakstiem tik maz cik iespējams un neuzkrītošiem. Starp atsevišķām domām un dzejoļiem – tikai vienādai tukšai atstarpei, (ne kādām zīmēm vai zvaigznēm). Vispār mana doma par labi iekārtotu grāmatu ir – nelieli virsraksti, labi aizpildīta lapa, sarunu atdalīšanai pēdiņas, ne līnijas. Kā piemērs kas manai acij nav patīkams ir šai ziņā neiepriecinošs, ir V. Pelēča Apvāršņi – lai arī virsraksti ir zīmēti un ilustrācijas nav sliktas kopiespaids ir ļoti nemierīgs, tādēļ ka virsraksti lieli, iesākas stāsti ļoti zemu, virsraksti arī dod iespaidu – ka izmētāti, ja tie bez vajadzības ir likti divās rindās, un ilustrācijas – pārāk piepilda lapu. Uzklausīšu Jūsu experta domas visos jautājienos – bet tāpat es vēlos Jums izteikt savas. ‘Diendienā’ daļas raksti nav īsti sakārtoti pēc lapas pusēm, jo es nezinu – cik daudz ietilps grāmatas lapā. Tur ir domas, kas labāk būtu, ja tās atrastos vienā lapas pusē, bet viņas ar maz izņēmumiem varētu – vienkārši plūst uz priekšu, garākos prozas rakstus un garākās dzejas atstājot vienas lapas pusē. Par līmenisko līniju abās pretējās lapas pusēs šai gadījienā iznāk atstāt – virsējo, lapas sākumu, ne nobeigumu, kā tas ir dažām dzeju grāmatām, lapas pušu numuri varētu būt tad tikai lejā, lapas ārējā malā, kā tas ir Pelēča grāmatā un ir labi.

[E.Dz.]

———————————

Satura rādītājs (aptuvens) stāsts No. 8. Pēc sanumurēšanas – izņemts [handwritten list on back of page]

I. daļa 12 stāsti
Pie jūras

1. Pie jūras
2. Bumba
3. Viņi
4. Kas notika naktī?
5. Gaskare
6. Kara atraitne
7. Pie parastā viesību galda
Apsūdzība pret kādu māju izņemts
9. Aprikozu kociņš
10. Runāšana ar putnu
11. Ābolu ņemšana
12. Alfa un Bētas saruna kādā Anglijas katedrālē
13. Atgriešanās

II. daļa
Mēs dzīvojām Wollongongā
Stāsti, miniatūras (snapšoti) dzejas.

1. Kroņa ielas apgāde
2. Uguns grēks
3. Lejas kaimiņi
4. Vecītis ielā
5. Mūs mājas īpašniece
6. Juša stāsts
7. Par agru atnākusi
8. Pestīšanas armija
9. Vecu lietu tirgus
10. Nemiers
11. Ciemos uz veco vietu
12. Diendienā …….šeit ir vienā laidienā citpēc citas daudzas lappuses, ar sarkanu zīmuli sanumurētas 51 – ar dzeju, domu un notikumu atspīdumiem, atsevišķiem teikumiem etc.
13. Dainas kastīte

Proza – Diendienā:

1. Ar dzejniekiem
2. Viņi sien šlipses
3. Tur pārdeva medu
4. Čekosl. diena
5. Uzņemos Justini
6. Ida – ‘zirdziņš’
7. Vēršu cīņas salīdz.
8. Nedarīts grēks
9. Siev. atvadās ielā
10. Jābrauc uz S.
11. Sviedu kaķim
12. Nektorāns zied
13. Mākons pār sl. mūr.
[..]lodi jūra
14. Kopš es redzēju kā lidmaš [..]

Dzejas, ko atceros
1. Siev. drēbes, vējš smaržas
2. Nāk siev. ar matu torņiem
3. Uz kamīna klus
4. Es Tevi meklēju grāmatās
5. Iela noskalojusies
6. Lulu
7. Bērns
8. Dzeja nāk kā sieva ar slapj [..]
9. Uz riteņiem bij māja
10. Kā skapis un galds
11. Viņi atvadās un iziet
12. Kuģītis ostā
13. Puķe klanās
14. Vakars nāk pār dārzu
15. Eņģļu galv. deb.
16. Pa manu izstiepto roku
17. Kristus
18. Kas man sāp?
19. Man tas jāgrauž kā avīm
20. Logs klabinās
21. Mūrnieki
22. Kuģītis ostā
23. Uz darbu cer
24. Jūra mostas aizmigusi ar maigu gaismu

[Voyageur letterhead]
20. maijā 1975. gadā. 

Ļoti godātā Dzelmes kundze!

Piedodiet, ka Jums bija ilgi jāgaida uz manu vēstuli. Tā kā viss rit bez pārlieku lieliem starpgadījumiem, tad arī vēstules rakstīšanu atliku uz to brīdi, kad varētu vienu dienu bez lielas steigas Jūsu manuskriptu izlasīt.

Mans ieskats – manuskripts ir labs un tas ir domāts augstas kvalitātes lasītājam, kas starp latviešiem svešumā vairs nav liels. Bet par to nebažaties – taisīsim šo grāmatu tādu arī apdarē, lai tas apvienotu saturu un formu.

Apjoma ziņa man liekas, ka var iznākt pāri par 300 lappušu, tāpēc būtu labi, ja Jūs vēlreiz lēnām izejiet cauri savam eksemplāram un atsūtat satura rādītāju ar savām atzīmēm, ko eventuālā gadījumā mēs varētu atstāt ārpusē, ja vielas būtu par daudz.

Kaut ilustrācijas stipri sadārdzina, tad tomēr no grafiskā viedokļa man personīgi tās vienmēr ir patikušas katrā grāmatā. Tas arī ir bijis iemesls, kāpēc šad un tad esmu centies izdot grāmatas ar ilustrācijām.

Es te nedomāju ilustrāciju burtiskā nozīmē. Tai ir jārunā pašai savu valodu – linogriezumam un kokgrebumam ar savu smagumu un spalvas zīmējumam ar savu vieglumu.

Jūsu grāmatai vislabāk derētu kaut kas smagnējs – parupja līnija un plankumu rotaļa, jo Jūsu stāstos šis smagnējais ir ļoti delikāti parādīts. Šiem zīmējumiem ir laiks līdz tam brīdim, kad grāmatu aplauzīšu. Derētu tikai zināt, cik zīmējumi paredzēti.

Saņēmu Jūsu ‘Mūsu kaimiņš’. Paldies par ierakstu!

Linoogrebumi ir ļoti labi. Tikai tie labāki izceltos, ja zem tiem nebūtu pararksts un arī ja aizmugures būtu baltas. Tas gan prasās pēc baltas papīra telpas, ko daudzi cilvēki nesaprot, bet jūt, ja to pareizi pasniedz.

Ja nekādas politiskās katastrofas nenotiks, kas visu dzīvi sagrieztu ar kājām gaisā, tad varat rēķināties ar to, ka Jūs savu grāmatu saņemsiet novembrī.

Reizē ar šo vēstuli izsūtu Jums pa gaisa pastu arī pāris pēdējos Tiltus.

Atsūtiet dažas skices, kādu Jūs vēlētos aplauzuma iekārtojumu. Kad būšu dzirdējis Jūsu domas, mēģināšu izkārtot Jums patīkamāko aplauzumu.

Pie grāmatas iekārtojuma no svara ir lokšņu skaits – mēs esam praktizējuši 32 lappušu loksnes. Tāpēc, ka siešanas izmaksa 16 lpp loksnei tā pati, kas pilnai loksnei.

Rakstāt visu, kas Jums ienāk prātā. Mēģināšu ievērot pie iekārtošanas.

Ar daudz labdienām,
Jūsu              H. Skrastiņs.

P.S. Maija beigās esmu paredzējis iepirkt papīru. Ja Jums pa spēkam, atsūtat atlikušos $400.-
H.S.

———————————

[translation for Action Line]
May 29th, 1975.

Dear Mrs. Dzelme:

I am sorry you have had to wait so long on my letter. Since everything goes on without much problem I postponed the writing of the letter until the time I will be able to read your manuscript leisurely. In my opinion the manuscript is good and is meant for a high quality reader of whom there aren’t many among Latvian migrants. But don’t worry we will make the book in such a way that it unifies the content with the form. As regards the size or length it seems that it could be about 300 pages. Therefore, it would be advisable that you slowly read through your copies and send me a table of contents with your notes indicating what we might leave out if there were too much material. Although illustrations make the book much more expensive, from an easthetic point of view, I have always tried to publish books with illustrations. But I don’t mean illustrations literally, they must speak for themselves. Linocuts and wood cuts with heaviness and pen drawings with light lines. For you book the best would be an interplay of strong lines and shapes for in your stories the heavy things are very delicately put. For those drawings there is time until the book will be typeset. It would be good to know how many drawings are intended. I received your book ‘Musu Kaimins’. Thank you for the inscription.

The linocuts are very good only they would look better if they didn’t have the titles under them and if the back of the page were white. They require a white space, which many people don’t understand, but feel if it is done in that manner.

If there won’t be any political catastrophes which would turn everything upside down then you can count on getting your book in November. Together with this letter I am sending you the rest of the magazines. Send me some rough outlines for the layout of the pages.

When I will have heard your wishes I will try to arrange them as you wish.

To make a book the number of the layout sheets is important. We use 32 page sheets because the binding for 16 page sheets costs the same.

Write everything that you wish. I will try to take notice of it in arranging the layout.

Greetings,
H.  Skrastins

P.S. At the end of May I plan to buy the paper. If it is possible send me the remaining $400.

—————————-

[apparently a fragment reprised in next section – No date – may or may not belong here]

Ļoti cienījamais Skrastiņa kungs!

Jūsu vēstules vēl nav un man patiesi kļūst ļoti nemierīgs prāts. Ja kavēšanās ar vēstuli, kavētu arī grāmatas iznākšanu, un ja tas būtu varbūt kādu grāmatas satura kārtošanas grūtību dēļ – gribētu darīt cik varu lai tos novērstu, piemēram – atstāsim to grāmatu neilustrētu – cik tur vispār varēja būt runa par ilustrēšanu ar tām pāris skicēm. Tas tomēr var kavēt laiku, ņemt līdzekļus un maz ko dot. Pietiktu ja uz vāka liktu ‘veco krēslu’ skici, nosauktu grāmatu ‘Mēs dzīvojām Wollongongā’ un iekšā daudz ja ieliktu kādu no tiem rokrakstiem.

—————————–

[other version – still no date

Ļoti cienījamais Skrastiņa kungs,

Jūsu vēstule nepienāk un man top ļoti nemierīgs prāts. Ja vēstules kavēšanās kavētu arī grāmatas iznākšanu un ja tas stāvētu sakarā ar grāmatas satura grūti izkārtošanu, vispirms – varētu atstāt grāmatu neilustrētu, cik tur vispār var būt runa par ilustrēšanu ar tām pāris skicēm. Varbūt tās tikai traucētu. Manā pirmā grāmatā ilgi gudrojām un tomēr ielikām ilustrācijas ļoti nepariezi (ar virsrakstiem zem katra, gandrīz kā atsevišķu grāmatu sākot…), tā arī ar šiem zīmējumiem – varbūt tā būtu velta nopūlēšanās un naudas izdošana. Pietiktu ja Jūs uz vāka uzliktu – varbūt to veco krēslu, ja tas būtu piemērotāks, kā tas suns un kaķis, jeb arī, nē, tas joks ar tām saulainam galvām būtu tomēr par familiāru… Jā, un grāmatu nosauktu ‘Mēs dzīvojām Wollongongā’, iekšā varbūt ieliktu kādu no rokrakstiem un tas būtu rotājumam viss.

Man grūti cīnīties patreiz, jo es nezinu par ko un pret ko man jācīnās, lai grāmata ātrāk iznāktu? Bet tas man būtu ļoti svarīgi tādēļ es tik ātri un steidzīgi šai lietā metos: es gribētu grāmatu dabūt šeit, kā Jūs to kalkulējāt, ka tā varētu te būt – ap novembri – lai es varētu braukt uz Kanādu, kā es to biju paredzējusi jau agrāk, tikai grāmatas dēļ atkliku to uz vēlāku laiku… Piedodiet lūdzu, ka es te izklausos nepacietīga un varbūt pavirša par visu šo lietu, bet neko daudz citu es nevaru zināt vairs palīdzēt. Sava daļa vainas manā gara stāvoklī ir pasaules un šīs zemes politiskam stāvoklim… Ļoti gaidu Jūsu vēstuli.

———————————

[Voyageur letterhead]
14. jūnijā 1975. gadā.

Ļoti godātā Dzelmes kundze!

Šī gada 20. maijā nosūtīju Jums vēstuli, kurā bija daži jautājumi sakarā ar Jūsu grāmatu. Līdz šim neesmu uz šo vēstuli saņēmis nekādas atbildes, tādēļ atkārtošu tos vēlreiz:

1) Ko no teksta varētu atstāt ārpusē? Pēc mana aprēķina no manuskripta iznāk pāri par 300 lappušu. Mans aprēķins bija par 250 lappusēm. Bez speciālas piemaksas esmu ar mieru vienu loksni 32 lpp. pielikt lai iznāktu 288 lpp. Man nav iebildumu taisīt arī biezāku grāmatu. Bet tad izmaksas izdevumi mums jādala uz pusēm. Pašreiz nevaru pateikt, cik tas būtu, jo to zināšu tikai tad, kad grāmata būs iekārtota un aplauzta.

2) Man ir no svara zināt, kādas būs ilustrācijas, kam un cik. Bez šīs informācijas nevaru nekā plānot.

Būtu labāki, ja es varētu tieši ar Jūsu meitu, kas ilustrācijas zīmēs, sarakstīties. Atsūtiet man viņas adresi un pasakāt kā man rakstīt – latviski vai angliski.

3) Jau tagad man ir nepieciešams zināt, kādu Jūs gribētu aplauzumu? Tas būtu iespējams sekošs:
a) Katru stāstu sākt tikai nepāra lapaspusē. Virsrakstu var likt lapaspuses augšā un tekstu sākt apakšā, jeb tekstu sākt arī augšā.
b) Stāstus sākt pāra un nepāra lapaspusēs.
c) Virsrakstus likt rindas vidū, jeb malās.

Lai Jūsu domas varētu ņemt vērā, vislabāk būtu, ja Jūs pati uzskicētu dažus metus, kā Jūs to vēlētos.

Es jau varu arī rīkoties pilnīgi brīvi, bet man labāki patiktos, ja Jūsu grāmatā būtu ievērotas Jūsu domas.

Vadoties no Jūsu vēstulēm, man ir iespaids, ka Jūs par savas grāmatas iznākšanu nervozējat. Jums nav vajadzība to darīt. Esmu Jums savu vārdu devis, ka apmērām 6-7 mēnešu laikā, no Jūsu iemaksas — $1400.- saņemšanas, Jūsu grāmata būs izdota. Pie šiem noteikumiem palieku. Līdz šim esmu saņēmis $1000.-.

Ar daudz labdienām,
H.  Skrastins

P.S. Reizē ar šo vēstuli pa gaisa pasta nosūtu pēdējo Tiltu – 150./151.

———————————

[translation for Action Line]
June 14th, 1975.

Dear Mrs. Dzelme:

On the 20th of May I sent you a letter in which there were some questions about your book. Till now I haven’t received your answer, therefore, I will repeat some of the questions.

1. What can we leave out from the text as my calculations show there will bet more than 300 pages and the estimate was for 250 pages. Without additional cost I could add one 32 page layout sheet to get 288 pages. I don’t mind printing a thicker book but then the additional costs should be shared. At the moment I cannot tell how much the costs would be until I have the layout and typeset.

2. It is important for me to know what kind of illustrations and how many there will be. Without that information I can plan nothing. It would be better if I could get in contact with your daughter who will draw the illustartions. Please send her address and tell me whether to write in Latvian or English.

3. Already now I have to know the type of layout, whether:
a) To start every story only on the odd numbered pages. To put the title on top of the page and to begin the text low on the page, or to begin the text on the top.
b) To begin the stories on odd and on even pages.
c) To put the title on the middle of the page or on the side of the page.

To be able to take note of your wishes it would be nice if you would make some sketches as to how you would like it. I can also work on my own but I would like to take note of your opinion.

From your letters I see that you are worried about the publication date of you book. There is no need for that. I have given my word that approximately 6 or 7 months from your paying of $1400 your book will be published. I will stand by this promise. Till now I have received $1000.

Greetings,
H.  Skrastins.

P.S. Together with this letter I am sending the last magazine ‘Tilts’.

———————————

Australian Post Office
TELEGRAM [stamp: Post Office, 23 June 1975. Cammeray, NSW 2062]
SOA1796 MINNEAPOLIS 40 1258HRS 20TH
MRS ERNA DZELME
19 PINE ST 2
CAMMERAY 2062

TO PUBLISH YOUR BOOK IN TIME I AM REQUESTING YOUR IMMEDIATE ACTION AND ANSWERS TO ALL POINTS MENTIONED IN MY JUNE 14 LETTER OTHERWISE I WILL BE FORCED TO DELAY PUBLICATION
….SKRASTINS
9.10 A M

[23 June, 1975]

Ļoti cienījamais Skrastiņa kungs!

Sestdienā, tas ir divi dienas atpakaļ saņēmu Jūsu 14. jūnija izrakstīto vēstuli, šodien (23. jūnijā) saņēmu Jūsu telegrammu. Dabīgi, ka uz Jūsu 14. jūnija izsūtīto vēstuli, Jūs atbildi vēl nevarētu būt saņēmis. Bet apmēram uz tiem pašiem jautājumiem atbildot, es izsūtīju Jums vēstuli (un čeku par 400 dol) 18. jūnijā. Tai nu vajadzētu jau tagad (kad Jums bija jāsūta telegramma) apmēram būt pie Jums. Tā – nekas nevarētu īsti kavēties. Atbildu šeit vēl uz Jūsu 14. jūnija vēstules jautājumiem:

1) Ko no teksta atstāt ārpusē? – Ja vajaga – tad mana pirmā vēstulē 2 minētos darbus no grāmatas iecerētās otrās daļās (Pestīšanas armija un Nemiers).

2) Ilustrācijas – minēju Jums – 4-5. Ja Jūs varētu likt krāsainas – tad pēc Jūsu vēlēšanās varētu likt arī vairāk – 8 piemēram. Man meita atsūtīja 8 skices krāsās, kas nav domātas ilustrācijām, bet ir mazi darbi krāsās paši par sevi un kaut kā pat temata ziņa būtu piedienīgi rakstam. Vērtības ziņa – augstāki kā katra ilustrācija varētu būt. Bet ja Jūs izsakat vēlēšanos stāties personīgā sarakstē ar manu meitu – tas būtu ļoti labi. Viņa ir ļoti aizņemta – bet varbūt, aprakstot ko Jūs vēlētos, viņa iesiltu uz lietu un atrastu laiku ātri prasīto uztaisīt. Viņa strādā ļoti intensīvi, kad vēlas un krāsās ar lielu prieku. Viņas adrese ir:

Mrs. Dzidra Mitchell
Chelmsford, CM2 9PF Essex, England.

Saprot viņa latviski un angliski, bet katrā ziņā Jūs daudz ātrāk un vieglāk saprastos (sevišķi jau atbildes dēļ) ja rakstītu angliski.

No tiem viņas darbiem, kas ir pie manis, un ko es Jums uz vēlēšanos varētu sūtīt, 4 ir semiabstrakti, 4 abstrakti. Gandrīz visi citāda lielum, bet tas nebūtu traucējums. Ja šos darbiņus varētu krāsās iespiest un ievietot grāmatā – tās vērtība ļoti celtos. Ja Dzidra atrastu laiku, un zinātu – ko, kādā veidā vislabāk strādāt atbilstoši krāsu drukāšanas un grāmatas prasībām – viņa varētu uztaisīt varbūt kaut ko Jums vieglāk un vienādāk pielietojamu. Tā tad – lūdzu stājaties ar viņu kontaktā. Viņa nesen gatavoja dzīvnieku (ilustrācijas) sēriju krāsās…

3) Par lauzumu – Ja iznāktu krāsainas ilustrācijas, aplauzums būtu piemērojams pēc manām domām – greznāks – virsrakstu likt augšā un tekstu sākt apakšā. Un tad arī varbūt – tekstu, tas ir katru stāstu sākt tikai nepāra lappusēs. Saprotu – ka tad izies vairāk papīrs un ja Jūs no savas puses ieliekat vienu loksni klāt – es pielikšu divas. Varbūt tad vairāk par diviem šeit minētiem stāstiem nebūs jāizmet.

Atstāju galveno nobeigumu un izkārtojumu Jūsu gaumei.

Sveicinu. Vēlu sekmīgu darbu – un sazināsimies turpmāk bez ilgām atstarpēm. Jūsu
[E. Dz.]

———————————

[Voyageur letterhead]
31. martā 1976. gadā.

Ļoti godātā Dzelmes kundze!

Kā pa telefonu Jums teicu, Jūsu grāmata ir salikta, bet vēl nav izkoriģēta. Ir salikts viss manuskripts un gribu arī visu ielauzt grāmatā.

Salikšana gāja gaužām lēni tādēļ, ka manuskripts nebija tāds, kādu to biju sagaidījis. Lai burtlicis varētu pareizi strādāt, viņam jāsaņem pariezi pārrakstīts darbs. Bet tā jau ar nav Jūsu vaina. Lai zinātu kādam jābūt manuskriptam, tad jābūt pieredzējumiem spiestuves darbā.

Es darīšu visu, lai gala produkts – grāmata būtu tāda, kas iepriecina kā autoru, tā lasītāju. Lai to veiktu, man vajag Jūsu līdzdalības.

1) Lai negadītos kāda niķīga drukas velniņa pārskatīšanas kļūda, kas noteikti varētu būt, jo vietām ar roku laboto manuskriptu nebija iespējams saburtot, pēc koriģēšanas es gribētu salikumu aizsūtīt Jums izlasīt. Parasti apgādi to nedara, jo autoram vienmēr gribās kaut ko labot. Un pēdējie labojumi tad arī ienes visrupjākās kļūdas. Es Jums tad rakstīšu, ko var un ko nevar darīt, lai nerastos rupjo kļūdu.

2) Būtu labi, ja grāmatai būtu nedaudz ilustrāciju. Jūsu atsūtītie Dzidras darbi ir lieliski, jo viņa ir ļoti talantīga. Tikai no krāsainiem taisīt melni baltas ilustrācijas nav ieteicams – daudz pazūd. Vai viņa nevarētu līdzīgas tēmas uztaisīt ar tušu vai ogli?

3) Man steidzīgi vajadzētu grāmatas nosaukumu. Jeb atļaujiet man to izdomāt? Man gan labāki patiktu, ja Jūs pati to izdomātu. Nosaukumu man vajadzētu uzzināt nedēļas laikā, jo par jaunākām grāmatām taisu paziņojumu un tajā Jūsu grāmatu gribu arī ietilpināt.

4) Lūdzu paziņojiet savu telefonu, kur varu Jūs vajadzības gadījumā sazvanīt.

Patiesā cieņā,
Jūsu
H. Skrastiņš

————————————

[translation for Action Line]
March 31st, 1976.

Dear Mrs. Dzelme:

As I said on the phone, your book is typeset but not corrected yet. All the manuscript material has been put in and I would like to put it all in the book. The typesetting went very slowly as the manuscript wasn’t as I hoped it would be. The typesetter needs a properly rewritten copy to be able to do his work but it is not your fault. In order to know what a manuscript should be like you would have to work in a print shop. I will do everything to see that the final product will be pleasing to the author and the reader. To achieve that I need your cooperation.

1. To escape any errors in printing – which could easily happen because some correction in the manuscript had been done by hand which was hard to decipher. After correction I would like to send the proofs to you to read. Usually, the editors don’t do that because the authors want to correct too much. Last minute changes create the greatest problems. I will write to you on what you can do to escape those errors.

2. It would be good if the book would have some illustrations. The works of Dzidra’s that you have sent are great because she is very talented. Only from coloured drawings it is no good to make black & white illustrations for they lose much. Can she make similar ones with ink or charcoal.

3. In a hurry I have to know the name of the book or you can let me make it up. I would like it better if you did it yourself. I have to know the title of the book in a week’s time for I am announcing my new books and I would like to include yours.

4. Please tell me your phone number so that I may get in touch with you, if necessary.

Hugo Skrastins.

———————————

24.8.1976.

Cienījamais H. Skrastiņa kungs!

Nosūtītais manuskripts satur sekojošos darbus un – 5 zīmējumus uz atsevišķām lapām.

Darbu saraksts, pēc šī saraksta Jūs varat sastādīt satura rādītāju – pēc Jūsu ieskatiem – varat to nedaudz pārkārtot.

Jums nosūtītā manuskriptā, pēc saraksta sastādīšanas stāsts No. 8 izņemts, tātad numuri sākot no 8. nesaskanēs ar šo sarakstu.

Manuskripts pēc sava satura dabīgi iedalās vairāk vai mazāk – 3 daļās:

1) garākie stāsti (23 skaitā)
2) miniatūras (11 skaitā)
3) dzeja un piezīmes (numurēti 51 ar sarkanu zīmuli) šī trešā daļa nobeidzas ar garāku stāstu – Dainas kastīte, kas ir – noslēgums.

Šīm trim daļām, ja piekrītat manai izjūtai – var likt nosaukumus, tos šai sarakastā pierakstu ar sarkanu zīmuli.

1) PIE JŪRAS

1. Pie jūras
2. Bumba
3. Viņi
4. Kas notika naktī?
5. Gaskare
6. Kara atraitne
7. Pie parastā viesību galda
8. Aprikozu kociņš
9. Runāšana ar putnu
10. Ābolu ņemšana
11. Alfa un Betas saruna kādā Anglijas katedrālē
12. Atgriešanās

2) MĒS DZIEVOJĀM WOLLONGONGĀ

13. Kroņa ielas apgāds
14. Uguns grēks
15. Lejas kaimiņi
16. Vecītis ielā
17. Mūsu mājas īpašniece
18. Juša stāsts
19. Par agru atnākusi
20. Pestīšanas armija
21. Vecu lietu tirgus
22. Nemiers
23. Ciemos uz veco vietu

3) DIENDIENĀ

Ar sarkanu zīmuli numurētās 51 lappuses dzeja, piezīmes etc.
24. stāsts – Dainas kastīte.

Grāmatas nosaukums – Iela uz jūru.

Aplauzums – pēc Jūsu vēstules no 14. jūnija, 1975.g. ieteiktais veids – katru stāstu sākt tikai nepāra lapaspusē. Virsrakstu likt lapaspusē augšā, tekstu sākt apakšā.

Grāmatas biezums – šinī pašā Jūsu vēstulē ieteiktais solījums – pielikt vienu drukas loksni no Jūsu puses, uz ko es atbildēju – es pielikšu vēl 2 drukas loksnes (tas būs tad pāri 300 lp.p.)

Ilustrācijas jautājiens – atklāts, jo nevaru jums neko sūtīt, ja Jūs neatbildiet vēstulēm un neatgriežat pieprasītos oriģinālzīmējumus – tas ir krāsainos un mazos zīmējumus, skices.

Patiesā cieņā,
E. Dzelme

———————————

Canada Post/Postes Canada No. 906
Registration Receipt/Récépissé de recommendation
To/à name/nom Hugo Skrastins
Post Office/Bureau de Poste Minneapolis Mn [etc]
[Stamped]: Mission, B.C., 26 VIII 1976

———

August 26, 1976.

Mr. Hugo Skrastins
Powder Horn Station MINNEAPOLIS, MIN. 55407 U.S.A.

Dear Sir:

Re: Erna Dzelme

I am writing this letter at Ms. Dzelme’s request in order that we may expedite the publication of her book. There is apparently some confusion as to what is required in order to have the book go to press. To that end would you please reply by return mail and indicate point by point exactly what must be done by Ms. Dzelme to bring this publication to fruition. Please write in English.

If we do not have a reply to this letter by September 30, 1976, we will deem it necessary to refer the whole matter to our solicitor.

Yours truly,
J. G. Leaman,
Director.
JGL:e
Cc: L. Duignan, Barrister
Encl. 1

——————————

[stamped]: DEC 2 1976
Mission, B.C.
November 30, 1976.

Action Line
c/o The Vancouver Province,
2250 Granville Street, Vancouver, B.C.

Dear Sirs:

Here is a problem with international flavour which I hope you will be able to help me solve.

At the end of World War II my mother migrated from Latvia to Australia where she took up her life as a new Australian. While there my mother managed to write and publish magazine articles and small books for the Latvian community in that country. In recent time, the Latvian publisher in Australia died and my mother was unable to find someone in Australia to publish her books. She finally located a publisher/printer in Minnesota who knew of her writings and agreed to publish her most recently completed works. My mother, a pensioner, sent $1,400 to this publisher who agreed to: publish her book, send half of the first edition to her in Australia, and sell the other half to the Latvian community in the United States. Publication time was to have been within the year and was to have hit the market in December, 1975. Since that time she has had very little successful communication with the publisher. She has talked to him on the phone and received empty promises. She has written letters, including registered letters, and has received no reply. Now, a year later, it is her feeling that she has been bilked out of her $1,400 as well as her manuscripts and illustrations.

My mother, who is now a landed immigrant in Canada, and living with me at the above address, has all the correspondence and all the agreements which have been undertaken between her and the publisher, and would be willing to present them to you for information.

Your assistance in helping us bring the book to publication or a return of the manuscripts and the $1,400 would certainly be appreciated. The publisher’s name and address are as follows: Hugo Skrastins, Box 7246, Powder Horn Station, Minneapolis, Minnesota. 55407.

Yours truly,
[signed] Inese Birstins
[letter composed by husband Gordon Leaman]
[signed] E. Dzelme
[address]

——————————

[stamped} DEC 10 1976
December 8th, 1976.

Action Line [etc]

Dear Sirs:

Thank you for you early reply to our first letter of inquiry. Attached you will find our original letter with my mother’s signature as requested and four contractual letters written by the publisher, Hugo Skrastins, in Latvian, with the appropriate English translation attached. Please understand that Latvian is a highly inflected language and word-for-word translations are really not possible. However, we have done our best to make them precise and accurate. We will look forward to receiving you next communication.

Yours truly,
[signed] Inese Birstins
Enclosures.

———————————

[stamped]: JAN 18 1977
[letterhead]: Voyageur Magazine
Box 7246 Powderhorn Station Minneapolis, Minnesota 55407

January 14, 1977

Ruth Lea Taylor
Action Line
The Province
2250 Granville St. Vancouver, BC V6H 3G2 Canada

Dear Ms. Taylor:

I am sorry that I can answer your December 22 letter only today, but I have been sick with a bad case of pneumonia since Christmas.

In regards to Inese Birstins’ letter, I have to advise you that this matter has to be handled by lawyers or be decided by the courts.

Inese Birstins’ letter, which you quote as ‘self-explanatory’, is part truth, part misunderstanding, and part imagination. I am requesting that everything published in The Province on this matter be sent to me also.

Mrs. Erna Dzelme’s book has been typeset for a long time, but she has not provided the promised illustrations – her own line drawings which were foreseen as necessary for this publication.

I have in my possession correspondence regarding this situation, which show that Mrs. Dzelme should be aware of this problem. How can a publisher print what the author has not yet submitted for publication? Also, the author has not yet decided upon the title of her book.

As soon as Mrs. Dzelme submits the promised illustrations for her book, a title for the book, and the drawings for the cover and jacket, I will be able to proceed.

I hope you will be able to communicate with Mrs. Dzelme and explain to her the reason why her book has not been published yet.

Sincerely,
[signed] Hugo Skrastins
Publisher
[stamped]: JAN 21 1977
HS: am

——————————

Mission [etc]
January 27, 1977.

Hugo Skrastins,
Minnneapolis [etc]

Dear Sir:

Attached to this letter you will find the following:

1. Illustrations for my book.
2. Title for my book.
3. Drawings for the jacket of my book.

Please note the following instructions regarding the cover and jacket:
1. The book jacket shall include the drawings and the title.
2. The book cover shall only include the title.

I trust this completes all the necessary requirements and I shall soon hear from you that publication of my book is completed.

Yours truly,
E. Dzelme
cc: Action Line,
The Province.

——————————

[Voyageur letterhead]
5. martā 1977. gadā.

Ļoti cienītā Dzelmes kundze!

Sakarā ar mūsu vienošanos, Jums pašai jāzīmē ilustrācijas Jūsu grāmatai, lai zīmējumos būtu izteiktas tās pašas domas un idejas kas Jūsu īsstāstos un skicēs. Un pats svarīgākais – zīmējumiem jābūt tādā melni-baltā technikā, ka tos var reproducēt uz raupja papīra. Šādam iespiedumam nav iespējas izmantot pustoņus, bet līniju zīmējumus.

Jūsu atsūtītās 3 ilustrācijas neatbilst šai vajadzībai.

Man nebūtu iebildumu, ja grāmatas ilustrēšanu veiktu kāds cits, bet šīm ilustrācijām tad arī ir jābūt pareizā technikā kā arī tematiski jābūt saliedētam ar grāmatas saturu.

Bez tam – tā kā Jūsu īsstāstiņi un skices ir ļoti fragmentāri, tad to apvienošanai būtu derīgi labi zīmējumi, kas tai piedotu zināmu monumentalitāti. Bet, diemžēl, tas iespējams tikai tad, ja autors var atrast kopēju valodu ar izdevēju. No Jūsu vēstules Vankuveras ‘Provincei’ un no Jūsu pēdējās vēstules man – 27. janvārī 1977.gadā man rodas iespaids, ka šīs kopējās valodas mums pagaidām nav. Lai Jūsu grāmatu dabūtu tautās, es sagaidu, ka Jūs pildīsit mūsu vienošanās savu daļu, lai man būtu iespēja paveikt uzņemtos pienākumus.

Man jāvērš Jūsu uzmanību uz to, ka Jūsu izvēlētais grāmatas nosaukums nekādi neatbilst Jūsu manuskripta saturam. Tas Jums jāmaina, kā arī jāgādā cits vāka zīmējums, kas atbilstu grāmatas saturam un zemtekstam.

Patiesā cieņā,
H. Skrastiņš

——————————

Mission [etc]
March 12th, 1977.

Hugo Skrastins
Minneapolis [etc]

Dear Mr. Skrastins:

Thank you for your letter of March 5th, 1977. I will try by this letter to clear up the outstanding problems you mention in your recent epistle.

1. It was not my intention that the illustrations follow the text of the book. I don’t believe it is necessary.
2. If the illustrations submitted are not suitable for printing as you suggest then please publish the book without illustrations.
3. Regarding the title, please note that I find it perfectly appropriate and would like to see it published as I have suggested. If, in your view as publisher, it is not fitting I would feel free to have you select an appropriate name.

In closing may I say that your concern with the relationship between the content and the title and the content and the illustrations is undoubtedly valid in most cases. It is my feeling, however, that my suggestions are appropriate considering the part of the population which will serve as the market for this publication.

It is my sincere hope that this book may come to the market soon as I have another manuscript nearing completion and would like it to be published sometime in the near future as well.

E. Dzelme
cc: Action Line,
The Vancouver Province.

——————————

[Voyageur lettehead]
11. aprīlī 1977. gadā

Ļoti cienītā Dzelmes kundze!

Lasot Jūsu 12. marta vēstuli, man rodas pārliecība, ka Jūs vēl esiet savā pieņēmumu pārliecībā, kam ļoti maz sakara ar mūsu vienošanos par Jūsu grāmatas izdošanu, kādēļ pie kopējas valodas par Jūsu grāmatas pabeigšanu netiekam. No Jūsu iesnieguma Vankuveras ‘The Province’ Action Line un Jūsu pēdējām vēstulēm man, man rodas iespaids, ka Jūs, mūsu vēstulēs panākto vienošanos par Jūsu grāmatas izdošanu neesat sapratusi jau pašā sākumā un arī vēl tagad to izvairaties izprast, kādēļ Jūsu iesniegumā Action Line varēja parādīties tāds izteiciens kā –

„It is her feeling that she has been bilked out of her $1.400 as well as her manuscripts and illustrations.”

Lai Jūsu grāmatu pabeigtu, pieprasu, lai Jūs izpildītu savu daļu no mūsu vēstulēs panākto vienošanos. Un tā ir sekošā:

1) $1.400.- iemaksa par 400 eksemplāriem Jūsu grāmatu, kas sūtama uz Austrāliju. Šī paredzētā iemaksa ir saņemta.

2) Jums bija jādod korekti pārrakstīts manuskripts. Tas netika izpildīts, kaut gan Jūs solījāt, ka tā būs. Neviens apgāds neuzņemtos salikt tādu manuskriptu, kādu Jūs atsūtījāt. Mēs to izdarījām, kaut tas arī prasīja trīskārtošu darbu.

3) Jums bija jādod pašas zīmētas ilustrācijas – spalvas vai tušas zīmējumi, bez pustoņiem. Jūs atsūtat savas meitas 8 krāsainas miniatūras, kas gan labi darbiņi, tikai nav izmantojamas Jūsu grāmatas ilustrēšanai. Un tad Jūs š.g. janvārī atsūtat steigā darinātus 3 tušas zīmējumus nepareizā technikā (ar pustoņiem) un apšaubāmu tematiku – visos 3 zīmējumos – pliku sievietes pakaļpusi. Un to pašu atkārtojot arī vākam! Kad savā vēstulē Jums norādīju uz zīmējumu nepiemērotību, Jūsu atbilde ir: „…my suggestions are appropriate considering the part of the population which will serve as the market for this publication.” Nezinu, kam Jūs esiet plānojusi savus eksemplārus pārdot, tikai tam grāmatu tirgum, ko es esmu ar saviem izdevumiem apkalpojis 30 gadus, šādu prasību nav.

Kā jau agrākās vēstulēs esmu minējis – Jūsu īsstāstiņi un skices ir par daudz minietūriski un tādēļ to apvienošanai zīmējumi nepieciešami, kādēļ es palieku pie tā, kā sākumā tikām vienojušies.

4) Vāka un apvāka zīmējums. To pagaidām jāatstāj uz vēlāku laiku, kad būs panākta vienošanās par grāmatas nosaukumu.

Patiesā cieņā,
H. Skrastiņš

———————————

[Voyageur letterhead]
21. aprīlī 1977. gadā

Ļoti cienījamā Dzelmes kundze!

Nosūtu Jums Jūsu grāmatas novilkuma lapas no tās daļās, kurā varbūt Jums interesētu nākt ar saviem ierosinājumiem grāmatas aplaušanā. Atzīmējiet lapaspušu numurus, kā arī katrai lappusei pierakstāt ielauzumu, tad tas man palīdzēs šīs daļas aplauzumam. Pilnīgi pie Jūsu ieteikuma nevarēšu turēties, jo galīgo aplauzumu noteic grāmatas lappušu skaits. Tas jāizlīdzinā tā, lai grāmata nebeigtos ar baltām lapām. Iedalījumā ir atļauts pa baltai lapas pusei starp diviem stāstiem.

Šai daļai – DIENDIENĀ – jāsākas ar 169. lapas pusi. Līdz šai vietai grāmata ir aplauzta pēc pievienotās parauga lapas – Dieviņa ļaudis.

Kā jau rakstīju, Jūsu izvēlētais grāmatas nosaukums man neliekās visai piemērots. Bet, lai pārlieku nekaitinātu Jūsu autores ego, atstāju Jūsu proponēto nosaukumu – Iela uz jūru.

Tituļlapā likšu – STĀSTI, ESEJAS UN SKICES. Pašā grāmatā gan zem virsrakstiem neliksim nekā. Lai lasītājs pats izšķir, kas tas ir. Bez tam Jūsu manuskriptā nav konsekvences – pirmajos gabaliņos, kas bijuši iespiesti periodikā, vienam otram ir zem virsraksta – stāsts, bet vairākumam, kas rakstīti vēlāk, nav apzīmējuma. Tādēļ ir daudz labāk, ja ir tikai virsraksts. Bez tam, ne labprāt pērk grāmatu, ja tajā daudz skiču.

Kā Jūs pati no nosūtītās daļas varat redzēt, tā prasās pēc Jūsu personīgajiem zīmējumiem, kā tas sākumā bija paredzēts. Zīmējumi grāmatai dos zināmu saistījumu, citādi tā ir kā kurzemnieku skābputra bez piena kukulīšiem. Uz visu grāmatu vajadzētu ap 6 līdz 8 zīmējumu, spalvas vai citā, technikā, bez pustoņiem. Jūs minējāt, ka Jums ir manuskripta otrs eksemplārs, tā kā Jums teksta nevajadzētu. Bet, ja Jums vieglāk zīmējumus darināt, redzot salikumu, tad varu aizsūtīt salikuma novilkumu.

Ja Jūs neesiet pārliecināma, ka Jūsu zīmējumi šai grāmatai nepieciešami, tiesā Jūs nesūdzēšu par līguma laušanu, tikai no tā cietīs pati grāmata. Es arī nevēlos latviešu veļu mazgāt citu ļaužu priekšā.

Patiesā cieņā,
H. Skrastiņš

[telegram]
CNCP Tēlēcommunictions
[handwritten notes: Mail orig. Inf. Nfl 1206P
Ask Zelma 826-2707 wrong pty. Don’t know addressee.]
[stamp] 1977 MAY 1 AM 10. 53
VIA 788
ZCZC VIA 789 011246
AML631 CYA0 (1204) (2-019434E121)PD 05/01/77 1204
ICS IPMBNGZ CSP
6127227717 TDBN MINNEAPOLIS MN 31/26 05-01 1204P EST
PMS MRS E DZELME, RDM REPORT DELIVERY BY MAILGRAM
RR 2
MISSION BC CAN V2V 4H9
 
BT
TO CONTINUE PREPARATIONS FOR PUBLISHING YOUR BOOK I AM REQUESTING YOUR IMMEDIATE ANSWER TO MY APRIL 21ST LETTER REGARDING YOUR OWN ILLUSTRATIONS FOR THE BOOK
HUGO SKRASTINS
(BOX 7246 POWDERHORN STATION MINNEAPOLIS MN 55407)

The Province
Vancouver, B.C. V6H G2
Telephone 732-2222
[stamped]:   May 11 1977

Dear Reader:

Thank you for contacting the Province Action Line.
We are returning the enclosed documents which you sent to us.

Sincerely,
[signed] R. Taylor
 ACTION LINE

———————————

Mission [etc]
May 5th, 1977.

H. Skrastins
Minneapolis [etc]

Dear Mr. Skrastins:

Thank you for sending me the proofs of my book – part ‘Diendiena’. I am returning them with pages numbered. Approximately like that would suit the text. Most important – print all that part as one long text under the main title ‘Diendiena’, the poems and prose following each other with only the asterisks (*) and gaps in between. In some items, where the heading seems to be very important, print it close to the text as you have done it already in the proof.

I agree that there is no need for subtitles ‘short story’ or ‘sketch’ all through the book.

I am sending here 5 more drawings. Use them for illustrations in the book and on the cover as you like. I made inquiries – the reduction to page size and preparing a printing plate costs $12 here. I presume your price would not differ much. As we have no previous agreement about illustrations, I am prepared to pay my half of the expenses for them. These illustrations are final. If you cannot use them, print the book without illustrations.

My proposed title for the book, with your agreement, is ‘Iela uz juru.’

Illustrations by Dzidra Mitchell-Dzelme.

Yours sincerely,
E. Dzelme
cc: Action Line,
The Province.

————————————

[Voyageur letterhead]
16. jūnijā 1977. gadā.

Ļoti godātā Dzelmes kundze!

Nosūtu Jums zēraksa novilkumus no visiem Jūsu atsūtītiem zīmējumiem ar lūgumu, lai Jūs pierakstītu klātu, kādā stāstā katrs liekams. Citādi man ir neiespējami tos pareizi ielauzt.

Gribu mēģināt izmantot arī pirmā sūtījuma 3 zīmējumus, kaut gan divos ir pustoņi, ko neiespējami izmantot kā ‘line’ reprodukciju. Kaut kas jau no tiem diviem iznāks. Kā zīmējumi viņi ir ļoti labi un grāmatai palīdzēs, jo tie ienes zināmas variācijas.

Vāka apvākam gribu izmanot saules rieta zīmējumu kā to esmu atzīmējis. Šo pašu zīmējumu gribu izmantot arī grāmatā kā ilustrāciju, jo kā kompozīcijā, tā koncepcijā tas ir labākais no visiem saules rietiem.

Vākam šādā variācijā tad speciālu zīmējumu nevajadzēs. Autores vārdu un grāmatas nosaukumu varu salikt ar rokas burtiem.

Vāku gribu spiest divi krāsās – iedzeltenu vai kaut ko sarkanīgu viscaur pamatā, lai tas atgādinātu saules rietu un zīmējumu ar salikuma tekstu melnā. Grāmatas nosaukumu un autores vārdu varētu iespiest apgrieztā (baltā) iespiedumā. Tas tad radītu trešās krāsas iespaidu, kā mēs to ar vāku apliekamiem šad un tad esam darījuši. Pielikumā ir Kalēja dēla apvāka paraugs.

Šajā vēstulē atradīsit arī Voyageur žurnālu. Tur 3. un 64. lapas pusēs atradīsit pāris saules rietu uzņēmumus, kas Jums dos zināmu priekšstatu.

Bez tam, šajā vēstulē sūtu atpakaļ 8 krāsainos gleznojumus, ko Jūsu grāmatā nevaram izmantot.

Ar daudz labdienām,
Jūsu,
H. Skrastiņš

———————————

[no date]
Mission [etc]

Hugo Skrastins,
Editor of Voyageur

Ļoti godājamais Skrastiņa kungs,

Jūsu sūtītos 8 krāsainos zīmējumus un 9 novilkumus no melnbaltajiem zīmējumiem saņēmu, līdz ar Jūsu žurnālu Voyageur. Paldies par to un komplimenti Jūsu krāsainajām fotogrāfijām. Patiesi – skaistas!

