Ķikuri property (Ķikure/Kikure)

[Return of Ķikuri property]

9. janvārī, 1991. gadā, Kanādā.

DZINTARA BIRNE – ĻAUDONAS PAGASTA VALDE

Lūgums
Erna Dzelme-Ķikure, dzim. Bērziņa,
adrese   ****** Calgary, Alberta, Canada. 
                                                  
Ļaudonas Pagasta Valdei
Madonas apriņķī,                  

                                         lūgums      

Es, Erna Dzelme, dzimusi Bērziņa, griežos pie Jums ar laipnu lūgumu atstāt manā īpašumā manas agrākās dzimtās mājas, Ļaudonas Pagasta Ķikurus, mantotas no mana tēva, Jāņa Bērziņa.

Esmu atraitne, man ir divas meitas un viens mazdēls. Dzīvoju pie vecākās meitas, Ineses Birstiņas, Kanādā. Jaunākā meita Dzidra Mitchele ar dēlu Tāli, dzīvo Austrālijā.

No 1960. gada esmu strādājusi rakstniecībā, man ir izdotas 6 grāmatas, prozā un dzejā, mans rakstnieces vārds ir Erna Ķikure. Daži mani dzejoļi ir publicēti tagad Latvijā, žurn. “Literatūra un Māksla” un manas grāmatas (“Kā plūsti Aiviekste”, “Artava”, “Uz tilta”) ir iesūtītas Rīgas Latviešu Biedrībai.

Gribētu apmeklēt Latviju, ja tas tā būtu iespējams (dzīvot tur kaut tikai pa vasarām) — sākt iestādīt Ķikuros augļu kokus un ogu krūmus, iegādāties kādas bišu saimes un ja vēl nebūtu pa spēkam apstrādāt visu zemi, ierīkot pilsētas rakstniekiem vasaras atpūtas vietu, kur tie varētu izaudzēt kādu savu sakni un augli.

Nekādu dokumentu par Ķikuru māju, kā manu agrāko īpašumu, man nav. Tie varētu būt Ļaudonas Pagasta Valdes archīvos.

Man ir saglabāta mana (vācu laikā izdotā) Latvijas pase, tās kopiju te pievienoju.

Sirsnīgi lūdzu apsveriet manu lūgumu labvēlīgi.
Lūdzu arī, sūtiet man Jūsu lēmumu uz augšā minēto adresi.              
                   Jūs patiesi cienot                      
                   Erna Dzelme-Ķikure

P.S. Tādēļ, ka man nav Jūsu pareizas tagadējās adreses, mēģināšu sūtīt šo lūgumu divos eksemplāros, pa divi ceļiem.   T.p.

————–

Ļaudonas vēstule

Ļoti cienījamā Dz. Birnes kdze.,
Ļaudonas pagasta valdes priekšsēdētāja!

Sirsnīgi pateicos Jums par Jūsu 10. 2. 1992. vēstuli.

Par sevi un saviem nodomiem varu ziņot:
Vēlos atgūt īpašumā Ļaudonas pagasta Ķikurus, savas dzimtas zemi.
Es un mana ģimene ir ieinteresēta atgriezties un dzīvot Latvijā.
Man ir divas meitas, Inese un Dzidra, un mazdēls Tālis (18 g.vecs).
Vecākā meita Inese ir dzimusi Latvijā, (Madonā), 1942. gadā.

Abas manas meitas ir strādājušas kā skolotājas, angļu un franču valodās un zīmēšanā un mākslas vēsturē. Abas ir ieguvušas nopietnas zināšanas (skolu un studiju “grādus”) un strādā iespiedumu, reklāmu, mākslās nozarēs. Šos, pēdējos darbus, viņas varētu turpināt arī Latvijā, dzīvojot pat savos laukos.

Tuvākā laikā, nākamā vasarā, velētos sākt izmantot Ķikuru zemes dienvidvakaru (agrākās mājvietas) stūri – stādīt augļu kokus, ogulājus, ierīkot kompost bedres, sakņu dārzu un varbūt arī mazliet lielāku kartupeļu lauku.

Kartupeļu audzēšana vairumā, būtu vēlāko gadu saimniecības pamats, jo Ķikuru zemē, (kas nav kviešu zeme) tie ļoti labi padodas (un spirta brūzis, kur tos nodot, bija tuvu. ?) Vēlāk iespējami arī lupīnas lauki un biškopība. Arī mežsaimniecība, apstādot sauso “Kaupres” krastu.
(Tuvākos gados daļa ganību varētu palikt valsts lietošanā).

No Jums gribu zināt Jūsu prasības un noteikumus, kas man būtu jāpilda zemes īpašuma tiesību atgūšanas gadījienā?

Kādas ir man maksājamās zemes nodevas un kad tās sākas?

Vai mežu varu izmantot māju celšanā, arī pārdošanā?

Jūsu vēstulē, izteiksmes dēļ, man nav saprotams ko nozīmē teikums: “Jūsu meža platību rezervējam uz 1996 gadu, bet platību kur ir ganības ierakstam specreģistrā, kas noteikts ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu.”  

Kādas ir Ķikuru zemes robežas, agrākās vai citas?

Izlūdzos no Jums drīzu atbildi, kas man tālāk oficiāli būtu jādara Ķikuru atgūšanas lietā?
Vēl reiz liels paldies Jums par Jūsu vēstuli, vedot mani pie šīs – lietas sākšanas.

Visu labu vēlot                                
Erna Dzelme-Ķikure, dzim. Bērziņa.
Calgary, Alberta, Canada

—————-

vēstule Ļaudonai
9. oktobrī, 1992. gadā.

Erna Dzelme-Ķikure
Calgary, Alberta, Canada

Latvijas Republika
Madonas rajons
Ļaudonas pagasta valde

priekšsēdētaja Dz. Birne        

                   Ļoti cienījamā Ļaudonas pagasta valde!

Uz Jūsu 10. 2. 1992. izsūtīto vēstuli, ar jautājumiem par maniem nodomiem zemes izmantošanā, atbildēju, līdz ar lūgumu pēc dažiem paskaidrojumiem. Uz to Jūsu atbildi neesmu saņēmusi. (Jāpiezīmē, ka mani minētie nodomi zemes izmantošanā varētu mainīties sakarā ar to, kad man būtu iespēja tur uzcelt dzīvojamo māju. Sākumā varētu būt tikai mājvieta, augļu un sakņu dārzs un sava platība vasarniekiem.)

1993.g. pavasarī gribu apmeklēt Latviju. Līdz tam laikam vēlētos zināt Jūsu lēmumu, par mana bijušā īpašuma, Ļaudonas pagasta Ķikuru atgūšanu, līdz ar Jūsu noteikumiem un manām tiesībām un pienākumiem, kas ar to varētu saistīties.

Laipni lūdzu Jūsu atbildi ar norādījumiem par to.                              
Ar patiesu cieņu
Erna Dzelme-Ķikure

————

[card: Imanta PRĒDEĻA foto, © ‘Avots’, 1989. Iespiesta ČSSR. 500,000. 15 k. – also in Russian]
„Dienas griežas… Mēs līdzi griežamies Un liekas nemanām Ka dienas neatgriežas.”

12. IX. 92.

———-

Labdien cienījamā novadniece!
Mīļš sveiciens no dzimtās Ļaudonas Aiviekstes krastos!

Ļaudonas pagasta padome Jums nosūta pagasta avīzes ‘Ļaudonas vēstis’ visus iznākušos numurus.

Avīzes veidotāju vārdā lūdzam Jūs arī atsūtīt rakstiņu mūsu mazajai avīzītei un Ziemassvētku apsveikumu novadniekiem ko varētu publicēt avīzītē.

Tagad pastāstīšu par Jūsu zemi: Dokumenti ir kārtībā, bet ir nepieciešama Jūsu pilnvarota persona, kura piedalītos zemes ierādīšanā dabā un kupiņu ierakšanā mērnieka norādītajās vietās, robežstigu nospraušanā. Pavadīt visus mērniecībā nepieciešamos dokumentus un Jūsu atgūto īpašumu ierakstīt ‘Zemes grāmatā’.

Šim cilvēkam, ko Jūs pilnvarosiet ir nepieciešama pilnvara, kas apstiprināta Jūsu dzīves vietā.

Ar cieņu Ļaudonas pagasta padomes priekšsēdētāja:
Dz. Birne

———-

Vēstule Ļaudonai
16. Sept. 1994

Ernas Bērziņas-Dzelmes (Ķikures)
Calgary, Alberta, Canada

Latvijas Madonas rajona
Ļaudonas Pagsta Valdei,
Latvijā

                                     Lūgums.

Ļoti cienījamā Ļaudonas Pagasta Valde, lūdzu apstiprināt man īpašuma tiesības uz Ļaudonas pagasta Ķikuriem.

Nosūtu Jums manas ģimenes agrākās Ķikuru mantošanas dokumentu kopijas un manas ģimenes locekļu pasu kopijas (nav klāt tikai manas jaunākās meitas Dzidras Dzelmes – Mitcheles un mana mazdēla Tāļa Mitcheļa dokumenti, kas dzīvo Austrālijā).

Ja vēl es ko varu Jums palīdzēt, lūdzu man rakstiet.

Cerot uz Jūsu labvēlīgu spriedumu,
Ar patiesu cieņu,                                       
Erna Dzelme-Ķikure, dzimusi Bērziņa.

  ____________________________________________________

Vēstule Ļaudonai
8. nov. 1994

Erna Dzelme (Ķikure)
Calgary, Alberta, Canada

Latvijas Madonas rajona
Ļaudonas pagasta valdes

Priekšsēdētāja, Dz. Birne
Esiet mīļi sveicināta Jūs, un visa Ļaudonas pagasta valde!

Daudz paldies par Jūsu darbu un labajām ziņām vēstulē ko saņēmu. Esmu priecīga atgūt tēva zemi.

Sirsnīgs paldies Jums arī par “Ļaudonas Vēstīm”. Tās ir pilnas draudzīgu noskaņu un darba prieka – lasām un priecājamies par Ļaudoniešu rosību.

Saprotu no Jūsu vēstules, kas man tagad vēl darāms – piedalīties zemes ierādīšanā dabā un parakstīt mērniecībā nepieciešamos dokumentus, tad īpašumu ierakstīt “zemes grāmatā”.

Mana ģimene brauks uz Latviju 1995. g. maijā. Vai līdz tam laikam var atlikt šos uzdevumus? Kāds ir Jūsu padoms?

Ar patiesu cieņu,
Erna Dzelme (Ķikure)

___________________________________________________

[15.10.94]

Labdien cienījam novadniece!

Mīļš sveiciens no dzimtās Ļaudonas Aiviekstes krastos!

Ļaudonas pagasta padome Jums nosūta pagasta avīzes “Ļaudonas vēstis” visus iznākušos numurus.

Avīzes veidotāju vārdā lūdzam — Jūs arī atsūtīt rakstiņu mūsu mazajai avīzītei un Ziemassvētku apsveikumu novadniekiem ko varētu publicēt avīzītē.

Tagad pastāstīšu par Jūsu zemi: Dokumenti ir kārtībā, bet ir nepieciešama Jūsu pilnvarota persona, kura piedalītos zemes ierādīšanā darbā un kupicu ierakšanā. Parakstīt visus mērniecībā nepieciešamos dokumentus un Jūsu atgūto īpašumu ierakstīt “Zemes grāmatā.”

Šim cilvēkam, ko Jūs pilnvarosiet ir nepieciešama pilnvara, kas apstiprināta Jūsu dzīves vietā.

Ar cieņu Ļaudonas pagasta padomes priekšsēdētāja:
Dz. Birne

———-

[Christmas card]

Cien. Erna Dzelmes-Ķikures kundze

Paldies saku Dieviņam, Nu atnāca Ziemas svētki, Dievs lai dod veselību Lieldieniņu sagaidīt!

Ļaudonas pagasta valde sūta sirsnīgus sveicienus Ziemassvētkos un novēl laimīgu Jauno gadu!

——————

[Christmas card]

Ļ.cien. Ernai Dzelmei-Ķikurei

Kur tumšs, tur prauli baltu gaismu sāk. Un arī zvaigzne tumsā balta nāk. Un arī mēs ar savām kājām basām pa tumsu gaismas ceļu kopā lasām.  I. Ziedonis

Priecīgus Ziemassvētkus un veselīgu Jauno gadu!
Ļaudonas pagasta padome
Ļaudonā, 1996.gada nogalē

——————-

23. 12. 96.

Cienījamo rakstniec!

Lai Ziemassvētku zvanu skaņas un svecīšu liesmiņas zaļās egles zarā sūta Jums sveicienus no Dzimtenes, no Aiviekstes krastiem, no tālās Ļaudonas. Lai klusajā Ziemassvētku vakarā Jūs kaut brīdi atmiņās varat pabūt Dzimtenē.

Mūsu vissiltākie novēlējumi Jums. Lai saules atgriešanās gaišums piestaro Jūsu māju un dzīvi. Lai garīgi piepildīts Jums nākošais gads!
Ļaudonas vidusskolas skolēnu un skolotāju kolektīvs, direktore Lidija Kaufelde.

————–

[card]

God. Erna Dzelme-Ķikure

Viss tavā varenībā, Skola! Mans atnākšanas tālais rīts un tas, ko, negribot vai gribot, es savām dienām nesu līdz.  O. Skuja

Lūdzam piedalīties Ļaudonas skolu 310-gades un jaunās skolas ēkas 20-gades
JUBILEJAS SALIDOJUMĀ

1997. gada 23. augustā
plkst. 18.00

Ļaudonas vidusskola
Ļaudona, Madonas raj., LV 4862, Lettland

——————

Gaišus baltus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno gadu!
Ļaudonas vsk. Kolektīvs

————-

[card]
01.10.2001.

Ļ. cien. Erna Dzelme-Ķikure!

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis  kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz, gan sūrumu, gan  prieku katrs slēpis, bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds, lai sajustu — cik dzīve tomēr skaista, kur tā kā darba bite vari būt. to sudrabu no mirkļu kārēm vācot kas neapsūb un vējos nepazūd.                (K. Apšukrūma)   Sveicieni

95. dzimšanas dienā
no dzimtās puses — Ķikuriem, no Aiviekstes, no Drikšņu sila, no ļaudoniešiem!

Ļaudonas oagasta padome, priekšsēdētāja
L. Calmāne

—————

20.01.03

Ļ. cien. Līga Calmāne,

Paldies par Jūsu vēlējumiem, tos lasīju mammai un viņa par tiem pricājās.

Šoreiz no mums bēdīgas ziņas — mamma (Erna Ķikure-Dzelme) nomira Jaungada dienā. Viņa saslima pirms Ziemassvētkiem — tad uzlabojās, bet tomēr neizturēja. Viņai bija 96. gadi.

Nezinu ko vairāk teikt. Ja ir kādas formalitātes vajadzīgas, lūdzu paziņojiet man (un lūdzu piedodiet manu nabago latvisko izteiksmi!)

Vēlreiz, ļoti sirsnīgi, saku paldies par apsveikumiem. Tie mammai bija ļoti nozīmīgi. Es domāju ka viņa vēl vienmēr cerēja ka kaut ka viņa, vai mēs (meitas), varētu atgriezties Latvijā — Ķikuros.

Un varbūt ka mana māsa, Dzidra, to vēl varētu — un ja ne viņa, tad varbūt viņas dēls, Tālis — un varbūt, un varbūt, un varbūt. Tas viss nav izpaužams…

Un tā, un tā — Vēlu Jums viss skaistāko un viss bagāto Jauno Gadu.
Inese

—————————

17.02.2003.
Ļaudonā

Labdien!

Ļoti jūtam līdzi Jūsu bēdās, zaudējot māti. Arī Ļaudonai, visai Latvijai Ernas Ķikures aiziešana Aizsaulē ir liels zaudējums. Esam viņai tik daudz pateicības vārdu palikuši parādā: par brīnišķajiem Ķikuru, Aiviekstes aprakstiem, par vēsturisku faktu iemūžināšanu. Viņas darbi vēl ilgi kalpos par pētniecības. zinātnieku darbu subjektiem, tajos, sevisķi “Kā plūsti, Aiviekste”, ir tik smalki pagājušā gadsimta sākuma dzīves atainojumi, kādus citur neatrast.

Jūs jautājāt par nepieciešamajām formalitātēm. Zemes nodokļa parādu Jums nav, jo zemes izmantotājs kārtīgi tos nomaksā. Vajadzētu nokārtot Ernas Dzelmes 50,7 ha zemes īpašnieka maiņu.

Lai Jums veicas, vēlreiz paldies, ka mūs atcerējāties! Nosūtu “Ļaudonas vēstis”.
Ar cieņu,
L. Calmāne — pagasta pad. priekš.

Literary connections (Ķikure/Kikure)

I   Academic & Library
II  Publications
III Literary Groups
IV  Booksellers

I Academic & Library

MONASH UNIVERSITY

Monash University
Clayton Victoria Australia 3168
Telephone: 03 541 0811 Telegrams: Monashuni Melbourne Telex: Monash A A 32691

Department of English
4 June 1984

Ms Erna Kikure
Paddington 2021

Dear Ms Kikure

I am engaged in research into creative literature written in Australia in languages other than English. My aim is to compile a bibliography of such literary works.

It would be of much help if you fill in the attached questionnaire, and send it back to me as soon as possible. When completing the details of your published work, could you, please, add a line or two characterizing the particular book. This is meant as a kind of annotation for readers’ reference. Also, enclose your picture (passport format) for future publication purposes.

Thank you. With regards,
Alexandra Karakostas-Seda (home ph ****)

————-

QUESTIONNAIRE

This questionnaire was prepared for the purpose of compiling a bibliography of creative writing in languages other than English, produced in Australia.

It would be of great help to the compiler, if you kindly fill it out. As for the section ‘personal details’, it is, of course, up to you to give more than the basic information requested. Please, bear in mind, however, that the final result – the bibliography or ‘dictionary of writers’ – apart from being a source of reference for librarians in the ethnic sections of our libraries, will also, I hope, serve future researchers not only in the fields of literature itself, but also that of history, sociology, and related disciplines. For this reason, your personal data and such details as the year of your arrival in Australia are of importance.

Please, enclose your picture (passport format, if possible) for future publication purposes.
It will be of great help if you fill the Questionnaire out in English, but you are welcomr to fill it out in YOUR LANGUAGE.
Thank you very much for your help.

Name:
Address and phone no.:
Year and place of birth:
Year of arrival in Australia:
Personal details (any information you are willing to give about yourself, relevant to your writing – eg. Educational background, interests, occupation, when you started writing and publishing etc. – a brief curriculum vitae).
Work: contributions to papers or journals – just give the name of journal, place of publication and year(s) in which you contributed to it.

Read over the radio – which station, when?
Public readings?

WORK PUBLISHED IN BOOKFORM – either as self-contained volume or in an anthology. Please follow this sequence:
Original title – in your language and script:
The title in English translation:
Published, place and publisher:
Year of publishing:
Number of pages:
Genre – poetry, short story, novella, novel, drama, autobiography, memoirs etc. & brief annotation – information about the contents of the book (eg. Lyrical poetry about Australian nature – home country etc.)
If needed, use an extra sheet, keeping to the same sequence of details.

Critical material: Please, put down any critical material, reviews, articles etc. published about your work, either here or overseas. IF YOU DO NOT HAVE THIS INFORMATION AT HAND, GIVE JUST WHAT YOU HAVE, DO NOT GO OUT OF YOUR WAY TO OBTAIN IT.
Name of author:
Title of article/review in the original and in English:
Paper/journal:
Year, volume:
Page/pages:

Thank you very much. Please, post to Alexandra Karakostas-Seda
English Department, Monash [etc]

——————

[Monash letterhead]
18 January 1985

Ms Erna Kikure [etc]

Dear Ms Kikure

I wrote to you several months ago regarding my research into literature produced in Australia in languages other than English.

As I still have not received you reply, I would like to remind you that without your help I cannot enter your name into the bibliography I am preparing (or, at best, the entry will be incomplete).

I enclose another copy of the questionnaire I would like you to fill out (in your language, if you wish), and I would be very grateful if you send it back to me as soon as possible.

With best wishes,
[signed] Alexandra Karakostas-Seda

***********************************************************

DEAKIN UNIVERSITY

Centre for Studies in Literary Education School of Humanities
Deakin University
Victoria 3217 Australia
Telephone (052) 47 1270 Fax (052) 44 2777 Telex AA 35625
4th May 1990

Dear Mrs. Kikure,

We are currently preparing for publication in 1991, by Deakin University’s Centre for Studies in Literary Education, a bibliography of Australian multicultural writing. The bibliography will bring together and update two earlier ones, Ethnic Writings in English from Australia (published 1984) by Lolo Houbein, and Bibliography of Literature in Languages other than English (unpublished, with material incorporated until 1986) by Alexandra Karakostas-Seda.

We hope the bibliography will become a standard reference tool fo schools, colleges, universities and libraries throughout Australia, and for other international centres where Australian Literature is studied.

Consequently, we are very anxious to discover any information on first, second and third generation *non Anglo-Celtic writers and their work which may not have been included in either of the earlier bibliographies. We also wish to update as fully as possible the entries on those writers already included, ie for writers in English, from 1983 and for writers in languages other than English, from 1986.

If you have already been included in the information we have, we enclose a copy of our current entry for you to check and update. If not, we would be very pleased if you could provide biographical information and details of your work and publications by filling in the attached page.

The bibliography project is to be followed by the development of a collection of multicultural literature at Deakin University library. We would be very grateful indeed if you were able to donate any of your published works or manuscripts to this collection.

You may contact either of us at the above address or phone no. (Jan can be contacted by phone through the General Office, Humanities Department.) Please do, however, return any information on yourself and your writing to us by the 31ST JULY 1990, if possible, to allow time for the work of collating and production.

We look forward to hearing from you,
Dr. Sneja Gunew
Senior Lecturer, Humanities

Jan Mahyuddin
Research Fellow, Humanities

* By non Anglo-Celtic we mean anyone who has access to languages or cultures other than English through parent(s) or grandparent(s) or by being born outside Australia.
Director
Prof. Ian Reid.

[handwritten note from Dzidra]:
I received this yesterday (4 July) – so if you send it quick I’ll pass it on to them
Do it!
Give Australian address.

*********************************************************

ANNA ŠMITE – MISIŅA BIBLIOTĒKA

[mailed 15. 04. 96]
‘MISIŅA BIBLIOTĒKA’ [on envelope: Latvijas Akademiskā bibliotēka]
Rūpniecības ielā 10 Rīga – PDP LV-1235

Ļoti cien. Erna Ķikures kundze!

Sirsnīgs paldies par Jūsu atsūtītām grāmatām Misiņa bibliotēkai. Te tās patiešām noderēs daudziem mūsu lasītājiem, un bibliotēkas fondos tiks glabātas mūžīgi. Katrā no tām (arī kopijā) būs ielīmes ar Jūsu kā dāvinātājas vārdu (paraugu pievienoju vēstulei).

Ar pateicību un daudz laba vēlējumiem –
Misiņa bibl. vadītāja
Anna Šmite

——————

Ļoti cienījamais Vasariņa kungs,

Pateicos Jums par vēstuli. Jūs esat bijis Misiņa Bibliotēkā un ieskatījies manās grāmatās, atrodot kuras tur trūkst. Esmu Jums ļoti pateicīga par to.

Man nav ziņu cik un kuras tur ir. Divas ko Jūs miniet, kā trūkstošas, mana meita Inese bibliotēkai jau nosūtīja. Kā plūsti Aiviekste tikai novilkumā, tās grāmatas man vairs nav…

Pielieku te kādu ļoti mazu izdevumu, tas bija domāts kā sveiciena zīme. (droši vien 10 no Ķikures)

Visu labu Jums vēlot,
[E.Dz.]


Depozītu bibliotēkas ārpus Latvijas


Latviešu studiju centra bibliotēka
1702 Fraternity Village Dr. Kalamazoo, MI 49007 USA
(Maira Bundža)


Latviešu Centrs Toronto
4 Credit Union Drive Don Mills, Ont. M4A 2N8 Canada
(Rasma Ruģele)


Minsteres latviešu ģimnazijas bibl.
Wienburgstr. 52/54 440 Munster/Westf.
West Germany

Melburnas Latviešu biedrības bibl.
3 Dickens St. Elwood, Vic. 3184 Australia
(Lilija Dunsdorfa)


Vasteras stadsbibliotek
Lettiska samlingen
Box 717 S-72120 Vasteras Sweden
(pirms sūtīšanas, ieteicams sazināties ar Latviešu Palīdzības Fondu Stokholmā)


DVF Latviešu kultūras vērtību krātuve Straumēnos
c/o Inese A. Smith
Dept. Of Lib. & Info. Studies
University of Technology Loughborough Leics. LE11 3TU England


Library of Congress (Amērikas grāmatām)
Washington, DC 20540


University of Wisconsin Madison (arī būtu ieinteresēta)
Baltic Studies Center
1168 Van Hise Hall 1220 Linden Drive Madison, WI 53706
(Valdis Zeps)

——————————————————————————-

II Publications

JAUNĀ GAITA 

Jaunā Gaita 
Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai
A Latvian magazine for literature, art and discussion of ideas
801 Concession St., Apt. 408  Hamilton, Ont. Canada, L8V 1C5   Tel. (416) 389-7074

Redaktori: L. Zandbergs, J. Bieriņš, K. Ābele, M. Bite, N. Bulmanis, R. Ekmanis, A. Ezergailis, V. Freiberga, A. Ivaska, K. Kangeris, A. Kraujiete, T. Ķiķauka, N. Luce, J. Mazutis, I. Sakss, J. Svilpis.
1983.g. 25.februārī

Ļoti cienījamā E. Ķikures kundze!

Paldies par Jūsu š.g. 17.febrūaŗa vēstuli un tai pievienoto stāstu ‘Neej ar labu’.

Jūsu dzejoļus kopā ar visiem citiem JG 142.numurā paredzētajiem dzejoļiem saņēmu no JG dzejas nodaļas redaktores Ainas Kraujietes.

Mēs publicēsim šādus Jūsu dzejoļus: ‘Ceļotāja prieks’ un ‘Vakars’.

Daudz labu dienu!
[signature]  (J. Bieriņš)

——————

JAUNĀ GAITA – ROLFS EKMANIS

Aicinājums pievienoties Jaunās Gaitas saimei – ar rakstiem un citādi

Rolfs Ekmanis
[note on a newsletter from Jaunā Gaita, dated March 1998.]

——

Laiks article        

1998. g. 2. maijā

Jaungaitnieku sparīgā gaita turpinās
Nule iznākušais žurnāla ‘Jaunā Gaita’ 212. numurs ir pirmais, kas tapis pēc ilggadējā redaktora Laimoņa Zandberga negaidītās aiziešanas mūžībā; jauna redaktora Rolfa Ekmaņa vadībā izdevums lietpratīgi veidots…..

Latvian Newspaper
LAIKS 
7307 – Third Avenue, Brooklyn, New York 11209 USA (212) Terrace 6-6382

*********************************************************

LITERATŪRA UN MĀKSLA

MĀRIS ČAKLAIS

[business card]
Māris Čaklais
Laikraksta LITERATŪRA UN MĀKSLA galvenais redaktors

Darbā:  226081  Rīga  Balasta dambis 3  Latvija, USSR
T. 469863  Mājās: ****  Rīga  ****  Latvija, USSR   T. ****

—————

[newspaper cutting]
Trešdien, 1994. g. 9. martā

Māris Čaklais

vaļā acīm Robertam Mūkam vaļā acīm vaļā acīm skaties kas atkal nu parādās nežēlīgā un brīnumainā dzīvības parāde jo patiešām pirms acis patiešām slēgt jēgas nav jēgas nav nekur prom bēgt 1994

*********************************************************

VERONIKA LĀCE – “SOL VITA” APGĀDS

Veronika Lāce
Apgāda ‘Sol vita’ direktore
Bruņinieku ielā 57  Rīga  LV 1001, Latvija

———–

Erna Dzelmes-Ķikures k-dze!
Cien. Dzejniec!
God. Dzejniek!

Apgāds ‘SOL VITA’ lūdz Jūs atsūtīt 2-3 dzejoļus (apmēram 50-70 rindas) topošajai grāmatai ‘DZEJAS DIENAS – 95’.
Sastādītājs Imants Auziņš.
Gaidīsim līdz 17. jūnijam.
Mūsu adrese: Bruņinieku ielā 57, Rīga, LV 1001,
tālr. 291 722
Apgāda ‘SOL VITA’ direktore
Veronika Lāce.

—————

[forms]

A.god. ___________________________
Ļ.cien. E. Dzelmes-Ķikures k-dze!_______

Atkal ir radušās cerības izdot gadskārtējo almanahu ‘Dzejas diena – 96’, ja būs solītais atbalsts. To gaidām jūlijā. Taču laiks steidzas.

Tāpēc griežamies pie Jums ar lūgumu atsūtīt ‘Dzejas dienai’ dažus jaunākos dzejoļus (50-70 rindas) līdz š.g. 25.jūlijam. tie var būt arī humoristiski un satīriski darbi (ceram izveidot tādu nodaļu).
Sastādītājs – Imants Auzinš.

Lūdzam aizpildīt un atsūtīt uz izdevniecību, līdz ar dzejoļiem, pievienoto darba līgumu, ar savu parakstu apliecinot Jūsu izvēlēto atlīdzības veidu.

Mūsu adrese: Bruņinieku ielā 57, Rīga, LV-1001 (tālr. 7-310761)
Izdevniecības ‘SOL VITA’ direktore
Veronika Lāce

………….

DARBA LĪGUMS Nr.______________
Rīgā,                                                                           1996.gada ‘____’ ___________

Izdevniecības ‘SOL VITA’ direktore Veronika Lāce, kā darba devēja no vienas puses un almanaha ‘DZEJAS DIENA – 96’ autors(e)
vārds, uzvārds ERNA ĶIKURE (Dzelme)
adrese **** St. S.W., Calgary, AB, CANADA
dzimis(usi) 4. OKT. 1906 pase LA O680395 Nr. 11. 11. 1993 izdota
LVA kods ___________ kā izpildītājs no otras puses,
noslēdz sekojošo līgumu:

  1. Autors apņemas iesūtīt līdz š.g. 25.jūlijam jaunākos, nepublicētos dzejoļus 50-70 dzejas rindu apjomā;
  2. Darba devējs piedāvā vienu no diviem iespējamiem apmaksas veidiem:

1) apņemas samaksāt autorhonorāru 10 Ls (desmit Ls) apmērā
Autora paraksts_________________
2) apņemas izsūtīt autoram 2 grāmatas autor eksemplārus
Autora paraksts E. Ķikure__________
(ar parakstu apliecināt vienu no apmaksas veidiem)
3) apmaksa tiks veikta pēc grāmatas izdošanas.
Darba devējs – Izdevn. ‘SOL VITA’                          Darba ņēmējs – autors(e)
Direktore _______________                                                 E. Dzelme-Ķikure__
V. Lāce                                                                                   (paraksts)

————————————————————————————-

III Groups

LARA

– KĀRLIS ZVEJNIEKS
[Form letter]

Ļ. Cien. Erna Ķikure!

Nākošā, pēc skaita nu jau ceturtā, Latviešu Rakstnieku Apvienības (LARA) rīkotā Rakstnieku nedēļa notiks 1982.g. no 24. jūnija līdz 30. jūnijam, tieši vienu nedēļu pirms ASV Rietumu krasta Dziesmu svētkiem Portlandē, Oregonā. Tā būs pirmā reize, kad Rakstnieku nedēļa pieslēgsies Dziesmu svētkiem, tātad – paredzamas divas nedēļas latviskā, kāpinātā, spraigā notikumu virknē.

Rakstnieku nedēļas dalības maksa varētu būt apmēram $150.00 (ASV naudā).

Lai būtu iespējams labāk plānot Rakstnieku nedēļas sekmīgu izdošanos, lūdzu paziņot vai Jūs piedalīsties 1982.g. Rakstnieku nedēļā Portlandē.

_________________________________________________________________________

Nogriezt šeit un piesūtīt
Vārds un uzvārds__________________
Piedalīšos Rakstnieku nedēļā 1982.g. _________ Nepiedalīšos__________ Varbūt__________

Lūdzu piesūtīt šo aptaujas lapu Jānim Gorsvānam,
1245 E. Broadway, #5 Anaheim, CA 92805

——————————————————————-

LARA – MAIJA MEIRĀNE-ŠLESERE, U.C.
LARA
LATVIEŠU RAKSTNIEKU APVIENĪBA                                                                                        1994.g. 11. maijā

Priekšsēdis: Viktors Neimanis, New York, NY. Vicepriekšsēde un sekretāre: Rita Gāle Uibo, Livingston, NJ. Vicepriekšsēde: Ausma Medne, Killcare, NSW, Australia. Biedrzine un kasiere: Maija Meirāne Šlesere, Waban, MA. Valdes locekle: Aina Kraujiete Neimane, New York, NY. LaRAs Grāmatu klubs: Kārlis Zvejnieks, Poinciana, Fl.

Mīļie LaRAs biedri!

Šis laiks nav bijis viegls, jo Veļu māte aizvedusi projām tik daudzus no mūsu saimes. Lai gan nezinātājiem var likties, ka LaRA pēdējā laikā ir vairāk klusējusi kā darījusi, paveikts ir daudz. Par to liecina mūsu archīvs.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdis Kārlis Zvejnieks ir sastādījis jaunas valdes kandidātu sarakstu, un nominētie biedri devuši savu piekrišanu. Jums atliek izpildīt balsošanas zīmi lapas apakšējā daļā. Zīme jānogriež, jāievieto mazajā aploksnē (bez vārda), un jānosūta klātpieliktā aploksnē komisijas loceklei, Norai Kūlai-Priedītei. Tas jāizdara ar lielu skubu, tā, lai atbildes būtu saņemtas līdz šī gada maija beigām. Aizjūrā sūtīt pa gaisa pastu.

Ja neesat samaksājuši LaRAs biedru naudu, lūdzu pievienojiet balsošanas aploksnei čeku ($15.- gadā ASV, $17.- Kanāda), uz ‘Latvian Writers’ Association’ vārda.

Sagatavošanā ir LARAS LAPAS jaunākais numurs. Vēl ir iespējams ievietot īsus ziņojumus, atgādinājumus, kā arī jūsu literārās attapības un novēŗojumus (!) Visu LL domāto informāciju lūdzu sūtīt M. Meirānei Šleserei, (sk. adresi vai arī FAX 617-237-1736) tā, lai to saņemtu vēlākais līdz 1. jūnijam.

Pievienoju jaunāko un papildināto biedru sarakstu.
Maija Meirāne

_______________________________

LARAS balsošanas zīme 1994.g.

laRAs valdes priekšsēdis: (balsot par vienu)        Par    Pret     Atturas
Ivars Lindbergs

LaRAs valdes locekļi: (balsot par četriem)
Ilmārs Bastjāns
Skaidrīte Rubene
Raimonds Staprāns
Aleksandrs A. Zariņš

LaRAs revīzijas komisija: (balsot par diviem)
Oļģerts Cakars
Valdis Krāslavietis Grants

————————————————–

LARA

Priekšsēdis: Viktors Neimanis, New York NY; Vicepriekšsēde un sekretāre: Rita Gāle Uibo, Livingston NJ; Vicepriekšsēds: Ausma Medne, Killcare NSW Australia; Biedrzine un kasiere: Maija Meirāne Šlesere, Waban MA; Valdes lockele: Aina Kraujiete Neimane, New York NY; LaRAs revidents: Valdis Krāslavietis, Rolling Meadows IL; LaRAs revidents: Oļģerts Cakars, Oak Park IL; LaRAs Grāmatu klubs: Kārlis Zvejnieks, Poinciana FL; LARAS LAPAs redakcija: Jānis Gorsvāns.

[letterhead page covered with good wishes and signatures]
Ernai Ķikurei

RN’93 12.-17. VI

——————————————————————————

„Redzīgais redz”
Gaišas domas raidām uz Jūsu pusi! Aina Kraujiete
Mīļš sveiciens! Indra Gubiņa
Labas dienas. Irene Avena
Esi sveicināta! Voldemārs Avens
[fancy initials?]
Personīgi sveicieni! Aina Zemdega
Dagmāra Vallena
Gaišu un skanīgu vasaru novēl Rita Gāle
Sveiciens Kukažiņai! Ceru, ka Jūsu grāmata drīz iznāks. Kārlis Zvejnieks
Ļoti bieži pieminam Jūs un sūtam daudz labu dienu! Maija Meirāne
Cik žēl, ka neesat šeit! Nora Kūla-Priedīte
Priecājamies, ka Jūs tik spirgta un paļāvīga visam gaišajam. Daudz laba vēlēdams Jūsu Viktors Neimanis

[assorted addreses from envelopes or notes given]:

Līga K. Streipa [..]orton Grove, IL 60053
——————
Mr. V. Kikulis Warren MI 48092
——————
I. Pelēcis Fordan, Minn. 55352 USA
——————
Valters un Elza Grinbergs Kalamazoo MI 49007
——————
Laima Bankina [Kalniņa] Bethesda, MD 20814 USA
——————
Lācis Aleksandrs Saginaw Michigan 48603 USA
——————
Mr. & Mrs. Fr. Pakulis Seattle, Washington 98125
————————————————————————

[Rough draft]
19. janv. 1995. gadā
Erna Dzelme-Ķikure
Calgary, Alberta, Canada

Cienījamā Maruta Voitkus-Lukina,

Saņēmu Jūsu ziņojumu par maniem maksājumiem L.Lapai: Samaksāts ir abonements (L.L.) līdz 1992. g. (ieskaitot) un LL. Nr. 43.

Nosūtu Jums čeku par 55 amer. dolāriem, kas segs abon. 1993, 1994. Un 1995 gadam un L.L. num 44/45. (Kopā 55. am. dol.)

Patiesā cieņa
E. Dzelme-Ķikure
Kanādā

[Copy attached of U.S. dollar world money order from Royal Bank of Canada.
Jan. 13/95

To: Latvian Writers’ Association
55.00 U.S dollars

USD amount            55.00
Rate                    1.4280
Equiv.                    78.54]

———————————————

[envelope]
LaRA           Printed matter only                       12 VII ‘96
Ms. Maruta Voitkus-Lūkina
Ottawa, Ont. K1S 5J1
Canada

——————–

[Marutai Voitkus-Lūkinai – handwritten, crossed out.
Handwritten note at top]:

Ernai Ķikurei
Cienījamā Ķikures kundze!

Dziesmu svētkos Ivars Lindbergs mani lūdza izsūtīt uz svētkiem neatbraukušajiem apkārtrakstu, žurnālu un biedru sarakstu.

Jūsu apkārtrakstu un biedru sarakstu pazaudēju. Tādēļ sūtu savu apkārtrakstu. Biedru sarakstu pie izdevības lūgšu Ivaram Jums aizsūtīt tieši.

 M.V-L.

