Māra Zemdega, Edgars Kramiņš (Ķikure/Kikure)

MĀRA ZEMDEGA

M[āra] Zemdega 
25.2.95.
Rīga, LV – 1013 LATVIA

Sveicināta!

Jauki un dīvaini reizē, saņemot Jūsu vēstuli. Tātad Jūs patiešām esat cilvēks ar ‘miesu un asinīm’, ne mūsu izrādes literārā varone. Izlasot vai izdzirdot Jūsu vārdu, manī rodas īpašas izjūtas, itkā runa būtu arī par mani.

Esmu ceļa jūtīs. Iespējams, ka arī Jūs ‘Laikā’ izlasījāt, ka mēs ar izrādi ‘Arālija’[?] marta mēnesī ceļojam pa ASV, pieķerot klāt arī Toronto. Tajā paredzēts būt 29.III. Ceļojums būs straujš, jo būsim 12 pilsētās. Tātad kādas dienas vai stundas būšu Jums salīdzinoši tuvu.

Teātrī nesen bija Hauptmaņa ‘Elgai’ pirmizrāde, kurā man ir grāfiene Maritena[?] loma nav īpaši liela, bet mani saista. Mēģinu pašlaik Strindberga ‘Lieldienās’. Luga, arī loma īpaši interesantas un bagātas. Vēl ģimene – vīrs, meita un suns. Dēls apprecējies un dzīvo atsevišķi, arī māte joprojām turas un dzīvo atsevišķi. Vasarā svinēsim viņai 80.

Darba un aizņemtība pietiekami, bet tas uztur kā fiziski tā garīgi.

Lai Jums labi klājas!
Māra Zemdega.

————–

[late? 1995]

Sveicināta tālā un reizē tik tuvā, cienījamā Erna Ķikure!

Man pat dīvaini Jums rakstīt, jo pati vēl joprojām sajūtos kā daļiņa no Jums, tik spēcīgi esmu saaugusi ar Jūsu domām, Jūsu attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem, ar Jūsu mīlēto un nīsto. Mēs Jūsu saraksti ar Jāni Sarmu izdzīvojam it kā vienā elpas vilcienā un ikreizi tajā dzimst kāda jauna nianse un ik reizi skatītāju zālē valdījis saspringts klusums, gaidas, kurās pa laikam ieskanas skatītāju smiekli par Sarmas noveles ‘Rotaļa bez noteikumiem’ varoņiem, vai gan drīzāk ne-varoņiem.

Laiku pa laikam bijusi vēlēšanās ar Jums padalīties domām, bet t[…]du mijai, vienkārši nekam kur – rakstīt.

Mūsu dzīve šeit stipri jucelīga, sarežģīta, pat neprognozējama, bet es vienmēr esmu tiekusies pēc saskares ar apkārtējo pasauli, cilvēkiem, pēc iekšējas harmonijas. To ir pagrūti rast un vēl grūtāk noturēt. Te palīdz mājas, tuvie cilvēki un pelnenokārt[?] darbs. Pašlaik mēģinu Hauptmaņa lugā ‘Elga’ grāfieni Maiersu[?]… Lomā ir ko darīt, par ko domāt. Teātris ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa, spēka avots, daļa mūsu nemīlnīgajā[?] dzīves [..]ēdijā.

Vēlu Jums gaišas domas un saku paldies, ka satikāmies – Jūs manā pasaulē atklājāt vēl kādu jaunu, citu pasauli. Mēs ar Kārli Pamši no Jums vairs nešķirsimies.

Māra Zemdega
Paldies par Jūsu fotogrāfiju.

————————–

[card – Winter country scene – Foto: Uldis Briedis. LSSK, Tirgoņu iela 8. Rīga, Latvija. Handwritten on picture]:
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu veselīgu 1996. gadu.

Jaukā jaukā Erna Dzelme Ķikure!

Nu gan sagādājāt prieka pilnu pārsteigumu. Saņēmu Jūsu apsveikuma kartiņu un vēl ziņa, ka seko ‘materializēti’ svētku sveicieni. Visjaukākā ir tā negaidītība un, neliegšos, tas padarīs bagātāku svētku galdu. Paldies, paldies, paldies.

Kā lasāt un nojautāt mums klājas raibi, sarežģīti un varas kāre lielā daļā cilvēku atmodinājusi melnos spēkus. Jādzīvo ar ticību baltākām dienām. Jārod baltas domas un dzīves gaišā puse. Un to var atrast kā cilvēkos tā it īpaši dabā, tā nepilnīgi. Un pamatu zem kājām veido darbs. Un tas tajā sezonā ir kopēts un interesants. Minēšu kaut Žozefīni Bruknera lugā ‘Napoleons’. Viņa mani gaida uz pavasara pusi. Bet arī pašlaik mēģinu citās lugās un ir diezgan daudz izrāžu. Esmu pārdomu pielieta, jo ļoti drīz iekāpju jaunā gadu desmitā, man paliek apaļi 60 un to [..] arī gadu mija un Ziemassvētki. Laiku pa laikam iedomāju Jūs, īpaši kad esam kopā ar režisoru Pamši.