Jūsu izvēle manas grāmatas vāka zīmējumam laba, arī tas, ka Jūs domājat iespiest vāku – ar siltu pamata toni, tumšu zīmējumu ar baltiem burtiem – liek cerēt labāko iznākumu. No Jūsu divi minētām pamata toņa nosliecēm – dzeltenāku, vai sarkanāku – man izvēle būtu pīrmā, tas ir – pelēkdzeltenie, vai zaļgandzeltenie toņi, kādi ir Jūsu saulrietos Voyageur’a 26, 27, 28, 64. l.p., mazāk tīkami sarkanīgie – 3, 10, 11. lapas pusēs.

Ja autora vārds un grāmatas nosaukums kopā rada mazliet traucējošu plankumu vāka zīmējumam, varat priekšvārdu izlaist un rakstīt tikai – Ķikure.

Visi nosūtītie zīmējumi ir domāti tikai grāmatas rotāšanai ne atsevišķu stāstu vai dzejoļu izgaismošanai – ilustrēšanai. To saturs ir kopējs ar tekstu tikai vispārējos vilcienos – saule, jūra, sieviete – dzīve…

Tā tad – lūdzu, rīkojaties ar tiem pilnīgi brīvi pēc Jūs izjūtas, liekot tos vai nu pēc noteiktām atstarpēm grāmatā, vai grupējot tos vairāk skiču un dzejoļu daļā. Pret to izvietošanas grāmatā man absolūti nebūs iebildumu.

Arī atzīmējot to autoru (Dz. M.) neteiktu vārdu – ilustrācijas, bet – grāmatas rotājums.

Patreizējo pasta apstākļu dēļ te, nosūtīšu novilkumus Jums ne līdz ar šo vēstuli, bet – rītu, vai parīt.

Labākās sekmes šai darbā kas tik ilgi ir kavējies.

Jūsu
[E.Dz.]

———————————

[photocopies of one version of cover (female nude from back) and one sunset and 3 female nude – Dzidra’s drawings]

Literary connections (Ķikure/Kikure)

I   Academic & Library
II  Publications
III Literary Groups
IV  Booksellers

I Academic & Library

MONASH UNIVERSITY

Monash University
Clayton Victoria Australia 3168
Telephone: 03 541 0811 Telegrams: Monashuni Melbourne Telex: Monash A A 32691

Department of English
4 June 1984

Ms Erna Kikure
Paddington 2021

Dear Ms Kikure

I am engaged in research into creative literature written in Australia in languages other than English. My aim is to compile a bibliography of such literary works.

It would be of much help if you fill in the attached questionnaire, and send it back to me as soon as possible. When completing the details of your published work, could you, please, add a line or two characterizing the particular book. This is meant as a kind of annotation for readers’ reference. Also, enclose your picture (passport format) for future publication purposes.

Thank you. With regards,
Alexandra Karakostas-Seda (home ph ****)

————-

QUESTIONNAIRE

This questionnaire was prepared for the purpose of compiling a bibliography of creative writing in languages other than English, produced in Australia.

It would be of great help to the compiler, if you kindly fill it out. As for the section ‘personal details’, it is, of course, up to you to give more than the basic information requested. Please, bear in mind, however, that the final result – the bibliography or ‘dictionary of writers’ – apart from being a source of reference for librarians in the ethnic sections of our libraries, will also, I hope, serve future researchers not only in the fields of literature itself, but also that of history, sociology, and related disciplines. For this reason, your personal data and such details as the year of your arrival in Australia are of importance.

Please, enclose your picture (passport format, if possible) for future publication purposes.
It will be of great help if you fill the Questionnaire out in English, but you are welcomr to fill it out in YOUR LANGUAGE.
Thank you very much for your help.

Name:
Address and phone no.:
Year and place of birth:
Year of arrival in Australia:
Personal details (any information you are willing to give about yourself, relevant to your writing – eg. Educational background, interests, occupation, when you started writing and publishing etc. – a brief curriculum vitae).
Work: contributions to papers or journals – just give the name of journal, place of publication and year(s) in which you contributed to it.

Read over the radio – which station, when?
Public readings?

WORK PUBLISHED IN BOOKFORM – either as self-contained volume or in an anthology. Please follow this sequence:
Original title – in your language and script:
The title in English translation:
Published, place and publisher:
Year of publishing:
Number of pages:
Genre – poetry, short story, novella, novel, drama, autobiography, memoirs etc. & brief annotation – information about the contents of the book (eg. Lyrical poetry about Australian nature – home country etc.)
If needed, use an extra sheet, keeping to the same sequence of details.

Critical material: Please, put down any critical material, reviews, articles etc. published about your work, either here or overseas. IF YOU DO NOT HAVE THIS INFORMATION AT HAND, GIVE JUST WHAT YOU HAVE, DO NOT GO OUT OF YOUR WAY TO OBTAIN IT.
Name of author:
Title of article/review in the original and in English:
Paper/journal:
Year, volume:
Page/pages:

Thank you very much. Please, post to Alexandra Karakostas-Seda
English Department, Monash [etc]

——————

[Monash letterhead]
18 January 1985

Ms Erna Kikure [etc]

Dear Ms Kikure

I wrote to you several months ago regarding my research into literature produced in Australia in languages other than English.

As I still have not received you reply, I would like to remind you that without your help I cannot enter your name into the bibliography I am preparing (or, at best, the entry will be incomplete).

I enclose another copy of the questionnaire I would like you to fill out (in your language, if you wish), and I would be very grateful if you send it back to me as soon as possible.

With best wishes,
[signed] Alexandra Karakostas-Seda

***********************************************************

DEAKIN UNIVERSITY

Centre for Studies in Literary Education School of Humanities
Deakin University
Victoria 3217 Australia
Telephone (052) 47 1270 Fax (052) 44 2777 Telex AA 35625
4th May 1990

Dear Mrs. Kikure,

We are currently preparing for publication in 1991, by Deakin University’s Centre for Studies in Literary Education, a bibliography of Australian multicultural writing. The bibliography will bring together and update two earlier ones, Ethnic Writings in English from Australia (published 1984) by Lolo Houbein, and Bibliography of Literature in Languages other than English (unpublished, with material incorporated until 1986) by Alexandra Karakostas-Seda.

We hope the bibliography will become a standard reference tool fo schools, colleges, universities and libraries throughout Australia, and for other international centres where Australian Literature is studied.

Consequently, we are very anxious to discover any information on first, second and third generation *non Anglo-Celtic writers and their work which may not have been included in either of the earlier bibliographies. We also wish to update as fully as possible the entries on those writers already included, ie for writers in English, from 1983 and for writers in languages other than English, from 1986.

If you have already been included in the information we have, we enclose a copy of our current entry for you to check and update. If not, we would be very pleased if you could provide biographical information and details of your work and publications by filling in the attached page.

The bibliography project is to be followed by the development of a collection of multicultural literature at Deakin University library. We would be very grateful indeed if you were able to donate any of your published works or manuscripts to this collection.

You may contact either of us at the above address or phone no. (Jan can be contacted by phone through the General Office, Humanities Department.) Please do, however, return any information on yourself and your writing to us by the 31ST JULY 1990, if possible, to allow time for the work of collating and production.

We look forward to hearing from you,
Dr. Sneja Gunew
Senior Lecturer, Humanities

Jan Mahyuddin
Research Fellow, Humanities

* By non Anglo-Celtic we mean anyone who has access to languages or cultures other than English through parent(s) or grandparent(s) or by being born outside Australia.
Director
Prof. Ian Reid.

[handwritten note from Dzidra]:
I received this yesterday (4 July) – so if you send it quick I’ll pass it on to them
Do it!
Give Australian address.

*********************************************************

ANNA ŠMITE – MISIŅA BIBLIOTĒKA

[mailed 15. 04. 96]
MISIŅA BIBLIOTĒKA [on envelope: Latvijas Akademiskā bibliotēka]
Rūpniecības ielā 10 Rīga – PDP LV-1235

Ļoti cien. Erna Ķikures kundze!

Sirsnīgs paldies par Jūsu atsūtītām grāmatām Misiņa bibliotēkai. Te tās patiešām noderēs daudziem mūsu lasītājiem, un bibliotēkas fondos tiks glabātas mūžīgi. Katrā no tām (arī kopijā) būs ielīmes ar Jūsu kā dāvinātājas vārdu (paraugu pievienoju vēstulei).

Ar pateicību un daudz laba vēlējumiem –
Misiņa bibl. vadītāja
Anna Šmite

——————

Ļoti cienījamais Vasariņa kungs,

Pateicos Jums par vēstuli. Jūs esat bijis Misiņa Bibliotēkā un ieskatījies manās grāmatās, atrodot kuras tur trūkst. Esmu Jums ļoti pateicīga par to.

Man nav ziņu cik un kuras tur ir. Divas ko Jūs miniet, kā trūkstošas, mana meita Inese bibliotēkai jau nosūtīja. Kā plūsti Aiviekste tikai novilkumā, tās grāmatas man vairs nav…

Pielieku te kādu ļoti mazu izdevumu, tas bija domāts kā sveiciena zīme. (droši vien 10 no Ķikures)

Visu labu Jums vēlot,
[E.Dz.]


Depozītu bibliotēkas ārpus Latvijas


Latviešu studiju centra bibliotēka
1702 Fraternity Village Dr. Kalamazoo, MI 49007 USA
(Maira Bundža)


Latviešu Centrs Toronto
4 Credit Union Drive Don Mills, Ont. M4A 2N8 Canada
(Rasma Ruģele)


Minsteres latviešu ģimnazijas bibl.
Wienburgstr. 52/54 440 Munster/Westf.
West Germany

Melburnas Latviešu biedrības bibl.
3 Dickens St. Elwood, Vic. 3184 Australia
(Lilija Dunsdorfa)


Vasteras stadsbibliotek
Lettiska samlingen
Box 717 S-72120 Vasteras Sweden
(pirms sūtīšanas, ieteicams sazināties ar Latviešu Palīdzības Fondu Stokholmā)


DVF Latviešu kultūras vērtību krātuve Straumēnos
c/o Inese A. Smith
Dept. Of Lib. & Info. Studies
University of Technology Loughborough Leics. LE11 3TU England


Library of Congress (Amērikas grāmatām)
Washington, DC 20540


University of Wisconsin Madison (arī būtu ieinteresēta)
Baltic Studies Center
1168 Van Hise Hall 1220 Linden Drive Madison, WI 53706
(Valdis Zeps)

——————————————————————————-

II Publications

JAUNĀ GAITA 

Jaunā Gaita 
Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai
A Latvian magazine for literature, art and discussion of ideas
801 Concession St., Apt. 408  Hamilton, Ont. Canada, L8V 1C5   Tel. (416) 389-7074

Redaktori: L. Zandbergs, J. Bieriņš, K. Ābele, M. Bite, N. Bulmanis, R. Ekmanis, A. Ezergailis, V. Freiberga, A. Ivaska, K. Kangeris, A. Kraujiete, T. Ķiķauka, N. Luce, J. Mazutis, I. Sakss, J. Svilpis.
1983.g. 25.februārī

Ļoti cienījamā E. Ķikures kundze!

Paldies par Jūsu š.g. 17.febrūaŗa vēstuli un tai pievienoto stāstu ‘Neej ar labu’.

Jūsu dzejoļus kopā ar visiem citiem JG 142.numurā paredzētajiem dzejoļiem saņēmu no JG dzejas nodaļas redaktores Ainas Kraujietes.

Mēs publicēsim šādus Jūsu dzejoļus: ‘Ceļotāja prieks’ un ‘Vakars’.

Daudz labu dienu!
[signature]  (J. Bieriņš)

——————

JAUNĀ GAITA – ROLFS EKMANIS

Aicinājums pievienoties Jaunās Gaitas saimei – ar rakstiem un citādi

Rolfs Ekmanis
[note on a newsletter from Jaunā Gaita, dated March 1998.]

——

Laiks article        

1998. g. 2. maijā

Jaungaitnieku sparīgā gaita turpinās
Nule iznākušais žurnāla ‘Jaunā Gaita’ 212. numurs ir pirmais, kas tapis pēc ilggadējā redaktora Laimoņa Zandberga negaidītās aiziešanas mūžībā; jauna redaktora Rolfa Ekmaņa vadībā izdevums lietpratīgi veidots…..

Latvian Newspaper
LAIKS 
7307 – Third Avenue, Brooklyn, New York 11209 USA (212) Terrace 6-6382

*********************************************************

LITERATŪRA UN MĀKSLA

MĀRIS ČAKLAIS

[business card]
Māris Čaklais
Laikraksta LITERATŪRA UN MĀKSLA galvenais redaktors

Darbā:  226081  Rīga  Balasta dambis 3  Latvija, USSR
T. 469863  Mājās: ****  Rīga  ****  Latvija, USSR   T. ****

—————

[newspaper cutting]
Trešdien, 1994. g. 9. martā

Māris Čaklais

vaļā acīm Robertam Mūkam vaļā acīm vaļā acīm skaties kas atkal nu parādās nežēlīgā un brīnumainā dzīvības parāde jo patiešām pirms acis patiešām slēgt jēgas nav jēgas nav nekur prom bēgt 1994

*********************************************************

VERONIKA LĀCE – “SOL VITA” APGĀDS

Veronika Lāce
Apgāda ‘Sol vita’ direktore
Bruņinieku ielā 57  Rīga  LV 1001, Latvija

———–

Erna Dzelmes-Ķikures k-dze!
Cien. Dzejniec!
God. Dzejniek!

Apgāds ‘SOL VITA’ lūdz Jūs atsūtīt 2-3 dzejoļus (apmēram 50-70 rindas) topošajai grāmatai ‘DZEJAS DIENAS – 95’.
Sastādītājs Imants Auziņš.
Gaidīsim līdz 17. jūnijam.
Mūsu adrese: Bruņinieku ielā 57, Rīga, LV 1001,
tālr. 291 722
Apgāda ‘SOL VITA’ direktore
Veronika Lāce.

—————

[forms]

A.god. ___________________________
Ļ.cien. E. Dzelmes-Ķikures k-dze!_______

Atkal ir radušās cerības izdot gadskārtējo almanahu ‘Dzejas diena – 96’, ja būs solītais atbalsts. To gaidām jūlijā. Taču laiks steidzas.

Tāpēc griežamies pie Jums ar lūgumu atsūtīt ‘Dzejas dienai’ dažus jaunākos dzejoļus (50-70 rindas) līdz š.g. 25.jūlijam. tie var būt arī humoristiski un satīriski darbi (ceram izveidot tādu nodaļu).
Sastādītājs – Imants Auzinš.

Lūdzam aizpildīt un atsūtīt uz izdevniecību, līdz ar dzejoļiem, pievienoto darba līgumu, ar savu parakstu apliecinot Jūsu izvēlēto atlīdzības veidu.

Mūsu adrese: Bruņinieku ielā 57, Rīga, LV-1001 (tālr. 7-310761)
Izdevniecības ‘SOL VITA’ direktore
Veronika Lāce

………….

DARBA LĪGUMS Nr.______________
Rīgā,                                                                           1996.gada ‘____’ ___________

Izdevniecības ‘SOL VITA’ direktore Veronika Lāce, kā darba devēja no vienas puses un almanaha ‘DZEJAS DIENA – 96’ autors(e)
vārds, uzvārds ERNA ĶIKURE (Dzelme)
adrese **** St. S.W., Calgary, AB, CANADA
dzimis(usi) 4. OKT. 1906 pase LA O680395 Nr. 11. 11. 1993 izdota
LVA kods ___________ kā izpildītājs no otras puses,
noslēdz sekojošo līgumu:

  1. Autors apņemas iesūtīt līdz š.g. 25.jūlijam jaunākos, nepublicētos dzejoļus 50-70 dzejas rindu apjomā;
  2. Darba devējs piedāvā vienu no diviem iespējamiem apmaksas veidiem:

1) apņemas samaksāt autorhonorāru 10 Ls (desmit Ls) apmērā
Autora paraksts_________________
2) apņemas izsūtīt autoram 2 grāmatas autor eksemplārus
Autora paraksts E. Ķikure__________
(ar parakstu apliecināt vienu no apmaksas veidiem)
3) apmaksa tiks veikta pēc grāmatas izdošanas.
Darba devējs – Izdevn. ‘SOL VITA’                          Darba ņēmējs – autors(e)
Direktore _______________                                                 E. Dzelme-Ķikure__
V. Lāce                                                                                   (paraksts)

————————————————————————————-

III Groups

LARA

KĀRLIS ZVEJNIEKS
[Form letter]

Ļ. Cien. Erna Ķikure!

Nākošā, pēc skaita nu jau ceturtā, Latviešu Rakstnieku Apvienības (LARA) rīkotā Rakstnieku nedēļa notiks 1982.g. no 24. jūnija līdz 30. jūnijam, tieši vienu nedēļu pirms ASV Rietumu krasta Dziesmu svētkiem Portlandē, Oregonā. Tā būs pirmā reize, kad Rakstnieku nedēļa pieslēgsies Dziesmu svētkiem, tātad – paredzamas divas nedēļas latviskā, kāpinātā, spraigā notikumu virknē.

Rakstnieku nedēļas dalības maksa varētu būt apmēram $150.00 (ASV naudā).

Lai būtu iespējams labāk plānot Rakstnieku nedēļas sekmīgu izdošanos, lūdzu paziņot vai Jūs piedalīsties 1982.g. Rakstnieku nedēļā Portlandē.

_________________________________________________________________________

Nogriezt šeit un piesūtīt
Vārds un uzvārds__________________
Piedalīšos Rakstnieku nedēļā 1982.g. _________ Nepiedalīšos__________ Varbūt__________

Lūdzu piesūtīt šo aptaujas lapu Jānim Gorsvānam,
1245 E. Broadway, #5 Anaheim, CA 92805

——————————————————————-

LARA – MAIJA MEIRĀNE-ŠLESERE, U.C.
LARA
LATVIEŠU RAKSTNIEKU APVIENĪBA                                                                                        1994.g. 11. maijā

Priekšsēdis: Viktors Neimanis, New York, NY. Vicepriekšsēde un sekretāre: Rita Gāle Uibo, Livingston, NJ. Vicepriekšsēde: Ausma Medne, Killcare, NSW, Australia. Biedrzine un kasiere: Maija Meirāne Šlesere, Waban, MA. Valdes locekle: Aina Kraujiete Neimane, New York, NY. LaRAs Grāmatu klubs: Kārlis Zvejnieks, Poinciana, Fl.

Mīļie LaRAs biedri!

Šis laiks nav bijis viegls, jo Veļu māte aizvedusi projām tik daudzus no mūsu saimes. Lai gan nezinātājiem var likties, ka LaRA pēdējā laikā ir vairāk klusējusi kā darījusi, paveikts ir daudz. Par to liecina mūsu archīvs.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdis Kārlis Zvejnieks ir sastādījis jaunas valdes kandidātu sarakstu, un nominētie biedri devuši savu piekrišanu. Jums atliek izpildīt balsošanas zīmi lapas apakšējā daļā. Zīme jānogriež, jāievieto mazajā aploksnē (bez vārda), un jānosūta klātpieliktā aploksnē komisijas loceklei, Norai Kūlai-Priedītei. Tas jāizdara ar lielu skubu, tā, lai atbildes būtu saņemtas līdz šī gada maija beigām. Aizjūrā sūtīt pa gaisa pastu.

Ja neesat samaksājuši LaRAs biedru naudu, lūdzu pievienojiet balsošanas aploksnei čeku ($15.- gadā ASV, $17.- Kanāda), uz ‘Latvian Writers’ Association’ vārda.

Sagatavošanā ir LARAS LAPAS jaunākais numurs. Vēl ir iespējams ievietot īsus ziņojumus, atgādinājumus, kā arī jūsu literārās attapības un novēŗojumus (!) Visu LL domāto informāciju lūdzu sūtīt M. Meirānei Šleserei, (sk. adresi vai arī FAX 617-237-1736) tā, lai to saņemtu vēlākais līdz 1. jūnijam.

Pievienoju jaunāko un papildināto biedru sarakstu.
Maija Meirāne

_______________________________

LARAS balsošanas zīme 1994.g.

laRAs valdes priekšsēdis: (balsot par vienu)        Par    Pret     Atturas
Ivars Lindbergs

LaRAs valdes locekļi: (balsot par četriem)
Ilmārs Bastjāns
Skaidrīte Rubene
Raimonds Staprāns
Aleksandrs A. Zariņš

LaRAs revīzijas komisija: (balsot par diviem)
Oļģerts Cakars
Valdis Krāslavietis Grants

————————————————–

LARA

Priekšsēdis: Viktors Neimanis, New York NY; Vicepriekšsēde un sekretāre: Rita Gāle Uibo, Livingston NJ; Vicepriekšsēds: Ausma Medne, Killcare NSW Australia; Biedrzine un kasiere: Maija Meirāne Šlesere, Waban MA; Valdes lockele: Aina Kraujiete Neimane, New York NY; LaRAs revidents: Valdis Krāslavietis, Rolling Meadows IL; LaRAs revidents: Oļģerts Cakars, Oak Park IL; LaRAs Grāmatu klubs: Kārlis Zvejnieks, Poinciana FL; LARAS LAPAs redakcija: Jānis Gorsvāns.

[letterhead page covered with good wishes and signatures]
Ernai Ķikurei

RN’93 12.-17. VI

——————————————————————————

„Redzīgais redz”
Gaišas domas raidām uz Jūsu pusi! Aina Kraujiete
Mīļš sveiciens! Indra Gubiņa
Labas dienas. Irene Avena
Esi sveicināta! Voldemārs Avens
[fancy initials?]
Personīgi sveicieni! Aina Zemdega
Dagmāra Vallena
Gaišu un skanīgu vasaru novēl Rita Gāle
Sveiciens Kukažiņai! Ceru, ka Jūsu grāmata drīz iznāks. Kārlis Zvejnieks
Ļoti bieži pieminam Jūs un sūtam daudz labu dienu! Maija Meirāne
Cik žēl, ka neesat šeit! Nora Kūla-Priedīte
Priecājamies, ka Jūs tik spirgta un paļāvīga visam gaišajam. Daudz laba vēlēdams Jūsu Viktors Neimanis

[assorted addreses from envelopes or notes given]:

Līga K. Streipa [..]orton Grove, IL 60053
——————
Mr. V. Kikulis Warren MI 48092
——————
I. Pelēcis Fordan, Minn. 55352 USA
——————
Valters un Elza Grinbergs Kalamazoo MI 49007
——————
Laima Bankina [Kalniņa] Bethesda, MD 20814 USA
——————
Lācis Aleksandrs Saginaw Michigan 48603 USA
——————
Mr. & Mrs. Fr. Pakulis Seattle, Washington 98125
————————————————————————

[Rough draft]
19. janv. 1995. gadā
Erna Dzelme-Ķikure
Calgary, Alberta, Canada

Cienījamā Maruta Voitkus-Lukina,

Saņēmu Jūsu ziņojumu par maniem maksājumiem L.Lapai: Samaksāts ir abonements (L.L.) līdz 1992. g. (ieskaitot) un LL. Nr. 43.

Nosūtu Jums čeku par 55 amer. dolāriem, kas segs abon. 1993, 1994. Un 1995 gadam un L.L. num 44/45. (Kopā 55. am. dol.)

Patiesā cieņa
E. Dzelme-Ķikure
Kanādā

[Copy attached of U.S. dollar world money order from Royal Bank of Canada.
Jan. 13/95

To: Latvian Writers’ Association
55.00 U.S dollars

USD amount            55.00
Rate                    1.4280
Equiv.                    78.54]

———————————————

[envelope]
LaRA           Printed matter only                       12 VII ‘96
Ms. Maruta Voitkus-Lūkina
Ottawa, Ont. K1S 5J1
Canada

——————–

[Marutai Voitkus-Lūkinai – handwritten, crossed out.
Handwritten note at top]:

Ernai Ķikurei
Cienījamā Ķikures kundze!

Dziesmu svētkos Ivars Lindbergs mani lūdza izsūtīt uz svētkiem neatbraukušajiem apkārtrakstu, žurnālu un biedru sarakstu.

Jūsu apkārtrakstu un biedru sarakstu pazaudēju. Tādēļ sūtu savu apkārtrakstu. Biedru sarakstu pie izdevības lūgšu Ivaram Jums aizsūtīt tieši.

 M.V-L.

LARAS APKĀRTRAKTS
1996.g. maijā

Visupirms gan jāatvainojas par valdes ilgo klusēšanu, bet šoreiz jums laikam nelaimējās ievēlēt ne to labāko no valdēm nedz arī to priekšnieciskāko no tiem priekšniekiem. Pašā valdes sākuma posmā personīgu iemeslu dēļ no pienākumiem atteicās Skaidrīte, tad paspēja aizsaulē aiziet Aleksandrs un tūlīt sekoja dažādas operācijas un likstas atlikušajiem diviem valdes locekļiem un arī priekšniekam. Piesaistīt palīgus no apkārtnē dzīvojošiem LaRAs biedriem nevaicās, lai gan notika speciāla sanāksme. Daži pārcēlās uz tālākām dzīves vietām, dažiem gadu slodze sāka palikt par smagu un dažiem bija citi svarīgāki projekti. Un pēkšņi tādā kā mikrokosmā sāka atspoguļoties arī pārējā svešatnes latviešu kultūras dzīves problēma. Iemeslus šai diezgan nopietnai situācijai jau var atrast dažādus, bet apzinos, ka galvenā vaina ir mana. Laikam jau tiešām cilvēks mācoties visu savu mūžu, un tā arī es biju spiests atzīt, ka lai nu ko man Dievs ir šajā dzīvē piešķīris, tad kaut kāda vadīšanas speciālā enerģija tā nebija. Mea culpa. Ja man nebūtu blakus stūros stāvējuši tādi cilvēki kā Maija un Nora, tad situācija būtu vēl skumjāka. It kā jau pagājušais laika posms jau nebūtu skumjš diezgan ar tik daudzu mūsu kolēģu aiziešanu pirms laika, un mūsu Latvijas sapņa idejas tādu kā apmiglošanos šodienas dzīves realitātēs. Bet LaRAi ir sava darbība jāturpina, un tāpēc mēģināsim savu nākotnes darbību vest mazliet mērķtiecīgāk un sekmīgāk. Mēs vēljoprojām esam nozīmīga daļa Latvijas kultūras vēstures lapās un mums mūsu gājiens šajā mūsu vēstures posmā ir jānobeidz ar godu. Un es tiešām ticu, ka kopīgiem spēkiem, mēs to paveiksim.
Ivars Lindbergs

LaRAs Grāmatu Klubs

Kā redziet, LaRAs grāmatu klubs turpina darboties. Bet ar šo sniegumu savu līdzdarbību, es ceru tikai uz laiku, izbeigs Nora un daļēji arī Andris. Man liekas, ka nevienam nav šaubu, ka grāmatu klubam darbība ir jāturpina. Kā mēs to veiksim tālāk? Pašlaik pastāv iespēja darbu turpināt Los Angelosā. Ir iesāktas pārrunas ar Astru Mooru, kuŗa jau ilgus gadus ir veikusi nozīmīgu darbu šajā klubā, un ar Rūdi Hofmani, kuŗš arī kluba darbībai nav svešnieks. Otrā variantā varētu izveidot komerciālu sadarbības principu ar kādu izdevniecību Latvijā. Šajā gadījumā – specifiski ar ‘Karogu’. Savā laikā viņiem bija interese. Pašlaik gan šo variantu varētu sakomplicēt muitas likumi. Un tā nu šajā un daudzos tālākos jautājumos mēs lūdzam visu biedru domas. Lūdzu, lūdzu rakstiet mums, lai nākamajai valdei būtu vadlīnijas pēc kurām varētu darboties nākotnē. Visu saraksti, lūdzu, virzīt, uz Ivara adresi, un jūs tiksiet informēti par nākotnes lēmumiem. Ņemot vērā pašreizējo svešatnes grāmatniecības situāciju, būtu grēks izbeigt kluba darbību.

Ar šo gan vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību visiem tiem cilvēkiem kuŗi ar savu pašaizliedzīgu darbu ir sekmējuši šī kluba darbību līdz šim. Cerēsim, ka klubs tikpat sekmīgi spēs darboties arī nākotnē.

LaRA

šajā gadā ir noteikti jānotiek jauna LaRAs priekšnieka un valdes vēlēšanām. Pašlaik notiek vēlēšanu komisijas izraudzīšana. Aicinām visus biedrus padomāt un tuvākā laikā atsūtīt kandidātu vārdus Ivaram Lindbergam. Vēlēšanu materiālus sagatavos pašreizējā valde un izsūtīs biedriem.

Toronto Dziesmu Svētku laikā ir paredzēta neformāla LaRAs biedru sanāksme. Pagaidām tā ir paredzēta ceturtdien 4. jūlijā plkst. 12 dienā Inn on the Park telpās kur arī būs LaRAs istaba. Ceram, ka visi LaRAs biedri, kuŗi būs svētkos, varēs šajā sanāksmē piedalīties un kopīgi pārrunāt sasāpējušas problēmas un nākotnes ieceres.

Nākamā gadā, pirms Klīvlandes dziesmu svētkiem, būtu labi ja mēs varētu sarīkot Rakstnieku nedēļu. Šogad tas nebija iespējams, jo Toronto svētkos Preses kopa atzīmēs savu 50. gadu jubileju. Būtu labi ja Rakstnieku nedēļu varētu sarīkot kaut kur vidienē un saistīt kopā ar dziesmu svētkiem. Gaidīsim visu biedru ieteikumus un padomus.

Lūdzam arī paziņot savas adrešu maiņas, pievienojot arī savas elektroniskā pasta adreses, kam tādas ir. Tāpat arī lūdzam nokārtot LaRAs biedru maksas par 1996. gadu. Visu saraksti lūdzu adresēt Ivaram Lindbergam 179 McNear Dr. San Rafael CA 94901.

Šajā gadā valde saņēma nominācijas 8 jauniem biedriem, kuŗus visus valde apstiprināja, izsūtot nominētajiem informatīvas vēstules un biedru anketi izpildīšanai. Līdz šim apstiprinošas atbildes devuši 3 no nominētajiem un viens atteicies veselības apstākļu dēļ. Tā nu kā jaunus LaRAs biedrus varam apsveikt: Pauli Birznieku, Ojāru Krātiņu un Agāti Nesauli. Cerams, ka piekrītošas atbildes drīzumā saņemsim arī no pārējiem nominētajiem.

Sakarā ar jaunajiem Latvijas muitas nodokļiem, ir bijuši gadījumi kad grāmatu sūtījumi no šejienes ir bijuši aplikti ar tādiem nodokļiem, kuŗus saņēmējas bibliotēkas nav bijušas spējīgas segt un sūtījumi atsūtīti atpakaļ uz šejieni. Pēc pēdējām ziņām Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā par muitas nodokļiem, kuŗi paredz arī starp citu muitas nodokļa nepiemērošanu grāmatām un cita veida literatūrai, kas domāta izglītības un zinātnes iestādēm kā arī bibliotēkām. Cerēsim, ka šos grozījumus Saeima pieņems. Valde turpinās sekot šai lietai.

Mūžībā aizgājušie LaRAs biedri

  1. Dzjenieks VALDIS KRĀSLAVIETIS-GRANTS 29.9.1920 – 15.10.1994
  2. Dzejniece VALDA DREIMANE-MELNGAILE 21.5.1932 – 18.11.1994
  3. Rakstnieks HENRIJS MOORS 30.11.1906 – 4.12.1994
  4. Dzejniece ALMA BĒNE-SCHULTZ 9.4.1913 – 27.10.1995
  5. Dzejnieks OLAFS STUMBRS 16.2.1931 – 18.3.1996

Šo mūsu kolēģu aiziešana atstāj lielu robu svešatnes latviešu literātu saimē un viņu talanti pietrūks ir mums, viņu draugiem, kā arī tām jaunajām paaudzēm kuŗas daži no viņiem mēģināja ievirzīt latviskajā zinību gaisotnē. Lai viņiem viegli soļi aizsaules gaitās.

Tam, kas deg, ir jāizdeg, un tam, kas dzied, ir jānodzied, bet kādēļ gaismai bij jāsalūst tavās acīs…                      Astrīde Ivaska

Lielākas vai mazākas jubilejas un gadskārtas 1995/1996

VALERIJAI BĒRZIŅAI-BALTIŅAI   1996.g. 21.martā – 90
ERNAI ĶIKUREI 1996.g. 4.oktobrī – 90
ELZAI ĶEZBEREI 1996.g. 5.maijā – 85
MARGARITAI KOVAĻEVSKAI 1995.g. 7.decembrī – 85
NIKOLAJAM KALNIŅAM 1996.g. 18.maijā — 85
KLĀRAI ZĀLEI 1996.g. 8.decembrī – 85
JĀNIM VIESIENAM-GULBĪTIM 1996.g. 3.maijā – 80
BENJĀMIŅAM JĒGERAM 1995.g. 16.janvārī – 80
RICHARDAM KRAULIM 1996.g. 25.jūnijā — 80
ILMARAM BASTJĀNIM 1996.g. 21.janvārī – 75
MARGARITAI BIEZAITEI 1996.g. 30.jūlijā – 75
RŪDIM HOFMANIM 1996.g. 13.janvārī – 75
VALIJAI RUŅĢEI 1995.g. 12.martā – 75
INGRĪDAI VĪKSNAI 1995.g. 11.martā – 75
KĀRLIM ZVEJNIEKAM 1996.g. 23.janvārī – 75
GUNĀRAM BEKMANIM 1995.g. 16.decembrī – 70
NIKODĒMAM BOJĀRAM 1995.g. 1.jūnijā – 70
LIDIJAI DOMBROVSKAI-LARSENAI 1995.g. 1.augustā – 70
RITAI GĀLEI 1995.g. 30.septembrī – 70
GUNĀRAM GRIEZEM 1996.g. 3.martā – 70
ASTRĪDEI IVASKAI 1996.g. 2.augustā – 70
ANDREJAM KRŪMIŅAM 1995.g. 27.februārī – 70
JULIETAI RUMBERGAI 1996.g. 20.aprīlī – 70
AIVARAM RUŅĢIM 1995.g. 21.septembrī – 70
JURIM SILENIEKAM 1995.g. 29.maijā – 70
ILGVARAM SPILNERAM 1995.g. 12.aprīlī – 70
RAIMONDAM STAPRĀNAM 1996.g. 13.oktobrī – 70
AINAI ZEMDEGAI 1994.g. 2.augustā – 70
BAIBAI BIČOLEI 1996.g. 29.maijā – 65
JĀNIM GORSVĀNAM 1995.g. 6.maijā – 65
HELĒNAI HOFMANEI 1996.g. 17.jūnijā — 65
MĀRTIŅAM LASMANIM 1995.g. 4.decembrī – 65
MODRIM MEDNIM 1995.g. 3.augustā – 65
VALTERAM NOLLENDORFAM 1996.g. 22.martā – 65
ULDIM SILIŅAM 1996.g. 26.janvārī – 65
LAIMONIM STREIPAM 1996.g. 14.aprīlī – 65
OLAFAM STUMBRAM 1996.g. 26.februārī – 65
PULĪNAI ZALĀNEI 1996.g. 21.augustā – 65
MONIKAI ZARIŅAI 1996.g. 29.septembrī – 65
NORAI KŪLAI-PRIEDĪTEI 1995.g. 25.septembrī – 60
LALITAI MUIŽNIECEI 1995.g. 11.augustā – 60
ASTRĪDEI STAHNKEI 1995.g. 15.martā – 60
BIRUTAI SŪRMANEI 1995.g. 15.februārī – 60
JURIM MAZUTIM 1995.g. 14.februārī – 55
BITĪTEI VINKLEREI-BLUĶEI 1996.g. 12.jūnijā – 50
LAIMONIM JURIM G 1996.g. 6.jūnijā – 50

Sveicam visus mūsu jubilārus un vēlam vēl daudzus raženus un spara pilnus darba gadus. Skatoties uz šo sarakstu, liekas, ka šampanieša patēriņš šajā posmā ir bijis tiešām ievērojams un ja nu kāds nejauši ir palicis ārpus šī saraksta, tad, lūdzu, piedodiet.

—————————-

[form letter, with personal note at end]
LaRA
Latviešu Rakstnieku Apvienība
LaRAs LAPA 30 Kewadin Road Waban, MA 02168 USA

Ļoti god. Ernai Dzelmei-Ķikurei

LaRAs biedru maksa ir $15,- gadā ASV un Austrālijā, $17,- Kanādā, bet citur attiecīgā valūtā atbilstoši ASV $15,-. Tā ieskaita LaRAs LAPAS abonementu.
Jūsu pēdējais maksājums bija par 1995.g.
Biedru-veicinātāju LaRAs LAPAS abonēšanas maksa pr 46/47. numuru ir ASV $10,-.
laRAs LAPAS redakcija ar pateicību pieņem ziedojumus. Lūdzu pievienot tos abonēšanas maksai.

Naudas pārvedumi un čeki uz ‘Latvian Writers’ Assoc.’ vārda sūtāmi:
ASV: Ivaram Lindbergam San Rafael, CA 94901 USA
Kanādā: Marutai Voitkus-Lūkinai Ottawa, Ont. K1S 2G1 Canada
Lielbritānijā: Maritai Grunts London SE 164UW Gr. Britain
Austrālijā: Elmāram Zaļumam Thirroul, NSW 2515 Australia

_________________________________________________________________

Raksti 48. numuram sūtāmi līdz 1997. gada janvārim:
Maijai Meirānei-Šleserei Waban, MA 02168 USA

——————————————————

[special mail tag for bag of books ‘Mājas un ceļi’ published 1996 – the Jaunsudrabiņa prize publication]
M-BAG

From (de): LaRA’s Apgāde Herta Lorenci Lincoln, NE 68516 USA

To (pour): Erna Dzelme-Ķikure [Calgary address]

M-BAG
Direct sack to one addressee

—————————————————-

LaRAs APKĀRTRAKTS
1997.g. maijā

Sākot šo apkārtrakstu, it kā nejauši, manās rokās iekrita Valtera Nollendorfa 1993.gadā rakstnieku nedēļā nolasītais apcerējums kurā viņš, apcerot trimdu tādu kādu to pazinām un arī tās norietu Latvijas atdzimšanas paēnā, risin LaRAs jaunos uzdevumus. Skaidri toreiz izskanēja viņa tēzes:

  1. Trimdas Literatūras Vēsture
  2. Rakstniecības vēstures materiālu vākšana un uzglabāšana.
  3. Atskaite mītnes zemēs.
  4. Latviešu literatūra pasaulē; pasaules literatūra Latvijā.
  5. Žurnāli un grāmatu izdošana.

Šie uzdevumi arī šodien ir tikpat nozīmīgi kā viņi bija četrus gadus atpakaļ. Pie dažiem ir kas paveikts, bet liela daļa ir kļuvuši pat aktuālāki un gaida savu risinājumu. Tātad mūsu organizācijai vēl daudz kas būtu veicams, risināms un pārveidojams, jo problēmas saistītas ar svešatnes latviešu rakstniecību šodien ir lielas. Skatījos arī ‘Laika’ 10. maija numurā ar ALAs kongresa atreferējumu un tieši pirmajā lapaspusē mani sveica iepriecinošs virsraksts „Galvenais uzdevums – izglītības veicināšana un kultūras vērtību saglabāšana”, bet pārlasot 2.lpp. kongresā pieņemtās rezolūcijas nācās konstatēt, ka kultūras vērtību saglabāšana nebija pieminēta pat vienu reizi, nemaz jau nerunājot par problēmām kas saistītas ar pašreizējo svešatnes grāmatniecības un žurnālistikas situāciju. Ja jau mēs gribam vēl kādu laika sprīdi saglabāt savu specifisku latvisku kultūras vidi šeit svešumā tad taču pirmkārt tā ir saistīta ar valodu un šajā valodas saglabāšanas procesā liela loma ir mums – literātiem, bet mēs varam radoši eksistēt tikai uz tikpat valodnieciska dzīva lasītāju fona. Ka trimdas noriets ir bijis pat vairāk kā straujš noteikti pārsteidza ne tikai mani, bet arī daudzus no jums. ALAs apkārtraksts jau iznāk, ar veiklu apsviedienu, angļu mēlē, apgādi un izdevniecības izbeidz darbību, dzejas grāmatām vairs nav noiets un tās sūta grāmatu klubam atpakaļ, apliecinot ka dzīvas valodas izjūta atrofējas un mūsu organizācija caur visām šīm sāpēm izjūt arī savu novecošanos. Protams vēl ir daudzi kuriem latviešu literatūra ir svarīga un kuriem mēs esam vajadzīgi. Un mēs vēl esam dzīvi, esam radoši un arī apzināmies savas un savas tautas problēmas, kuras mums ir jāmēģina risināt, tāpat kā jau esam to darījuši visus šos garos trimdas gadus, gan atgādinot, gan stiprinot, gan daloties savās sāpēs un cerībās. Un tas kas ir paveikts ir jāsaglabā un jānodod tālāk nākamām paaudzēm, kā liecība par to ka mēs bijām. Šogad Klīvlandes 10. vispārējos dziesmu svētkos būsim kopā lielākā saimē kā kopš ilgākiem laikiem un tāpēc vairāki biedri ir nākuši ar ierosinājumu ceturtdien š.ģ. 24.jūnijā Sheraton Cleveland City Centre (galvenā dziesmu svētku viesnīca) Kaye Room telpās sekojošu programmu: no 10.00-12.00 slēgts LaRAs biedru saiets, kurā mums būtu jāpārrunā mūsu nākotnes darbības parametri, Grāmatu kluba nākotne, jāizvēlas jauni kandidāti valdei un priekšniekam (jo iepriekšējais aicinājums nedeva gaidītos rezultātus) un jāpārrunā citi sasāpējušies jautājumi.

No 14.00-17.00 tajās pašās telpās atklāta pārrunu pēcpusdiena par svešatnes latviešu grāmatniecības problēmām un nākotni, kā arī par personīgo archīvu saglabāšanu. Šajā sarīkojumā visi kam rūp šīs problēmas ir laipni aicināti un tas ir iecerēts ‘paneļdiskusiju’ veidā ar klausītāju aktīvu līdzdalību. Savu līdzdalību jau ir apsolījuši Maija Meirāne-Šlesere, Nora Kūla-Priedīte, Dr. Kārlis Zvejnieks un Agāte Nesaule.

Aicinu visus biedrus, kuriem tas būtu iespējams, piedalīties šajos saietos, jo pārrunājamās problēmas taču skar mūs visus. Starp abiem saietiem paredzētas kopīgas pusdienas, no kurām diemžēl nevarējām izbēgt, jo lai iegūtu telpas saietiem bija jāgarantē 30 dalībnieki pusdienās. Dalības maksa apmēram $20.

* Tie biedri kuri svētkos nevarēs ierasties tiek laipni lūgti iesūtīt savus ierosinājumus kā arī kandidātu ieteikumus jaunajai valdei un priekšniekam. Jūsu domas par LaRAs nākotnes darbību kā arī par Grāmatu kluba nākotni ir ļoti svarīgas.

* Tāpat lūdzu arī visus biedrus nokārtot biedru maksu par 1997. gadu. Daudzi nav maksājumus kārtojuši jau vairākus gadus. Ja LARA biedrs nekārto savas saistības ar LARA, valde var atzīt, ka viņš no LaRAs izstājies un viņu svītrot no biedru saraksta.

* Dziesmu svētku laikā arī būs ‘LaRAs istaba’ kur varēsim pēc sarīkojumiem pasēdēt, papļāpāt, pat ja vajadzēs pastrīdēties un atjaunot vecas draudzības. Iespējas tikties kopīgā saimē jau mums ir tik retas. Norāde par ustabas atrašanos būs atrodama uz galvenā informācijas dēļa, bet tā noteikti būs galvenā svētku viesnīcā.

* Šī gada sākumā viesojoties Rīgā man bija garāka saruna ar kinorežisori Marutu Jurjāni kura ir iecerējusi uzņemt latviešu rakstnieku un dzejnieku portretu video enciklopēdiju. Projekts ir ļoti apsveicams un ietver arī svešatnes rakstniekus. Sākuma posmā galvenais uzsvars tiek likts uz gados vecākiem kolēģiem. Projekts ir profesionāli izstrādāts un ir iecerēts kā videofilmu sērija, kas organizēta pēc noteiktas shēmas ar nolūku, lai to var radoši iesaistīt mācību procesā skolās, augstskolās un semināros. Protams ka pašlaik galvenā problēma projekta īstenošanā ir līdzekļi. Kā šeit, tā tur Latvija kultūras aktivitātēm līdzekļi ir ierobežoti vai pat neesoši. Maruta projekta svešatnes daļu ir iesniegusi Latviešu Fondam, lūdzot finansiālu atbalstu. Būtu tiešām vēlams, ka tie LaRAs biedri kuri sastāv Latviešu Fondā šo projektu atbalstītu.

* Rīgas apmeklējuma laikā arī tikos ar Rakstnieku savienības priekšsēdi Viktoru Avotiņu un pārrunājām ar literātiem saistītas problēmas kuras šobrīd ir atšķirīgas mums un viņiem. Rakstnieku savienība pagaidām paliek savā vecajā namā, gan tikai mazākās telpās un otrajā stāvā. Rakstnieku savienība arī ir atguvusi kontroli par Jūrmalas jaunrades namu un pašlaik izstrādā iespējas kā šo namu lietišķāk izmantot. Tikos arī ar saviem labiem draugiem-dzejniekiem un guvu samērā labu ieskatu kā viņi mēģina turpināt savu radošo darbu jaunajos apstākļos. Katrā ziņā lai neviens nešaubās ka Rīga ir un paliek un paliks latviešu radošās kultūras centrs. Brīžiem šķiet, ka tur pašlaik ir sākušies viņu Elles ķēķa laiki. Palika arī iespaids, ka starp literātiem arvien lielāku nozīmi iegūst piederība PEN klubam.