LARAS APKĀRTRAKTS
1996.g. maijā

Visupirms gan jāatvainojas par valdes ilgo klusēšanu, bet šoreiz jums laikam nelaimējās ievēlēt ne to labāko no valdēm nedz arī to priekšnieciskāko no tiem priekšniekiem. Pašā valdes sākuma posmā personīgu iemeslu dēļ no pienākumiem atteicās Skaidrīte, tad paspēja aizsaulē aiziet Aleksandrs un tūlīt sekoja dažādas operācijas un likstas atlikušajiem diviem valdes locekļiem un arī priekšniekam. Piesaistīt palīgus no apkārtnē dzīvojošiem LaRAs biedriem nevaicās, lai gan notika speciāla sanāksme. Daži pārcēlās uz tālākām dzīves vietām, dažiem gadu slodze sāka palikt par smagu un dažiem bija citi svarīgāki projekti. Un pēkšņi tādā kā mikrokosmā sāka atspoguļoties arī pārējā svešatnes latviešu kultūras dzīves problēma. Iemeslus šai diezgan nopietnai situācijai jau var atrast dažādus, bet apzinos, ka galvenā vaina ir mana. Laikam jau tiešām cilvēks mācoties visu savu mūžu, un tā arī es biju spiests atzīt, ka lai nu ko man Dievs ir šajā dzīvē piešķīris, tad kaut kāda vadīšanas speciālā enerģija tā nebija. Mea culpa. Ja man nebūtu blakus stūros stāvējuši tādi cilvēki kā Maija un Nora, tad situācija būtu vēl skumjāka. It kā jau pagājušais laika posms jau nebūtu skumjš diezgan ar tik daudzu mūsu kolēģu aiziešanu pirms laika, un mūsu Latvijas sapņa idejas tādu kā apmiglošanos šodienas dzīves realitātēs. Bet LaRAi ir sava darbība jāturpina, un tāpēc mēģināsim savu nākotnes darbību vest mazliet mērķtiecīgāk un sekmīgāk. Mēs vēljoprojām esam nozīmīga daļa Latvijas kultūras vēstures lapās un mums mūsu gājiens šajā mūsu vēstures posmā ir jānobeidz ar godu. Un es tiešām ticu, ka kopīgiem spēkiem, mēs to paveiksim.
Ivars Lindbergs

LaRAs Grāmatu Klubs

Kā redziet, LaRAs grāmatu klubs turpina darboties. Bet ar šo sniegumu savu līdzdarbību, es ceru tikai uz laiku, izbeigs Nora un daļēji arī Andris. Man liekas, ka nevienam nav šaubu, ka grāmatu klubam darbība ir jāturpina. Kā mēs to veiksim tālāk? Pašlaik pastāv iespēja darbu turpināt Los Angelosā. Ir iesāktas pārrunas ar Astru Mooru, kuŗa jau ilgus gadus ir veikusi nozīmīgu darbu šajā klubā, un ar Rūdi Hofmani, kuŗš arī kluba darbībai nav svešnieks. Otrā variantā varētu izveidot komerciālu sadarbības principu ar kādu izdevniecību Latvijā. Šajā gadījumā – specifiski ar ‘Karogu’. Savā laikā viņiem bija interese. Pašlaik gan šo variantu varētu sakomplicēt muitas likumi. Un tā nu šajā un daudzos tālākos jautājumos mēs lūdzam visu biedru domas. Lūdzu, lūdzu rakstiet mums, lai nākamajai valdei būtu vadlīnijas pēc kurām varētu darboties nākotnē. Visu saraksti, lūdzu, virzīt, uz Ivara adresi, un jūs tiksiet informēti par nākotnes lēmumiem. Ņemot vērā pašreizējo svešatnes grāmatniecības situāciju, būtu grēks izbeigt kluba darbību.

Ar šo gan vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību visiem tiem cilvēkiem kuŗi ar savu pašaizliedzīgu darbu ir sekmējuši šī kluba darbību līdz šim. Cerēsim, ka klubs tikpat sekmīgi spēs darboties arī nākotnē.

LaRA

šajā gadā ir noteikti jānotiek jauna LaRAs priekšnieka un valdes vēlēšanām. Pašlaik notiek vēlēšanu komisijas izraudzīšana. Aicinām visus biedrus padomāt un tuvākā laikā atsūtīt kandidātu vārdus Ivaram Lindbergam. Vēlēšanu materiālus sagatavos pašreizējā valde un izsūtīs biedriem.

Toronto Dziesmu Svētku laikā ir paredzēta neformāla LaRAs biedru sanāksme. Pagaidām tā ir paredzēta ceturtdien 4. jūlijā plkst. 12 dienā Inn on the Park telpās kur arī būs LaRAs istaba. Ceram, ka visi LaRAs biedri, kuŗi būs svētkos, varēs šajā sanāksmē piedalīties un kopīgi pārrunāt sasāpējušas problēmas un nākotnes ieceres.

Nākamā gadā, pirms Klīvlandes dziesmu svētkiem, būtu labi ja mēs varētu sarīkot Rakstnieku nedēļu. Šogad tas nebija iespējams, jo Toronto svētkos Preses kopa atzīmēs savu 50. gadu jubileju. Būtu labi ja Rakstnieku nedēļu varētu sarīkot kaut kur vidienē un saistīt kopā ar dziesmu svētkiem. Gaidīsim visu biedru ieteikumus un padomus.

Lūdzam arī paziņot savas adrešu maiņas, pievienojot arī savas elektroniskā pasta adreses, kam tādas ir. Tāpat arī lūdzam nokārtot LaRAs biedru maksas par 1996. gadu. Visu saraksti lūdzu adresēt Ivaram Lindbergam 179 McNear Dr. San Rafael CA 94901.

Šajā gadā valde saņēma nominācijas 8 jauniem biedriem, kuŗus visus valde apstiprināja, izsūtot nominētajiem informatīvas vēstules un biedru anketi izpildīšanai. Līdz šim apstiprinošas atbildes devuši 3 no nominētajiem un viens atteicies veselības apstākļu dēļ. Tā nu kā jaunus LaRAs biedrus varam apsveikt: Pauli Birznieku, Ojāru Krātiņu un Agāti Nesauli. Cerams, ka piekrītošas atbildes drīzumā saņemsim arī no pārējiem nominētajiem.

Sakarā ar jaunajiem Latvijas muitas nodokļiem, ir bijuši gadījumi kad grāmatu sūtījumi no šejienes ir bijuši aplikti ar tādiem nodokļiem, kuŗus saņēmējas bibliotēkas nav bijušas spējīgas segt un sūtījumi atsūtīti atpakaļ uz šejieni. Pēc pēdējām ziņām Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā par muitas nodokļiem, kuŗi paredz arī starp citu muitas nodokļa nepiemērošanu grāmatām un cita veida literatūrai, kas domāta izglītības un zinātnes iestādēm kā arī bibliotēkām. Cerēsim, ka šos grozījumus Saeima pieņems. Valde turpinās sekot šai lietai.

Mūžībā aizgājušie LaRAs biedri

  1. Dzjenieks VALDIS KRĀSLAVIETIS-GRANTS 29.9.1920 – 15.10.1994
  2. Dzejniece VALDA DREIMANE-MELNGAILE 21.5.1932 – 18.11.1994
  3. Rakstnieks HENRIJS MOORS 30.11.1906 – 4.12.1994
  4. Dzejniece ALMA BĒNE-SCHULTZ 9.4.1913 – 27.10.1995
  5. Dzejnieks OLAFS STUMBRS 16.2.1931 – 18.3.1996

Šo mūsu kolēģu aiziešana atstāj lielu robu svešatnes latviešu literātu saimē un viņu talanti pietrūks ir mums, viņu draugiem, kā arī tām jaunajām paaudzēm kuŗas daži no viņiem mēģināja ievirzīt latviskajā zinību gaisotnē. Lai viņiem viegli soļi aizsaules gaitās.

Tam, kas deg, ir jāizdeg, un tam, kas dzied, ir jānodzied, bet kādēļ gaismai bij jāsalūst tavās acīs…                      Astrīde Ivaska

Lielākas vai mazākas jubilejas un gadskārtas 1995/1996

VALERIJAI BĒRZIŅAI-BALTIŅAI   1996.g. 21.martā – 90
ERNAI ĶIKUREI 1996.g. 4.oktobrī – 90
ELZAI ĶEZBEREI 1996.g. 5.maijā – 85
MARGARITAI KOVAĻEVSKAI 1995.g. 7.decembrī – 85
NIKOLAJAM KALNIŅAM 1996.g. 18.maijā — 85
KLĀRAI ZĀLEI 1996.g. 8.decembrī – 85
JĀNIM VIESIENAM-GULBĪTIM 1996.g. 3.maijā – 80
BENJĀMIŅAM JĒGERAM 1995.g. 16.janvārī – 80
RICHARDAM KRAULIM 1996.g. 25.jūnijā — 80
ILMARAM BASTJĀNIM 1996.g. 21.janvārī – 75
MARGARITAI BIEZAITEI 1996.g. 30.jūlijā – 75
RŪDIM HOFMANIM 1996.g. 13.janvārī – 75
VALIJAI RUŅĢEI 1995.g. 12.martā – 75
INGRĪDAI VĪKSNAI 1995.g. 11.martā – 75
KĀRLIM ZVEJNIEKAM 1996.g. 23.janvārī – 75
GUNĀRAM BEKMANIM 1995.g. 16.decembrī – 70
NIKODĒMAM BOJĀRAM 1995.g. 1.jūnijā – 70
LIDIJAI DOMBROVSKAI-LARSENAI 1995.g. 1.augustā – 70
RITAI GĀLEI 1995.g. 30.septembrī – 70
GUNĀRAM GRIEZEM 1996.g. 3.martā – 70
ASTRĪDEI IVASKAI 1996.g. 2.augustā – 70
ANDREJAM KRŪMIŅAM 1995.g. 27.februārī – 70
JULIETAI RUMBERGAI 1996.g. 20.aprīlī – 70
AIVARAM RUŅĢIM 1995.g. 21.septembrī – 70
JURIM SILENIEKAM 1995.g. 29.maijā – 70
ILGVARAM SPILNERAM 1995.g. 12.aprīlī – 70
RAIMONDAM STAPRĀNAM 1996.g. 13.oktobrī – 70
AINAI ZEMDEGAI 1994.g. 2.augustā – 70
BAIBAI BIČOLEI 1996.g. 29.maijā – 65
JĀNIM GORSVĀNAM 1995.g. 6.maijā – 65
HELĒNAI HOFMANEI 1996.g. 17.jūnijā — 65
MĀRTIŅAM LASMANIM 1995.g. 4.decembrī – 65
MODRIM MEDNIM 1995.g. 3.augustā – 65
VALTERAM NOLLENDORFAM 1996.g. 22.martā – 65
ULDIM SILIŅAM 1996.g. 26.janvārī – 65
LAIMONIM STREIPAM 1996.g. 14.aprīlī – 65
OLAFAM STUMBRAM 1996.g. 26.februārī – 65
PULĪNAI ZALĀNEI 1996.g. 21.augustā – 65
MONIKAI ZARIŅAI 1996.g. 29.septembrī – 65
NORAI KŪLAI-PRIEDĪTEI 1995.g. 25.septembrī – 60
LALITAI MUIŽNIECEI 1995.g. 11.augustā – 60
ASTRĪDEI STAHNKEI 1995.g. 15.martā – 60
BIRUTAI SŪRMANEI 1995.g. 15.februārī – 60
JURIM MAZUTIM 1995.g. 14.februārī – 55
BITĪTEI VINKLEREI-BLUĶEI 1996.g. 12.jūnijā – 50
LAIMONIM JURIM G 1996.g. 6.jūnijā – 50

Sveicam visus mūsu jubilārus un vēlam vēl daudzus raženus un spara pilnus darba gadus. Skatoties uz šo sarakstu, liekas, ka šampanieša patēriņš šajā posmā ir bijis tiešām ievērojams un ja nu kāds nejauši ir palicis ārpus šī saraksta, tad, lūdzu, piedodiet.

—————————-

[form letter, with personal note at end]
LaRA
Latviešu Rakstnieku Apvienība
LaRAs LAPA 30 Kewadin Road Waban, MA 02168 USA

Ļoti god. Ernai Dzelmei-Ķikurei

LaRAs biedru maksa ir $15,- gadā ASV un Austrālijā, $17,- Kanādā, bet citur attiecīgā valūtā atbilstoši ASV $15,-. Tā ieskaita LaRAs LAPAS abonementu.
Jūsu pēdējais maksājums bija par 1995.g.
Biedru-veicinātāju LaRAs LAPAS abonēšanas maksa pr 46/47. numuru ir ASV $10,-.
laRAs LAPAS redakcija ar pateicību pieņem ziedojumus. Lūdzu pievienot tos abonēšanas maksai.

Naudas pārvedumi un čeki uz ‘Latvian Writers’ Assoc.’ vārda sūtāmi:
ASV: Ivaram Lindbergam San Rafael, CA 94901 USA
Kanādā: Marutai Voitkus-Lūkinai Ottawa, Ont. K1S 2G1 Canada
Lielbritānijā: Maritai Grunts London SE 164UW Gr. Britain
Austrālijā: Elmāram Zaļumam Thirroul, NSW 2515 Australia

_________________________________________________________________

Raksti 48. numuram sūtāmi līdz 1997. gada janvārim:
Maijai Meirānei-Šleserei Waban, MA 02168 USA

——————————————————

[special mail tag for bag of books ‘Mājas un ceļi’ published 1996 – the Jaunsudrabiņa prize publication]
M-BAG

From (de): LaRA’s Apgāde Herta Lorenci Lincoln, NE 68516 USA

To (pour): Erna Dzelme-Ķikure [Calgary address]

M-BAG
Direct sack to one addressee

—————————————————-

LaRAs APKĀRTRAKTS
1997.g. maijā

Sākot šo apkārtrakstu, it kā nejauši, manās rokās iekrita Valtera Nollendorfa 1993.gadā rakstnieku nedēļā nolasītais apcerējums kurā viņš, apcerot trimdu tādu kādu to pazinām un arī tās norietu Latvijas atdzimšanas paēnā, risin LaRAs jaunos uzdevumus. Skaidri toreiz izskanēja viņa tēzes:

  1. Trimdas Literatūras Vēsture
  2. Rakstniecības vēstures materiālu vākšana un uzglabāšana.
  3. Atskaite mītnes zemēs.
  4. Latviešu literatūra pasaulē; pasaules literatūra Latvijā.
  5. Žurnāli un grāmatu izdošana.

Šie uzdevumi arī šodien ir tikpat nozīmīgi kā viņi bija četrus gadus atpakaļ. Pie dažiem ir kas paveikts, bet liela daļa ir kļuvuši pat aktuālāki un gaida savu risinājumu. Tātad mūsu organizācijai vēl daudz kas būtu veicams, risināms un pārveidojams, jo problēmas saistītas ar svešatnes latviešu rakstniecību šodien ir lielas. Skatījos arī ‘Laika’ 10. maija numurā ar ALAs kongresa atreferējumu un tieši pirmajā lapaspusē mani sveica iepriecinošs virsraksts „Galvenais uzdevums – izglītības veicināšana un kultūras vērtību saglabāšana”, bet pārlasot 2.lpp. kongresā pieņemtās rezolūcijas nācās konstatēt, ka kultūras vērtību saglabāšana nebija pieminēta pat vienu reizi, nemaz jau nerunājot par problēmām kas saistītas ar pašreizējo svešatnes grāmatniecības un žurnālistikas situāciju. Ja jau mēs gribam vēl kādu laika sprīdi saglabāt savu specifisku latvisku kultūras vidi šeit svešumā tad taču pirmkārt tā ir saistīta ar valodu un šajā valodas saglabāšanas procesā liela loma ir mums – literātiem, bet mēs varam radoši eksistēt tikai uz tikpat valodnieciska dzīva lasītāju fona. Ka trimdas noriets ir bijis pat vairāk kā straujš noteikti pārsteidza ne tikai mani, bet arī daudzus no jums. ALAs apkārtraksts jau iznāk, ar veiklu apsviedienu, angļu mēlē, apgādi un izdevniecības izbeidz darbību, dzejas grāmatām vairs nav noiets un tās sūta grāmatu klubam atpakaļ, apliecinot ka dzīvas valodas izjūta atrofējas un mūsu organizācija caur visām šīm sāpēm izjūt arī savu novecošanos. Protams vēl ir daudzi kuriem latviešu literatūra ir svarīga un kuriem mēs esam vajadzīgi. Un mēs vēl esam dzīvi, esam radoši un arī apzināmies savas un savas tautas problēmas, kuras mums ir jāmēģina risināt, tāpat kā jau esam to darījuši visus šos garos trimdas gadus, gan atgādinot, gan stiprinot, gan daloties savās sāpēs un cerībās. Un tas kas ir paveikts ir jāsaglabā un jānodod tālāk nākamām paaudzēm, kā liecība par to ka mēs bijām. Šogad Klīvlandes 10. vispārējos dziesmu svētkos būsim kopā lielākā saimē kā kopš ilgākiem laikiem un tāpēc vairāki biedri ir nākuši ar ierosinājumu ceturtdien š.ģ. 24.jūnijā Sheraton Cleveland City Centre (galvenā dziesmu svētku viesnīca) Kaye Room telpās sekojošu programmu: no 10.00-12.00 slēgts LaRAs biedru saiets, kurā mums būtu jāpārrunā mūsu nākotnes darbības parametri, Grāmatu kluba nākotne, jāizvēlas jauni kandidāti valdei un priekšniekam (jo iepriekšējais aicinājums nedeva gaidītos rezultātus) un jāpārrunā citi sasāpējušies jautājumi.

No 14.00-17.00 tajās pašās telpās atklāta pārrunu pēcpusdiena par svešatnes latviešu grāmatniecības problēmām un nākotni, kā arī par personīgo archīvu saglabāšanu. Šajā sarīkojumā visi kam rūp šīs problēmas ir laipni aicināti un tas ir iecerēts ‘paneļdiskusiju’ veidā ar klausītāju aktīvu līdzdalību. Savu līdzdalību jau ir apsolījuši Maija Meirāne-Šlesere, Nora Kūla-Priedīte, Dr. Kārlis Zvejnieks un Agāte Nesaule.

Aicinu visus biedrus, kuriem tas būtu iespējams, piedalīties šajos saietos, jo pārrunājamās problēmas taču skar mūs visus. Starp abiem saietiem paredzētas kopīgas pusdienas, no kurām diemžēl nevarējām izbēgt, jo lai iegūtu telpas saietiem bija jāgarantē 30 dalībnieki pusdienās. Dalības maksa apmēram $20.

* Tie biedri kuri svētkos nevarēs ierasties tiek laipni lūgti iesūtīt savus ierosinājumus kā arī kandidātu ieteikumus jaunajai valdei un priekšniekam. Jūsu domas par LaRAs nākotnes darbību kā arī par Grāmatu kluba nākotni ir ļoti svarīgas.

* Tāpat lūdzu arī visus biedrus nokārtot biedru maksu par 1997. gadu. Daudzi nav maksājumus kārtojuši jau vairākus gadus. Ja LARA biedrs nekārto savas saistības ar LARA, valde var atzīt, ka viņš no LaRAs izstājies un viņu svītrot no biedru saraksta.

* Dziesmu svētku laikā arī būs ‘LaRAs istaba’ kur varēsim pēc sarīkojumiem pasēdēt, papļāpāt, pat ja vajadzēs pastrīdēties un atjaunot vecas draudzības. Iespējas tikties kopīgā saimē jau mums ir tik retas. Norāde par ustabas atrašanos būs atrodama uz galvenā informācijas dēļa, bet tā noteikti būs galvenā svētku viesnīcā.

* Šī gada sākumā viesojoties Rīgā man bija garāka saruna ar kinorežisori Marutu Jurjāni kura ir iecerējusi uzņemt latviešu rakstnieku un dzejnieku portretu video enciklopēdiju. Projekts ir ļoti apsveicams un ietver arī svešatnes rakstniekus. Sākuma posmā galvenais uzsvars tiek likts uz gados vecākiem kolēģiem. Projekts ir profesionāli izstrādāts un ir iecerēts kā videofilmu sērija, kas organizēta pēc noteiktas shēmas ar nolūku, lai to var radoši iesaistīt mācību procesā skolās, augstskolās un semināros. Protams ka pašlaik galvenā problēma projekta īstenošanā ir līdzekļi. Kā šeit, tā tur Latvija kultūras aktivitātēm līdzekļi ir ierobežoti vai pat neesoši. Maruta projekta svešatnes daļu ir iesniegusi Latviešu Fondam, lūdzot finansiālu atbalstu. Būtu tiešām vēlams, ka tie LaRAs biedri kuri sastāv Latviešu Fondā šo projektu atbalstītu.

* Rīgas apmeklējuma laikā arī tikos ar Rakstnieku savienības priekšsēdi Viktoru Avotiņu un pārrunājām ar literātiem saistītas problēmas kuras šobrīd ir atšķirīgas mums un viņiem. Rakstnieku savienība pagaidām paliek savā vecajā namā, gan tikai mazākās telpās un otrajā stāvā. Rakstnieku savienība arī ir atguvusi kontroli par Jūrmalas jaunrades namu un pašlaik izstrādā iespējas kā šo namu lietišķāk izmantot. Tikos arī ar saviem labiem draugiem-dzejniekiem un guvu samērā labu ieskatu kā viņi mēģina turpināt savu radošo darbu jaunajos apstākļos. Katrā ziņā lai neviens nešaubās ka Rīga ir un paliek un paliks latviešu radošās kultūras centrs. Brīžiem šķiet, ka tur pašlaik ir sākušies viņu Elles ķēķa laiki. Palika arī iespaids, ka starp literātiem arvien lielāku nozīmi iegūst piederība PEN klubam.

Sveiksim tagad tos kolēģus kuriem šogad ir pienākušas lielākas un mazākas jubilejas un gadskārtas:

VALDAI MORAI   1997.g. 24.martā – 95
LŪCIJAI BĒRZIŅAI 1997.g. 8.maijā – 90
IRMAI GREBZDEI 1997.g. 25.maijā – 85
VELTAI TOMAI 1997.g. 31.janvārī – 85
MIRDZAI ČUIBEI 1997.g. 15.septembrī – 80
MARIANNAI IEVIŅAI 1997.g. 3.aprīlī – 75
LAIMAI KALNIŅAI 1997.g. 5.aprīlī – 75
RITAI LIEPAI 1997.g. 14.novembrī – 75
DZINTARAM SODUMAM 1997.g. 13.maijā – 75
IRĒNAI AVENAI 1997.g. 15.maijā – 70
INDRAI GUBIŅAI 1997.g. 8.augustā – 70
ARTŪRAM RUBENIM 1997.g. 5.jūnijā – 70
SKAIDRĪTEI RUBENEI 1997.g. 12.janvārī – 70
IVARAM LINDBERGAM 1997.g. 8.septembrī – 65
KĀRLIM ĀBELEI 1997.g. 18. Februārī – 60

Ieskaties manās acīs, rīts, skar manu acu dzīli. Liekas, ka visus vienādi, vienādi nīsti vai mīli. Ieskaties manās acīs, rīts. Saki man labrītu. Manā ceļā nokritušās debesis staigā, sargā, lai mani tās nesamītu. Andrejs Eglītis ‘Karogs’ 1997/1

Palieku cerībā, ka dziesmu svētkos tiksimies tiešām kuplā skaitā un kopīgā domu izmaiņā varēsim rast risinājumu mūsu problēmām. Uz redzēšanos svētkos!

Šo apkārtrakstu sakārtojis Ivars Lindbergs un viņam arī adresējama visa sarakste un biedru naudas maksājumi:
[San Rafael address]
e-pasts ****.com

———————————————-

LaRAs LAPA                                                                                                                [no date]

Latviešu rakstnieku apvienības izdevums

Ļoti cienījamai Ernai Dzelmei-Ķikurei

Šī vēstule ir patiesībā žurnālā neievietotā redaktores sleja.

Pēdējā laikā man ir daudz bijis jādomā par to, ka mēs stāvam slīdošās smiltīs. Vēl dzied putni, un kopā sanākuši, arī mēs vēl vīterojam. Bet tas notiek tik reti.

Tāda kopā sanākšana uzlādē, atņem rūgtumu. Kad esam vieni, apziņa par mūsu marasmu klaudzina pie sienam, atņem spēku un tad mēs kļūstam skumji.

Kas tiks ar mūsu rakstiem? Nāks laiks, kad tos būs, gribot negribot, jāpārsijā pēc mūsu aiziešanas. Un par spīti visām tām smiltīm, vēl vēl mēs dziedam, vēl no diasporas latviešu rakstnieka sagaida, lai tas būtu gan logs, gan spogulis. Mēs nevēlamies rakstīt tikai katrs savai atvilktnei, vai mazbērnam (svešā valodā), bet gan abām Latvijām. Tai īstajai un vienīgai, un otrai – kuŗā mēs bijām izkaisīti, bet nekad neesam bijuši brīvprātīgi emigranti.

Mēs rakstām, lai vārdi atgrieztos, pārnāktu mājās.
–– Maija Meirāne

_________________________

‘LaRAs LAPAS’ 48/49 atsevišķa numura cena ir $10.- ASV un $13.- Kanādā un Austrālijā. LaRAs biedriem un biedriem-veicinātājiem $15.- ASV un $17.- Kan. un Austr., pārējās zemēs atbilstošā valūtā. Žurnālu izsūta visiem abonentiem, kas samaksājuši biedru maksu. Krājumā ir arī LL 44/45; LL 46/47 par $10.- ASV un $13.- Kanādā.
Jūsu pēdējais maksājums bija par [this statement crossed out] – gratis –

——————————————-

LATVIEŠU RAKSTNIEKU APVIENĪBA
(LaRA) 1460 West Clifton Blvd. Lakewood, OH, 44107-3309, USA

LaRA-s valde:

Arturs Rubenis, priekšnieks, Lakewood, OH
Juris Silenieks, priekšnieka vietnieks, Pittsburgh, PA
Gunars Bekmans, sekretārs, Sebastopol, CA
Jānis Vanags, kasieris, North Pinellas Park, FL
Elmars Zaļums, Austrālijas pārst., Thirroul, NSW
Lolita Roze-Gulbe, Kanādas pārstāve, Toronto Ont
Maija Meirāne Šlesere, LaRAs LAPAs redaktore, Waban, MA
Dr. Valters Nollendorfs uzņēmies Latvijas pārstāvja pienākumus. Latvia Sebastopolē, Kalif.

4.  janvārī, 1999

Laimīgu Jauno Gadu!

laRAs saieta laikā Floridā, valde sanāca sēdē un nolēma sekojošo:

Vecbiedri ir tie, kas ir sasnieguši 80 vai vairāk gadus un līdz ar to tiek atbrīvoti no biedru naudas maksāšanas. Parēķinot uz priekšu atklājās, ka nepaies pārāk daudz gadi, kad visi būsim vecbiedros un vienīgā maksātāja būs Inese Račevska. Tas gluži taisnīgi neizlikās un mēs nospriedām turpmāk vairs nešķirot biedrus no vecbiedriem. Tā vietā, vienalga kādā vecumā esat, ja jums biedru naudas maksāšana sagādā finansiālas grūtības, lūdzu atsūtiet mazu zīmīti vai pastkarti valdes kasierim, lai viņš var izdarīt attiecīgu atzīmi savā kases grāmatā un no jums biedru naudu netiks prasīta.

LaRAs Lapu gribam redzēt iznākam biežāk un ar regulārām atstarpēm. Kā to panākt? Redaktrise jau tagad ir tā pārslogota, ka viena pati viņa šo darbu vienkāŗši nespēj veikt. Pārrunājām apvienot to ar Apskatu (LaRAs Lapiņām). Tāds izdevums kalpotu kā mūsu savstarpējs sazināšanās līdzeklis, tā arī žurnāls kur mēs pirmspublicētos, pačalotu par literārām lietām, varbūt apmainītos uzskatiem ar rakstniekiem Latvijā utml. Bet pirms mēs ko darām, gribam uzklausīt arī jūsu domas. Kādu jūs saskatāt LaRAs Lapu, ko jūs no tās sagaidiet, kādu gribiet? Ļoti gaidīsim jūsu ieteikumus (kopā ar čeku) lai varam sākt rīkoties. Laika nav daudz, tie nebiedri-neabonētāji, kas mums vēl ir palikuši, nesaņemdami neko taustāmu pretim, var drīz vien atstāt mūs pavisam.

Biedru nauda paliek līdzšinējā (US $15.00). To variet sūtīt valdes kasierim jeb valsts pārstāvim kopā ar Jūsu idejām LaRAs Lapai, bet lūdzu lūdzu ievērojiet: lai ietaupītu pasta izdevumus, atgādinājums maksāt biedra naudu par 1999. gadu vairs netiks atkārtots. Čeki rakstāmi uz Latvian Writers Association vārda.

Gunars Bekmanis
Valdes sekretārs

Starp citu. Pēc mums pieejamām ziņām, Jūs neesat samaksājusi vēl par 1996-97-98 gadiem. Vai nu tas saskan ar Jūsu rēķiniem vai ne, mēģiniet to, sazinoties ar kasieri, drīzumā nokārtot, lai varam visi ieiet 21. gadsimtā ar tīru sirdsapziņu.

————————–

LaRAs LAPA
Waban, MA 02168 USA
1999g. 5. februārī

Godājamie LaRAs biedri! Mīļā Ķikures kundze!

Šogad iznāks pēdējais LaRAs LAPAS (#50) izdevums.

Tāpēc žurnāla redakcija vēlas, lai ikviens no Jums atraksta un pastāsta, kas ir Jūsu visjaunākie rakstu darbi, projekti un ieceres.

Atbildes lūdzu rakstīt kodolīgas, ne gaŗākas par 100-150 vārdiem. Vēlams arī Jūsu fotouzņēmums. Ja vēlaties, to saņemsit atpakaļ.

Visu rakstu iesūtīšanas termiņš ir šī gada 30. marts.

Ar labām dienām, visu mīļu Jums vēlot,
Maija Meirāne Šlesere
LaRAs LAPAs redaktore

P.S. Jūs jau varat savai Inesei nodiktēt, lai viņa pieraksta. Gaidīsim!

***************************************************************************

LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBA

LATVIAN PRESS SOCIETY IN AUSTRALIA

LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBA – EDUARDS SILKALNS
[LPB logo, letterhead]
Eaglemont, Vic. 3084
1986.g. 10. Septembrī

Ernai Ķikurei,
Paddington, N.S.W. 2021

Godājamā Erna Ķikure!

Latviešu preses biedrības vārdā apsveicu Jūs ar astotā gadu desmita sasniegšanu 4.oktobrī.

Lai gars moži turpina klejot pa liriskas ieceres krāšņajām tekām un iepriecina mūs ar jaunu grāmatu lappusēm!

Patiesā cieņā
Jūsu
Eduards Silkalns
LPB Austrālijas kopas valdes priekšsēdis

————————

[postcard from Victorian Arts Centre, Melbourne, Victoria

  1. Inside the Melbourne Concert Hall.
  2. Sculpture on the lawn.
  3. The Spire.
  4. The Spire from Kings Domain.
  5. Opening Night.]

1987. gada 14. maijā

Ļoti cienījamā Dzelmes kundze!

Paldies Jums par 10. marta kartiņu ar paskaidrojumu, ka spēka devējs Jāņa Daliņa slavas gados skaitījies cukurs. Starplaikā Jūs būsit pamanījusi, ka to pašu AL lasītāja vēstulē pateica Arnis Skujiņš. – Paldies par Jūsu liriski ievirzītajām miniatūrām laiku pa laikam AL-ī! Lai Jums skaista ziemeļzemes vasara!

Sirsnībā
Jūsu E. Silkalns

**********************************************************

[card]    

Ļoti cienījamā Ķikures kundze!

Lai man trūka, kā man trūka, Garu mūžu dzīvojot: Spēka, varas, tās pietrūka, Padomiņa atsalika.                      T. dz.

Sveicieni 85. Šūpuļsvētkos! [4. okt. 1991]

Latviešu Preses Biedrības Sidnejas locekļu sanāksmes dalībnieki: [signatures]:

Aleksandrs Zariņš
Juris Ruņģis
Inta Rogers
Lauma Ruņģis
Imants Ruņģis
Lauma Krādziņa
Juris Krādziņš
Ina Rone
Linda Evans
Ausma Medne
Vita Ruņģe
M. Gauja

[another card? – no date]:

Ērika
Māra Kalmane
E. Lēmane
Irīna Ozoliņa
Imants Ronis
Elga Leja (Rodze Ķīsele)
Ella Kreišmane
A. Zariņš
J. Krādziņš
L. Krādziņa
Mintauts Eglītis
Elga Eglīte
Olita Zariņa
Ina Rone
A. Skujiņš
Velta Skujiņa
Lūcija Bērziņa
Arvīds Bērziņš
Kārlis Ābele
Elvīra Klauverte
Ausma Medne
Daina Šķēle
Aina Vāvere
Māra Kalniete

***********************************************************

LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBA
LATVIEŠU PRESES BIEDRĪBAS AUSTRĀLIJAS KOPAS
LPB Austrālijas kopas biedru saraksts 1984. g. martā

1 Ābele, Elza           Rosslyn Park, S.A. 
2 Ābele, Kārlis Mont Albert, Vic.
3 Andave-Ancāns, Anna Campbelltown, S.A.
4 Ātrens, Jānis Unley, S.A.
5 Bagun-Bērziņš, Arnolds Evatt, A.C.T.
6 Balode, Ārija Prahran, Vic.
7 Bārda, Zigurds St. Kilda, Vic.
8 Bērziņa-Felsberga, Lūcija Greenwich, N.S.W.
9 Bērzīņš, Arvīds Greenwich, N.S.W.
10 Bērzzariņš, Gunārs St. Kilda, Vic.
11 Biela, Arvīds Lindum, Qld.
12 Birkāns, Visvaldis Balwyn Nth., Vic.
13 Brēdrichs, Inārs Footscray, Vic.
14 Daņķēns, Jānis Bulleen, Vic.
15 Dēliņš, Emīls Kew, Vic.
16 Dēliņš Jānis Eaglemont, Vic.
17 Dronis, Kornēlijs Parkside, S.A.
18 Drone, Vera Parkside, S.A.
19 Dulmanis, Voldemārs Mentone, Vic.
20 Eglītis, Mintauts Lakemba, N.S.W.
21 Feja, Rasa West Croydon, S.A.
22 Gārša, Aleksandrs, sen. East Brighton, Vic.
23 Gārša, Aleksandrs, jun. North Balwyn, Vic.
24 Gailīte-Jankava, Lija Milsons Point, N.S.W.
25 Gauja, Mārtiņš Brighton Le Sands, N.S.W.
26 Gūtmanis, Nikolajs Woodlands, W.A.
27 Jurka, Ernests Red Hill, Qld.
28 Kalmane-Mūrniece, Māra Campbell, A.C.T.
29 Kalniete-Zaļkalna, Māra Bayswater, Vic.
30 Kalniņa, Lūcija Elwood, Vic.
31 Kariks, Andris Balmain, N.S.W.
32 Ķikure, Erna Paddington, N.S.W.
33 Krādziņš, Juris Yagoona, N.S.W. 2
34 Kraulis, Richards East Hawthorne, Vic.
35 Kreišmane, Ella Blackburn Nth., Vic.
36 Kristovska, Vita Surry Hills, N.S.W.
37 Kriškāns, Arvīds North Perth, W.A.
38 Kučere, Anda Kew, Vic.
39 Kukura, Lonija Norwood, S.A.
40 Leja-Rodze-Ķīsele, Elga Homebush West, N.S.W.
41 Lēmane, Erna Greensborough, Vic.
42 Liepiņa-Krastiņa, Valda Neutral Bay, N.S.W.
43 Liepiņš, Jānis Templestove, Vic.
44 Luce, Ņina Homebush, N.S.W.
45 Ļauļa, Laila Beatrise Eltham, Vic.
46 Matisone, Īrija Northfield, S.A.
47 Medne, Ausma Killcare, N.S.W.
48 Melliņš, Arvīds Mount Waverley, Vic.
49 Mežaks, Valdemārs Bellevue Hts., S.A.

50 Muižniece, Mirdza Oyster Bay, N.S.W.
51 Muižnieks, Jānis Oyster Bay, N.S.W.
52 Nāgels, Gunārs Cheltenham, Vic.
53 Nīcis, Kārlis Pennant Hills, N.S.W.
54 Ozoliņa, Irina Magill, S.A.
55 Ozoliņš, Uldis North Fitzroy, Vic.
56 Pļavkalns, Gundars Kensington Park, S.A.
57 Ploriņa, Astrīda Concord West, N.S.W.
58 Reinfelde, Irma Warradale, S.A.
59 Ronis, Imants Greenwich, N.S.W.
60 Rozītis, Agnis Taperoo, S.A.
61 Rozītis, Oļģerts Hawthorn, Vic.
62 Rumba-Damberga, Velta Morphettville, S.A.
63 Ruņģis, Juris Roseville, N.S.W.
64 Ruņģe, Lauma Turramurra, N.S.W.
65 Saulīte-Šmita, Velta Morvell, Vic.
66 Silkalns, Eduards Eaglemont, Vic.
67 Silkalns, Nilss Eaglemont, Vic.
68 Silkalna, Selga-Karmena Kurzemniece Eaglemont, Vic.
69 Skalders, Aleksandrs Red Hill, Qld.
70 Svilāns, Jānis Revesby, N.S.W.
71 Šķēle, Daina Marmion, W.A.
72 Šmugajs, Eduards Lugarno, N.S.W.
73 Tamuža, Austra Newport, Vic.
74 Valtere, Hermīne Magill, S.A.
75 Vāvere, Aina Belair, S.A.
76 Verbickis, Arnis Wheelers Hill, Vic.
77 Vilkina, Astra Homebush West, N.S.W.
78 Zariņš, Aleksandrs Engadine, N.S.W.

BIEDRU SARAKSTS 1995. UN 1996. GADOS
1995

  1. Ābele, Elza,      Rosslyn Park, S.A.
  2. Ābele, Kārlis      Mont Albert, Vic.
  3. Ātrens, Jānis      Unley, Vic.
  4. Balode, Ārija      Prahran, Vic.
  5. Bērzzariņš, Gunārs      Eden Hills, S.A.
  6. Biela, Arvīdz      Lindum, Qld.
  7. Dankēns, Jānis      Bullens, Vic.
  8. Dēliņš, Emils      Kew, Vic.
  9. Dēliņš, Jānis      Eaglemont, Vic.
  10. Dišlers, Jānis      Brooklyn Park, S.A.
  11. Dombrovska-Larsena, Lidija      Rossmoyne, W.A.
  12. Dronis, Kornēlijs      Parkside, S.A.
  13. Drone, Vera      Parkside, S.A.
  14. Feja, Rasa      Croydon, S.A.
  15. Gārša, Aleksandrs-J      Balwyn, Vic.
  16. Gauja, Mārtiņš      Brighton Le Sands, N.S.W.
  17. Gutmanis, Nikolajs      Woodlands, Vic.
  18. Kalmane-Mūrniece, Māra      Campbell, A.C.T.
  19. Ķikure, Erna      Calgary, AB. Canada
  20. Kliešmete, Anna      Blacktown, N.S.W.
  21. Koškins, Vidvuds      West Pymble, N.S.W.
  22. Kraulis, Richards      Doncaster, Vic.
  23. Krādziņš, Juris      Yagoona, N.S.W.
  24. Kreišmane, Ella      Box Hill North, Vic.
  25. Kristovska, Vita      Surry Hills, N.S.W.
  26. Lēmane, Erna      Greensborough, Vic.
  27. Liepiņa, Valda      Box Hill, Vic.
  28. Matisone, Īrija      Renwon Park, S.A.
  29. Medne, Ausma      Killcare, N.S.W.
  30. Mežaks, Valdemārs      Bellevue Heights, S.A.
  31. Irīna, Ozoliņa      Magill, S.A.
  32. Ozoliņš, Uldis      Fitzroy, Vic.
  33. Plancis, Olģerts      Edwardstown, S.A.
  34. Pļavkalns, Gundars      Kensington Park, S.A.
  35. Ploriņa, Astrīda      Concord West, N.S.W. 1995. / Bankstown, N.S.W. 1996.
  36. Rimšāne, Elfrīda      Northcote, Vic.
  37. Rodze-Ķīsele, Elga / Elga Leja      Homebush West, N.S.W.
  38. Rodžera, Inta      Hornsby, N.S.W.
  39. Ronis, Imants      Greenwich, N.S.W.
  40. Rumba-Damberga, Velta      Morphetville, S.A.
  41. Ruņģe, Lauma      Niagara Park, N.S.W.
  42. Ruņģis, Juris      Roseville, N.S.W.
  43. Saulīte-Šmita, Velta      Morwell, Vic.
  44. Silkalns, Eduards      Eaglemont, Vic.
  45. Silkalns, Nilss      Innsbruck, Austria
  46. Silkalna, Selga / Karmena Kurzemniece      Eaglemont, Vic.
  47. Skujiņa, Velta      Kotara, N.S.W.
  48. Skujiņš, Arnis      Kotara, N.S.W.
  49. Svilāns, Jānis      Revesby, N.S.W.
  50. Tūters, Jānis       Athol, S.A.
  51. Valtere, Hermīne      Magill, S.A.
  52. Vāvere, Aina      Belair, S.A.
  53. Verbickis, Arnis      Andrews, Vic.
  54. Vilkina, Astra      Quackers Hill, N.S.W. 1995. / Baulkham Hills, N.S.W. 1996.
  55. Zaļums, Elmārs      Thirroul, N.S.W.
  56. Zembergs, Viesturs      Klemzig, S.A.