Lai Jums labi klājas un atkal uz sarakstīšanos!
Māra Zemdega
Lai labi klājas arī Jūsu meitām!

—————————-

Strauji tuvojas gadu mija ar savām pārdomām apcerēm un cilvēkiem, kuri dvēselē atstājuši iemītas pēdas. Jādomā par dzīvības un nāves tuvo gaitu, jādomā par Augstāka esamību un viņa varu pār mūsu likteņiem.

Jādomā par Jums.

Domāju un ceru, ka esat vesela, ka dzīve Jums dāvina labas dienas. Es pati mēģinu jaunu lomu ne visai labā Marivo komēdijā, spēlēju izrādes un darbs palīdz pārvarēt mūsu nebūšanām pārpilno dzīvi, tāpat kā tuvi mīļi cilvēki palīdz pārvarēt tumsu gaismai par labu.

Lai Jums un Jūsu tuvākiem gaiši Ziemassvētki un gaišas domas un dienas 1997. gadā!
Māra Zemdega

—————–

[card – Mākslieniece Margarita STĀRASTE. © ‘Avots’ 1988. Also in Russian.]
[15. dec. 1997]

Mana mīļā Rakstniece!

Šis pirmssvētku laiks parasti ierodas ar smeldzīgām domām, pārdomām, pārvērtēšanu, atceri. Varbūt tā mēs ieejam citā kvalitātē? Šķīstāmies? Lai tā būtu!

Vēlot Jums gaišu Ziemassvētku vakaru un gaišas dienas 1998. gadā.
Māra Zemdega

———————

[card — with souvenir gift at funeral in Ļaudona: Cienījamām Ernas Ķikures meitām — Dzidrai un Inesei.]
[..ajā], 2005. gada 1. oktobra dienā

Man nezināmās, tālās un reizē tuvās
Inese un Dzidra!         

Lasot un strādājot pie jūsu mātes un rakstnieka Jāņa Kalniņa sarakstes, radusies izjūta, ka Erna Ķikure ir man tuvs cilvēks ar lielu gara un arī fizisko spēku, bagātu jūtu pasauli. Ari mani tā bagātinājusi un spēcinājusi.

Vēlos dienā, kad jūsu māte pārnāk mājās uz visiem laikiem, dāvāt mazu piemiņu no sevis. Jūs esat māsas, tie mazie dzintara cilvēciņi ir brāļi, tie nes laimi. Lai tie sargā jūsu “atmiņu lādes” un jūs pašas.

Ar mīļu sveicienu,
Māra Zemdega

———————————————————-

Dec. 14. 2005

Mīļā Māra Zemdega,

Saucu Jūs pa “mīļo”, jo tāda man liekaties, bet arī tādēļ ka tas apmēram tulko “dear” no angļu valodas un “cienījamā” man ir ne tikai svešs, bet pat tāds “svešinošs” vārds (tā jau laikam latviski nesaka, bet domāju ka Jūs, sevišķi Jūs, sapratīsiet, ko mēģinu izteikt…)

Nesen noskatīju un pirmo reizi arī noklausījos Jūsu un Pamšes uzvedumu “...un mūžīgs ceļš tālāk.” Lenti man iedeva Edgars Kramiņš. Tā lente, kura bija jau sen mammai atsūtīta mums te visu nedeva — redzēt varēja, bet dzirdēt nē. Toreiz mamma teica: “Nekas. Es jau zinu kas tur rakstīts…”

Es arī biju lasījusi Ķikures un Sarmas vēstuļu grāmatu. Tas ko tagad redzēju/dzirdēju bija daudz savādāks ne kā es toreiz (pirms 13 gadu) varēju iedomāties. Pa daļai jau gadi vien (jau varbūt 20 pēc grāmatas izdošanas) arī palīdz kaut ko vairāk saprast…

Kad pirmo reizi lasīju grāmatu, man bija mazliet neērti ka mammas vēstulēs bija tik daudz vaimanu — viņa varēja izklausīties par daudzi naiva, lauciska, nožēlojama sieviete, salīdzinot ar Sarmas sabiedrisko, pieredzējušu, šarmanto, ironisko kungu…

Jūsu uzvedumā nemaz tā nebija — tādas sīkumainības nebija nekur. Man likās ļoti aizkustinošs — parādīts ne tas indivīda īpašais, personisksais, bet drīzāk tas cilvēku vispārējais, būtiskais — daļa no dzīves esences, kodola… Man bija ļoti žēl ka mamma toreiz nedabūja noklausīties.