Sveiksim tagad tos kolēģus kuriem šogad ir pienākušas lielākas un mazākas jubilejas un gadskārtas:

VALDAI MORAI   1997.g. 24.martā – 95
LŪCIJAI BĒRZIŅAI 1997.g. 8.maijā – 90
IRMAI GREBZDEI 1997.g. 25.maijā – 85
VELTAI TOMAI 1997.g. 31.janvārī – 85
MIRDZAI ČUIBEI 1997.g. 15.septembrī – 80
MARIANNAI IEVIŅAI 1997.g. 3.aprīlī – 75
LAIMAI KALNIŅAI 1997.g. 5.aprīlī – 75
RITAI LIEPAI 1997.g. 14.novembrī – 75
DZINTARAM SODUMAM 1997.g. 13.maijā – 75
IRĒNAI AVENAI 1997.g. 15.maijā – 70
INDRAI GUBIŅAI 1997.g. 8.augustā – 70
ARTŪRAM RUBENIM 1997.g. 5.jūnijā – 70
SKAIDRĪTEI RUBENEI 1997.g. 12.janvārī – 70
IVARAM LINDBERGAM 1997.g. 8.septembrī – 65
KĀRLIM ĀBELEI 1997.g. 18. Februārī – 60

Ieskaties manās acīs, rīts, skar manu acu dzīli. Liekas, ka visus vienādi, vienādi nīsti vai mīli. Ieskaties manās acīs, rīts. Saki man labrītu. Manā ceļā nokritušās debesis staigā, sargā, lai mani tās nesamītu. Andrejs EglītisKarogs’ 1997/1

Palieku cerībā, ka dziesmu svētkos tiksimies tiešām kuplā skaitā un kopīgā domu izmaiņā varēsim rast risinājumu mūsu problēmām. Uz redzēšanos svētkos!

Šo apkārtrakstu sakārtojis Ivars Lindbergs un viņam arī adresējama visa sarakste un biedru naudas maksājumi:
[San Rafael address]
e-pasts ****.com

———————————————-

LaRAs LAPA                                                                                                                [no date]

Latviešu rakstnieku apvienības izdevums

Ļoti cienījamai Ernai Dzelmei-Ķikurei

Šī vēstule ir patiesībā žurnālā neievietotā redaktores sleja.

Pēdējā laikā man ir daudz bijis jādomā par to, ka mēs stāvam slīdošās smiltīs. Vēl dzied putni, un kopā sanākuši, arī mēs vēl vīterojam. Bet tas notiek tik reti.

Tāda kopā sanākšana uzlādē, atņem rūgtumu. Kad esam vieni, apziņa par mūsu marasmu klaudzina pie sienam, atņem spēku un tad mēs kļūstam skumji.

Kas tiks ar mūsu rakstiem? Nāks laiks, kad tos būs, gribot negribot, jāpārsijā pēc mūsu aiziešanas. Un par spīti visām tām smiltīm, vēl vēl mēs dziedam, vēl no diasporas latviešu rakstnieka sagaida, lai tas būtu gan logs, gan spogulis. Mēs nevēlamies rakstīt tikai katrs savai atvilktnei, vai mazbērnam (svešā valodā), bet gan abām Latvijām. Tai īstajai un vienīgai, un otrai – kuŗā mēs bijām izkaisīti, bet nekad neesam bijuši brīvprātīgi emigranti.

Mēs rakstām, lai vārdi atgrieztos, pārnāktu mājās.
Maija Meirāne

_________________________

‘LaRAs LAPAS’ 48/49 atsevišķa numura cena ir $10.- ASV un $13.- Kanādā un Austrālijā. LaRAs biedriem un biedriem-veicinātājiem $15.- ASV un $17.- Kan. un Austr., pārējās zemēs atbilstošā valūtā. Žurnālu izsūta visiem abonentiem, kas samaksājuši biedru maksu. Krājumā ir arī LL 44/45; LL 46/47 par $10.- ASV un $13.- Kanādā.
Jūsu pēdējais maksājums bija par [this statement crossed out] – gratis –

——————————————-

LATVIEŠU RAKSTNIEKU APVIENĪBA
(LaRA) 1460 West Clifton Blvd. Lakewood, OH, 44107-3309, USA

LaRA-s valde:

Arturs Rubenis, priekšnieks, Lakewood, OH
Juris Silenieks, priekšnieka vietnieks, Pittsburgh, PA
Gunars Bekmans, sekretārs, Sebastopol, CA
Jānis Vanags, kasieris, North Pinellas Park, FL
Elmars Zaļums, Austrālijas pārst., Thirroul, NSW
Lolita Roze-Gulbe, Kanādas pārstāve, Toronto Ont
Maija Meirāne Šlesere, LaRAs LAPAs redaktore, Waban, MA
Dr. Valters Nollendorfs uzņēmies Latvijas pārstāvja pienākumus. Latvia Sebastopolē, Kalif.

4.  janvārī, 1999

Laimīgu Jauno Gadu!

laRAs saieta laikā Floridā, valde sanāca sēdē un nolēma sekojošo:

Vecbiedri ir tie, kas ir sasnieguši 80 vai vairāk gadus un līdz ar to tiek atbrīvoti no biedru naudas maksāšanas. Parēķinot uz priekšu atklājās, ka nepaies pārāk daudz gadi, kad visi būsim vecbiedros un vienīgā maksātāja būs Inese Račevska. Tas gluži taisnīgi neizlikās un mēs nospriedām turpmāk vairs nešķirot biedrus no vecbiedriem. Tā vietā, vienalga kādā vecumā esat, ja jums biedru naudas maksāšana sagādā finansiālas grūtības, lūdzu atsūtiet mazu zīmīti vai pastkarti valdes kasierim, lai viņš var izdarīt attiecīgu atzīmi savā kases grāmatā un no jums biedru naudu netiks prasīta.

LaRAs Lapu gribam redzēt iznākam biežāk un ar regulārām atstarpēm. Kā to panākt? Redaktrise jau tagad ir tā pārslogota, ka viena pati viņa šo darbu vienkāŗši nespēj veikt. Pārrunājām apvienot to ar Apskatu (LaRAs Lapiņām). Tāds izdevums kalpotu kā mūsu savstarpējs sazināšanās līdzeklis, tā arī žurnāls kur mēs pirmspublicētos, pačalotu par literārām lietām, varbūt apmainītos uzskatiem ar rakstniekiem Latvijā utml. Bet pirms mēs ko darām, gribam uzklausīt arī jūsu domas. Kādu jūs saskatāt LaRAs Lapu, ko jūs no tās sagaidiet, kādu gribiet? Ļoti gaidīsim jūsu ieteikumus (kopā ar čeku) lai varam sākt rīkoties. Laika nav daudz, tie nebiedri-neabonētāji, kas mums vēl ir palikuši, nesaņemdami neko taustāmu pretim, var drīz vien atstāt mūs pavisam.

Biedru nauda paliek līdzšinējā (US $15.00). To variet sūtīt valdes kasierim jeb valsts pārstāvim kopā ar Jūsu idejām LaRAs Lapai, bet lūdzu lūdzu ievērojiet: lai ietaupītu pasta izdevumus, atgādinājums maksāt biedra naudu par 1999. gadu vairs netiks atkārtots. Čeki rakstāmi uz Latvian Writers Association vārda.

Gunars Bekmanis
Valdes sekretārs

Starp citu. Pēc mums pieejamām ziņām, Jūs neesat samaksājusi vēl par 1996-97-98 gadiem. Vai nu tas saskan ar Jūsu rēķiniem vai ne, mēģiniet to, sazinoties ar kasieri, drīzumā nokārtot, lai varam visi ieiet 21. gadsimtā ar tīru sirdsapziņu.

————————–

LaRAs LAPA
Waban, MA 02168 USA
1999g. 5. februārī

Godājamie LaRAs biedri! Mīļā Ķikures kundze!

Šogad iznāks pēdējais LaRAs LAPAS (#50) izdevums.

Tāpēc žurnāla redakcija vēlas, lai ikviens no Jums atraksta un pastāsta, kas ir Jūsu visjaunākie rakstu darbi, projekti un ieceres.

Atbildes lūdzu rakstīt kodolīgas, ne gaŗākas par 100-150 vārdiem. Vēlams arī Jūsu fotouzņēmums. Ja vēlaties, to saņemsit atpakaļ.

Visu rakstu iesūtīšanas termiņš ir šī gada 30. marts.

Ar labām dienām, visu mīļu Jums vēlot,
Maija Meirāne Šlesere
LaRAs LAPAs redaktore

P.S. Jūs jau varat savai Inesei nodiktēt, lai viņa pieraksta. Gaidīsim!

***************************************************************************

LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBA

LATVIAN PRESS SOCIETY IN AUSTRALIA

LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBA – EDUARDS SILKALNS
[LPB logo, letterhead]
Eaglemont, Vic. 3084
1986.g. 10. Septembrī

Ernai Ķikurei,
Paddington, N.S.W. 2021

Godājamā Erna Ķikure!

Latviešu preses biedrības vārdā apsveicu Jūs ar astotā gadu desmita sasniegšanu 4.oktobrī.

Lai gars moži turpina klejot pa liriskas ieceres krāšņajām tekām un iepriecina mūs ar jaunu grāmatu lappusēm!

Patiesā cieņā
Jūsu
Eduards Silkalns
LPB Austrālijas kopas valdes priekšsēdis

————————

[postcard from Victorian Arts Centre, Melbourne, Victoria

  1. Inside the Melbourne Concert Hall.
  2. Sculpture on the lawn.
  3. The Spire.
  4. The Spire from Kings Domain.
  5. Opening Night.]

1987. gada 14. maijā

Ļoti cienījamā Dzelmes kundze!

Paldies Jums par 10. marta kartiņu ar paskaidrojumu, ka spēka devējs Jāņa Daliņa slavas gados skaitījies cukurs. Starplaikā Jūs būsit pamanījusi, ka to pašu AL lasītāja vēstulē pateica Arnis Skujiņš. – Paldies par Jūsu liriski ievirzītajām miniatūrām laiku pa laikam AL-ī! Lai Jums skaista ziemeļzemes vasara!

Sirsnībā
Jūsu E. Silkalns

**********************************************************

[card]    

Ļoti cienījamā Ķikures kundze!

Lai man trūka, kā man trūka, Garu mūžu dzīvojot: Spēka, varas, tās pietrūka, Padomiņa atsalika.                      T. dz.

Sveicieni 85. Šūpuļsvētkos! [4. okt. 1991]

Latviešu Preses Biedrības Sidnejas locekļu sanāksmes dalībnieki: [signatures]:

Aleksandrs Zariņš
Juris Ruņģis
Inta Rogers
Lauma Ruņģis
Imants Ruņģis
Lauma Krādziņa
Juris Krādziņš
Ina Rone
Linda Evans
Ausma Medne
Vita Ruņģe
M. Gauja

[another card? – no date]:

Ērika
Māra Kalmane
E. Lēmane
Irīna Ozoliņa
Imants Ronis
Elga Leja (Rodze Ķīsele)
Ella Kreišmane
A. Zariņš
J. Krādziņš
L. Krādziņa
Mintauts Eglītis
Elga Eglīte
Olita Zariņa
Ina Rone
A. Skujiņš
Velta Skujiņa
Lūcija Bērziņa
Arvīds Bērziņš
Kārlis Ābele
Elvīra Klauverte
Ausma Medne
Daina Šķēle
Aina Vāvere
Māra Kalniete

***********************************************************

LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBA
LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBAS AUSTRĀLIJAS KOPAS
LPB Austrālijas kopas biedru saraksts 1984. g. martā

1 Ābele, Elza           Rosslyn Park, S.A. 
2 Ābele, Kārlis Mont Albert, Vic.
3 Andave-Ancāns, Anna Campbelltown, S.A.
4 Ātrens, Jānis Unley, S.A.
5 Bagun-Bērziņš, Arnolds Evatt, A.C.T.
6 Balode, Ārija Prahran, Vic.
7 Bārda, Zigurds St. Kilda, Vic.
8 Bērziņa-Felsberga, Lūcija Greenwich, N.S.W.
9 Bērzīņš, Arvīds Greenwich, N.S.W.
10 Bērzzariņš, Gunārs St. Kilda, Vic.
11 Biela, Arvīds Lindum, Qld.
12 Birkāns, Visvaldis Balwyn Nth., Vic.
13 Brēdrichs, Inārs Footscray, Vic.
14 Daņķēns, Jānis Bulleen, Vic.
15 Dēliņš, Emīls Kew, Vic.
16 Dēliņš Jānis Eaglemont, Vic.
17 Dronis, Kornēlijs Parkside, S.A.
18 Drone, Vera Parkside, S.A.
19 Dulmanis, Voldemārs Mentone, Vic.
20 Eglītis, Mintauts Lakemba, N.S.W.
21 Feja, Rasa West Croydon, S.A.
22 Gārša, Aleksandrs, sen. East Brighton, Vic.
23 Gārša, Aleksandrs, jun. North Balwyn, Vic.
24 Gailīte-Jankava, Lija Milsons Point, N.S.W.
25 Gauja, Mārtiņš Brighton Le Sands, N.S.W.
26 Gūtmanis, Nikolajs Woodlands, W.A.
27 Jurka, Ernests Red Hill, Qld.
28 Kalmane-Mūrniece, Māra Campbell, A.C.T.
29 Kalniete-Zaļkalna, Māra Bayswater, Vic.
30 Kalniņa, Lūcija Elwood, Vic.
31 Kariks, Andris Balmain, N.S.W.
32 Ķikure, Erna Paddington, N.S.W.
33 Krādziņš, Juris Yagoona, N.S.W. 2
34 Kraulis, Richards East Hawthorne, Vic.
35 Kreišmane, Ella Blackburn Nth., Vic.
36 Kristovska, Vita Surry Hills, N.S.W.
37 Kriškāns, Arvīds North Perth, W.A.
38 Kučere, Anda Kew, Vic.
39 Kukura, Lonija Norwood, S.A.
40 Leja-Rodze-Ķīsele, Elga Homebush West, N.S.W.
41 Lēmane, Erna Greensborough, Vic.
42 Liepiņa-Krastiņa, Valda Neutral Bay, N.S.W.
43 Liepiņš, Jānis Templestove, Vic.
44 Luce, Ņina Homebush, N.S.W.
45 Ļauļa, Laila Beatrise Eltham, Vic.
46 Matisone, Īrija Northfield, S.A.
47 Medne, Ausma Killcare, N.S.W.
48 Melliņš, Arvīds Mount Waverley, Vic.
49 Mežaks, Valdemārs Bellevue Hts., S.A.

50 Muižniece, Mirdza Oyster Bay, N.S.W.
51 Muižnieks, Jānis Oyster Bay, N.S.W.
52 Nāgels, Gunārs Cheltenham, Vic.
53 Nīcis, Kārlis Pennant Hills, N.S.W.
54 Ozoliņa, Irina Magill, S.A.
55 Ozoliņš, Uldis North Fitzroy, Vic.
56 Pļavkalns, Gundars Kensington Park, S.A.
57 Ploriņa, Astrīda Concord West, N.S.W.
58 Reinfelde, Irma Warradale, S.A.
59 Ronis, Imants Greenwich, N.S.W.
60 Rozītis, Agnis Taperoo, S.A.
61 Rozītis, Oļģerts Hawthorn, Vic.
62 Rumba-Damberga, Velta Morphettville, S.A.
63 Ruņģis, Juris Roseville, N.S.W.
64 Ruņģe, Lauma Turramurra, N.S.W.
65 Saulīte-Šmita, Velta Morvell, Vic.
66 Silkalns, Eduards Eaglemont, Vic.
67 Silkalns, Nilss Eaglemont, Vic.
68 Silkalna, Selga-Karmena Kurzemniece Eaglemont, Vic.
69 Skalders, Aleksandrs Red Hill, Qld.
70 Svilāns, Jānis Revesby, N.S.W.
71 Šķēle, Daina Marmion, W.A.
72 Šmugajs, Eduards Lugarno, N.S.W.
73 Tamuža, Austra Newport, Vic.
74 Valtere, Hermīne Magill, S.A.
75 Vāvere, Aina Belair, S.A.
76 Verbickis, Arnis Wheelers Hill, Vic.
77 Vilkina, Astra Homebush West, N.S.W.
78 Zariņš, Aleksandrs Engadine, N.S.W.

BIEDRU SARAKSTS 1995. UN 1996. GADOS
1995

  1. Ābele, Elza,      Rosslyn Park, S.A.
  2. Ābele, Kārlis      Mont Albert, Vic.
  3. Ātrens, Jānis      Unley, Vic.
  4. Balode, Ārija      Prahran, Vic.
  5. Bērzzariņš, Gunārs      Eden Hills, S.A.
  6. Biela, Arvīdz      Lindum, Qld.
  7. Dankēns, Jānis      Bullens, Vic.
  8. Dēliņš, Emils      Kew, Vic.
  9. Dēliņš, Jānis      Eaglemont, Vic.
  10. Dišlers, Jānis      Brooklyn Park, S.A.
  11. Dombrovska-Larsena, Lidija      Rossmoyne, W.A.
  12. Dronis, Kornēlijs      Parkside, S.A.
  13. Drone, Vera      Parkside, S.A.
  14. Feja, Rasa      Croydon, S.A.
  15. Gārša, Aleksandrs-J      Balwyn, Vic.
  16. Gauja, Mārtiņš      Brighton Le Sands, N.S.W.
  17. Gutmanis, Nikolajs      Woodlands, Vic.
  18. Kalmane-Mūrniece, Māra      Campbell, A.C.T.
  19. Ķikure, Erna      Calgary, AB. Canada
  20. Kliešmete, Anna      Blacktown, N.S.W.
  21. Koškins, Vidvuds      West Pymble, N.S.W.
  22. Kraulis, Richards      Doncaster, Vic.
  23. Krādziņš, Juris      Yagoona, N.S.W.
  24. Kreišmane, Ella      Box Hill North, Vic.
  25. Kristovska, Vita      Surry Hills, N.S.W.
  26. Lēmane, Erna      Greensborough, Vic.
  27. Liepiņa, Valda      Box Hill, Vic.
  28. Matisone, Īrija      Renwon Park, S.A.
  29. Medne, Ausma      Killcare, N.S.W.
  30. Mežaks, Valdemārs      Bellevue Heights, S.A.
  31. Irīna, Ozoliņa      Magill, S.A.
  32. Ozoliņš, Uldis      Fitzroy, Vic.
  33. Plancis, Olģerts      Edwardstown, S.A.
  34. Pļavkalns, Gundars      Kensington Park, S.A.
  35. Ploriņa, Astrīda      Concord West, N.S.W. 1995. / Bankstown, N.S.W. 1996.
  36. Rimšāne, Elfrīda      Northcote, Vic.
  37. Rodze-Ķīsele, Elga / Elga Leja      Homebush West, N.S.W.
  38. Rodžera, Inta      Hornsby, N.S.W.
  39. Ronis, Imants      Greenwich, N.S.W.
  40. Rumba-Damberga, Velta      Morphetville, S.A.
  41. Ruņģe, Lauma      Niagara Park, N.S.W.
  42. Ruņģis, Juris      Roseville, N.S.W.
  43. Saulīte-Šmita, Velta      Morwell, Vic.
  44. Silkalns, Eduards      Eaglemont, Vic.
  45. Silkalns, Nilss      Innsbruck, Austria
  46. Silkalna, Selga / Karmena Kurzemniece      Eaglemont, Vic.
  47. Skujiņa, Velta      Kotara, N.S.W.
  48. Skujiņš, Arnis      Kotara, N.S.W.
  49. Svilāns, Jānis      Revesby, N.S.W.
  50. Tūters, Jānis       Athol, S.A.
  51. Valtere, Hermīne      Magill, S.A.
  52. Vāvere, Aina      Belair, S.A.
  53. Verbickis, Arnis      Andrews, Vic.
  54. Vilkina, Astra      Quackers Hill, N.S.W. 1995. / Baulkham Hills, N.S.W. 1996.
  55. Zaļums, Elmārs      Thirroul, N.S.W.
  56. Zembergs, Viesturs      Klemzig, S.A.

———————–

[LPB letterhead on back of 1996 list]

Irina Ozoliņš
Magill, S.A. 5072. Australia

LPB AUSTRĀLIJAS KOPAS APKĀRTRAKSTS.

LPB Austrālijas kopa Adelaidē, 45. Kultūras dienu programmas ietvaros, rīko Rakstnieku pēcpusdienu 1996. gada 28. decembrī plkst 13os Adelaides latviešu biedrības namā, (blakus Tālavai). Biedrus, kas vēlētos piedalīties un lasīt savus jaundarbus, lūdz pieteikties līdz 12. decembrim nosūtot pieteikuma lapu I. Ozoliņai (adrese augšā).

Dzejoļu lasījumam paredzētas 10 minūtes, prozai 20 min.

Pēc Rakstnieku pēcpusdienas un īsa pārtraukuma, paredzēta LPB biedru gada pilnsapulce plkst. 15.30 turpat, ieteicot šādu darba kārtu:

  1. Sapulces vadības izraudzīšana
  2. Darba kārtas pieņemšana
  3. Iepriekšējās pilnsapulces protokols
  4. Priekšsēdes ziņojums
  5. Vicepriekšsēžu ziņojumi
  6. Kasiera ziņojums
  7. Revīzijas komisijas ziņojums
  8. Dažādi jautājumi

LPB Austrālijas kopas valde

———————–

 PIETEIKUMA LAPA
LPB AUSTRĀLIJAS KOPAS VALDEI

Es, _________________(vārds) _________________(uzvārds) varēšu/nevarēšu piedalīties Rakstnieku pēcpusdienā, š.ģ. 28. dec. plkst 13os Adelaidē, ALB namā.
Ja atbilde pozitīva, lūdzu atzīmējiet, vai lasīsit kādu no saviem jaundarbiem. Jā/nē, proza/dzeja.
__________(datums)                                    __________________(paraksts)

*************************************************************

RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBA

[card]
Rīgā 21 XI 1990g

Ļ. cien. Ķikures k-dze!

Sirsnīgi pateicamies par atsūtītām grāmatām.

Ceram uz tālāku sadarbību!
Ar cieņu.

Aizvadot šīs vecā gada dienas Kas mūža gājumā jau gadu skaita klāt, Daudz laimes novēlēt Jums gribas, Lai skaists tas gads, kas atkal nāk.

Priecīgus Ziemsvētkus
un Laimīgu Jauno gadu!
Rīgas Latviešu biedrība

——————————————————————————

HUGO MIĶELSONS – LPB

Hugo Miķelsons
Don Mills, Ontario, Canada
1994. gada decembrī

Jaunā gada sveicieni no LPB Kanādas kopas biedriņa!

Ar labākiem vēlējumiem vēlos īsumā ziņot par patreizējo stāvokli Preses kopas biedrziņa ‘papīros’.

Kopā skaits 39 biedri, daļa no viņiem biedru maksu, kura ir $10.- gadā, nokārtojuši līdz 1991. gadam. Literātu darbs un vēlēšanās piederēt savai vienībai nav un nedrīkst mazināties vai pat apstāties.

Līdz nākošai tikšanās reizei (15. janvārim?) tiks izgatavotas LPB Kanādas kopa Biedru kartes divās valodās un izsniegtas kopas biedriem kuri nokārtojuši nodevas mazākais līdz 1994. gadam. Šīs kartes biedriem dos iespēju ieskatīties arī citu tautību preses darbā.

Pie šī, laipnā atgādinājuma un lūguma reizē, vēlos piebilst ka Jaunajā, 1995. gadā ieejot, LPB Kanādas kopas uzdevumā, būtu pateicīgs ja ar biedru atsaucību, saņemot iestāvējušās nodevas, varētu nodrošināt mūsu organizācijas finansiālo pamatu turpmākam darbam. Pie kam, mums kā vienībai ir nepieciešams sastāvēt LNAK, kuras Padomes sesija notiks 6. un 7. maijā, piederošo organizāciju saimē (pārstāv rakstniece Ingrīda Vīksna).

Preses kopas goda nodeva ir      $10.-
LNAK (Preses kopas biedra) nodeva     $ 5.-
Savu piederību LPB Kanādas kopai apliecinot, minētās nodevas lūdzu sūtīt kopas biedrzinim uz augšminēto adresi.

 Biedrzinis H. Miķelsons.

********************************************************

‘TILTS’

Ģirts Zeidenbergs
Katonah, N.Y. 10536

———————————-

Latvian Cultural Association TILTS Inc.
Latviešu Kultūras Biedrība TILTS

Chairperson: Ģirts Zeidenbergs, Katonah NY; Senior Vice Chairpersons: Janis Aperans, Carmel NY, Andris Padegs, Poughkeepsie NY; Vice Chairpersons: Gundars Aperans, Counsel, Bedford NY; Elize Linauts Korn, Computer Project, Stormville NY; Ilze Petersons, Public Affairs, White Plains NY; Laila Robins, Music, New York NY; Velta Zebergs Ulms, Theater, Amherst NY; Secretary: Grietina Birgmanis, Lichtfield CT; Ilze Buls, Stamford CT; Director: Astra Zemzars, Public Affairs, Rocky River OH.

1997. gada janvārī

Sveicināti biedrības biedri un labvēļi!

Vēlam jums veselību un sekmes 1997. gadā! Jauno gadu sākot, gribam jums īsi pastāstīt par galvenajiem notikumiem mūsu 1996. gada darbībā un par 1997. gada plāniem. Mūsu darbība kļūst arvien plašāka latviešu kultūras popularizēšanā, ieskaitot internacionālo sabiedrību, un izglītības sekmēšanu Latvijā.

1997. gads TILTAM būs darbīgs, atbildīgs un, ar jūsu atbalstu, arī ražīgs.

Velta Zēberga Ulms noorganizēja Valmieras teātra viesturneju pagājušā gadā un paredz kārtot Liepājas teātra turneju šogad. Mēģināsim arī organizēt vismaz vienu izcilu koncertu.

Izglītības laukā, ar Latviešu Fonda piešķirtiem $10,000, Astra Zemzare ir nobeigusi Rīgas Doma Kora Skolas ļoti nozīmīgo bibliotēkas paplašināšanu. Skolnieki, skolotāji un arī citi ārpus skolas cītīgi jau izmanto vērtīgās grāmatas, notis un kompakto disku muzikālo vielu.

Laila Robiņa izkārtoja izcilās Sonoras Vaicas (Kalniņas) ASV turneju, ieskaitot arī piedalīšanos 18. novembra atceres sarīkojuma ietvaros. Māra Murphy vasaras sākumā sarunāja Lienes Circenes klavierkoncertu Linkolnā. Abām māksliniecēm bija iespēja koncertēt arī slavenajā Temple Square sērijā, Salt Lake City, ar ko rīkotāji bija ļoti apmierināti.

Jānis Aperāns savukārt izkārtoja Vairas Paegles, PBLA priekšnieces, ļoti nozīmīgo un aizkustinošo priekšlasījumu par Sibīrijas latviešu apciemojumu. Sarīkojumu papildināja Rita Gāle ar dzeju.

Elīzes Linautas Korn, Charles Ivara Kalmes un citu valdes locekļu darbības rezultātā, ar PBLA piešķīrumu, datoru ziedojumiem un vairāku novadnieku labvēlību, ir sasniegts $150,000 vērtības līmenis kopprojektam ar Izglītības un Zinātnes Ministriju (IZM) ‘Datoru technikas ievešana Latvijas skolās’. Apmēram 300 datori ir izvietoti ap 50 skolās, vairums ārpus Rīgas. Bāzējoties uz šī ‘iesākuma’ projekta rezultātiem, esam ieteikuši Izglītības un Zinātnes Ministrijai apsvērt kopēji ar mums sagatavot lūgumus, lai tos iesniegtu lielām datoru ražotāju firmām un arī grieztos pie bagātiem mecenātu fondiem, kur sacensība pēc līdzekļiem ir ļoti intensīva un kuri ļoti sīki pārbauda projekta vajadzību nopietnību, iepriekšējos panākumus un plāna izpildīšanas iespējas. Kopprojekta turpinājums ar IZM vairotu atbalsta iegūšanu cerības.

Agrākos gados Draudzīgais aicinājums saistījās ar grāmatu ziedošanu savām novada skolām. Datoru projekta turpinājumam, jau iesāktā darbības veidā, mēs aicinām tautiešus ziedot līdzekļus datoru iegādei sava novada skolām (viena 386 datora cena ir $450; veselas skolas laboratorijas ierīkošana ar sešiem 386 un vienu 486 datoru ar CD ROM, visus savienojot tīklā, izmaksā $4,000). Lūdzu pieteicat savus ziedojumus Elīzei Linautai Korn vai Ģirtam Zeidenbergam.

Uz Latvijas Kultūras Ministrijas ieteikumu, Pēteris Dajevskis uzsāka pētīt Latvijas Vēstures muzeja darbības datorizēšanas iespējamību. Ar muzeja vadību tikās Charles Ivars Kalme un Ģirts Zeidenbergs.

Mūsu darbība ir pozitīvi novērtēta. ALA ir piešķīrusi atzinības rakstu Veltai Zēbergai Ulms par sekmīgu teātra turneju rīkošanu, Ilzei Pētersonei par divu izcilu Rīgas Doma Zēnu kora turneju organizēšanu, Jānim Aperānam par izcilu sabiedrisko darbu latviešu tautas un Latvijas labā, un Triju Zvaigžņu dome ir apbalvojusi Ģirtu Zeidenbergu ar Triju Zvaigžņu Ordeni. Protams, daudzi valdes locekļi un arī citi biedrības dalībnieki ir palīdzējuši darbā, kas ir novedis pie augšminēto valdes locekļu lauriem.

Lai iecerēto, kā arī neparedzēto, varētu paveikt, laipni lūdzam jūsu dalību ar padomu, darbu un finansiālu atbalstu. Biedru karte ir izpērkama ar ziedojumu, sākot ar $15.00. Čekus lūdzam rakstiet uz Latvian Cultural Association TILTS, Inc. un nosūtiet biedrzinim: Helmars Ritters, 6 East Dorsey Lane, Poughkeepsie, NY 12601. Ziedojumi ir atvelkami no ienākumiem, nodokļus aprēķinot. Lielo projektu finansēšanai mēs vienmēr meklējam pabalstu no fondiem, organizācijām un mecenātiem, bet šie avoti dod tikai daļu no līdzekļiem.

Pateicībā, Latviešu kultūras biedrības TILTS valde:

Biruta Abula, Gundars Aperāns, Jānis Ciguzis, Pēteris Dajevskis, Ints Dzelzgalvis, Rolfs Ekmanis, Linda Fowle, Edīte Irba, Astrīda Jansone, Ēriks Jansons, Sandra Zeidenberga Jansone, Charles Ivars Kalme, Edgars Kalns, Lauma Upelniece Katis, Austris Klētnieks, Zaiga Klīmane, Elīze Linauta Korn, Ieva Martin, Haralds Mazzariņš, Maija Mednis, Jānis Melgalvis, Māra Murphy, Gunārs Ozols, Andris Padegs, Ilze Pētersone, Zaiga Alksne Phillips, Maija Priede, Ina Priedīte, Uldis Raiskums, Zigurds Rūsis, Gunta Semba, Raimonds Slaidiņš, Jr., Viktors Strautmanis, Ingūna Sudraba, Arnis Tūbelis, Velta Zēberga Ulms, Zenta Vanaga, Alda Whitt, Katrīne Čakste Wilson, Pēteris Zārds, Ģirts Zeidenbergs, Māra Zemdega, Astra Zemzare, Ivars Zušēvics.

———————–

KAS IR LATVIEŠU KULTŪRAS BIEDRĪBA ‘TILTS’?

TILTS ir inkorporēta bezpeļņas organizācija ar nolūku atbalstīt latviešu kultūru un izglītību. TILTS sastāv ALA’ā, Latviešu Fondā, Ņujorkas organizāciju padomē, kā arī Latvijas kultūras fondā kā kopa. Sazināmies ar Latvijas valdības orgāniem – Kultūras ministriju; Izglītības ministriju; Raimondu Paulu, prezidenta padomnieku kultūras un mākslas jautājumos; un Ministru prezidenta padomniekiem kultūras, mākslas un izglītības jautājumos.

KĀ ‘TILTS’ SEKMĒ LATVIEŠU KULTŪRU UN IZGLĪTĪBU?

Gadu gājumos esam izkārtojuši sekojošas turnejas un citus sarīkojumus (dažus kopā ar Pokipsijas draudzi un divus kopā ar Raistera fondu):

Priekšlasījumi un runas

Ivars Bērziņš, Biruta Abula, Sandra Bašēna, Egils Bogdanovičs, Gunārs Bračs, Alfrēds Braunfelds, Iguna G., Uldis Grava, Dr. Sigurds Grava, Imants Freimanis, Ārija Kace, Jūlijs Kadelis, Nikoljas Kalniņš, Juris Kļaviņš, Nora Kūla, Dr. Edīte Lazovska, Dr. Ilmārs Lazovskis, Sarma Muižniece, Dr. Valdis Muižnieks, Māris Ozols, Vaira Paegle, Dr. Oļģerts Pavlovskis, Jānis Platais, Ints Rupners, Emīls Sveilis, Jānis Straubergs, Dr. Zigurds Sūrītis, Dr. Lolita Vellmere, Uģis Ziemelis.

Pretestības kustības stāstījumi

Daniels Brūveris, Helena Celmiņa, Viktors Kalniņš, Pauls Kļaviņš, Fredis Launags, L. Niedre, P. Reinis, Gunārs Rode.

Literātu priekšnesumi

Alberts Bels, Baiba Bičole, Māris Čaklais, Rita Gāle, Viktors Hausmanis, Astrīde Ivaska, Aleksandrs Pelēcis, Jānis Peteris, Pēteris Pētersons, Gundega Repše, Astrīda Stanhke, Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis (divus no šiem esam rīkojuši kopīgi ar Raistera fondu).

Koncerti

Armands Ābols, Ilze Akerberga, Ieva Akurātere, Linda Aļļe, Atbalsis no Londonas, Dace Štauvere Aperāne, Ksenija Brante, Liene Circene, Dzintars no Portlandes, Kārlis Grīnbergs, Čikagas DV dubultkvartets, Čikagas piecīši, Jazz-thets no Rīgas, Aija Jirgensone, Dr. Jānis Kļāviņš, Lampu Drudzis, Larissa, Rasma Leimane, Andris Kārkliņš – El Leton, Melodija no Filadelfijas, Brigita Mieze, Montreālas Koklētājas-Daiņotājas, Ņujorkas latviešu koris, Ornaments ar Silviju Silavu, Pokipsijas koris, Raimonds Pauls, Rolands Princis, Skaidrīte Prince, Rīgas Doma zēnu koris, Tēvija, Trīs no Pārdaugavas, Ilga Paupe, Sonora Vaice (Kalniņa), Tālis Valdis, Lilija Zobens.

Teātra viesizrādes

ALTNS, ALT Bostonas ansamblis, Daile, Klīvlandes DV, Liepājas, Nacionālais, San Francisko Mazais, Stokholmas, Tango Lugāno, Valmieras (divas reizes), ALT Vašingtonas ansamblis, Vilmingtonas, Astrīda Kairīša & Kārlis Auškāps: Daile & Drāma.

Folkloras uzvedumi

Saules josta, Trejdeksnis, Gauja no Valmieras, Skandenieki.

Sadarbība ar Latvijas kultūras fondu

Grāmatu un tipogrāfijas sūtījumi; piedalīšanās KF kongresos un valdē.

Filmu un video izrādes

Īsfilmas: R. Blaumanis, Brāļi Kokari, Imants Ziedonis, Emīls Dārziņš, Rīgas balets, Kr. Barona darba nacionālā nozīme, Lielvārdes josta.

Pilnmetrāžas filmas: Ceplis, Agrā Rūsa, Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Sprīdītis, Juŗa Podnieka ‘Krustaceļš’, Gunāra Bandena ‘Augusta apvērsums Rīgā’, Balti filmu studijas ‘Čakstes koks’.

Izglītības atbalsts

LSC istabas ziedojums, līdzdalība LSC ziedojumu akcijā, LSC studentu uzvedumi, jauniešu stipendijas, pabalsts mūzikas nometnei un Jaunatnes dziesmu svētkiem, Rīgas Doma kora skolas bibliotēkas papildināšana, grāmatu sūtīšana Latvijas bibliotēkām ar Latvijas Kultūras fonda starpniecību.

Izstādes

Gunārs Janaitis, K. Šaumanis, u.c.

Latvijas interešu aizstāvēšana

Vizīte pie ASV valdības pārstāvjiem; vēstuļu, telegrammu un demonstrāciju akcijas.

KĀ VAR TĀDUS PROJEKTUS ĪSTENOT?

Bez darba spēka ir vajadzīgi arī līdzekļi. TILTA darbība lielā mērā ir atkarīga no Jūsu ziedojumiem. Turnejas organizējot, plānojam tā, lai tās pašas sevi finansētu; tomēr lielākus projektus, kā teātru un koŗu turnejas, nav iespējams sarīkot bez dažādu fondu un mecenātu atbalsta. Tāpat īpaši ziedojumi ir jālūdz, lai varētu īstenot lielus un ar izglītību saistītus projektus. Ļoti svarīgas ir biedru gadskārtējās maksas, jo tās dod rīcības naudu projektu uzsākšanai. Valdes locekļi darbojas bez atalgojuma.

KĀDA IR ‘TILTA’ VĒSTURE?

Biedrība ir dibināta 1969. gadā ar nosaukumu ‘Pokipsijas latviešu biedrība’ (Poughkeepsie Latvian Association). Tās mērķi bija apzināt apkārtnes latviešus, palīdzēt uzturēt tautiešos latvisko apziņu, saglabāt un izkopt latviešu kultūras vērtības un tradīcijas, cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un mēģināt pavērt spraugu dzelzs aizkarā kultūras laukā.

  1. gadā biedrību reģistrēja ar nosaukumu ‘Mid-Hudson Latvian Association, Inc.” (Hudzonas ielejas latviešu biedrība). Statūti iekļauj sekojošos mērķus:
  2. Veicināt sadarbību kultūras jomā latviskas izcelsmes cilvēku vidū, kā arī citu tautību izcelsmes cilvēkiem.
  3. Padziļināt latviešu valodas, vēstures, etnisko tradīciju un kultūras izpēti.
  4. Atbalstīt un popularizēt latviešu mūziku un latviešu komponistus, kā arī organizēt latviešu mūziķu un koŗu uzstāšanos.
  5. Organizēt latviešu teātru viesizrādes, latviešu dzejas lasījumus un lekcijas par latviešu kultūru.
  6. Atbalstīt informācijas pārraides par Latviju un tās kultūru.
  7. Veicināt latviešu nācijas centienus un tās kultūras identitātes saglabāšanu.

Gadu gaitā darbība kļuva aizvien plašāka, un pienāca laiks domāt par attiecīgu vārda maiņu. 1993. gada novembrī biedrība izlēma legāli mainīt vārdu uz ‘Latvian Cultural Association TILTS, Inc.’, latviski – Latviešu kultūras biedrība TILTS.

Vēlamies uzsvērt, ka TILTS nav lokāla organizācija un TILTA biedri nav saistīti ar piederību kādai specifiskai ģeogrāfiskai videi. Katrs var pielikt roku TILTA darbības veicināšanai un izbaudīt kopīgā darba rezultātus.

KAS IR ‘TILTA’ BIEDRI?
TILTA biedri ir cilvēki kā Jūs, kas zina, ka, lai latviešu kultūra ne tikvien pastāvētu, bet arī uzplauktu visā krāšņumā, tā ir jāmīl, jākopj un jāatbalsta.

—————————

Latvian Cultural Association TILTS Inc.
Latviešu Kultūras Biedrība TILTS

Chairperson: Girts Zeidenbergs, Katonah NY; Senior Vice Chairpersons: Janis Aperans, Carmel NY, Andris Padegs, Poughkeepsie NY; Vice Chairpersons: Gundars Aperans, Counsel, Bedford NY; Mara Berztiss, Press, Pittsburgh PA; Peteris Dajevskis, Museums, Pleasantville, NY; Imants Kalniņš, Latvia, Riga LV; Lauma Upelniece Katis, Computer Project, Greenwich CT; Elize Linauta Korn, Computer Project, Stormville NY; Ilze Petersons, Public Affairs, White Plains NY; Laila Robins, Music, New York NY; Velta Zebergs Ulms, Theater, Amherst NY; Astra Zemzars, RDZK 2000, Rocky River OH; Secretaries: Grietina Birgmanis, Lichtfield CT; Inese Racevskis, Yorktown Heights NY; Treasurers: Daina Ledins, Armonk NY; Helmars Ritters, Poughkeepsie NY.

1999.g.janvārī.

Sveicināti biedrības biedri un labvēļi!
Vēlam jums veselību [etc]

Izglītības laukā vēl arvien strādājam ar datoru un technikas piegādi galvenokārt pamatskolām ārpus Rīgas.

Laumas Upelnieces Katis un Elīzes Linauts Korn vadītās darbības rezultātā, ar novadnieku labvēlību (esam izsūtījuši ap 500 vēstuļu), tuvojamies $250,000 vērtības līmenim Datoru technikas ieviešana Latvijas skolās projektā, ko iesākām kopā ar Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM). Apmēram 400 datoru ir izvietoti 75 skolās; vairums ārpus Rīgas. Šī ‘iesākuma’ projekta panākumu rezultātā mēģinājām sadarbību ar IZM turpināt, lai kopīgi sagatavotu lūgumus bagātiem mecenātu fondiem, bet ministrija nebija ieinteresēta. Tādēļ darbību turpinām ar novadnieku un citiem ziedojumiem, un pašvaldību vai vecāku līdzdalību līdzekļu sagādē (matching grants). Uz mūsu ieteikumu Latvijas Nacionālais fonds Zviedrijā un Latviešu biedrība IMANTA Edmontonā, Kanādā sagādāja datorus vairākām skolām, kuŗām novadnieku trūkuma dēļ ārpus Latvijas mēs nespējām sagādāt līdzekļus. Vairums šo skolu ir Latgalē.

Agrākos gados Draudzīgais aicinājums saistījās ar grāmatu ziedošanu [etc…] mēs aicinām tautiešus ziedot līdzekļus datoru iegādei nozīmētām skolām (viena 486 datora cena ir $250; laboratorijas ierīkošana skolā ar sešiem 486 un vienu Pentium datoru ar W95/98 programmām, visus savienojot tīklā tagad izmaksā $2,500). Lūdzu sazināties ar skolām kuŗas vēlaties iepriecināt un noskaidrojiet viņu datoru vajadzības. Ja vēlaties, arī mēs to varam izdarīt. Piesakiet savus ziedojumus Laumai Upelniecei Katis. Ziedojums ir atskaitāms pie nodokļu aprēķināšanas. Pievienojam sarakstu ar skolām, kuŗas mums ir lūgušas palīdzību, un kuŗām nav datoru (retās ir tikai viens vai divi datori).

Piezīme: Kanādā valdība kopā ar privātām organizācijām no 1993.-1997. gadam ziedoja skolām 35,000 lietotus datorus. Arī ASV vietām tas tiek darīts. IZM šādās akcijās vairs nepiedalās.

Velta Zēberga Ulms noorganizēja Dailes teātra Ziemeļamerikas viesturneju: 13 izrādes 12 centros no 1998.g. 17. oktobra līdz 11. novembrim. Viņa ir jau iesākusi kārtot Nacionālā teātra turneju šī gada septembrī un oktobrī.

Dace Aperāne izkārtoja Antras un Normunda Viksnes duo-pianistu koncertu. Viņas vadībā labi izdevās arī Antras Bigačas koncerti Ziemeļamerikā. Vairāki no tiem bija daļa no 18. novembra svinību sarīkojumiem un 11. novembra koncertā Latvijas ANO misijā vēstnieks Dr. Jānis Priedkalns ielūdza cittautu diplomātus.

Laila Robiņa un Helga Petrašēvica 1998.g. pavasarī izkārtoja jaunā pianista Armanda Ābola koncertus Bostonā, Indianapolē, Ņujorkas salas baznīcā, Watchung’as mākslas centrā Ņudžersijā, Klīvlandē un Filadelfijā, un decembrī sagādāja divas uzstāšanās iespējas Ņujorkas apkārtnē Ilzei Urbānei viņas īsās ASV vizītes laikā.

Jānis Aperāns savukārt izkārtoja Radio brīvā Eiropa/Radio brīvība tirgzinības direktora Ulža Gravas priekšlasījumu ‘Kur atrodas Latvija? Rietumeiropā vai Neatkarīgo valstu savienībā?’

Pēc Latvijas Kultūras ministrijas ieteikuma, mūsu valdes loceklis Pēteris Dajevskis uzsāka un sekmīgi pabeidza Latvijas Vēstures muzeja (LVM) darbības datorizēšanas projektu ar $8,000 atbalstu no Latviešu Fonda. Charles Ivars Kalme, ‘Projekts Cerība’ vadītājs, atbalstīja šo projektu ar $7,000 programmu iegādei. Muzejs tagad varēs uzsākt ievadīt datu bāzē visus savus eksponātus, kuŗu kopējais skaits pārsniedz 600,000.

Ilgas Blankmeyer, Helgas Petrašēvicas un Lailas Robiņas vadībā TILTA izcilo talantu atbalsta projekta ietvaros ir radīti līdzekļi, lai atbalstītu Ilzes Urbānes meistarklases nobeigšanu Trevor Wye studijā Anglijā, un palīdzētu Uldim Stroginam, kurš apmeklē HARID baleta skolu Floridā. Ir sameklēti arī līdzekļi, lai nopietni pabalstītu Armandu Ābolu, kuŗam šogad ar Anitas Auzenbergas daudzpusīgo palīdzību, radās iespēja studēt Cleveland Institute of Music septiņu izlases pianistu grupā pie Sergei Babayan. Tur gada izmaksas pārsniedz $21,000.