———————–

[LPB letterhead on back of 1996 list]

Irina Ozoliņš
Magill, S.A. 5072. Australia

LPB AUSTRĀLIJAS KOPAS APKĀRTRAKSTS.

LPB Austrālijas kopa Adelaidē, 45. Kultūras dienu programmas ietvaros, rīko Rakstnieku pēcpusdienu 1996. gada 28. decembrī plkst 13os Adelaides latviešu biedrības namā, (blakus Tālavai). Biedrus, kas vēlētos piedalīties un lasīt savus jaundarbus, lūdz pieteikties līdz 12. decembrim nosūtot pieteikuma lapu I. Ozoliņai (adrese augšā).

Dzejoļu lasījumam paredzētas 10 minūtes, prozai 20 min.

Pēc Rakstnieku pēcpusdienas un īsa pārtraukuma, paredzēta LPB biedru gada pilnsapulce plkst. 15.30 turpat, ieteicot šādu darba kārtu:

  1. Sapulces vadības izraudzīšana
  2. Darba kārtas pieņemšana
  3. Iepriekšējās pilnsapulces protokols
  4. Priekšsēdes ziņojums
  5. Vicepriekšsēžu ziņojumi
  6. Kasiera ziņojums
  7. Revīzijas komisijas ziņojums
  8. Dažādi jautājumi

LPB Austrālijas kopas valde

———————–

 PIETEIKUMA LAPA
LPB AUSTRĀLIJAS KOPAS VALDEI

Es, _________________(vārds) _________________(uzvārds) varēšu/nevarēšu piedalīties Rakstnieku pēcpusdienā, š.ģ. 28. dec. plkst 13os Adelaidē, ALB namā.
Ja atbilde pozitīva, lūdzu atzīmējiet, vai lasīsit kādu no saviem jaundarbiem. Jā/nē, proza/dzeja.
__________(datums)                                    __________________(paraksts)

*************************************************************

RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBA

[card]
Rīgā 21 XI 1990g

Ļ. cien. Ķikures k-dze!

Sirsnīgi pateicamies par atsūtītām grāmatām.

Ceram uz tālāku sadarbību!
Ar cieņu.

Aizvadot šīs vecā gada dienas Kas mūža gājumā jau gadu skaita klāt, Daudz laimes novēlēt Jums gribas, Lai skaists tas gads, kas atkal nāk.

Priecīgus Ziemsvētkus
un Laimīgu Jauno gadu!
— Rīgas Latviešu biedrība

——————————————————————————

HUGO MIĶELSONS – LPB

Hugo Miķelsons
Don Mills, Ontario, Canada
1994. gada decembrī

Jaunā gada sveicieni no LPB Kanādas kopas biedriņa!

Ar labākiem vēlējumiem vēlos īsumā ziņot par patreizējo stāvokli Preses kopas biedrziņa ‘papīros’.

Kopā skaits 39 biedri, daļa no viņiem biedru maksu, kura ir $10.- gadā, nokārtojuši līdz 1991. gadam. Literātu darbs un vēlēšanās piederēt savai vienībai nav un nedrīkst mazināties vai pat apstāties.

Līdz nākošai tikšanās reizei (15. janvārim?) tiks izgatavotas LPB Kanādas kopa Biedru kartes divās valodās un izsniegtas kopas biedriem kuri nokārtojuši nodevas mazākais līdz 1994. gadam. Šīs kartes biedriem dos iespēju ieskatīties arī citu tautību preses darbā.

Pie šī, laipnā atgādinājuma un lūguma reizē, vēlos piebilst ka Jaunajā, 1995. gadā ieejot, LPB Kanādas kopas uzdevumā, būtu pateicīgs ja ar biedru atsaucību, saņemot iestāvējušās nodevas, varētu nodrošināt mūsu organizācijas finansiālo pamatu turpmākam darbam. Pie kam, mums kā vienībai ir nepieciešams sastāvēt LNAK, kuras Padomes sesija notiks 6. un 7. maijā, piederošo organizāciju saimē (pārstāv rakstniece Ingrīda Vīksna).

Preses kopas goda nodeva ir      $10.-
LNAK (Preses kopas biedra) nodeva     $ 5.-
Savu piederību LPB Kanādas kopai apliecinot, minētās nodevas lūdzu sūtīt kopas biedrzinim uz augšminēto adresi.

 Biedrzinis H. Miķelsons.

********************************************************

‘TILTS’

Ģirts Zeidenbergs
Katonah, N.Y. 10536

———————————-

Latvian Cultural Association TILTS Inc.
Latviešu Kultūras Biedrība TILTS

Chairperson: Ģirts Zeidenbergs, Katonah NY; Senior Vice Chairpersons: Janis Aperans, Carmel NY, Andris Padegs, Poughkeepsie NY; Vice Chairpersons: Gundars Aperans, Counsel, Bedford NY; Elize Linauts Korn, Computer Project, Stormville NY; Ilze Petersons, Public Affairs, White Plains NY; Laila Robins, Music, New York NY; Velta Zebergs Ulms, Theater, Amherst NY; Secretary: Grietina Birgmanis, Lichtfield CT; Ilze Buls, Stamford CT; Director: Astra Zemzars, Public Affairs, Rocky River OH.

1997. gada janvārī

Sveicināti biedrības biedri un labvēļi!

Vēlam jums veselību un sekmes 1997. gadā! Jauno gadu sākot, gribam jums īsi pastāstīt par galvenajiem notikumiem mūsu 1996. gada darbībā un par 1997. gada plāniem. Mūsu darbība kļūst arvien plašāka latviešu kultūras popularizēšanā, ieskaitot internacionālo sabiedrību, un izglītības sekmēšanu Latvijā.

1997. gads TILTAM būs darbīgs, atbildīgs un, ar jūsu atbalstu, arī ražīgs.

Velta Zēberga Ulms noorganizēja Valmieras teātra viesturneju pagājušā gadā un paredz kārtot Liepājas teātra turneju šogad. Mēģināsim arī organizēt vismaz vienu izcilu koncertu.

Izglītības laukā, ar Latviešu Fonda piešķirtiem $10,000, Astra Zemzare ir nobeigusi Rīgas Doma Kora Skolas ļoti nozīmīgo bibliotēkas paplašināšanu. Skolnieki, skolotāji un arī citi ārpus skolas cītīgi jau izmanto vērtīgās grāmatas, notis un kompakto disku muzikālo vielu.

Laila Robiņa izkārtoja izcilās Sonoras Vaicas (Kalniņas) ASV turneju, ieskaitot arī piedalīšanos 18. novembra atceres sarīkojuma ietvaros. Māra Murphy vasaras sākumā sarunāja Lienes Circenes klavierkoncertu Linkolnā. Abām māksliniecēm bija iespēja koncertēt arī slavenajā Temple Square sērijā, Salt Lake City, ar ko rīkotāji bija ļoti apmierināti.

Jānis Aperāns savukārt izkārtoja Vairas Paegles, PBLA priekšnieces, ļoti nozīmīgo un aizkustinošo priekšlasījumu par Sibīrijas latviešu apciemojumu. Sarīkojumu papildināja Rita Gāle ar dzeju.

Elīzes Linautas Korn, Charles Ivara Kalmes un citu valdes locekļu darbības rezultātā, ar PBLA piešķīrumu, datoru ziedojumiem un vairāku novadnieku labvēlību, ir sasniegts $150,000 vērtības līmenis kopprojektam ar Izglītības un Zinātnes Ministriju (IZM) ‘Datoru technikas ievešana Latvijas skolās’. Apmēram 300 datori ir izvietoti ap 50 skolās, vairums ārpus Rīgas. Bāzējoties uz šī ‘iesākuma’ projekta rezultātiem, esam ieteikuši Izglītības un Zinātnes Ministrijai apsvērt kopēji ar mums sagatavot lūgumus, lai tos iesniegtu lielām datoru ražotāju firmām un arī grieztos pie bagātiem mecenātu fondiem, kur sacensība pēc līdzekļiem ir ļoti intensīva un kuri ļoti sīki pārbauda projekta vajadzību nopietnību, iepriekšējos panākumus un plāna izpildīšanas iespējas. Kopprojekta turpinājums ar IZM vairotu atbalsta iegūšanu cerības.

Agrākos gados Draudzīgais aicinājums saistījās ar grāmatu ziedošanu savām novada skolām. Datoru projekta turpinājumam, jau iesāktā darbības veidā, mēs aicinām tautiešus ziedot līdzekļus datoru iegādei sava novada skolām (viena 386 datora cena ir $450; veselas skolas laboratorijas ierīkošana ar sešiem 386 un vienu 486 datoru ar CD ROM, visus savienojot tīklā, izmaksā $4,000). Lūdzu pieteicat savus ziedojumus Elīzei Linautai Korn vai Ģirtam Zeidenbergam.

Uz Latvijas Kultūras Ministrijas ieteikumu, Pēteris Dajevskis uzsāka pētīt Latvijas Vēstures muzeja darbības datorizēšanas iespējamību. Ar muzeja vadību tikās Charles Ivars Kalme un Ģirts Zeidenbergs.

Mūsu darbība ir pozitīvi novērtēta. ALA ir piešķīrusi atzinības rakstu Veltai Zēbergai Ulms par sekmīgu teātra turneju rīkošanu, Ilzei Pētersonei par divu izcilu Rīgas Doma Zēnu kora turneju organizēšanu, Jānim Aperānam par izcilu sabiedrisko darbu latviešu tautas un Latvijas labā, un Triju Zvaigžņu dome ir apbalvojusi Ģirtu Zeidenbergu ar Triju Zvaigžņu Ordeni. Protams, daudzi valdes locekļi un arī citi biedrības dalībnieki ir palīdzējuši darbā, kas ir novedis pie augšminēto valdes locekļu lauriem.

Lai iecerēto, kā arī neparedzēto, varētu paveikt, laipni lūdzam jūsu dalību ar padomu, darbu un finansiālu atbalstu. Biedru karte ir izpērkama ar ziedojumu, sākot ar $15.00. Čekus lūdzam rakstiet uz Latvian Cultural Association TILTS, Inc. un nosūtiet biedrzinim: Helmars Ritters, 6 East Dorsey Lane, Poughkeepsie, NY 12601. Ziedojumi ir atvelkami no ienākumiem, nodokļus aprēķinot. Lielo projektu finansēšanai mēs vienmēr meklējam pabalstu no fondiem, organizācijām un mecenātiem, bet šie avoti dod tikai daļu no līdzekļiem.

Pateicībā, Latviešu kultūras biedrības TILTS valde:

Biruta Abula, Gundars Aperāns, Jānis Ciguzis, Pēteris Dajevskis, Ints Dzelzgalvis, Rolfs Ekmanis, Linda Fowle, Edīte Irba, Astrīda Jansone, Ēriks Jansons, Sandra Zeidenberga Jansone, Charles Ivars Kalme, Edgars Kalns, Lauma Upelniece Katis, Austris Klētnieks, Zaiga Klīmane, Elīze Linauta Korn, Ieva Martin, Haralds Mazzariņš, Maija Mednis, Jānis Melgalvis, Māra Murphy, Gunārs Ozols, Andris Padegs, Ilze Pētersone, Zaiga Alksne Phillips, Maija Priede, Ina Priedīte, Uldis Raiskums, Zigurds Rūsis, Gunta Semba, Raimonds Slaidiņš, Jr., Viktors Strautmanis, Ingūna Sudraba, Arnis Tūbelis, Velta Zēberga Ulms, Zenta Vanaga, Alda Whitt, Katrīne Čakste Wilson, Pēteris Zārds, Ģirts Zeidenbergs, Māra Zemdega, Astra Zemzare, Ivars Zušēvics.

———————–

KAS IR LATVIEŠU KULTŪRAS BIEDRĪBA ‘TILTS’?

TILTS ir inkorporēta bezpeļņas organizācija ar nolūku atbalstīt latviešu kultūru un izglītību. TILTS sastāv ALA’ā, Latviešu Fondā, Ņujorkas organizāciju padomē, kā arī Latvijas kultūras fondā kā kopa. Sazināmies ar Latvijas valdības orgāniem – Kultūras ministriju; Izglītības ministriju; Raimondu Paulu, prezidenta padomnieku kultūras un mākslas jautājumos; un Ministru prezidenta padomniekiem kultūras, mākslas un izglītības jautājumos.

KĀ ‘TILTS’ SEKMĒ LATVIEŠU KULTŪRU UN IZGLĪTĪBU?

Gadu gājumos esam izkārtojuši sekojošas turnejas un citus sarīkojumus (dažus kopā ar Pokipsijas draudzi un divus kopā ar Raistera fondu):

Priekšlasījumi un runas

Ivars Bērziņš, Biruta Abula, Sandra Bašēna, Egils Bogdanovičs, Gunārs Bračs, Alfrēds Braunfelds, Iguna G., Uldis Grava, Dr. Sigurds Grava, Imants Freimanis, Ārija Kace, Jūlijs Kadelis, Nikoljas Kalniņš, Juris Kļaviņš, Nora Kūla, Dr. Edīte Lazovska, Dr. Ilmārs Lazovskis, Sarma Muižniece, Dr. Valdis Muižnieks, Māris Ozols, Vaira Paegle, Dr. Oļģerts Pavlovskis, Jānis Platais, Ints Rupners, Emīls Sveilis, Jānis Straubergs, Dr. Zigurds Sūrītis, Dr. Lolita Vellmere, Uģis Ziemelis.

Pretestības kustības stāstījumi

Daniels Brūveris, Helena Celmiņa, Viktors Kalniņš, Pauls Kļaviņš, Fredis Launags, L. Niedre, P. Reinis, Gunārs Rode.

Literātu priekšnesumi

Alberts Bels, Baiba Bičole, Māris Čaklais, Rita Gāle, Viktors Hausmanis, Astrīde Ivaska, Aleksandrs Pelēcis, Jānis Peteris, Pēteris Pētersons, Gundega Repše, Astrīda Stanhke, Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis (divus no šiem esam rīkojuši kopīgi ar Raistera fondu).

Koncerti

Armands Ābols, Ilze Akerberga, Ieva Akurātere, Linda Aļļe, Atbalsis no Londonas, Dace Štauvere Aperāne, Ksenija Brante, Liene Circene, Dzintars no Portlandes, Kārlis Grīnbergs, Čikagas DV dubultkvartets, Čikagas piecīši, Jazz-thets no Rīgas, Aija Jirgensone, Dr. Jānis Kļāviņš, Lampu Drudzis, Larissa, Rasma Leimane, Andris Kārkliņš – El Leton, Melodija no Filadelfijas, Brigita Mieze, Montreālas Koklētājas-Daiņotājas, Ņujorkas latviešu koris, Ornaments ar Silviju Silavu, Pokipsijas koris, Raimonds Pauls, Rolands Princis, Skaidrīte Prince, Rīgas Doma zēnu koris, Tēvija, Trīs no Pārdaugavas, Ilga Paupe, Sonora Vaice (Kalniņa), Tālis Valdis, Lilija Zobens.

Teātra viesizrādes

ALTNS, ALT Bostonas ansamblis, Daile, Klīvlandes DV, Liepājas, Nacionālais, San Francisko Mazais, Stokholmas, Tango Lugāno, Valmieras (divas reizes), ALT Vašingtonas ansamblis, Vilmingtonas, Astrīda Kairīša & Kārlis Auškāps: Daile & Drāma.

Folkloras uzvedumi

Saules josta, Trejdeksnis, Gauja no Valmieras, Skandenieki.

Sadarbība ar Latvijas kultūras fondu

Grāmatu un tipogrāfijas sūtījumi; piedalīšanās KF kongresos un valdē.

Filmu un video izrādes

Īsfilmas: R. Blaumanis, Brāļi Kokari, Imants Ziedonis, Emīls Dārziņš, Rīgas balets, Kr. Barona darba nacionālā nozīme, Lielvārdes josta.

Pilnmetrāžas filmas: Ceplis, Agrā Rūsa, Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Sprīdītis, Juŗa Podnieka ‘Krustaceļš’, Gunāra Bandena ‘Augusta apvērsums Rīgā’, Balti filmu studijas ‘Čakstes koks’.

Izglītības atbalsts

LSC istabas ziedojums, līdzdalība LSC ziedojumu akcijā, LSC studentu uzvedumi, jauniešu stipendijas, pabalsts mūzikas nometnei un Jaunatnes dziesmu svētkiem, Rīgas Doma kora skolas bibliotēkas papildināšana, grāmatu sūtīšana Latvijas bibliotēkām ar Latvijas Kultūras fonda starpniecību.

Izstādes

Gunārs Janaitis, K. Šaumanis, u.c.

Latvijas interešu aizstāvēšana

Vizīte pie ASV valdības pārstāvjiem; vēstuļu, telegrammu un demonstrāciju akcijas.

KĀ VAR TĀDUS PROJEKTUS ĪSTENOT?

Bez darba spēka ir vajadzīgi arī līdzekļi. TILTA darbība lielā mērā ir atkarīga no Jūsu ziedojumiem. Turnejas organizējot, plānojam tā, lai tās pašas sevi finansētu; tomēr lielākus projektus, kā teātru un koŗu turnejas, nav iespējams sarīkot bez dažādu fondu un mecenātu atbalsta. Tāpat īpaši ziedojumi ir jālūdz, lai varētu īstenot lielus un ar izglītību saistītus projektus. Ļoti svarīgas ir biedru gadskārtējās maksas, jo tās dod rīcības naudu projektu uzsākšanai. Valdes locekļi darbojas bez atalgojuma.

KĀDA IR ‘TILTA’ VĒSTURE?

Biedrība ir dibināta 1969. gadā ar nosaukumu ‘Pokipsijas latviešu biedrība’ (Poughkeepsie Latvian Association). Tās mērķi bija apzināt apkārtnes latviešus, palīdzēt uzturēt tautiešos latvisko apziņu, saglabāt un izkopt latviešu kultūras vērtības un tradīcijas, cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un mēģināt pavērt spraugu dzelzs aizkarā kultūras laukā.

  1. gadā biedrību reģistrēja ar nosaukumu ‘Mid-Hudson Latvian Association, Inc.” (Hudzonas ielejas latviešu biedrība). Statūti iekļauj sekojošos mērķus:
  2. Veicināt sadarbību kultūras jomā latviskas izcelsmes cilvēku vidū, kā arī citu tautību izcelsmes cilvēkiem.
  3. Padziļināt latviešu valodas, vēstures, etnisko tradīciju un kultūras izpēti.
  4. Atbalstīt un popularizēt latviešu mūziku un latviešu komponistus, kā arī organizēt latviešu mūziķu un koŗu uzstāšanos.
  5. Organizēt latviešu teātru viesizrādes, latviešu dzejas lasījumus un lekcijas par latviešu kultūru.
  6. Atbalstīt informācijas pārraides par Latviju un tās kultūru.
  7. Veicināt latviešu nācijas centienus un tās kultūras identitātes saglabāšanu.

Gadu gaitā darbība kļuva aizvien plašāka, un pienāca laiks domāt par attiecīgu vārda maiņu. 1993. gada novembrī biedrība izlēma legāli mainīt vārdu uz ‘Latvian Cultural Association TILTS, Inc.’, latviski – Latviešu kultūras biedrība TILTS.

Vēlamies uzsvērt, ka TILTS nav lokāla organizācija un TILTA biedri nav saistīti ar piederību kādai specifiskai ģeogrāfiskai videi. Katrs var pielikt roku TILTA darbības veicināšanai un izbaudīt kopīgā darba rezultātus.

KAS IR ‘TILTA’ BIEDRI?
TILTA biedri ir cilvēki kā Jūs, kas zina, ka, lai latviešu kultūra ne tikvien pastāvētu, bet arī uzplauktu visā krāšņumā, tā ir jāmīl, jākopj un jāatbalsta.

—————————

Latvian Cultural Association TILTS Inc.
Latviešu Kultūras Biedrība TILTS

Chairperson: Girts Zeidenbergs, Katonah NY; Senior Vice Chairpersons: Janis Aperans, Carmel NY, Andris Padegs, Poughkeepsie NY; Vice Chairpersons: Gundars Aperans, Counsel, Bedford NY; Mara Berztiss, Press, Pittsburgh PA; Peteris Dajevskis, Museums, Pleasantville, NY; Imants Kalniņš, Latvia, Riga LV; Lauma Upelniece Katis, Computer Project, Greenwich CT; Elize Linauta Korn, Computer Project, Stormville NY; Ilze Petersons, Public Affairs, White Plains NY; Laila Robins, Music, New York NY; Velta Zebergs Ulms, Theater, Amherst NY; Astra Zemzars, RDZK 2000, Rocky River OH; Secretaries: Grietina Birgmanis, Lichtfield CT; Inese Racevskis, Yorktown Heights NY; Treasurers: Daina Ledins, Armonk NY; Helmars Ritters, Poughkeepsie NY.

1999.g.janvārī.

Sveicināti biedrības biedri un labvēļi!
Vēlam jums veselību [etc]

Izglītības laukā vēl arvien strādājam ar datoru un technikas piegādi galvenokārt pamatskolām ārpus Rīgas.

Laumas Upelnieces Katis un Elīzes Linauts Korn vadītās darbības rezultātā, ar novadnieku labvēlību (esam izsūtījuši ap 500 vēstuļu), tuvojamies $250,000 vērtības līmenim Datoru technikas ieviešana Latvijas skolās projektā, ko iesākām kopā ar Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM). Apmēram 400 datoru ir izvietoti 75 skolās; vairums ārpus Rīgas. Šī ‘iesākuma’ projekta panākumu rezultātā mēģinājām sadarbību ar IZM turpināt, lai kopīgi sagatavotu lūgumus bagātiem mecenātu fondiem, bet ministrija nebija ieinteresēta. Tādēļ darbību turpinām ar novadnieku un citiem ziedojumiem, un pašvaldību vai vecāku līdzdalību līdzekļu sagādē (matching grants). Uz mūsu ieteikumu Latvijas Nacionālais fonds Zviedrijā un Latviešu biedrība IMANTA Edmontonā, Kanādā sagādāja datorus vairākām skolām, kuŗām novadnieku trūkuma dēļ ārpus Latvijas mēs nespējām sagādāt līdzekļus. Vairums šo skolu ir Latgalē.

Agrākos gados Draudzīgais aicinājums saistījās ar grāmatu ziedošanu [etc…] mēs aicinām tautiešus ziedot līdzekļus datoru iegādei nozīmētām skolām (viena 486 datora cena ir $250; laboratorijas ierīkošana skolā ar sešiem 486 un vienu Pentium datoru ar W95/98 programmām, visus savienojot tīklā tagad izmaksā $2,500). Lūdzu sazināties ar skolām kuŗas vēlaties iepriecināt un noskaidrojiet viņu datoru vajadzības. Ja vēlaties, arī mēs to varam izdarīt. Piesakiet savus ziedojumus Laumai Upelniecei Katis. Ziedojums ir atskaitāms pie nodokļu aprēķināšanas. Pievienojam sarakstu ar skolām, kuŗas mums ir lūgušas palīdzību, un kuŗām nav datoru (retās ir tikai viens vai divi datori).

Piezīme: Kanādā valdība kopā ar privātām organizācijām no 1993.-1997. gadam ziedoja skolām 35,000 lietotus datorus. Arī ASV vietām tas tiek darīts. IZM šādās akcijās vairs nepiedalās.

Velta Zēberga Ulms noorganizēja Dailes teātra Ziemeļamerikas viesturneju: 13 izrādes 12 centros no 1998.g. 17. oktobra līdz 11. novembrim. Viņa ir jau iesākusi kārtot Nacionālā teātra turneju šī gada septembrī un oktobrī.

Dace Aperāne izkārtoja Antras un Normunda Viksnes duo-pianistu koncertu. Viņas vadībā labi izdevās arī Antras Bigačas koncerti Ziemeļamerikā. Vairāki no tiem bija daļa no 18. novembra svinību sarīkojumiem un 11. novembra koncertā Latvijas ANO misijā vēstnieks Dr. Jānis Priedkalns ielūdza cittautu diplomātus.

Laila Robiņa un Helga Petrašēvica 1998.g. pavasarī izkārtoja jaunā pianista Armanda Ābola koncertus Bostonā, Indianapolē, Ņujorkas salas baznīcā, Watchung’as mākslas centrā Ņudžersijā, Klīvlandē un Filadelfijā, un decembrī sagādāja divas uzstāšanās iespējas Ņujorkas apkārtnē Ilzei Urbānei viņas īsās ASV vizītes laikā.

Jānis Aperāns savukārt izkārtoja Radio brīvā Eiropa/Radio brīvība tirgzinības direktora Ulža Gravas priekšlasījumu ‘Kur atrodas Latvija? Rietumeiropā vai Neatkarīgo valstu savienībā?’

Pēc Latvijas Kultūras ministrijas ieteikuma, mūsu valdes loceklis Pēteris Dajevskis uzsāka un sekmīgi pabeidza Latvijas Vēstures muzeja (LVM) darbības datorizēšanas projektu ar $8,000 atbalstu no Latviešu Fonda. Charles Ivars Kalme, ‘Projekts Cerība’ vadītājs, atbalstīja šo projektu ar $7,000 programmu iegādei. Muzejs tagad varēs uzsākt ievadīt datu bāzē visus savus eksponātus, kuŗu kopējais skaits pārsniedz 600,000.

Ilgas Blankmeyer, Helgas Petrašēvicas un Lailas Robiņas vadībā TILTA izcilo talantu atbalsta projekta ietvaros ir radīti līdzekļi, lai atbalstītu Ilzes Urbānes meistarklases nobeigšanu Trevor Wye studijā Anglijā, un palīdzētu Uldim Stroginam, kurš apmeklē HARID baleta skolu Floridā. Ir sameklēti arī līdzekļi, lai nopietni pabalstītu Armandu Ābolu, kuŗam šogad ar Anitas Auzenbergas daudzpusīgo palīdzību, radās iespēja studēt Cleveland Institute of Music septiņu izlases pianistu grupā pie Sergei Babayan. Tur gada izmaksas pārsniedz $21,000.

Uz Rīgas Doma zēnu kora direktora Jāņa Erenštreita lūgumu, Astras Zemzares vadībā jau gadu strādājam pie Ziemeļamerikas turnejas organizēšanas 2000. gadā, Rīgas 800 gadu jubilejas svinību zīmē. Imants Kalniņš, valdes priekšsēža vietnieks Latvijā sarunās ar Rīgas pilsētas galvu Andri Bērziņu saņēma viņa rakstiskus aicinājumus ar sekojošo tekstu: „Dear Friends in America, The city of Riga, the capital of Latvia, will reach the impressive age of 800 years in 2001. Many commemorative activities have been planned between 1998 and 2001. One important event is the upcoming tour of North America by the renown Rīga Dome Boys Choir. These ‘Little Ambassadors’ will present a singing cultural gift to the American people. We are confident that any city enjoying their singing will for the moment be bonded as a friendly sister city to Rīga. Sincerely, (paraksts) Andris Berzins, Chairman, Rīga City Council.”

Lai šo Latvijas labā tēla spodrinošo projektu sekmīgi izkārtotu, vajadzēs iegūt ap $40,000 atbalstu un atrast desmit pilsētas, kuŗas dotu $8,000-$10,000 atlikumu no katra koncerta.

Mormon Tabernacle kora vadība ir jau piedāvājusi kopkoncertu ar internacionālu tiešu pārraidi vairāk kā 100 raidstacijās. Solījumi ir arī jau saņemti no dažām pilsētām, bet vairāki vēl ir jāiegūst. Lūdzu apziniet savas pilsētas amerikāņu vai kanādiešu organizācijas, kas būtu gatavas koncertus organizēt un paziņojiet par to Astrai Zemzarei, 18501 Hilliard Blvd #511, Rocky River, OH, 440 456 9759, fakss: 440 356 0751. Atcerēsimies, ka 1995. gadā turnejas vadītāja Ilze Pētersone panāca, ka divas trešdaļas no turnejas koncertu skaita rīkoja amerikāņu organizācijas.

Esam atbalstījuši jauno mākslinieci Māru Pelēci no Minneapoles, lai viņa, uz izstādes kuratores Ingas Šteinmanes lūguma, varētu piedalīties ar mākslas instalāciju Valsts muzejā Rīgā – 2. Vispasaules latviešu mākslas izstādē. Bez tam atbalstījām arī ‘Īkšķīšu’ nometni Latvijā, kuŗas vēsturiskā darbības attīstībā ir piedalījušās mūsu valdes locekles Dace Aperāne, Anita Padega Bataraga un Ilze Pētersone. Arī mūzikas nometni Ogrē, kuŗas muzikālā vadītāja bija Dace Aperāne un kur kā lektors piedalījās Imants Kalniņš, atbalstījām ar skaņu diskiem un video lentēm dalībnieku vaļas brīžiem.

1998.g. aprīlī, viņa ASV apmeklējuma laikā, lūdzām Ministru prezidentam Guntaram Krastam apsvērt meklēt iespēju iestrādāt vēl 1998.g. papildus budžetā Ls 1,100,000, lai visas 500 lauku skolas varētu ierīkot jau 1998 gadā pamatdatoru klases. ASV vizītes laikā jūnija beigās ar Kultūras ministri Ramonu Umbliju Vašingtonā tikās Astra Zemzare, lai pārrunātu Rīgas Zēnu kora 2000.g. turneju, un septembrī Rīgā Ģ. Zeidenbergs pārrunāja nākotnes sadarbības turpinājuma iespējas.

Citi mūsu darbību pozitīvi novērtējuši. ALA ir piešķīrusi Atzinības Rakstus (ALA AR) valdes loceklēm Laumai Upelniecei Katis, Lailai Robiņai un Astrai Zemzarei par izcilu darbu sabiedriskā laukā. Pie tā zināms nopelns ir arī daudziem valdes locekļiem, kā arī citiem biedrības dalībniekiem, kuŗi viņu darbā bija palīdzīgi. Ja jūs domājat, ka dažas lietas varētu izdarīt labāk vai, ja jums būtu jauni ierosinājumi, lūdzu dariet mums to zināmu.

Priecājamies, ka šogad uz mūsu iesākto iniciatīvu, Triju Zvaigžņu Ordeņa dome piešķīra Triju Zvaigžņu Ordeni (TZO) Laumai Upelniecei Katis par nopelniem Latvijas labā, liela daļa no kuŗiem ir sasniegti Kristapa fonda darbā. Š.g. 17. novembrī to viņai pasniedza Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis. Apsveicam mūsu valdes locekļus Imantu Kalniņu un Uldi Klausu kuŗi arī 1998. gadā tika apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas labā.

Lai iecerēto, kā arī vēl neparedzēto varētu paveikt, laipni lūdzam jūsu dalību ar padomu, darbu, un finansiālu atbalstu. Biedru karte [etc…] $15…..

Skolas, kas ir pieprasījušas palīdzību datoru iegādei

       Skola            Rajons
Annenieku PS Dobeles raj.
Aizpures PS, P/B Kusneri Ludzas raj.
Balvu bērnu un jauniešu centrs Balvu raj.
Bērnu un jauniešu centrs • ‘Daugmale’ Jēkabpils ielā 199 Rīgā
Dikļu sākumskola Valmieras raj.
Drustu pagasta tautskola Cēsu raj.
Dunavas PS Jēkabpils raj.
Dzērves PS, Cīravas pag. Liepājas raj.
Gaiķu PS Saldus raj.
Galgauskas PS Gulbenes raj.
Grundzāles PS Valkas raj.
Jumpravas VS Ogres raj.
Kalētu PS Liepājas raj.
Ķekavas mācību centrs • ‘Gaismaspils’ Rīgas raj.
Ķempu PS, Variņu pag. Liepājas raj.
Ķirbižu PS, P/N Vitrupe Limbažu raj.
Launkalnes sākumskola, • P/N Launkalne Valkas raj.
Lielvircavas PS Jelgavas raj.
Liepenes PS, P/N Mediņi Jēkabpils raj.
Lutriņu PS Saldus raj.
Mazzalves PS Aizkraukles raj.
Mežinieku PS, Jaunbērzes pag. Dobeles raj.
Pāles PS Limbažu raj.
Pildas PS Ludzas raj.
Praulienas PS Madonas raj.
Pudinavas PS, Mērdzenes pag. Ludzas raj.
Rāvas PS, Dunalkas pag. Liepājas raj.
Rēveļu PS Gulbenes raj.
Rimicānu PS, Rožkalnu pag. Preiļu raj.
Rubenes PS Jēkabpils raj.
Rugāju PS Balvu raj.
Saldus PS Saldus raj.
Saldus sākumskola Saldus raj.
Saulaines (bij. Mežotnes) • Lauksaimniecības tehnikums, Rundāles pag. Bauskas raj.
Skaistas PS Krāslavas raj.
Slātes PS, Rubeņu pag. Jēkabpils raj.
Suntāžu sanatorijas internātskola Ogrē
Šķibes PS, Glūdes pag., P/N Nākotne Jelgavas raj.
Vecaines PS Alūksnes raj.
PS = Pamatskola VS = Vidusskola Pag. = Pagasts P/N = Pasta nodaļa
Pateicībā, Latviešu Kultūras Biedrības TILTS valde:
[list of current names]
[list of achievements, etc.]

    *********************************************************

PASAULES BRĪVO LATVIEŠU APVIENĪBA

[form-type letter]:

PASAULES BRĪVO LATVIEŠU APVIENĪBA                                                                                               [logo]
AMERIKAS LAVIEŠU APVIENĪBA
LATVIEŠU APVIENĪBA AUSTRĀLIJĀ UN JAUNZĒLANDĒ
LATVIEŠU NACIONĀLĀ APVIENĪBA KANĀDĀ
LATVIJAS ATJAUNOŠANAS KOMITEJA – EIROPAS CENTRS
DIENVIDAMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBA
Datums: 1991.g. 11. novembrī

PBLA kasierim/ei:

Lūdzu izmaksāt $ 84.- no PBLA KF konta
Čeku rakstīt uz: Inese Birstiņs
Nosūtīt uz sekojošo adresi: Calgary, Alberta
Summa piešķirta par: Atmaksa par PBLA KF rakstniecības nozares iegādām grāmatām.

Izmaksu apstiprina:
T. Bērziņš (paraksts)
Amats: PBLA KF priekšsēdis.

———————

WORLD FEDERATION OF FREE LATVIANS

Inese Birstiņa [+ Calgary address]
[address missing] MD 20850-0002

Detach and retain this statement
The attached check is in payment of items described below.
If not correct please notify us promptly. No receipt desired.

Date            Description                                           Amount

12/4/91    650 Atmaksa par PBLA KF
rakstniecības nozares iegādātām grāmatām           $84.00

——————————————————————————————————————

IV Booksellers

OĻGERTA STRAUTA GRĀMATNĪCA
PH: 008-271-6226
9. maijs 87.g.

H. Strauts
GPO Box 1560  Adelaide, 5001  Sth Australia

Strauta Grāmatnīcas Apgādiem

Sakarā ar mana vīra nāvi, domāju nodot viņa grāmatnīcas pasākumu citās rokās. Šinī sakarā lūdzu jūsu palīdzību sekojošās lietās:

  1. Nesūtīt mums nekādas mantas līdz kamēr jums paziņo kādā veidā grāmatnīcas darbība turpināsies.
  2. Paziņojiet kāds ir mūsu konta stāvoklis, un kā tas parādās jūsu grāmatās (izstāvošs parāds/kredīts, ar paskaidrojumiem).
  3. Norādiet kādas no jūsu piegādātām mantām jūs būtu ar mieru ņemt atpakaļ, ja mēs pie šādas situācijas nonāktu.

Mūsu pasta adrese paliek līdzšinējā.

Savā vīra vārdā pateicos Jums par sadarbību un palīdzību visā šajā ilgajā laikā.                                                                                                                                      [signed]    H. Strauts                                                                                                                                      Herta V Strauts

—————————–

Eriks & Herta Strauts
PO Box 1560  GPO Adelaide  Sth Australia 5001
6 sep 87

E. Ķikure

Oļģerta Strauta grāmatnīcas apgādiem

Vēlamies jums paziņot, ka šī gada 17. jūnijā nodevām mūsu nelaiķa Oļģerta Strauta grāmatnīcas pasākumu, Adelaides Latviešu Biedrības rīcībā un vadīšanā. Pievienojam sarakstu kurā uzrādītas nodotās mantas, kas pēc mūsu grāmatām būtu saņemtas no jūsu apgāda.

Lūdzu paziņojiet kādu sumu (uzrādot valūtu) mēs jums būtu parādā par mantām pārdotām kopš pēdējo norēķināšanos. Būtu vēlams ja jūs varētu uzrādīt tieši par kādām mantām (ar cenu) šis parāds būtu, jo mums vēl ir vairākas grāmatas un plates kurām nespējam noteikt apgādus.

Ja nedzirdam no jums līdz 31 oktobrim, 1987, tad pieņemsim ka mēs neesam jums neko parādā, ne par agrāk pārdotām mantām, ne par nodotām mantām.

Patiesā Ciņā[sic],
Ēriks Strauts

**********************************************************

Olģerts Dīķis            Grāmatnīca     

6571 Clines Chapel Rd.  Waverly, Ohio 45690  Tālrunis ****
10. aprīlī, 1993.

**********************************************************

I. BLŪMFELDE

1991.gada 28.oktobrī

Ļoti cienījamā Birstiņas kundze!

Lūdzu atsūtiet man 3 Ernas Ķikures grāmatas:
Kā plūsti, Aiviekste?
Tu prasi patiesu stāstu
Uz tilta

Paziņojumā bija teikts, ka katra grāmata maksā $14.-
Nosūtu čeku par $42.

I. Blūmfelde
Bronx, N.Y. 10468  USA

*********************************************************

DV GRĀMATNĪCA – SKAIDRĪTE TĒRAUDA

Erna Dzelme-Ķikure
Calgary, Alberta  Canada
29.okt. 1990. Kalgarijā

S. Tērauda                                                                              
DV Grāmatnīca
491 College St. Toronto, Ont.

 Cien. S. Tērauda kundze,

Paldies par Jūsu pasūtījumu.

Nosūtu 20 ex. ‘Uz tilta’ un 6 ex. ‘Kā plūsti Aiviekste’.
Jūs vēlējāties 10 Aiviekstes, bet žēl man vairs to tik daudz nav.
Cena tā pati kā minēju pirmās grāmatas sūtot.