Bet Jums un Kārlim Pamšem apsveikumi un liels paldies.

Un paldies arī Jums par Jūsu devumu mammas bērēs — kā jau teicu tur, žēl ka viņa nevarēja būt klāt…

Jā satiekat Edgaru Kramiņu, pasakiet viņam paldies un ka lente darbojas kā vajag — Es pa svētkeim viņam arī uzrakstīšu kādu vārdu. Priecājos ļoti ka Jūs abus satiku — un pie Pamšes uz pāris stundām arī iznāca aizbraukt.

Man ir tāds mierīgs prāts. Liekas ka nu mamma ir atgriezusies “mājās”.

Visu labu Jums,
Inese
Priecīgus Svētkus un visu to skaistāko Jaunā gadā!

——————————

22. jūl. 2006.g.

Sirsnīgā uzmanīgā Inese!

Paldies, paldies par grāmatām! Vēlējos kaut daļu izlasīt un tad uzrakstīt. Jā, saņēmu gaidīto bagātību — valodas, stila un bagātās piesātinātās domas spēku. It kā skopi, īsi teikumi, bet uzbur veselu daudzkrāsainu, pārdzīvojumiem bagātu pasauli. Poētisms, smeldze, ilgas un reizē bailes no laimes, atraušanās. Kaut dažu stāstu minēšu — “Uz tilta”, “Mazo satikšanos”, “Svešinieks”.

Jūsu māte man kļuva tuva jau iestudējot saraksti ar Sarmu, bet tagad esmu pietuvojusies viņas domām, ko tikai minēju, nojautu. Pati bagātinos. Labi bija lasīt Jūsu vērtējumu par mūsu “Mūžīgo ceļu“, jūtu, ka arī Jūsos tas atklāja kādu nezināmu, iespējams tikai nojaustu mātes dzīves pusi, domu gājienu…

Mums ir karsta un sausa vasara. Sāp sirds par dzīvo radību, dabu, kas nīkuļo bez lietus, nav kas to atveldzē. Rīgā nav patīkami — asfalta dvinga, mašīnu radītais smogs, drūzma. Laiku pa laikam pazūdu no pilsētas. Vienu dienu Edgars aizvizināja uz Ikšķiles krodziņu pašā Daugavas malā ar iespēju izstaipīties nopeldēties un pa[..]i pamieloties.

Rīt abi ar viņu dosimies pie meitas Valmieras pusē. Viņa ar ģimeni kopš pusotra gada pārcēlās uz dzīvi laukos. Kā gandrīz visi sākumi arī šis nav vienkāršs. Atlaidīsim viņu un znotu divu nedēļu atvaļinājumā no bērniem, suņa, kaķa un mājām. Būs labi pamosties kopā ar putnu dziesmām lauku klusumu kas dažkārt skan.

Visu visu mīļu Jums,
Māra

Jā, es daudz domāju par Jums gadu mijā, bet neatceros (ak, mana galva!) vai aizsūtīju apsveikumus vai nē. Katrā ziņā domās to izdarīju.

—————-

[card of snowy tree]

Kāda balta harmonija šajā apsnigušajā kokā! Vienmēr esmu trenkusies pēc saskaņas ar sevi pašu, ne tikai apkārtējiem. Iekšējais (arī ārējais) dod spēku, stiprina.

Inese!

Vēlu Jums noskaņotus Ziemassvētkus un iekšēja spēka pilnu 2007. gadu!
Māra Z.

**********************************************************

EDGARS KRAMIŅŠ

[notepaper illustrated at top with band of flowers, mushrooms, snail – at bottom corner with baby deer, rabbits, mouse in greenery]
03. 02. 1993. Rīgā

Ļoti cienījamai Ernai Ķikurei!

Esmu ļoti priecīgs par iespēju, caur komponisti Daci Aperāni nosūtīt Jums mūsu teātra izrādes ‘…un mūžīgs ceļš tālāk’ televīzijas variantu.

Uzskatu, ka šī izrāde ir daudzējādā ziņā Jūs tuvinājusi Latvijai un tās cilvēkiem. Priecājos, ka Jums būs iespēja redzēt brīnišķīgus mūsu teātra māksliniekus – Māru Zemdegu un Kārli Pamši. Neskatoties uz to, ka pati izrāde ir emocionālāka un sirsnīgāka, nekā televīzijas ierakstā, priekšstatu tomēr var saņemt samērā pilnīgu. Cik esmu par Jums dzirdējis no Julijas Rumbergas, tad domāju, ka esat pareizi atveidota arī šajā izrādē.

Ar cieņu, teātra mākslinieciskais vadītājs –
Edgars Kramiņš

———

no Edgara Kramiņa
**** ielā Rīga – 14 LV-1014 Latvijā

(Rīgas Muzikāli poētiskā teātra mākslinieciskais vadītājs)

Leave a Reply