Uz Rīgas Doma zēnu kora direktora Jāņa Erenštreita lūgumu, Astras Zemzares vadībā jau gadu strādājam pie Ziemeļamerikas turnejas organizēšanas 2000. gadā, Rīgas 800 gadu jubilejas svinību zīmē. Imants Kalniņš, valdes priekšsēža vietnieks Latvijā sarunās ar Rīgas pilsētas galvu Andri Bērziņu saņēma viņa rakstiskus aicinājumus ar sekojošo tekstu: „Dear Friends in America, The city of Riga, the capital of Latvia, will reach the impressive age of 800 years in 2001. Many commemorative activities have been planned between 1998 and 2001. One important event is the upcoming tour of North America by the renown Rīga Dome Boys Choir. These ‘Little Ambassadors’ will present a singing cultural gift to the American people. We are confident that any city enjoying their singing will for the moment be bonded as a friendly sister city to Rīga. Sincerely, (paraksts) Andris Berzins, Chairman, Rīga City Council.

Lai šo Latvijas labā tēla spodrinošo projektu sekmīgi izkārtotu, vajadzēs iegūt ap $40,000 atbalstu un atrast desmit pilsētas, kuŗas dotu $8,000-$10,000 atlikumu no katra koncerta.

Mormon Tabernacle kora vadība ir jau piedāvājusi kopkoncertu ar internacionālu tiešu pārraidi vairāk kā 100 raidstacijās. Solījumi ir arī jau saņemti no dažām pilsētām, bet vairāki vēl ir jāiegūst. Lūdzu apziniet savas pilsētas amerikāņu vai kanādiešu organizācijas, kas būtu gatavas koncertus organizēt un paziņojiet par to Astrai Zemzarei, 18501 Hilliard Blvd #511, Rocky River, OH, 440 456 9759, fakss: 440 356 0751. Atcerēsimies, ka 1995. gadā turnejas vadītāja Ilze Pētersone panāca, ka divas trešdaļas no turnejas koncertu skaita rīkoja amerikāņu organizācijas.

Esam atbalstījuši jauno mākslinieci Māru Pelēci no Minneapoles, lai viņa, uz izstādes kuratores Ingas Šteinmanes lūguma, varētu piedalīties ar mākslas instalāciju Valsts muzejā Rīgā – 2. Vispasaules latviešu mākslas izstādē. Bez tam atbalstījām arī ‘Īkšķīšu’ nometni Latvijā, kuŗas vēsturiskā darbības attīstībā ir piedalījušās mūsu valdes locekles Dace Aperāne, Anita Padega Bataraga un Ilze Pētersone. Arī mūzikas nometni Ogrē, kuŗas muzikālā vadītāja bija Dace Aperāne un kur kā lektors piedalījās Imants Kalniņš, atbalstījām ar skaņu diskiem un video lentēm dalībnieku vaļas brīžiem.

1998.g. aprīlī, viņa ASV apmeklējuma laikā, lūdzām Ministru prezidentam Guntaram Krastam apsvērt meklēt iespēju iestrādāt vēl 1998.g. papildus budžetā Ls 1,100,000, lai visas 500 lauku skolas varētu ierīkot jau 1998 gadā pamatdatoru klases. ASV vizītes laikā jūnija beigās ar Kultūras ministri Ramonu Umbliju Vašingtonā tikās Astra Zemzare, lai pārrunātu Rīgas Zēnu kora 2000.g. turneju, un septembrī Rīgā Ģ. Zeidenbergs pārrunāja nākotnes sadarbības turpinājuma iespējas.

Citi mūsu darbību pozitīvi novērtējuši. ALA ir piešķīrusi Atzinības Rakstus (ALA AR) valdes loceklēm Laumai Upelniecei Katis, Lailai Robiņai un Astrai Zemzarei par izcilu darbu sabiedriskā laukā. Pie tā zināms nopelns ir arī daudziem valdes locekļiem, kā arī citiem biedrības dalībniekiem, kuŗi viņu darbā bija palīdzīgi. Ja jūs domājat, ka dažas lietas varētu izdarīt labāk vai, ja jums būtu jauni ierosinājumi, lūdzu dariet mums to zināmu.

Priecājamies, ka šogad uz mūsu iesākto iniciatīvu, Triju Zvaigžņu Ordeņa dome piešķīra Triju Zvaigžņu Ordeni (TZO) Laumai Upelniecei Katis par nopelniem Latvijas labā, liela daļa no kuŗiem ir sasniegti Kristapa fonda darbā. Š.g. 17. novembrī to viņai pasniedza Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis. Apsveicam mūsu valdes locekļus Imantu Kalniņu un Uldi Klausu kuŗi arī 1998. gadā tika apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas labā.

Lai iecerēto, kā arī vēl neparedzēto varētu paveikt, laipni lūdzam jūsu dalību ar padomu, darbu, un finansiālu atbalstu. Biedru karte [etc…] $15…..

Skolas, kas ir pieprasījušas palīdzību datoru iegādei

       Skola            Rajons
Annenieku PS Dobeles raj.
Aizpures PS, P/B Kusneri Ludzas raj.
Balvu bērnu un jauniešu centrs Balvu raj.
Bērnu un jauniešu centrs • ‘Daugmale’ Jēkabpils ielā 199 Rīgā
Dikļu sākumskola Valmieras raj.
Drustu pagasta tautskola Cēsu raj.
Dunavas PS Jēkabpils raj.
Dzērves PS, Cīravas pag. Liepājas raj.
Gaiķu PS Saldus raj.
Galgauskas PS Gulbenes raj.
Grundzāles PS Valkas raj.
Jumpravas VS Ogres raj.
Kalētu PS Liepājas raj.
Ķekavas mācību centrs • ‘Gaismaspils’ Rīgas raj.
Ķempu PS, Variņu pag. Liepājas raj.
Ķirbižu PS, P/N Vitrupe Limbažu raj.
Launkalnes sākumskola, • P/N Launkalne Valkas raj.
Lielvircavas PS Jelgavas raj.
Liepenes PS, P/N Mediņi Jēkabpils raj.
Lutriņu PS Saldus raj.
Mazzalves PS Aizkraukles raj.
Mežinieku PS, Jaunbērzes pag. Dobeles raj.
Pāles PS Limbažu raj.
Pildas PS Ludzas raj.
Praulienas PS Madonas raj.
Pudinavas PS, Mērdzenes pag. Ludzas raj.
Rāvas PS, Dunalkas pag. Liepājas raj.
Rēveļu PS Gulbenes raj.
Rimicānu PS, Rožkalnu pag. Preiļu raj.
Rubenes PS Jēkabpils raj.
Rugāju PS Balvu raj.
Saldus PS Saldus raj.
Saldus sākumskola Saldus raj.
Saulaines (bij. Mežotnes) • Lauksaimniecības tehnikums, Rundāles pag. Bauskas raj.
Skaistas PS Krāslavas raj.
Slātes PS, Rubeņu pag. Jēkabpils raj.
Suntāžu sanatorijas internātskola Ogrē
Šķibes PS, Glūdes pag., P/N Nākotne Jelgavas raj.
Vecaines PS Alūksnes raj.
PS = Pamatskola VS = Vidusskola Pag. = Pagasts P/N = Pasta nodaļa
Pateicībā, Latviešu Kultūras Biedrības TILTS valde:
[list of current names]
[list of achievements, etc.]

    *********************************************************

PASAULES BRĪVO LATVIEŠU APVIENĪBA

[form-type letter]:

PASAULES BRĪVO LATVIEŠU APVIENĪBA                                                                                               [logo]
AMERIKAS LAVIEŠU APVIENĪBA
LATVIEŠU APVIENĪBA AUSTRĀLIJĀ UN JAUNZĒLANDĒ
LATVIEŠU NACIONĀLĀ APVIENĪBA KANĀDĀ
LATVIJAS ATJAUNOŠANAS KOMITEJA – EIROPAS CENTRS
DIENVIDAMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBA
Datums: 1991.g. 11. novembrī

PBLA kasierim/ei:

Lūdzu izmaksāt $ 84.- no PBLA KF konta
Čeku rakstīt uz: Inese Birstiņs
Nosūtīt uz sekojošo adresi: Calgary, Alberta
Summa piešķirta par: Atmaksa par PBLA KF rakstniecības nozares iegādām grāmatām.

Izmaksu apstiprina:
T. Bērziņš (paraksts)
Amats: PBLA KF priekšsēdis.

———————

WORLD FEDERATION OF FREE LATVIANS

Inese Birstiņa [+ Calgary address]
[address missing] MD 20850-0002

Detach and retain this statement
The attached check is in payment of items described below.
If not correct please notify us promptly. No receipt desired.

Date            Description                                           Amount

12/4/91    650 Atmaksa par PBLA KF
rakstniecības nozares iegādātām grāmatām           $84.00

——————————————————————————————————————

IV Booksellers

OĻGERTA STRAUTA GRĀMATNĪCA
PH: 008-271-6226
9. maijs 87.g.

H. Strauts
GPO Box 1560  Adelaide, 5001  Sth Australia

Strauta Grāmatnīcas Apgādiem

Sakarā ar mana vīra nāvi, domāju nodot viņa grāmatnīcas pasākumu citās rokās. Šinī sakarā lūdzu jūsu palīdzību sekojošās lietās:

  1. Nesūtīt mums nekādas mantas līdz kamēr jums paziņo kādā veidā grāmatnīcas darbība turpināsies.
  2. Paziņojiet kāds ir mūsu konta stāvoklis, un kā tas parādās jūsu grāmatās (izstāvošs parāds/kredīts, ar paskaidrojumiem).
  3. Norādiet kādas no jūsu piegādātām mantām jūs būtu ar mieru ņemt atpakaļ, ja mēs pie šādas situācijas nonāktu.

Mūsu pasta adrese paliek līdzšinējā.

Savā vīra vārdā pateicos Jums par sadarbību un palīdzību visā šajā ilgajā laikā.                                                                                                                                      [signed]    H. Strauts                                                                                                                                      Herta V Strauts

—————————–

Eriks & Herta Strauts
PO Box 1560  GPO Adelaide  Sth Australia 5001
6 sep 87

E. Ķikure

Oļģerta Strauta grāmatnīcas apgādiem

Vēlamies jums paziņot, ka šī gada 17. jūnijā nodevām mūsu nelaiķa Oļģerta Strauta grāmatnīcas pasākumu, Adelaides Latviešu Biedrības rīcībā un vadīšanā. Pievienojam sarakstu kurā uzrādītas nodotās mantas, kas pēc mūsu grāmatām būtu saņemtas no jūsu apgāda.

Lūdzu paziņojiet kādu sumu (uzrādot valūtu) mēs jums būtu parādā par mantām pārdotām kopš pēdējo norēķināšanos. Būtu vēlams ja jūs varētu uzrādīt tieši par kādām mantām (ar cenu) šis parāds būtu, jo mums vēl ir vairākas grāmatas un plates kurām nespējam noteikt apgādus.

Ja nedzirdam no jums līdz 31 oktobrim, 1987, tad pieņemsim ka mēs neesam jums neko parādā, ne par agrāk pārdotām mantām, ne par nodotām mantām.

Patiesā Ciņā[sic],
Ēriks Strauts

**********************************************************

Olģerts Dīķis            Grāmatnīca     

6571 Clines Chapel Rd.  Waverly, Ohio 45690  Tālrunis ****
10. aprīlī, 1993.

**********************************************************

I. BLŪMFELDE

1991.gada 28.oktobrī

Ļoti cienījamā Birstiņas kundze!

Lūdzu atsūtiet man 3 Ernas Ķikures grāmatas:
Kā plūsti, Aiviekste?
Tu prasi patiesu stāstu
Uz tilta

Paziņojumā bija teikts, ka katra grāmata maksā $14.-
Nosūtu čeku par $42.

I. Blūmfelde
Bronx, N.Y. 10468  USA

*********************************************************

DV GRĀMATNĪCA – SKAIDRĪTE TĒRAUDA

Erna Dzelme-Ķikure
Calgary, Alberta  Canada
29.okt. 1990. Kalgarijā

S. Tērauda                                                                              
DV Grāmatnīca
491 College St. Toronto, Ont.

 Cien. S. Tērauda kundze,

Paldies par Jūsu pasūtījumu.

Nosūtu 20 ex. ‘Uz tilta’ un 6 ex. ‘Kā plūsti Aiviekste’.
Jūs vēlējāties 10 Aiviekstes, bet žēl man vairs to tik daudz nav.
Cena tā pati kā minēju pirmās grāmatas sūtot.

Labas sekmes vēlot,
E. Dzelme-Ķikure

————————————–

The Latvian Relief Society of Canada              [logo]              Daugavas Vanagi Incorporated
DV GRĀMATNĪCA                  DV BOOKSTORE                    (416)-921-7121
491 College Street, Toronto, Ontario, Canada M6G 1A5                          no 11:00 – 18:00
25. aprīlī 1991

Cien. E. Dzelmes kundze,

ar šo nosūtu samaksu par pārdotām grāmatām 6 x 9.00 ‘Kā plūsti, Aiviekste?’ ($54.00)
10 x 9.75 ‘Uz tilta’ (195.00) — $249.00

Gribu arī pasūtīt grāmatu
Ceļa akmeņu raksts’ – 10 eks. un ja vēl var dabūt
Kā plūsti, Aiviekste?’ – 10 eks.

Pieliekumā čeks par $249.99.

Ar pateicību,
S. Terauds
[Skaidrīte Tērauds]

———————————————

Calgary
6. maijā 1991.

Ļoti cienījamā S. Tērauda kdze!

Jūsu sūtīto čeku ($249.-) saņēmu, sirsnīgs paldies Jums par Jūsu darbošanos.

Nosūtu Jums 10 ex. ‘Ceļa akmeņu raksts’.
Kā plūsti Aiviekste?’ Jūsu prasītos 10 eks. nosūtīšu pēc pāris nedēļām – pirmais izdevums (70 ex) ir izdalīts, taisa papildu izdevumu (arī tikai 25 ex) acumirklī vēl tas rašanās stadijā.

Paldies Jums un labākos vēlējumus
Jūsu E. Dzelme Ķikure
Calgary, Alb.

P.S. ‘Ceļa akm. r.’ Cena $14 par grām. ja Jūs ņemat no tās savu 25%.

Labas sekmes.
E. Dz. Ķ.

*********************************************************

ROBERTA KRŪKLĪŠA GRĀMATNĪCA

Roberta Krūklīša grāmatnīca  
511 Charles Street, East Lansing, Mich. 38823, USA
 [no date]

Godājamie tautieši un tautietes

Nosūtu jums ieskatam manu izdoto grāmatu piedāvājumu lapas. Cenas ievērojami speciāli pazeminātas un tajās ņemti vērā arī pasta sūtīšanas izdevumi. Jūsu uzdevumā grāmatas varu nosūtīt arī uz Latviju, radiem un paziņām, tikai uzdodat adresi. Būšu priecīgs ja atradīsit ko vēlamu priekš sevis un arī sūtīšanai uz Latviju. Tātad pie grāmatu cenām sūtīšanas izdevumus nepieskaitu.

Samaksu iepriekš lūdzu nosūtīt, jo dažu grāmatu krājumi ir ierobežotā daudzumā.
Roberts Krūklītis
[address] Tel. ****

Speciāl piedāvājums

OSVALDS AKMENTIŅŠ — Es solījos atriebt. Kāda piemirsta latviešu brīvības cīnītāja Ernesta Minkas (1873-1940) un viņa laika biedru piemiņai, kad latvieši atradās savā pirmajā trimdā.
Grāmatai 220 lpp, un 15 vēsturiskas ilustrācijas. Tās cena (ieskaitot arī sūtīšanas izdevumus) ASV dol 3.- Kanādas dol. 5.-
HARALDS BIEZAIS — Smaidošie dievi un cilvēka asara.
Grāmatai 216 lapp. Cena ASV dol. 5.-
P. APKALNS, Armijas Mācītājs — Dievam tēvzemei brīvībai. Svētrunas.
Grāmatai 143 lapp. Cena ASV dol. 3.-
OSVALDS AKMENTIŅŠ – Vēstules no Maskavas. Amerikas latviešu repatriantu likteņi Padomju Krievijā 1917-1940.
Grāmatai 146 lapp. Cena ASV dol 3.-
VALIJA JANKEVICA – No Arlavas līdz Ņujorkai.
Grāmatai 224 lapp. Cena ASV dol. 3.-
ARTURS OZOLIŅŠ – Cilvēks un Velns. Stāsts.
Grāmatai 112 lapp. Cena ASV dol 1.50
EDUARDS ŠMUGAJS – Draugi. Stāsti, tēlojumi un ceļojuma apraksti.
Grāmatai 273 lapp. Cena dol. 3.-
PĒTERIS ĒRMANIS – Satikšanās. Stāsti un tēlojumi.
Grāmatai 209 lapp. Cena ASV dol. 3.-
PĒTERIS ĒRMANIS – Paziņu portreti. Literāras atmiņas un raksturojumi.
Grāmatai 158 lapp. Cena ASV dol. 2.50
ARVEDS ŠVĀBE – Vārds. Romāns.
Grāmatai 130 lapp. Cena ASV dol. 2.50
[Blurb by Lidija Švābe…]
KNUTS LESIŅŠ – Gredzens un maize. Noveles un stāsti.
Grāmatai 255 lapp. Cena ASV dol. 3.-
ANDRIEVS NIEDRA – Kā tās lietas tika darītas. Indriķis fon Strīks (Heinrich von Stryk), Otto Goldfelds-Zeltiņš, Balodis un Manteifels, Niedras kabineta sēžu protokoli, Cēsu kaujas.
Grāmatai 339 lapp. Cena ASV dol. 4.-
JĀNIS SĀRTS – Dunču ciems. Stāsti.
Grāmatai 153 lapp. Cena ASV dol. 2.-
ALEKSANDRS DZIRNE – Latvieši Vācijas franču okupācijas joslā.
Grāmatai 61 lapp. Ilustrēta. Cena ASV dol. 1.-
ERNESTS BLANKS – Latvijas valsts pirmie gadi.
Grāmatai 64. Lapp. Cena ASV dol. 1.-
L. BĒRZIŅŠ – Neredzīgais Indriķis un viņa dziesmas.
Grāmatai 68 lapp. Cena ASV dol. 1.-
KRISTAPS BACHMANIS – 1905. gada revolūcijas cīņu un sodu dienas.
ARVĒDS ALKSNIS – Ārsti un slimnieki. Grāmata par ārstniecību, par ārstiem un par citiem cilvēkiem – veseliem un slimiem. Grāmatu panaceja un viņas mācekļi un mazpilsētas ārsts.
Grāmatai 415 lapp. Cena ASV dol. 5.-
KĀRLIS OSIS – Uz utopiju tilta.
Grāmatai 236 lapp. Cena ASV dol. 3.-
KONSTANTĪNS STRODS – Tas sākās Varakļānos. Atmiņu-izdomu romāns.
Grāmatai 529 lapp. Cena ASV dol. 5.50
ED. TOMĀSS – Pededze Lubāns Aiviekste. Ar 6 kartēm un 48 ilustrācijām.
Grāmatai 111 lapp. Cena ASV. Dol. 2,-
KĀRLIS KRŪKLĪTIS – Tēvu zemei grūti laiki. Atceres un pārdomas.
Grāmatai 423 lapp. Cena ASV dol. 9.-
Savā otrā pārdomu un atziņu krājumā Tēvu zemei grūti laiki inženieris un preses darbinieks Kārlis Krūklītis atceras un vērtē Pirmajam pasaules kaŗam sekojošo neatkarīgās Latvijas tapšanas nemiera posmu un Otrā kaŗa ievadītāju laika cēlienu, kā arī lielāko tiesu krievu un daļēji arī vācu okupācijas gadus, īpaši personas, parādības un notikumus, kas tolaik samērā kārtēji parādījušies viņa un citu laikmeta liecinieku redzes lokā. Šajos laikos viņš strādājis latviešu preses izdevumos, sākot (neatkarības posma beigu cēlienā) Radiofona ziņu, turpinot laikrakstu Rīts, Latvijas Sargs un Jaunākās Ziņas un beidzot arī okupācijas gados publicēto izdevumu redakcijās. Tur darbojoties, vērojis autokrātiskās zemes valdības tapšanu un panākumus saimniecības un kultūras novados, bet nepietiekamus pūliņus un tālredzības trūkumu tēvzemes aizsardzības jautājumos.
Allaž meklēts un pasvītrots vienreizīgais skarto personu raksturos un rīcībā, saucot īstajos vārdos ir indivīdus ir grupas. Allaž esot pastāvīgai saskarei ar Radiofonu, tā darbiniekiem, citiem garīgās un fiziskās kultūras novadiem un tanīs iesaistītajiem ļaudīm, autors vērojis visa tā īpatnējos vaibstus kā pašu, tā okupantu valdīšanas dienās, mēnešos un gados.
Sekojot pirmajai grāmatai Tā tas bija toreiz, kas iznāca divos izdevumos, šajā otrajā krājumā autors iepazīstina lasītāju ar papildus liecībām. Tās palīdz pilnīgāk izprast, kā tik koši (radoties izdevībai ‘būt kungiem pašu zemē’) izveidojās un uzplauka mūsu dievzemīte un kādēļ tik viegli (bez pašas tautas demokrātiski vai citādi likumīgi izraudzītu pārstāvju piekrišanas) aizgāja bojā mūsu sapņu īstenojums – sava patstāvīga un pastāvīga valsts.
Autors Kārlis Krūklītis ir vidzemnieks, kas beidzis Rīgas valsts technikumu, studējis Latvijas universitātē, Savienotajās Valstīs beidzis Mičiganas valsts universitāti. Pēc tam bijis elektronikas inženieris vairākos uzņēmumos. Desmit gadus vada inženieŗu konsultācijas firmu.
Ģimenē: dzīves ceļa pēdējā posma līdzgaitniece, divas meitas, divi dēli un brangs pūlītis – desmit – mazbērnu un mazmazbērnu.
KĀRLIS KRŪKLĪTIS – Augšām ceļas gaismas pils. Atceres un pārdomas.
Speciāl piedāvājums.
Grāmatai 495 lapp. Cena ASV dol 9.-
Savā trešā atceru, pārdomu un atzinumu krājumā autors attēlo laikmetu Latvijā, kas daļēji ietver abus okupācijas posmus – krievu un vācu, līdz ar krievu uzkundzības beigām un vācu ierašanos. Autors izgaismo dažādas tai laikā mūsu zemē notikušas parādības. Iepazīstina ar vācu okupantu izdarībām. Cena – ASV dol. 20.- / Kanādas dol. 24.-

***************************************
Ernas Ķikures grāmatas      
pasūtināto eks. skaits
[form sent out to bookstores and maybe to some individuals]
………………………………………… cena
Kā plūsti Aiviekste? $14
Tu prasi patiesu stāstu $14
Uz tilta $14
Ceļa akmeņu raksts $14
Artava $20
Ķikures un Sarmas vēstules $18


Pasūtinot čeks rakstāms uz:
Ineses Birstiņas vārda, adresējot:
Calgary, Alberta, Canada

Other (literary) (Ķikure/Kikure)

KĀRLIS ĀBELE


Adelaidē, 1957. gada 28. maijā.   
Warradale Park, S.A.

Ļoti godājamā rakstniece:

Pagājušā gada Ziemas svētkos biju Melburnas Kultūras dienās. Cerēju Jūs tur sastapt, un norunāt ar Jums Jūsu piedalīšanos nākamajās K.d. Adelaidē, rakstnieku dienā. Jūs tur nebijāt, un kad es pēc Jums taujāju un minēju arī savu nolūku, zinīgi cilvēki man ieteica to nemēģināt, jo Jūs esot tā iesaistīta savā lauksaimniecībā, ka Jūsu prombūtnē tā sabrukšot.

Esmu pieredzējis, ka lietas izkārtojas citādi tiešā sarunā, nekā uzklausot gudrus padomus. Tāpēc lūdzu Jūs dot savu piekrišanu ierasties š.g.decembra beigās Adelaidē un personīgi nolasīt rakstnieku dienā savu sacerējumu. Lasīšanas laiks nedrīkstētu pārsniegt 30 minūtes, lasāmam stāstam vajadzētu būt noslēgtam tēlojumam, ne fragmentam. Visi rakstnieki lasīs savus darbus personīgi, izņemot Sarmu, ko jāatvaino viņa gadu dēļ. Domāju, ka šāda prasība motivēta, jo sarīkojumam jātuvina publikai autori paši. Braucienu pa dzelzceļu, ieskaitot guļamvagonu, komiteja atlīdzinās. Savā atbildē lūdzu pieminēt arī, vai komitejai sagādāt Jums apmešanās iespēju, jeb Jūs to kārtosit pate, sarunājot naktsmītni pie kāda pazīstama.

Atļaujos piezīmēt, ka Jūs esat ar savu izcili labo stilu vairāk pazīstama, nekā Jūs to, droši vien, domājat, un Jums nav nekādas iespējas atrunāties no braukšanas. Brauciet gan – te būs daudz visādu literātu no daudzām pilsētām – varbūt Jums būs patīkami ar tiem iepazīties. Ja drīkstu izteikt savu personisko vēlēšanos, tad vaļsirdīgi jāsaka, ka es ļoti priecāšos Jūs satiekot. Brauciet gan.

Domāju, ka esmu šo vēstuli rakstījis sirsnīgi. Varbūt Jūs to jutīsit lasīdama.

Viens gan man tomēr jāpiebilst: lūdzu atbildiet tai pašā dienā, kad vēstuli saņemat. K.d. rīkotāji kļūst rezignēti, ja, vilcinot atbildi, kavē viņu darbību.

Jūs sirsnīgi sveicinot
[signed] Kārlis Ābele

———————————

7. AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU KULTŪRAS DIENU RĪCĪBAS KOMITEJA                      
1957. gada 12. jūnijā. 
Adelaide,……………………….1957.     
Warradale Park, S.A.

Cienījamā rakstniece:

Paldies par Jūsu vēstuli un piekrišanu piedalīties K.d. literārā sarīkojumā. No šī brīža Jūs pārejat šī sarīkojuma vadītājas Kukura kundzes aprūpē. Viņa savlaicīgi nokārtos ar Jums visu vajadzīgo. Tomēr negaidiet no viņas vēstuli tuvākā laikā; mēs vēl neesam izstrādājuši sīku K.d. kalendāru, nav veikti arī daži citi priekšdarbi. Zināms, ja Jums būtu kas ar mani kārtojams, es esmu Jūsu rīcībā katrā laikā.

Par Jūsu un Jūsu jaunkundzes novietošanu esiet pilnīgi bez rūpēm. Ja jau mēs novietosim visus viesus, kas simtiem apmeklēs Adelaidi, tad jau arī Jūsu novietošana nebūs problēma.

Domāju, ka Jums nebūtu ko bažīties par lasīšanas techniku. No rakstniekiem publika nesagaida izkoptu priekšnesumu. Nav rakstniekam katrā ziņā jābūt arī aktierim. No rakstnieka varētu prasīt labi sadzirdamu, skaidru, ne pārāk ātru runāšanu. Labi ir, ja fabula ir interesanta, bet tas nav nepieciešams. Jums ar Jūsu rakstīšanas māku nav no atklātības ko vairīties. Tas nav kompliments, ko še saku. Ja es to nedomātu, es jau varētu to arī neteikt.

Pēc priekšlasījumiem paredzēta sanāksme rakstniekiem ar tējas dzeršanu. Tā var izvērsties interesanta, var būt arī pelēcīga. Viss atkarīgs no sapulcētiem. Bez Jums būs Lēmane, Eglītis, Tomsons un vietējie. Varbūt pievienosies vēl kāds.

Ar daudz labām dienām
[signed] Kārlis Ābele

———————————–

1959.  gada 16. februārī.

Ļoti godātā kundze:

Paldies par Jūsu vēstuli. Labi, ka Jūs neturat ļaunu prātu uz mani par Jūsu stāsta noraksta sadedzināšanu.

Vilcinādamies vēlētos Jums pateikt sava domas par Jūsu daiļradi. Vilcinādamies tāpēc, ka mans ieskats var būt ļoti maldīgs vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jāatzīstas, neesmu Jūsu darbus daudz lasījis. Otrkārt, ir ļoti bīstami spriedelēt par otra cilvēka radošo darbu, nemetot pavisam dziļu skatu viņa dvēselē. Neviens no šiem abiem priekšnoteikumiem nav pildīts, tāpēc īstenībā man nāktos klusēt. Tomēr vēlētos, kaut pārrunas kārtā, pateikt Jums, ko domāju. Varbūt tas Jums var palīdzēt arī tad, ja ieskats ir maldīgs. Varētu būt, ka mēs jo skaidrāk redzam savu īsto ceļu, jo skaļāk mums kāds saka, ka tas nav ejams.

Šim garam ievadam seko īsa piezīme.

Atceros Jūsu agrāk iespiesto darbu par sievietes grūtībām mājkopībā. Nudien, tas bija labi uzrakstīts! Salīdzinot to ar sadedzināto stāstu, man radās iespaids, ka Jūsu talants ir reālās un vitālās dzīves aprakstīšana, ne iztēle un konstrukcija. Vai Jūs vismaz ārēji nevarētu būt radiniecīga Betty Macdonald: The Egg and I? Tā likās, ka KD stāstā Jūs būtu aizgājusi no sevis. Tas notiek bieži. Dziļums var ļoti labi rakstīt par saviem purvu cilvēkiem un meža dzīvniekiem. Sākot ko citu, viņš aiziet no sevis. Pārbaudiet manis teikto un atmetiet, ja tas ir aplam runāts. Tomēr neteikt to Jums, nozīmētu nebūt pret Jums atklātam. Es to negribētu. Arī tad ne, ja teiktais Jums nepatiktu.

Laikam gan mēs netiksimies šai dzīvē. Varbūt nākamā. Uz citu pilsētu KD braukāt vairs neparedzu. Esmu pa laikam bijis savrups, ko arī Ērmanis ir atzīmējis Vēlā viesa priekšvārdā. Kļūstu aizvien savrupāks. Ne jau tādēļ ka man cilvēki nepatiktu, vai ka es viņus neieredzētu. Ģēte saka: Glücklich wer sich ohne Hass von der Welt verschliesst… Es nezinu, vai tas ir laimīgs, un vai Ģētem ir taisnība… Dzīve nav viegla.

Vajag allaž pateikt to, kas nāk no sirds, tas ir labākais, ko mēs viens otram varam dāvināt. Jūs savā vēstulē rakstāt, ka tas esot grūti.

Ar Maltu neesmu bijis draudzīgs. Viņš man dzīvē daudz ļauna darījis. Nedomāju arī, ka tiku pieminēts Grīvniekos ar labu. Tam visam gan tagad pāri pāraugusi velēna, tāpat kā Maltas kapam. Viss paiet.

Manai sievai ir Elza vārdā. Agrāk rakstīja dzejas, un kādu viņas stāstu Grīns iespieda Daugavā. Tagad viņa ir skolotāja austrāliešu skolā, un viņai neatliek laika rakstīt.

Ja Jums nebūtu mana balāžu grāmatiņa Vēlais viesis, kas iznāca Vācijā, es Jums labprāt vienu aizsūtītu, man vēl pāris eksemplāru ir. Citādi izdevums ir izpārdots. Man nav nekā cita, ko es Jums varētu dāvināt…

Sūtu daudz labdienas Jums un Jūsu meitām. Domāju, ka Jūsu meita bija vairāk par Jums noskumusi par nebraukšanu uz Adelaidi. Mēs jau Jūs abas būtu labi aprūpējuši.

 [signed] Kārlis Ābele

—————————————-

[note in book]
1959. gada 7. aprīlī

Cienījamā rakstniece:

Laikam būšu Jūsu īsto kristīto vārdu ierakstījis grāmatiņa. Pēc tā taujājot, nācās dzirdēt par Jūsu gaitām Mākslas akadēmijā, par ko iepriekš nekā nezināju. Redziet, kādus noslēpumus Jūs protat glabāt!

Tas, laikam, viss, kas sakāms. Bet tam – ko gan var ar vārdiem izteikt?

Sveicinot
Kārlis Ābele

Klāt: Vēlais viesis.

*********************************************************

BIRUTA ABULA

1989.  gada 14. februārī
[mailed 23 Feb. 1989 from Kalamazoo]

God. Erna Ķikure,

Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras biroja ierosmē un ar PBLA un ALAs Kultūras fondu atbalstu ir uzsākts darbs jauna, svarīga dokumentācijas krājuma sagatavošanā par latviešu literatūras darbiniekiem trimdā: LATVIEŠU LITERATŪRAS DARBINIEKI RIETUMU PASAULĒ (autobiogrāfijas).

Gar krājuma veidošanu darbojas galvenā redaktore Biruta Abula (ASV), redaktori Valija Runģe (ASV), Aleksandrs Zariņš (Austrālija), un 8 cilvēku literārā padome Jura Zommera (Kanāda) vadībā.

Krājumā vispirms ievietosim autorus, kas agrākos trimdas autobiogrāfiju krājumos nav pārstāvēti. Vēlamies šai krājumā ievietot Jūsu autobiogrāfiju un ceram, ka Jūs neatteiksit savu līdzdalību šai svarīgajā darbā, kas nākamajām paaudzēm liecinās par Jūsu pienesumu latviešu kultūrai.

Autobiogrāfiju krājumā vēlamis ievietot šādas ziņas:

  1. Autora bio-bibliogrāfiju; lūdzu izpildiet pievienoto aptauju.
  2. Nesenu foto attēlu;
  3. Autobiografisku eseju:

Šai esejā vēlētos dzirdēt Jūsu domas, uzskatus un novērojumus par savu radītāja darbu, kā raugāties uz savu publiku, darbu tematiku, uz savu darbu paliekošo nozīmi, esot trimdas situācijā. Nozīmīgi būtu Jūsu vispārējie uzskati par literatūru, kā arī ģimenes, skolu un/vai skolotāju, trimdas sabiedrības un pārējo apstākļu ietekme Jūsu darbā. Šī eseja varētu būt Jūsu trimdas laiku pārdzīvojuma spriedums, darbības apliecinājums un izdzīvošanas liecība.

Esejai jābūt ne garākai kā apm. 1000 vārdu. Redakcijas darba veicināšanai laipni lūdzam rakstīt mašīnrakstā ar dubultstarpēm, jeb rokrakstā uz standartlieluma līniju papīra, rakstot uz katras otrās līnijas ar 4 cm. atkāpi no kreisās malas. Redakcija patur tiesības, sazinoties ar autoru, vajadzības gadījumā rakstu īsināt.

Lūdzam atbildēt līdz š.g. 25. martam. Ja neparedzētu apstākļu dēļ atbildei jākavējas, lūdzu uzdot iespējamu darba pabeigšanas datumu, ziņojot redaktorei.

Jo pilnīgākas būs Jūsu atbildes, jo nozīmīgāks būs šis krājums, kas varētu kļūt par svarīgu dokumentu un liecību literatūras cienītājiem un pētniekiem ne tikai mūsu laikā, bet arī nākamajās paaudzēs.

Atbildes lūdzu sūtīt:
Mrs.     Biruta Abula
Atlanta, GA 30360 USA

Paldies par gaidāmo atsaucību.
Ar patiesu cieņu,
Biruta Abula

P.S. Technisku apstākļu dēļ autoriem uzaicinājumi netiek piesūtīti vienā laikā.

——————–

1991. gada 26. augustā, Dallasā

God. Ernai Ķikurei

Ar prieku daru Jums zināmu, ka Mežābeles izdevniecība š.g. augustā ir izdevusi nepacietīgi gaidīto latviešu autoru autobiogrāfiju krājumu ‘Latviešu lietratūras darbinieki Rietumu pasaulē’.

Šai krājumā ievietoti arī Jūsu iesūtītie dati. Kā jau zināt, nopietnā darba galveno posmu veica atbildīgā redaktore Dr. Valija Ruņģe. Viņai arī pienākas vislielākā atzinība par šī dokumentācijas darba sagatavošanu un pabeigšanu. Protams, sarakstē un plānošanā bija iesaistīti arī pārējie redaktori un autoru izvēlē literārā padome. Dažādu patreizējo apstākļu rezultātā iecerēto projektu bijām spiesti nedaudz pārveidot, bet jūtamies gandarīti, ka Jūsu biogrāfiskos, bibliogrāfiskos datus esam varējuši sakopot un Jūsu autobiogrāfijas būs saglabātas un pieejamas tagadējām un nākamajām paaudzēm.

Pateicībā par visu, ko esat veikuši latviešu literatūras laukā, kā arī par līdzdalību šai krājumā, kā dāvanu variet saņemt savu brīveksemplāru, pasūtinot to no Dīķa grāmatnīcas.

Adrese:
O. Dīķa grāmatnīca
6571 Clines Chapel Rd.
Waverly, OH 45690

Grāmatu pasūtinot, pasta un iesaiņošanas izdevumu segšanai par grāmatu lūdzu pievienot $2.25 ASV. Kanādiešiem jāpievieno $3.55.
Grāmatas cena $35 brīvā tirgū. Metiens 550 kopijas; apm. 150 grāmatas mēģinām nogādāt uz Latviju.
Grāmatu varējām izdot, pateicoties Latviešu fondam, ALAs un PBLA Kultūras fondiem par līdzekļu piešķiršanu.

Jūs sirsnīgi sveicinot
Biruta Abula
Krājuma techniskā redaktore.

Mana adrese:
Plano, Tx 75075


Biruta Abula 28.07.1929-11.1.2021
Jaunā Gaita nr. 304. pavasaris 2021


Ja būtu jāsarindo visi mūsu kultūržurnālistes Birutas Abulas, dz. Kalējas, raksti viņas 91 gadu mūžā gājumā, pietrūktu vietas viņas sabiedrisko darbu iztirzāšanai. Šajā piemiņas rakstā tomēr galvenokārt vēlos izcelt trīs nozīmīgākās publikācijas, kas diasporas kultūras hronikā ienākušas ar Birutas pašaizliedzīgo līdzdalību, lai saglabātu atmiņu pierakstus – jo tie jau tapuši par vēsturi.

Biruta Kalēja dzimusi Rīgā, bet uzaugusi Rucavā. Bēgļu gaitās kopā ar vecākiem nonāk Vācijas vēsturiskajā Augsburgā. Tur Hohfeldas bēgļu nometnē 1945. g. rudenī darbību uzsāk Ausekļa ģimnāzija bij. Jelgavas Skolotāju institūta direktora Ernesta Aistara vadībā. Skola darbojas līdz 1950. g. pavasarim, kad seko emigrācija uz pārjūras zemēm.

Entuziasma pilnā absolvente Biruta Kalēja nonāk ASV, ar izcilām sekmēm iegūst grādu ķīmijā, seko mūža derība ar Dzintaru Abulu, laiks ģimenei un darbam ALA Kultūras biroja vadībā. Pus gadsimtu vēlāk viņa ierosina un kļūst par galveno redaktori savas ģimnāzijas 330 bijušo audzēkņu un 43 skolotāju dzirkstošu un sāpīgu atmiņu krājumam Auseklieši no pažobelēm pasaules tālēs (Kalamazū, ASV: Auseklieši, 2004). Izdevuma sagatavotāju saimei piederēja Rolfs Ekmanis, Vitauts Sīmanis, Viestarts un Aivars Aistari, Imants Kalniņš, Verena Stelpe-Dambrāne, Zigurds Zīle un daudz citu.

Pirms tam Birutas vārds redzams vēl citā sējumā – kā tehniskā redaktore autobiogrāfisku rakstu krājumam Latviešu literatūras darbinieki Rietumu pasaulē. Jaunākais posms. (Itakā, ASV: Mežābele, 1991). Virsredaktori Valija Ruņģe un Aleksandrs Zariņš.

Trešais sējums Birutas Abulas autores un redaktores vārdā ir lielais darbs apzinot un savācot rakstus un vēsturiskus foto attēlus krājumam Latviešu literārie pulciņi Amerikas Savienotājās valstīs 1950-2011(Kalamazū, ASV: Biruta Abuls, 2012.)

Līdztekus Biruta Abula arī bija  jaungaitniece. Viņas raksti mūsu žurnālā par latviešiem nozīmīgām kultūras norisēm paliek kā daļa no piederības sajūtas mantojuma viņas un Dzintara latviskajai ģimenei. Un mums visiem.
Maija Meirāne

********************************************************

DACE APERĀNE

Bedford, N.Y. 10506
1994.g. 28. aprīlī.

Ļoti cien. Dzelmes kundze!

Edgars Kramiņš man jau pagājušā gadā lūdza Jums aizsūtīt šo videolenti. Ļoti atvainojos ka to tikai tagad daru – bet pagāja laiks lai atrastu vietu kas varētu Latvijas filmu pārlikt uz ASV sistēmas – un tad vēl man nebija Jūsu pareizā adrese. Mēģināju, cerēju Jums pazvanīt – bet arī tā man nelaimējās uzzināt Jūsu telefonu!

Ļoti ceru ka šī adrese ir pareizā! Un ļoti atvainojos ka Jums tik ilgi bija jāgaida uz šo lenti.

Sākumā ir Jūsu luga un tad seko manas & Baņutas Rubesas ‘Tango Lugano’ uzvedums Dailes teātrī, 1989.g. maijā.

Ar sirsnīgiem sveicieniem,
Jūsu               Dace Aperāne

Mana adrese:
Bedford, N.Y. 10506 t. ****

********************************************************

IMANTS AUZIŅŠ

[No date, but envelope addressed to Erna Ķikure at Triangle Gallery in Calgary (Inese’s workplace, fall of 1989 to end of 1990). Letter registered in Rīga. Postmark in Cyrilic. On letterhead of Latvijas PSR Rakstnieku Savienība / Latvian SSR Union of Writers. 226426, Rīgā, PDP, Kr. Barona ielā 12, tālr. 287629]

Cienījamā Erna Ķikure!

Pērnvasar Stokholmā latviešu rakstnieku tikšanās reizē, dalībnieki vienojās sarunu turpināt šogad Rīgā. Tika minēts arī iespējamais laiks: Ziemassvētku brīvdienas. Rīdzinieki organizē šo saietu paredzētajā laikā, decembra beigās – konkrētus datumus varēsim paziņot nedaudz vēlāk.

Latvijas Rakstnieku savienība būtu priecīga redzēt Jūs II Vispasaules latviešu rakstnieku tikšanās dalībnieku pulkā. Šajā sakarā lūdzam Jūs paziņot par savu vēlēšanos un iespējām piedalīties Rīgas saietā. Gan braukšanas, gan arī nebraukšanas gadījumā, gaidām Jūsu atbildi iespējami ātri, lai varētu sagatavot tikšanās programmu un ņemt vērā dalībnieku vēlmes, arī formalitāšu kārtošana paņems daudz laika.

Piebildīsim, ka Latvijas Rakstnieku savienība segs visus tikšanās dalībnieku uzturēšanās izdevumus Rīgā vienas nedēļas apjomā.

Ar cieņu
Imants Auziņš
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdis

 Knuts Skujenieks
Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas priekšsēdis

———————

Imants Auziņš
Izdevniecība Liesma.
Rīga 226256 Latvia U.S.S.R.

—————————

[envelope – postmarked 19 Sep. from South Bend, IN – stamped: ‘Return for additional postage’]
I. Auziņš
226013 Rīga Latvia Europe

Rīgā,
1990. g. 30. augustā

Cienījamo rakstniec!

Sūtu Jums sveicienus Dzejas dienās, kas šoreiz vienlaikus ir arī Aspazijas un Raiņa lielās dienas.

Sirsnīgi pateicos par abām grāmatām. Kad saņēmu ‘Kā plūsti, Aiviekste?’ (tā bija ceļojusi ilgi), izlasīju, pēc tam sāku skaidrot, kādas būtu iespējas izdot. Pa to laiku samilza poligrāfijas likstas, sākās papīra pusbads, apgādu darbība jūtami sašaurinājās. Situācija joprojām neskaidra.

Par to daudz rakstīts Latvijas presē.

Kaut pagausi, grāmatas tomēr iznāk, dikti liela ir interese par latviešu rakstnieku jaunradi citās zemēs. Meklējam iespējas paplašināt grāmatu izlaidi un gluži bez cerībām nedzīvojam.

‘Kā plūsti, Aiviekste?’, manuprāt, ir daudzējādā ziņā pievilcīgs darbs. Blīvs tēlojums, zīmīgi vērojumi par Latvijas lauku dzīvi un cilvēkiem, atziņas. Audzis laukos krietni vēlākā laikā, tomēr atceros kaut ko no tā pārlaicīgā, kas raksturīgs Latvijas dabai, laukiem. Kāda tāla gaisma vieno ar dažām ‘Straumēnu’ un varbūt mana novadnieka J. Jaunsudrabiņa lappusēm.

Varbūt maldos, bet nobeigums šķita pārāk aprauts, it kā par agru punkts pielikts. Varbūt paredzēts turpinājums?

Artava’ ir labs, noskaņots dzejoļu krājums.

Šķiet, tur grūti atrast kādu lieku rindu vai gleznu. Un, protams, prieks par lieliski veidoto grāmatu, mākslinieces darbu! Īsti vietā liekas arī nelielās apceres un atsauksmju fragmenti.

Vai Jūs piekrītat atsevišķu dzejoļu vai kopu publikācijai Latvijas presē, antoloģijās? Arī ‘Aiviekstes’ nelielais apjoms mudina domāt, ka viena iespēja būtu – apvienot vairākus dažādu paaudžu latviešu rakstnieku atmiņu tēlojumus, garstāstus par bērnību un jaunību Latvijā. Tā varētu būt viena, bet ne vienīgā iespēja.

Un vēl – varbūt Jūs varētu atsūtīt dažas lappuses par savu rakstnieces darbu? Mūsu rīcībā nav pietiekami ziņu par latviešu rakstniekiem ārzemēs.

Ar labiem vēlējumiem –
Imants Auziņš

———————

Rīgā,
1991.  g. 31. maijā

Sveicieni no pavasarīgās Rīgas!

Zied ābeles, kastaņas, sāk ziedēt ceriņi, un aukstais pavasaris tomēr ir gaidīts un skaists. Augoša satraukuma, draudu, noziedzības dienās cilvēkiem tiek vairāk mūžam atdzimstošā gaišuma.

Liels paldies Jums par grāmatu un dzejoļu sūtījumiem! ‘Ceļa akmeņu raksts’ bija ilgi ceļojis. Neparasta daba, vide, cilvēku raksturu šķautnes, bet vienlaikus – daļa latviešu dzīves šajā gadsimtā. Manuprāt, dzeja dabiski saaužas ar prozu. Saista viedas, pārdzīvotas atziņas.