Labas sekmes vēlot,
E. Dzelme-Ķikure

————————————–

The Latvian Relief Society of Canada              [logo]              Daugavas Vanagi Incorporated
DV GRĀMATNĪCA                  DV BOOKSTORE                    (416)-921-7121
491 College Street, Toronto, Ontario, Canada M6G 1A5                          no 11:00 – 18:00
25. aprīlī 1991

Cien. E. Dzelmes kundze,

ar šo nosūtu samaksu par pārdotām grāmatām 6 x 9.00 ‘Kā plūsti, Aiviekste?’ ($54.00)
10 x 9.75 ‘Uz tilta’ (195.00) — $249.00

Gribu arī pasūtīt grāmatu
‘Ceļa akmeņu raksts’ – 10 eks. un ja vēl var dabūt
‘Kā plūsti, Aiviekste?’ – 10 eks.

Pieliekumā čeks par $249.99.

Ar pateicību,
S. Terauds
[Skaidrīte Tērauds]

———————————————

Calgary
6. maijā 1991.

Ļoti cienījamā S. Tērauda kdze!

Jūsu sūtīto čeku ($249.-) saņēmu, sirsnīgs paldies Jums par Jūsu darbošanos.

Nosūtu Jums 10 ex. ‘Ceļa akmeņu raksts’.
‘Kā plūsti Aiviekste?’ Jūsu prasītos 10 eks. nosūtīšu pēc pāris nedēļām – pirmais izdevums (70 ex) ir izdalīts, taisa papildu izdevumu (arī tikai 25 ex) acumirklī vēl tas rašanās stadijā.

Paldies Jums un labākos vēlējumus
Jūsu E. Dzelme Ķikure
Calgary, Alb.

P.S. ‘Ceļa akm. r.’ Cena $14 par grām. ja Jūs ņemat no tās savu 25%.

Labas sekmes.
E. Dz. Ķ.

*********************************************************

ROBERTA KRŪKLĪŠA GRĀMATNĪCA

Roberta Krūklīša grāmatnīca  
511 Charles Street, East Lansing, Mich. 38823, USA
 [no date]

Godājamie tautieši un tautietes

Nosūtu jums ieskatam manu izdoto grāmatu piedāvājumu lapas. Cenas ievērojami speciāli pazeminātas un tajās ņemti vērā arī pasta sūtīšanas izdevumi. Jūsu uzdevumā grāmatas varu nosūtīt arī uz Latviju, radiem un paziņām, tikai uzdodat adresi. Būšu priecīgs ja atradīsit ko vēlamu priekš sevis un arī sūtīšanai uz Latviju. Tātad pie grāmatu cenām sūtīšanas izdevumus nepieskaitu.

Samaksu iepriekš lūdzu nosūtīt, jo dažu grāmatu krājumi ir ierobežotā daudzumā.
Roberts Krūklītis
[address] Tel. ****

Speciāl piedāvājums

OSVALDS AKMENTIŅŠ — Es solījos atriebt. Kāda piemirsta latviešu brīvības cīnītāja Ernesta Minkas (1873-1940) un viņa laika biedru piemiņai, kad latvieši atradās savā pirmajā trimdā.
Grāmatai 220 lpp, un 15 vēsturiskas ilustrācijas. Tās cena (ieskaitot arī sūtīšanas izdevumus) ASV dol 3.- Kanādas dol. 5.-
HARALDS BIEZAIS — Smaidošie dievi un cilvēka asara.
Grāmatai 216 lapp. Cena ASV dol. 5.-
P. APKALNS, Armijas Mācītājs — Dievam tēvzemei brīvībai. Svētrunas.
Grāmatai 143 lapp. Cena ASV dol. 3.-
OSVALDS AKMENTIŅŠ – Vēstules no Maskavas. Amerikas latviešu repatriantu likteņi Padomju Krievijā 1917-1940.
Grāmatai 146 lapp. Cena ASV dol 3.-
VALIJA JANKEVICA – No Arlavas līdz Ņujorkai.
Grāmatai 224 lapp. Cena ASV dol. 3.-
ARTURS OZOLIŅŠ – Cilvēks un Velns. Stāsts.
Grāmatai 112 lapp. Cena ASV dol 1.50
EDUARDS ŠMUGAJS – Draugi. Stāsti, tēlojumi un ceļojuma apraksti.
Grāmatai 273 lapp. Cena dol. 3.-
PĒTERIS ĒRMANIS – Satikšanās. Stāsti un tēlojumi.
Grāmatai 209 lapp. Cena ASV dol. 3.-
PĒTERIS ĒRMANIS – Paziņu portreti. Literāras atmiņas un raksturojumi.
Grāmatai 158 lapp. Cena ASV dol. 2.50
ARVEDS ŠVĀBE – Vārds. Romāns.
Grāmatai 130 lapp. Cena ASV dol. 2.50
[Blurb by Lidija Švābe…]
KNUTS LESIŅŠ – Gredzens un maize. Noveles un stāsti.
Grāmatai 255 lapp. Cena ASV dol. 3.-
ANDRIEVS NIEDRA – Kā tās lietas tika darītas. Indriķis fon Strīks (Heinrich von Stryk), Otto Goldfelds-Zeltiņš, Balodis un Manteifels, Niedras kabineta sēžu protokoli, Cēsu kaujas.
Grāmatai 339 lapp. Cena ASV dol. 4.-
JĀNIS SĀRTS – Dunču ciems. Stāsti.
Grāmatai 153 lapp. Cena ASV dol. 2.-
ALEKSANDRS DZIRNE – Latvieši Vācijas franču okupācijas joslā.
Grāmatai 61 lapp. Ilustrēta. Cena ASV dol. 1.-
ERNESTS BLANKS – Latvijas valsts pirmie gadi.
Grāmatai 64. Lapp. Cena ASV dol. 1.-
L. BĒRZIŅŠ – Neredzīgais Indriķis un viņa dziesmas.
Grāmatai 68 lapp. Cena ASV dol. 1.-
KRISTAPS BACHMANIS – 1905. gada revolūcijas cīņu un sodu dienas.
ARVĒDS ALKSNIS – Ārsti un slimnieki. Grāmata par ārstniecību, par ārstiem un par citiem cilvēkiem – veseliem un slimiem. Grāmatu panaceja un viņas mācekļi un mazpilsētas ārsts.
Grāmatai 415 lapp. Cena ASV dol. 5.-
KĀRLIS OSIS – Uz utopiju tilta.
Grāmatai 236 lapp. Cena ASV dol. 3.-
KONSTANTĪNS STRODS – Tas sākās Varakļānos. Atmiņu-izdomu romāns.
Grāmatai 529 lapp. Cena ASV dol. 5.50
ED. TOMĀSS – Pededze Lubāns Aiviekste. Ar 6 kartēm un 48 ilustrācijām.
Grāmatai 111 lapp. Cena ASV. Dol. 2,-
KĀRLIS KRŪKLĪTIS – Tēvu zemei grūti laiki. Atceres un pārdomas.
Grāmatai 423 lapp. Cena ASV dol. 9.-
Savā otrā pārdomu un atziņu krājumā Tēvu zemei grūti laiki inženieris un preses darbinieks Kārlis Krūklītis atceras un vērtē Pirmajam pasaules kaŗam sekojošo neatkarīgās Latvijas tapšanas nemiera posmu un Otrā kaŗa ievadītāju laika cēlienu, kā arī lielāko tiesu krievu un daļēji arī vācu okupācijas gadus, īpaši personas, parādības un notikumus, kas tolaik samērā kārtēji parādījušies viņa un citu laikmeta liecinieku redzes lokā. Šajos laikos viņš strādājis latviešu preses izdevumos, sākot (neatkarības posma beigu cēlienā) Radiofona ziņu, turpinot laikrakstu Rīts, Latvijas Sargs un Jaunākās Ziņas un beidzot arī okupācijas gados publicēto izdevumu redakcijās. Tur darbojoties, vērojis autokrātiskās zemes valdības tapšanu un panākumus saimniecības un kultūras novados, bet nepietiekamus pūliņus un tālredzības trūkumu tēvzemes aizsardzības jautājumos.
Allaž meklēts un pasvītrots vienreizīgais skarto personu raksturos un rīcībā, saucot īstajos vārdos ir indivīdus ir grupas. Allaž esot pastāvīgai saskarei ar Radiofonu, tā darbiniekiem, citiem garīgās un fiziskās kultūras novadiem un tanīs iesaistītajiem ļaudīm, autors vērojis visa tā īpatnējos vaibstus kā pašu, tā okupantu valdīšanas dienās, mēnešos un gados.
Sekojot pirmajai grāmatai Tā tas bija toreiz, kas iznāca divos izdevumos, šajā otrajā krājumā autors iepazīstina lasītāju ar papildus liecībām. Tās palīdz pilnīgāk izprast, kā tik koši (radoties izdevībai ‘būt kungiem pašu zemē’) izveidojās un uzplauka mūsu dievzemīte un kādēļ tik viegli (bez pašas tautas demokrātiski vai citādi likumīgi izraudzītu pārstāvju piekrišanas) aizgāja bojā mūsu sapņu īstenojums – sava patstāvīga un pastāvīga valsts.
Autors Kārlis Krūklītis ir vidzemnieks, kas beidzis Rīgas valsts technikumu, studējis Latvijas universitātē, Savienotajās Valstīs beidzis Mičiganas valsts universitāti. Pēc tam bijis elektronikas inženieris vairākos uzņēmumos. Desmit gadus vada inženieŗu konsultācijas firmu.
Ģimenē: dzīves ceļa pēdējā posma līdzgaitniece, divas meitas, divi dēli un brangs pūlītis – desmit – mazbērnu un mazmazbērnu.
KĀRLIS KRŪKLĪTIS – Augšām ceļas gaismas pils. Atceres un pārdomas.
Speciāl piedāvājums.
Grāmatai 495 lapp. Cena ASV dol 9.-
Savā trešā atceru, pārdomu un atzinumu krājumā autors attēlo laikmetu Latvijā, kas daļēji ietver abus okupācijas posmus – krievu un vācu, līdz ar krievu uzkundzības beigām un vācu ierašanos. Autors izgaismo dažādas tai laikā mūsu zemē notikušas parādības. Iepazīstina ar vācu okupantu izdarībām. Cena – ASV dol. 20.- / Kanādas dol. 24.-

***************************************
Ernas Ķikures grāmatas      
pasūtināto eks. skaits
[form sent out to bookstores and maybe to some individuals]
………………………………………… cena
Kā plūsti Aiviekste? $14
Tu prasi patiesu stāstu $14
Uz tilta $14
Ceļa akmeņu raksts $14
Artava $20
Ķikures un Sarmas vēstules $18


Pasūtinot čeks rakstāms uz:
Ineses Birstiņas vārda, adresējot:
Calgary, Alberta, Canada

Other (literary) (Ķikure/Kikure)

KĀRLIS ĀBELE


Adelaidē, 1957. gada 28. maijā.   
Warradale Park, S.A.

Ļoti godājamā rakstniece:

Pagājušā gada Ziemas svētkos biju Melburnas Kultūras dienās. Cerēju Jūs tur sastapt, un norunāt ar Jums Jūsu piedalīšanos nākamajās K.d. Adelaidē, rakstnieku dienā. Jūs tur nebijāt, un kad es pēc Jums taujāju un minēju arī savu nolūku, zinīgi cilvēki man ieteica to nemēģināt, jo Jūs esot tā iesaistīta savā lauksaimniecībā, ka Jūsu prombūtnē tā sabrukšot.

Esmu pieredzējis, ka lietas izkārtojas citādi tiešā sarunā, nekā uzklausot gudrus padomus. Tāpēc lūdzu Jūs dot savu piekrišanu ierasties š.g.decembra beigās Adelaidē un personīgi nolasīt rakstnieku dienā savu sacerējumu. Lasīšanas laiks nedrīkstētu pārsniegt 30 minūtes, lasāmam stāstam vajadzētu būt noslēgtam tēlojumam, ne fragmentam. Visi rakstnieki lasīs savus darbus personīgi, izņemot Sarmu, ko jāatvaino viņa gadu dēļ. Domāju, ka šāda prasība motivēta, jo sarīkojumam jātuvina publikai autori paši. Braucienu pa dzelzceļu, ieskaitot guļamvagonu, komiteja atlīdzinās. Savā atbildē lūdzu pieminēt arī, vai komitejai sagādāt Jums apmešanās iespēju, jeb Jūs to kārtosit pate, sarunājot naktsmītni pie kāda pazīstama.

Atļaujos piezīmēt, ka Jūs esat ar savu izcili labo stilu vairāk pazīstama, nekā Jūs to, droši vien, domājat, un Jums nav nekādas iespējas atrunāties no braukšanas. Brauciet gan – te būs daudz visādu literātu no daudzām pilsētām – varbūt Jums būs patīkami ar tiem iepazīties. Ja drīkstu izteikt savu personisko vēlēšanos, tad vaļsirdīgi jāsaka, ka es ļoti priecāšos Jūs satiekot. Brauciet gan.

Domāju, ka esmu šo vēstuli rakstījis sirsnīgi. Varbūt Jūs to jutīsit lasīdama.

Viens gan man tomēr jāpiebilst: lūdzu atbildiet tai pašā dienā, kad vēstuli saņemat. K.d. rīkotāji kļūst rezignēti, ja, vilcinot atbildi, kavē viņu darbību.

Jūs sirsnīgi sveicinot
[signed] Kārlis Ābele

———————————

7. AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU KULTŪRAS DIENU RĪCĪBAS KOMITEJA                      
1957. gada 12. jūnijā. 
Adelaide,……………………….1957.     
Warradale Park, S.A.

Cienījamā rakstniece:

Paldies par Jūsu vēstuli un piekrišanu piedalīties K.d. literārā sarīkojumā. No šī brīža Jūs pārejat šī sarīkojuma vadītājas Kukura kundzes aprūpē. Viņa savlaicīgi nokārtos ar Jums visu vajadzīgo. Tomēr negaidiet no viņas vēstuli tuvākā laikā; mēs vēl neesam izstrādājuši sīku K.d. kalendāru, nav veikti arī daži citi priekšdarbi. Zināms, ja Jums būtu kas ar mani kārtojams, es esmu Jūsu rīcībā katrā laikā.

Par Jūsu un Jūsu jaunkundzes novietošanu esiet pilnīgi bez rūpēm. Ja jau mēs novietosim visus viesus, kas simtiem apmeklēs Adelaidi, tad jau arī Jūsu novietošana nebūs problēma.

Domāju, ka Jums nebūtu ko bažīties par lasīšanas techniku. No rakstniekiem publika nesagaida izkoptu priekšnesumu. Nav rakstniekam katrā ziņā jābūt arī aktierim. No rakstnieka varētu prasīt labi sadzirdamu, skaidru, ne pārāk ātru runāšanu. Labi ir, ja fabula ir interesanta, bet tas nav nepieciešams. Jums ar Jūsu rakstīšanas māku nav no atklātības ko vairīties. Tas nav kompliments, ko še saku. Ja es to nedomātu, es jau varētu to arī neteikt.

Pēc priekšlasījumiem paredzēta sanāksme rakstniekiem ar tējas dzeršanu. Tā var izvērsties interesanta, var būt arī pelēcīga. Viss atkarīgs no sapulcētiem. Bez Jums būs Lēmane, Eglītis, Tomsons un vietējie. Varbūt pievienosies vēl kāds.

Ar daudz labām dienām
[signed] Kārlis Ābele

———————————–

1959.  gada 16. februārī.

Ļoti godātā kundze:

Paldies par Jūsu vēstuli. Labi, ka Jūs neturat ļaunu prātu uz mani par Jūsu stāsta noraksta sadedzināšanu.

Vilcinādamies vēlētos Jums pateikt sava domas par Jūsu daiļradi. Vilcinādamies tāpēc, ka mans ieskats var būt ļoti maldīgs vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jāatzīstas, neesmu Jūsu darbus daudz lasījis. Otrkārt, ir ļoti bīstami spriedelēt par otra cilvēka radošo darbu, nemetot pavisam dziļu skatu viņa dvēselē. Neviens no šiem abiem priekšnoteikumiem nav pildīts, tāpēc īstenībā man nāktos klusēt. Tomēr vēlētos, kaut pārrunas kārtā, pateikt Jums, ko domāju. Varbūt tas Jums var palīdzēt arī tad, ja ieskats ir maldīgs. Varētu būt, ka mēs jo skaidrāk redzam savu īsto ceļu, jo skaļāk mums kāds saka, ka tas nav ejams.

Šim garam ievadam seko īsa piezīme.

Atceros Jūsu agrāk iespiesto darbu par sievietes grūtībām mājkopībā. Nudien, tas bija labi uzrakstīts! Salīdzinot to ar sadedzināto stāstu, man radās iespaids, ka Jūsu talants ir reālās un vitālās dzīves aprakstīšana, ne iztēle un konstrukcija. Vai Jūs vismaz ārēji nevarētu būt radiniecīga Betty Macdonald: The Egg and I? Tā likās, ka KD stāstā Jūs būtu aizgājusi no sevis. Tas notiek bieži. Dziļums var ļoti labi rakstīt par saviem purvu cilvēkiem un meža dzīvniekiem. Sākot ko citu, viņš aiziet no sevis. Pārbaudiet manis teikto un atmetiet, ja tas ir aplam runāts. Tomēr neteikt to Jums, nozīmētu nebūt pret Jums atklātam. Es to negribētu. Arī tad ne, ja teiktais Jums nepatiktu.

Laikam gan mēs netiksimies šai dzīvē. Varbūt nākamā. Uz citu pilsētu KD braukāt vairs neparedzu. Esmu pa laikam bijis savrups, ko arī Ērmanis ir atzīmējis Vēlā viesa priekšvārdā. Kļūstu aizvien savrupāks. Ne jau tādēļ ka man cilvēki nepatiktu, vai ka es viņus neieredzētu. Ģēte saka: Glücklich wer sich ohne Hass von der Welt verschliesst… Es nezinu, vai tas ir laimīgs, un vai Ģētem ir taisnība… Dzīve nav viegla.

Vajag allaž pateikt to, kas nāk no sirds, tas ir labākais, ko mēs viens otram varam dāvināt. Jūs savā vēstulē rakstāt, ka tas esot grūti.

Ar Maltu neesmu bijis draudzīgs. Viņš man dzīvē daudz ļauna darījis. Nedomāju arī, ka tiku pieminēts Grīvniekos ar labu. Tam visam gan tagad pāri pāraugusi velēna, tāpat kā Maltas kapam. Viss paiet.

Manai sievai ir Elza vārdā. Agrāk rakstīja dzejas, un kādu viņas stāstu Grīns iespieda Daugavā. Tagad viņa ir skolotāja austrāliešu skolā, un viņai neatliek laika rakstīt.

Ja Jums nebūtu mana balāžu grāmatiņa Vēlais viesis, kas iznāca Vācijā, es Jums labprāt vienu aizsūtītu, man vēl pāris eksemplāru ir. Citādi izdevums ir izpārdots. Man nav nekā cita, ko es Jums varētu dāvināt…

Sūtu daudz labdienas Jums un Jūsu meitām. Domāju, ka Jūsu meita bija vairāk par Jums noskumusi par nebraukšanu uz Adelaidi. Mēs jau Jūs abas būtu labi aprūpējuši.

 [signed] Kārlis Ābele

—————————————-

[note in book]
1959. gada 7. aprīlī

Cienījamā rakstniece:

Laikam būšu Jūsu īsto kristīto vārdu ierakstījis grāmatiņa. Pēc tā taujājot, nācās dzirdēt par Jūsu gaitām Mākslas akadēmijā, par ko iepriekš nekā nezināju. Redziet, kādus noslēpumus Jūs protat glabāt!

Tas, laikam, viss, kas sakāms. Bet tam – ko gan var ar vārdiem izteikt?

Sveicinot
Kārlis Ābele

Klāt: Vēlais viesis.

*********************************************************

BIRUTA ABULA

1989.  gada 14. februārī
[mailed 23 Feb. 1989 from Kalamazoo]

God. Erna Ķikure,

Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras biroja ierosmē un ar PBLA un ALAs Kultūras fondu atbalstu ir uzsākts darbs jauna, svarīga dokumentācijas krājuma sagatavošanā par latviešu literatūras darbiniekiem trimdā: LATVIEŠU LITERATŪRAS DARBINIEKI RIETUMU PASAULĒ (autobiogrāfijas).

Gar krājuma veidošanu darbojas galvenā redaktore Biruta Abula (ASV), redaktori Valija Runģe (ASV), Aleksandrs Zariņš (Austrālija), un 8 cilvēku literārā padome Jura Zommera (Kanāda) vadībā.

Krājumā vispirms ievietosim autorus, kas agrākos trimdas autobiogrāfiju krājumos nav pārstāvēti. Vēlamies šai krājumā ievietot Jūsu autobiogrāfiju un ceram, ka Jūs neatteiksit savu līdzdalību šai svarīgajā darbā, kas nākamajām paaudzēm liecinās par Jūsu pienesumu latviešu kultūrai.

Autobiogrāfiju krājumā vēlamis ievietot šādas ziņas:

  1. Autora bio-bibliogrāfiju; lūdzu izpildiet pievienoto aptauju.
  2. Nesenu foto attēlu;
  3. Autobiografisku eseju:

Šai esejā vēlētos dzirdēt Jūsu domas, uzskatus un novērojumus par savu radītāja darbu, kā raugāties uz savu publiku, darbu tematiku, uz savu darbu paliekošo nozīmi, esot trimdas situācijā. Nozīmīgi būtu Jūsu vispārējie uzskati par literatūru, kā arī ģimenes, skolu un/vai skolotāju, trimdas sabiedrības un pārējo apstākļu ietekme Jūsu darbā. Šī eseja varētu būt Jūsu trimdas laiku pārdzīvojuma spriedums, darbības apliecinājums un izdzīvošanas liecība.

Esejai jābūt ne garākai kā apm. 1000 vārdu. Redakcijas darba veicināšanai laipni lūdzam rakstīt mašīnrakstā ar dubultstarpēm, jeb rokrakstā uz standartlieluma līniju papīra, rakstot uz katras otrās līnijas ar 4 cm. atkāpi no kreisās malas. Redakcija patur tiesības, sazinoties ar autoru, vajadzības gadījumā rakstu īsināt.

Lūdzam atbildēt līdz š.g. 25. martam. Ja neparedzētu apstākļu dēļ atbildei jākavējas, lūdzu uzdot iespējamu darba pabeigšanas datumu, ziņojot redaktorei.

Jo pilnīgākas būs Jūsu atbildes, jo nozīmīgāks būs šis krājums, kas varētu kļūt par svarīgu dokumentu un liecību literatūras cienītājiem un pētniekiem ne tikai mūsu laikā, bet arī nākamajās paaudzēs.

Atbildes lūdzu sūtīt:
Mrs.     Biruta Abula
Atlanta, GA 30360 USA

Paldies par gaidāmo atsaucību.
Ar patiesu cieņu,
Biruta Abula

P.S. Technisku apstākļu dēļ autoriem uzaicinājumi netiek piesūtīti vienā laikā.

——————–

1991. gada 26. augustā, Dallasā

God. Ernai Ķikurei

Ar prieku daru Jums zināmu, ka Mežābeles izdevniecība š.g. augustā ir izdevusi nepacietīgi gaidīto latviešu autoru autobiogrāfiju krājumu ‘Latviešu lietratūras darbinieki Rietumu pasaulē’.

Šai krājumā ievietoti arī Jūsu iesūtītie dati. Kā jau zināt, nopietnā darba galveno posmu veica atbildīgā redaktore Dr. Valija Ruņģe. Viņai arī pienākas vislielākā atzinība par šī dokumentācijas darba sagatavošanu un pabeigšanu. Protams, sarakstē un plānošanā bija iesaistīti arī pārējie redaktori un autoru izvēlē literārā padome. Dažādu patreizējo apstākļu rezultātā iecerēto projektu bijām spiesti nedaudz pārveidot, bet jūtamies gandarīti, ka Jūsu biogrāfiskos, bibliogrāfiskos datus esam varējuši sakopot un Jūsu autobiogrāfijas būs saglabātas un pieejamas tagadējām un nākamajām paaudzēm.

Pateicībā par visu, ko esat veikuši latviešu literatūras laukā, kā arī par līdzdalību šai krājumā, kā dāvanu variet saņemt savu brīveksemplāru, pasūtinot to no Dīķa grāmatnīcas.

Adrese:
O. Dīķa grāmatnīca
6571 Clines Chapel Rd.
Waverly, OH 45690

Grāmatu pasūtinot, pasta un iesaiņošanas izdevumu segšanai par grāmatu lūdzu pievienot $2.25 ASV. Kanādiešiem jāpievieno $3.55.
Grāmatas cena $35 brīvā tirgū. Metiens 550 kopijas; apm. 150 grāmatas mēģinām nogādāt uz Latviju.
Grāmatu varējām izdot, pateicoties Latviešu fondam, ALAs un PBLA Kultūras fondiem par līdzekļu piešķiršanu.

Jūs sirsnīgi sveicinot
Biruta Abula
Krājuma techniskā redaktore.

Mana adrese:
Plano, Tx 75075


Biruta Abula 28.07.1929-11.1.2021
Jaunā Gaita nr. 304. pavasaris 2021


Ja būtu jāsarindo visi mūsu kultūržurnālistes Birutas Abulas, dz. Kalējas, raksti viņas 91 gadu mūžā gājumā, pietrūktu vietas viņas sabiedrisko darbu iztirzāšanai. Šajā piemiņas rakstā tomēr galvenokārt vēlos izcelt trīs nozīmīgākās publikācijas, kas diasporas kultūras hronikā ienākušas ar Birutas pašaizliedzīgo līdzdalību, lai saglabātu atmiņu pierakstus – jo tie jau tapuši par vēsturi.

Biruta Kalēja dzimusi Rīgā, bet uzaugusi Rucavā. Bēgļu gaitās kopā ar vecākiem nonāk Vācijas vēsturiskajā Augsburgā. Tur Hohfeldas bēgļu nometnē 1945. g. rudenī darbību uzsāk Ausekļa ģimnāzija bij. Jelgavas Skolotāju institūta direktora Ernesta Aistara vadībā. Skola darbojas līdz 1950. g. pavasarim, kad seko emigrācija uz pārjūras zemēm.

Entuziasma pilnā absolvente Biruta Kalēja nonāk ASV, ar izcilām sekmēm iegūst grādu ķīmijā, seko mūža derība ar Dzintaru Abulu, laiks ģimenei un darbam ALA Kultūras biroja vadībā. Pus gadsimtu vēlāk viņa ierosina un kļūst par galveno redaktori savas ģimnāzijas 330 bijušo audzēkņu un 43 skolotāju dzirkstošu un sāpīgu atmiņu krājumam Auseklieši no pažobelēm pasaules tālēs (Kalamazū, ASV: Auseklieši, 2004). Izdevuma sagatavotāju saimei piederēja Rolfs Ekmanis, Vitauts Sīmanis, Viestarts un Aivars Aistari, Imants Kalniņš, Verena Stelpe-Dambrāne, Zigurds Zīle un daudz citu.

Pirms tam Birutas vārds redzams vēl citā sējumā – kā tehniskā redaktore autobiogrāfisku rakstu krājumam Latviešu literatūras darbinieki Rietumu pasaulē. Jaunākais posms. (Itakā, ASV: Mežābele, 1991). Virsredaktori Valija Ruņģe un Aleksandrs Zariņš.

Trešais sējums Birutas Abulas autores un redaktores vārdā ir lielais darbs apzinot un savācot rakstus un vēsturiskus foto attēlus krājumam Latviešu literārie pulciņi Amerikas Savienotājās valstīs 1950-2011. (Kalamazū, ASV: Biruta Abuls, 2012.)

Līdztekus Biruta Abula arī bija  jaungaitniece. Viņas raksti mūsu žurnālā par latviešiem nozīmīgām kultūras norisēm paliek kā daļa no piederības sajūtas mantojuma viņas un Dzintara latviskajai ģimenei. Un mums visiem.
Maija Meirāne

********************************************************

DACE APERĀNE

Bedford, N.Y. 10506
1994.g. 28. aprīlī.

Ļoti cien. Dzelmes kundze!

Edgars Kramiņš man jau pagājušā gadā lūdza Jums aizsūtīt šo videolenti. Ļoti atvainojos ka to tikai tagad daru – bet pagāja laiks lai atrastu vietu kas varētu Latvijas filmu pārlikt uz ASV sistēmas – un tad vēl man nebija Jūsu pareizā adrese. Mēģināju, cerēju Jums pazvanīt – bet arī tā man nelaimējās uzzināt Jūsu telefonu!

Ļoti ceru ka šī adrese ir pareizā! Un ļoti atvainojos ka Jums tik ilgi bija jāgaida uz šo lenti.

Sākumā ir Jūsu luga un tad seko manas & Baņutas Rubesas ‘Tango Lugano’ uzvedums Dailes teātrī, 1989.g. maijā.

Ar sirsnīgiem sveicieniem,
Jūsu               Dace Aperāne

Mana adrese:
Bedford, N.Y. 10506 t. ****

********************************************************

IMANTS AUZIŅŠ

[No date, but envelope addressed to Erna Ķikure at Triangle Gallery in Calgary (Inese’s workplace, fall of 1989 to end of 1990). Letter registered in Rīga. Postmark in Cyrilic. On letterhead of Latvijas PSR Rakstnieku Savienība / Latvian SSR Union of Writers. 226426, Rīgā, PDP, Kr. Barona ielā 12, tālr. 287629]

Cienījamā Erna Ķikure!

Pērnvasar Stokholmā latviešu rakstnieku tikšanās reizē, dalībnieki vienojās sarunu turpināt šogad Rīgā. Tika minēts arī iespējamais laiks: Ziemassvētku brīvdienas. Rīdzinieki organizē šo saietu paredzētajā laikā, decembra beigās – konkrētus datumus varēsim paziņot nedaudz vēlāk.

Latvijas Rakstnieku savienība būtu priecīga redzēt Jūs II Vispasaules latviešu rakstnieku tikšanās dalībnieku pulkā. Šajā sakarā lūdzam Jūs paziņot par savu vēlēšanos un iespējām piedalīties Rīgas saietā. Gan braukšanas, gan arī nebraukšanas gadījumā, gaidām Jūsu atbildi iespējami ātri, lai varētu sagatavot tikšanās programmu un ņemt vērā dalībnieku vēlmes, arī formalitāšu kārtošana paņems daudz laika.

Piebildīsim, ka Latvijas Rakstnieku savienība segs visus tikšanās dalībnieku uzturēšanās izdevumus Rīgā vienas nedēļas apjomā.

Ar cieņu
Imants Auziņš
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdis

 Knuts Skujenieks
Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas priekšsēdis

———————

Imants Auziņš
Izdevniecība Liesma.
Rīga 226256 Latvia U.S.S.R.

—————————

[envelope – postmarked 19 Sep. from South Bend, IN – stamped: ‘Return for additional postage’]
I. Auziņš
226013 Rīga Latvia Europe

Rīgā,
1990. g. 30. augustā

Cienījamo rakstniec!

Sūtu Jums sveicienus Dzejas dienās, kas šoreiz vienlaikus ir arī Aspazijas un Raiņa lielās dienas.

Sirsnīgi pateicos par abām grāmatām. Kad saņēmu ‘Kā plūsti, Aiviekste?’ (tā bija ceļojusi ilgi), izlasīju, pēc tam sāku skaidrot, kādas būtu iespējas izdot. Pa to laiku samilza poligrāfijas likstas, sākās papīra pusbads, apgādu darbība jūtami sašaurinājās. Situācija joprojām neskaidra.

Par to daudz rakstīts Latvijas presē.

Kaut pagausi, grāmatas tomēr iznāk, dikti liela ir interese par latviešu rakstnieku jaunradi citās zemēs. Meklējam iespējas paplašināt grāmatu izlaidi un gluži bez cerībām nedzīvojam.

‘Kā plūsti, Aiviekste?’, manuprāt, ir daudzējādā ziņā pievilcīgs darbs. Blīvs tēlojums, zīmīgi vērojumi par Latvijas lauku dzīvi un cilvēkiem, atziņas. Audzis laukos krietni vēlākā laikā, tomēr atceros kaut ko no tā pārlaicīgā, kas raksturīgs Latvijas dabai, laukiem. Kāda tāla gaisma vieno ar dažām ‘Straumēnu’ un varbūt mana novadnieka J. Jaunsudrabiņa lappusēm.

Varbūt maldos, bet nobeigums šķita pārāk aprauts, it kā par agru punkts pielikts. Varbūt paredzēts turpinājums?

‘Artava’ ir labs, noskaņots dzejoļu krājums.

Šķiet, tur grūti atrast kādu lieku rindu vai gleznu. Un, protams, prieks par lieliski veidoto grāmatu, mākslinieces darbu! Īsti vietā liekas arī nelielās apceres un atsauksmju fragmenti.

Vai Jūs piekrītat atsevišķu dzejoļu vai kopu publikācijai Latvijas presē, antoloģijās? Arī ‘Aiviekstes’ nelielais apjoms mudina domāt, ka viena iespēja būtu – apvienot vairākus dažādu paaudžu latviešu rakstnieku atmiņu tēlojumus, garstāstus par bērnību un jaunību Latvijā. Tā varētu būt viena, bet ne vienīgā iespēja.

Un vēl – varbūt Jūs varētu atsūtīt dažas lappuses par savu rakstnieces darbu? Mūsu rīcībā nav pietiekami ziņu par latviešu rakstniekiem ārzemēs.

Ar labiem vēlējumiem –
Imants Auziņš

———————

Rīgā,
1991.  g. 31. maijā

Sveicieni no pavasarīgās Rīgas!

Zied ābeles, kastaņas, sāk ziedēt ceriņi, un aukstais pavasaris tomēr ir gaidīts un skaists. Augoša satraukuma, draudu, noziedzības dienās cilvēkiem tiek vairāk mūžam atdzimstošā gaišuma.

Liels paldies Jums par grāmatu un dzejoļu sūtījumiem! ‘Ceļa akmeņu raksts’ bija ilgi ceļojis. Neparasta daba, vide, cilvēku raksturu šķautnes, bet vienlaikus – daļa latviešu dzīves šajā gadsimtā. Manuprāt, dzeja dabiski saaužas ar prozu. Saista viedas, pārdzīvotas atziņas.

Varētu daudz par to runāt, bet tas nav iespējams īsā vēstulē. Domājam par iespēju kaut daļu nodot lasītājiem Latvijā. Nebūs taču mūžīgas mūsu grāmatniecības grūtības!

Nupat Rīgā pirmoreiz kopš kara viesojās Velta Sniķere. Divi sarīkojumi pārpildītajā Rakstnieku nama zālē. Atbraukusi arī Aina Zemdega, Nikolajs Kalniņš, gaidām vēl citus kolēģus no tālām zemēm. Kaut gausi, tomēr iznāk jaunas grāmatas, arī J. Kārkliņa ‘Latvijas preses karalis’, V. Sniķeres, B. Bičolas izlases. Vai Jūs saņemat jaunākās grāmatas no Latvijas? Labprāt kaut ko nosūtītu.

Septembrī būs Dzejas dienas, tad – A. Pumpura 150 – gade. Solās būt Ivars Lindbergs un Valdis Krāslavietis. Uz Kanādu pošas Vizma Belševica un Knuts Skujenieks. Laikam arī Anna Rancāne, šodien populārākā Latgales dzejniece. Kaut nu izdotos!

Lai Jums un mums visiem mierīga un darbīga vasara!
Imants Auziņš

—————————

Rīgā,
1992. g. 18. februārī

Labdien!

Manuprāt, Jums izdevies pateikt galveno: „līdz varbūt nebūs tur un te.” Arī mēs ceram tieši to nepazaudēt ikdienā, kura ir saspringta un mainīga.

Šī ziema iet uz beigām, un laimīgā kārtā tā bijusi visai maiga, pavasarīga. Tiesa, pēdējās dienās snieg, pieturas sals, bet arī tas vajadzīgs jaunai vasarai. Nav pamata gausties, ja atceramies pērno ziemu un arī tuvu tālu zemju likteni šoziem, kur sprādzienu uguns neticami sadzīvo ar aukstumu un pelniem…

Latvija dzīvo un mainās. Un nekāds spēks nepadarīs par nebijušiem šos gadus, šīs dienas.

Nosūtu Jums mūsu jauno avīzi ‘Rakstnieka Vārds’ ar novēlotiem sveicieniem sakarā ar pelnīto atzinību. Jaunajā ‘Dzejas dienu’ laidienā iekļāvu arī Jūsu dzejoļus no grāmatas ‘Ceļa akmeņu raksts’. Daudzu grāmatu iznākšana gan pašlaik apdraudēta, tomēr rokas nenolaižam.

Vēlu veselību, možumu, jaunas lappuses, kurās latviešu valodā dzīvo, jūt un domā cilvēks.

Ar ziemīgās Rīgas sveicieniem –
Imants Auziņš


Imants Auziņš 13.11.1937 – 21.08.2013
literatura.lv


Imants Auziņš (1937–2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis. Beidzis Neretas vidusskolu (1956) un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Strādājis laikrakstos “Literatūra un Māksla“, “Padomju Jaunatne“, žurnālā “Karogs“, bijis izdevniecības “Liesma” redaktors un direktora vietnieks, žurnāla “Daugava” galvenā redaktora vietnieks, kā arī Rakstnieku Savienības valdes sekretārs un valdes priekšsēdētājs. Rakstnieku Savienības biedrs kopš 1960. gada. Latvijas PEN kluba biedrs.

*********************************************

VALERIJA BĒRZIŅA-BALTIŅA


1990.g. sveču mēnesī [februārī?]

Mīļā dzejniece!

Jo sirsnīgs paldies par artavu ar mazo burtu, tad par Artavu ar dzejas smaržu un Aiviekstes mūžīgumu. Šajās dienās gribu ‘noturēties saulē’ un turēties uz tā kuģa klāja, kas peld ‘koku zaļuma vidū’, atšūpojot latviešu tautas dzīvi un tās sūro prieku ar ‘saules un ēnu vizmām’. Dzīvošu līdz tam, ko ‘māca zeme’ un kas neatturami kāpj ārā no laikiem, kas pagājuši, nepaiet.

Būdama kopā ar Jums un Jūsu roku turēdama,
Valerija Bērziņa-Baltiņa
Minneapolis, MN 55403, USA


Valērija Bērziņa-Baltiņa 21.03.1906 – 25.09.2000
garamantas.lv


Valērija Bērziņa-Baltiņa (dzimusi Kerve; 1906–2000) – valodniece, dzejniece. Dzejoļu krājumā “Gaismas šūpoles” (1980) dominē dabas un cilvēka garīgās pasaules, arī patriotiski motīvi. Sarakstījusi apceres par Z. Lazdu, Anšlavu Eglīti, J. Klīdzēju un Z. Mauriņu (“Latviešu trimdas literatūras izlase“, 1–2, Latvijā 1996).

**********************************************************

MARGARITA  B. [BIEZAITE?]

[Card]: Priecīgus Ziemas Svētkus un laimīgu Jauno Gadu
9. 12. 1990.

Mīļā Ķikures kundze – ir jau tāds laika sprīdis kopš Adelaidē sanācām kopā Rakstnieku dienās un saņēmu Jūsu jauko grāmatiņu – liels paldies!

Pārējās nodevu Zariņam. Rakstnieku dienas paliek aizvien bālākas, gan kvantitatīvi gan kvalitatīvi – par pēdējo īpaši žēl. Pietrūka domu izmaiņas un kopā pakavēšanās vakara stundās, kaut gan ar Laimu Kalniņu un Ernu Lēmani jau nu noturējām diezgan daudz vēlas ‘sesijas’, jo viņas dzīvoja pie manis. Mazliet iepazinu arī Larsenu-Dombrovsku, kas bij atbraukusi no Pertas, bet viņa, diemžēl, jutās ārpusniece – nav jau viegli ierasties svešā pusē un svešos ļaudīs.

Es patreiz gaidu atbraucam Laimas ģimeni no Londonas – šogad svētkus svinēsim kopā ar abu meitu ģimenēm, bet dēlam Austrim šie būs pirmie Ziemassvētki Latvijā. Viņš te pārdeva savu māju, mašīnas un visu pārējo mantību sakrāmējis divos ‘containeros’, ar visu ģimeni (4 bērni) – ‘aizbrauca mājās’ – kā viņš pats teica.

Baiļojos sākumā par bērniem, bet liekas, ka viņi ir iedzīvojušies labi, skolā iet ar prieku, paēduši ir un nu jau visi dzīvo savā mājā Ogrē. Domāju, ka nākošajā vasarā varēšu viņus apciemot. – Tie nu tādi ģimenes jaunumi.

Vēlu gaišus Svētkus un daudz veselības un rakstīšanas spara Jaunajā gadā.
Sirsnībā
Margarita B. [Biezaite?]


Margarita Biezaite 30.07.1921 – 19.11.2007
literatura.lv


Margarita Biezaite (dzimusi Vuss, 1921– 2007) – mākslas pedagoģe, literāte, muzikāli sabiedriska darbiniece. Sarakstījusi grāmatu “Latviešu kultūras dienas Austrālijā. 1971-1990” (1995). Sastādījusi skaidrojošu vārdnīcu latviešu tautasdziesmu leksikai “Atslēdziņa” (1986), kopā ar Ēriku Biezaiti “Mūzikas krātuvē savākto izdevumu rādītāju” (1989) un “Mūzikas krātuves skaņdarbu katalogu” (1992). Kopš 1996. gada atkal dzīvoja Latvijā.

Vairākkārt bijusi Latviešu apvienības Austrālijā kultūras dienu vadītāja, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienu organizētāja.
1970–1990: organizēja un vadīja Latviešu muzeju Austrālijā.

Piedalījusies ar gleznām, grafikas un emaljas darbiem Dienvidaustrālijas mākslinieku, Austrālijas latviešu Kultūras dienu un citās izstādēs.
Dziedājusi Adelaidas Latviešu biedrības jauktajā korī.

*********************************************************

VITA BLAUS

1991.g. 12. aprīlī

Ļ. cien. Ķikures kdze!

Nesen, pārskatot iepriekšējā gadā izdoto, ‘Laiku’, ieraudzīju pārskatu par Jūsu grāmatu: ‘Kā plūsti Aiviekste’. Tā kā esmu dzimusi Ļaudonas ‘Birzumnieku’ mājās – kā meitene zvejojusi ar nelaiķa tēvu Aiviekstē, nebija ilgi ko domāt, grāmata jāiegādājas.

Tikai nevar vairs atrast – izpārdota. Čikāgas grāmatu galds liek griezties pie autores.

Lūdzu, vai vēl kāda grāmata palikusi? Būtu ļoti priecīga dzirdēt no Jums.

Paldies!
Vita Blaus
Wheaton, IL 60187 USA

********************************************************

CEĻA ZĪMES – V. TONE

Noraksts
1953.g. februārī

CEĻA ZĪMES  
c/o The Society of Latvians
in Gt. Britain

Kā jums varbūt būs zināms, žurnāls Ceļa Zīmes, kas līdz šim iznāca Zviedrijā, ar šī gada sākumu iznāk Londonā, Latvju biedrības Lielbritānijā apgādā. Redakcijas kolēģijā: Jānis Andrups, Valdemārs Tone, Knuts Lesiņš, Andrejs Eglītis un Alberts Jērums. Žurnāls turpmāk iznāks ik divus mēnešus un bez paplašinātas daiļliteratūras un apskata daļas tas, kā līdz šim, centīsies sniegt latviešu gleznotāju darbu reprodukcijas.

Lai arī šo nodalījumu izveidotu iespējami vispusīgu, tādu, kas varētu atspoguļot vienuviet arī mūsu gleznotāju darbus, ir ļoti nepieciešams plašs visā pasaulē izkaisīto mākslinieku atbalsts, jo reprodukciju savākšana ir grūts un nepateicīgs uzdevums.

Šai sakarā griežos pie Jums ar laipnu lūgumu atsūtīt savu darbu uzņēmumus žurnālam. Būtu ļoti vēlams, ja Jūs varētu atsūtīt vairākus uzņēmumus, bet vismaz izlūgšos 3-4 uzņēmumus.

Biedrības apgādam pastāv nodoms izgatavotās klišejas izmantot Ceļa Zīmēm un latvju glezniecībai veltīta reprodukciju krājuma izdošanai, tāpēc būtu labi, ja Jūsu atsūtītie uzņēmumi būtu tādi, kuŗus Jūs uzskatiet par sev raksturīgiem.

Ja Jums uzņēmumi krājumā, jeb ja Jums iespējams tādus drīz pagatavot, būtu pateicīgs, ja kādus varētu saņemt līdz 20.martam vai agrāk, jo Ceļa Zīmju 3.numuram reprodukciju trūks visvairāk īsā laika dēļ.

Bet arī katrs Jūsu atbalsts vēlāk būs ļoti nozīmīgs.

Ar iepriekšēju paldies,
V.  Tone
Ceļa Zīmju redakcijas loc.

*********************************************************

DAUGAVAS VANAGI

Latvian Daugavas Vanagi, Inc.
Latvian Relief Association, U.S.A     [logo]           Daugavas Vanagi A.S.V.
1984.gada 7.janvārī

I. Birstiņa kungam
c/o E. Ķikure
Banff, Canada T0L 0C0

Augsti god. Birstiņa kungs!

DV ASV īslugu sacensība ir noslēgusies. Izvērtēšanas komisija (trīs režisori) ir atzinuši, ka no 30 iesūtītajām īslugām, starp piecām godalgotajām ir J. Birstiņa sarakstītā īsluga ‘Cilvēki šķūnī’.

Zemes valdes vārdā apsveicu Jūs ar godalgas iegūšanu! Saskaņā ar sacensības noteikumiem Jums pienākas balva. Tamdēļ, šai vēstulei pievienoju zemes valdes čeku $200.00 (Nr. 2287).

Ar patiesu cieņu un visa laba vēlējumu jaunajā 1984-tā gadā,
Jūsu              A. Lanka
DV ASV kasieris
Alfreds Lanka
Richfield, MN 55423

———————————–

84.  gada 23. janvārī

L. Lankas kungam
Richfield, Mn. 55423 USA

Augsti god. Lankas kungs!

Paldies par vēstuli ar patīkamām ziņām ka īslugu sacensībā godalgota ir bijusi luga ‘Cilvēki šķūnī’. Saņēmu arī Jūsu čeku.

Ir noticis mazs pārpratums – esmu rakstnieces meita. Autore ir Erna Ķikure. Viņa droši vien uzdeva manu adresi jo dzīvoju Jums tuvāk un viņa pate brauks pēc pāris mēnešiem dzīvot pie manis. Nosūtīšu viņai tūlīt labās ziņas un naudu.

To visu skaidroju Jums tādēļ, lai nebūtu pārpratums jā gadījienā Jūs domājiet lugu vai ziņas par sacensības iznākumu kauf kur publicēt.

Ar patiesu cieņu,
Jūsu
Inese Birstins

———————————————————————————————

Godātais Birstiņ kungs! Resp. E. Ķikure!

Lūdzu piedodiet man ka sūtu lugu eksemplārus tik vēlu, bet sakarā ar Apayoda kunga slimību un nāvi lugu sacensības lietas kārtošana stipri aizkavējās.

Sekojot tam ko man Apayoda kungs teica, paturu vienu ‘Cilvēki šķūnī’ eksemplāru, kuru es nodošu DV lugu krātuvei Bostonā.

Gribu jūs apsveikt par iegūto balvu. Man jūsu luga ļoti patika. Ir prieks lasīt lugu kurai nav nekādu sakaru ar mūsu ikdienas sīkiem sarežģījumiem, banālām situācijām, un caurspīdīgiem raksturiem.

Ar mīļiem sveicieniem.
 Juris [?] Valters.

—————–

P.S. Adreses un autora vārda pārprašanas un samainīšanas dēļ godalga piešķirta (un nauda nosūtīta) I. Birstiņa kgam – tas ir Inesei Birstiņš!! Godalgu ieguvējos J. Gaitā arī publicēts – I. Birstiņš. Tā tad – ja tas Birstiņš ko dara, tad zināt (vai nezināt) kas aiz tā slēpjas!
E.  Ķ.

*********************************************************

EMILS DĒLIŅŠ

Melburnā, 1971.g. 8.7.

Godājamā Dzelmes kundze,

Paldies par Francijas impresijām. Vai nevarat uzrakstīt vēl, piemēram par to pašu Iljēru (skat. Time izgriezumus te klāt; tos metiet prom), arī varbūt par kādu citu zemi, Beļģiju varbūt? Jums iznāk jaukas mazas poēmas prozā.

Paldies arī par Jāņu bildi, taču to jau bija atsūtījis arī Zariņa kgs. Viņš man arī atgādināja, ka Jūs nesaņemot avīzi. Piedodiet, to turpmāk izlabosim. Protams, ka Jums par to nav jāmaksā; atsūtiet kādreiz pa rakstam — kad un par ko gribas. Vai Jums dažkārt nav kāds grebuma novilkums? Tagad labi varam reproducēt. (Piedodiet tos ķiņķēziņus, ko pievienoju Jūsu rakstam šai n-rā, tagad sāku baidīties, vai ļaudis nedomās, ka tie Jūsējie?)

Ar labākajiem vēlējumiem Jūsu
E. Dēliņš

——————-

Austrālijas Latvietis
A Latvian newspaper in Australia
Box 23, P.O. Kew, Vic., 3010
Melburnā, 1972. g. 21.1.

Godājamā Dzelmes kundze,

Paldies par vēstuli un manuskriptiem. Droši vien KD burzmā vainīgais būšu bijis es, bet ko lai dara; mums izgājis kā tiem diviem ķēniņa bērniem = die konnten zusammen nicht kommen…

Esmu priecīgs, ka esat atminējusi manu izdarību atslēgas; ir tiešām labi, ja ‘šis tas stāv pie manis’. No savas puses varu Jums jau iepriekš solīt, ka viss, ko atsūtīsit, tiks nodrukāts – izdevīgā brīdī, kaut arī nāktos mazliet pagaidīt. Tā tad – lūdzu sūtiet un par atsūtīto un vēl sūtāmo jau iepriekš paldies!

Ar labām dienām,
Jūsu [signature: Dēlinš?]


Emīls Dēliņš 15.05.1921 – 21.02.2004
literatura.lv


Emīls Dēliņš (1921–2004) – žurnālists, diplomāts. Kopš agras jaunības saistīts ar latviešu periodiskajiem izdevumiem. 1949. gada maijā Melburnā izveidoja latviešu laikrakstu “Austrālijas Latvietis“. Grāmata “69 stundas” (1969) ar esejām un vērojumiem par vietām un cilvēkiem visapkārt zemeslodei. Sarakstījis grāmatu “Veiss” (1955), “No prezidenta uz prezidentu” (1981), “Konsuls bez valdības” (1997).Tulkojis no franču un vācu valodas lugas: Ž. Anuija, Ž. Kokto, E. Jonesko, F. Dirrenmata “Meteors” un citu autoru lugas, kas izrādītas Sidnejas Latviešu teātrī. Bijis Latvijas goda vicekonsuls (1979), goda konsuls (1982) un ģenerālkonsuls (1992) Austrālijā, kopš 1993. gada arī Jaunzēlandē. Par viņu sarakstīta grāmata: Ilona Bērziņa “Emīls Dēliņš. Patriots, žurnālists, diplomāts” (2013).

1945–1947
Laikraksts “Lībekas Vēstnesis” (1945–1946)
Lībeka
Strādāja redakcijā.

1945–1947
Eslingene pie Nekāras
Laikraksta “Latviešu Ziņas” redakcija.

09.05.1949–2000
Newspaper Australian Latvian
Melburna
Ilggadīgs izdevējs un redaktors.

**************************************************************

VERA DUTE

Turramurra, NSW
9.  – 9. – 1968.

Mīļā Dzelmes kundze,

Mīļš paldies par Jūsu pirmo vēstuli, vēl lielāks par otro un dzejoļiem.

Pirmo gribēju atbildēt tūlīt, bet tā kā biju jau tik savārgusi, tad tikko pietika spēka izbraukt darbu un dakterus un tad visa tā operācija iznāca daudz agrāk kā biju to plānojusi. Tā šoreiz apstākļi mani pārsteidza pusceļā – nekas nebija iepriekš sagatavots – ne darbā, ne mājā. Slimnīcā sabiju vairāk kā divi nedēļas. Kopšana un arī pati slimnīca bija lieliska, tikai uz veselo pusi ejot paplāni tiem, kas mīl gaļu vai zivis, jo to svētie brāļi (7 dienu adventisti) nedeva.

Mājā pārnācu vēl ļoti vārga un tad man vēl bija jādzer ļoti stipras zāles mugurkaula dēļ un tās mani pataisīja pilnīgi ‘nelietojamu’. Patreiz man viņas jādzer nav un es pamazām sāku justies pēc cilvēka un sāk rasties iniciatīva kārtot vēstuļu parādus.

Abas Jūsu vēstules mani ļoti aizkustināja, tās bija tik sirsnīgas, par saņemtajiem dzejoļiem gandrīz apraudājos. Ļoti patika visi. Ar kritisku aci lasot visvairāk pie sirds gāja ‘Miers’, tad ‘Vientulība’ (brīnišķīgs ritms) tā pat kā ‘Sajūsma’ un tad ‘Naids’. Cik labi, ja var sevi izteikt pantā vai prozā. Man ir vajadzīga skatuve, lai gan neesmu ar spalvu nekad nekā mēģinājusi. Domāju tomēr, ka tādu dotību man nav.

Jūsu aicinājums man laikam būs jālaiž secen, jo nedomāju, ka būšu vēl tik stipra, lai brauktu. Man arvien iznāk nokavēt to, ko tik ļoti gribētos darīt. Bet nedomāju, ka manis dēļ Jums vajadzētu atlikt sanākšanu, manu ‘īdēšanu’ nevajaga daudz ņemt vērā. Man jāsaka, ka man ļoti būtu paticis pie Jums aizbraukt, arī jūras dēļ – tā man tāda vājība vēl no agrām bērnu dienām.

Pēdējā laikā esmu daudz nokavējusi – jau 100 gadu teātra izrādi, tad Melburnas opereti, tāpat neviens vēl nav bijis, kas varētu pastāstīt par Rakstnieku dienām Adelaidē.

Vēl arvien dienas labāko daļu pavadu gultā un mēģinu savu laiku sadalīt starp vairākām nodarbībām. Lai cik žēl man arī nebūtu, lasīt man vēl lāga neveicas, laikam stipro zāļu dēļ, toties, domāt un pārdomāt varu daudz un lai dienai būtu kāda vērtība, tad pastrādāju arī kādu rokdarbu gan sev, gan priekš citiem.

Rītos atmostos krietni pirms saules lēkta un esmu jau iemanījusies pateikt laiku pēc tā kā kuri putni sāk dziedāt – kukabara sāk visagrāk, jau 5.00, vēl lielā tumsā un tiem citiem nezinu nemaz vārdu, tikai dziesmu. Jūs no sava dzīvokļa, droši vien, dzirdat jūras šalkoņu iemiegot, dzirdat to arī acis atverot. Sveiciniet jūru no manis – rītā, vakarā, vētrā, saulē!

Mīļi un sirsnīgi sveicieni,
Jūsu Vera Dute.

*************************************************************

ANDREJS EGLĪTIS

.

[on back of B&W Photo: Aiviekste vakarā pie Vecsaikavas — possibly in 1956 in Sydney]

.

.

(A[ndrejs]. Eglītis)

Ja kāds man vaicātu, ko tu visvairāk mīli?
Es teiktu, Ļaudonu ar tumšo meža vīli!


Andrejs Eglītis 21.10.1912 – 23.02.2006
literatura.lv


Andrejs Eglītis (1912–2006) – dzejnieks. Dzimis Ļaudonā. Izglītību ieguvis vietējās skolā un Rīgā. Jau kopš agras jaunības saistīts ar dažādiem latviešu preses izdevumiem. Literārā debija 1934. gadā. 1945. gada 7. maijā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, 1998. gada augustā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Vairāk nekā 30 grāmatu autors, kas iznākušas dažādās pasaules valstīs, ir vairāku grāmatu līdzautors, Latvijā izdoti vairāki krājumi, izlase, arī Raksti septiņos sējumos. Dzejā savijas romantisks dzimtās puses un mīlestības tēlojums ar trimdā kulminējošo nacionālo stāju un patriotisko skanējumu; dzejā grodi savijas tautas traģiskais liktenis. Atzīmēts gan dzejas melodiskums, gan pravietiskums. Dzejnieks Pēteris Ērmanis viņu nodēvējis par īstu dedzīgi stipru lielā, drūmā laikmeta un sāpju ceļu gājējas tautas bēdu un nojautu dziesminieku, kura vārds tagad minams līdz ar vislabākajiem mūsu dzejā. Tautas ciešanām šai grāmatā ir kā reliģisks starojums. Viņa vārsmas kļuva latviešu trimdas un vispār latviešu gara dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Paliekoša vērtība ir Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”; teksts tulkots angļu [below], zviedru, spāņu, itāļu, vācu, norvēģu, dāņu portugāļu un citās valodās un to komponējuši Lūcija Garūta, Bruno Skulte, Tālivaldis Ķeniņš. Saņēmis daudzas literārās prēmijas un apbalvojumus.


Andrejs Eglītis par sevi

“Ja man solītu tūkstots Jeruzalemes un zemes, pilnas zelta dzīslām dzīlēs ziedot, un nemirstīgās debesis ar dienu un nakti, zvaigžņu miriādēm dziedot, – pret savu mīlestību uz tēvu zemi nemainītu visu un it nevienu.”

***************************************************************

ANŠLAVS EGLĪTIS


10.  8. 1989.

Ļoti cienītā Dzejniece!

Ar Jūsu dzejas vārdiem runājot „Hallo, kā Jums iet?” Paldies par grāmatu ‘Artava’, ko drīzāk vajadzētu dēvēt par dukātu, vai dālderi, tik skaista un grezni apdarīta un iespiesta. LaRAs saietā un arī svētkos viss gāja kā jau pa burzmu un man neveicās ar Jums ne vārdiņa pārmīt. Dzejoļos mani skāra daudzas jaukas rindas kā tās par piedzērušo likteni, to, ka padoms mums ne rodas ne der, par skalbisko sienu vezumu, ko aizrauj kravas spēkrati u.d.c. Izrādās, ka Jūs esat ļaudoniete. To stūri es diezgan labi pazīstu. Netālu bija Sarkaņu pagasts, kurā atradās mana tēva vecāku mājas. Droši vien Jūs zināsit arī brīnumdzidro upīti, Aronu, kas tek gar aplam stāvu pilskalnu un ieplūst Aiviekstē…

Jums ir varen ražīgas meitas. Vingra zīmētāja, Dzidra Mičele (lp. 0.3.19) kas pusabstrakti uzglezno arī ļoti mīlīgus kaķus un eseiste, Inese Birstiņa. Re-Covered and Re-Created nebūs viņas pirmā apcere, bet kaut kā man viņas vārds līdz šim paslīdējis garām. Teicami ir arī Austras Graudiņas tulkojumi un iztulkojumi.

Man patīk Jūsu attēls pie datora, vai vārdu procesētāja, par zīmi, ka mēs, vecā paaudze, tiekam gluži labi galā ar visām šīm modernajām brīnummašīnām.

Visu labāko Jums un Jūsu naigajai ģimenei vēlēdams
Anšl. Eglītis
Pacific Palisades, California 90272


Anšlavs Eglītis 14.10.1906 – 04.03.1993
literatura.lv


Anšlavs Eglītis (1906–1993) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

**********************************************************

E. Freimanis

Edmontonā
1987.gada 1.septembrī

Godājamā rakstniec!

Mūsu iepazīšanās Rakstnieku nedēļā, manā uztverē, bija saistoša, rosinoša. Jūs, varu iedomāties, novērtējāt mani kā ņirgu, par ko nedrīkstu gremzties, jo tāds esmu. Atvainojiet, ka kļūstu personīgs.

Godīgi sakot (kas par klišeju!) man patīk Jūsu stils. Vienkāršība dzīvā saskaņa ar spridzīgumu – it kā palēcieniem, piesitieniem. Stāstījums bez pretenzijām uz pārgudrību, pārsteigumiem un tāpēc patīkams. Prātā nāk stāstiņš ‘Vecu lietu izsolē’, laikam tāpēc, ka tas saturā radniecīgs manai ‘Neveiksmei’, kas iespiests Rubuļa sastādītajā ‘Latvian Literature’ zem virsraksta ‘Tough Luck’. Tas gan vairāk feļetons nekā daiļliteratūra. Jūsu atjautu, notonēto ironiju vispār izteiksmes spožumu raksturo šāds teikums: „Izsoles vadītājs laipni, rotaļīgi un visai mierīgi spēlējās ar lietām, to cenām un cilvēkiem.” Varētu uzrakstīt pagaŗu rindkopu izvērtējot šo vienu teikumu. Bet man – kā jau nevaļīgā laikmeta cilvēkam – citas lietas rādās svarīgākas.

Jā, jāpārdod sava smagā, baigā ‘Draudzības pils’. Vai tik ironisku sarkastisku romānu varēsit pat izlasīt? Zem šādām, tādām atjautībām un jociņiem (tiem it kā vajadzētu paglābt lasītāju no nospiestības) gruzd kāda nabaga sašķobījušos cilvēka izmisums. Patiesībā tā viscauri grāmatā, kaut gan neviens kritiķis vai lasītājs to tā neredz. Skaidrs: savu mērķi neesmu sasniedzis – esmu neveiksminieks tāpat kā citās savās grāmatās.

Ir smieklīgi izskaidrot savu rakstījumu. Pārdevēja gājiens? Patiesībā, kāda tam nozīme? Bet varbūt Jums patiksies pasacīt – vismaz dažos vārdos – ko par ‘Pili’ spriežat, ja to izlasīsit un būsit ar mieru man atsūtīt pretī savu jaunāko grāmatu? Diemžēl esmu aizmirsis tās titulu. Ja Jums grāmatas nav krājumā, pasakiet lūdzu, kur to varētu pasūtināt. Beidzot – ja sūtat samaksu – ‘plēšu’ 13.00 Kanādas dolārus – ieskaitot sūtīšanu (un parakstu, hā, hā!).

Protams, ja negribat nekādos darījumos ielaisties, lūdzu iesaiņojiet sūtījumu kā bijis, uzrakstiet ‘Refused’ un iemetiet pasta kastē. Atkritīs tērēšanās pastā.

Visu labiņu!
E. Freimanis

**********************************************************

LIJA GAILĪTE

[On back of Kookaburra postcard]

Mīļam Ķikuram

Atkal vienu gaišu, priecīgu maili nostaigāt — līdz 1973 janv. u. tālāk
Jūsu
Lija Gailīte Jankava

————————-

18. 8. 81.

Mīļā Ķikuris kundze alias Ķikuriņ,

Sveicinām Jūs kolektīvi – esam salasījušies, kāda grupiņa Osvalda Lāča 80 gadu dzimšanas notikuma svinībām – šņabijām un gudri runājam un esam priecīgi neskatoties uz to, ka patlaban Sidnejas sabiedrība pārdalās nevajadzīgi dažādās grupās. –

Atceroties, pieminot arī Jūs un gaidām atpakaļ.

Ar mīļu sveicienu un visa laba vēlējumu,
Jūsu
Lija Gailīte Jankeva

P.S. Tās pašas mīļās veselības un vecuma nespēka dēļ, jau tik ilgi neatbildēju. Mana meita apprecējās un vientulība grauž [..]. Agrāk šis vārds – vientulība bija tik tāds literārs termins –

Ceru ka Jūsu ‘klaidonības’ tieksmes no vienas pasaules malas uz otru – Jums to neliek manīt –
L. G.

Mani bērni jau ļoti labi un rūpējoši, bet pie meitas dzīvot par šauru, uz Kanberu pie dēla braukt negribu – prom no Sidnejas ‘kultūras’ – vēl gribās būt, kur kāda ‘notikšana’ –

Lāčam gan dikti jauki – divi brīnišķas meitas, kas viņu apmeklē un aptekā. Pats tik sēdot un rakstot un rakstot –

Ceru, ka arī Jūs tāpat pildāt savas dienas –
Piedodiet par vēstules juceklīgo stilu, nebija agrāk izdomāts un kad sanācām kopā, gribēju pabeigt, lai ātrāk nosūtītu

—————–xxx——————–

[signatures of others]

Lūcija Bērziņa
A. Zariņš

I. Bērziņš
Ausma Medne
V. Motmillers
Elga Leja
Mintauts Eglītis
Vēstule sekos. Ņina.
T. Trejs[?]
Zinaude Reul[?]
Astra Lācis
Osv. Lācis.

*********************************************************

GUNA IKONA

1986.g. 4. febr.
[buisness card included]:
Guna Ikona
Poet and Visual Artist
Toronto, Ont. M6R 1P1 t. ****

Godātā Ķikures kundze!

No Jāņa Brieža uzzināju, ka pašreiz dzīvojiet Montreālā un – jādomā – būsiet Kanādā kādu laiku (mazākais vēl š.vas. Dz. svētkos).

Vēlētos Jūs aicināt atsūtīt kādu savu darbu DV Mēnešrakstam. DVM iznāk 6x gadā (nāk. # – febr. beigās); metiens 3000; maksājam arī autoriem honorāru + brīveks. – 1986.g. #2 (marts/apr.) manuskriptu iesūtīšanas termiņš ir 10. marts. Lūdzu sūtiet uz manu adresi.

Ja, gadījumā, Jums iznāk pabūt Toronto, būsiet laipni gaidīta mūsmājās (tālr. 416-530-1841). Dzīvoju visai tuvu Haiparkam, kāda 10tā māja no tā.

Austrālijā vēl neesmu bijusi. Lidija Dombrovska aicina – vilina ciemos: viņa sajūsmā par dzīves vietas maiņu – pārcelšanos no Dānijas uz Austrāliju.

Sidnejā dzīvo mana studiju biedrene; kādreiz tur teātrī darbojās arī mana bērnības draudzene (tagad mirusi) Vēra Dūte. Mums gan sakari/sarakste bija pārtrūkusi jau pirms viņas slimības.

Tad vēl – trimdas laikā – esmu iepazinusi dažus tālā Kontinenta tautiešus, kuŗus sastapu vai nu tepat Toronto vai ASV (g.k. Dziesmu svētkos, un tml.)
*
Man gan vēl vienmēr tuvākā ir Eiropa, sevišķi Ziemeļdaļa. 1969. (Madeirā, Portugālē) un 1976. g. (Anglijā + Zviedrijā) turp aizlidoju.
*
Drīzu atbildi gaidot,
sirsnībā,
Guna Ikona


Guna Ikona 25.01.1922 – 13.12.2011
literatura.lv


Guna Ikona (1922–2011), dzejniece un gleznotāja. Studējusi dabaszinības Latvijas Universitātē, līdztekus mācījusies glezniecību Leo Svempa studijā un darbojusies Zentas Mauriņas literārajā studijā. 1944. gadā devusies trimdā uz Vāciju, studējusi glezniecību Eslingenes latviešu mākslas studijā pie profesora Ludolfa Liberta. Klausījusies filozofijas un teoloģijas lekcijas Tībingenes universitātē. 1948. gadā izceļojusi uz Toronto Kanādā. Kopš 1968. gada nodevusies tikai glezniecībai un literāram darbam. Dzejoļu krājumu “Kodols” (1972), “Patiesības medībās” (1981), “Pēc negaisiem” (1988) un “Nirstot” (2003: dzeja un īsproza) autore. Latvijā izdoti dzejoļu krājumi “Beidzot” (1993), “Akmenī iekalt” (1995), “Aizrautība” (2007) un bilingvāls izdevums “Dzelmē” (2009), kā dzejas un prozas grāmata “Cēlie un citi” (1998). Sarakstījusi atmiņu grāmatu “Bērnības zvaigznāji” (1991). Gleznotājas devums analizēts Māra Branča grāmatā “Lidojums: Gunas Ikonas-Krūmiņas gleznojumi un zīmējumi” (2010). Piedalījusies Amerikas Latviešu apvienības, Kultūras fonda un Latvis mākslas izstādēs. Rakstījusi recenzijas par mākslu.

********************************************************

LAIMA KALNIŅA

1990.  gada 14. jūlijā

Mīļā Erna!

Es tik ļoti nesteigtos Tev atbildēt uz Tavu vēstuli, ko šodien saņēmu, ja man negribētos Tevi pierunāt rudenī braukt uz Austrālijas rakstnieku dienām Adelaidē, kas notiks oktobra sākumā. Jā, Austrālijas pavasaris šogad būs tas, kas beidzot aizvilinās braukt uz Tavu kontinentu. Zariņš man plāno tūri uz Pertu, Adelaidi, Melburnu, Sidneju. Pēc tam vēl gribu aizbraukt uz Jaunzēlandi. Pavisam īsā laiciņā izdrāzt arī tai cauri. Kaut arī ziedošu Austrālijai veselu mēnesi, tad tomēr tas šķiet gauži maz. Liekas, iznāks tikai joņošana no vienas vietas uz otru, taču patiktu tajās 10 dienās, ko pavadīšu Sidnejā satikt arī Tevi. Redzi, tad Tu izbēgtu no Kalgarijas nežēlīgās ziemas. Maz es zinu par šo pilsētu, bet par tās ziemu biju dzirdējusi.

Priecājos, ka Tu gudro par grāmatu. Tā ir jauka ziņa. Es jau tūdaļ aizrunāšu vienu eksemplāru. Es pati neesmu ne nieka rakstījusi. Kauna lieta, bet tā nu ir. Par nākošo rakstnieku nedēļu arī nekā neesmu dzirdējusi. Sekojot tradīcijai, vajadzētu būt nākošvasar pirms dziesmu svētkiem Toronto, bet var jau būt, ka pārlikta uz Latviju, uz Ziemsvētku saietu? Mana informatore parasti mēdz būt Nora, bet viņai nupat nomira tēvs, viņa bēdājās par to, un ir arī galīgi nomākta no visiem daudzajiem pienākumiem.

Es nevaru iedomāties, ka man atliktu nauda Latvijas braucienam. Pēc Austrālijas, šķiet, būšu parādos līdz nākošai vasarai, kad Juris un es tā kā plānojam klusas un maziņas kāzas. Mana meita ar mazmeitiņām arī tad solījās atbraukt ciemos, un iznākumā, paredzu, būšu atkal parādos līdz nākošai vasarai, un tad, protams, gadīsies atkal kāds brauciens un atkal jauni parādi. Bet mūsu gados krāt mantu, ko kodes un rūsa maitā, taču būtu pavisam ģeķīgi, vai nē?

Mīļi Tevi sveicinot un uz satikšanos cerot
Laima
Alta Vista Gardens, MD 20814 USA

——————————–

1993. [card]

Mīļā Erna,

{Wishing you all the beauty that is Christmas}
Vēlam abi Tev skaistus, gaišus Svētkus un laimīgu Jaungadu.
Juris un Laima

——————————-

1995. [card]

Mīļā Erna,

{Merry Christmas and all Good Wishes for a Happy New Year}
Gaišus Svētkus un laimīgu nākošo gadu vēlam Tev abi.
Juris un Laima.


Laima Kalniņa 05.04.1922 – 13.06.2019
literatura.lv


Laima Kalniņa (1922–2019), rakstniece, arhitekte. 2. pasaules kara beigās bēgļu gaitās nokļuvusi Vācijā. Braunšveigas Tehniskajā universitātē ieguvusi diplomētas arhitektes grādu. Izceļojusi uz ASV, kur dzīvojusi Vašingtonā un strādājusi par arhitekti privātos birojos un federālās valdības iestādēs. Publicējusi stāstus un romānus. Par stāstu “Kur upes satiekas” ieguvusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu (1977).

“Liela auguma, iznesīga, tumši brūniem kastaņu matiem; viņai ir milzīgi dzīvas acis un apvaldīta izturēšanās, kas kopā dod viņas būtei īpašu, klusu spraigumu.”
Ilze Šķipsna, Laima Kalniņa. Sarunas. Ilze pasaulē. Grāmatu Draugs, 1984, 123-124. lpp.

 *********************************************************

LŪCIJA KALNIŅA


Melburnā, 9.6.82.
Elwood, 3184, Vic.

Mīļā Erna Ķikure!

Mana mašīna iet čupā, kā jau visa dzīvīte. Kaut kā jau tomēr kuļos. Mīļš paldies par ierakstu Jūsu grāmatā. Esmu lepna, gan par to, ka man lemts Jūs pazīt, gan par iespēju daudz reiz lasīt Jūsu sacerējumus, gan pašai, gan sarīkojumos. Kaut nu varētu šo Jūsu skaisto un traģisko likteņu grāmatu iedabūt arī pārējo latviešu plauktos! Ko es varētu darīt? –

Vispirms Strauta kunga adrese:
O. Strauts, Victoria Co., 148 Rundle Mall, Adelaide, Sth. Australia, 5000.

Par Melburnu – kā jau pati rakstāt, — klusums un Dieva miers! Pati uz pilsētas centru eju maz, jo dzīvoju gandrīz blakus abiem mūsu Namiem, latviešu un Daugavas Vanagu. Staigāju ar tarbu plecos katrā sarīkojumā un taisu jokus, tādā veidā ievilinu tautiešus pirkšanā. Tas vieglāk, bet ar Jūsu grāmatu nebūtu izdarāms. Tomēr ņemšu šo vienu man atsūtīto līdzi uz Teātŗu Festivālu, jo man atļāva tur tirgoties pa starpbrīžiem. Uz Jūsu grāmatu tad gribētāji varētu pierakstīties un es Jums aizsūtītu viņu adreses. Bet lai iznāktu lētāk, tad vajadzētu gaidīt līdz kāds brauc uz Melburnu ar mašīnu. Tā mēs praktizējām arī ar Strautu, jo viņam pārdošana iet ļoti lēni, sēdot savā pagrabiņā. Tomēr pa kādai pārdod, ja kāds ienāk un pieprasa. Par reklāmas cenām avīzē nevaru Jums pateikt, jo pati to vēl neesmu mēģinājusi, — nedomāju, ka man būtu kāda atlaide. Vienreiz tik ielika atzīmi, ka tāda grāmatiņa iznākusi. Bet es zinu, ka Dēliņa kungs par Jums kā rakstnieci ir ļoti augstās domās, — varbūt jautājiet viņam par reklāmas iespējām, viņš Jums noteikti atbildēs ar saviem noteikumiem.

Ja būtu varējusi Jums agrāk atbildēt (t.i. ja Jūsu vēstuli būtu saņēmusi agrāk), Jūs būtu varējusi iedot pa grāmatai līdzi braucējiem uz Festivālu. Bet var jau būt, ka esat to darījusi.

Sarmas kungs ir apkopts un vēl arvien pie Estrīdas Zāgera kundzes. Viņš protams vairs nav tik žirgts, kā pirms pāris gadiem. Toreiz gan teica, ka vēl rakstot, bet visu sadedzinot, jo neesot ko un kam teikt. Neesot vērts…

Ir tik sāpīgi, ka nevaru pati saņemties apciemot reizi gadā. Viņa dzimšanas dienā sanāca parasti diezgan daudz rakstītāju un paziņu no seniem laikiem. Pamazām jau pa kādam atkrīt, jo tagad grūtāk viņu sasniegt tādiem kājniekiem, kā man. No stacijas tālu jāiet. Reiz mani Zāgera kundze sagaidīja stacijā un aizveda. Jūlija beigās varēšu atļauties no pilsētas centra aizbraukt ar taksīti līdz Heidlebergai. Pēc tam mājās ļoti raudāšu, kā vienmēr, kad jāsastopas ar likteni – vaigu vaigā. – Lūdzu rakstiet un sūtiet grāmatas ar kādu braucēju.

Mīļi, mīļi sveicieni
Lūcija Kalniņa.

P.S. Gribu Jūs mīļi lūgt man atsūtīt Freimanes kundzes tagadējo vārdu un adresi Bostonā. Ļoti vēlētos viņai aizrakstīt, bet gadi paiet un nevaru adreses dēļ.

Būšu ļoti pateicīga!
L.K.


Lūcija Kalniņa 26.11.1905 – 17.01.1995
literatura.lv


Lūcija Kalniņa (dzimusi Maisiņa, precējusies Kalniņa, vēlāk Donatova, tad Ļebedeva; 1905–1995) – aktrise un dzejniece. Dzejoļu krājumā “Svešās vāravas” (1981) paustas pārdomas par dzīves ritējumu, reizēm to apvij skumjas un rezignācija par zaudēto, dzejoļi emocionāli piesātināti, vairāki veltīti paziņām, tuviem cilvēkiem.


Par profesionālo aktrises darbību
Humma.lv [humanitāra un mākslas zinātņu digitālā platforma]


“Lūcijas Kalniņas vārds nav bijis svešs arī ārpus latviešu teātra. Sešdesmito gadu sākumā Kroforda televīzijas īsfilmu sērijā viņu angažēja atsevišķām raksturlomām. Laiku pa laikam viņa spēlējusi arī austrāliešu publikai St. Martina teātrī un vairākkārt vadījusi režijas Melburnas poļu teātra ansamblim. [..] Palūkojoties Lūcijas Kalniņas ekscentriskās personības portretā, vispirms jau jārunā par viņas skaistumu. Viņa bija ļoti skaista. [..] Jā, tāda viņa bija – skaista, pašapzinīga, lepna, rāma un cēla. Likās, ka arī caur dzīvi viņa gāja, it kā no skatuves nokāpusi loma, kurai dzīve ir ilūzija. Bet kāda īsti bijusi Lūcijas dzīve? Mēs nezinām, kaut gadiem plecu pie pleca kopā esam strādājuši un dzīvojuši ALT ansamblī – savā lielajā ģimenē, kurai piederējām visi ar visu savu tiešo ģimeņu locekļiem. Tā bija arī Lūcijas ģimene, viņas garīgās mājas. Citi tuvinieki viņas dzīvē bija iegriezušies tikai uz bridi un atkal pazuduši savos ceļos. Droši vien, tie nav bijuši nekādi saulainie brīži, un var būt tieši tādēļ par savu dzīvi viņa nekad nerunāja. Bet nerunāja arī par savu bērnību, par jaunības dienām. Nekad nepieminēja pat savu nospēlēto, vareno lomu sabiedrību, ar ko katra aktrise varētu lepoties. Nekad viņa nelūkojās atpakaļ. Nekad nebija redzēta nokārtu galvu un saliektiem pleciem. Ari nepatikšanas un likstas viņa nesa ar lepni paceltu galvu, lai sasāpējušo sirdi neviens nemanītu.”
Lēmane, Erna. Cēlajai dāmai. Austrālijas Latvietis, 1995, 17. febr.

********************************************************

LĪGSMA ĶIRPE

[Letter written in notebook, not on paper to be sent.
Possibly
August 1966]

Mīļā Ķirpes kundze,

Jūs savā vēstulē pieskaraties lietām kas tā sakot ir visas manam ‘būt vai nebūt’ pamatā: brīvs laiks! Neierobežots laiks! Visus šos gadus kopš esmu te viena Sidnejā, man nav bijis ne nedēļas miera no tā – kur dzīvos, ko ēdīs, ko vilks virsū nākošā brīdī un – kas notiktu ja laikā nepieceltos un neietu uz darbu? Ja kaut ko rada, tā ir dzīve pati par sevi, kas negrib šos ārpuses ierobežojumus. Dažreiz tā grib plūst visu nakti un dienu gulēt, citreiz otrādi. Es esmu plēsusies visu visādi un taisni apbrīnojami traucējumi man ir stājušies ceļā darbā, (maizes darba) dzīvē, mūžīgas maiņas, atrašana un pazaudēšana.