Varētu daudz par to runāt, bet tas nav iespējams īsā vēstulē. Domājam par iespēju kaut daļu nodot lasītājiem Latvijā. Nebūs taču mūžīgas mūsu grāmatniecības grūtības!

Nupat Rīgā pirmoreiz kopš kara viesojās Velta Sniķere. Divi sarīkojumi pārpildītajā Rakstnieku nama zālē. Atbraukusi arī Aina Zemdega, Nikolajs Kalniņš, gaidām vēl citus kolēģus no tālām zemēm. Kaut gausi, tomēr iznāk jaunas grāmatas, arī J. Kārkliņa ‘Latvijas preses karalis’, V. Sniķeres, B. Bičolas izlases. Vai Jūs saņemat jaunākās grāmatas no Latvijas? Labprāt kaut ko nosūtītu.

Septembrī būs Dzejas dienas, tad – A. Pumpura 150 – gade. Solās būt Ivars Lindbergs un Valdis Krāslavietis. Uz Kanādu pošas Vizma Belševica un Knuts Skujenieks. Laikam arī Anna Rancāne, šodien populārākā Latgales dzejniece. Kaut nu izdotos!

Lai Jums un mums visiem mierīga un darbīga vasara!
Imants Auziņš

—————————

Rīgā,
1992. g. 18. februārī

Labdien!

Manuprāt, Jums izdevies pateikt galveno: „līdz varbūt nebūs tur un te.” Arī mēs ceram tieši to nepazaudēt ikdienā, kura ir saspringta un mainīga.

Šī ziema iet uz beigām, un laimīgā kārtā tā bijusi visai maiga, pavasarīga. Tiesa, pēdējās dienās snieg, pieturas sals, bet arī tas vajadzīgs jaunai vasarai. Nav pamata gausties, ja atceramies pērno ziemu un arī tuvu tālu zemju likteni šoziem, kur sprādzienu uguns neticami sadzīvo ar aukstumu un pelniem…

Latvija dzīvo un mainās. Un nekāds spēks nepadarīs par nebijušiem šos gadus, šīs dienas.

Nosūtu Jums mūsu jauno avīzi ‘Rakstnieka Vārds’ ar novēlotiem sveicieniem sakarā ar pelnīto atzinību. Jaunajā ‘Dzejas dienu’ laidienā iekļāvu arī Jūsu dzejoļus no grāmatas ‘Ceļa akmeņu raksts’. Daudzu grāmatu iznākšana gan pašlaik apdraudēta, tomēr rokas nenolaižam.

Vēlu veselību, možumu, jaunas lappuses, kurās latviešu valodā dzīvo, jūt un domā cilvēks.

Ar ziemīgās Rīgas sveicieniem –
Imants Auziņš


Imants Auziņš 13.11.1937 – 21.08.2013
literatura.lv


Imants Auziņš (1937–2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis. Beidzis Neretas vidusskolu (1956) un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Strādājis laikrakstos “Literatūra un Māksla“, “Padomju Jaunatne“, žurnālā “Karogs“, bijis izdevniecības “Liesma” redaktors un direktora vietnieks, žurnāla “Daugava” galvenā redaktora vietnieks, kā arī Rakstnieku Savienības valdes sekretārs un valdes priekšsēdētājs. Rakstnieku Savienības biedrs kopš 1960. gada. Latvijas PEN kluba biedrs.

*********************************************

VALERIJA BĒRZIŅA-BALTIŅA


1990.g. sveču mēnesī [februārī?]

Mīļā dzejniece!

Jo sirsnīgs paldies par artavu ar mazo burtu, tad par Artavu ar dzejas smaržu un Aiviekstes mūžīgumu. Šajās dienās gribu ‘noturēties saulē’ un turēties uz tā kuģa klāja, kas peld ‘koku zaļuma vidū’, atšūpojot latviešu tautas dzīvi un tās sūro prieku ar ‘saules un ēnu vizmām’. Dzīvošu līdz tam, ko ‘māca zeme’ un kas neatturami kāpj ārā no laikiem, kas pagājuši, nepaiet.

Būdama kopā ar Jums un Jūsu roku turēdama,
Valerija Bērziņa-Baltiņa
Minneapolis, MN 55403, USA


Valērija Bērziņa-Baltiņa 21.03.1906 – 25.09.2000
garamantas.lv


Valērija Bērziņa-Baltiņa (dzimusi Kerve; 1906–2000) – valodniece, dzejniece. Dzejoļu krājumā “Gaismas šūpoles” (1980) dominē dabas un cilvēka garīgās pasaules, arī patriotiski motīvi. Sarakstījusi apceres par Z. Lazdu, Anšlavu Eglīti, J. Klīdzēju un Z. Mauriņu (“Latviešu trimdas literatūras izlase“, 1–2, Latvijā 1996).

**********************************************************

MARGARITA  B. [BIEZAITE?]

[Card]: Priecīgus Ziemas Svētkus un laimīgu Jauno Gadu
9. 12. 1990.

Mīļā Ķikures kundze – ir jau tāds laika sprīdis kopš Adelaidē sanācām kopā Rakstnieku dienās un saņēmu Jūsu jauko grāmatiņu – liels paldies!

Pārējās nodevu Zariņam. Rakstnieku dienas paliek aizvien bālākas, gan kvantitatīvi gan kvalitatīvi – par pēdējo īpaši žēl. Pietrūka domu izmaiņas un kopā pakavēšanās vakara stundās, kaut gan ar Laimu Kalniņu un Ernu Lēmani jau nu noturējām diezgan daudz vēlas ‘sesijas’, jo viņas dzīvoja pie manis. Mazliet iepazinu arī Larsenu-Dombrovsku, kas bij atbraukusi no Pertas, bet viņa, diemžēl, jutās ārpusniece – nav jau viegli ierasties svešā pusē un svešos ļaudīs.

Es patreiz gaidu atbraucam Laimas ģimeni no Londonas – šogad svētkus svinēsim kopā ar abu meitu ģimenēm, bet dēlam Austrim šie būs pirmie Ziemassvētki Latvijā. Viņš te pārdeva savu māju, mašīnas un visu pārējo mantību sakrāmējis divos ‘containeros’, ar visu ģimeni (4 bērni) – ‘aizbrauca mājās’ – kā viņš pats teica.

Baiļojos sākumā par bērniem, bet liekas, ka viņi ir iedzīvojušies labi, skolā iet ar prieku, paēduši ir un nu jau visi dzīvo savā mājā Ogrē. Domāju, ka nākošajā vasarā varēšu viņus apciemot. – Tie nu tādi ģimenes jaunumi.

Vēlu gaišus Svētkus un daudz veselības un rakstīšanas spara Jaunajā gadā.
Sirsnībā
Margarita B. [Biezaite?]


Margarita Biezaite 30.07.1921 – 19.11.2007
literatura.lv


Margarita Biezaite (dzimusi Vuss, 1921– 2007) – mākslas pedagoģe, literāte, muzikāli sabiedriska darbiniece. Sarakstījusi grāmatu “Latviešu kultūras dienas Austrālijā. 1971-1990” (1995). Sastādījusi skaidrojošu vārdnīcu latviešu tautasdziesmu leksikai “Atslēdziņa” (1986), kopā ar Ēriku Biezaiti “Mūzikas krātuvē savākto izdevumu rādītāju” (1989) un “Mūzikas krātuves skaņdarbu katalogu” (1992). Kopš 1996. gada atkal dzīvoja Latvijā.

Vairākkārt bijusi Latviešu apvienības Austrālijā kultūras dienu vadītāja, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienu organizētāja.
1970–1990: organizēja un vadīja Latviešu muzeju Austrālijā.

Piedalījusies ar gleznām, grafikas un emaljas darbiem Dienvidaustrālijas mākslinieku, Austrālijas latviešu Kultūras dienu un citās izstādēs.
Dziedājusi Adelaidas Latviešu biedrības jauktajā korī.

*********************************************************

VITA BLAUS

1991.g. 12. aprīlī

Ļ. cien. Ķikures kdze!

Nesen, pārskatot iepriekšējā gadā izdoto, ‘Laiku’, ieraudzīju pārskatu par Jūsu grāmatu: ‘Kā plūsti Aiviekste’. Tā kā esmu dzimusi Ļaudonas ‘Birzumnieku’ mājās – kā meitene zvejojusi ar nelaiķa tēvu Aiviekstē, nebija ilgi ko domāt, grāmata jāiegādājas.

Tikai nevar vairs atrast – izpārdota. Čikāgas grāmatu galds liek griezties pie autores.

Lūdzu, vai vēl kāda grāmata palikusi? Būtu ļoti priecīga dzirdēt no Jums.

Paldies!
Vita Blaus
Wheaton, IL 60187 USA

********************************************************

CEĻA ZĪMES – V. TONE

Noraksts
1953.g. februārī

CEĻA ZĪMES  
c/o The Society of Latvians
in Gt. Britain

Kā jums varbūt būs zināms, žurnāls Ceļa Zīmes, kas līdz šim iznāca Zviedrijā, ar šī gada sākumu iznāk Londonā, Latvju biedrības Lielbritānijā apgādā. Redakcijas kolēģijā: Jānis Andrups, Valdemārs Tone, Knuts Lesiņš, Andrejs Eglītis un Alberts Jērums. Žurnāls turpmāk iznāks ik divus mēnešus un bez paplašinātas daiļliteratūras un apskata daļas tas, kā līdz šim, centīsies sniegt latviešu gleznotāju darbu reprodukcijas.

Lai arī šo nodalījumu izveidotu iespējami vispusīgu, tādu, kas varētu atspoguļot vienuviet arī mūsu gleznotāju darbus, ir ļoti nepieciešams plašs visā pasaulē izkaisīto mākslinieku atbalsts, jo reprodukciju savākšana ir grūts un nepateicīgs uzdevums.

Šai sakarā griežos pie Jums ar laipnu lūgumu atsūtīt savu darbu uzņēmumus žurnālam. Būtu ļoti vēlams, ja Jūs varētu atsūtīt vairākus uzņēmumus, bet vismaz izlūgšos 3-4 uzņēmumus.

Biedrības apgādam pastāv nodoms izgatavotās klišejas izmantot Ceļa Zīmēm un latvju glezniecībai veltīta reprodukciju krājuma izdošanai, tāpēc būtu labi, ja Jūsu atsūtītie uzņēmumi būtu tādi, kuŗus Jūs uzskatiet par sev raksturīgiem.

Ja Jums uzņēmumi krājumā, jeb ja Jums iespējams tādus drīz pagatavot, būtu pateicīgs, ja kādus varētu saņemt līdz 20.martam vai agrāk, jo Ceļa Zīmju 3.numuram reprodukciju trūks visvairāk īsā laika dēļ.

Bet arī katrs Jūsu atbalsts vēlāk būs ļoti nozīmīgs.

Ar iepriekšēju paldies,
V.  Tone
Ceļa Zīmju redakcijas loc.

*********************************************************

DAUGAVAS VANAGI

Latvian Daugavas Vanagi, Inc.
Latvian Relief Association, U.S.A     [logo]           Daugavas Vanagi A.S.V.
1984.gada 7.janvārī

I. Birstiņa kungam
c/o E. Ķikure
Banff, Canada T0L 0C0

Augsti god. Birstiņa kungs!

DV ASV īslugu sacensība ir noslēgusies. Izvērtēšanas komisija (trīs režisori) ir atzinuši, ka no 30 iesūtītajām īslugām, starp piecām godalgotajām ir J. Birstiņa sarakstītā īsluga ‘Cilvēki šķūnī’.

Zemes valdes vārdā apsveicu Jūs ar godalgas iegūšanu! Saskaņā ar sacensības noteikumiem Jums pienākas balva. Tamdēļ, šai vēstulei pievienoju zemes valdes čeku $200.00 (Nr. 2287).

Ar patiesu cieņu un visa laba vēlējumu jaunajā 1984-tā gadā,
Jūsu              A. Lanka
DV ASV kasieris
Alfreds Lanka
Richfield, MN 55423

———————————–

84.  gada 23. janvārī

L. Lankas kungam
Richfield, Mn. 55423 USA

Augsti god. Lankas kungs!

Paldies par vēstuli ar patīkamām ziņām ka īslugu sacensībā godalgota ir bijusi luga ‘Cilvēki šķūnī’. Saņēmu arī Jūsu čeku.

Ir noticis mazs pārpratums – esmu rakstnieces meita. Autore ir Erna Ķikure. Viņa droši vien uzdeva manu adresi jo dzīvoju Jums tuvāk un viņa pate brauks pēc pāris mēnešiem dzīvot pie manis. Nosūtīšu viņai tūlīt labās ziņas un naudu.

To visu skaidroju Jums tādēļ, lai nebūtu pārpratums jā gadījienā Jūs domājiet lugu vai ziņas par sacensības iznākumu kauf kur publicēt.

Ar patiesu cieņu,
Jūsu
Inese Birstins

———————————————————————————————

Godātais Birstiņ kungs! Resp. E. Ķikure!

Lūdzu piedodiet man ka sūtu lugu eksemplārus tik vēlu, bet sakarā ar Apayoda kunga slimību un nāvi lugu sacensības lietas kārtošana stipri aizkavējās.

Sekojot tam ko man Apayoda kungs teica, paturu vienu ‘Cilvēki šķūnī’ eksemplāru, kuru es nodošu DV lugu krātuvei Bostonā.

Gribu jūs apsveikt par iegūto balvu. Man jūsu luga ļoti patika. Ir prieks lasīt lugu kurai nav nekādu sakaru ar mūsu ikdienas sīkiem sarežģījumiem, banālām situācijām, un caurspīdīgiem raksturiem.

Ar mīļiem sveicieniem.
 Juris [?] Valters.

—————–

P.S. Adreses un autora vārda pārprašanas un samainīšanas dēļ godalga piešķirta (un nauda nosūtīta) I. Birstiņa kgam – tas ir Inesei Birstiņš!! Godalgu ieguvējos J. Gaitā arī publicēts – I. Birstiņš. Tā tad – ja tas Birstiņš ko dara, tad zināt (vai nezināt) kas aiz tā slēpjas!
E.  Ķ.

*********************************************************

EMILS DĒLIŅŠ

Melburnā, 1971.g. 8.7.

Godājamā Dzelmes kundze,

Paldies par Francijas impresijām. Vai nevarat uzrakstīt vēl, piemēram par to pašu Iljēru (skat. Time izgriezumus te klāt; tos metiet prom), arī varbūt par kādu citu zemi, Beļģiju varbūt? Jums iznāk jaukas mazas poēmas prozā.

Paldies arī par Jāņu bildi, taču to jau bija atsūtījis arī Zariņa kgs. Viņš man arī atgādināja, ka Jūs nesaņemot avīzi. Piedodiet, to turpmāk izlabosim. Protams, ka Jums par to nav jāmaksā; atsūtiet kādreiz pa rakstam — kad un par ko gribas. Vai Jums dažkārt nav kāds grebuma novilkums? Tagad labi varam reproducēt. (Piedodiet tos ķiņķēziņus, ko pievienoju Jūsu rakstam šai n-rā, tagad sāku baidīties, vai ļaudis nedomās, ka tie Jūsējie?)

Ar labākajiem vēlējumiem Jūsu
E. Dēliņš

——————-

Austrālijas Latvietis
A Latvian newspaper in Australia
Box 23, P.O. Kew, Vic., 3010
Melburnā, 1972. g. 21.1.

Godājamā Dzelmes kundze,

Paldies par vēstuli un manuskriptiem. Droši vien KD burzmā vainīgais būšu bijis es, bet ko lai dara; mums izgājis kā tiem diviem ķēniņa bērniem = die konnten zusammen nicht kommen…

Esmu priecīgs, ka esat atminējusi manu izdarību atslēgas; ir tiešām labi, ja ‘šis tas stāv pie manis’. No savas puses varu Jums jau iepriekš solīt, ka viss, ko atsūtīsit, tiks nodrukāts – izdevīgā brīdī, kaut arī nāktos mazliet pagaidīt. Tā tad – lūdzu sūtiet un par atsūtīto un vēl sūtāmo jau iepriekš paldies!

Ar labām dienām,
Jūsu [signature: Dēlinš?]


Emīls Dēliņš 15.05.1921 – 21.02.2004
literatura.lv


Emīls Dēliņš (1921–2004) – žurnālists, diplomāts. Kopš agras jaunības saistīts ar latviešu periodiskajiem izdevumiem. 1949. gada maijā Melburnā izveidoja latviešu laikrakstu “Austrālijas Latvietis“. Grāmata “69 stundas” (1969) ar esejām un vērojumiem par vietām un cilvēkiem visapkārt zemeslodei. Sarakstījis grāmatu “Veiss” (1955), “No prezidenta uz prezidentu” (1981), “Konsuls bez valdības” (1997).Tulkojis no franču un vācu valodas lugas: Ž. Anuija, Ž. Kokto, E. Jonesko, F. Dirrenmata “Meteors” un citu autoru lugas, kas izrādītas Sidnejas Latviešu teātrī. Bijis Latvijas goda vicekonsuls (1979), goda konsuls (1982) un ģenerālkonsuls (1992) Austrālijā, kopš 1993. gada arī Jaunzēlandē. Par viņu sarakstīta grāmata: Ilona Bērziņa “Emīls Dēliņš. Patriots, žurnālists, diplomāts” (2013).

1945–1947
Laikraksts “Lībekas Vēstnesis” (1945–1946)
Lībeka
Strādāja redakcijā.

1945–1947
Eslingene pie Nekāras
Laikraksta “Latviešu Ziņas” redakcija.

09.05.1949–2000
Newspaper Australian Latvian
Melburna
Ilggadīgs izdevējs un redaktors.

**************************************************************

VERA DUTE

Turramurra, NSW
9.  – 9. – 1968.

Mīļā Dzelmes kundze,

Mīļš paldies par Jūsu pirmo vēstuli, vēl lielāks par otro un dzejoļiem.

Pirmo gribēju atbildēt tūlīt, bet tā kā biju jau tik savārgusi, tad tikko pietika spēka izbraukt darbu un dakterus un tad visa tā operācija iznāca daudz agrāk kā biju to plānojusi. Tā šoreiz apstākļi mani pārsteidza pusceļā – nekas nebija iepriekš sagatavots – ne darbā, ne mājā. Slimnīcā sabiju vairāk kā divi nedēļas. Kopšana un arī pati slimnīca bija lieliska, tikai uz veselo pusi ejot paplāni tiem, kas mīl gaļu vai zivis, jo to svētie brāļi (7 dienu adventisti) nedeva.

Mājā pārnācu vēl ļoti vārga un tad man vēl bija jādzer ļoti stipras zāles mugurkaula dēļ un tās mani pataisīja pilnīgi ‘nelietojamu’. Patreiz man viņas jādzer nav un es pamazām sāku justies pēc cilvēka un sāk rasties iniciatīva kārtot vēstuļu parādus.

Abas Jūsu vēstules mani ļoti aizkustināja, tās bija tik sirsnīgas, par saņemtajiem dzejoļiem gandrīz apraudājos. Ļoti patika visi. Ar kritisku aci lasot visvairāk pie sirds gāja ‘Miers’, tad ‘Vientulība’ (brīnišķīgs ritms) tā pat kā ‘Sajūsma’ un tad ‘Naids’. Cik labi, ja var sevi izteikt pantā vai prozā. Man ir vajadzīga skatuve, lai gan neesmu ar spalvu nekad nekā mēģinājusi. Domāju tomēr, ka tādu dotību man nav.

Jūsu aicinājums man laikam būs jālaiž secen, jo nedomāju, ka būšu vēl tik stipra, lai brauktu. Man arvien iznāk nokavēt to, ko tik ļoti gribētos darīt. Bet nedomāju, ka manis dēļ Jums vajadzētu atlikt sanākšanu, manu ‘īdēšanu’ nevajaga daudz ņemt vērā. Man jāsaka, ka man ļoti būtu paticis pie Jums aizbraukt, arī jūras dēļ – tā man tāda vājība vēl no agrām bērnu dienām.

Pēdējā laikā esmu daudz nokavējusi – jau 100 gadu teātra izrādi, tad Melburnas opereti, tāpat neviens vēl nav bijis, kas varētu pastāstīt par Rakstnieku dienām Adelaidē.

Vēl arvien dienas labāko daļu pavadu gultā un mēģinu savu laiku sadalīt starp vairākām nodarbībām. Lai cik žēl man arī nebūtu, lasīt man vēl lāga neveicas, laikam stipro zāļu dēļ, toties, domāt un pārdomāt varu daudz un lai dienai būtu kāda vērtība, tad pastrādāju arī kādu rokdarbu gan sev, gan priekš citiem.

Rītos atmostos krietni pirms saules lēkta un esmu jau iemanījusies pateikt laiku pēc tā kā kuri putni sāk dziedāt – kukabara sāk visagrāk, jau 5.00, vēl lielā tumsā un tiem citiem nezinu nemaz vārdu, tikai dziesmu. Jūs no sava dzīvokļa, droši vien, dzirdat jūras šalkoņu iemiegot, dzirdat to arī acis atverot. Sveiciniet jūru no manis – rītā, vakarā, vētrā, saulē!

Mīļi un sirsnīgi sveicieni,
Jūsu Vera Dute.

*************************************************************

ANDREJS EGLĪTIS

.

[on back of B&W Photo: Aiviekste vakarā pie Vecsaikavas — possibly in 1956 in Sydney]

.

.

(A[ndrejs]. Eglītis)

Ja kāds man vaicātu, ko tu visvairāk mīli?
Es teiktu, Ļaudonu ar tumšo meža vīli!


Andrejs Eglītis 21.10.1912 – 23.02.2006
literatura.lv


Andrejs Eglītis (1912–2006) – dzejnieks. Dzimis Ļaudonā. Izglītību ieguvis vietējās skolā un Rīgā. Jau kopš agras jaunības saistīts ar dažādiem latviešu preses izdevumiem. Literārā debija 1934. gadā. 1945. gada 7. maijā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, 1998. gada augustā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Vairāk nekā 30 grāmatu autors, kas iznākušas dažādās pasaules valstīs, ir vairāku grāmatu līdzautors, Latvijā izdoti vairāki krājumi, izlase, arī Raksti septiņos sējumos. Dzejā savijas romantisks dzimtās puses un mīlestības tēlojums ar trimdā kulminējošo nacionālo stāju un patriotisko skanējumu; dzejā grodi savijas tautas traģiskais liktenis. Atzīmēts gan dzejas melodiskums, gan pravietiskums. Dzejnieks Pēteris Ērmanis viņu nodēvējis par īstu dedzīgi stipru lielā, drūmā laikmeta un sāpju ceļu gājējas tautas bēdu un nojautu dziesminieku, kura vārds tagad minams līdz ar vislabākajiem mūsu dzejā. Tautas ciešanām šai grāmatā ir kā reliģisks starojums. Viņa vārsmas kļuva latviešu trimdas un vispār latviešu gara dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Paliekoša vērtība ir Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”; teksts tulkots angļu [below], zviedru, spāņu, itāļu, vācu, norvēģu, dāņu portugāļu un citās valodās un to komponējuši Lūcija Garūta, Bruno Skulte, Tālivaldis Ķeniņš. Saņēmis daudzas literārās prēmijas un apbalvojumus.


Andrejs Eglītis par sevi

“Ja man solītu tūkstots Jeruzalemes un zemes, pilnas zelta dzīslām dzīlēs ziedot, un nemirstīgās debesis ar dienu un nakti, zvaigžņu miriādēm dziedot, – pret savu mīlestību uz tēvu zemi nemainītu visu un it nevienu.”

***************************************************************

ANŠLAVS EGLĪTIS


10.  8. 1989.

Ļoti cienītā Dzejniece!

Ar Jūsu dzejas vārdiem runājot „Hallo, kā Jums iet?” Paldies par grāmatu ‘Artava’, ko drīzāk vajadzētu dēvēt par dukātu, vai dālderi, tik skaista un grezni apdarīta un iespiesta. LaRAs saietā un arī svētkos viss gāja kā jau pa burzmu un man neveicās ar Jums ne vārdiņa pārmīt. Dzejoļos mani skāra daudzas jaukas rindas kā tās par piedzērušo likteni, to, ka padoms mums ne rodas ne der, par skalbisko sienu vezumu, ko aizrauj kravas spēkrati u.d.c. Izrādās, ka Jūs esat ļaudoniete. To stūri es diezgan labi pazīstu. Netālu bija Sarkaņu pagasts, kurā atradās mana tēva vecāku mājas. Droši vien Jūs zināsit arī brīnumdzidro upīti, Aronu, kas tek gar aplam stāvu pilskalnu un ieplūst Aiviekstē…

Jums ir varen ražīgas meitas. Vingra zīmētāja, Dzidra Mičele (lp. 0.3.19) kas pusabstrakti uzglezno arī ļoti mīlīgus kaķus un eseiste, Inese Birstiņa. Re-Covered and Re-Created nebūs viņas pirmā apcere, bet kaut kā man viņas vārds līdz šim paslīdējis garām. Teicami ir arī Austras Graudiņas tulkojumi un iztulkojumi.

Man patīk Jūsu attēls pie datora, vai vārdu procesētāja, par zīmi, ka mēs, vecā paaudze, tiekam gluži labi galā ar visām šīm modernajām brīnummašīnām.

Visu labāko Jums un Jūsu naigajai ģimenei vēlēdams
Anšl. Eglītis
Pacific Palisades, California 90272


Anšlavs Eglītis 14.10.1906 – 04.03.1993
literatura.lv


Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

**********************************************************

E. Freimanis

Edmontonā
1987.gada 1.septembrī

Godājamā rakstniec!

Mūsu iepazīšanās Rakstnieku nedēļā, manā uztverē, bija saistoša, rosinoša. Jūs, varu iedomāties, novērtējāt mani kā ņirgu, par ko nedrīkstu gremzties, jo tāds esmu. Atvainojiet, ka kļūstu personīgs.

Godīgi sakot (kas par klišeju!) man patīk Jūsu stils. Vienkāršība dzīvā saskaņa ar spridzīgumu – it kā palēcieniem, piesitieniem. Stāstījums bez pretenzijām uz pārgudrību, pārsteigumiem un tāpēc patīkams. Prātā nāk stāstiņš ‘Vecu lietu izsolē’, laikam tāpēc, ka tas saturā radniecīgs manai ‘Neveiksmei’, kas iespiests Rubuļa sastādītajā ‘Latvian Literature’ zem virsraksta ‘Tough Luck’. Tas gan vairāk feļetons nekā daiļliteratūra. Jūsu atjautu, notonēto ironiju vispār izteiksmes spožumu raksturo šāds teikums: „Izsoles vadītājs laipni, rotaļīgi un visai mierīgi spēlējās ar lietām, to cenām un cilvēkiem.” Varētu uzrakstīt pagaŗu rindkopu izvērtējot šo vienu teikumu. Bet man – kā jau nevaļīgā laikmeta cilvēkam – citas lietas rādās svarīgākas.

Jā, jāpārdod sava smagā, baigā ‘Draudzības pils’. Vai tik ironisku sarkastisku romānu varēsit pat izlasīt? Zem šādām, tādām atjautībām un jociņiem (tiem it kā vajadzētu paglābt lasītāju no nospiestības) gruzd kāda nabaga sašķobījušos cilvēka izmisums. Patiesībā tā viscauri grāmatā, kaut gan neviens kritiķis vai lasītājs to tā neredz. Skaidrs: savu mērķi neesmu sasniedzis – esmu neveiksminieks tāpat kā citās savās grāmatās.

Ir smieklīgi izskaidrot savu rakstījumu. Pārdevēja gājiens? Patiesībā, kāda tam nozīme? Bet varbūt Jums patiksies pasacīt – vismaz dažos vārdos – ko par ‘Pili’ spriežat, ja to izlasīsit un būsit ar mieru man atsūtīt pretī savu jaunāko grāmatu? Diemžēl esmu aizmirsis tās titulu. Ja Jums grāmatas nav krājumā, pasakiet lūdzu, kur to varētu pasūtināt. Beidzot – ja sūtat samaksu – ‘plēšu’ 13.00 Kanādas dolārus – ieskaitot sūtīšanu (un parakstu, hā, hā!).

Protams, ja negribat nekādos darījumos ielaisties, lūdzu iesaiņojiet sūtījumu kā bijis, uzrakstiet ‘Refused’ un iemetiet pasta kastē. Atkritīs tērēšanās pastā.

Visu labiņu!
E. Freimanis

**********************************************************

LIJA GAILĪTE

[On back of Kookaburra postcard]

Mīļam Ķikuram

Atkal vienu gaišu, priecīgu maili nostaigāt — līdz 1973 janv. u. tālāk
Jūsu
Lija Gailīte Jankava

————————-

18. 8. 81.

Mīļā Ķikuris kundze alias Ķikuriņ,

Sveicinām Jūs kolektīvi – esam salasījušies, kāda grupiņa Osvalda Lāča 80 gadu dzimšanas notikuma svinībām – šņabijām un gudri runājam un esam priecīgi neskatoties uz to, ka patlaban Sidnejas sabiedrība pārdalās nevajadzīgi dažādās grupās. –

Atceroties, pieminot arī Jūs un gaidām atpakaļ.

Ar mīļu sveicienu un visa laba vēlējumu,
Jūsu
Lija Gailīte Jankeva

P.S. Tās pašas mīļās veselības un vecuma nespēka dēļ, jau tik ilgi neatbildēju. Mana meita apprecējās un vientulība grauž [..]. Agrāk šis vārds – vientulība bija tik tāds literārs termins –

Ceru ka Jūsu ‘klaidonības’ tieksmes no vienas pasaules malas uz otru – Jums to neliek manīt –
L. G.

Mani bērni jau ļoti labi un rūpējoši, bet pie meitas dzīvot par šauru, uz Kanberu pie dēla braukt negribu – prom no Sidnejas ‘kultūras’ – vēl gribās būt, kur kāda ‘notikšana’ –

Lāčam gan dikti jauki – divi brīnišķas meitas, kas viņu apmeklē un aptekā. Pats tik sēdot un rakstot un rakstot –

Ceru, ka arī Jūs tāpat pildāt savas dienas –
Piedodiet par vēstules juceklīgo stilu, nebija agrāk izdomāts un kad sanācām kopā, gribēju pabeigt, lai ātrāk nosūtītu

—————–xxx——————–

[signatures of others]

Lūcija Bērziņa
A. Zariņš

I. Bērziņš
Ausma Medne
V. Motmillers
Elga Leja
Mintauts Eglītis
Vēstule sekos. Ņina.
T. Trejs[?]
Zinaude Reul[?]
Astra Lācis
Osv. Lācis.

*********************************************************

GUNA IKONA

1986.g. 4. febr.
[buisness card included]:
Guna Ikona
Poet and Visual Artist
Toronto, Ont. M6R 1P1 t. ****

Godātā Ķikures kundze!

No Jāņa Brieža uzzināju, ka pašreiz dzīvojiet Montreālā un – jādomā – būsiet Kanādā kādu laiku (mazākais vēl š.vas. Dz. svētkos).

Vēlētos Jūs aicināt atsūtīt kādu savu darbu DV Mēnešrakstam. DVM iznāk 6x gadā (nāk. # – febr. beigās); metiens 3000; maksājam arī autoriem honorāru + brīveks. – 1986.g. #2 (marts/apr.) manuskriptu iesūtīšanas termiņš ir 10. marts. Lūdzu sūtiet uz manu adresi.

Ja, gadījumā, Jums iznāk pabūt Toronto, būsiet laipni gaidīta mūsmājās (tālr. 416-530-1841). Dzīvoju visai tuvu Haiparkam, kāda 10tā māja no tā.

Austrālijā vēl neesmu bijusi. Lidija Dombrovska aicina – vilina ciemos: viņa sajūsmā par dzīves vietas maiņu – pārcelšanos no Dānijas uz Austrāliju.

Sidnejā dzīvo mana studiju biedrene; kādreiz tur teātrī darbojās arī mana bērnības draudzene (tagad mirusi) Vēra Dūte. Mums gan sakari/sarakste bija pārtrūkusi jau pirms viņas slimības.

Tad vēl – trimdas laikā – esmu iepazinusi dažus tālā Kontinenta tautiešus, kuŗus sastapu vai nu tepat Toronto vai ASV (g.k. Dziesmu svētkos, un tml.)
*
Man gan vēl vienmēr tuvākā ir Eiropa, sevišķi Ziemeļdaļa. 1969. (Madeirā, Portugālē) un 1976. g. (Anglijā + Zviedrijā) turp aizlidoju.
*
Drīzu atbildi gaidot,
sirsnībā,
Guna Ikona


Guna Ikona 25.01.1922 – 13.12.2011
literatura.lv


Guna Ikona (1922–2011), dzejniece un gleznotāja. Studējusi dabaszinības Latvijas Universitātē, līdztekus mācījusies glezniecību Leo Svempa studijā un darbojusies Zentas Mauriņas literārajā studijā. 1944. gadā devusies trimdā uz Vāciju, studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta. Klausījusies filozofijas un teoloģijas lekcijas Tībingenes universitātē. 1948. gadā izceļojusi uz Toronto Kanādā. Kopš 1968. gada nodevusies tikai glezniecībai un literāram darbam. Dzejoļu krājumu “Kodols” (1972), “Patiesības medībās” (1981), “Pēc negaisiem” (1988) un “Nirstot” (2003: dzeja un īsproza) autore. Latvijā izdoti dzejoļu krājumi “Beidzot” (1993), “Akmenī iekalt” (1995), “Aizrautība” (2007) un bilingvāls izdevums “Dzelmē” (2009), kā dzejas un prozas grāmata “Cēlie un citi” (1998). Sarakstījusi atmiņu grāmatu “Bērnības zvaigznāji” (1991). Gleznotājas devums analizēts Māra Branča grāmatā “Lidojums: Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumi un zīmējumi” (2010). Piedalījusies Amerikas Latviešu apvienības, Kultūras fonda un Latvis mākslas izstādēs. Rakstījusi recenzijas par mākslu.

********************************************************

LAIMA KALNIŅA

1990.  gada 14. jūlijā

Mīļā Erna!

Es tik ļoti nesteigtos Tev atbildēt uz Tavu vēstuli, ko šodien saņēmu, ja man negribētos Tevi pierunāt rudenī braukt uz Austrālijas rakstnieku dienām Adelaidē, kas notiks oktobra sākumā. Jā, Austrālijas pavasaris šogad būs tas, kas beidzot aizvilinās braukt uz Tavu kontinentu. Zariņš man plāno tūri uz Pertu, Adelaidi, Melburnu, Sidneju. Pēc tam vēl gribu aizbraukt uz Jaunzēlandi. Pavisam īsā laiciņā izdrāzt arī tai cauri. Kaut arī ziedošu Austrālijai veselu mēnesi, tad tomēr tas šķiet gauži maz. Liekas, iznāks tikai joņošana no vienas vietas uz otru, taču patiktu tajās 10 dienās, ko pavadīšu Sidnejā satikt arī Tevi. Redzi, tad Tu izbēgtu no Kalgarijas nežēlīgās ziemas. Maz es zinu par šo pilsētu, bet par tās ziemu biju dzirdējusi.

Priecājos, ka Tu gudro par grāmatu. Tā ir jauka ziņa. Es jau tūdaļ aizrunāšu vienu eksemplāru. Es pati neesmu ne nieka rakstījusi. Kauna lieta, bet tā nu ir. Par nākošo rakstnieku nedēļu arī nekā neesmu dzirdējusi. Sekojot tradīcijai, vajadzētu būt nākošvasar pirms dziesmu svētkiem Toronto, bet var jau būt, ka pārlikta uz Latviju, uz Ziemsvētku saietu? Mana informatore parasti mēdz būt Nora, bet viņai nupat nomira tēvs, viņa bēdājās par to, un ir arī galīgi nomākta no visiem daudzajiem pienākumiem.

Es nevaru iedomāties, ka man atliktu nauda Latvijas braucienam. Pēc Austrālijas, šķiet, būšu parādos līdz nākošai vasarai, kad Juris un es tā kā plānojam klusas un maziņas kāzas. Mana meita ar mazmeitiņām arī tad solījās atbraukt ciemos, un iznākumā, paredzu, būšu atkal parādos līdz nākošai vasarai, un tad, protams, gadīsies atkal kāds brauciens un atkal jauni parādi. Bet mūsu gados krāt mantu, ko kodes un rūsa maitā, taču būtu pavisam ģeķīgi, vai nē?

Mīļi Tevi sveicinot un uz satikšanos cerot
Laima
Alta Vista Gardens, MD 20814 USA

——————————–

1993. [card]

Mīļā Erna,

{Wishing you all the beauty that is Christmas}
Vēlam abi Tev skaistus, gaišus Svētkus un laimīgu Jaungadu.
Juris un Laima

——————————-

1995. [card]

Mīļā Erna,

{Merry Christmas and all Good Wishes for a Happy New Year}
Gaišus Svētkus un laimīgu nākošo gadu vēlam Tev abi.
Juris un Laima.


Laima Kalniņa 05.04.1922 – 13.06.2019
literatura.lv


Laima Kalniņa (1922–2019), rakstniece, arhitekte. 2. pasaules kara beigās bēgļu gaitās nokļuvusi Vācijā. Braunšveigas Tehniskajā universitātē ieguvusi diplomētas arhitektes grādu. Izceļojusi uz ASV, kur dzīvojusi Vašingtonā un strādājusi par arhitekti privātos birojos un federālās valdības iestādēs. Publicējusi stāstus un romānus. Par stāstu “Kur upes satiekas” ieguvusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu (1977).

“Liela auguma, iznesīga, tumši brūniem kastaņu matiem; viņai ir milzīgi dzīvas acis un apvaldīta izturēšanās, kas kopā dod viņas būtei īpašu, klusu spraigumu.”
Ilze Šķipsna, Laima Kalniņa. Sarunas. Ilze pasaulē. Grāmatu Draugs, 1984, 123-124. lpp.

 *********************************************************

LŪCIJA KALNIŅA


Melburnā, 9.6.82.
Elwood, 3184, Vic.

Mīļā Erna Ķikure!

Mana mašīna iet čupā, kā jau visa dzīvīte. Kaut kā jau tomēr kuļos. Mīļš paldies par ierakstu Jūsu grāmatā. Esmu lepna, gan par to, ka man lemts Jūs pazīt, gan par iespēju daudz reiz lasīt Jūsu sacerējumus, gan pašai, gan sarīkojumos. Kaut nu varētu šo Jūsu skaisto un traģisko likteņu grāmatu iedabūt arī pārējo latviešu plauktos! Ko es varētu darīt? –

Vispirms Strauta kunga adrese:
O. Strauts, Victoria Co., 148 Rundle Mall, Adelaide, Sth. Australia, 5000.

Par Melburnu – kā jau pati rakstāt, — klusums un Dieva miers! Pati uz pilsētas centru eju maz, jo dzīvoju gandrīz blakus abiem mūsu Namiem, latviešu un Daugavas Vanagu. Staigāju ar tarbu plecos katrā sarīkojumā un taisu jokus, tādā veidā ievilinu tautiešus pirkšanā. Tas vieglāk, bet ar Jūsu grāmatu nebūtu izdarāms. Tomēr ņemšu šo vienu man atsūtīto līdzi uz Teātŗu Festivālu, jo man atļāva tur tirgoties pa starpbrīžiem. Uz Jūsu grāmatu tad gribētāji varētu pierakstīties un es Jums aizsūtītu viņu adreses. Bet lai iznāktu lētāk, tad vajadzētu gaidīt līdz kāds brauc uz Melburnu ar mašīnu. Tā mēs praktizējām arī ar Strautu, jo viņam pārdošana iet ļoti lēni, sēdot savā pagrabiņā. Tomēr pa kādai pārdod, ja kāds ienāk un pieprasa. Par reklāmas cenām avīzē nevaru Jums pateikt, jo pati to vēl neesmu mēģinājusi, — nedomāju, ka man būtu kāda atlaide. Vienreiz tik ielika atzīmi, ka tāda grāmatiņa iznākusi. Bet es zinu, ka Dēliņa kungs par Jums kā rakstnieci ir ļoti augstās domās, — varbūt jautājiet viņam par reklāmas iespējām, viņš Jums noteikti atbildēs ar saviem noteikumiem.

Ja būtu varējusi Jums agrāk atbildēt (t.i. ja Jūsu vēstuli būtu saņēmusi agrāk), Jūs būtu varējusi iedot pa grāmatai līdzi braucējiem uz Festivālu. Bet var jau būt, ka esat to darījusi.

Sarmas kungs ir apkopts un vēl arvien pie Estrīdas Zāgera kundzes. Viņš protams vairs nav tik žirgts, kā pirms pāris gadiem. Toreiz gan teica, ka vēl rakstot, bet visu sadedzinot, jo neesot ko un kam teikt. Neesot vērts…

Ir tik sāpīgi, ka nevaru pati saņemties apciemot reizi gadā. Viņa dzimšanas dienā sanāca parasti diezgan daudz rakstītāju un paziņu no seniem laikiem. Pamazām jau pa kādam atkrīt, jo tagad grūtāk viņu sasniegt tādiem kājniekiem, kā man. No stacijas tālu jāiet. Reiz mani Zāgera kundze sagaidīja stacijā un aizveda. Jūlija beigās varēšu atļauties no pilsētas centra aizbraukt ar taksīti līdz Heidlebergai. Pēc tam mājās ļoti raudāšu, kā vienmēr, kad jāsastopas ar likteni – vaigu vaigā. – Lūdzu rakstiet un sūtiet grāmatas ar kādu braucēju.

Mīļi, mīļi sveicieni
Lūcija Kalniņa.

P.S. Gribu Jūs mīļi lūgt man atsūtīt Freimanes kundzes tagadējo vārdu un adresi Bostonā. Ļoti vēlētos viņai aizrakstīt, bet gadi paiet un nevaru adreses dēļ.

Būšu ļoti pateicīga!
L.K.


Lūcija Kalniņa 26.11.1905 – 17.01.1995
literatura.lv


Lūcija Kalniņa (dzimusi Maisiņa, precējusies Kalniņa, vēlāk Donatova, tad Ļebedeva; 1905–1995) – aktrise un dzejniece. Dzejoļu krājumā “Svešās vāravas” (1981) paustas pārdomas par dzīves ritējumu, reizēm to apvij skumjas un rezignācija par zaudēto, dzejoļi emocionāli piesātināti, vairāki veltīti paziņām, tuviem cilvēkiem.


Par profesionālo aktrises darbību
Humma.lv [humanitāra un mākslas zinātņu digitālā platforma]


“Lūcijas Kalniņas vārds nav bijis svešs arī ārpus latviešu teātra. Sešdesmito gadu sākumā Kroforda televīzijas īsfilmu sērijā viņu angažēja atsevišķām raksturlomām. Laiku pa laikam viņa spēlējusi arī austrāliešu publikai St. Martina teātrī un vairākkārt vadījusi režijas Melburnas poļu teātra ansamblim. [..] Palūkojoties Lūcijas Kalniņas ekscentriskās personības portretā, vispirms jau jārunā par viņas skaistumu. Viņa bija ļoti skaista. [..] Jā, tāda viņa bija – skaista, pašapzinīga, lepna, rāma un cēla. Likās, ka arī caur dzīvi viņa gāja, it kā no skatuves nokāpusi loma, kurai dzīve ir ilūzija. Bet kāda īsti bijusi Lūcijas dzīve? Mēs nezinām, kaut gadiem plecu pie pleca kopā esam strādājuši un dzīvojuši ALT ansamblī – savā lielajā ģimenē, kurai piederējām visi ar visu savu tiešo ģimeņu locekļiem. Tā bija arī Lūcijas ģimene, viņas garīgās mājas. Citi tuvinieki viņas dzīvē bija iegriezušies tikai uz bridi un atkal pazuduši savos ceļos. Droši vien, tie nav bijuši nekādi saulainie brīži, un var būt tieši tādēļ par savu dzīvi viņa nekad nerunāja. Bet nerunāja arī par savu bērnību, par jaunības dienām. Nekad nepieminēja pat savu nospēlēto, vareno lomu sabiedrību, ar ko katra aktrise varētu lepoties. Nekad viņa nelūkojās atpakaļ. Nekad nebija redzēta nokārtu galvu un saliektiem pleciem. Ari nepatikšanas un likstas viņa nesa ar lepni paceltu galvu, lai sasāpējušo sirdi neviens nemanītu.”
Lēmane, Erna. Cēlajai dāmai. Austrālijas Latvietis, 1995, 17. febr.

********************************************************

LĪGSMA ĶIRPE

[Letter written in notebook, not on paper to be sent.
Possibly
August 1966]

Mīļā Ķirpes kundze,

Jūs savā vēstulē pieskaraties lietām kas tā sakot ir visas manam ‘būt vai nebūt’ pamatā: brīvs laiks! Neierobežots laiks! Visus šos gadus kopš esmu te viena Sidnejā, man nav bijis ne nedēļas miera no tā – kur dzīvos, ko ēdīs, ko vilks virsū nākošā brīdī un – kas notiktu ja laikā nepieceltos un neietu uz darbu? Ja kaut ko rada, tā ir dzīve pati par sevi, kas negrib šos ārpuses ierobežojumus. Dažreiz tā grib plūst visu nakti un dienu gulēt, citreiz otrādi. Es esmu plēsusies visu visādi un taisni apbrīnojami traucējumi man ir stājušies ceļā darbā, (maizes darba) dzīvē, mūžīgas maiņas, atrašana un pazaudēšana.