Nekad nekas iekrāts materiāli. Bet garīgi, tas bijis labi. Piezīmes, piezīmes, piezīmes ir pļautas kā siena vālas. Un tur viņas guļ koferos un atvilknēs. Ja dotu laiku – tās varētu pārvērst tā sauktos ‘literāros darbos’. Bet – te ir vēl viens noteikums – tas varētu notikt tikai tad, ja es esmu vēl tik dzīva, ka varu rakstāmo dzīvot, ne tikai rakstīt. Tam vajaga kopā miera un nemiera. Man vajag mājas, kakta, kur esmu brīva un kur es varu justies kādu ilgāku laiku netraucēta, izklāt savas piezīmes, savu dzīvi vaļā kā lauku, lai redzu, zinu, jūtu katru daļu un dzīvoju to, izkristalizēju. Tam vajag gandrīz vairāk nemiera kā miera atkal. Man vajag būt nu – cita vārda nav – ļoti dzīvai. Un no otras puses, man vajag būt tik mierīgai, lai es varētu izdarīt technisko pārrakstīšanas darbu. (Arī ne tikai technisku, bet just katru teikumu, lai tas nekļūst klišeja.)

Tagad, ja es dabūšu pensiju, lai cik, es būšu tomēr neatkarīgāka no maizes pelnīšanas. Es varēšu mēnešiem pazust savā kaktā.
Bet – kas lies ūdeni uz manām dzīvības dzirnu riteņiem? To es nezinu.

No piedzīvojumiem es zinu – cilvēks, otrs, cits cilvēks, siltums ko tas dod un ilūzija ko tas rada, tas ir bijis dzīvei spēks katrai radīšanai.
Tādēļ es turos pie jaunākās meitenes tik ļoti, jo viņa ir mana dzīvība, siltums, augšana. Vecākā tagad ir stipri prom (ar vīru jaunā dzīvē) bet viņa var vēlāk pie manis atgriezties.

Tad vēl – draudzība.
Man arvien ir bijuši kāda sieviete draudzene, ar ko izrunāties rakstiski vai mutiski. Pēdējā bija kāda kundze no Vācijas laikiem. Viņa aizbrauca uz Cincinnati. Tagad ir divi gadi kā viņa nomira. (Bija 10 gadus jaunāka par mani.) kad saņēmu ziņu par viņas nāvi, šķita ka viena zemes, pasaules daļa ir mirusi, beigta. Daudzreiz domas apstājās, kā cilvēks apstājās kaut kur ejot, uz kurieni vairs nav ko iet, apstājas, atjēdzas un jūt zaudēto – beigtu tur esam. Tas nav pazudis, tas nav nebijis, tas tur ir – beigts, miris...

Trešais – mīlestība.
Mīlestība uz vīrieti. Jūs smiesities. Katra prātīga sieviete smiesies. Ar 60 gadiem būtu

[bottom of page torn off]

Paldies par grāmatu! Tā laikam ir tā paciņa ko domājāt sūtīt, kā es sapratu, uz manu Newcastles adresi. Biju tur un jautāju meitenei pēc tās, domāju būs pazudusi. Bet nu viss kārtībā. Ir darbdiena un man brīvi brīži mainās ar pienākumu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Te ir slima, veca kundze un tā man jāapkalpo. Bet viņa ir lieliska, brīnum laba, jauka vecenīte. Ienesu viņai tēju. Uzcepu ķimenmaizi. Ienesu avīzi. Iznesu tējas traukus. Apprasos ko gatavot vakariņās. Ienesu atkal tēju…

Tā. Un pa vidu tagad lasīju Jūsu atsūtīto grāmatu un diena šķiet gluži krāšņa.

Nezinu cik ilgi te būšu. Dēls apprecējās un aizbrauca, meita ir ‘holidejās’ uz Kvīnslandi. Es čakli uzmanu veco māti un domāju – drīz būs atkal jāmaina dzīves veids. Te mans uzdevums ir galā. Varbūt ka vajadzētu atkal parakstīt.

Atradu norakstu no stāsta ko nosūtīju Eglītim. Ja esmu to nosūtījusi tādu, kā šis noraksts, būtu labāk ja Eglītis to nebūtu saņēmis – daudzas vietas ‘mazliet’ jāpielabo. Šie mazliet ir tie, kas aptur visus stāstus. Nezin vai tas labi vai slikti. Bet ja laikā pamana domu pārlēcienus un netīru stilu, laika trūkuma dēļ ieviesušās lietas, tad uzrakstītais paliek atvilknēs un tur – tas guļ. Ar dzeju ir citādi. Tā guļ arī atvilknēs, parasti piezīmju, dienas grāmatu lapās, jo lai kā es arī nemēģinu dzejai turēt savas piezīmju lapas un burtnīcas, tas man neizdodas, dzeja ieviešas dienas grāmatas lapās, pēdējās ir prozaiskas, garas un nevajadzīgas, bet dzeju, kad to gribētu pārrakstīt un kaut kur nosūtīt, man nu nākas medīt pa šo dienas grāmatu lapu mežu. Es meklēju, meklēju, lasu daudz ko cita pa vidu tur, nogurstu, vai aizsapņojos un – dzeja paliek turpat, izkaisīta, nepārrakstīta un nenoslīpēta. Šī noslīpēšana ir tā lieta kas būtu jādara, bet kas man pašai šķiet kaitīga un nevajadzīga. Tā, un te nu tad ir Jūsu slinkā rakstnience. Viss stāv nevētīts un nederīgs tirgum.

Kur ir Jūsu grāmata Par Herb. Sīlu?
Vai Jūs pabeidzāt un vai tā ir izdota?

Mēs protams spēlējamies ar vārdiem, bet Jūsu ieraksts grāmatā ko man atsūtījāt – draugam – atrod tā sakot sirds durvis vaļā. Es domāju, pārdomāju un neatrodu neko, kas stāvētu pretrunā ar vārdu ‘draugs’ mūsu vidū. Taisni otrādi, ir tiešas pazīmes, ka šis vārds ja arī spēlējoties ierakstīts – ir vietā.

Un tā es domāju, ja es pati netiktu galā ar savām dienas grāmatas lapām, es atļautu Jums pa viņām parakāties un varbūt ‘paglābt kaut ko no iznīcības’. Bet no otras puses – kam to dot lasīt? Kur ir lasītāji? Izmirst. Jaunie lasa citā valodā, cita gara lietas.

              Dienu vēlāk.

Jau apriju Rozīša grāmatu. Tīra manta. Bez liekas bagāžas. Grāmata ko atvēršu šad tad.
Izrakstīju pāris dzejoļu no dienas grāmatas lapām. Gribēju tās (joka pēc) nosūtīt Jums.
Bet, kā tas ir arvien, manas vārsmas īstenībā nav atsevišķa dzeja. Tā ir dzejā pārslīdējusi proza, kas atkal atslīd atpakaļ prozā, kad to lasa piezīmēs kur tā radusies.

Tā tad – viņa ir jāatstāj tur. Tā nav nekāds literārs ražojums, tā ir mana dzīves norise, uztvere, domāšana, tas viss. Kad izrauj gabalu ārā no visa plūduma, un mēģina iedot tam jēgu, apģērbt to, tas izskatās kā ar makeup notriepies. (Govs ar sedliem – mums teica, bet gandrīz tā negribētos teikt par saviem dārgumiem…)

Tā, Jūs parāvāt manas runāšanas slūžas vaļā.
Vakar rakstot gandrīz nokavēju sagatavot vakariņas. Izgāju virtuvē 5 min. pirms tā laika, kad vakariņas jāliek galdā. Dievs man palīdzēja un 15 min. pēc īstā laika galdā tomēr nāca ‘visas trīs saknes’ un ‘grills’. Ir jauki spēlēt īstu sievieti, cept un vārīt etc.

[Erna]

———————

Vēstule Ķirpes kundzei [maybe unsent? No date.]

Mīļā K. kundze,

Šī varbūt nebūs tik — skaista vēstule, kā Jūs to nodēvējāt iepriekšējo.

Ir vakars un sirds ir piesūkusies rudens vēsuma un mitruma un atvadīšanās, mūžīgās šķiršanās norises.

Bet — ir jau skaistas rudens lapas parkos, kapsētās un uz ceļiem. Man te ir katru dienu ejams gar baznīcu un te pavisam vecām baznīcām ir kapi. Patiesi šīs baznīcas veco kapu stūris visu pavasaru un tagad rudenī, bija visskaistākā vietiņa kur brīdi dienā pabūt, cauri ejot. Krusti, pieminekļi, kapu akmeņi iegrimuši zemē, krustu šķērsu sagriezušies, zāle un sīkas puķes aug pāri, tagad lapas no liepām krīt brūnas un dzeltenas. Pavasara vakaros, dziļā krēslā vēl tur bērni spēlēja slēpšanos aiz pieminekļu plāksnēm. Man tas likās ļoti jauki. Es vienmēr gāju tur cauri, (lai gan ielas ved apkārt, un pareizi tas nav — iemīt celiņu dziļāku pāru kapu kopām, lai arī simtgadīgām) un sarunājos ar krustiem un gulētājiem. Es teicu — “Aizlūdziet par mani šodien šo un to, jums laika diezgan guļot, man vēl jāskrien, un jums jau tikai jautrāk, ja kādi soļi pāriet pāri. Jūs vairāk tad jūtiet zaļo zāli, putnus un pavasara saukšanu…”

Uz vienas tumši nosūbējušas kapu plāksnes (te tādi ļoti plakani pieminekļi, stāvie, es domāju, tie kas apklāj visu kapu ir smagi…) ir izbirzis mazs plankums sirds veidā un tai apkārt un pāri, ir akmenī iekrāsojušies, no lietiem un vējiem, stari un mākoņi, it kā šī sirds peldētu starp debesīm, zemi, jūru. Es vienmēr sarunājos garāmejot ar šo plāksni. No baznīcas pulksteņa es naktīs un rītos dzirdēju zvanam stundas. Tagad, kādu nedēļu jau, pulkstenis ir apstājies. Cerams to atkal uzvilks. Man trūkst pulksteņa zvanu.

Bet — man būs tūlīt jāšķiras no visa. Un nu beidzot ir daudz kas tik tuvs.

Jūs sakāt — vieta iemīl mūs.

Es atturējos tādās mazliet pārdabīgas jūtās ielaisties. Varbūt tā ir. Tik daudzreiz jūt kādas vietas laipnību. Bet — mēs zinām (kaut ko un ne visu) tikai par to, ko mēs mīlam, vai nīstam.

Vai kāda vieta mani mīl?…

Te tālāk ir ceļš, kas ved ārpus pilsētiņas, no viena tās stūra uz otru. Liels, ļoti dzīvs ceļš. Pa to iet visa lielā, tālāku ceļu satiksme, kas nevar izspraukties cauri pilsētiņas vecajām, šaurajām ieliņām. Gar abām malām tam koki — bērzi, vīksnas un šis un tas, un arī plats, akmeņu plāksnēm izlikts kājceliņš abās ceļa pusēs. Tālāk aiz ceļa — lauki. Tur šai ceļā pavasarī staigājot es atradu skābeņu krūmu. Salasīju tur pāris reizes skābenes. Tas bija — jā — liels prieks. Liela satikšanās! Vasarā skābeņu krūms bija izziedējis gariem, brūnsarkanie ziediem un garāmejot es domāju — manis te nebūs, kad citu pavasari atkal būs mīkstas skābeņu lapas. Man tas sāpēja. Šī ceļa mala, kas dzīvos savu dzīvi bez manis, kas bija dalījusi kaut ko ar mani, manu prieku, devusi man satikšanos ar tālu laiku, manu pasauli… Tagad rudenī, es atkal tur gāju kādu svētdienu (kādā no saviem atvadu gājieniem apkārtnē) un par skābenēm nedomājot baudīju rudenīgo lauku ainu. Te mans skats kā pievilkts, apstājās zālē pie mīkstām zaļām lapām — tas bija mans skābeņu krūms, pēc rudens lietiem izdzinis sauju mīkstu zaļu lapu kūlā. Kaut kā, to neapzinoties, es biju noliekusies un sākusi plūkt saujā mīkstās lapas. Tikai tad, es atjēdzu, ka tā ir tā pati vieta, kas pirmo reizi pavasarī mani apsveica ar sendienu zaļumu. Un kā dzirdējusi manas skumjas vasarā, ka es te nebūšu, kad viņa te atkal būs zaļās lapās — tā bija sagādājusi man tās rudenī.

Varbūt vieta mūs mīl.

Tur uz šī ceļa, pavasarī, mani pārsteidza lietus un es paglābos zem jauna tikko saplaukuša ozoliņa mīkstām lapām. Sen, varbūt visus Austrālijā dzīvotos gadus, neviens koks mani tik maigi nebija sargājis, pavisam jauns kociņš, kam tikko zaru kupluma pietika apslēpt mani no straumēm, kas te līst dažreiz tik spēcīgi un mierīgi. Ak, te ir skaisti lieti!

Bet ziemā, pagājušā ziemā, kad viss te bija svešs, man ziemas lieti nepatika un es nevarēju ciest miglu. Es domāju — es negribu viņu arī šogad, ja tā te atkal būt diendienā. Bet ir viena lieta ko es pagājušā ziemā nezināju — šī migla nes dienas cauri uz pavasari. Viņa nav mūžīga, vai arī ir mūžīga citādā veidā — viņa nāk un iet, pulsē, kā visa dzīvība.

Kaut kas te mīl mani vairāk kā Austrālijā. Bet vai es vairs atbilstu šai mīlestībai nedalīti?

Es esmu te atnākusi un simts gadi ir aiztecējuši, kā pasakā. Kaut kas iemidzis ir pamodies, — bet simts gadi ir pagājuši…

Mīļā K. kundze, tas ir skumji.

Kad es pirmo reiz te kaut kur stāvēju Eiropā atbraukusi, uz ilgāku palikšanu domājot, tas ir — ne tikai apmeklējumu jūtot, es pēkšņi domāju — kur ir mani 20 gadi? Es esmu atkal te. Bet es esmu aplaupīta. Ko es te lai dzīvoju? Starp to brīdi, kad es reiz biju un tagad, kad atkal te esmu — no manas dzīves ir izrauts divdesmit gadu robs. Ko es te lai dzīvoju?

Varbūt savā apjukumā, savā apmulsumā (savā zaudētā un atrastā) es pametu kādu loģiku un piedzīvoju kaut ko ļoti skaistu.

Bet tagad ir jābrauc prom. Un — tā ir labi. Īstenību nevar piemānīt pārāk ilgi. Un kustība mani atjauno. Tieši otrādi, kā Jums, tikko es izeju kādu gabalu, ārpus mājas, ārpus ikdienas, gandrīz vienalga kur, gars atspirgst. Vislabāk pa vienu ceļu turp, pa citu atpakaļ.

Varbūt mājas ir tikai bērniem (un laimīgiem). Tikai bērni jūt tās par savām. Pēc tam ir tikai — ceļš…

[Erna]

*************************************************************

SPODRIS KLAUVERTS

1962. gada 4. janvārī.

[Text in smoke on the right: Pagātnes nepatikšanas]

Labā Ķikures kundze,

Saņēmu Jūsu apsveikumu un vēstuli. Paldies un arī Jums novēlu, lai Jaunajā gadā būtu 100%-ga Sidnejiete. Darba lietā tamdēļ ievācu informāciju 2 vietās – savā firmā (Bushell’s) un Readers Digestā. Liekas, ka pēdējā pagaidām būs vieglākas izredzes. Atbildi no Roņa dabūšu nākamā nedēļā (otrdien vai trešdien). Ja esat Sidnejā, tad lūdzu piezvaniet man uz darbu – UJ 1201 (Bushells Laboratory. Concord) Tur esmu no 7.00 – 3.00 (vislabāk pēc pl 10.00, tad esmu vaļīgāks un varu ilgāk aprunāties.

Tad vēl jautājumi:
a) vai protat rīkoties ar kalkulācijas mašīnu?
b) kādu darbu vislabāk Jūs mīlētu darīt?

Taču vislabāk varēsim aprunāties tiekoties.

Ar sveicienu
Jūsu
Spodris Klauverts

———————-

Strathfield NSW
20. 6. 69.

Labdien,

Te Spodris II Klauverts.

Lieta īsa un skaidra. Vēlētos Jūs abas ar meitu aicināt izstādei Sidnejas latv. namā – 9. augustā būtu eventuāla atklāšana. Tā ir svētdiena.

Vai Jūs abas to nevarētu?
Kopā vajadzētu kādas 20 bildes.
Gaidīšu atbildi drīz jo drīzi.
Tā, izstāde būtu atvērta 3 nedēļas.

Ar sveicieniem
Jūsu Spodris II Klauverts

———————

[Spodris Klauverts]

Ir labi ja labas domas kas domātas par kādu cilvēku pasaka viņam, tam vēl dzīvam esot, kamēr tas vēl ir, kamēr to var vēl satikt. Šīs domātās domas, vārdi — pieder viņam un ir smagi nēsājamas nespējot tās vairs tam atdot, pateikt.

Spodris Klauverts aizgāja nupat. Vēl viņa aiziešana šķiet neiespējama, nereāla, neīstenība. Bet viņš vairs neatnāk citu vidu, viņš ir jau prom. Viņu vairs nevar satikt.

Neesmu dzīvojusi Spodra Klauverta tik tiešā tuvumā, tik ciešā sabiedrībā visādos kultūras pasākumos, kā daudzi citi, tomēr vairāk kā divdesmit gados Spodris atkārtoti ir bijis klāt svarīgos manas dzīves darba notikumos, ir stāvējis ļoti tuvu ar padomu, iedrošinājumu, pavēris durvis un palīdzējis, palīdzējis fiziski un garīgi, stiepis manus ielogotos ofortus uz saviem pleciem, kāris pie sienām manas meitas gleznas, saņēmis pie elkoņa: “… Ej tagad, un lasi savu dzejoli!”

Kādā tādā brīdī, pēc viņa labas kārtošanas, palīdzēšanas, atbalstīšanas, es viņam pateicu, ka kāds mans dzejolis, kam Eižens Freimanis ir komponējis mūziku, bij reiz rakstīts, veltīts viņam, Spodrim Klauvertam. Pēc šīs atzīšanās jutos mazliet iztrūkusies — vai to vajadzēja, ko tas laba varēja viņam dot, mana atzīšanās par jau senāk atpakaļ rakstītu dzejoli? Tagad, kad viņš ir prom, zinu — to vajadzēja. Neizteiktie labie vārdi ir smagi nēsājami, tagad, kad tos vairs viņam nevar pateikt. Viss noklusētais ir kādā gara kautrībā viņam kļuvis atņemts, neatdots.

Manas atmiņas par Spodri Klauvertu iesniedzas vairāk kā divdesmit gadus dzīvota laika takā. Tās atblāzmo gaismām, atskan balsīm, teiktiem vārdiem, vienmēr ar izlīdzinājumu, bez pārpratumu rūgtuma, vienmēr ar laba pāri palikumu. Paldies, Spodri.

Spodris savās vēstulēs parakstījās — Spodris Pirmais. To lasot, tas vienmēr izraisīja vieglu, līksmu noskaņu, prieku dzīvot, prieku darboties ar smaidu.

Mums Sidnejas literārā dzīvē paliek ēra, kā laba, gaiša prinča valdīšanas laiks — Spodra, Spodra Pirmā laiks.

Paldies, Spodri.
[E.Dz.]

************************************************************

NORA KŪLA


G. Indāra Apgāds P.O.Box 2371 – 550 Newtown Road – Littleton – MA 01460 – (617) 486-8308
4/13/82

Mīļā Erna Ķikure –

Paldies par manuskriptu. Domāju, ka ‘Veco lietu izsolē’ būtu ‘Žurnālam’ piemērotāks lai gan man personīgi patīk tēlojums bez virsraksta. Tai pašā laikā man tas jūtas nenobeigts mazliet tā kā negatavs. Lūdzu neņemat ļaunā ka es tā saku. Ja Jums gadījumā ir kopija varbūt varētu pārskatīt. Arī virsraksts derētu. Es katrā ziņā vēl šo kopiju gribu paturēt. Lieta tāda, ka mūsu redaktors-korektors Ieviņš iet visam cauri kā traktors bieži neapstādamies pie pareizrakstības, interpunkcijas + drukas kļūdām vien. Apcerēs + rakstos jau tā var, bet, manuprāt, daiļliteratūrā ir labāk ja to dara autors pats. Savādāk var samaitāt visu noskaņu. Un noskaņu šim tēlojumam ir – gauža + smeldzīga. Bet, kaut kas traucē, sevišķi 1. lapas beigās.

Mums arī vajadzētu īsu autora informāciju ne vairāk kā 3 teikumos: kur dzīvo, ko dara, publicētie darbi, u.t.t. Ja Jūs varētu atsūtīt, būtu labi. Savādāk tā jātaisa man pašai.

Ar ‘Žurnālu’ ir gājis ļoti lēni. Nupat iznāca 2.#. 3. plānojam vasarā (teorētiski pirms Portlandes). Lielākā problēma – abonenti + iztirgošana. Tāpat kā visiem arī tiem kas jau nostabilizējušies.

Ļoti, ļoti priecājos, ka būsit Portlandē. Es no vienas puses RN82 gaidu ar prieku, no otras ar galīgi aukstām kājām, jo nezinu kā paveikšu visu ko apsolīju. Ruņģa balss jau tagad kā sirdsapziņa pieprasa sinopses, secinājumus, u.t.t. + man viss vēl ir tikai inkubācijas stadijā. Visu laiku noņēmos ar tulkošanas sacensību + gatavojot Šķipsnas piemiņas vakaru – kas izdevās lieliski.

Paldies par kartiņu ar Jūsu meitas darināto sienas segu sīkdaļas uzņēmumu. Interesanti, vai tas ir ļoti krāsains? Man ir priekšstats ka tas varētu būt dažādu toņu bēža un pelēks un svarīgākā ir tekstūra. Bet tā ir tikai tāda personīga impresija.

Vai Jūs tagad nodarbojaties ar grafiku?

Pagaidām, visu labu.
Nora Kūla

————–

[card with painting by George B. Luks, 1867-1933. Noontime, St. Botolph, Boston]
1996. g. 14. septembrī

Sveicināta, mīļā Erna Ķikure!

Paldies par laba vēlējumiem. Mums ir prieks, ka esat apmierināta ar rezultātu, lai gan tas pārāk ilgi gāja. Ko lai dara, mans vīrs atsakās ko laist no rokām ārā, pirms tas atbilst viņa standartiem. Bet iekārtotājs viņš patiesi ir labs un rūpīgs. Hertas Lorences adrese — pret. lappusē.

Vasara iet uz beigām, bet neesmu vēl samierinājusies ar rudens atnākšanu drīzumā. Vēl viss zied uz nebēdu…

Ar sveicieniem, Nora K.P.


Nora Kūla 1935 – 16.04.2005
literatura.lv


Nora Kūla (1935–2005), bioķīmiķe un pētniece farmakoloģijā, žurnāla “Jaunā Gaita” līdzstrādniece kopš 1975. gada. Publicējusies arī žurnālā “LaRAs Lapā” un citos trimdas laikrakstos.

*************************************************************

ERNA LĒMANE

Melburnā, 1989.g. 30. jūlijā

Sveicināta, Erna!

Neesmu Tevi aizmirsusi, kaut arī nesatiekamies pa vēstuļu tiltu. Šad tad jau Tu atnāc pie manis ar Austrālijas latvieša lapām mani pacienāt ar savu dzeju, apcerēm, impresijām, un tā man ir priekšstats par Tavu dzīvi, Tavu domu un jūtu bagātībām. Taču šobrīd es eju ciemos pie Tevis – diemžēl, ar tādu skumju stāstīšanu:

Pirms dažām dienām apciemoju draugus un paziņas Melburnas veco ļaužu ciemā. Turas kā nu kuŗais, dzīvojot savu atmiņu pasaulē – un arī tam ir sava vērtība. Taču visbēdīgāk bija Lūcijas Kalniņas istabiņā. Fiziski viņa ir ļoti vārga – kopējas viņu mazgā, ģērbj un aizved ēdamistabā pie galda – bet satriecoši ir redzēt, ka viņas garīgā pasaule irst.

Pēdējos pāris gados viņa gājusi cauri šaušalīgas deģenerācijas pakāpēm. Bija posms – paldies Dievam, tas nu ir cauri – kad baidoties apzagšanas, uz ēdamistabu viņa ņēma līdzi divas mantu piekravātas somas.

Garīgā lejup slīdēšana ir strauja un briesmīga. Tu redzi, cilvēka dvēsele tavu acu priekšā dziest. Šaubos, vai viņa mani pazina, kaut apgalvoja, ka pazīstot, tikvien manu vārdu esot aizmirsusi. Lēni un decenti es viņai stāstīju par mūsu teātŗa darbu, par kolēgām, par draugiem bet – no viņas iemestajām frāzēm, jautājumiem – secināju, ka viņai nav jausmas, ko runāju.

Sen viņa nekā vairs nelasa. Televīzijas aparāts – ‘tā kaste, kas traucē’ – ir iznesta citā telpā, un tā vietā ir nolikts mīksts, rozā paklājiņš, saulītē pie loga, kur viņas raibajam kaķītim gulēt.

Meklējot kādu katalizatoru arī viņas domu ierosmei, pārcilāju kastītē samestās fotogrāfijas, taču reakcija joprojām totāla nulle. Un tad uz plauktiņa ieraudzīju Tavu ‘Artavu’ – neatšķirtu, cieši salipušām lapām. Atgādināju Tevi – viņa neatcerējās. Piedāvājos nolasīt kādu dzejolīti – nē, nevajagot. Ja man tā grāmata patīk, lai ņemu līdzi, viņa jau tā kā tā nelasīšot.

Ar pateicību grāmatu paņēmu, apsoloties nākamreiz to aizvest atpakaļ.

Mājās pārbraukusi, kā uz svinīgu rituālu gatavojos to lasīt, un biju ir skumja, ir priecīga, ka grāmatā atradu Tavu Jaungada apsveikumu Lūcijai, uz ko viņa Tev nav atbildējusi un nekad arī neatbildēs. Mans pienākums nu ir Tev rakstīt – visu to bēdīgo bildi izstāstīt, lai savā neziņā Tu nabaga Lūcijai nepārmestu nepateicību, nepieklājību.

Mīļā Erna, dzejas jomā es esmu briesmīgs lajs, tādēļ arī par Tavu Artavu neiedrošinos ne spriest, ne vērtēt. Lasīju to ar vienkārša lasītāja baudu, apbrīnojot. Tavu ģeniālo fantaziju, spilgtās dzejas gleznas, domas, idejas, filozofiju. Manuprāt, grāmatas iekārtojums īpatns un ļoti gaumīgs, tikvien man grūti saskatīt kopsaucēju starp ilustrācijām un dzejoļiem.

Bija baudījums lasīt, pārlasīt, pārdomāt un komplimentēt cilvēkus, kuŗi tika rūpējušies, lai šis krājums parādītos pasaules gaismā. Un tad uzpeldēja jautājums, kādēļ par Artavu AL nav bijusi recenzija?

Piezvanīju avīzes oficiālam literatūras kritiķim Eduardam Silkalnam. Viņš zināja teikt, ka Dēliņš vienu Artavas eksemplāru saņēmis, bet otra – recenzenta kopija neesot piesūtīta. Redzi nu mīļā, ar avīžniekiem tik vienkārši nav! Viņu protokoli ir jārespektē, ja pie recenzijas grib tikt. Droši vien Tu šito numuru nezināji?

Eduards ir ar mieru par Artavu savu vērtējumu uzrakstīt, ja es uz laiciņu viņam aizdotu Lūcijas eksemplāru. Es viņam to apsolīju, cerot, ka Tev nekas nevarētu būt pretī, atsauksmi dzirdēt no AL. Mēs jau saprotam, ja grāmata palaista pasaulē, tā nepieder vairs mums – katrs ar to var darīt, ko grib. Taču Eduards ir nopietns un smalkjūtīgs vērtētājs, un esmu pārliecināta, ka no viņa dzirdēsi daudz labu, uzmudinošu vārdu.

Turpini strādāt, dodot vēl kādu skaistu artavu cilvēku sagandētajai pasaulei!
Erna. [Lēmane]


Erna Lēmane 19.04.1919 – 29.12.2012
literatura.lv


Erna Lēmane (1919–2012) – lugu rakstniece, aktrise un režisore. Dzimusi Rīgā. Beigusi Rīgas pilsētas 1. pamatskolu, mācījusies V. Olava komercskolā Rīgā, bijusi Latvju drāmas ansambļa dalībniece. Pirmā dzejas publikācija 1937. gadā. Bēgļu gados Vācijā pievērsusies lugu rakstniecībai, to turpinājusi Austrālijā. Īpaši atzīmējami viņa asprātīgie skeču virknējumi, saukti par Zobgaļiem. Īsprozas grāmatas “Suņa roze” (1965) autore, īsprozas darbi publicēti periodikā. Aktīvi darbojusies Austrālijas latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē.


PAR ERNU LĒMANI

“Erna Lēmane ir cilvēks, kas raksta daudz, bet publicējas maz. Viņai ir stingra paškritika, nav arī vēlēšanās dižoties citu priekšā.
Publicēta tikai viena grāmata Suņa roze, kur sakopoti deviņi stāsti. Rakstnieces talanta spēks saskatāms aprakstīto tēlu dialogos un iekšējos monologos.. Varbūt tieši tāpēc, Erna pievērsās drāmas rakstniecībai, jo tajā žanrā viņa spēj labāk un tiešāk izteikties. Ernas darbos vienmēr saskatāms, kaut arī dažkārt apslēpts, humors. Ernas humors, kā šampanietis, dzirkst Zobgaļos. Nereti autori šo žanru izmanto par ieroci pret sev nepatīkamiem cilvēkiem. Erna Lēmane nekad to nav darījusi – viņas Zobgaļi ir labestīgi. Erna pasmejas par cilvēka ieražām un vājībām.”
Rodze-Ķīsele, Elga. Cilvēks domā – Dievs dara. Austrālijas Latvietis, 2004, 28. apr.

************************************************************

NIŅA LUCE

15. 9. 84.

Sveicināta, modernā Kukažiņa,

Vai atkal nerīkojaties ceļot uz šo pusi? Jūsu manuskriptu saņēmu kā arī divus atsevišķos stāstus. Zariņš teica, ka šogad otru grāmatu mēs neizdošot, katru gadu tik pa vienai. Dzirdēju, ka Ausmai Mednei Jūs esat atsūtījusi dzeju krājumu, tad būs izvēle ko izdot, ja kungi gribēs vispār izdot otru Jūsu grāmatu, lai gan man liekas, ka noteikums, ka LPB izdod katra autora pirmo grāmatu vairs nebūtu spēkā, jo apvienojās LPB ar Sidnejas latviešu biedrību. Manuprāt nav īsti labi, ja Jūs jaunākos stāstus sūtat Dēliņam, jeb viņš maksā honorāru, tad jau tā pavisam cita lieta. Citādi nav interesanti izdot grāmatu ar jau iespiestiem darbiem.

Uz rakstnieku dienām es nebraukšu, bet brauks Elga, Zariņš un Eglītis līdz ar viesi Aivaru Ruņģi, ko nu kungi gaida kā pravieti, kas mani kaitina, kad tie rakstnieki beigs būt pravieši, savas ideoloģijas uzspiedēji. Tā Arnolds Apse, miers viņa pīšļiem, bet kā rakstnieks jau viņš nav miris un tāpēc par to var runāt. Tik daudzsološs bija viņa Klosterkalns, jauna svaiga viela un tagad pēdējā grāmata, kas iznākusi pēc viņa nāves Lepnā Zemgales bajāru cilts lasāma tikai līdz pusei, tad sākas 1940. gads un viss pārējais, ko mūsu rakstnieki patiesi pataisījuši par klišeju, bet, vai tad to drīkst sacīt, es jau gan teiktu, ja par viņu referētu, bet es vairs nereferēju, vismaz ne mūsu literāriem vakariem.

Ar Elgu jau ārēji samierinājāmies, bet tas ir tikai ārēji, ja nav kopējas ideoloģijas, tad jau nevar kopīgu darbu darīt. Vēl gan paturu teātra recenzijas, lai garīgi neiestigtu purvā. Ja man būtu rakstnieces talants, es rakstītu, bet diemžēl nav fantāzijas. Š.g. teātru festivāls bija bēdīgs, visās trīs izrādēs tikai 500 apmeklētāju! Nupat Gulbergs iestudēja Eglīša Pēc kaut kā cēla, nezināma – nožēlojama izrāde. Tikai viens tēlotājs Vaira Dortiņa, kas pirmo reizi spēlēja galveno lomu un brīnišķīgi.

Personīgā dzīvē man iet labāk, tas nozīmē, ka ar dēlu viss kārtībā. Pēc divu gadu pūlēm un droši vien arī citi apstākļi palīdzējuši, ka Valdis vismaz pagaidām, t.i. četrus mēnešus nav alkoholam pieskāries. Tā tad es varēšu mierīgi šīs zemes gaitas izbeigt, tās bija manas lielās rūpes. Ilze pēc desmit gadiem sāk atkal pindzelēt un pilnīgi reālā stilā. Zariņa dēls Kristaps apprecējās trešo reizi, šoreiz ar austrālieti. Nedomāju, ka tā laulība turēsies, ir cilvēki, kas nav piemēroti ģimenes dzīvei.

Viens otrs aizgājis viņā saulē, bet tā jau tam jābūt! Jā, Kreišmane uz mani briesmīgi nikna, aizrakstījusi Zariņam, ka es esot viņu iznīcinājusi. Vai nav joks? Bet man godīgi sakot vienalga, lai domā ko grib.

Mīļi sveicieni
Ņina Luce

*********************************************************

AUSMA MEDNE

[postcard mailed from Germany, sent c/o Birstins in Banff:
Valsts Mākslas akadēmija, (then in Russian), The State Academy of Arts]                                                       10.7.1985.                                                                                                                                                             

Mīļā Erna,

Sirsnīgs sveiciens no Rīgas un no Latvijas Jāņu laika ziedošajām kļavām! Nu jau gan esmu ārā Vācijā, bet tas viss ir tik neaizmirstami! Piedodiet, ka neesmu rakstījusi ātrā, bet man viss pēdējais pusgads skrēja garām kā lentā. Priecājos, ka Jūsu grāmata iznāca tik skaista un ka tā arī Jums pašai sagādāja prieku. Bija ļoti jauki, ka Dzidra varēja būt mūsu visu vidū tai kristību dienā. Es vēl palikšu Eiropā kādu mēnesi, satikšu māsu, un tad jādodas atpakaļ. Tā jau mums gājputniem iet!

Ar mīļiem sveicieniem,
Ausma M.[Medne?]


Ausma Medne 29.03.1924 – 04.09.2010
literatura.lv


Ausma Medne (1924–2010) – filozofe, sabiedriska darbiniece. Aktīvi darbojās latviešu sabiedrībā, lasīja lekcijas kultūrvēsturē Flindersa universitātē, latviešu valodas kursos Sidnejā un referēja literāros vakaros. Publicējusi raksti par literatūru un politiku latviešu trimdas periodikā, darbojās 3×3 nometnēs, LAAJ kultūras nodaļā un Latviešu rakstnieku apvienībā. Divdesmit gadus bija lektore Sidnejas universitātē filozofijas nozarē.

**********************************************************

MELBURNAS LITERĀRAIS CĒLIENS

[postcard of Marian Ellis Rowan painting ‘Hibiscus drummondii’, watercolour, National Library of Australia]

Mīļā Erna Ķikure!

Sapulcējušies Melburnas literārajā cēlienā, sirsnīgi sveicam jūs kā šī gad Jāņa Jaunsudrabiņa balvas ieguvēju.
Un vēl daudz grāmatu nākamajos gados!
[11 signatures]

Māra Kalmane
Māra Kalniete
Richards Kraulis
Ella Kreišmane
Selga Silkalna
Valda Liepiņa
B. Burkeet[?]
Eduards Silkalns
A. Zariņš
Emils Dēlinš
Sveicina E. Lēmane.

**********************************************************

ASTRA MOORS

1992. g. 30. sept.

[addressed to ELZA Kikure]
God. Ķikures kundze!

Liels liels paldies par jaukajām grāmatiņām, īpaši priecājos par dzejoļu grāmatu. Tā ir bezgala pievilcīga.

Es pati arī esmu izdevusi vairākas grāmatas, tulkojumus no vācu valodas. Izdodu mazā metienā, tikai 105 eksemplārus, no kuŗiem lielāko daļu esmu aizsūtījusi uz Latviju – uz bibliotēkām, kā arī draugiem, radiem, paziņām.

Biju Bostonā pie Noras Kūlas, viņa tieši bija saņēmusi Jūsu manuskriptu. Liels paldies Jūsu meitai par kļūdu izlabošanu. Tagad tikai cita problēma: teksts ierakstīts maza izmēra disketēs, kādas mana un Priedīša kunga datorā nevar ielikt. Viņš tūlīt brauca pirkt kādu aparātu, lai varētu lietot arī maza izmēra disketes, bet tobrīd nevarēja piemērotu atrast. Kad braucu prom, viņš solīja apmēram mēneša laika nopirkt. Ceru, ka tagad tas jau ir izdarīts. Mums ir ļoti vecmodīgi datori. Jūsu meitai droši vien ir daudz modernāks.

Grāmatu izdošana prasa daudz darba, lielu pacietību un nemitīgu kļūdu labošanu. Bet nu kādam tas tomēr ir jādara.

Vai pazīstat Baumaņu ģimeni Kalgarī?

Ar Sveicieniem
Astra Moors
North Hollywood, CA 91606

*********************************************************

ŠTAUVERS

Kalgarijā, 1990. 28. sept.

Ļoti cienījāmā Štauvera kundze,

Nosūtu Jums savu jauno stāstu grāmatu, (Jūs kādreiz ļoti labi izteicāties par manu Artavu…), varbūt šī grāmata Jūs arī interesēs.

Bet ir lūgums pie Jums – pielieku klāt te vēl 2 grām. ‘Artavu’ un ‘Uz Tilta’, tās lūdzu Jūs, nododiet Centra bibliotēkā, ar vēl vienu lūgumu – atmainot tās pret manis tur agrāk nodotajām 2 grām: ‘Mūsu kaimiņš’ un ‘Dienas un gadi’, un vai nu bibliotekārs vai Jūs ļoti lūdzu atsūtiet man tās! Man pašai nav vairs nevienas no tām, un tagad Latvijas redaktors Auziņš gribētu iespiest Latvijā izvilkumus no šīm grāmatām kādā jaunā kopojumā. Man protams tas būtu svarīgi publicēties Latvijā un ir tik bēdīgi, ka esmu izdalījusi savas grāmatas bez atlikuma. ‘Uz tilta’ iznāca tikai 70 exem.

Varbūt ar Jūsu palīdzību man izdosies atgūt Kaimiņu un Dien. un Gadi.

Ar labiem vēlējumiem,
E. Dzelme-Ķikure.


Mārtiņš Štauvers 13.06.1927 – 24.05.2019


Mārtiņš Štauvers (1927–2019) – skolotājs, sabiedrisks darbinieks, literāts.
Rediģējis Memingenas latviešu ģimnāzijas literāro izdevumu “Rīta blāzma”.
Rediģējis un iespiedis LNJAK Žurnālu “Ceļinieks”.
Darbojoties par priekšsēdi “Ceļinieks” apgāda pagaidu padomē.
18 gadus izdevis Vinipegas latviešu biedrības biļetenu “Informators”.
Sākot ar 1975. gadu, Montreālas latviešu biedrības izdevumu “Ziņotājs”.
26 gadus strādājis par skolotāju Vinipegas un Montreālas latviešu skolās, 15 gadus pildot pārziņa pienākumus Vinipegas skolā.
Jaunatnes dziesmu svētku idejas autors un svētku padomes vadītājs kopš tās dibināšanas 1972. gadā; rediģējis arī 6 Jaunatnes dziesmu svētku vadoņus.
Kopā ar dzīves biedri Ilgu Štauveri attīstīta un īstenota ari mūzikas nometnes ideja.
Jaunatnes dziesmu svētkiem un mūzikas nometnēm bijusi liela nozīme daudzu tagad plaši pazīstamu mūziķu, komponistu un kordiriģentu attīstībā.
Montreālas Latviešu biedrības priekšsēdis.

*********************************************************

JANA TESAROVA

Photo: 1984. gada 26. decembrī Rīgā Jana Tesaržova aizstāvējusi disertāciju un ieguvusi filoloģijas kandidāta grādu. Kopā ar disertācijas konsultantu literatūrzinātnieku Hariju Hiršu.


Bratislava,
24.4.1992.

Cienījamā Erna Ķikures kundze!

Jūsu adresi es dabūju no Kārļa Streipa kunga, Amerikas Latviešu Apvienības speciālo projektu vadītāju. Atļaujiet man vispirms stādīties priekšā: es esmu slovākiete, es dzīvoju Bratislavā, Slovākijā, ČSFR un latviešu valodu es esmu apguvusi Rīgā, kur es mācījos aspirantūrā 1980-83 gg. Rīgā es uzrakstīju disertāciju par ‘Latviešu un slovāku romānu’ (dr. Harijs Hiršs bija mans vadītājs), bet līdzās zinātniskajam darbam es esmu nodevusies arī tulkošanai. Vēl Rīgā es pārtulkoju slovāku valodā četras grāmatas – divas latviešu tautas pasakas izlases ‘Trīs labas lietas’ (Bratislava 1982) un ‘Eža kažociņš’ (Bratislava 1981), un es sakārtoju un pārtulkoju mūsdienu latviešu prozas antoloģiju ‘Viena diena uz labās, mīļās zemes’ (Bratislava 1983), kurā lasāmi 14 autoru darbi – A. Bels, V. Belševica, M. Birze, R. Ezera, H. Gāliņš, A. Jakubāns, V. Kaijaks, A. Kalve, A. Kļavis, E. Līvs, Z. Skujiņš, Ev. Vilks, M. Zariņš un D. Zigmonte.

Filoloģijas zinātņu kandidātes disertāciju par latviešu literatūru es aizstāvēju Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras instsitūtā 1984. gadā un es atgriezos uz Bratislavu. Tagad es strādāju Slovākijas Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūtā, kur es galvenokārt pievēršos latviešu literatūrai. Es sistemātiski nodarbojos arī ar latviešu literatūras tulkošanu: pēdējos gados Bratislavas izdevniecības ir iznākušas četras latviešu grāmatas manā tulkojumā – Ēvalda Vilka stāstu izlase ‘Zaļais koks’ (Bratislava 1987), Regīnas Ezeras ‘Zooloģiskās noveles’ (Bratislava 1988), Imanta Ziedoņa pasaku izlase ‘Blēņas un pasakas’ (Bratislava 1990) un latviešu klasiķu antoloģija ‘Vecais pulkstenis’, kuru es sastādīju un pārtulkoju. Grāmatā ir četri latviešu vārdu meistari – Rūdolfs Blaumanis, Jānis Poruks, Jānis Jaunsudrabiņš un Jānis Ezeriņš.

Neskatoties uz to, ka es nodarbojos ar latviešu literatūru vairāk kā desmit gadu, man ir nepilnīgs priekšstats par trimdas latviešu literatūru. Nesen man nosūtīja no Rīgas prozas antoloģiju ‘Pasaules spogulī’, kurā ir publicēti trimdas rakstnieku darbi. Grāmata man ir devusi zināmu pārskatu par ārzemēs sarakstīto latviešu literatūru, ar kuru es sastapu pirmo reizi. Jūsu stāsts ‘Viesnīciņa Lalaila ielā’ man ļoti patīk un sakarā ar to es griežos pie Jums ar lūgumu: vai Jūs man nevarētu atsūtīt kādu Jūsu grāmatu, ja tas ir iespējams – ļoti gribētos ar Jūsu darbiem iepazīties tuvāk. Interese par latviešiem un par latviešu literatūru Slovākijā ir liela un latviešu autoru grāmatas slovāku tulkojumā ir izpārdotas. Pagaidām, protams, grāmatas, kuras ir tapusi Latvijā. Ārzemēs sarakstīta latviešu literatūra ir joprojām nezināms lielums mūsu kontekstā, bet es labprāt iepazīstinātu slovāku lasītājus ar trimdas latviešu rakstnieku darbiem.

Lūdzu, piedodiet man kļūdas. Latviski man ir vieglāk lasīt nekā rakstīt.
Patiesā cieņā,
Jana Tesarova

Dr. Jana Tesarova
831 03 Bratislava Czecho-Slovakia

——————-   

22.8.2009

Cienījamā Dr. Jana Tesarova!

Esmu Ernas Ķikures meita un dažu viņas grāmatu izdevēja. Mamma mira 1.1.2003 un viņas archīvu
es pa daļai aizsūtīju pa daļai pati aizvedu Madonas muzejam, Latvijā. Tur atrodas tagad visi oriģinālie dokumenti un raksti. Es paturēju kopijas. Pašlaik es nodarbojos ar to ierakstīšanu datorā. Mans nodoms ir viņas archīvu ielikt mājas lapā internetā, lai viņas raksti būtu plašāk pieejami – viņas grāmatas, dienas grāmatas, vēstules – viss papildināts vēl ar fotogrāfijām un varbūt pat viņas grafikas darbiem…
Tas viss vēl tālu…

Starp viņas papīriem bija arī Jūsu vēstule, rakstīta 1992.g. (to pielieku klāt). Cik es redzu no piezīmēm dienas grāmatās, viņa Jums ir atsaukusies un aizsūtījusi Jums kādas savas grāmatas.

Man interesētu zināt, vai Jūs ko no viņas darbiem esat tulkojusi? Ja jā, vai varētu lūgt no Jums tuvāku informāciju kur tie publicēti un kad? Un ja Jums nebūtu kas pretī, man liekas, ka būtu pat interesanti ja tie arī tiktu pievienoti visam citam interneta archīvā.

Nezinu vai šī vēstule Jūs atradīs – bet cerēšu!
Patiesā cieņā,
Inese Birstins
Calgary, AB, Canada
————————————————————————————

Jana Tesaržova 1953 –
literatura.lv

Jana Tesaržova (1953) – slovāku literatūrzinātniece un tulkotāja. Rakstījusi recenzijas un apceres par latviešu literatūru. Slovāku valodā tulkojusi gan modernās latviešu literatūras darbus, gan tautas pasakas. Izdevusi aptuveni vienpadsmit latviešu autoru grāmatu tulkojumus.

Interese par latviešu literatūru Jana Tesaržovai radās lasot Baltijas tautu krievu valodā tulkoto literatūru – lai spētu tulkot nevis ar krievu valodas starpniecību, bet gan no oriģinālvalodas, viņa apņēmās iemācīties latviešu valodu.

Par Janas Tesaržovas profesionālo darbību: “Lieliskā latviešu valodas pratēja – allaž elegantā slovāku zinātniece Jana Tesaržova, kura kopš 1996. gada ir arī mūsu ZA Ārzemju locekle, Rīgā ir vienmēr gaidīts ciemiņš. Nebūs pārspīlējums apgalvot, ka pieredzējusī tulkotāja, vairāku zinātnisku darbu autore, savu dzīvi patiesi saistījusi ar latviešu literatūras un kultūras popularizāciju dzimtajā Slovākijā.”
Jundze, Arno. Atbilde pienāca pēc pusotra gada. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 44, 2000.

–1976
Studējusi Bratislavas universitātes Filoloģijas fakultātes tulkotāju nodaļā, angļu un krievu literatūras specialitātē.

1979–1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga
Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes aspirantūrā.

1984–1993
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga
Aizstāvējusi disertāciju “Latviešu un slovāku kara romāns”, iegūstot filoloģijas doktora grādu. Disertācijā tika analizētas latviešu un slovāku romāna tipoloģiskās līdzības, no latviešu autoriem sīkāk iztirzāti tika Visvalža Lāma, Regīnas Ezeras un Marģera Zariņa darbi.

06.1993–07.1993
Lai pamatīgāk iepazītos ar trimdas latviešu literāro devumu, iegūstot Slovākijas literatūras fonda atbalstu, devās no Bratislavas uz Kalamazū. Ceļojums deva iespēju iepazīties ar trimdas literāro ražu Kalamazū Latviešu studiju centra bibliotēkā.

1996
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.

                                                                                       **********************************************************

INĀRA TOMSONE

1990.g. 8. maijā Sidnejā.

Cienījamā Erna Ķikure!

Nupat saņēmu patīkamu pārsteigumu: proti, saņēmu Aleksandra Pelēča poēmu: Zilsigunda, kopā ar avīzēm, kur jubilārs tiek sumināts. Nosūtu Jums domāto eksemplāru ar autora ierakstu. Vēstule klāt nebija, tā kā pašlaik tuvāk nekā nevaru Jums pastāstīt. Nokopēju avīžrakstus un pielieku klāt sūtījumam.

Pašlaik esmu ALMAs [Austrālijas latviešu mākslas apvienība] kasiere, nu jau otrais gads! Pēc Teodora nāves, mani ievēlēja šinī augstā amatā, manā prombūtnē. Pat nelīdzēja, ka teicu, ka no skaitļošanas nekā nesaprotu un, ka drīzāk novedīšu ALMAs kasi pie bankrota!

Apsveicu Jūs ar grāmatu Artava. Dzidra teica, ka biju pirmā kas atsaucās uz sludinājumiem. Tanī pašā laikā iedevu Dzidrai Teda grāmatu Kliedziens, ar lūgumu lai Jums nosūta, bet šodien kad zvanīju, lai dabūtu Jūsu Kanādas adresi, viņa teica ka vēl to neesot izdarījusi… Mēģināju sakaunināt, un teicu, ka pasūdzēšos Jums. Viņa apsolījās laboties un nosūtīt. Man ļoti imponē dzejolis Uz asiem priedes zariem. Žēl ka Artavā tas nav ievietots. Nupat sāku lasīt Kā plūsti, Aiviekste?, kaut gan grāmata jau sen iegādāta! Tā kā strādāju, tad vienmēr, jāiziet ar darba kolēgām, tad vēl avīzes un žurnāli jāpašķirsta, tā kā dienas ir par īsām. Nemaz negribas ticēt, ka jau turpat 2 ½ gadi apritējuši kopš Teda aiziešanas veļu pasaulē. Pirmie 18 mēneši bija tie grūtākie, labi, ka man bija Kliedziens un Miniatūrdzeja ar ko nodarboties.

Aleksandra Pelēča adrese ir: Talsos 229550

Ar sirsnīgiem sveicieniem
Ināra Tomsone
Woolahra N.S.W. Australia 2025

***********************************************************

VIESTURS VECGRĀVIS

 
Rīgā, 1991.g. 1. oktobrī.

Labdien, cienījamā Ķikures kundze!

Jau vairākus gadus esmu saņēmis laipnus Jūsu grāmatu sūtījumus – Tie man ir radījuši gandarījumu. Tāpēc arī nebiju pārsteigts, ka tieši Jūs esat kļuvusi par Jaunsudrabiņa balvas jauno laureāti. Sveicu Jūs, domāju, ka tas ir pamatots un precīzs Jūsu talanta novērtējums. Atvainojiet, ka neiesāku vēstuli ar standartfrāzi – Jums raksta Viesturs Vecgrāvis – literatūrzinātnieks un redaktors, tas tika darīts, lai vispirms pateiktu arī kā Jums maznezināma persona prieku par Jūsu darbiem. Cik zinu, tad par Jums būs publikācijas republikas presē. Taču tas man šķiet maz. Tieši tāpēc griežos pie Jums ar darbības piedāvājumu apgāda ‘Artava’ Rīgā vārdā. Kā Jūs droši vien jau zināt, tad ‘Artava’ izdod sēriju ‘Trimdas rakstnieku darbi’. Ir izdotas Andr. Eglīša, E. Freimaņa, V. Sniķeres, Andreja Irbes grāmatas. Līdz gada beigām, droši vien, būs vēl kāda. Izdot šīs grāmatas esam spējuši ar LNF Stokholmā atbalstu, kurš dāvināja mums datoru salikšanai. Taču lai mēs ritmiski un plānveidīgi varētu izdot gan klasiku, gan trimdas autorus, mums ir ļoti nepieciešams lāzera printers, domājam arī par lietotas tipogrāfijas iegādi. Ja šīs divas lietas mums būtu, tad mēs pilnībā varētu garantēt savu plānu izpildi. Tajā sakarā apgāds ‘Artava’ mani ir oficiāli lūdzis griezties pie vairākiem trimdas rakstniekiem ar aicinājumu piedalīties savu grāmatu izdošanā Rīgā arī finansiāli, sākot no 1000 dolāru apjoma. Protams, varētu būt korekcijas uz vienu vai otru pusi naudas ziņā. Šī nauda tiktu izlietota vai nu lāzera printera vai tipogrāfijas iekārtas iegādei, kas būtu apgāda ‘Artava’ īpašums. Savukārt apgāds garantētu rakstniekiem, kas šādā veidā ir finansiāli atbalstījuši savu grāmatu izdošanu un trimdas literatūras ātrāku atgriešanu Latvijā, viņu grāmatu izdošanu Rīgā 1-1.5 gadu laikā, honorāru par attiecīgo lokšņu skaitu un vismaz 100-200 grāmatas brīveksemplārus. Protams, nianses tiktu minētas oficiālā līgumā starp rakstnieku un apgādu. Ja Jūs, cienījamā Ķikures kundze, šāds priekšlikums interesētu un ja Jūs varētu atbalstīt ‘Artavas’ ražošanas paplašinājumu finansiāli, lūdzu Jūs rakstīt man uz Zinātņu Akadēmiju Turgeņēva ielā 19. Jebkurā gadījienā – vēlreiz izsaku savu gandarījumu par Jūsu talanta novērtējumu.

Jūsu V. Vecgrāvis
Zinātņu, Valodas, Literatūras institūtā
Turgeņeva ielā 19, RIga, Latvia


Viesturs Vecgrāvis 1948


Viesturs Vecgrāvis (1948) – literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un grāmatizdevējs, erudīts latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks. Kopš 1981. gada uzmanības lokā ir Jāņa Poruka daiļrades un personības izpēte, kā arī latviešu klasiskās literatūras t. s. zelta laikmets – 19. un 20. gs. mija. Kopš Atmodas laika pētniecisko interešu lokā latviešu trimdas dzejas procesi un personības. Literatūrzinātniskajās publikācijās latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Pateicoties viņa kā grāmatizdevēja (apgādi “Artava”, “Daugava“, “Jaunā Daugava”) darbībai, Latvijā 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē izdoti gan latviešu trimdas autoru darbi, gan no jauna izdoti agrāko paaudžu autoru darbi. Daudzu grāmatu redaktors un izdevējs, priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, sastādījis daudzu latviešu autoru darbu izlase vai pēc ilgāka laikposma izdevis piemirstu rakstnieku literāros darbos. Romantiskās dzejas antoloģijas “Zilā puķe” (2021) sastādītājs, grāmatas “Mani sveicina zvaigznes: romantiskā pasaules izjūta latviešu dzejā: impresijas un ieskati” (2018) un monogrāfijas “Pie augstā loga” (2023) autors.

Profesionālā darbība

Pirmais latviešu trimdas dzejas kursu docētājs Latvijas Universitātē kopš 20. gs. 80. gadu beigām. Pētnieciskos nolūkos 20. gs. 80. gadus beigās un 90. gadu sākumā apmeklējis Minsteres, Stokholmas, “Abrenes” latviešu trimdas arhīvus un literatūras krātuves, iepazinis latviešu trimdas literatūras krājumus DVF “Straumēnos“, Londonas bibliotēkās un arhīvos, Oksfordas un Kembridžas universitāšu krātuvēs.

PĒTNIECISKĀS INTERESES

Latviešu literatūras vēsture, latviešu lirikas vēsture, trimdas literatūras vēsture, literāro virzienu un strāvojumu problēma, cittautu literatūra virzienu aspektā, dzejas teorija, mūsdienu lirikas kritika, romantisma un neoromantisma vēsture un teorija, Jāņa Poruka daiļrade.

*********************************************************

MARUTA VOITKUS-LŪKINA

Mr. Jānis Lūkins and
Ms. Maruta Voitkus-Lūkina
Ottawa, Ont. K1S 2G4

1992.g. 12. augustā

Ļoti cienījamā Birstiņa kundze!

Jaunās Gaitas redakcija ir lūgusi mani recenzēt Jūsu nelaiķes māmiņas darba kopumu, jebšu Jūs grāmatas laikam nemaz neesat JG piesūtījusi. Tātad ar šo lūdzu man kā JG pieaicinātai recenzentei tās atsūtīt tieši uz augšminēto adresi.

Ceļa akmeņu rakstu un Uz tilta man ir jau laipni izpalīgi atsūtījuši ārpus kārtas. Trūkst pārējās.

Jūsu māmiņu iepazinu 1989.g. Los Andželosā. Bija interesanti uzzināt, ka viņa tāpat kā es, dzīvojusi Kanādā un Austrālijā.

Patiesā cieņā,
Maruta Voitkus-Lūkina
—————

Maruta Voitkus-Lūkina 25.06.1939 –


Publiciste, dievturības skolotāja un literāte Maruta Voitkus–Lūkina (1939) kopā ar vecākiem 1941. gadā izceļojusi uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. No 1983. gada presē publicējusi politiskas, patriotiskas un vēsturiskas tematikas rakstus. Apcere “Tomēr mūsu darīšana – Antiņa, Tava un Mana” publicēta krājumā “Gaismai austot” (Toronto, 1993). Tulkojusi Melnājas Vanagas grāmatu “Veļupes krastā” angļu valodā (“Suddenly, a Criminal: Sixteen Years in Siberia”) (2015).
Dzīvojusi Zaļenieku mācītājmuižā, tēvs – mācītājs un rakstnieks Artūrs Voitkus.
1941: kopā ar vecākiem izceļojusi uz Vāciju, Tīringenu.
1945: dzīvojusi bēgļu nometnēs Bavārijā.
Latvisko izglītību guvusi Ansbahas bēgļu nometnes Daugavas pamatskolā.
1951: izceļojusi uz Kanādu.
Beigusi latviešu papildskolu Hamiltonā, Kanādā un Toronto tautas augstskolas sestdienas ģimnāziju.
Studējusi Toronto universitātē. Ieguvusi maģistra grādu angļu literatūrā.
Kopā ar vīru Jāni Lūkinu dzīvojusi Austrālijā.
1972–1994: strādājusi Kanādas valdības ierēdniecībā.
Kopš 1992: vasaras pavada Latvijā.
Toronto Burtnieku draudzes krīve.
Valmieras Beverīnas dievturu draudzes locekle.

*********************************************************

EDITE ZUZENS

Jaukas labas dienas!
Jūsu Edīte Zuzena

E. Zuzens
Sifton Manitoba Canada

********************************************************

UNKNOWN

66 punkti [word crossed out and the following added by hand (unknown, no date)]: par dzeju
No grāmatas ‘Brīnums un atmiņa’

  1. Dzejai vajadzīga laba veselība.
  2. Dzejniekam vajadzīga laba veselība.
  3. Ja tās nav, cilvēks to izaudzē.
  4. Dzeja pati par sevi neko neatrisina.
  5. Dzeja, tāpat kā jebkurš cits mākslas veids, dod dzīvei jēgu.
  6. Dzeja, tāpat kā jebkurš cits mākslas veids, var būt kādā noteiktā brīdī vienīgais atrisinājums.
  7. Dzejas darbs vispirms ir skaists, un tikai tad tas ir sviedru darbs.
  8. Dzeja ir sviedru darbs.
  9. Pēc sviedraina darba – pārvelc kreklu!
  10. Katrs krājums, katrs [nopietns, crossed out] cikls ir jauns krekls. Laiks to mazgā.
  11. Nesāc neko ar gariem zobiem! Sāc, kad ir apetīte.
  12. Ja tev nav apetītes uz dzeju katrudien, tu nebūsi dzejnieks.
  13. Ja apetīte zūd – aizturi sevi, radi apetīti!
  14. Kal dzelzi, kamēr pats esi karsts.
  15. Tavi dzejoļi ir vajadzīgi pirmām kārtām tev pašam.
  16. Tev sevi jāpadara par vajadzīgu citiem. Un ar dzejas līdzekļiem.
  17. Domā par tekstu, zemteksts ir jau tevī iekšā. Ja ir.
  18. Plunkš! Dīķī ielēca varde. Plika, zaļa, gluma, un galīgi bez zemteksta.
  19. Tāpēc, ka pasaulē bez dabiskajām ir arī papīra puķes, vāzē nebūt nav jāliek skrūvatslēga.
  20. Sargies! No stūra kā mūžīga migla tev uzglūn nebeidzamas refleksijas.
  21. Viņas par tevi nedomā, viņām ir savs likteņdarbs.
  22. Jel kavējies – mēs esam tik zili lillā…
  23. Noņem savu grūsno grūtsirdības cepuri – re, kā saulīte miedz un vējš tevi ķemmē!
  24. Dzeja neko nevar samelot.
  25. Dzeja šo to var samelot. Aizmālēt – citiem īsāk, sev ilgāk… Bet tik un tā, pārāk īsu brīdi, lai būtu vērts.
  26. Nenogriez savas spuras, tur tava būtība laukā lien.
  27. Katra spura nav būtības uzrādītāja.
  28. Auksti šai dzejolī, sienu vietā – ribas un redeles, jumta vietā – spāres ar čaboši grabošu kroni…
  29. Frāze grib saņemt domas algu. Maksāsim?
  30. Vai neriebjas tā abstraktā šoseja? Grantceļš, mālakupris, sūnutaks arī tak ceļš.
  31. Dzejdoma laužas gaismā caur tēlainību.
  32. Tēlainības – caur instrumentāciju.
  33. Un tas viss notiek vienlaikus. Diemžēl un paldies dievam.
  34. Pilnvērtīgs dzejas tēls pārsteidz, tas ir, tevis atdotā īstenība pārsteidz.
  35. Dzejas tēls samierina – tā tam bija jābūt, sen jau tā vajadzēja pateikt.
  36. Neder tikai pārsteigt, noder tikai samierināt.
  37. Vai tu pazīsti savu tēlainību? Jūti? Kāds bija laiks, kad tu to uztaustīji?
  38. Zaru rokas žņaudz tevi nost ar visiem dāsnajiem putnu līķīšiem.
  39. Mušiņa! Kāp nost no svešā plaukta – Ķempes burka, Elksnes šķīvis, Petera kauss…
  40. Ja vajag, būvē no citu pievestā, sper pa ķieģelim, bet neaizmirsti, kā sijā granti, maisa javu un ķieģeļus cep.
  41. Patētikā parodija iemetusies.
  42. Bet viņa nav tavs ienaidnieks. Viņa nākusi glābjošu roku dot.
  43. Garlaicīgi bez ironijas, šķebinoši bez pašironijas.
  44. Ironija var kļūt par žompu, no kurienes laukā nevar tikt.
  45. Nemelot intonācijā. Ja melo intonācijā – melo saturā.
  46. Valoda ir lauks, kuru apstrādā, tavs kaplis un traktors, un lietutiņš, kas visu to apsvētī.
  47. Ir garīga tava valoda?
  48. Leksiski jābūt leknai, nevis treknai. Un – neaizmirsti kaut ko iestādīt!
  49. Nepazaudē funkciju! Valodai ir sazināšanās funkcija. Ar tevi uz tu.
  50. Kad valoda stingst, ļauj viņai vaļu! Delfīns ir saprāts un rotaļa reizē. Vienlaik.
  51. Rotaļai vidū ir viena sēkliņa. Ne-sa-disko to!
  52. Viss valodas darbs nodarāms iepriekš. Kad jau dzejolis nāk, jāturas zirgā.
  53. Re, kāds dzejolis. Ir i tēze, i antitēze. Bet galu galā – protēze.
  54. Apvaldi dzejoli, bet nenoslāpē!
  55. Nenožņaudz to ar intelektu!
  56. Darbs ir ūdensklajs, kurā tava iedvesma peld. Valzivs vai mailīte – kas to lai zina!
  57. Pirksti, pirkstiņi, metumiņi, uzmetumiņi… Nostaļģija pēc plaukstas, ilgas pēc dūres.
  58. Prieks ir labs zaķītis, kāpēc tu viņu gribi noslīcināt savas debess tumšumā?
  59. Tev jāgrauž zīmulis un zilā tālē jāveras? Tu biji neprofesionāls lupatlasis, tu biji slikta govs.
  60. Savam tekstam tu vari palīdzēt tikai ar savu tekstu.
  61. Kur tu esi piedzimis un kad? Kur tu dzīvo un kad?
  62. Divi melni un spīd – krauklis un kurmis. Kurš ir tavs brālis?
  63. Kas iet caur tevi – pasaules plaisa vai privāta šķirba?
  64. Seko savam staram! Tas ir tavs ceļš.
  65. Tu seko savam staram? Tava slimība būs – mēnessērdzība.
  66. Bet ceļam tu esi vesels un vajadzīgs.

*************************************************************

UNKNOWN

Štutgartē 28.12.48.

Ļoti godājamā Bērziņa kundze.

Lūdzu man piedot, ka tikai šodien rakstu Jums Jūsu atstāto manuskriptu lietā. Izlasīju tos visus un atrodu, ka rakstīšana Jums veicas it gludi. Valoda laba, tēlojums saistošs. Žēl, ka labākie tēlojumi ir atkal ar bēgļu tēmu, tie pārāk bieži atkārtojas un lasītāji sāk par to kurnēt.

Paturēju vienu tēlojumu, kuŗu pie izdevības mēģināšu iespiest mēnešrakstā. Cerēsim, ka mēnešraksts arī jaunajā gadā varēs turpināt savu darbību agrākos apmēros. Pārējos manuskriptus nosūtu Jums atpakaļ, jo man pagaidām pietiks ar vienu. Pēc tā iespiešanas varēsiet atsūtīt vēl kādu.

Novēlu Jums visu labu jaunajā gadā,
Patiesā cieņā.
[signature]

**********************************************************

UNKNOWN

[note on a card in someone else’s writing]:

Ordinary happenings, ordinary people – selected with skill + imagination provide material for T.V. films, etc. On the stage play has some limitations.

When you watch an adroitly written TV play – you sense that it flows smothly [sic]. Your attention is held by the sweep of the drama. You are unaware of the technic [sic] of the play. After it is over – you say as a viewer, it is well done.

By writing think overtly of exposition, of transition, of detailed mechanics of your play.

***********************************************************

UNKNOWN

[??? from Seattle]
[on back of postcard of Floating Bridge Plaza in Seattle, right]

Vīrs gar šo ezeru katru rītu brauc uz darbu. Tas sākas tepat pilsētas nomalē, ir liels kā jūra un ļoti skaists ar daudzajiem pakalniem un līčiem.

—————————————


[same]
[on back of card of Summit Inn, Stevens Pass, Washington, left]

Vakar bijām nodomājuši braukt kalnos, bet bija par aukstu, nebijām attiecīgi saģērbušies.

Kārlis Zvejnieks (Ķikure/Kikure)

LARA
Priekšsēdis: Kārlis Zvejnieks, Aberdeen SD [stamped other address:] Poinciana FL; Priekšsēža vietnieks: Aleksandrs Zariņš, Engadine NSW Australia; sekretāre: Nora Kūla-Priedīte, Newton Highlands MA; Biedrzinis: Pāvils Johansons, Huddinge Sweden; Kasieris: Jānis Gorsvāns, Anaheim CA; LARAs revidents: Valdis Krāslavietis, Rolling Meadows IL; LARAS LAPAS redakcija: Jānis Gorsvāns; Tulkošanas jautājumu komisija: Valija Ruņģe, Kalamazoo MI; LARAs Grāmatu klubs: Kārlis Zvejnieks.
1989.g. 2. marts

Sveicināta Kukažiņ!

Piedodiet, ka tā Jūs saucu, bet tā dzirdēju Jūs saucam rakstnieku nedēļā Kalamazū, jo ceļojat kā Kukažiņa, no vienas meitas pie otras. Tikai Jūsu ceļojumi ir tālāki kā Kukažiņai – no Kanādas uz Austrāliju.

Paldies par negaidīto dāvanu – Jūsu dzeju krājumu ‘Artava’. Izlasīju to ar ziņkāri un prieku. Sevišķi patika ‘Sveiciens no Sidnejas’ jo nesen arī tur biju.

Redzu, ka esat sadarbojusies arī ar savām meitām, Dzidru kā ilustrētāju (lai gan grāmatas beigās teikts, ka tās nav ilustrācijas, bet it kā papildījums grāmatai. Tā arī ir – Jūsu dzeju viņa nemaz nekur neilustrē) un Inesi kā iejūtīgu dzejas analizētāju, ko, protams dara arī Austra Graudiņa. Tā kā rakstāt brīvajā pantā, Jūsu dzeju arī liekas diezgan viegli tulkot, kā to adekvāti darījusi Austra Graudiņa ar diviem piemēriem savā rakstā. Ja jau bij Jūsu dzejas raksturošana un izvērtējum angļu valodā, būtu gribējies vairāk Jūsu dzejas angliskā tulkojumā arī, varbūt pat visu grāmatu vienā lapā latviski, otrā angliski, kā to jau viena, otra mūsu dzejniece darījusi.

Būtu labi Jūs redzēt LARA’s RN Los Andželosā no 23-30 jūn. Pieslēdzoties ASV rietumkrasta dziesmu svētkiem, kas notiks Long Bīčā, LA pieslē[..] no 31. jūn līdz 5. jūl.

RN šoreiz būs interesanta ar to, ka tanī piedalās arī Latvijas viesi – rakstnieki Vizma Belševica, Māra Zālīte, Māris Čaklais un Alberts Bels. Par to jau būsit lasījusi avīzēs un droši vien Nora Kūla, LARA sekretāre, piesūtījusi arī Jums LARA’s paziņojumu. No Austrālijas jau arī pieteikušies Marga Biezaite, Aina Vāvere, Velta Saulīte, Aleksandrs Zariņš. Taisās braukt arī Richards Krauls.

Būs Jums intersanti tikties ar saviem kolēģiem no Austrālijas, bet arī no Latvijas. Tā kā apmešanās paredzēta Lloyolas universitātē (L.A. lidlauka tuvumā) studentu kopmītnēs, tad uzturēšanās pavisam lēta tikai $350 – pa visu nedēļu ar nakts mājām un trim maltītēm dienā.

Būs arī grāmatu galds ir RN, ir dziesmu svētkos, tā kā varēsit tautās laist arī ‘Artavu’. Gaidīsim!

Teikšu – uz redzēšanos RN un dziesmu svētkos saulainajā Kalifornijā un vēlreiz paldies par ‘Artavu’!
Kārlis Zvejnieks
Poinciana, FL 32758, USA

——————————————–

[letterhead, 2 addresses, no date]    KARLIS ZVEJNIEKS, M.D.

Sveicināta, Kukažiņ!

Apsveicu! Jāņa Jaunsudrabiņa balvas izvērtēšanas komiteja (Nora Kūla, Gunārs Saliņš, Juris Silenieks) šogad balvu izlēmuši vienbalsīgi piešķirt Jums! Tā nu Jūs arī iekļuvusi prominento izredzēto pulkā, kurā ietilpst Ilze Šķipsna, Margareta Kovaļevska, Astrīde Ivaska, Benita Veisberga, Laima Kalniņa, Aina Zemdega, Indra Gubiņa, Jānis Klīdzējs, Arturs Baumanis, Andrejs Irbe un citi.

Tādā sakarībā es kā J.J. prozas balvas priekšsēdis labprāt gribētu izlūgties kādus datus no Jūsu dzīves: dzimšanu, izglītību, kad sākusi rakstīt, un kur publicējusies, kur dzīvojusi, iznākušās grāmatas, ieskaitot godalgoto u.t.t. reizē atsūtat man arī Jūsu fotogrāfiju, lai tad to visu es varētu tālāk iesūtīt mūsu trimdas avīzēm. Godalgu parasti izsludinām augusta beigās, kad iekrīt J.J. (ar trīs dienu atstarpi) dzimšanas un miršanas datums. Kamēr visi dati un fotogrāfija no Kanādas atnāks pie manis un es to tālak nosūtu avīzēm paies laiks, tā kā kavēties daudz nevajadzētu.

Godalgu $1000 – (gan Kanādas naudā, jo nauda noguldīta Kanādas bankā) J.J. balvas fonda kasieris Dr. P. Vasariņš no Hamiltonas solījās nosūtīt Jums pirms viņš septembrī izbrauc uz Latviju. Ceru ka parādītais gods un balva mudinās Jūs tālāk rakstīt un strādāt un neatdusēties tik uz lauriem.

Vajadzētu padomāt arī par Jūsu grāmatu reklamēšanu, kur tās dabūt un pasūtīt, jo piedzīvojumi rāda, ka tūlīt pēc J.J. balvas pasludināšanas rodas publikas lielāka interese par godalgoto autoru.

Vēlreiz Jums labākie vēlējumi kā Jāņa Jaunsudrabiņa balvas ieguvējai!
Dr. Kārlis Zvejnieks,
J. Jaunsudrabiņa prozas balvas priekšsēdis

P.S. Visu vajadzīgo sūtiet man uz Aberdīnas adresi kur pavadu vasaru. Sākot ar oktobri bušu atpakaļ Floridā.
K. Zv.

————————————————–

[letterhead]  KARLIS ZVEJNIEKS, M.D
Poinciana, Florida 32758
Aberdeen, South Dakota 57401
1991.g. 15. nov.

Cienījamā autore!

Nupat šinīs dienās dabūju Jūsu vēstuli. Tūlīt nevarēju atbildēt, jo bij jāsazinājās ar Noru Kūlu, kas ir LaRA’s grāmatu kluba (LGK) vērtēšanas komitejas priekšsēde. Bet viņa strādā un ne katru reizi ir viegli sasniedzama. Beidzot dabūju viņu šorīt no rīta pirms darba. Viņa ir ļoti priecīga, ka Jūs piekritusi LGK izdot Jūsu 3 godalgotās grāmatas vienā. Lai iet tautās! Jūs jau savā tā sakot ‘samizdat’ izdevumā nespētu visus pieprasījumus apmierināt. Te Jums būtu garantēts 700 metiens, kas pa lielākai daļai aizietu LGK abonentiem. Arī par sludināšanu un izsūtīšanu Jums nebūtu jārūpējas. To visu izdarītu mēs. Un esmu pārliecināts, ka visi 700 eks. aizietu tautās šeit. Ja kas vēl paliktu pāri, varētu sūtīt uz Latviju. Jaunsudrabiņ godalga paceļ interesi par autori un viņas rakstiem. Jūsu grāmata varētu iznākt nākošā gada sērijā. Priekšā Jums vēl Anšlava Eglīša ‘Eseju’ 2. daļa, kas jācer iznāks vēl pirms Ziemas svētkiem, un pēc tam Lūcijas Bērziņas jaunākais darbs, tā kā pārāk liela steiga nav. (Interesanti, ka LGK pēdējā laikā pievērsusi uzmanību tieši Austrālijas latv. autoriem jeb bijušiem austrāliešiem – Vāvere, Zariņš, Bērziņa, tagad Jūs. Bet viņi visi pelnījuši, lai arī šinī pusē viņus vairāk ievēro.)

Kas attiecas uz 3 grāmatu apvienošanu vienā, tā laba ideja no Jūsu puses. Kuŗus gabalus mest ārā, tas Jūsu ziņā. Nora piekrita Jūsu idejai, ka izmetama būtu dzeja, lai grāmata būtu viengabalaināka. Bet visa rediģēšana Jums pašai – autorei. Arī Jūsu ieteiktais virsraksts ‘Uz tilta’ mums pieņemams. Visas LGK grāmatas iet cauri vērtēšanas komitejai, lai būtu zināma izlase. Bet divi no vērtētājiem – Nora Kūla un Gunārs Saliņš – bij arī J.J. balvas piespriedēji, tā tad viņi Jūsu godalgotos darbus jau zina un pazīst. Vienīgi no LGK vērtētājiem paliek pāri Jānis Krēsliņš sen. (Viņa adrese: 3413 Giles Pl. Bronx 10463 USA) Viņam nu būtu Jūsu šie darbi jāpiesūta, lai viņš nejustos apiets. Bet tas tikai ‘pro forma’, jo Nora pārliecināta, ka viņam arī Jūsu darbi patiks un viņš tos atzinīgi novērtēs iespiešanai. Nora gan teica, ka Jūsu grāmatās vēl daudz kļūdu, kas Jums kopā ar meitu būtu jāizlabo un tad lai izlaboto disku un grāmatas galīgo noformējumu atsūta Norai. Viņas vīrs – Andris Priedītis – gan strādā ar IBM datoriem, Jums esot McIntosh, bet to varētu piemērot. Tad pēc tam viss iet uz Augstuma spiestuvi Linkolnā. Grāmata varētu būt gatava uz pavasari.

Domāju šis būtu labs atrisinājums, lai apmierinātu lasītāju interesi par Jums kā autori un godalgoto darbu.

Vāka zīmējums Jūsu ziņā. Kā varbūt esat ievērojusi citās LGK grāmatās, vāka iekšpusē ir īsas ziņas par autori un līdz šim izdotiem darbiem kā arī autora ģīmetne. Labi būtu to dabūt no Jums, kas līdz ar izlabotiem diskiem būtu jānosūta Norai, resp. Andrim Priedītim — viņas vīram. Varētu vēl pēdējā vāka iekšpusē likt grāmatas J.J. balvas vērtētāju labās un glaimojošās atsauksmes. Tās varētu likt arī sludinājumos, lai veicinātu lasītāju interesi.

A. Zariņš man atsūtīja manu rakstu par Jums ‘Austrālijas Latvietī’, to pašu ko ‘Laikā’.

Lai nu Jums viss labi klājas — labu veselību un možu prātu, lai Jūs vēl ko vērtīgu dotu latviešu rakstniecības pūrā!
Ar sveicieniem Dr. Kārlis Zvejnieks, Floridā.

[included part of text for papers, typewritten:]
Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balva Ernai Ķikurei.

…..

(turpinājums šeit nav pielikts) K.Zv.

———————————————

1992.g. 7.maijā

Mīļā Kukažiņ!

Ceru, ka laimīgi esat atgriezusies no Austrālijas. Jūsu manuskripts patreiz salikšanā un koriģēšanā pie Astras Mooras – LaRA’s grāmatu salicējas. Paredzam, ka grāmata varēs iznākt vasaras otrā pusē līdz ar Klāras Zāles dzejām.

Tā kā šoreiz būs vairākas Jūsu grāmatas apvienotas vienā, tad nezinām īsti virsrakstu, kādu kopgrāmatai likt. Vai Jūs to nevarētu izdomāt un mums atrakstīt drīz.

Vasarā esmu D-Dakotā. Adrese: Aberdeen SD 57401.