Nekad nekas iekrāts materiāli. Bet garīgi, tas bijis labi. Piezīmes, piezīmes, piezīmes ir pļautas kā siena vālas. Un tur viņas guļ koferos un atvilknēs. Ja dotu laiku – tās varētu pārvērst tā sauktos ‘literāros darbos’. Bet – te ir vēl viens noteikums – tas varētu notikt tikai tad, ja es esmu vēl tik dzīva, ka varu rakstāmo dzīvot, ne tikai rakstīt. Tam vajaga kopā miera un nemiera. Man vajag mājas, kakta, kur esmu brīva un kur es varu justies kādu ilgāku laiku netraucēta, izklāt savas piezīmes, savu dzīvi vaļā kā lauku, lai redzu, zinu, jūtu katru daļu un dzīvoju to, izkristalizēju. Tam vajag gandrīz vairāk nemiera kā miera atkal. Man vajag būt nu – cita vārda nav – ļoti dzīvai. Un no otras puses, man vajag būt tik mierīgai, lai es varētu izdarīt technisko pārrakstīšanas darbu. (Arī ne tikai technisku, bet just katru teikumu, lai tas nekļūst klišeja.)

Tagad, ja es dabūšu pensiju, lai cik, es būšu tomēr neatkarīgāka no maizes pelnīšanas. Es varēšu mēnešiem pazust savā kaktā.
Bet – kas lies ūdeni uz manām dzīvības dzirnu riteņiem? To es nezinu.

No piedzīvojumiem es zinu – cilvēks, otrs, cits cilvēks, siltums ko tas dod un ilūzija ko tas rada, tas ir bijis dzīvei spēks katrai radīšanai.
Tādēļ es turos pie jaunākās meitenes tik ļoti, jo viņa ir mana dzīvība, siltums, augšana. Vecākā tagad ir stipri prom (ar vīru jaunā dzīvē) bet viņa var vēlāk pie manis atgriezties.

Tad vēl – draudzība.
Man arvien ir bijuši kāda sieviete draudzene, ar ko izrunāties rakstiski vai mutiski. Pēdējā bija kāda kundze no Vācijas laikiem. Viņa aizbrauca uz Cincinnati. Tagad ir divi gadi kā viņa nomira. (Bija 10 gadus jaunāka par mani.) kad saņēmu ziņu par viņas nāvi, šķita ka viena zemes, pasaules daļa ir mirusi, beigta. Daudzreiz domas apstājās, kā cilvēks apstājās kaut kur ejot, uz kurieni vairs nav ko iet, apstājas, atjēdzas un jūt zaudēto – beigtu tur esam. Tas nav pazudis, tas nav nebijis, tas tur ir – beigts, miris...

Trešais – mīlestība.
Mīlestība uz vīrieti. Jūs smiesities. Katra prātīga sieviete smiesies. Ar 60 gadiem būtu

[bottom of page torn off]

Paldies par grāmatu! Tā laikam ir tā paciņa ko domājāt sūtīt, kā es sapratu, uz manu Newcastles adresi. Biju tur un jautāju meitenei pēc tās, domāju būs pazudusi. Bet nu viss kārtībā. Ir darbdiena un man brīvi brīži mainās ar pienākumu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Te ir slima, veca kundze un tā man jāapkalpo. Bet viņa ir lieliska, brīnum laba, jauka vecenīte. Ienesu viņai tēju. Uzcepu ķimenmaizi. Ienesu avīzi. Iznesu tējas traukus. Apprasos ko gatavot vakariņās. Ienesu atkal tēju…

Tā. Un pa vidu tagad lasīju Jūsu atsūtīto grāmatu un diena šķiet gluži krāšņa.

Nezinu cik ilgi te būšu. Dēls apprecējās un aizbrauca, meita ir ‘holidejās’ uz Kvīnslandi. Es čakli uzmanu veco māti un domāju – drīz būs atkal jāmaina dzīves veids. Te mans uzdevums ir galā. Varbūt ka vajadzētu atkal parakstīt.

Atradu norakstu no stāsta ko nosūtīju Eglītim. Ja esmu to nosūtījusi tādu, kā šis noraksts, būtu labāk ja Eglītis to nebūtu saņēmis – daudzas vietas ‘mazliet’ jāpielabo. Šie mazliet ir tie, kas aptur visus stāstus. Nezin vai tas labi vai slikti. Bet ja laikā pamana domu pārlēcienus un netīru stilu, laika trūkuma dēļ ieviesušās lietas, tad uzrakstītais paliek atvilknēs un tur – tas guļ. Ar dzeju ir citādi. Tā guļ arī atvilknēs, parasti piezīmju, dienas grāmatu lapās, jo lai kā es arī nemēģinu dzejai turēt savas piezīmju lapas un burtnīcas, tas man neizdodas, dzeja ieviešas dienas grāmatas lapās, pēdējās ir prozaiskas, garas un nevajadzīgas, bet dzeju, kad to gribētu pārrakstīt un kaut kur nosūtīt, man nu nākas medīt pa šo dienas grāmatu lapu mežu. Es meklēju, meklēju, lasu daudz ko cita pa vidu tur, nogurstu, vai aizsapņojos un – dzeja paliek turpat, izkaisīta, nepārrakstīta un nenoslīpēta. Šī noslīpēšana ir tā lieta kas būtu jādara, bet kas man pašai šķiet kaitīga un nevajadzīga. Tā, un te nu tad ir Jūsu slinkā rakstnience. Viss stāv nevētīts un nederīgs tirgum.

Kur ir Jūsu grāmata Par Herb. Sīlu?
Vai Jūs pabeidzāt un vai tā ir izdota?

Mēs protams spēlējamies ar vārdiem, bet Jūsu ieraksts grāmatā ko man atsūtījāt – draugam – atrod tā sakot sirds durvis vaļā. Es domāju, pārdomāju un neatrodu neko, kas stāvētu pretrunā ar vārdu ‘draugs’ mūsu vidū. Taisni otrādi, ir tiešas pazīmes, ka šis vārds ja arī spēlējoties ierakstīts – ir vietā.

Un tā es domāju, ja es pati netiktu galā ar savām dienas grāmatas lapām, es atļautu Jums pa viņām parakāties un varbūt ‘paglābt kaut ko no iznīcības’. Bet no otras puses – kam to dot lasīt? Kur ir lasītāji? Izmirst. Jaunie lasa citā valodā, cita gara lietas.

              Dienu vēlāk.

Jau apriju Rozīša grāmatu. Tīra manta. Bez liekas bagāžas. Grāmata ko atvēršu šad tad.
Izrakstīju pāris dzejoļu no dienas grāmatas lapām. Gribēju tās (joka pēc) nosūtīt Jums.
Bet, kā tas ir arvien, manas vārsmas īstenībā nav atsevišķa dzeja. Tā ir dzejā pārslīdējusi proza, kas atkal atslīd atpakaļ prozā, kad to lasa piezīmēs kur tā radusies.

Tā tad – viņa ir jāatstāj tur. Tā nav nekāds literārs ražojums, tā ir mana dzīves norise, uztvere, domāšana, tas viss. Kad izrauj gabalu ārā no visa plūduma, un mēģina iedot tam jēgu, apģērbt to, tas izskatās kā ar makeup notriepies. (Govs ar sedliem – mums teica, bet gandrīz tā negribētos teikt par saviem dārgumiem…)

Tā, Jūs parāvāt manas runāšanas slūžas vaļā.
Vakar rakstot gandrīz nokavēju sagatavot vakariņas. Izgāju virtuvē 5 min. pirms tā laika, kad vakariņas jāliek galdā. Dievs man palīdzēja un 15 min. pēc īstā laika galdā tomēr nāca ‘visas trīs saknes’ un ‘grills’. Ir jauki spēlēt īstu sievieti, cept un vārīt etc.

[Erna]

———————

Vēstule Ķirpes kundzei [maybe unsent? No date.]

Mīļā K. kundze,

Šī varbūt nebūs tik — skaista vēstule, kā Jūs to nodēvējāt iepriekšējo.

Ir vakars un sirds ir piesūkusies rudens vēsuma un mitruma un atvadīšanās, mūžīgās šķiršanās norises.

Bet — ir jau skaistas rudens lapas parkos, kapsētās un uz ceļiem. Man te ir katru dienu ejams gar baznīcu un te pavisam vecām baznīcām ir kapi. Patiesi šīs baznīcas veco kapu stūris visu pavasaru un tagad rudenī, bija visskaistākā vietiņa kur brīdi dienā pabūt, cauri ejot. Krusti, pieminekļi, kapu akmeņi iegrimuši zemē, krustu šķērsu sagriezušies, zāle un sīkas puķes aug pāri, tagad lapas no liepām krīt brūnas un dzeltenas. Pavasara vakaros, dziļā krēslā vēl tur bērni spēlēja slēpšanos aiz pieminekļu plāksnēm. Man tas likās ļoti jauki. Es vienmēr gāju tur cauri, (lai gan ielas ved apkārt, un pareizi tas nav — iemīt celiņu dziļāku pāru kapu kopām, lai arī simtgadīgām) un sarunājos ar krustiem un gulētājiem. Es teicu — “Aizlūdziet par mani šodien šo un to, jums laika diezgan guļot, man vēl jāskrien, un jums jau tikai jautrāk, ja kādi soļi pāriet pāri. Jūs vairāk tad jūtiet zaļo zāli, putnus un pavasara saukšanu…”

Uz vienas tumši nosūbējušas kapu plāksnes (te tādi ļoti plakani pieminekļi, stāvie, es domāju, tie kas apklāj visu kapu ir smagi…) ir izbirzis mazs plankums sirds veidā un tai apkārt un pāri, ir akmenī iekrāsojušies, no lietiem un vējiem, stari un mākoņi, it kā šī sirds peldētu starp debesīm, zemi, jūru. Es vienmēr sarunājos garāmejot ar šo plāksni. No baznīcas pulksteņa es naktīs un rītos dzirdēju zvanam stundas. Tagad, kādu nedēļu jau, pulkstenis ir apstājies. Cerams to atkal uzvilks. Man trūkst pulksteņa zvanu.

Bet — man būs tūlīt jāšķiras no visa. Un nu beidzot ir daudz kas tik tuvs.

Jūs sakāt — vieta iemīl mūs.

Es atturējos tādās mazliet pārdabīgas jūtās ielaisties. Varbūt tā ir. Tik daudzreiz jūt kādas vietas laipnību. Bet — mēs zinām (kaut ko un ne visu) tikai par to, ko mēs mīlam, vai nīstam.

Vai kāda vieta mani mīl?…

Te tālāk ir ceļš, kas ved ārpus pilsētiņas, no viena tās stūra uz otru. Liels, ļoti dzīvs ceļš. Pa to iet visa lielā, tālāku ceļu satiksme, kas nevar izspraukties cauri pilsētiņas vecajām, šaurajām ieliņām. Gar abām malām tam koki — bērzi, vīksnas un šis un tas, un arī plats, akmeņu plāksnēm izlikts kājceliņš abās ceļa pusēs. Tālāk aiz ceļa — lauki. Tur šai ceļā pavasarī staigājot es atradu skābeņu krūmu. Salasīju tur pāris reizes skābenes. Tas bija — jā — liels prieks. Liela satikšanās! Vasarā skābeņu krūms bija izziedējis gariem, brūnsarkanie ziediem un garāmejot es domāju — manis te nebūs, kad citu pavasari atkal būs mīkstas skābeņu lapas. Man tas sāpēja. Šī ceļa mala, kas dzīvos savu dzīvi bez manis, kas bija dalījusi kaut ko ar mani, manu prieku, devusi man satikšanos ar tālu laiku, manu pasauli… Tagad rudenī, es atkal tur gāju kādu svētdienu (kādā no saviem atvadu gājieniem apkārtnē) un par skābenēm nedomājot baudīju rudenīgo lauku ainu. Te mans skats kā pievilkts, apstājās zālē pie mīkstām zaļām lapām — tas bija mans skābeņu krūms, pēc rudens lietiem izdzinis sauju mīkstu zaļu lapu kūlā. Kaut kā, to neapzinoties, es biju noliekusies un sākusi plūkt saujā mīkstās lapas. Tikai tad, es atjēdzu, ka tā ir tā pati vieta, kas pirmo reizi pavasarī mani apsveica ar sendienu zaļumu. Un kā dzirdējusi manas skumjas vasarā, ka es te nebūšu, kad viņa te atkal būs zaļās lapās — tā bija sagādājusi man tās rudenī.

Varbūt vieta mūs mīl.

Tur uz šī ceļa, pavasarī, mani pārsteidza lietus un es paglābos zem jauna tikko saplaukuša ozoliņa mīkstām lapām. Sen, varbūt visus Austrālijā dzīvotos gadus, neviens koks mani tik maigi nebija sargājis, pavisam jauns kociņš, kam tikko zaru kupluma pietika apslēpt mani no straumēm, kas te līst dažreiz tik spēcīgi un mierīgi. Ak, te ir skaisti lieti!

Bet ziemā, pagājušā ziemā, kad viss te bija svešs, man ziemas lieti nepatika un es nevarēju ciest miglu. Es domāju — es negribu viņu arī šogad, ja tā te atkal būt diendienā. Bet ir viena lieta ko es pagājušā ziemā nezināju — šī migla nes dienas cauri uz pavasari. Viņa nav mūžīga, vai arī ir mūžīga citādā veidā — viņa nāk un iet, pulsē, kā visa dzīvība.

Kaut kas te mīl mani vairāk kā Austrālijā. Bet vai es vairs atbilstu šai mīlestībai nedalīti?

Es esmu te atnākusi un simts gadi ir aiztecējuši, kā pasakā. Kaut kas iemidzis ir pamodies, — bet simts gadi ir pagājuši…

Mīļā K. kundze, tas ir skumji.

Kad es pirmo reiz te kaut kur stāvēju Eiropā atbraukusi, uz ilgāku palikšanu domājot, tas ir — ne tikai apmeklējumu jūtot, es pēkšņi domāju — kur ir mani 20 gadi? Es esmu atkal te. Bet es esmu aplaupīta. Ko es te lai dzīvoju? Starp to brīdi, kad es reiz biju un tagad, kad atkal te esmu — no manas dzīves ir izrauts divdesmit gadu robs. Ko es te lai dzīvoju?

Varbūt savā apjukumā, savā apmulsumā (savā zaudētā un atrastā) es pametu kādu loģiku un piedzīvoju kaut ko ļoti skaistu.

Bet tagad ir jābrauc prom. Un — tā ir labi. Īstenību nevar piemānīt pārāk ilgi. Un kustība mani atjauno. Tieši otrādi, kā Jums, tikko es izeju kādu gabalu, ārpus mājas, ārpus ikdienas, gandrīz vienalga kur, gars atspirgst. Vislabāk pa vienu ceļu turp, pa citu atpakaļ.

Varbūt mājas ir tikai bērniem (un laimīgiem). Tikai bērni jūt tās par savām. Pēc tam ir tikai — ceļš…

[Erna]

*************************************************************

SPODRIS KLAUVERTS

1962. gada 4. janvārī.

[Text in smoke on the right: Pagātnes nepatikšanas]

Labā Ķikures kundze,

Saņēmu Jūsu apsveikumu un vēstuli. Paldies un arī Jums novēlu, lai Jaunajā gadā būtu 100%-ga Sidnejiete. Darba lietā tamdēļ ievācu informāciju 2 vietās – savā firmā (Bushell’s) un Readers Digestā. Liekas, ka pēdējā pagaidām būs vieglākas izredzes. Atbildi no Roņa dabūšu nākamā nedēļā (otrdien vai trešdien). Ja esat Sidnejā, tad lūdzu piezvaniet man uz darbu – UJ 1201 (Bushells Laboratory. Concord) Tur esmu no 7.00 – 3.00 (vislabāk pēc pl 10.00, tad esmu vaļīgāks un varu ilgāk aprunāties.

Tad vēl jautājumi:
a) vai protat rīkoties ar kalkulācijas mašīnu?
b) kādu darbu vislabāk Jūs mīlētu darīt?

Taču vislabāk varēsim aprunāties tiekoties.

Ar sveicienu
Jūsu
Spodris Klauverts

———————-

Strathfield NSW
20. 6. 69.

Labdien,

Te Spodris II Klauverts.

Lieta īsa un skaidra. Vēlētos Jūs abas ar meitu aicināt izstādei Sidnejas latv. namā – 9. augustā būtu eventuāla atklāšana. Tā ir svētdiena.

Vai Jūs abas to nevarētu?
Kopā vajadzētu kādas 20 bildes.
Gaidīšu atbildi drīz jo drīzi.
Tā, izstāde būtu atvērta 3 nedēļas.

Ar sveicieniem
Jūsu Spodris II Klauverts

———————

[Spodris Klauverts]

Ir labi ja labas domas kas domātas par kādu cilvēku pasaka viņam, tam vēl dzīvam esot, kamēr tas vēl ir, kamēr to var vēl satikt. Šīs domātās domas, vārdi — pieder viņam un ir smagi nēsājamas nespējot tās vairs tam atdot, pateikt.

Spodris Klauverts aizgāja nupat. Vēl viņa aiziešana šķiet neiespējama, nereāla, neīstenība. Bet viņš vairs neatnāk citu vidu, viņš ir jau prom. Viņu vairs nevar satikt.

Neesmu dzīvojusi Spodra Klauverta tik tiešā tuvumā, tik ciešā sabiedrībā visādos kultūras pasākumos, kā daudzi citi, tomēr vairāk kā divdesmit gados Spodris atkārtoti ir bijis klāt svarīgos manas dzīves darba notikumos, ir stāvējis ļoti tuvu ar padomu, iedrošinājumu, pavēris durvis un palīdzējis, palīdzējis fiziski un garīgi, stiepis manus ielogotos ofortus uz saviem pleciem, kāris pie sienām manas meitas gleznas, saņēmis pie elkoņa: “… Ej tagad, un lasi savu dzejoli!”

Kādā tādā brīdī, pēc viņa labas kārtošanas, palīdzēšanas, atbalstīšanas, es viņam pateicu, ka kāds mans dzejolis, kam Eižens Freimanis ir komponējis mūziku, bij reiz rakstīts, veltīts viņam, Spodrim Klauvertam. Pēc šīs atzīšanās jutos mazliet iztrūkusies — vai to vajadzēja, ko tas laba varēja viņam dot, mana atzīšanās par jau senāk atpakaļ rakstītu dzejoli? Tagad, kad viņš ir prom, zinu — to vajadzēja. Neizteiktie labie vārdi ir smagi nēsājami, tagad, kad tos vairs viņam nevar pateikt. Viss noklusētais ir kādā gara kautrībā viņam kļuvis atņemts, neatdots.

Manas atmiņas par Spodri Klauvertu iesniedzas vairāk kā divdesmit gadus dzīvota laika takā. Tās atblāzmo gaismām, atskan balsīm, teiktiem vārdiem, vienmēr ar izlīdzinājumu, bez pārpratumu rūgtuma, vienmēr ar laba pāri palikumu. Paldies, Spodri.

Spodris savās vēstulēs parakstījās — Spodris Pirmais. To lasot, tas vienmēr izraisīja vieglu, līksmu noskaņu, prieku dzīvot, prieku darboties ar smaidu.

Mums Sidnejas literārā dzīvē paliek ēra, kā laba, gaiša prinča valdīšanas laiks — Spodra, Spodra Pirmā laiks.

Paldies, Spodri.
[E.Dz.]

************************************************************

NORA KŪLA


G. Indāra Apgāds P.O.Box 2371 – 550 Newtown Road – Littleton – MA 01460 – (617) 486-8308
4/13/82

Mīļā Erna Ķikure –

Paldies par manuskriptu. Domāju, ka ‘Veco lietu izsolē’ būtu ‘Žurnālam’ piemērotāks lai gan man personīgi patīk tēlojums bez virsraksta. Tai pašā laikā man tas jūtas nenobeigts mazliet tā kā negatavs. Lūdzu neņemat ļaunā ka es tā saku. Ja Jums gadījumā ir kopija varbūt varētu pārskatīt. Arī virsraksts derētu. Es katrā ziņā vēl šo kopiju gribu paturēt. Lieta tāda, ka mūsu redaktors-korektors Ieviņš iet visam cauri kā traktors bieži neapstādamies pie pareizrakstības, interpunkcijas + drukas kļūdām vien. Apcerēs + rakstos jau tā var, bet, manuprāt, daiļliteratūrā ir labāk ja to dara autors pats. Savādāk var samaitāt visu noskaņu. Un noskaņu šim tēlojumam ir – gauža + smeldzīga. Bet, kaut kas traucē, sevišķi 1. lapas beigās.

Mums arī vajadzētu īsu autora informāciju ne vairāk kā 3 teikumos: kur dzīvo, ko dara, publicētie darbi, u.t.t. Ja Jūs varētu atsūtīt, būtu labi. Savādāk tā jātaisa man pašai.

Ar ‘Žurnālu’ ir gājis ļoti lēni. Nupat iznāca 2.#. 3. plānojam vasarā (teorētiski pirms Portlandes). Lielākā problēma – abonenti + iztirgošana. Tāpat kā visiem arī tiem kas jau nostabilizējušies.

Ļoti, ļoti priecājos, ka būsit Portlandē. Es no vienas puses RN82 gaidu ar prieku, no otras ar galīgi aukstām kājām, jo nezinu kā paveikšu visu ko apsolīju. Ruņģa balss jau tagad kā sirdsapziņa pieprasa sinopses, secinājumus, u.t.t. + man viss vēl ir tikai inkubācijas stadijā. Visu laiku noņēmos ar tulkošanas sacensību + gatavojot Šķipsnas piemiņas vakaru – kas izdevās lieliski.

Paldies par kartiņu ar Jūsu meitas darināto sienas segu sīkdaļas uzņēmumu. Interesanti, vai tas ir ļoti krāsains? Man ir priekšstats ka tas varētu būt dažādu toņu bēža un pelēks un svarīgākā ir tekstūra. Bet tā ir tikai tāda personīga impresija.

Vai Jūs tagad nodarbojaties ar grafiku?

Pagaidām, visu labu.
Nora Kūla

————–

[card with painting by George B. Luks, 1867-1933. Noontime, St. Botolph, Boston]
1996. g. 14. septembrī

Sveicināta, mīļā Erna Ķikure!

Paldies par laba vēlējumiem. Mums ir prieks, ka esat apmierināta ar rezultātu, lai gan tas pārāk ilgi gāja. Ko lai dara, mans vīrs atsakās ko laist no rokām ārā, pirms tas atbilst viņa standartiem. Bet iekārtotājs viņš patiesi ir labs un rūpīgs. Hertas Lorences adrese — pret. lappusē.

Vasara iet uz beigām, bet neesmu vēl samierinājusies ar rudens atnākšanu drīzumā. Vēl viss zied uz nebēdu…

Ar sveicieniem, Nora K.P.


Nora Kūla 1935 – 16.04.2005
literatura.lv


Nora Kūla (1935–2005), bioķīmiķe un pētniece farmakoloģijā, žurnāla “Jaunā Gaita” līdzstrādniece kopš 1975. gada. Publicējusies arī žurnālā “LaRAs Lapā” un citos trimdas laikrakstos.

*************************************************************

ERNA LĒMANE

Melburnā, 1989.g. 30. jūlijā

Sveicināta, Erna!

Neesmu Tevi aizmirsusi, kaut arī nesatiekamies pa vēstuļu tiltu. Šad tad jau Tu atnāc pie manis ar Austrālijas latvieša lapām mani pacienāt ar savu dzeju, apcerēm, impresijām, un tā man ir priekšstats par Tavu dzīvi, Tavu domu un jūtu bagātībām. Taču šobrīd es eju ciemos pie Tevis – diemžēl, ar tādu skumju stāstīšanu:

Pirms dažām dienām apciemoju draugus un paziņas Melburnas veco ļaužu ciemā. Turas kā nu kuŗais, dzīvojot savu atmiņu pasaulē – un arī tam ir sava vērtība. Taču visbēdīgāk bija Lūcijas Kalniņas istabiņā. Fiziski viņa ir ļoti vārga – kopējas viņu mazgā, ģērbj un aizved ēdamistabā pie galda – bet satriecoši ir redzēt, ka viņas garīgā pasaule irst.

Pēdējos pāris gados viņa gājusi cauri šaušalīgas deģenerācijas pakāpēm. Bija posms – paldies Dievam, tas nu ir cauri – kad baidoties apzagšanas, uz ēdamistabu viņa ņēma līdzi divas mantu piekravātas somas.

Garīgā lejup slīdēšana ir strauja un briesmīga. Tu redzi, cilvēka dvēsele tavu acu priekšā dziest. Šaubos, vai viņa mani pazina, kaut apgalvoja, ka pazīstot, tikvien manu vārdu esot aizmirsusi. Lēni un decenti es viņai stāstīju par mūsu teātŗa darbu, par kolēgām, par draugiem bet – no viņas iemestajām frāzēm, jautājumiem – secināju, ka viņai nav jausmas, ko runāju.

Sen viņa nekā vairs nelasa. Televīzijas aparāts – ‘tā kaste, kas traucē’ – ir iznesta citā telpā, un tā vietā ir nolikts mīksts, rozā paklājiņš, saulītē pie loga, kur viņas raibajam kaķītim gulēt.

Meklējot kādu katalizatoru arī viņas domu ierosmei, pārcilāju kastītē samestās fotogrāfijas, taču reakcija joprojām totāla nulle. Un tad uz plauktiņa ieraudzīju Tavu ‘Artavu’ – neatšķirtu, cieši salipušām lapām. Atgādināju Tevi – viņa neatcerējās. Piedāvājos nolasīt kādu dzejolīti – nē, nevajagot. Ja man tā grāmata patīk, lai ņemu līdzi, viņa jau tā kā tā nelasīšot.

Ar pateicību grāmatu paņēmu, apsoloties nākamreiz to aizvest atpakaļ.

Mājās pārbraukusi, kā uz svinīgu rituālu gatavojos to lasīt, un biju ir skumja, ir priecīga, ka grāmatā atradu Tavu Jaungada apsveikumu Lūcijai, uz ko viņa Tev nav atbildējusi un nekad arī neatbildēs. Mans pienākums nu ir Tev rakstīt – visu to bēdīgo bildi izstāstīt, lai savā neziņā Tu nabaga Lūcijai nepārmestu nepateicību, nepieklājību.

Mīļā Erna, dzejas jomā es esmu briesmīgs lajs, tādēļ arī par Tavu Artavu neiedrošinos ne spriest, ne vērtēt. Lasīju to ar vienkārša lasītāja baudu, apbrīnojot. Tavu ģeniālo fantaziju, spilgtās dzejas gleznas, domas, idejas, filozofiju. Manuprāt, grāmatas iekārtojums īpatns un ļoti gaumīgs, tikvien man grūti saskatīt kopsaucēju starp ilustrācijām un dzejoļiem.

Bija baudījums lasīt, pārlasīt, pārdomāt un komplimentēt cilvēkus, kuŗi tika rūpējušies, lai šis krājums parādītos pasaules gaismā. Un tad uzpeldēja jautājums, kādēļ par Artavu AL nav bijusi recenzija?

Piezvanīju avīzes oficiālam literatūras kritiķim Eduardam Silkalnam. Viņš zināja teikt, ka Dēliņš vienu Artavas eksemplāru saņēmis, bet otra – recenzenta kopija neesot piesūtīta. Redzi nu mīļā, ar avīžniekiem tik vienkārši nav! Viņu protokoli ir jārespektē, ja pie recenzijas grib tikt. Droši vien Tu šito numuru nezināji?

Eduards ir ar mieru par Artavu savu vērtējumu uzrakstīt, ja es uz laiciņu viņam aizdotu Lūcijas eksemplāru. Es viņam to apsolīju, cerot, ka Tev nekas nevarētu būt pretī, atsauksmi dzirdēt no AL. Mēs jau saprotam, ja grāmata palaista pasaulē, tā nepieder vairs mums – katrs ar to var darīt, ko grib. Taču Eduards ir nopietns un smalkjūtīgs vērtētājs, un esmu pārliecināta, ka no viņa dzirdēsi daudz labu, uzmudinošu vārdu.

Turpini strādāt, dodot vēl kādu skaistu artavu cilvēku sagandētajai pasaulei!
Erna. [Lēmane]


Erna Lēmane 19.04.1919 – 29.12.2012
literatura.lv


Erna Lēmane (1919–2012) – lugu rakstniece, aktrise un režisore. Dzimusi Rīgā. Beigusi Rīgas pilsētas 1. pamatskolu, mācījusies V. Olava komercskolā Rīgā, bijusi Latvju drāmas ansambļa dalībniece. Pirmā dzejas publikācija 1937. gadā. Bēgļu gados Vācijā pievērsusies lugu rakstniecībai, to turpinājusi Austrālijā. Īpaši atzīmējami viņa asprātīgie skeču virknējumi, saukti par Zobgaļiem. Īsprozas grāmatas “Suņa roze” (1965) autore, īsprozas darbi publicēti periodikā. Aktīvi darbojusies Austrālijas latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē.


PAR ERNU LĒMANI

“Erna Lēmane ir cilvēks, kas raksta daudz, bet publicējas maz. Viņai ir stingra paškritika, nav arī vēlēšanās dižoties citu priekšā.
Publicēta tikai viena grāmata Suņa roze, kur sakopoti deviņi stāsti. Rakstnieces talanta spēks saskatāms aprakstīto tēlu dialogos un iekšējos monologos.. Varbūt tieši tāpēc, Erna pievērsās drāmas rakstniecībai, jo tajā žanrā viņa spēj labāk un tiešāk izteikties. Ernas darbos vienmēr saskatāms, kaut arī dažkārt apslēpts, humors. Ernas humors, kā šampanietis, dzirkst Zobgaļos. Nereti autori šo žanru izmanto par ieroci pret sev nepatīkamiem cilvēkiem. Erna Lēmane nekad to nav darījusi – viņas Zobgaļi ir labestīgi. Erna pasmejas par cilvēka ieražām un vājībām.”
Rodze-Ķīsele, Elga. Cilvēks domā – Dievs dara. Austrālijas Latvietis, 2004, 28. apr.

************************************************************

NIŅA LUCE

15. 9. 84.

Sveicināta, modernā Kukažiņa,

Vai atkal nerīkojaties ceļot uz šo pusi? Jūsu manuskriptu saņēmu kā arī divus atsevišķos stāstus. Zariņš teica, ka šogad otru grāmatu mēs neizdošot, katru gadu tik pa vienai. Dzirdēju, ka Ausmai Mednei Jūs esat atsūtījusi dzeju krājumu, tad būs izvēle ko izdot, ja kungi gribēs vispār izdot otru Jūsu grāmatu, lai gan man liekas, ka noteikums, ka LPB izdod katra autora pirmo grāmatu vairs nebūtu spēkā, jo apvienojās LPB ar Sidnejas latviešu biedrību. Manuprāt nav īsti labi, ja Jūs jaunākos stāstus sūtat Dēliņam, jeb viņš maksā honorāru, tad jau tā pavisam cita lieta. Citādi nav interesanti izdot grāmatu ar jau iespiestiem darbiem.

Uz rakstnieku dienām es nebraukšu, bet brauks Elga, Zariņš un Eglītis līdz ar viesi Aivaru Ruņģi, ko nu kungi gaida kā pravieti, kas mani kaitina, kad tie rakstnieki beigs būt pravieši, savas ideoloģijas uzspiedēji. Tā Arnolds Apse, miers viņa pīšļiem, bet kā rakstnieks jau viņš nav miris un tāpēc par to var runāt. Tik daudzsološs bija viņa Klosterkalns, jauna svaiga viela un tagad pēdējā grāmata, kas iznākusi pēc viņa nāves Lepnā Zemgales bajāru cilts lasāma tikai līdz pusei, tad sākas 1940. gads un viss pārējais, ko mūsu rakstnieki patiesi pataisījuši par klišeju, bet, vai tad to drīkst sacīt, es jau gan teiktu, ja par viņu referētu, bet es vairs nereferēju, vismaz ne mūsu literāriem vakariem.

Ar Elgu jau ārēji samierinājāmies, bet tas ir tikai ārēji, ja nav kopējas ideoloģijas, tad jau nevar kopīgu darbu darīt. Vēl gan paturu teātra recenzijas, lai garīgi neiestigtu purvā. Ja man būtu rakstnieces talants, es rakstītu, bet diemžēl nav fantāzijas. Š.g. teātru festivāls bija bēdīgs, visās trīs izrādēs tikai 500 apmeklētāju! Nupat Gulbergs iestudēja Eglīša Pēc kaut kā cēla, nezināma – nožēlojama izrāde. Tikai viens tēlotājs Vaira Dortiņa, kas pirmo reizi spēlēja galveno lomu un brīnišķīgi.

Personīgā dzīvē man iet labāk, tas nozīmē, ka ar dēlu viss kārtībā. Pēc divu gadu pūlēm un droši vien arī citi apstākļi palīdzējuši, ka Valdis vismaz pagaidām, t.i. četrus mēnešus nav alkoholam pieskāries. Tā tad es varēšu mierīgi šīs zemes gaitas izbeigt, tās bija manas lielās rūpes. Ilze pēc desmit gadiem sāk atkal pindzelēt un pilnīgi reālā stilā. Zariņa dēls Kristaps apprecējās trešo reizi, šoreiz ar austrālieti. Nedomāju, ka tā laulība turēsies, ir cilvēki, kas nav piemēroti ģimenes dzīvei.

Viens otrs aizgājis viņā saulē, bet tā jau tam jābūt! Jā, Kreišmane uz mani briesmīgi nikna, aizrakstījusi Zariņam, ka es esot viņu iznīcinājusi. Vai nav joks? Bet man godīgi sakot vienalga, lai domā ko grib.

Mīļi sveicieni
Ņina Luce

*********************************************************

AUSMA MEDNE

[postcard mailed from Germany, sent c/o Birstins in Banff:
Valsts Mākslas akadēmija, (then in Russian), The State Academy of Arts]                                                       10.7.1985.                                                                                                                                                             

Mīļā Erna,

Sirsnīgs sveiciens no Rīgas un no Latvijas Jāņu laika ziedošajām kļavām! Nu jau gan esmu ārā Vācijā, bet tas viss ir tik neaizmirstami! Piedodiet, ka neesmu rakstījusi ātrā, bet man viss pēdējais pusgads skrēja garām kā lentā. Priecājos, ka Jūsu grāmata iznāca tik skaista un ka tā arī Jums pašai sagādāja prieku. Bija ļoti jauki, ka Dzidra varēja būt mūsu visu vidū tai kristību dienā. Es vēl palikšu Eiropā kādu mēnesi, satikšu māsu, un tad jādodas atpakaļ. Tā jau mums gājputniem iet!

Ar mīļiem sveicieniem,
Ausma M.[Medne?]


Ausma Medne 29.03.1924 – 04.09.2010
literatura.lv


Ausma Medne (1924–2010) – filozofe, sabiedriska darbiniece. Aktīvi darbojās latviešu sabiedrībā, lasīja lekcijas kultūrvēsturē Flindersa universitātē, latviešu valodas kursos Sidnejā un referēja literāros vakaros. Publicējusi raksti par literatūru un politiku latviešu trimdas periodikā, darbojās 3×3 nometnēs, LAAJ kultūras nodaļā un Latviešu rakstnieku apvienībā. Divdesmit gadus bija lektore Sidnejas universitātē filozofijas nozarē.

**********************************************************

MELBURNAS LITERĀRAIS CĒLIENS

[postcard of Marian Ellis Rowan painting ‘Hibiscus drummondii’, watercolour, National Library of Australia]

Mīļā Erna Ķikure!

Sapulcējušies Melburnas literārajā cēlienā, sirsnīgi sveicam jūs kā šī gad Jāņa Jaunsudrabiņa balvas ieguvēju.
Un vēl daudz grāmatu nākamajos gados!
[11 signatures]

Māra Kalmane
Māra Kalniete
Richards Kraulis
Ella Kreišmane
Selga Silkalna
Valda Liepiņa
B. Burkeet[?]
Eduards Silkalns
A. Zariņš
Emils Dēlinš
Sveicina E. Lēmane.

**********************************************************

ASTRA MOORS

1992. g. 30. sept.

[addressed to ELZA Kikure]
God. Ķikures kundze!

Liels liels paldies par jaukajām grāmatiņām, īpaši priecājos par dzejoļu grāmatu. Tā ir bezgala pievilcīga.

Es pati arī esmu izdevusi vairākas grāmatas, tulkojumus no vācu valodas. Izdodu mazā metienā, tikai 105 eksemplārus, no kuŗiem lielāko daļu esmu aizsūtījusi uz Latviju – uz bibliotēkām, kā arī draugiem, radiem, paziņām.

Biju Bostonā pie Noras Kūlas, viņa tieši bija saņēmusi Jūsu manuskriptu. Liels paldies Jūsu meitai par kļūdu izlabošanu. Tagad tikai cita problēma: teksts ierakstīts maza izmēra disketēs, kādas mana un Priedīša kunga datorā nevar ielikt. Viņš tūlīt brauca pirkt kādu aparātu, lai varētu lietot arī maza izmēra disketes, bet tobrīd nevarēja piemērotu atrast. Kad braucu prom, viņš solīja apmēram mēneša laika nopirkt. Ceru, ka tagad tas jau ir izdarīts. Mums ir ļoti vecmodīgi datori. Jūsu meitai droši vien ir daudz modernāks.

Grāmatu izdošana prasa daudz darba, lielu pacietību un nemitīgu kļūdu labošanu. Bet nu kādam tas tomēr ir jādara.

Vai pazīstat Baumaņu ģimeni Kalgarī?

Ar Sveicieniem
Astra Moors
North Hollywood, CA 91606

*********************************************************

ŠTAUVERS

Kalgarijā, 1990. 28. sept.

Ļoti cienījāmā Štauvera kundze,

Nosūtu Jums savu jauno stāstu grāmatu, (Jūs kādreiz ļoti labi izteicāties par manu Artavu…), varbūt šī grāmata Jūs arī interesēs.

Bet ir lūgums pie Jums – pielieku klāt te vēl 2 grām. ‘Artavu’ un ‘Uz Tilta’, tās lūdzu Jūs, nododiet Centra bibliotēkā, ar vēl vienu lūgumu – atmainot tās pret manis tur agrāk nodotajām 2 grām: ‘Mūsu kaimiņš’ un ‘Dienas un gadi’, un vai nu bibliotekārs vai Jūs ļoti lūdzu atsūtiet man tās! Man pašai nav vairs nevienas no tām, un tagad Latvijas redaktors Auziņš gribētu iespiest Latvijā izvilkumus no šīm grāmatām kādā jaunā kopojumā. Man protams tas būtu svarīgi publicēties Latvijā un ir tik bēdīgi, ka esmu izdalījusi savas grāmatas bez atlikuma. ‘Uz tilta’ iznāca tikai 70 exem.

Varbūt ar Jūsu palīdzību man izdosies atgūt Kaimiņu un Dien. un Gadi.

Ar labiem vēlējumiem,
E. Dzelme-Ķikure.


Mārtiņš Štauvers 13.06.1927 – 24.05.2019


Mārtiņš Štauvers (1927–2019) – skolotājs, sabiedrisks darbinieks, literāts.
Rediģējis Memingenas latviešu ģimnāzijas literāro izdevumu “Rīta blāzma”.
Rediģējis un iespiedis LNJAK Žurnālu “Ceļinieks”.
Darbojoties par priekšsēdi “Ceļinieks” apgāda pagaidu padomē.
18 gadus izdevis Vinipegas latviešu biedrības biļetenu “Informators”.
Sākot ar 1975. gadu, Montreālas latviešu biedrības izdevumu “Ziņotājs”.
26 gadus strādājis par skolotāju Vinipegas un Montreālas latviešu skolās, 15 gadus pildot pārziņa pienākumus Vinipegas skolā.
Jaunatnes dziesmu svētku idejas autors un svētku padomes vadītājs kopš tās dibināšanas 1972. gadā; rediģējis arī 6 Jaunatnes dziesmu svētku vadoņus.
Kopā ar dzīves biedri Ilgu Štauveri attīstīta un īstenota ari mūzikas nometnes ideja.
Jaunatnes dziesmu svētkiem un mūzikas nometnēm bijusi liela nozīme daudzu tagad plaši pazīstamu mūziķu, komponistu un kordiriģentu attīstībā.
Montreālas Latviešu biedrības priekšsēdis.

*********************************************************

JANA TESAROVA

Photo: 1984. gada 26. decembrī Rīgā Jana Tesaržova aizstāvējusi disertāciju un ieguvusi filoloģijas kandidāta grādu. Kopā ar disertācijas konsultantu literatūrzinātnieku Hariju Hiršu.


Bratislava,
24.4.1992.

Cienījamā Erna Ķikures kundze!

Jūsu adresi es dabūju no Kārļa Streipa kunga, Amerikas Latviešu Apvienības speciālo projektu vadītāju. Atļaujiet man vispirms stādīties priekšā: es esmu slovākiete, es dzīvoju Bratislavā, Slovākijā, ČSFR un latviešu valodu es esmu apguvusi Rīgā, kur es mācījos aspirantūrā 1980-83 gg. Rīgā es uzrakstīju disertāciju par ‘Latviešu un slovāku romānu’ (dr. Harijs Hiršs bija mans vadītājs), bet līdzās zinātniskajam darbam es esmu nodevusies arī tulkošanai. Vēl Rīgā es pārtulkoju slovāku valodā četras grāmatas – divas latviešu tautas pasakas izlases ‘Trīs labas lietas’ (Bratislava 1982) un ‘Eža kažociņš’ (Bratislava 1981), un es sakārtoju un pārtulkoju mūsdienu latviešu prozas antoloģiju ‘Viena diena uz labās, mīļās zemes’ (Bratislava 1983), kurā lasāmi 14 autoru darbi – A. Bels, V. Belševica, M. Birze, R. Ezera, H. Gāliņš, A. Jakubāns, V. Kaijaks, A. Kalve, A. Kļavis, E. Līvs, Z. Skujiņš, Ev. Vilks, M. Zariņš un D. Zigmonte.

Filoloģijas zinātņu kandidātes disertāciju par latviešu literatūru es aizstāvēju Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras instsitūtā 1984. gadā un es atgriezos uz Bratislavu. Tagad es strādāju Slovākijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūtā, kur es galvenokārt pievēršos latviešu literatūrai. Es sistemātiski nodarbojos arī ar latviešu literatūras tulkošanu: pēdējos gados Bratislavas izdevniecības ir iznākušas četras latviešu grāmatas manā tulkojumā – Ēvalda Vilka stāstu izlase ‘Zaļais koks’ (Bratislava 1987), Regīnas Ezeras ‘Zooloģiskās noveles’ (Bratislava 1988), Imanta Ziedoņa pasaku izlase ‘Blēņas un pasakas’ (Bratislava 1990) un latviešu klasiķu antoloģija ‘Vecais pulkstenis’, kuru es sastādīju un pārtulkoju. Grāmatā ir četri latviešu vārdu meistari – Rūdolfs Blaumanis, Jānis Poruks, Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Ezeriņš.

Neskatoties uz to, ka es nodarbojos ar latviešu literatūru vairāk kā desmit gadu, man ir nepilnīgs priekšstats par trimdas latviešu literatūru. Nesen man nosūtīja no Rīgas prozas antoloģiju ‘Pasaules spogulī’, kurā ir publicēti trimdas rakstnieku darbi. Grāmata man ir devusi zināmu pārskatu par ārzemēs sarakstīto latviešu literatūru, ar kuru es sastapu pirmo reizi. Jūsu stāsts ‘Viesnīciņa Lalaila ielā’ man ļoti patīk un sakarā ar to es griežos pie Jums ar lūgumu: vai Jūs man nevarētu atsūtīt kādu Jūsu grāmatu, ja tas ir iespējams – ļoti gribētos ar Jūsu darbiem iepazīties tuvāk. Interese par latviešiem un par latviešu literatūru Slovākijā ir liela un latviešu autoru grāmatas slovāku tulkojumā ir izpārdotas. Pagaidām, protams, grāmatas, kuras ir tapusi Latvijā. Ārzemēs sarakstīta latviešu literatūra ir joprojām nezināms lielums mūsu kontekstā, bet es labprāt iepazīstinātu slovāku lasītājus ar trimdas latviešu rakstnieku darbiem.

Lūdzu, piedodiet man kļūdas. Latviski man ir vieglāk lasīt nekā rakstīt.
Patiesā cieņā,
Jana Tesarova

Dr. Jana Tesarova
831 03 Bratislava Czecho-Slovakia

——————-   

22.8.2009

Cienījamā Dr. Jana Tesarova!

Esmu Ernas Ķikures meita un dažu viņas grāmatu izdevēja. Mamma mira 1.1.2003 un viņas archīvu
es pa daļai aizsūtīju pa daļai pati aizvedu Madonas muzejam, Latvijā. Tur atrodas tagad visi oriģinālie dokumenti un raksti. Es paturēju kopijas. Pašlaik es nodarbojos ar to ierakstīšanu datorā. Mans nodoms ir viņas archīvu ielikt mājas lapā internetā, lai viņas raksti būtu plašāk pieejami – viņas grāmatas, dienas grāmatas, vēstules – viss papildināts vēl ar fotogrāfijām un varbūt pat viņas grafikas darbiem…
Tas viss vēl tālu…

Starp viņas papīriem bija arī Jūsu vēstule, rakstīta 1992.g. (to pielieku klāt). Cik es redzu no piezīmēm dienas grāmatās, viņa Jums ir atsaukusies un aizsūtījusi Jums kādas savas grāmatas.

Man interesētu zināt, vai Jūs ko no viņas darbiem esat tulkojusi? Ja jā, vai varētu lūgt no Jums tuvāku informāciju kur tie publicēti un kad? Un ja Jums nebūtu kas pretī, man liekas, ka būtu pat interesanti ja tie arī tiktu pievienoti visam citam interneta archīvā.

Nezinu vai šī vēstule Jūs atradīs – bet cerēšu!
Patiesā cieņā,
Inese Birstins
Calgary, AB, Canada
————————————————————————————

Jana Tesaržova 1953 –
literatura.lv

Jana Tesaržova (1953) – slovāku literatūrzinātniece un tulkotāja. Rakstījusi recenzijas un apceres par latviešu literatūru. Slovāku valodā tulkojusi gan modernās latviešu literatūras darbus, gan tautas pasakas. Izdevusi aptuveni vienpadsmit latviešu autoru grāmatu tulkojumus.

Interese par latviešu literatūru Jana Tesaržovai radās lasot Baltijas tautu krievu valodā tulkoto literatūru – lai spētu tulkot nevis ar krievu valodas starpniecību, bet gan no oriģinālvalodas, viņa apņēmās iemācīties latviešu valodu.

Par Janas Tesaržovas profesionālo darbību: “Lieliskā latviešu valodas pratēja – allaž elegantā slovāku zinātniece Jana Tesaržova, kura kopš 1996. gada ir arī mūsu ZA Ārzemju locekle, Rīgā ir vienmēr gaidīts ciemiņš. Nebūs pārspīlējums apgalvot, ka pieredzējusī tulkotāja, vairāku zinātnisku darbu autore, savu dzīvi patiesi saistījusi ar latviešu literatūras un kultūras popularizāciju dzimtajā Slovākijā.”
Jundze, Arno. Atbilde pienāca pēc pusotra gada. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 44, 2000.

–1976
Studējusi Bratislavas universitātes Filoloģijas fakultātes tulkotāju nodaļā, angļu un krievu literatūras specialitātē.

1979–1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga
Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes aspirantūrā.

1984–1993
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga
Aizstāvējusi disertāciju “Latviešu un slovāku kara romāns”, iegūstot filoloģijas doktora grādu. Disertācijā tika analizētas latviešu un slovāku romāna tipoloģiskās līdzības, no latviešu autoriem sīkāk iztirzāti tika Visvalža Lāma, Regīnas Ezeras un Marģera Zariņa darbi.

06.1993–07.1993
Lai pamatīgāk iepazītos ar trimdas latviešu literāro devumu, iegūstot Slovākijas literatūras fonda atbalstu, devās no Bratislavas uz Kalamazū. Ceļojums deva iespēju iepazīties ar trimdas literāro ražu Kalamazū Latviešu studiju centra bibliotēkā.

1996
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.

                                                                                       **********************************************************

INĀRA TOMSONE

1990.g. 8. maijā Sidnejā.

Cienījamā Erna Ķikure!

Nupat saņēmu patīkamu pārsteigumu: proti, saņēmu Aleksandra Pelēča poēmu: Zilsigunda, kopā ar avīzēm, kur jubilārs tiek sumināts. Nosūtu Jums domāto eksemplāru ar autora ierakstu. Vēstule klāt nebija, tā kā pašlaik tuvāk nekā nevaru Jums pastāstīt. Nokopēju avīžrakstus un pielieku klāt sūtījumam.

Pašlaik esmu ALMAs [Austrālijas latviešu mākslas apvienība] kasiere, nu jau otrais gads! Pēc Teodora nāves, mani ievēlēja šinī augstā amatā, manā prombūtnē. Pat nelīdzēja, ka teicu, ka no skaitļošanas nekā nesaprotu un, ka drīzāk novedīšu ALMAs kasi pie bankrota!

Apsveicu Jūs ar grāmatu Artava. Dzidra teica, ka biju pirmā kas atsaucās uz sludinājumiem. Tanī pašā laikā iedevu Dzidrai Teda grāmatu Kliedziens, ar lūgumu lai Jums nosūta, bet šodien kad zvanīju, lai dabūtu Jūsu Kanādas adresi, viņa teica ka vēl to neesot izdarījusi… Mēģināju sakaunināt, un teicu, ka pasūdzēšos Jums. Viņa apsolījās laboties un nosūtīt. Man ļoti imponē dzejolis Uz asiem priedes zariem. Žēl ka Artavā tas nav ievietots. Nupat sāku lasīt Kā plūsti, Aiviekste?, kaut gan grāmata jau sen iegādāta! Tā kā strādāju, tad vienmēr, jāiziet ar darba kolēgām, tad vēl avīzes un žurnāli jāpašķirsta, tā kā dienas ir par īsām. Nemaz negribas ticēt, ka jau turpat 2 ½ gadi apritējuši kopš Teda aiziešanas veļu pasaulē. Pirmie 18 mēneši bija tie grūtākie, labi, ka man bija Kliedziens un Miniatūrdzeja ar ko nodarboties.

Aleksandra Pelēča adrese ir: Talsos 229550

Ar sirsnīgiem sveicieniem
Ināra Tomsone
Woolahra N.S.W. Australia 2025

***********************************************************

VIESTURS VECGRĀVIS

 
Rīgā, 1991.g. 1. oktobrī.

Labdien, cienījamā Ķikures kundze!

Jau vairākus gadus esmu saņēmis laipnus Jūsu grāmatu sūtījumus – Tie man ir radījuši gandarījumu. Tāpēc arī nebiju pārsteigts, ka tieši Jūs esat kļuvusi par Jaunsudrabiņa balvas jauno laureāti. Sveicu Jūs, domāju, ka tas ir pamatots un precīzs Jūsu talanta novērtējums. Atvainojiet, ka neiesāku vēstuli ar standartfrāzi – Jums raksta Viesturs Vecgrāvis – literatūrzinātnieks un redaktors, tas tika darīts, lai vispirms pateiktu arī kā Jums maznezināma persona prieku par Jūsu darbiem. Cik zinu, tad par Jums būs publikācijas republikas presē. Taču tas man šķiet maz. Tieši tāpēc griežos pie Jums ar darbības piedāvājumu apgāda ‘Artava’ Rīgā vārdā. Kā Jūs droši vien jau zināt, tad ‘Artava’ izdod sēriju ‘Trimdas rakstnieku darbi’. Ir izdotas Andr. Eglīša, E. Freimaņa, V. Sniķeres, Andreja Irbes grāmatas. Līdz gada beigām, droši vien, būs vēl kāda. Izdot šīs grāmatas esam spējuši ar LNF Stokholmā atbalstu, kurš dāvināja mums datoru salikšanai. Taču lai mēs ritmiski un plānveidīgi varētu izdot gan klasiku, gan trimdas autorus, mums ir ļoti nepieciešams lāzera printers, domājam arī par lietotas tipogrāfijas iegādi. Ja šīs divas lietas mums būtu, tad mēs pilnībā varētu garantēt savu plānu izpildi. Tajā sakarā apgāds ‘Artava’ mani ir oficiāli lūdzis griezties pie vairākiem trimdas rakstniekiem ar aicinājumu piedalīties savu grāmatu izdošanā Rīgā arī finansiāli, sākot no 1000 dolāru apjoma. Protams, varētu būt korekcijas uz vienu vai otru pusi naudas ziņā. Šī nauda tiktu izlietota vai nu lāzera printera vai tipogrāfijas iekārtas iegādei, kas būtu apgāda ‘Artava’ īpašums. Savukārt apgāds garantētu rakstniekiem, kas šādā veidā ir finansiāli atbalstījuši savu grāmatu izdošanu un trimdas literatūras ātrāku atgriešanu Latvijā, viņu grāmatu izdošanu Rīgā 1-1.5 gadu laikā, honorāru par attiecīgo lokšņu skaitu un vismaz 100-200 grāmatas brīveksemplārus. Protams, nianses tiktu minētas oficiālā līgumā starp rakstnieku un apgādu. Ja Jūs, cienījamā Ķikures kundze, šāds priekšlikums interesētu un ja Jūs varētu atbalstīt ‘Artavas’ ražošanas paplašinājumu finansiāli, lūdzu Jūs rakstīt man uz Zinātņu Akadēmiju Turgeņēva ielā 19. Jebkurā gadījienā – vēlreiz izsaku savu gandarījumu par Jūsu talanta novērtējumu.

Jūsu V. Vecgrāvis
Zinātņu, Valodas, Literatūras institūtā
Turgeņeva ielā 19, RIga, Latvia


Viesturs Vecgrāvis 1948


Viesturs Vecgrāvis (1948) – literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un grāmatizdevējs, erudīts latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks. Kopš 1981. gada uzmanības lokā ir Jāņa Poruka daiļrades un personības izpēte, kā arī latviešu klasiskās literatūras t. s. zelta laikmets – 19. un 20. gs. mija. Kopš Atmodas laika pētniecisko interešu lokā latviešu trimdas dzejas procesi un personības. Literatūrzinātniskajās publikācijās latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Pateicoties viņa kā grāmatizdevēja (apgādi “Artava”, “Daugava“, “Jaunā Daugava”) darbībai, Latvijā 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē izdoti gan latviešu trimdas autoru darbi, gan no jauna izdoti agrāko paaudžu autoru darbi. Daudzu grāmatu redaktors un izdevējs, priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, sastādījis daudzu latviešu autoru darbu izlase vai pēc ilgāka laikposma izdevis piemirstu rakstnieku literāros darbos. Romantiskās dzejas antoloģijas “Zilā puķe” (2021) sastādītājs, grāmatas “Mani sveicina zvaigznes: romantiskā pasaules izjūta latviešu dzejā: impresijas un ieskati” (2018) un monogrāfijas “Pie augstā loga” (2023) autors.

Profesionālā darbība

Pirmais latviešu trimdas dzejas kursu docētājs Latvijas Universitātē kopš 20. gs. 80. gadu beigām. Pētnieciskos nolūkos 20. gs. 80. gadus beigās un 90. gadu sākumā apmeklējis Minsteres, Stokholmas, “Abrenes” latviešu trimdas arhīvus un literatūras krātuves, iepazinis latviešu trimdas literatūras krājumus DVF “Straumēnos“, Londonas bibliotēkās un arhīvos, Oksfordas un Kembridžas universitāšu krātuvēs.

PĒTNIECISKĀS INTERESES

Latviešu literatūras vēsture, latviešu lirikas vēsture, trimdas literatūras vēsture, literāro virzienu un strāvojumu problēma, cittautu literatūra virzienu aspektā, dzejas teorija, mūsdienu lirikas kritika, romantisma un neoromantisma vēsture un teorija, Jāņa Poruka daiļrade.

*********************************************************

MARUTA VOITKUS-LŪKINA

Mr. Jānis Lūkins and
Ms. Maruta Voitkus-Lūkina
Ottawa, Ont. K1S 2G4

1992.g. 12. augustā

Ļoti cienījamā Birstiņa kundze!

Jaunās Gaitas redakcija ir lūgusi mani recenzēt Jūsu nelaiķes māmiņas darba kopumu, jebšu Jūs grāmatas laikam nemaz neesat JG piesūtījusi. Tātad ar šo lūdzu man kā JG pieaicinātai recenzentei tās atsūtīt tieši uz augšminēto adresi.

Ceļa akmeņu rakstu un Uz tilta man ir jau laipni izpalīgi atsūtījuši ārpus kārtas. Trūkst pārējās.

Jūsu māmiņu iepazinu 1989.g. Los Andželosā. Bija interesanti uzzināt, ka viņa tāpat kā es, dzīvojusi Kanādā un Austrālijā.

Patiesā cieņā,
Maruta Voitkus-Lūkina
—————

Maruta Voitkus-Lūkina 25.06.1939 –


Publiciste, dievturības skolotāja un literāte Maruta Voitkus–Lūkina (1939) kopā ar vecākiem 1941. gadā izceļojusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. No 1983. gada presē publicējusi politiskas, patriotiskas un vēsturiskas tematikas rakstus. Apcere “Tomēr mūsu darīšana – Antiņa, Tava un Mana” publicēta krājumā “Gaismai austot” (Toronto, 1993). Tulkojusi Melnājas Vanagas grāmatu “Veļupes krastā” angļu valodā (“Suddenly, a Criminal: Sixteen Years in Siberia”) (2015).
Dzīvojusi Zaļenieku mācītājmuižā, tēvs – mācītājs un rakstnieks Artūrs Voitkus.
1941: kopā ar vecākiem izceļojusi uz Vāciju, Tīringenu.
1945: dzīvojusi bēgļu nometnēs Bavārijā.
Latvisko izglītību guvusi Ansbahas bēgļu nometnes Daugavas pamatskolā.
1951: izceļojusi uz Kanādu.
Beigusi latviešu papildskolu Hamiltonā, Kanādā un Toronto tautas augstskolas sestdienas ģimnāziju.
Studējusi Toronto universitātē. Ieguvusi maģistra grādu angļu literatūrā.
Kopā ar vīru Jāni Lūkinu dzīvojusi Austrālijā.
1972–1994: strādājusi Kanādas valdības ierēdniecībā.
Kopš 1992: vasaras pavada Latvijā.
Toronto Burtnieku draudzes krīve.
Valmieras Beverīnas dievturu draudzes locekle.

*********************************************************

EDITE ZUZENS

Jaukas labas dienas!
Jūsu Edīte Zuzena

E. Zuzens
Sifton Manitoba Canada

********************************************************

UNKNOWN

66 punkti [word crossed out and the following added by hand (unknown, no date)]: par dzeju
No grāmatas ‘Brīnums un atmiņa’

  1. Dzejai vajadzīga laba veselība.
  2. Dzejniekam vajadzīga laba veselība.
  3. Ja tās nav, cilvēks to izaudzē.
  4. Dzeja pati par sevi neko neatrisina.
  5. Dzeja, tāpat kā jebkurš cits mākslas veids, dod dzīvei jēgu.
  6. Dzeja, tāpat kā jebkurš cits mākslas veids, var būt kādā noteiktā brīdī vienīgais atrisinājums.
  7. Dzejas darbs vispirms ir skaists, un tikai tad tas ir sviedru darbs.
  8. Dzeja ir sviedru darbs.
  9. Pēc sviedraina darba – pārvelc kreklu!
  10. Katrs krājums, katrs [nopietns, crossed out] cikls ir jauns krekls. Laiks to mazgā.
  11. Nesāc neko ar gariem zobiem! Sāc, kad ir apetīte.
  12. Ja tev nav apetītes uz dzeju katrudien, tu nebūsi dzejnieks.
  13. Ja apetīte zūd – aizturi sevi, radi apetīti!
  14. Kal dzelzi, kamēr pats esi karsts.
  15. Tavi dzejoļi ir vajadzīgi pirmām kārtām tev pašam.
  16. Tev sevi jāpadara par vajadzīgu citiem. Un ar dzejas līdzekļiem.
  17. Domā par tekstu, zemteksts ir jau tevī iekšā. Ja ir.
  18. Plunkš! Dīķī ielēca varde. Plika, zaļa, gluma, un galīgi bez zemteksta.
  19. Tāpēc, ka pasaulē bez dabiskajām ir arī papīra puķes, vāzē nebūt nav jāliek skrūvatslēga.
  20. Sargies! No stūra kā mūžīga migla tev uzglūn nebeidzamas refleksijas.
  21. Viņas par tevi nedomā, viņām ir savs likteņdarbs.
  22. Jel kavējies – mēs esam tik zili lillā…
  23. Noņem savu grūsno grūtsirdības cepuri – re, kā saulīte miedz un vējš tevi ķemmē!
  24. Dzeja neko nevar samelot.
  25. Dzeja šo to var samelot. Aizmālēt – citiem īsāk, sev ilgāk… Bet tik un tā, pārāk īsu brīdi, lai būtu vērts.
  26. Nenogriez savas spuras, tur tava būtība laukā lien.
  27. Katra spura nav būtības uzrādītāja.
  28. Auksti šai dzejolī, sienu vietā – ribas un redeles, jumta vietā – spāres ar čaboši grabošu kroni…
  29. Frāze grib saņemt domas algu. Maksāsim?
  30. Vai neriebjas tā abstraktā šoseja? Grantceļš, mālakupris, sūnutaks arī tak ceļš.
  31. Dzejdoma laužas gaismā caur tēlainību.
  32. Tēlainības – caur instrumentāciju.
  33. Un tas viss notiek vienlaikus. Diemžēl un paldies dievam.
  34. Pilnvērtīgs dzejas tēls pārsteidz, tas ir, tevis atdotā īstenība pārsteidz.
  35. Dzejas tēls samierina – tā tam bija jābūt, sen jau tā vajadzēja pateikt.
  36. Neder tikai pārsteigt, noder tikai samierināt.
  37. Vai tu pazīsti savu tēlainību? Jūti? Kāds bija laiks, kad tu to uztaustīji?
  38. Zaru rokas žņaudz tevi nost ar visiem dāsnajiem putnu līķīšiem.
  39. Mušiņa! Kāp nost no svešā plaukta – Ķempes burka, Elksnes šķīvis, Petera kauss…
  40. Ja vajag, būvē no citu pievestā, sper pa ķieģelim, bet neaizmirsti, kā sijā granti, maisa javu un ķieģeļus cep.
  41. Patētikā parodija iemetusies.
  42. Bet viņa nav tavs ienaidnieks. Viņa nākusi glābjošu roku dot.
  43. Garlaicīgi bez ironijas, šķebinoši bez pašironijas.
  44. Ironija var kļūt par žompu, no kurienes laukā nevar tikt.
  45. Nemelot intonācijā. Ja melo intonācijā – melo saturā.
  46. Valoda ir lauks, kuru apstrādā, tavs kaplis un traktors, un lietutiņš, kas visu to apsvētī.
  47. Ir garīga tava valoda?
  48. Leksiski jābūt leknai, nevis treknai. Un – neaizmirsti kaut ko iestādīt!
  49. Nepazaudē funkciju! Valodai ir sazināšanās funkcija. Ar tevi uz tu.
  50. Kad valoda stingst, ļauj viņai vaļu! Delfīns ir saprāts un rotaļa reizē. Vienlaik.
  51. Rotaļai vidū ir viena sēkliņa. Ne-sa-disko to!
  52. Viss valodas darbs nodarāms iepriekš. Kad jau dzejolis nāk, jāturas zirgā.
  53. Re, kāds dzejolis. Ir i tēze, i antitēze. Bet galu galā – protēze.
  54. Apvaldi dzejoli, bet nenoslāpē!
  55. Nenožņaudz to ar intelektu!
  56. Darbs ir ūdensklajs, kurā tava iedvesma peld. Valzivs vai mailīte – kas to lai zina!
  57. Pirksti, pirkstiņi, metumiņi, uzmetumiņi… Nostaļģija pēc plaukstas, ilgas pēc dūres.
  58. Prieks ir labs zaķītis, kāpēc tu viņu gribi noslīcināt savas debess tumšumā?
  59. Tev jāgrauž zīmulis un zilā tālē jāveras? Tu biji neprofesionāls lupatlasis, tu biji slikta govs.
  60. Savam tekstam tu vari palīdzēt tikai ar savu tekstu.
  61. Kur tu esi piedzimis un kad? Kur tu dzīvo un kad?
  62. Divi melni un spīd – krauklis un kurmis. Kurš ir tavs brālis?
  63. Kas iet caur tevi – pasaules plaisa vai privāta šķirba?
  64. Seko savam staram! Tas ir tavs ceļš.
  65. Tu seko savam staram? Tava slimība būs – mēnessērdzība.
  66. Bet ceļam tu esi vesels un vajadzīgs.

*************************************************************

UNKNOWN

Štutgartē 28.12.48.

Ļoti godājamā Bērziņa kundze.

Lūdzu man piedot, ka tikai šodien rakstu Jums Jūsu atstāto manuskriptu lietā. Izlasīju tos visus un atrodu, ka rakstīšana Jums veicas it gludi. Valoda laba, tēlojums saistošs. Žēl, ka labākie tēlojumi ir atkal ar bēgļu tēmu, tie pārāk bieži atkārtojas un lasītāji sāk par to kurnēt.

Paturēju vienu tēlojumu, kuŗu pie izdevības mēģināšu iespiest mēnešrakstā. Cerēsim, ka mēnešraksts arī jaunajā gadā varēs turpināt savu darbību agrākos apmēros. Pārējos manuskriptus nosūtu Jums atpakaļ, jo man pagaidām pietiks ar vienu. Pēc tā iespiešanas varēsiet atsūtīt vēl kādu.

Novēlu Jums visu labu jaunajā gadā,
Patiesā cieņā.
[signature]

**********************************************************

UNKNOWN

[note on a card in someone else’s writing]:

Ordinary happenings, ordinary people – selected with skill + imagination provide material for T.V. films, etc. On the stage play has some limitations.

When you watch an adroitly written TV play – you sense that it flows smothly [sic]. Your attention is held by the sweep of the drama. You are unaware of the technic [sic] of the play. After it is over – you say as a viewer, it is well done.

By writing think overtly of exposition, of transition, of detailed mechanics of your play.

***********************************************************

UNKNOWN

[??? from Seattle]
[on back of postcard of Floating Bridge Plaza in Seattle, right]

Vīrs gar šo ezeru katru rītu brauc uz darbu. Tas sākas tepat pilsētas nomalē, ir liels kā jūra un ļoti skaists ar daudzajiem pakalniem un līčiem.

—————————————


[same]
[on back of card of Summit Inn, Stevens Pass, Washington, left]

Vakar bijām nodomājuši braukt kalnos, bet bija par aukstu, nebijām attiecīgi saģērbušies.

Kārlis Zvejnieks (Ķikure/Kikure)

LARA
Priekšsēdis: Kārlis Zvejnieks, Aberdeen SD [stamped other address:] Poinciana FL; Priekšsēža vietnieks: Aleksandrs Zariņš, Engadine NSW Australia; sekretāre: Nora Kūla-Priedīte, Newton Highlands MA; Biedrzinis: Pāvils Johansons, Huddinge Sweden; Kasieris: Jānis Gorsvāns, Anaheim CA; LARAs revidents: Valdis Krāslavietis, Rolling Meadows IL; LARAS LAPAS redakcija: Jānis Gorsvāns; Tulkošanas jautājumu komisija: Valija Ruņģe, Kalamazoo MI; LARAs Grāmatu klubs: Kārlis Zvejnieks.
1989.g. 2. marts

Sveicināta Kukažiņ!

Piedodiet, ka tā Jūs saucu, bet tā dzirdēju Jūs saucam rakstnieku nedēļā Kalamazū, jo ceļojat kā Kukažiņa, no vienas meitas pie otras. Tikai Jūsu ceļojumi ir tālāki kā Kukažiņai – no Kanādas uz Austrāliju.

Paldies par negaidīto dāvanu – Jūsu dzeju krājumu ‘Artava’. Izlasīju to ar ziņkāri un prieku. Sevišķi patika ‘Sveiciens no Sidnejas’ jo nesen arī tur biju.

Redzu, ka esat sadarbojusies arī ar savām meitām, Dzidru kā ilustrētāju (lai gan grāmatas beigās teikts, ka tās nav ilustrācijas, bet it kā papildījums grāmatai. Tā arī ir – Jūsu dzeju viņa nemaz nekur neilustrē) un Inesi kā iejūtīgu dzejas analizētāju, ko, protams dara arī Austra Graudiņa. Tā kā rakstāt brīvajā pantā, Jūsu dzeju arī liekas diezgan viegli tulkot, kā to adekvāti darījusi Austra Graudiņa ar diviem piemēriem savā rakstā. Ja jau bij Jūsu dzejas raksturošana un izvērtējum angļu valodā, būtu gribējies vairāk Jūsu dzejas angliskā tulkojumā arī, varbūt pat visu grāmatu vienā lapā latviski, otrā angliski, kā to jau viena, otra mūsu dzejniece darījusi.

Būtu labi Jūs redzēt LARA’s RN Los Andželosā no 23-30 jūn. Pieslēdzoties ASV rietumkrasta dziesmu svētkiem, kas notiks Long Bīčā, LA pieslē[..] no 31. jūn līdz 5. jūl.

RN šoreiz būs interesanta ar to, ka tanī piedalās arī Latvijas viesi – rakstnieki Vizma Belševica, Māra Zālīte, Māris Čaklais un Alberts Bels. Par to jau būsit lasījusi avīzēs un droši vien Nora Kūla, LARA sekretāre, piesūtījusi arī Jums LARA’s paziņojumu. No Austrālijas jau arī pieteikušies Marga Biezaite, Aina Vāvere, Velta Saulīte, Aleksandrs Zariņš. Taisās braukt arī Richards Krauls.

Būs Jums intersanti tikties ar saviem kolēģiem no Austrālijas, bet arī no Latvijas. Tā kā apmešanās paredzēta Lloyolas universitātē (L.A. lidlauka tuvumā) studentu kopmītnēs, tad uzturēšanās pavisam lēta tikai $350 – pa visu nedēļu ar nakts mājām un trim maltītēm dienā.

Būs arī grāmatu galds ir RN, ir dziesmu svētkos, tā kā varēsit tautās laist arī ‘Artavu’. Gaidīsim!

Teikšu – uz redzēšanos RN un dziesmu svētkos saulainajā Kalifornijā un vēlreiz paldies par ‘Artavu’!
Kārlis Zvejnieks
Poinciana, FL 32758, USA

——————————————–

[letterhead, 2 addresses, no date]    KARLIS ZVEJNIEKS, M.D.

Sveicināta, Kukažiņ!

Apsveicu! Jāņa Jaunsudrabiņa balvas izvērtēšanas komiteja (Nora Kūla, Gunārs Saliņš, Juris Silenieks) šogad balvu izlēmuši vienbalsīgi piešķirt Jums! Tā nu Jūs arī iekļuvusi prominento izredzēto pulkā, kurā ietilpst Ilze Šķipsna, Margareta Kovaļevska, Astrīde Ivaska, Benita Veisberga, Laima Kalniņa, Aina Zemdega, Indra Gubiņa, Jānis Klīdzējs, Arturs Baumanis, Andrejs Irbe un citi.

Tādā sakarībā es kā J.J. prozas balvas priekšsēdis labprāt gribētu izlūgties kādus datus no Jūsu dzīves: dzimšanu, izglītību, kad sākusi rakstīt, un kur publicējusies, kur dzīvojusi, iznākušās grāmatas, ieskaitot godalgoto u.t.t. reizē atsūtat man arī Jūsu fotogrāfiju, lai tad to visu es varētu tālāk iesūtīt mūsu trimdas avīzēm. Godalgu parasti izsludinām augusta beigās, kad iekrīt J.J. (ar trīs dienu atstarpi) dzimšanas un miršanas datums. Kamēr visi dati un fotogrāfija no Kanādas atnāks pie manis un es to tālak nosūtu avīzēm paies laiks, tā kā kavēties daudz nevajadzētu.

Godalgu $1000 – (gan Kanādas naudā, jo nauda noguldīta Kanādas bankā) J.J. balvas fonda kasieris Dr. P. Vasariņš no Hamiltonas solījās nosūtīt Jums pirms viņš septembrī izbrauc uz Latviju. Ceru ka parādītais gods un balva mudinās Jūs tālāk rakstīt un strādāt un neatdusēties tik uz lauriem.

Vajadzētu padomāt arī par Jūsu grāmatu reklamēšanu, kur tās dabūt un pasūtīt, jo piedzīvojumi rāda, ka tūlīt pēc J.J. balvas pasludināšanas rodas publikas lielāka interese par godalgoto autoru.

Vēlreiz Jums labākie vēlējumi kā Jāņa Jaunsudrabiņa balvas ieguvējai!
Dr. Kārlis Zvejnieks,
J. Jaunsudrabiņa prozas balvas priekšsēdis

P.S. Visu vajadzīgo sūtiet man uz Aberdīnas adresi kur pavadu vasaru. Sākot ar oktobri bušu atpakaļ Floridā.
K. Zv.

————————————————–

[letterhead]  KARLIS ZVEJNIEKS, M.D
Poinciana, Florida 32758
Aberdeen, South Dakota 57401
1991.g. 15. nov.

Cienījamā autore!

Nupat šinīs dienās dabūju Jūsu vēstuli. Tūlīt nevarēju atbildēt, jo bij jāsazinājās ar Noru Kūlu, kas ir LaRA’s grāmatu kluba (LGK) vērtēšanas komitejas priekšsēde. Bet viņa strādā un ne katru reizi ir viegli sasniedzama. Beidzot dabūju viņu šorīt no rīta pirms darba. Viņa ir ļoti priecīga, ka Jūs piekritusi LGK izdot Jūsu 3 godalgotās grāmatas vienā. Lai iet tautās! Jūs jau savā tā sakot ‘samizdat’ izdevumā nespētu visus pieprasījumus apmierināt. Te Jums būtu garantēts 700 metiens, kas pa lielākai daļai aizietu LGK abonentiem. Arī par sludināšanu un izsūtīšanu Jums nebūtu jārūpējas. To visu izdarītu mēs. Un esmu pārliecināts, ka visi 700 eks. aizietu tautās šeit. Ja kas vēl paliktu pāri, varētu sūtīt uz Latviju. Jaunsudrabiņ godalga paceļ interesi par autori un viņas rakstiem. Jūsu grāmata varētu iznākt nākošā gada sērijā. Priekšā Jums vēl Anšlava Eglīša ‘Eseju’ 2. daļa, kas jācer iznāks vēl pirms Ziemas svētkiem, un pēc tam Lūcijas Bērziņas jaunākais darbs, tā kā pārāk liela steiga nav. (Interesanti, ka LGK pēdējā laikā pievērsusi uzmanību tieši Austrālijas latv. autoriem jeb bijušiem austrāliešiem – Vāvere, Zariņš, Bērziņa, tagad Jūs. Bet viņi visi pelnījuši, lai arī šinī pusē viņus vairāk ievēro.)

Kas attiecas uz 3 grāmatu apvienošanu vienā, tā laba ideja no Jūsu puses. Kuŗus gabalus mest ārā, tas Jūsu ziņā. Nora piekrita Jūsu idejai, ka izmetama būtu dzeja, lai grāmata būtu viengabalaināka. Bet visa rediģēšana Jums pašai – autorei. Arī Jūsu ieteiktais virsraksts ‘Uz tilta’ mums pieņemams. Visas LGK grāmatas iet cauri vērtēšanas komitejai, lai būtu zināma izlase. Bet divi no vērtētājiem – Nora Kūla un Gunārs Saliņš – bij arī J.J. balvas piespriedēji, tā tad viņi Jūsu godalgotos darbus jau zina un pazīst. Vienīgi no LGK vērtētājiem paliek pāri Jānis Krēsliņš sen. (Viņa adrese: 3413 Giles Pl. Bronx 10463 USA) Viņam nu būtu Jūsu šie darbi jāpiesūta, lai viņš nejustos apiets. Bet tas tikai ‘pro forma’, jo Nora pārliecināta, ka viņam arī Jūsu darbi patiks un viņš tos atzinīgi novērtēs iespiešanai. Nora gan teica, ka Jūsu grāmatās vēl daudz kļūdu, kas Jums kopā ar meitu būtu jāizlabo un tad lai izlaboto disku un grāmatas galīgo noformējumu atsūta Norai. Viņas vīrs – Andris Priedītis – gan strādā ar IBM datoriem, Jums esot McIntosh, bet to varētu piemērot. Tad pēc tam viss iet uz Augstuma spiestuvi Linkolnā. Grāmata varētu būt gatava uz pavasari.

Domāju šis būtu labs atrisinājums, lai apmierinātu lasītāju interesi par Jums kā autori un godalgoto darbu.

Vāka zīmējums Jūsu ziņā. Kā varbūt esat ievērojusi citās LGK grāmatās, vāka iekšpusē ir īsas ziņas par autori un līdz šim izdotiem darbiem kā arī autora ģīmetne. Labi būtu to dabūt no Jums, kas līdz ar izlabotiem diskiem būtu jānosūta Norai, resp. Andrim Priedītim — viņas vīram. Varētu vēl pēdējā vāka iekšpusē likt grāmatas J.J. balvas vērtētāju labās un glaimojošās atsauksmes. Tās varētu likt arī sludinājumos, lai veicinātu lasītāju interesi.

A. Zariņš man atsūtīja manu rakstu par Jums ‘Austrālijas Latvietī’, to pašu ko ‘Laikā’.

Lai nu Jums viss labi klājas — labu veselību un možu prātu, lai Jūs vēl ko vērtīgu dotu latviešu rakstniecības pūrā!
Ar sveicieniem Dr. Kārlis Zvejnieks, Floridā.

[included part of text for papers, typewritten:]
Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balva Ernai Ķikurei.

…..

(turpinājums šeit nav pielikts) K.Zv.

———————————————

1992.g. 7.maijā

Mīļā Kukažiņ!

Ceru, ka laimīgi esat atgriezusies no Austrālijas. Jūsu manuskripts patreiz salikšanā un koriģēšanā pie Astras MoorasLaRA’s grāmatu salicējas. Paredzam, ka grāmata varēs iznākt vasaras otrā pusē līdz ar Klāras Zāles dzejām.

Tā kā šoreiz būs vairākas Jūsu grāmatas apvienotas vienā, tad nezinām īsti virsrakstu, kādu kopgrāmatai likt. Vai Jūs to nevarētu izdomāt un mums atrakstīt drīz.

Vasarā esmu D-Dakotā. Adrese: Aberdeen SD 57401.

Sveiciens Jums!
Kārlis Zvejnieks


Kārlis Zvejnieks 16.01.1921 – 21.02.2015
literatura.lv

Kārlis Zvejnieks (1921–2015) – rakstnieks. Pirmās literārās publikācijas 1939. gadā, kad uzsāka studijas Latvijas Universitātē un iestājās studentu biedrībā “Ramave”. Kopš 1951. gada dzīvoja ASV. Trimdā iznākušas septiņas grāmatas: stāstu un noveļu krājums “Inese” (1954), dzejoju krājums “Silu šalkas” ar Kārļa Kurbada vārdu (1962), romāni “Baltā pils” (1984) un “Nemiera negaisi” (1996), vairāki izdevumi tāmnieku izloksnē ar Kuraž Kriša vārdu.

Kārlis Zvejnieks bija arī aktīvs sabiedrības uzjundītājs un darbojies gan latviešu, gan amerikāņu organizācijās. No 1987. līdz 1990. gadam viņš bija Latviešu rakstnieku apvienības (ASV) priekšsēdētājs. 2001. gadā Kārlis Zvejnieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Aina Zemdega (Ķikure/Kikure)


AINA ZEMDEGA

[on paper decorated with shells down one side, and ‘Aloha from Hawaii’ at the bottom of the page]
26.2.91

Sveicināta Erna Ķikure!

Paldies par skaisto pārsteigumu – grāmatām! Man žēl, ka agrāk Jūs nepazinu labāk. Kad ļoti sen lasīju ‘Mūsu kaimiņš’ priecājos, ka arī Austrālijā rodas jauni rakstnieki, kas spēj ko labu dot. Un gaidīju nākošo Jūsu grāmatu. Vēlāk likās, ka tā bijusi tikai vienreizēja parādīšanās un pēc tam nozušana, kā gadījies ar pārāk daudziem vienas grāmatu autoriem. Cik labi, ka tā nav!

Jūsu dzeju jau biju lasījusi, bet pēdējo laiku Jūsu proza man bija skaists atklājums. Vēl protams visus ‘Akmeņu stāstus’ neesmu izlasījusi, bet esmu pārliecināta, ka šī grāmata man patiks arī beigu daļā. Sevišķi labas man šķiet īsās miniatūras. Un Jums Jūsu pašas stils, no kā var mācīties daudzi.

Nupat biju piecas dienas Ņujorkā un Ņudžersijā. Pie Saliņiem redzēju Jūsu iepriekšējās prozas grāmatas, bet nebija laika lasīšanai. Gunars teica, lai Jums pasakot – tās sūtamas Jaunsudrabiņa fonda nesen izsludinātai balvas piešķiršanai. Adrese bija kādā no Laika numuriem. Un ja Jums ir vēl kādi lieki eksemplāri, būtu priecīga tās iegādāties, bet tikai par samaksu, protams.

Žēl, ka man izputēja domātā ciemošanās pie meitas martā. Tad droši vien būtu varējušas vēlreiz tikties. Bet gan jau…

Sirsnīgi sveicinot un labu pavasari vēlot,
Aina Zemdega

————————-

Aina Zemdega
Burlington, Ontario, Canada

[on card with Latvian message]:

Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņ.

21.6.91

Sveicināta, Erna Ķikure!

Nesen pārbraucu no Latvijas, tādēļ, lūdzu atvainot par nokavēto atbildi un paldies par grāmatām. Apbrīnoju un priecājos par Jūsu darba mīlestību un spējām. Būs man ko vasaras brīvajās stundās (un ceru – arī dienās) lasīt. Atpūta pašlaik liekas ļoti vajadzīga – četras ļoti interesantas nedēļas dzimtenē prasīja daudz garīgo un fizisko spēku. Bet tā kā Toronto Dziesmu svētki ar savām pārpildītām 10 dienām tepat pie durvīm tad par īstu atpūtu (prom no pilsētas un ļaudīm) varēšu sākt domāt tikai jūlija vidū.

Jā – pavasaris bija vēss, pat auksts arī Latvijā un no Toronto 25°-30° karstuma tur iebraukuši tikai ar aizdotām vilnas jakām jutos kaut cik silti. Toties garīgā cilvēku siltuma netrūka.

Uz Kalgariju laikam tik drīz neiznāks braukt, jo Dace, mana meita, ar savu ģimeni brauks ciemos uz 2 nedēļām pie manis. Bet kad atkal būšu tai pusē, noteikti Jūs apciemošu. Lai Jums skaista, silta vasariņa. Līgo!
Aina Z.

————————————-

[written on back of photo or card]:
Dundagas baznīcā Rozentāla glezna – 91 maijā.
14.7.91

Sveicināta!

Esmu izlasījusi Jūsu ‘Tilta’ grāmatu – līdz pusei. Priecājos, un vēl daudz ko lasīt. Patīk Jūsu stils un skatījums. Tieši tas, kas pašlaik man vajadzīgs pēc Dziesmu svētku nemiera un steigas, pēc 4 maija nedēļām Kurzemē un Rīgā. Paldies, ka šīs savas grāmatas man atsūtījāt! Kā spējāt tik bagātu latviešu valodu saglabāt? Man atelpu dod arī tas, ka viela nav ierobežota mūsu ‘latviešu sētiņā’, kas pilna agrāko un tagadējo bēdu un problēmu, bet ir tur ļoti vispārcilvēciska, bez vietas un noteikta laika pinekļiem.

Man šī vasara jau agri sākās un vēl līdz oktobrim turpināsies Latvijas zemē, pēc kārtas ģimenes locekļiem turp braucot un turienes ļaudis šeit sastopot. Sāk izsīkt garīgie spēki. Grūti atrast atpūtas dienas, kas neko daudz nedod. Nedēļas, mēnešus vajadzētu. Varbūt ziemā? Jūsu grāmatām pretī nosūtu piezīmes, kas rakstītas Talsu laikrakstam.

 Sveicinot Aina

————————————–

[typewritten]:
15 VII 91

Aina Zemdega

Kopsaucēju meklējot

Sēžu lidmašīnā kaut kur virs Atlantijas okeāna atpakaļ ceļā uz Toronto un mēģinu atrast kopsaucēju visam tam, ko esmu redzējusi, dzirdējusi un dzīvojusi četrās nupat Latvijā pavadītās nedēļās. To meklēju jau pēdējās Rīgas dienās. Bet no visa jukulīgā un pretrunīgā nekāds vienveidīgs secinājums neradās. Nevienā no visiem astoņiem Latvijas braucieniem neesmu atgriezusies tik pretrunīgu iespaidu pilna kā šoreiz. Kādēļ? Atbilde ir vienkārša: gaišais un tumšais, cerīgais un drūmais ik ar dienu krājās manī, un arvien vairāk samezglojās. Kas ir īstais, kas paliekošais? Gluži kā manas dzimtās vietas upe Roja – vietumis tā ir tāda, kāda bijusi vienmēr – pilna koku atspulgiem, ūdens rotaļām, plūstot pāri akmeņiem, un romantiskiem līčiem ziedošu ievu ietvarā. Tad atkal – plats, izrakts grāvis vai kanālis, nedzīvs ūdens plūsdams nedzīvu, mākslīgu taisnu, cilvēka un mašīnas radītos krastos ieliekts, bez savas sejas. Kura ir tā īstā, kura ir paliekošā upe?

Jaunais un senais, bijušais, cerīgais un neticības apēnotais ik dienu ir izniruši manā priekšā un mulsinājuši. Varbūt tā ir nākotnes neziņa, varbūt tā ir jauno drosme un ilgāk dzīvojušo rūgtā dzīves pieredze, varbūt tas ir pilsētas troksnis, akmens mūra un bruģa neauglība un uzarto lauku klusais auglības solījums, kas nostājas viens pret otru? Varbūt tas ir pie kapsētas vārtiem mazas meitenītes teiktais: „Kapsētā ziediņus nedrīkst plūkt!” un nolauzti krusti citā vietā, sagruvušas zemnieku mājas un par jaunu izdaiļotas un restaurētas vecas vācu muižnieku pilis; vispieticīgākais vecas saimnieces miteklis un apzeltītiem spoguļiem greznots plašs Rīgas dzīvoklis? Kā to visu lai saliek kopā, kā lai atrod kopsaucēju?

Un tomēr – dzīvības instinkti un ticība labā spēkam cilvēkā liek skatīties pāri visam, kas neauglīgs, un paļauties, ka sējējs zina sava iesētā grauda spēku, ka pie pieminekļa noliktie ziedi pat novītuši ziedēs nākošos mūžos. Brīdis Rojas un Lielupes ūdeņu malā, lietus Lubes pļavā, tikko ieraktie jaunās mājas pamati un vecās saimnieces otrā gada telīte neļauj šaubīties, ka dzīves svariem jāsveras uz ticīgo un darbīgo, un seno likumību taisnīgo pusi, vienalga cik lēni.

* * * * * * * *

Jau desmito dienu esmu atpakaļ Kanādā. Mans dārzs slīgst aizaugušās puķu dobēs un pāraugušos košumkrūmos. Jasmīns izstiepis savus ziedu pilnos zarus cik vien tālu spēj pāri celiņam – nesasiets un brīvs. Pie sētas kādreiz potētā sarkanā roze priecīgi izpletusies, ka atguvusi savu mežonību un savus pirmreizējos baltos ziedus. Tikai vienu biklu sarkanrožu zaru tā vēl paturējusi, kā teikdama: skaties – nekā tu man nepadarīsi! Es esmu, kas es esmu – baltziedu mežrozīte.

Pavasara darbi dārzā nokavēti, un es nesteidzos tos atgūt. Sēžu pie sava rakstāmgalda un cilāju vēl pavisam svaigus Latvijas foto attēlus: Jelgavas pils ar sievu, kas slauka ielu, un Čakstes bulvāris ar liepām, kas mērc saknes Driksnā. Lietuvas ieva meža malā ceļā uz Krustu kalnu un kaimiņtautas arājs ar zirgu un spīļu arklu. Tērvetes pilskalns, sagrautās Džūkstes mājas un baznīca, kuras mūros pret debesīm slejas plaukstoši bērzi. Rūpīgi atjaunota Jaunmoku pils ar tīrām svaigu ķieģeļu sienām, torņiem, plašām kāpnēm un parketa grīdām. Pretstati – pretruna. Svaru kausi šūpojas un svārstās, kur vien skaties.

Dzimtā novada fotogrāfijas man nav jāsaskatās. Mājas, baznīcas, upes, mežus un laukus redzu tāpat. Tādus kā toreiz un tādus kā tagad – reizēm vienus otriem blakus, reizēm atsevišķi, bet nekad kopā, nekad tie viens otru neaizēno un viens ar otru necīnās. Un tad vēl dzimtās vietas koki, akmeņi un upes līči, kas ir tie paši, tādi paši kā bijuši – toreiz, vienmēr.

Es saucu sevi par laimīgu. Tēva dzirnakmens, kaut daļās sašķelts, vēl sētā, tagad ap puķu dobi aplikts. Pār to liecas tulpes un narcises un zied. Zinu, citiem vairs ne sētas, ne akmeņu, ne tulpju dobi atrast. Dzimtās mājas vietā līdzens lauks.

Es saucu sevi par laimīgu – mani vēl atceras egle mājas galā un mana loga krampītis. Un kaimiņš, ko satieku ar sētuvi gludi noecēta lauka vidū. Līdzās stāv viņa meita, meitene, un klausās mūsu senlaiku runās. Tā varbūt būt es – toreiz, kad klausījos tēva piedzīvojumu stāstos – svešādi pievilcīgos.

Mani dara laimīgu tas, ka nekas nav jāmeklē. Nāk pretī tas, kas ir kūts mūri bez jumta, dārza mala bez rijas, ceļa gals bez tilta. Bet manī ir pārliecība – tas, kā šodien nav, kādreiz atkal būs. Nosalušā ābeļdārza vietā var stādīt jaunu – tai pašā zemē, kur vēl kāda veca sakne trūd, tās pašas upes tai pašā līcī. Es saucu to par laimi, jo daudzi to vairs nevar. Un es ticu, tāpat kā tic mana novada ļaudis, ka to varēs šeit, šai Dievzemītes, Kurzemītes nostūrī. To liecina jauni spīdīgi jumti dažai vecai mājai, Vasarsvētkos meijotās baznīcas un pārdrošie jauno saimnieku gribētāju plāni, par kuriem tēvi domīgi šūpo galvas.

Bet es nespēju aizmirst arī tos, kas man ar lepnumu ir stāstījuši, ka viņiem ir labs darbs: maz jāstrādā, bet liela alga. Un tos, kuro visu var dabūt un sev sagādāt, jo viņiem visur labas pazīšanas. Un tos, kas ik pa brīdim nopūšas: „Tā jau pie mums iet. Tā jau viņš ir. Te jau nekā nav.” Bet tam pretī es lieku visu to, ko sastrādājuši gan ar rokām, gan garīgo darbu darīdami ļaudis Dundagā, Nogalē, Lubē, Valdemārpilī un Talsos par spīti visam.

Es jūtos lepna, ka varu teikt, ka esmu no tā paša novada – tur dzimusi un augusi. Un saucu sevi par laimīgu, ka man tur ar lielu sirsnību nāca pretī, rādīja, stāstīja un cienāja, un ne brīdi nelika man justies svešai un nevietā. Par to lai paldies visiem un ik vienam!

1991.gada jūnijā

——————————–

Burlingtonā,
1991.g. 7.sept.

Sumināta, Erna Kikure!

No sirds priecājos un apsveicu Jūs! Skaisti, ka pēc tik daudz gadiem nāk pelnīta atzinība. Vai Jūs arī to tā izjūtat?

Mani skumdināja Jūsu nesen rakstītā vēstule. Kādreiz, un pa daļai arī vēl šodien apskaužu – tādā labā nozīmē – visus, kas paspēja piedzīvot Latvijas labos pirmskara gadus būdami jauni, pieauguši cilvēki. Tās bagātības un atmiņas, ko viņi sev paņēma līdz trimdā, tikai nojaužu, lasot grāmatas un klausoties nostāstus. Kad es sāku apzināties ‘pasauli’ skolas gados, karš ielika mani kā telēnu aplokā. Augot, cik pa spraudziņām varēju saskatīt un pāri žogam saklausīt, tik bija. No Jelgavas līdz Rīgai pat nevarēja aizbraukt.

Tagad man žēl visus, kas saka: Latvijas brīvība un neatkarība man nāk par vēlu. Daudziem, ļoti, ļoti daudziem tā arī ir. Priekam līdz nāk rūgtums. Kā jau rakstīju – esmu laimīga, ka vēl spēju kaut ko darīt, plānot, rīkoties, lai gan nevar zināt, ko spēšu un vēl paspēšu. Bet darījusi jau Jūs esat visus šos trimdas gadus – Jūsu grāmatām nekad nebūs par vēlu atgriezties dzimtenē un ‘darīt savu darāmo’. Nupat sava novada bibliotēkai nosūtīju Jūsu sen rakstīto Austrālijas grāmatu un nākošā reizē gribētu viņiem dāvināt Jūsu un Sarmas vēstules. Lūdzu atsūtiet 2 eksemplārus ja Jums to vēl ir.

Vēl šeit ir skaistas vasaras dienas un steigšos tās izbaudīt. Lūdzu atrakstiet, kad ‘uz to nesas prāts’.

Sirsnīgi sveicinot
Aina


Aina Zemdega 02.08.1924 – 04.04.2006
literatura.lv


Aina Zemdega (1924–2006) – rakstniece, dzejniece un pianiste. Mācījusies Jelgavas 2. ģimnāzijā. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju. 1951. gada dzīvoja Kanādā. Studējusi mūzikas augstskolā, strādājusi par mūzikas skolotāju Toronto. Studējusi literatūrzinātni Toronto Universitātē. Pirmās literārās publikācijas kopš 1958. gada. Aina Zemdega ir astoņu dzejas krājumu, piecu romānu, vienas īsprozas izlase un vienas ceļojumu aprakstu grāmatas autore. Dzejā atklāti tagadnes un pagātnes kontrasti, un intīmas emocijas, poetizēta daba, zeme un mīlestība kā pretstats nepiederības izjūtai svešatnē. Prozas tekstos autore kavējas bērnības dienu dzimtajā pusē, kā arī kontrastējoši emocionāli iezīmē dzīvi trimdā.


19601961: komponista Tālivalža Ķeniņa klavieru studijas asistente, mācīja klavierspēli, bet kopš 1961. gada septembra Toronto darbojās Ainas Zemdegas klavieru studija.
Kopš 20. g. 50. gadu beigās piedalās Rakstnieku cēlienos, literāros sarīkojumos ASV un Kanādā, izpelnīdamās klausītāju atzinību – “jaunā dzejniece, pārliecināja par savu talantu kā ar savu dzeju svaigo tematiku, formas skaidrību, tā labo priekšnesumu.” (1961, sarīkojums Toronto).

Aleksandrs Zariņš (Ķikure/Kikure)

Engadīnē, 1968.g. 17. jūnijā

Ļoti cienījamā

                        Ķikures kundze!

Piedodiet, ka tūdaliņ Jums nepaziņoju par dzeju krājuma manuskripta saņemšanu. Nosūtīju to Reitmaņa kundzei un gaidu atbildi, lai zinu ko Jums teikt.

Mēs abi ar sievu lasījām un pārlasījām un no sirds nopriecājāmies, gan par dziļo izjūtu, gan par īpatnējo ritmu. Tas ir tik svaigs, jaunavīgs. Tomēr nesamocīts un — patiess.

Cik man zināms, tad pirmajā sērijā Reitmaņa kundze paredzējusi 12 autoru dzeju krājumiņus, kas visi apzināti. Jūsu krājums sekotu pēc tam. Tomēr nav neiespējams, ka Jūsu manuskriptu iespiež jau pirmajā sērijā.

Ja tomēr “visi striķi trūks”, tad līdzīgā sējumā izdosim Jūsu dzejas še pat Austrālijā. Ja pārdod par $1-00 gabalā, tad izdevumu tiesu cerība pārdot nesūtot uz ārzemēm.

Jūsu,
A. Zariņš

————————–

AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU 29. RAKSTNIEKU DIENAS

[Programma]:

PAGE 1
[logo]
Austrālijas latviešu 29. Rakstnieku dienas
Sidnejā, 1989. gadā no 29. septembŗa līdz 2. oktobrim

PAGE 2.

Austrālijas latviešu 29. Rakstnieku dienu norise
Piektdien, 29. septembrī
plkst. 18.30             
Vijas Spoģes-Erdmanes un Elvīras Erdmanes gleznu izstādes atklāšana. Atklās Elga Rodze-Ķīsele.

plkst. 19.30
Rakstnieku dienu atklāšana. Atklās LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā Vidvūds Koškins. Apsveikumi.
Māras Zālītes Lāčplēša uzvedums.

Sestdien, 30. septembrī
plkst. 15.30
Māras Zālītes referāts Latvju folklora un autores dzejas lasījumi.
Ausmas Mednes ievadvārdi.

Svētdien, 1. oktobrī
plkst. 11.00
Latviešu preses biedrības literātu un preses darbinieku sanāksme

plkst. 14.00
Rakstnieku cēliens

Pirmdien, 2. oktobrī
plkst. 11.00
Pārrunas par Rakstnieku dienām un uzkodas ar atspirdzinājumiem.

Visi sarīkojumi notiek Latviešu namā
Ieejas maksa sarīkojumos $8 un $6.

Rīcības komiteja
Priekšsēde Elga Rodze-Ķīsele, vicepriekšsēde Ausma Medneadministrators Imants Ronis, sekretārs Juris Krādziņškasiere Mirdza Krastiņa, saimniecības pārzine Vaira Dortiņa-Zemīteinformācijas kārtotājs Aleksandrs Zariņš.
Rīcības komiteja pateicas SLB Dāmu kopas vadītājai Inārai Krūmiņai ar palīdzēm un Dacei Celinskai.

[logo + Arts for Australians
Australia Council]
The 29th Conference and Seminar of Latvian writers living in Australia gratefully acknowledge the financial assistance of the Australia Council, the Federal Government’s arts funding and advisory body.

PAGE 3
[logo]

Austrālijas latviešu 29. rakstnieku dienas
Sestdien, 1989. g. 30. septembrī,
plkst. 15.30
MĀRAS ZĀLĪTES PĒCPUSDIENA
Ausmas Mednes ievadvārdi
Māras Zālītes referāts
LATVJU FOLKLO

Starpbrīdis
AUTORES DZEJAS LASĪJUMI
Pārrunas. Vīns.

[photo of Māra Zālīte]

[Australia Council logo]
Rakstnieku dienu rīkošanu materiāli atbalsta Australia Council

BACK PAGE (and partly on page 1)

[handwritten greetings and signatures]:

ERNAI ĶIKUREI

Mīļš sveiciens! Māra Zālīte
Mīļā Erna, gaidām Tevi Sidnejā! Ausma Medne
A Skujiņš
Kad atkal satiksimies? Velta Skujiņa
Māra Kalniete
Mirdza Krastiņa
Elga Leja
Austra Eichmane
No Sidnejas! Juris Krādziņš
Pēteris Kļaviņš
Sveiciens no ziedošās Sidnejas. Velta Saulīte
J. [?]
[?]
A. B[?]
Māra Kalmane – sveika.
J. Kasapcers[?] – Sidnejā
Vija Spoģe-Erdmane
Pēteris Erdmanis
Inta Štube
Jul
Ināra Tomsone
Daina Šķēle
Vaira Dortiņa
Mintauts Eglītis
Jūlijs Kleistbergs
Georgs Vēzis
Kārlis Gulbergs
Ina & Imants Roņi
Vita Kristovska
Dzīvosim gaiši! Jānis Bumbērs
Sirsnībā A. Zariņš

****************************

ALEKSANDRS ZARIŅŠ

A. Zariņš
Engadine N.S.W. 2233

1989.g. 6. oktobrī.

Cienījamā Dzelmes kundze!

Paldies par Aiviekstes saini un Dzidra atnesa Artavas. Rakstnieku dienās pārdevu

12 Aiviekstes à $10	$120.00
7 Artavas à $29 $140.00
Kopā $260.00


Kad Dzidra atgriezīsies Sidnejā, tad viņai to summu nodošu.

Oficiāli nekādas kristības netaisījām. Pirmkārt visi sarīkojumi ieilga un nevarējām atrast laiku. Otrkārt – Aivieksti pārdevām pirmajā vakarā. Ar Artavu un Aivieksti iepazīstināju LPB sanāksmē. Vēl būtu bijis jākrista arī Tomsona jaunākā grāmata Miniatūrdzeja un Ainas Vāveres (Trimdas) Svešatnes albums. Bet arī Vāvere nebija atbraukusi.

RD izdevās labi, protams, pateicoties Māras Zālītes klātbūtnei. Lāčplēša lasījumā ieradās 200, Māras Zālītes pēcpusdienā 150 un rakstnieku cēlienā 30. Māras Zālītes klātbūtne nevien rosināja bet arī fascinēja. Atklāšanas sarīkojumā Elga Rodze nolasīja arī Jūsu apsveikumu.

Māra Zālīte 7. okt. būs Melburnā un 8. okt. Adelaidē. Viņa, kā arī Daina Šķēle apmetās mūsmājās.

Steigā Jūsu
A. Zariņš

——————————-

Pieteikuma lapa
LPB AUSTRĀLIJAS KOPAS VALDEI

Es, ______________vārds_______________uzvārds

Varēšu/nevarēšu piedalīties Rakstnieku rītā, šī gada 29. Decembrī plkst 10 Adelaidē, Tālavas mazajā zālē.
Ja atbilde pozitīva, lūdzu, atzīmējiet, vai lasīsit kādu no saviem jaundarbiem? Jā/nē, dzeja/proza

_____________datums                                            ——————————-paraksts

————————————————————-

[on LPB letterhead – messages and signatures]

Visas grāmatas saņēmām, tikai Jūs pašas trūka. Aleksandrs Zariņš
Mīļi sveicinu – Irina Ozoliņa
Mīļā Erna, rakstīšu Tev gaŗu, gaŗu vēstuli no mājām, par Tavu skaisto Austrāliju pavēstot. Laima.
Žēl, ne neesi šeit. Velta Saulīte.
Sirsnībā Lidija Dombrovska-Larsena
Valdemārs Mežaks
Inārs Bērzzariņš
[?]
Arnis Skujiņš
Velta Skujiņa
E. Lēmane
Kārlis Ābele
Hermīne Valtere
Īrija Matisone
Paldies par grāmatu – rakstīšu! – Margarita Biezaite
Jaunais Adelaides biedrs J. Tūters
Rasa Feja
Aina Vāvere

————————

Sidnejā, 1990.g. 3. nov.

Cienījamā Dzelmes kundze!

Aizvadītas Rakstnieku dienas Adelaidē, aizvadīta mājup Laima Kalniņa, pārpelnots Mintauts Eglītis. To visu varētu izstāstīt pagarā stāstā kur nu vēl īsā vēstulē.

RD bija ģimeniski jaukas. Laimas Kalniņas un Lidijas Dombrovskas klātiene ienesa spraigumu un svaigumu. Citādi maz jaunumu. Arnis Skujiņš priecēja ar pusfeļetoniem, Erna Lēmane sarkasmu. Labākie bija Mintauta Eglīša un Jāņa Muižnieka tēlojumi, bet to vairs nebija mūsu vidū. Ceru, ka lasāt Austrālijas Latvieti un tur esmu patiesi visu par RD izstāstījis, ieskaitot Nedēļas piezīmes.

Mintauta bērēs bija daudz izvadītāju. Pēdējos gados, pēc kundzes nāves, man ar viņu iznāca pavadīt kopā daudzas stundas, gan kārtojot manas grāmatas Bites un bumerangs, gan viņa Pasaulē nav miera izdošanas. Šad un tad, kad Olita nejutās labi, kopā apmeklējām austrāliešu koncertus un teātrus. Mintauts bija mācījies spēlēt vijoli un mīlēja mūziku.

RD nolasīja Jūsu apsveikumu. Pārdeva visus trīs ekz. Uz tilta ($30) un 2 eks. Kā plūsti Aiviekste ($20). Kopā $50 nodevu Jūsu meitai Dzidrai. Priedītes grāmatnīcu paņēma SLB un tā novietota Latviešu namā Stratfildā.

Sirsnībā
Jūsu A. Zariņš.

——————————-

Sveicināts, un labākos vēlējumus 1991. gadā!

Zariņa kungs, man pie Jums tāds lūgums:

Gribu dabūt atpakaļ un pārstrādāt savu manuskriptu un lūdzu Jūsu palīdzību.

Manuskriptu nosūtīju Ņ. Luces kundzei, viņa domāja tam atrast izdevēju.
Pēc Luces kundzes nāves uz manu jautājumu, Jūs man atrakstījāt, ka manuskripts ir drošībā pie Koškina kunga.
Manuskripts ir biezs, smags, labi iesiets vākos, (“folderī” tikai ar dažām lapām klāt atsevišķi), pārsūtīt visu maksātu dārgi, jo tikai gaisa pastā to varētu darīt.

Lūdzu Jūs vai nu aizvediet to Dzidrai, vai
aizvediet to uz Latv. Namu un piezvaniet Dzidrai, kur to tur saņemt, vai
piezvaniet Dzidrai un iedodiet viņai Koškina kunga adresi, kur viņa varētu pēc manuskripta ierasties, vai
viņa varētu manuskriptu saņemt pie Jums, Engadīnē.

Saku Jums paldies, un ceru ka šī lieta Jūs neapgrūtinās.

Un kāds rādās jaunais gads? Vai karā iesim “dziedādami, drasēdami” jeb vai pasaule vēl varēs dzīvot mierā? Kaut nu varētu vēl, lai Gorbačevs paspētu atdot brīvību mūsu zemei, ja arī tai nav eļļas, “bekoni” un baltais dzidrais pasaulei no tās derētu kā agrāk, un atrastos vēl citas labas lietas.

Lai Jūsu namā viss dzīvojas uz priekšu labā un priecīgā solī! Uz redzēšanos kaut kad, kaut kur, un uz sadzirdēšanos pāri tālumam.

[E.Dz.]

—————-

.

Feb. 1992

[Erna visited Australia and went to a literary gathering arranged in her honour at the home of the Zariņš family in Engadine, near Sydney]

.

.



Aleksandrs Zariņš

        “Kam tu lūzi ozoliņi  
        vai nav koku lūzējiņu ...”

Mūžībā aizgājis Aleksandrs Zariņš. Neticami bēdīgā ziņa. Ar Aleksandru Zariņu aiziet kāds Sidnejas latviešu, un arī visas Austrālijas latviešu, literātu augšanas un dzīvošanas laika posms. Zariņa ģimenes sabiedriskums, enerģija un lielā viesmīlība, bija liels jauno literātu vienotājs spēks. Gads gadā tas bija veidojies:

Kad? Kur? — Engadinē, pie Zariņiem!
[E.Dz.]

———————————————–

1994.g. 11 jūnijs.

[note and photo with death/funeral notices]

Arvīds Zīverta grāmatas kristībās vairs nepiedalījās, — [Foto: Sidnejas latviešu namā, Aleksandra grāmatas “Mārtiņš Zīverts Austrālijā” krustības. No kreisās puses: Ojārs Greste, Edgars Greste, (aizmugurē) SLB priekšnieks Alfrēds Siļķēns, Olita Zariņa, grāmatas krustmāte Ausma Medne, Dagnija Zariņa-Greste un Kristaps Zariņš]

No viņa atvadījāmies slimnīcā, visa ģimene turot rokās sadevušies, viņa siltās rokas un galvu, tā saņemot mierinājumu un it kā stiprumu pusstundu pēc viņa aiziešanas aizsaules dzīvei.

Klusi nodziedājām viņa mīļās tautas dziesmas un ‘Aijā žūžū lāča bērni, lieli vīri izauguši, nešūpoti neauklēti’.

Esam vienoti.

[printed notice, with Latvian border and pictures of 2 books ‘Bites un bumerangs’ and book about ‘Zīverts’ + flowers]:

Aleksandrs Arvīds Zariņš aizsaulē

1994.g. 8. jūnijā Sidnejā pēc īsas, bet smagas slimības, mira mūsu vīrs, tēvs, vectēvs un vecvectēvs Aleksandrs Arvīds Zariņš.

Dzimis 1918.g. 18. novembrī Latvijā, viņu izvadīja 1994.g. 14. jūnijā no Vienības draudzes baznīcas Stratfīldā uz Rukvudas krematoriju.

Paliek viņa neskaitāmie avīžu raksti, reportāžas, un grāmatas Bites bumerangs un Mārtiņš Zīverts Austrālijā.

Aleksandrs bija latvietis ar mīlestību un pienākuma apziņu pret tautu un ģimeni.

[handwritten note on annoucement]:

Dunājos 27/6/94.

Mīļo Ķikuriņ,

Arvīds vairs neskaitīs Dienas un Gadus, šai saulē – Avis negādās malku līgo svētku ugunskuram. Viņa dzimta Austrālijā to vēl turpinās. Paldies par līdzjūtību; esam vienoti un izlīdzinājušies ģimenē Olita, Gundega Zariņi. Kristaps, Suzanne, Daris, Erika Eliss. Dagnija, Ojārs, Egars Grestes. Inga Sigmund, Salija, man mazmeitiņa Tālja[?].

————-

[Funeral programme]

Aleksandrs Arvīds Zariņš
dzimis 1918. gada 18. novembrī Latvijā
miris 1994. gada 8. jūnijā Sidnejā

Izvadīts 1994. gada 14. jūnijā no Vienības draudzes baznīcas Stratfildā uz Rukvudas krematoriju.

Aleksandrs Arvīds Zariņš (Aleks to his friends)

Was born on the day of Latvia’s declaration of independence, on the 18th Nov. 1918, in Alsviķi in the province of Vidzeme, Latvia, to Jēkabs and Alvīne Zariņš. Aleksandrs was the youngest of 6 children. Aleksandrs lived in Alsviķi until age 16, then Riga for the next 10 years, where he married Olita on 15th June, 1940. With his wife and eldest daughter Dagnija, the family fled to Germany ahead of the Russian advance into Latvia in 1944. In 1949, with the addition of son Kristaps, the family migrated to Australia. Aleksandrs worked his compulsory 2 year government indentured period in the Greta refugee camp, after which the family moved to Engadine, where their daughter Gundega was born. Aleksandrs and Olita have lived there since 1951. Aleksandrs graduated from the Rīga Technical School in 1939 as an industrial chemist, and for most of his working life has worked in his chosen profession in Latvia, Germany and Australia. In Sydney he joined the Lucas Heights Atomic Energy Commission in 1959 as a laboratory analyst, where he worked for 24 years until his retirement in 1983, rising to be head of the reactor chemical laboratory. Aleksandrs became known for his meticulous attention to detail and was asked to train many young technicians. Aleksandrs involvement in various Latvian cultural activities began during the time spent in refugee camps in Germany, where he wrote for a Latvian newspaper and organised concerts and plays. In his first job in Australia as a storeman in the Greta displaced persons camp, he established a Latvian ‘book corner’ alongside the supplies he dispensed. In 1951 he helped promote the idea of holding an annual Latvian Arts Festival and was the secretary of the first organising committee. Since 1954 Aleksandrs has been the Sydney editor of the (Melbourne based) Australian Latvian News. Aleksandrs has always enthusiastically promoted Latvian writers. In the early 1050’s he organised the Latvian Press Association, and on many occasions was a member of the presiding committee. During his tenure the Press Association established a publishing group, which has published over 20 books by Australian Latvian authors. Aleksandrs also initiated and administered the publication of 30 plays by Swedish Latvian playwright Mārtiņš Zīverts. Aleksandrs was a member of the Latvian Writers Guild (LaRA) and served for some years on its committee, and participated in the establishment of the LaRA Book Club and its worldwide distribution network. Alkesandrs has participated in many Latvian Writers Symposiums and reported on Latvian Song Festivals, both in Australia and North America. In 1983 Aleksandrs was presented with the annual award of the World Federation of Free Latvians Cultural Foundation for his work in journalism. In 1989 he was given the annual Spodris Klauverts prize for his work in encouraging new Latvian literary works. In the same year, Aleksandrs’ book Bees and a Boomerang was published, containing a collection of his newspaper articles chronicling the Latvian community in Australia since the 1950’s. Aleksandrs lived to see the publication of his second book, Mārtiņš Zīverts in Austrālia. The book documents Aleksandrs’ 35 year correspondence with Zīverts in connection with his tour of Australia and the subsequent publication of Zīverts’ plays. Over the past 35 years the Zariņš family spare bedroom has been host to numerous visiting Latvian writers, poets, musicians and artists to Australia. Aleksandrs was a practical visionary, a proud Latvian, and loved and respected by his family.

BAZNĪCĀ

Tur no debess tāles, Kur daudz eņģeļu…
To mīlestības spēku sveicu, Ko Dievs man Jēzū dāvājis

KREMATORIJĀ

Augšā aiz zvaigznēm tu gaismā reiz kļūsi, Ko šeitan cerēji…
Dievs, sargi mūsu tēvu zemi, Ka viņa ziedoša un stipra top!…

Mācītāji Ivars Osis, Colvin MacPherson
Ērģelnieks Kārlis Rolavs

———————————————————————————                                                   

Calgary, Alberta
30. 6. 1998

Mīļā Zariņa Kundze,

                Dzidra ir pie manis atbraukusi ciemos, un mēs pārcilājām vecas atmiņas un atcerējāmies to skaisto dienu pie Jums kad biju Austrālijā jau vai 7 gadus atpakaļ! Gribās zināt kā Jums iet? Kā ar veselību? Vai aktīvi darbojaties ar literatūru? Mums pietrūkst arī Zariņa Kunga darbošanās šai laukā.

                 Pēdējais kas man šinī laukā vel bija tuvu ir Laras Lapas izdotā mana grāmata “Mājas un Ceļi”.

             Patreiz manas acis ir tik vājas ka es neko nelasu, bet pasaulei apkārt vēl skatos. Dzīvoju pie Ineses, Kalgarijā, svešums visapkārt, labi ka Dzidra ir pie manis uz 2 mēnešiem. Mans mazdēls, Tālis, Dzidras dēls, jau liels puisis gandrīz 25 g. vec, arī atbrauks pie mums šinī vasarā. Ceram uz skaistu vasaru, bet pašlaik līst.

                   Mīļi sveicinu, vēlu labu veselību un dzīvot prieku,
[Erna]

————————-

[postcard]
1999. 18. sept. Engadīnē, Austrālijā

Cienījamā Dzelmes kundze!

Noliku šo kartiņu rakstīšanai pilnu mēnesi atpakaļ! Bet te nu beidzot ir! Mamma nevienam neraksta, tātad tas uzdevums ir man, meitai Gundegai. Bet viņa lasa gan, un daudz lasa Jūsu Mājas un ceļi pēdējā laikā. Viņa atkārtoti saka: “Ko mēs darītu bez tās Ķikures!?” Jūsu grāmatas viņu ļoti iepriecina. Vietas trūkst. Apsolos rakstīt vēl.

Gundega Zariņa un Olita
Engadine NSW 2233

[Left: Daughters Dagnija and Gundega Zariņš]

Daina Šķēle (Ķikure/Kikure)

9. apr., 1982.

Mīļā Erna!

Neesmu vēl izšķīrusies, vai šo vēstuli rakstīt vai ne. Biedē tas, ka Jūs uzrakstījāt tik maz. Ka man atkal nepieviļas ar tiem emocionālajiem skrējieniem. Cītīgais treniņš sevis pārveidošanā – ja klausītu tām ‘formulām’, tad – apvaldītu visus tos vārdus, kas pašreiz laužas uz Jūsu pusi. Esmu neziņā un man gandrīz gribas raudāt. Tīšām sāku ar mašīnu, jo esmu ievērojusi, ka tā kaut cik spēj mani iegrožot.

Nokārtosim dažas lietas vispirms. Grāmatu saņēmu – Paldies! – aizkustināta un tagad arī izkustināta no sava ‘dvēseles miera’ – kāda man gan nekad nav bijis… Tā nu iznāca pretruna.

Tā praktiskā puse: Zvanīju mūsu Grāmatu galda pārzinim, viņš teica lai sūtiet 5 grāmatas eks. uz viņa mājas adresi:

Jānis Grīnvalds,
Eden Hill. 6054, W.A.

Es neesmu gluži vienīgā, kas brīnās, ka gr. nav vēl še parādījusies. Bet tādu cilvēku te ļoti maz. Ar to jārēķinās.

Pēc svētkiem nosūtīšu Jums savējo. Gribu pielikt klāt vēl kādu gr. angļu valodā, ja man izdosies to dabūt. Par sievietēm, zināms. Mazmeita šorīt atnāca un apbrīnoja Kanādas kalnu ainavu – ai, ai, cik krāšņa! Tad tūlīt pie klavierēm. Neesmu skolotāja, mūzikas teorija – bubulis vēl arvien man pašai. Taču tagad ‘drīkst’ mācīt arī bez tās, tāpat kā valodas, vairāk intuitīvi, nekā ‘kaļot’ nekārtnos verbus! Ja vairāk vingrinātos, panākumi būtu. Bet… (Bredrichs mani tā ‘strostēja’ par trīspunktiem, ka es pagalam tos vairs neuzdrošinos likt. Bet ar domu zīmi vien iztikt grūti?)

Jūtu, ka lēnām, taustīdamās eju uz Jūsu pusi. Vai atkal tā – divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ? Nezinu, redzēsim.

Traki man ar Jūsu grāmatu. Vispirms – es to nelasu kā parastās, no vietas. Man ir tikai dažas ko tā lasu, tā ir mana brīvība. Tā tad – tas ir tikai tāds iesākums. Iespējams, ka es varētu arī lasīt pēc kārtas un reizē rakstīt par visu to, ko tā izraisa? Bet vai tā vispār lasīšana, drīzāk gan iekrišana kaut kur, svešu emociju pārņemšana. Žēl tā laika, kas izniekots tur un paša dzīvē.

To pirmo nakti es negulēju, lasītā iespaidā. Man liekas, šīs domu analīzes bija diezgan precīzas, katram ‘kādēļ’ radās ticamas atbildes. Es jau tā apmēram zināju, kas grāmatā būs un tomēr, tiešā saskare iedarbojās tik asi, ka es biju pat pārsteigta.

Tiešām nezinu, vai kāds vēl tik labi varētu saprast kā tāds, kas līdzīgā situācijā tomēr izvēlējies citu ceļu, pasīvo ļaušanos, lai laiks iet un varbūt šo to pielāpa, pārveido. Tā tas arī var notikt. Jums apprecoties, jau bija izveidota personība, ‘stāžs’. Tādu cilvēku, kas zin, ko grib, nevar tik viegli salauzt. Tas izcīnīsies ārā, lai dzīvotu SAVU dzīvi.

Kad es precējos, biju tikko pāri divdesmitiem, vēl galīgi sevi neatradusi. Studijas un organizāciju dzīve mani neapmierināja. Bija tāds kā spožums un pārsteiguma moments klāt – apprecēties un nēsāt zelta gredzenu, pieņemt svešu vārdu. Un – kara laika bažas, ka jādzīvo, kamēr nav par vēlu.

Šīs daudzās ‘jaunkundzes’ pēc kara! Prasīju mammai, kādēļ viņu tik daudz? – Karā, karā palika viņu iemīlētie! –

Zināms profesijas apmāca – tur nāk iekšā arī pavēļu došana, asāks balss tonis. Un vīriešu jūtu dzīve jau vispār mazattistīta. Bet atkal – sakāt, vai Jūs varētu apprecēt Ziemeļnieku vai Čaku? Es noteikti nē. Ar viņiem sarakstīties – būtu cita lieta! (nedomāju salīdzināt ar Sarmu. Tas atkal citādi.) Tā kā tāds neatrisināmu pretrunu mudžeklis. Un dzīve paiet.

Vai Jūs tagad domājat, ka rīkojāties pareizi, pārcērtot šīs saistības? Kad man gāja grūti, darbā kāda vāciete katru rītu pievaimanāja man pilnas ausis, cik ļoti nožēlo šādu soli.

Viegli laikam nav vienādi un otrādi.

Un par rakstīšanām – nav tāda vīra, kam patiktu, ka sieva raksta. Bet viņi PIEROD, kad redz, ka tur nekā neizdarīs. Par to KO viņas raksta – tas gan viņus absolūti neinteresē. Savā ziņā labi. Jo tad viņi nezina arī par dienas grāmatām, kur šīs sievas paglābjas, pārdzīvo…

Dzīve – vienalga kur – būtu pasaka DIVIEM cilvēkiem, kas spēj turēties kopā. Vispirms viņi divi un tad tikai tie citi, pārējie. Tā laikam tas arī domāts. Bet tikai retajiem lemts.

Lemts? Kas tad nolemj? Tas jāizstrādā pašiem ABIEM.

Varbūt kādā citā dzīvē? Kad esmu izmisumā, tad glābj šī doma. Viņi jau nav tieši briesmoņi, bet ar pilnīgi citādu lietu saredzēšanu un nav spējīgi arī godīgi argumentēt, tūlīt ķeras pie neatļautiem ieročiem, lai tikai sasistu to otru, vienalga, kā. Jo, kopā dzīvojot, jau iepazīst viens otra vārīgākās vietas.

(Cik maz gan var pateikt, jo mums vēl tagadne apcerama. Ar iespējamo braukšanu uz Portlandi.)

Lūdzu uzšķiriet Jūsu grām. 496. l.p. ‘Tas ir pareizi, u.t.t.’ Es esmu nogurusi šo pašu domu paust. Slima no saukļiem, ka vajadzīgi ‘ceļrāži’, ideju paudēji, ka visur meklē – ismus. Vai arī 406. – par klausītājiem, kas sagaida ko anekdotisku, labu izklaidēšanos. Es ieraugu to bezdibeni, kas IR starp to, ko es rakstu un to, kas būtu ‘priekšā jāceļ’. Un nezinu, kā to pārkāpt. Liekas, ka meklējumiem mākslas patiesībās nav nekāda un galīgi nekāda sakara ar publiku, arī ar t.s. kritiķiem, ar vērtētājiem, ar visiem bimbuļiem, ko piekar klāt un žvadzina – pēc APSVĒRUMIEM.

To izjūt. Savu ceļu meklē un atrod. Vai tiešām atrod? Nāk jauna diena un viss jāsāk atkal no gala, turpinot meklēt. Un tas viss ir jūdzēm tālu no visādām ‘dienām’ vai ‘cēlieniem’. Bet vai to drīkst teikt? Man nav vēl gadījies sameklēt to anekdoti, kas būtu jāapstrādā, cerams, ka izdosies. Bet vai tā atkal drīkst, iepriekš jau nonicināt publiku? Grūtas lietas.

Vai lasījāt Plauža Trimdas rakstnieku vēstules? Tajās es arī ‘iekritu’, bet citādi. Domas domu galā. Tā nu beidzot patiesības sāk celties dienas gaismā, vēstules dod un atklāj vairāk kā kādi izdomāti personāži, kam ierobežota kustību brīvība.

RN dominēs ‘vidējie’. Žēl, ka nebijāt uz ‘Džilongas džamboreju’. Pabaigi lasīt Lapā, kā gājis Fr. Dziesmām. Rakstītājs Zvejnieks ir man draudzīgs, pa retam sarakstāmies. Bet viņš arī prasa tos joku gabalus. Ventiņiem jau labi, joki nāk no dabas, jāsmejas ir.

Esmu laikam sarakstījusi pārāk cieši kopā, Jums būs grūti lasīt. Bet atkal, bailes Jums sūtīt kaut ko, kas izskatītos kā manuskripts. Vai ziniet, ka no Jums it kā baidos tieši tās Jūsu vispusīgās apdāvinātības dēļ. Ir gan tādi cilvēki, tāda ir arī Margarita Biezaite, ar kuru esmu sadraudzējusies braukājot uz Adelaidi.

Ko tad lai iesāk tie, kas nav tik veiksmīgi ‘ar rokām’? Kam nepatīk neko arī cept un vārīt vai darboties sabiedrībā? Tad atliek vien ar to pašu galvu/spalvu?, munsturēt tos vārdus, kas no mājām līdzi paņēmušies…

Vēstuļu rakstīšana ir īsta un laba lieta, bet es laikam nemāku – dažreiz paliek tāda saskrambāta sajūta. Piem., ar H. Kaupmani. Kad mana gr. iznāca, viņš atrakstīja brīnišķīgu vēstuli un es reaģēju ‘instantly’. Nosaucu viņu par ‘zīmju gudro tulku’ un staigāju pa savu dārzu aizsapņojusies. Taču viens, kas mani saprot. Tagad es zinu, ko toreiz nezināju – ka viņš ir ilggadīgs skolotājs tā tad pieradis pats pie savas autoritātes. Arī skatīties ‘uz burtu’. Un drīz vien vēstulēs tā vairs nebija ņemšana un došana, bet skolotājs, kas neapmierināts par skolnieces pretimrunāšanu.

Tieši tas arī notika tai vakarā, kur Jūs bijāt klāt. Viņš taču vilka tā garumā, ka beidzot vairs nezināja, ko runā un es iemaisījos. Vēl tas, ka viņa draugi nebija mani draugi. Trauslā draudzības puķe tā arī sačokurojās. Žēl.

Ko no tā mācīties? Ka tāda vēstuļu draudzība, kā Jums ar Sarmu – tā tomēr ir kaut kas, ko šī dzīve vis bieži nepiešķir. Lasīju par viņu AL. Liekas, vēl tīri labi. Bet cik ilgi vēl?

Jūs un es, mēs parasti arī pastāstām, ko lasām. Ar apskaužamu apetīti pēd. ned.: Samuel Pisar – Of Blood and Hope, Paul Theroux Picture palace, P. Jēger Interesanta apcere par 1 lugu (Brigaderes) – Freimanes Mainīgā – mānīgā dzīve un Ed. Salnas bērnības atmiņas. Un Janelsiņas Kaķu grāmatiņa. Kas pašai uzrakstās, tas tāds jocīgs, nerādāms. Nav tik sen kopš ‘iepazinos’ ar Štrālu, patika viņa rezignētās noskaņas. ‘Karš’ pašreiz mājās, kādreiz būs jāķeras klāt. Man patika arī V. Richtera pēd. sadzīves romāns par zemgaliešiem. Viņš tur VAR visu ko tādu, ko es nevaru un nekad nevarēšu. Bet mums katram savs ‘ierītis’.

Parasti pēc garu vēstuļu rakstīšanas esmu ar sevi ļoti neapmierināta, nevar īsti pateikt to, ko gribētu un tā kā gribētu, viss paliek it kā pusceļā. Cik jauki, nu ierkastā bija ‘mīļai’. Gribas būt ‘mīļai’.

D.   [Daina Šķēle??]

P.S. Nedomāju, ka Jums būtu jāsteidzas ar atbildi. Tas viss – kā iznāk. Bet drusku jādomā Jums tomēr būs. Kad rakstiet, pastāstiet arī par meitām, mazdēlu.

—————————-

17. apr. 1982.

Mīļā Erna!

Paldies par vēstuli, nemaz necerēju to dabūt. Varētu rakstīt ar roku, neesmu satraukta, tikai mans rokraksts dažreiz slikti salasāms. Nosūtu savu grāmatu (ancient history…) to otru apsolīto esmu pasūtījusi, to kādreiz vēlāk. Šoreiz negribu iekrist lielās runās, gribas arī vēl pārdomāt šo to no Jūsu vēstules. Kā lai neņem nopietni interesantas domas?

Par ‘garām kleitām’ un – ‘līdz ādai, līdz cilvēkam izģērbtā veidā’. Man tūlīt ienāca prātā Marilyn French ‘The Bleeding Heart’. Ka virsraksts sentimentāls, tas nenozīmīgi, ir vērts izlasīt. Šī paaudze nebaidās no rupjībām, bet tās paslauku pie malas, īstumu meklējot un saskatot. ‘Kaķa’ grāmata ir kaut kas pilnīgi cits, auksti prātojumi. Es izbūros cauri, šo to atzīmēju – derīgu, bet pārlasīt nekāro. Kaut jūsmīgas atsauksmes AL – negribu tos cilvēkus apzīmēt par ‘zempierēm’, kas nespēja šo grāmatu lasīt.

Ļoti interesē, kas notika 25. apr., kad Ņina ‘protestēja’. Nezinu, kur un ko Plaudis rakstījis, bet labi, ka ir draugi un aizstāvji. Kas galu galā ir kritika? Kāda atsevišķa cilvēka INDIVIDUĀLA REAKCIJA, tas viss. Man vajadzēja teikt – ‘pēc kādas grāmatas izlasīšanas’. Esmu lauzījusi galvu, KĀ pieiet grāmatai un beidzot apstājusies pie šī ļoti vienkāršā formulējuma. Tomēr jāņem vērā kulturāla cilvēka reakcija – domāju par abiem nu jau zudušajiem Freimaņiem. Jūs labi pazināt K.Fr. un par Paulu J.-Fr. arī gribas labi domāt.

Es tā nesakarīgi iekliedzos par ‘vidējiem’. Nepatika šis tas tai pašā Džilongā, nepatīk tā atbrīvotā rupjību runāšana, vēl šis tas. Bet visi nav vienādi. Un viņi valda, pārņem. Cilvēki nekad visos punktos nevar garīgi saskarties, ir jāizvēlas no sastrādāšanas (komunikācijas?) viedokļa. Mana Pertas draudzene pieder šai vidējo paaudzei un es sākumā ļoti baidījos, kas tur iznāks. Tagad man brīžam liekas, ka saņemu vairāk garīgas stimulācijas kā spēju pretim dot.

Jā, formulēšana var gan būt bīstams pasākums, dod neīstu drošības sajūtu. Vai tas būtu netikums, lēkāt pa domu plostiņiem? Tas man nebija ienācis prātā. Vārdus dzenājot, vienmēr cer noķert kaut ko vērtīgu. Un sapinas pretrunās ar visu uzmanīšanos!

Vai svarīgi zināt, kur ceļi ved, kādi ir ‘trendi’? Vai ir? Fr. Bārda pagrieza muguru revolūcijām un dzejoja – nereāli, jo viņam tā prasījās. Bet – ir atkal patīkami lasīt, ka ‘fabulēšana ir krietni diskreditēta’, ja pašam uz to nevedas sirds un prāts…

Ceru Jūs satikt Portlandē, jo kad gan vēl un kur? Jūs varētu mani saukt par ‘tu’, tad vieglāk pateikt arī kaut ko nepiekritīgu…

Kad biju jau vēstuli nosūtījusi, lasīju par Jūsu tēvu, ko nebiju zinājusi iepriekš. Bija briesmīgi žēl. Cik maz būtu vajadzējis, lai viņš izglābtos! Man vēl ir neizlasītas vietas un labprāt arī pārlasu. Mana draudzene ļoti gaida Jūsu grāmatu. Izlasījusi Birzgali un līdz pusgrāmatai bijusi sajūsmā, tad viss kaut kā saplacis. Es pašreiz laikam būšu spiesta padomāt, ko pati vedīšu uz Portlandi, šo to iesāku, bet nepatīk, jāatmet. Viens 10-12 min. gabaliņš tomēr izdevās.

Vai Inesei nu nebūtu laiks atgriezties Austrā. apmēram kā ‘kultūrtrēģerim’? Viņa jau varētu izvēlēties darbu! Tā izdarīja manas māsīcas Lucijas (varbūt atminaties?) meita, kas tagad Kanberā.

Tā jau varētu vēl runāt bez gala. Sidneja – centrs, Perta – mazpilsēta. Bet mazās vietiņās dažkārt veselīgāk dzīvot. Manas meitas pieradušas te, negribētu nekur citur. Mans vīrs pašreiz spēlē ērģeli (varbūt ir) es, kā paradusi par mākoņstrīm[..]u un mēs saprotamies… Cik ilgi?

Sveicinādama –
D.

————–

28. apr.

Labrīt! Nevaru beigt ar Jums runāt. Vakar piespiedu sevi vēstuli beigt, bet nepateiktais traucē vēl šorīt. Ne jau kaut kas tik svarīgs, nē. Bet mēs taču abas raktām un domājam par šo un to! Man gribējās jautāt – kā tas ir, kad, teiksim, šuj kleitu, izdodas amatierim tas ir atkal kreatīvs pārdzīvojums, nu tik līdzīgs, ka – Un tad es atradu atbildi kādā lapā, ko pati kaut kad nesen esmu samunsturējusi kopā. Un man – zinu, ka tas smieklīgi – bet gribējās –

Rakstīšana paver ceļu uz agrāk neapjaustām mistērijām. Tām nav nekāda sakara ar panākumiem, ‘vārdu’, atzīšanu. Arī ne uz kādu sasniegumu kvantitatīvi. Varbūt tas ir tieši pats kreatīvais process, zibšņi, kas kaut ko atklāj, vai arī tikai solās atklāt, sadarbība ar grūti identificējamiem spēkiem, kas tad sāk tevi virzīt un pārņemt tavu darbu. Un lai tas viss neizklausītos pārāk nopietni – koeksistence ar šiem mistiskajiem spēkiem vienmēr nav kā ‘rozēm kaisīta istabiņa’, tie kaut ko parāda gan, bet var nākošajā mirklī atraut, dažreiz palīdzību velti lūgt un prasīt…

Teicu, ka man vēl jāburas pa Jūsu grāmatu. Var gadīties, ka atrodu tur tādas pašas domas, kas man pašreiz liekas kā manis pašas atradums. Sarma atzina, ka raksta ‘ar prātu’. Jāatrod, jāpārlasa. Bet es tā dabūju atbildi par to kleitu. Tāds nemiers ir gan, darbojoties, bet pietrūkst tās sajūtas, ka ‘kāds’ nāk palīgā, diktē, ir kaut kur tuvu klāt. Un tad var sākt ar ‘to’ garus dialogus.

Man nenāk prātā savu grāmatu nonicināt, tā ir rakstīta ‘ar sirdi’, ļoti nopūloties ar stilu, lai viss, kas smags, tiktu pateikts iespējami viegli. Vai Ezeriņš tāpat – ko par Joču pirti, Migu? Un arī Gorsvāns savā Bagātajā dzīvē, visu smagumu apsedz, bet apakšā tas ir, redzīgajam saskatāms. Jā, ko gribēju teikt? Ka tomēr jūtos iekāpusi citā zonā pa šo laiku un gribas rakstīt pavisam citādi. Bet tādai grāmatai būtu velti meklēt izdevējus un tā nu tapšana, veidošanās ceļš ir nogriezts. Man nebūtu tas jāstāsta Jums. Un vēl – man kaut kā tomēr netīk daudzrakstīšana. Katru gadu pa romānam – liekas, viņi sen jau iztērējušies, ko vairs spēj dot? Bet arī Sarma – arī viņam šī kvantitāte liekas svarīga. Sarma – domātājs, jā tomēr.

Es te ķēru un grābstos, jo nav daudz laika, brauksim uz pilsētu pie meitas, te esam 20 km ārā, otra meita gan nākošajā ielā. Mans vīrs ir tomēr labāks tēvs kā meitu vīri un kā vectēvs – vienreizīgs.

Par to Jūsu gr.255.lpp. Vai to varētu saukt par ‘formulēšanu’? Ne tieši, bet es pieķeros, vārdiem ir kāds radniecīgs strāvojums un man ir vieglāk un labāk dzīvot. Es zinu, ka visu laiku daru to pašu, aizvairu nevajadzīgo, lai piekrītu tuvāk – kam? Mūsu atšķirība – kad es pagurstu meklēšanā, tad pārmetu kūleni – Jūs laikam kāpat, mierīgi uz priekšu, bez kūleņošanos?

Nu jau – pietiks!
D.


Daina Šķēle 15.05.1917 – 29.01.2009
Literatura.lv


Daina Šķēle (1917–2009), rakstniece. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk dzīvo Austrālijā. Publicējusies trimdas periodikā – laikrakstā “Austrālijas Latvietis“, žurnālos “Jaunā Gaita“, “Treji Vārti”, “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” u.c. Izdotas divas stāstu grāmatas – “Te un tur” (1979) un “Mēs, sievietes” (1985). Darbiem raksturīgs trimdinieka izjūtu tēlojums, sapludinot dažādas laika un telpas dimensijas.


Par krājumu “Te un tur” (1979)
“Pirmajā daļā Šķēle tver tagadnē redzēto un pārdzīvoto. Ne temats te ir nozīmīgs, bet stāstītājas spilgtie pārdzīvojumi, ko izraisījusi neparastā vide un tur sastaptie cilvēki, dažādo tautību piederīgie. Šajos īsstāstos jūtamas Šķēles liriskās ievirzes, kur stāsta centrā atrodas pats autors. Tai ziņā viņai zināma radniecība ar Ernu Ķikuri un Benitu Veisbergu. Savos dzimtenes atmiņu tēlojumos autore kļūst episkāka. Emocijas vairs nav tik spēcīgas kā pats notikums, kaut arī tas tverts īsstāstā. Bērnībā redzētais un pārdzīvotais te skatīts ar mazas meitenes acīm. Redzam viņas dzīvi mājās, satiksmē ar svešajiem īrniekiem, kalpotājiem, radiem un paziņām. Autore ticami risina bērna psicholoģiju. Ar interesi var lasīt, kādu iespaidu uz mazpilsētā augušo meiteni atstājusi lielā ļaužu galerija, ar kuru viņai bērnībā nācies saskarties. Nav aizmirsti arī ne Latvijas lauki, ne meži, ne ezeri. Šajos darbos vairāk nekā pirmajā daļā pavīd Šķēles humors.”
Ņina Luce. Jauna stāstniece. Londonas Avīze, Nr.1703 (14.12.1979)