Sveiciens Jums!
Kārlis Zvejnieks


Kārlis Zvejnieks 16.01.1921 – 21.02.2015
literatura.lv

Kārlis Zvejnieks (1921–2015) – rakstnieks. Pirmās literārās publikācijas 1939. gadā, kad uzsāka studijas Latvijas Universitātē un iestājās studentu biedrībā “Ramave”. Kopš 1951. gada dzīvoja ASV. Trimdā iznākušas septiņas grāmatas: stāstu un noveļu krājums “Inese” (1954), dzejoju krājums “Silu šalkas” ar Kārļa Kurbada vārdu (1962), romāni “Baltā pils” (1984) un “Nemiera negaisi” (1996), vairāki izdevumi tāmnieku izloksnē ar Kuraž Kriša vārdu.

Kārlis Zvejnieks bija arī aktīvs sabiedrības uzjundītājs un darbojies gan latviešu, gan amerikāņu organizācijās. No 1987. līdz 1990. gadam viņš bija Latviešu rakstnieku apvienības (ASV) priekšsēdētājs. 2001. gadā Kārlis Zvejnieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Aina Zemdega (Ķikure/Kikure)


AINA ZEMDEGA

[on paper decorated with shells down one side, and ‘Aloha from Hawaii’ at the bottom of the page]
26.2.91

Sveicināta Erna Ķikure!

Paldies par skaisto pārsteigumu – grāmatām! Man žēl, ka agrāk Jūs nepazinu labāk. Kad ļoti sen lasīju ‘Mūsu kaimiņš’ priecājos, ka arī Austrālijā rodas jauni rakstnieki, kas spēj ko labu dot. Un gaidīju nākošo Jūsu grāmatu. Vēlāk likās, ka tā bijusi tikai vienreizēja parādīšanās un pēc tam nozušana, kā gadījies ar pārāk daudziem vienas grāmatu autoriem. Cik labi, ka tā nav!

Jūsu dzeju jau biju lasījusi, bet pēdējo laiku Jūsu proza man bija skaists atklājums. Vēl protams visus ‘Akmeņu stāstus’ neesmu izlasījusi, bet esmu pārliecināta, ka šī grāmata man patiks arī beigu daļā. Sevišķi labas man šķiet īsās miniatūras. Un Jums Jūsu pašas stils, no kā var mācīties daudzi.

Nupat biju piecas dienas Ņujorkā un Ņudžersijā. Pie Saliņiem redzēju Jūsu iepriekšējās prozas grāmatas, bet nebija laika lasīšanai. Gunars teica, lai Jums pasakot – tās sūtamas Jaunsudrabiņa fonda nesen izsludinātai balvas piešķiršanai. Adrese bija kādā no Laika numuriem. Un ja Jums ir vēl kādi lieki eksemplāri, būtu priecīga tās iegādāties, bet tikai par samaksu, protams.

Žēl, ka man izputēja domātā ciemošanās pie meitas martā. Tad droši vien būtu varējušas vēlreiz tikties. Bet gan jau…

Sirsnīgi sveicinot un labu pavasari vēlot,
Aina Zemdega

————————-

Aina Zemdega
Burlington, Ontario, Canada

[on card with Latvian message]:

Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņ.

21.6.91

Sveicināta, Erna Ķikure!

Nesen pārbraucu no Latvijas, tādēļ, lūdzu atvainot par nokavēto atbildi un paldies par grāmatām. Apbrīnoju un priecājos par Jūsu darba mīlestību un spējām. Būs man ko vasaras brīvajās stundās (un ceru – arī dienās) lasīt. Atpūta pašlaik liekas ļoti vajadzīga – četras ļoti interesantas nedēļas dzimtenē prasīja daudz garīgo un fizisko spēku. Bet tā kā Toronto Dziesmu svētki ar savām pārpildītām 10 dienām tepat pie durvīm tad par īstu atpūtu (prom no pilsētas un ļaudīm) varēšu sākt domāt tikai jūlija vidū.

Jā – pavasaris bija vēss, pat auksts arī Latvijā un no Toronto 25°-30° karstuma tur iebraukuši tikai ar aizdotām vilnas jakām jutos kaut cik silti. Toties garīgā cilvēku siltuma netrūka.

Uz Kalgariju laikam tik drīz neiznāks braukt, jo Dace, mana meita, ar savu ģimeni brauks ciemos uz 2 nedēļām pie manis. Bet kad atkal būšu tai pusē, noteikti Jūs apciemošu. Lai Jums skaista, silta vasariņa. Līgo!
Aina Z.

————————————-

[written on back of photo or card]:
Dundagas baznīcā Rozentāla glezna – 91 maijā.
14.7.91

Sveicināta!

Esmu izlasījusi Jūsu ‘Tilta’ grāmatu – līdz pusei. Priecājos, un vēl daudz ko lasīt. Patīk Jūsu stils un skatījums. Tieši tas, kas pašlaik man vajadzīgs pēc Dziesmu svētku nemiera un steigas, pēc 4 maija nedēļām Kurzemē un Rīgā. Paldies, ka šīs savas grāmatas man atsūtījāt! Kā spējāt tik bagātu latviešu valodu saglabāt? Man atelpu dod arī tas, ka viela nav ierobežota mūsu ‘latviešu sētiņā’, kas pilna agrāko un tagadējo bēdu un problēmu, bet ir tur ļoti vispārcilvēciska, bez vietas un noteikta laika pinekļiem.

Man šī vasara jau agri sākās un vēl līdz oktobrim turpināsies Latvijas zemē, pēc kārtas ģimenes locekļiem turp braucot un turienes ļaudis šeit sastopot. Sāk izsīkt garīgie spēki. Grūti atrast atpūtas dienas, kas neko daudz nedod. Nedēļas, mēnešus vajadzētu. Varbūt ziemā? Jūsu grāmatām pretī nosūtu piezīmes, kas rakstītas Talsu laikrakstam.

 Sveicinot Aina

————————————–

[typewritten]:
15 VII 91

Aina Zemdega

Kopsaucēju meklējot

Sēžu lidmašīnā kaut kur virs Atlantijas okeāna atpakaļ ceļā uz Toronto un mēģinu atrast kopsaucēju visam tam, ko esmu redzējusi, dzirdējusi un dzīvojusi četrās nupat Latvijā pavadītās nedēļās. To meklēju jau pēdējās Rīgas dienās. Bet no visa jukulīgā un pretrunīgā nekāds vienveidīgs secinājums neradās. Nevienā no visiem astoņiem Latvijas braucieniem neesmu atgriezusies tik pretrunīgu iespaidu pilna kā šoreiz. Kādēļ? Atbilde ir vienkārša: gaišais un tumšais, cerīgais un drūmais ik ar dienu krājās manī, un arvien vairāk samezglojās. Kas ir īstais, kas paliekošais? Gluži kā manas dzimtās vietas upe Roja – vietumis tā ir tāda, kāda bijusi vienmēr – pilna koku atspulgiem, ūdens rotaļām, plūstot pāri akmeņiem, un romantiskiem līčiem ziedošu ievu ietvarā. Tad atkal – plats, izrakts grāvis vai kanālis, nedzīvs ūdens plūsdams nedzīvu, mākslīgu taisnu, cilvēka un mašīnas radītos krastos ieliekts, bez savas sejas. Kura ir tā īstā, kura ir paliekošā upe?

Jaunais un senais, bijušais, cerīgais un neticības apēnotais ik dienu ir izniruši manā priekšā un mulsinājuši. Varbūt tā ir nākotnes neziņa, varbūt tā ir jauno drosme un ilgāk dzīvojušo rūgtā dzīves pieredze, varbūt tas ir pilsētas troksnis, akmens mūra un bruģa neauglība un uzarto lauku klusais auglības solījums, kas nostājas viens pret otru? Varbūt tas ir pie kapsētas vārtiem mazas meitenītes teiktais: „Kapsētā ziediņus nedrīkst plūkt!” un nolauzti krusti citā vietā, sagruvušas zemnieku mājas un par jaunu izdaiļotas un restaurētas vecas vācu muižnieku pilis; vispieticīgākais vecas saimnieces miteklis un apzeltītiem spoguļiem greznots plašs Rīgas dzīvoklis? Kā to visu lai saliek kopā, kā lai atrod kopsaucēju?

Un tomēr – dzīvības instinkti un ticība labā spēkam cilvēkā liek skatīties pāri visam, kas neauglīgs, un paļauties, ka sējējs zina sava iesētā grauda spēku, ka pie pieminekļa noliktie ziedi pat novītuši ziedēs nākošos mūžos. Brīdis Rojas un Lielupes ūdeņu malā, lietus Lubes pļavā, tikko ieraktie jaunās mājas pamati un vecās saimnieces otrā gada telīte neļauj šaubīties, ka dzīves svariem jāsveras uz ticīgo un darbīgo, un seno likumību taisnīgo pusi, vienalga cik lēni.

* * * * * * * *

Jau desmito dienu esmu atpakaļ Kanādā. Mans dārzs slīgst aizaugušās puķu dobēs un pāraugušos košumkrūmos. Jasmīns izstiepis savus ziedu pilnos zarus cik vien tālu spēj pāri celiņam – nesasiets un brīvs. Pie sētas kādreiz potētā sarkanā roze priecīgi izpletusies, ka atguvusi savu mežonību un savus pirmreizējos baltos ziedus. Tikai vienu biklu sarkanrožu zaru tā vēl paturējusi, kā teikdama: skaties – nekā tu man nepadarīsi! Es esmu, kas es esmu – baltziedu mežrozīte.

Pavasara darbi dārzā nokavēti, un es nesteidzos tos atgūt. Sēžu pie sava rakstāmgalda un cilāju vēl pavisam svaigus Latvijas foto attēlus: Jelgavas pils ar sievu, kas slauka ielu, un Čakstes bulvāris ar liepām, kas mērc saknes Driksnā. Lietuvas ieva meža malā ceļā uz Krustu kalnu un kaimiņtautas arājs ar zirgu un spīļu arklu. Tērvetes pilskalns, sagrautās Džūkstes mājas un baznīca, kuras mūros pret debesīm slejas plaukstoši bērzi. Rūpīgi atjaunota Jaunmoku pils ar tīrām svaigu ķieģeļu sienām, torņiem, plašām kāpnēm un parketa grīdām. Pretstati – pretruna. Svaru kausi šūpojas un svārstās, kur vien skaties.

Dzimtā novada fotogrāfijas man nav jāsaskatās. Mājas, baznīcas, upes, mežus un laukus redzu tāpat. Tādus kā toreiz un tādus kā tagad – reizēm vienus otriem blakus, reizēm atsevišķi, bet nekad kopā, nekad tie viens otru neaizēno un viens ar otru necīnās. Un tad vēl dzimtās vietas koki, akmeņi un upes līči, kas ir tie paši, tādi paši kā bijuši – toreiz, vienmēr.

Es saucu sevi par laimīgu. Tēva dzirnakmens, kaut daļās sašķelts, vēl sētā, tagad ap puķu dobi aplikts. Pār to liecas tulpes un narcises un zied. Zinu, citiem vairs ne sētas, ne akmeņu, ne tulpju dobi atrast. Dzimtās mājas vietā līdzens lauks.

Es saucu sevi par laimīgu – mani vēl atceras egle mājas galā un mana loga krampītis. Un kaimiņš, ko satieku ar sētuvi gludi noecēta lauka vidū. Līdzās stāv viņa meita, meitene, un klausās mūsu senlaiku runās. Tā varbūt būt es – toreiz, kad klausījos tēva piedzīvojumu stāstos – svešādi pievilcīgos.

Mani dara laimīgu tas, ka nekas nav jāmeklē. Nāk pretī tas, kas ir kūts mūri bez jumta, dārza mala bez rijas, ceļa gals bez tilta. Bet manī ir pārliecība – tas, kā šodien nav, kādreiz atkal būs. Nosalušā ābeļdārza vietā var stādīt jaunu – tai pašā zemē, kur vēl kāda veca sakne trūd, tās pašas upes tai pašā līcī. Es saucu to par laimi, jo daudzi to vairs nevar. Un es ticu, tāpat kā tic mana novada ļaudis, ka to varēs šeit, šai Dievzemītes, Kurzemītes nostūrī. To liecina jauni spīdīgi jumti dažai vecai mājai, Vasarsvētkos meijotās baznīcas un pārdrošie jauno saimnieku gribētāju plāni, par kuriem tēvi domīgi šūpo galvas.

Bet es nespēju aizmirst arī tos, kas man ar lepnumu ir stāstījuši, ka viņiem ir labs darbs: maz jāstrādā, bet liela alga. Un tos, kuro visu var dabūt un sev sagādāt, jo viņiem visur labas pazīšanas. Un tos, kas ik pa brīdim nopūšas: „Tā jau pie mums iet. Tā jau viņš ir. Te jau nekā nav.” Bet tam pretī es lieku visu to, ko sastrādājuši gan ar rokām, gan garīgo darbu darīdami ļaudis Dundagā, Nogalē, Lubē, Valdemārpilī un Talsos par spīti visam.

Es jūtos lepna, ka varu teikt, ka esmu no tā paša novada – tur dzimusi un augusi. Un saucu sevi par laimīgu, ka man tur ar lielu sirsnību nāca pretī, rādīja, stāstīja un cienāja, un ne brīdi nelika man justies svešai un nevietā. Par to lai paldies visiem un ik vienam!

1991.gada jūnijā

——————————–

Burlingtonā,
1991.g. 7.sept.

Sumināta, Erna Kikure!

No sirds priecājos un apsveicu Jūs! Skaisti, ka pēc tik daudz gadiem nāk pelnīta atzinība. Vai Jūs arī to tā izjūtat?

Mani skumdināja Jūsu nesen rakstītā vēstule. Kādreiz, un pa daļai arī vēl šodien apskaužu – tādā labā nozīmē – visus, kas paspēja piedzīvot Latvijas labos pirmskara gadus būdami jauni, pieauguši cilvēki. Tās bagātības un atmiņas, ko viņi sev paņēma līdz trimdā, tikai nojaužu, lasot grāmatas un klausoties nostāstus. Kad es sāku apzināties ‘pasauli’ skolas gados, karš ielika mani kā telēnu aplokā. Augot, cik pa spraudziņām varēju saskatīt un pāri žogam saklausīt, tik bija. No Jelgavas līdz Rīgai pat nevarēja aizbraukt.

Tagad man žēl visus, kas saka: Latvijas brīvība un neatkarība man nāk par vēlu. Daudziem, ļoti, ļoti daudziem tā arī ir. Priekam līdz nāk rūgtums. Kā jau rakstīju – esmu laimīga, ka vēl spēju kaut ko darīt, plānot, rīkoties, lai gan nevar zināt, ko spēšu un vēl paspēšu. Bet darījusi jau Jūs esat visus šos trimdas gadus – Jūsu grāmatām nekad nebūs par vēlu atgriezties dzimtenē un ‘darīt savu darāmo’. Nupat sava novada bibliotēkai nosūtīju Jūsu sen rakstīto Austrālijas grāmatu un nākošā reizē gribētu viņiem dāvināt Jūsu un Sarmas vēstules. Lūdzu atsūtiet 2 eksemplārus ja Jums to vēl ir.

Vēl šeit ir skaistas vasaras dienas un steigšos tās izbaudīt. Lūdzu atrakstiet, kad ‘uz to nesas prāts’.

Sirsnīgi sveicinot
Aina


Aina Zemdega 02.08.1924 – 04.04.2006
literatura.lv


Aina Zemdega (1924–2006) – rakstniece, dzejniece un pianiste. Mācījusies Jelgavas 2. ģimnāzijā. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju. 1951. gada dzīvoja Kanādā. Studējusi mūzikas augstskolā, strādājusi par mūzikas skolotāju Toronto. Studējusi literatūrzinātni Toronto Universitātē. Pirmās literārās publikācijas kopš 1958. gada. Aina Zemdega ir astoņu dzejas krājumu, piecu romānu, vienas īsprozas izlase un vienas ceļojumu aprakstu grāmatas autore. Dzejā atklāti tagadnes un pagātnes kontrasti, un intīmas emocijas, poetizēta daba, zeme un mīlestība kā pretstats nepiederības izjūtai svešatnē. Prozas tekstos autore kavējas bērnības dienu dzimtajā pusē, kā arī kontrastējoši emocionāli iezīmē dzīvi trimdā.


1960–1961: komponista Tālivalža Ķeniņa klavieru studijas asistente, mācīja klavierspēli, bet kopš 1961. gada septembra Toronto darbojās Ainas Zemdegas klavieru studija.
Kopš 20. g. 50. gadu beigās piedalās Rakstnieku cēlienos, literāros sarīkojumos ASV un Kanādā, izpelnīdamās klausītāju atzinību – “jaunā dzejniece, pārliecināja par savu talantu kā ar savu dzeju svaigo tematiku, formas skaidrību, tā labo priekšnesumu.” (1961, sarīkojums Toronto).

Aleksandrs Zariņš (Ķikure/Kikure)

Engadīnē, 1968.g. 17. jūnijā

Ļoti cienījamā

                        Ķikures kundze!

Piedodiet, ka tūdaliņ Jums nepaziņoju par dzeju krājuma manuskripta saņemšanu. Nosūtīju to Reitmaņa kundzei un gaidu atbildi, lai zinu ko Jums teikt.

Mēs abi ar sievu lasījām un pārlasījām un no sirds nopriecājāmies, gan par dziļo izjūtu, gan par īpatnējo ritmu. Tas ir tik svaigs, jaunavīgs. Tomēr nesamocīts un — patiess.

Cik man zināms, tad pirmajā sērijā Reitmaņa kundze paredzējusi 12 autoru dzeju krājumiņus, kas visi apzināti. Jūsu krājums sekotu pēc tam. Tomēr nav neiespējams, ka Jūsu manuskriptu iespiež jau pirmajā sērijā.

Ja tomēr “visi striķi trūks”, tad līdzīgā sējumā izdosim Jūsu dzejas še pat Austrālijā. Ja pārdod par $1-00 gabalā, tad izdevumu tiesu cerība pārdot nesūtot uz ārzemēm.

Jūsu,
A. Zariņš

————————–

AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU 29. RAKSTNIEKU DIENAS

[Programma]:

PAGE 1
[logo]
Austrālijas latviešu 29. Rakstnieku dienas
Sidnejā, 1989. gadā no 29. septembŗa līdz 2. oktobrim

PAGE 2.

Austrālijas latviešu 29. Rakstnieku dienu norise
Piektdien, 29. septembrī
plkst. 18.30             
Vijas Spoģes-Erdmanes un Elvīras Erdmanes gleznu izstādes atklāšana. Atklās Elga Rodze-Ķīsele.

plkst. 19.30
Rakstnieku dienu atklāšana. Atklās LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā Vidvūds Koškins. Apsveikumi.
Māras Zālītes Lāčplēša uzvedums.

Sestdien, 30. septembrī
plkst. 15.30
Māras Zālītes referāts Latvju folklora un autores dzejas lasījumi.
Ausmas Mednes ievadvārdi.

Svētdien, 1. oktobrī
plkst. 11.00
Latviešu preses biedrības literātu un preses darbinieku sanāksme

plkst. 14.00
Rakstnieku cēliens

Pirmdien, 2. oktobrī
plkst. 11.00
Pārrunas par Rakstnieku dienām un uzkodas ar atspirdzinājumiem.

Visi sarīkojumi notiek Latviešu namā
Ieejas maksa sarīkojumos $8 un $6.

Rīcības komiteja
Priekšsēde Elga Rodze-Ķīsele, vicepriekšsēde Ausma Medne, administrators Imants Ronis, sekretārs Juris Krādziņš, kasiere Mirdza Krastiņa, saimniecības pārzine Vaira Dortiņa-Zemīte, informācijas kārtotājs Aleksandrs Zariņš.
Rīcības komiteja pateicas SLB Dāmu kopas vadītājai Inārai Krūmiņai ar palīdzēm un Dacei Celinskai.

[logo + Arts for Australians
Australia Council]
The 29th Conference and Seminar of Latvian writers living in Australia gratefully acknowledge the financial assistance of the Australia Council, the Federal Government’s arts funding and advisory body.

PAGE 3
[logo]

Austrālijas latviešu 29. rakstnieku dienas
Sestdien, 1989. g. 30. septembrī,
plkst. 15.30
MĀRAS ZĀLĪTES PĒCPUSDIENA
Ausmas Mednes ievadvārdi
Māras Zālītes referāts
LATVJU FOLKLO

Starpbrīdis
AUTORES DZEJAS LASĪJUMI
Pārrunas. Vīns.

[photo of Māra Zālīte]

[Australia Council logo]
Rakstnieku dienu rīkošanu materiāli atbalsta Australia Council

BACK PAGE (and partly on page 1)

[handwritten greetings and signatures]:

ERNAI ĶIKUREI

Mīļš sveiciens! Māra Zālīte
Mīļā Erna, gaidām Tevi Sidnejā! Ausma Medne
A Skujiņš
Kad atkal satiksimies? Velta Skujiņa
Māra Kalniete
Mirdza Krastiņa
Elga Leja
Austra Eichmane
No Sidnejas! Juris Krādziņš
Pēteris Kļaviņš
Sveiciens no ziedošās Sidnejas. Velta Saulīte
J. [?]
[?]
A. B[?]
Māra Kalmane – sveika.
J. Kasapcers[?] – Sidnejā
Vija Spoģe-Erdmane
Pēteris Erdmanis
Inta Štube
Jul
Ināra Tomsone
Daina Šķēle
Vaira Dortiņa
Mintauts Eglītis
Jūlijs Kleistbergs
Georgs Vēzis
Kārlis Gulbergs
Ina & Imants Roņi
Vita Kristovska
Dzīvosim gaiši! Jānis Bumbērs
Sirsnībā A. Zariņš

****************************

ALEKSANDRS ZARIŅŠ

A. Zariņš
Engadine N.S.W. 2233

1989.g. 6. oktobrī.

Cienījamā Dzelmes kundze!

Paldies par Aiviekstes saini un Dzidra atnesa Artavas. Rakstnieku dienās pārdevu

12 Aiviekstes à $10	$120.00
7 Artavas à $29 $140.00
Kopā $260.00


Kad Dzidra atgriezīsies Sidnejā, tad viņai to summu nodošu.

Oficiāli nekādas kristības netaisījām. Pirmkārt visi sarīkojumi ieilga un nevarējām atrast laiku. Otrkārt – Aivieksti pārdevām pirmajā vakarā. Ar Artavu un Aivieksti iepazīstināju LPB sanāksmē. Vēl būtu bijis jākrista arī Tomsona jaunākā grāmata Miniatūrdzeja un Ainas Vāveres (Trimdas) Svešatnes albums. Bet arī Vāvere nebija atbraukusi.

RD izdevās labi, protams, pateicoties Māras Zālītes klātbūtnei. Lāčplēša lasījumā ieradās 200, Māras Zālītes pēcpusdienā 150 un rakstnieku cēlienā 30. Māras Zālītes klātbūtne nevien rosināja bet arī fascinēja. Atklāšanas sarīkojumā Elga Rodze nolasīja arī Jūsu apsveikumu.

Māra Zālīte 7. okt. būs Melburnā un 8. okt. Adelaidē. Viņa, kā arī Daina Šķēle apmetās mūsmājās.

Steigā Jūsu
A. Zariņš

——————————-

Pieteikuma lapa
LPB AUSTRĀLIJAS KOPAS VALDEI

Es, ______________vārds_______________uzvārds

Varēšu/nevarēšu piedalīties Rakstnieku rītā, šī gada 29. Decembrī plkst 10 Adelaidē, Tālavas mazajā zālē.
Ja atbilde pozitīva, lūdzu, atzīmējiet, vai lasīsit kādu no saviem jaundarbiem? Jā/nē, dzeja/proza

_____________datums                                            ——————————-paraksts

————————————————————-

[on LPB letterhead – messages and signatures]

Visas grāmatas saņēmām, tikai Jūs pašas trūka. Aleksandrs Zariņš
Mīļi sveicinu – Irina Ozoliņa
Mīļā Erna, rakstīšu Tev gaŗu, gaŗu vēstuli no mājām, par Tavu skaisto Austrāliju pavēstot. Laima.
Žēl, ne neesi šeit. Velta Saulīte.
Sirsnībā Lidija Dombrovska-Larsena
Valdemārs Mežaks
Inārs Bērzzariņš
[?]
Arnis Skujiņš
Velta Skujiņa
E. Lēmane
Kārlis Ābele
Hermīne Valtere
Īrija Matisone
Paldies par grāmatu – rakstīšu! – Margarita Biezaite
Jaunais Adelaides biedrs J. Tūters
Rasa Feja
Aina Vāvere

————————

Sidnejā, 1990.g. 3. nov.

Cienījamā Dzelmes kundze!

Aizvadītas Rakstnieku dienas Adelaidē, aizvadīta mājup Laima Kalniņa, pārpelnots Mintauts Eglītis. To visu varētu izstāstīt pagarā stāstā kur nu vēl īsā vēstulē.

RD bija ģimeniski jaukas. Laimas Kalniņas un Lidijas Dombrovskas klātiene ienesa spraigumu un svaigumu. Citādi maz jaunumu. Arnis Skujiņš priecēja ar pusfeļetoniem, Erna Lēmane sarkasmu. Labākie bija Mintauta Eglīša un Jāņa Muižnieka tēlojumi, bet to vairs nebija mūsu vidū. Ceru, ka lasāt Austrālijas Latvieti un tur esmu patiesi visu par RD izstāstījis, ieskaitot Nedēļas piezīmes.

Mintauta bērēs bija daudz izvadītāju. Pēdējos gados, pēc kundzes nāves, man ar viņu iznāca pavadīt kopā daudzas stundas, gan kārtojot manas grāmatas Bites un bumerangs, gan viņa Pasaulē nav miera izdošanas. Šad un tad, kad Olita nejutās labi, kopā apmeklējām austrāliešu koncertus un teātrus. Mintauts bija mācījies spēlēt vijoli un mīlēja mūziku.

RD nolasīja Jūsu apsveikumu. Pārdeva visus trīs ekz. Uz tilta ($30) un 2 eks. Kā plūsti Aiviekste ($20). Kopā $50 nodevu Jūsu meitai Dzidrai. Priedītes grāmatnīcu paņēma SLB un tā novietota Latviešu namā Stratfildā.

Sirsnībā
Jūsu A. Zariņš.

——————————-

Sveicināts, un labākos vēlējumus 1991. gadā!

Zariņa kungs, man pie Jums tāds lūgums:

Gribu dabūt atpakaļ un pārstrādāt savu manuskriptu un lūdzu Jūsu palīdzību.

Manuskriptu nosūtīju Ņ. Luces kundzei, viņa domāja tam atrast izdevēju.
Pēc Luces kundzes nāves uz manu jautājumu, Jūs man atrakstījāt, ka manuskripts ir drošībā pie Koškina kunga.
Manuskripts ir biezs, smags, labi iesiets vākos, (“folderī” tikai ar dažām lapām klāt atsevišķi), pārsūtīt visu maksātu dārgi, jo tikai gaisa pastā to varētu darīt.

Lūdzu Jūs vai nu aizvediet to Dzidrai, vai
aizvediet to uz Latv. Namu un piezvaniet Dzidrai, kur to tur saņemt, vai
piezvaniet Dzidrai un iedodiet viņai Koškina kunga adresi, kur viņa varētu pēc manuskripta ierasties, vai
viņa varētu manuskriptu saņemt pie Jums, Engadīnē.

Saku Jums paldies, un ceru ka šī lieta Jūs neapgrūtinās.

Un kāds rādās jaunais gads? Vai karā iesim “dziedādami, drasēdami” jeb vai pasaule vēl varēs dzīvot mierā? Kaut nu varētu vēl, lai Gorbačevs paspētu atdot brīvību mūsu zemei, ja arī tai nav eļļas, “bekoni” un baltais dzidrais pasaulei no tās derētu kā agrāk, un atrastos vēl citas labas lietas.

Lai Jūsu namā viss dzīvojas uz priekšu labā un priecīgā solī! Uz redzēšanos kaut kad, kaut kur, un uz sadzirdēšanos pāri tālumam.

[E.Dz.]

—————-

.

Feb. 1992

[Erna visited Australia and went to a literary gathering arranged in her honour at the home of the Zariņš family in Engadine, near Sydney]

.

.



Aleksandrs Zariņš

        “Kam tu lūzi ozoliņi  
        vai nav koku lūzējiņu ...”

Mūžībā aizgājis Aleksandrs Zariņš. Neticami bēdīgā ziņa. Ar Aleksandru Zariņu aiziet kāds Sidnejas latviešu, un arī visas Austrālijas latviešu, literātu augšanas un dzīvošanas laika posms. Zariņa ģimenes sabiedriskums, enerģija un lielā viesmīlība, bija liels jauno literātu vienotājs spēks. Gads gadā tas bija veidojies:

Kad? Kur? — Engadinē, pie Zariņiem!
[E.Dz.]

———————————————–

1994.g. 11 jūnijs.

[note and photo with death/funeral notices]

Arvīds Zīverta grāmatas kristībās vairs nepiedalījās, — [Foto: Sidnejas latviešu namā, Aleksandra grāmatas “Mārtiņš Zīverts Austrālijā” krustības. No kreisās puses: Ojārs Greste, Edgars Greste, (aizmugurē) SLB priekšnieks Alfrēds Siļķēns, Olita Zariņa, grāmatas krustmāte Ausma Medne, Dagnija Zariņa-Greste un Kristaps Zariņš]

No viņa atvadījāmies slimnīcā, visa ģimene turot rokās sadevušies, viņa siltās rokas un galvu, tā saņemot mierinājumu un it kā stiprumu pusstundu pēc viņa aiziešanas aizsaules dzīvei.

Klusi nodziedājām viņa mīļās tautas dziesmas un ‘Aijā žūžū lāča bērni, lieli vīri izauguši, nešūpoti neauklēti’.

Esam vienoti.

[printed notice, with Latvian border and pictures of 2 books ‘Bites un bumerangs’ and book about ‘Zīverts’ + flowers]:

Aleksandrs Arvīds Zariņš aizsaulē

1994.g. 8. jūnijā Sidnejā pēc īsas, bet smagas slimības, mira mūsu vīrs, tēvs, vectēvs un vecvectēvs Aleksandrs Arvīds Zariņš.

Dzimis 1918.g. 18. novembrī Latvijā, viņu izvadīja 1994.g. 14. jūnijā no Vienības draudzes baznīcas Stratfīldā uz Rukvudas krematoriju.

Paliek viņa neskaitāmie avīžu raksti, reportāžas, un grāmatas Bites bumerangs un Mārtiņš Zīverts Austrālijā.

Aleksandrs bija latvietis ar mīlestību un pienākuma apziņu pret tautu un ģimeni.

[handwritten note on annoucement]:

Dunājos 27/6/94.

Mīļo Ķikuriņ,

Arvīds vairs neskaitīs Dienas un Gadus, šai saulē – Avis negādās malku līgo svētku ugunskuram. Viņa dzimta Austrālijā to vēl turpinās. Paldies par līdzjūtību; esam vienoti un izlīdzinājušies ģimenē Olita, Gundega Zariņi. Kristaps, Suzanne, Daris, Erika Eliss. Dagnija, Ojārs, Egars Grestes. Inga Sigmund, Salija, man mazmeitiņa Tālja[?].

————-

[Funeral programme]

Aleksandrs Arvīds Zariņš
dzimis 1918. gada 18. novembrī Latvijā
miris 1994. gada 8. jūnijā Sidnejā

Izvadīts 1994. gada 14. jūnijā no Vienības draudzes baznīcas Stratfildā uz Rukvudas krematoriju.

Aleksandrs Arvīds Zariņš (Aleks to his friends)

Was born on the day of Latvia’s declaration of independence, on the 18th Nov. 1918, in Alsviķi in the province of Vidzeme, Latvia, to Jēkabs and Alvīne Zariņš. Aleksandrs was the youngest of 6 children. Aleksandrs lived in Alsviķi until age 16, then Riga for the next 10 years, where he married Olita on 15th June, 1940. With his wife and eldest daughter Dagnija, the family fled to Germany ahead of the Russian advance into Latvia in 1944. In 1949, with the addition of son Kristaps, the family migrated to Australia. Aleksandrs worked his compulsory 2 year government indentured period in the Greta refugee camp, after which the family moved to Engadine, where their daughter Gundega was born. Aleksandrs and Olita have lived there since 1951. Aleksandrs graduated from the Rīga Technical School in 1939 as an industrial chemist, and for most of his working life has worked in his chosen profession in Latvia, Germany and Australia. In Sydney he joined the Lucas Heights Atomic Energy Commission in 1959 as a laboratory analyst, where he worked for 24 years until his retirement in 1983, rising to be head of the reactor chemical laboratory. Aleksandrs became known for his meticulous attention to detail and was asked to train many young technicians. Aleksandrs involvement in various Latvian cultural activities began during the time spent in refugee camps in Germany, where he wrote for a Latvian newspaper and organised concerts and plays. In his first job in Australia as a storeman in the Greta displaced persons camp, he established a Latvian ‘book corner’ alongside the supplies he dispensed. In 1951 he helped promote the idea of holding an annual Latvian Arts Festival and was the secretary of the first organising committee. Since 1954 Aleksandrs has been the Sydney editor of the (Melbourne based) Australian Latvian News. Aleksandrs has always enthusiastically promoted Latvian writers. In the early 1050’s he organised the Latvian Press Association, and on many occasions was a member of the presiding committee. During his tenure the Press Association established a publishing group, which has published over 20 books by Australian Latvian authors. Aleksandrs also initiated and administered the publication of 30 plays by Swedish Latvian playwright Mārtiņš Zīverts. Aleksandrs was a member of the Latvian Writers Guild (LaRA) and served for some years on its committee, and participated in the establishment of the LaRA Book Club and its worldwide distribution network. Alkesandrs has participated in many Latvian Writers Symposiums and reported on Latvian Song Festivals, both in Australia and North America. In 1983 Aleksandrs was presented with the annual award of the World Federation of Free Latvians Cultural Foundation for his work in journalism. In 1989 he was given the annual Spodris Klauverts prize for his work in encouraging new Latvian literary works. In the same year, Aleksandrs’ book Bees and a Boomerang was published, containing a collection of his newspaper articles chronicling the Latvian community in Australia since the 1950’s. Aleksandrs lived to see the publication of his second book, Mārtiņš Zīverts in Austrālia. The book documents Aleksandrs’ 35 year correspondence with Zīverts in connection with his tour of Australia and the subsequent publication of Zīverts’ plays. Over the past 35 years the Zariņš family spare bedroom has been host to numerous visiting Latvian writers, poets, musicians and artists to Australia. Aleksandrs was a practical visionary, a proud Latvian, and loved and respected by his family.

BAZNĪCĀ

Tur no debess tāles, Kur daudz eņģeļu…
To mīlestības spēku sveicu, Ko Dievs man Jēzū dāvājis…

KREMATORIJĀ

Augšā aiz zvaigznēm tu gaismā reiz kļūsi, Ko šeitan cerēji…
Dievs, sargi mūsu tēvu zemi, Ka viņa ziedoša un stipra top!…

Mācītāji Ivars Osis, Colvin MacPherson
Ērģelnieks Kārlis Rolavs

———————————————————————————                                                   

Calgary, Alberta
30. 6. 1998

Mīļā Zariņa Kundze,

                Dzidra ir pie manis atbraukusi ciemos, un mēs pārcilājām vecas atmiņas un atcerējāmies to skaisto dienu pie Jums kad biju Austrālijā jau vai 7 gadus atpakaļ! Gribās zināt kā Jums iet? Kā ar veselību? Vai aktīvi darbojaties ar literatūru? Mums pietrūkst arī Zariņa Kunga darbošanās šai laukā.

                 Pēdējais kas man šinī laukā vel bija tuvu ir Laras Lapas izdotā mana grāmata “Mājas un Ceļi”.

             Patreiz manas acis ir tik vājas ka es neko nelasu, bet pasaulei apkārt vēl skatos. Dzīvoju pie Ineses, Kalgarijā, svešums visapkārt, labi ka Dzidra ir pie manis uz 2 mēnešiem. Mans mazdēls, Tālis, Dzidras dēls, jau liels puisis gandrīz 25 g. vec, arī atbrauks pie mums šinī vasarā. Ceram uz skaistu vasaru, bet pašlaik līst.

                   Mīļi sveicinu, vēlu labu veselību un dzīvot prieku,
[Erna]

————————-

[postcard]
1999. 18. sept. Engadīnē, Austrālijā

Cienījamā Dzelmes kundze!

Noliku šo kartiņu rakstīšanai pilnu mēnesi atpakaļ! Bet te nu beidzot ir! Mamma nevienam neraksta, tātad tas uzdevums ir man, meitai Gundegai. Bet viņa lasa gan, un daudz lasa Jūsu Mājas un ceļi pēdējā laikā. Viņa atkārtoti saka: “Ko mēs darītu bez tās Ķikures!?” Jūsu grāmatas viņu ļoti iepriecina. Vietas trūkst. Apsolos rakstīt vēl.

Gundega Zariņa un Olita
Engadine NSW 2233

[Left: Daughters Dagnija and Gundega Zariņš]

Daina Šķēle (Ķikure/Kikure)

9. apr., 1982.

Mīļā Erna!

Neesmu vēl izšķīrusies, vai šo vēstuli rakstīt vai ne. Biedē tas, ka Jūs uzrakstījāt tik maz. Ka man atkal nepieviļas ar tiem emocionālajiem skrējieniem. Cītīgais treniņš sevis pārveidošanā – ja klausītu tām ‘formulām’, tad – apvaldītu visus tos vārdus, kas pašreiz laužas uz Jūsu pusi. Esmu neziņā un man gandrīz gribas raudāt. Tīšām sāku ar mašīnu, jo esmu ievērojusi, ka tā kaut cik spēj mani iegrožot.

Nokārtosim dažas lietas vispirms. Grāmatu saņēmu – Paldies! – aizkustināta un tagad arī izkustināta no sava ‘dvēseles miera’ – kāda man gan nekad nav bijis… Tā nu iznāca pretruna.

Tā praktiskā puse: Zvanīju mūsu Grāmatu galda pārzinim, viņš teica lai sūtiet 5 grāmatas eks. uz viņa mājas adresi:

Jānis Grīnvalds,
Eden Hill. 6054, W.A.

Es neesmu gluži vienīgā, kas brīnās, ka gr. nav vēl še parādījusies. Bet tādu cilvēku te ļoti maz. Ar to jārēķinās.

Pēc svētkiem nosūtīšu Jums savējo. Gribu pielikt klāt vēl kādu gr. angļu valodā, ja man izdosies to dabūt. Par sievietēm, zināms. Mazmeita šorīt atnāca un apbrīnoja Kanādas kalnu ainavu – ai, ai, cik krāšņa! Tad tūlīt pie klavierēm. Neesmu skolotāja, mūzikas teorija – bubulis vēl arvien man pašai. Taču tagad ‘drīkst’ mācīt arī bez tās, tāpat kā valodas, vairāk intuitīvi, nekā ‘kaļot’ nekārtnos verbus! Ja vairāk vingrinātos, panākumi būtu. Bet… (Bredrichs mani tā ‘strostēja’ par trīspunktiem, ka es pagalam tos vairs neuzdrošinos likt. Bet ar domu zīmi vien iztikt grūti?)

Jūtu, ka lēnām, taustīdamās eju uz Jūsu pusi. Vai atkal tā – divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ? Nezinu, redzēsim.

Traki man ar Jūsu grāmatu. Vispirms – es to nelasu kā parastās, no vietas. Man ir tikai dažas ko tā lasu, tā ir mana brīvība. Tā tad – tas ir tikai tāds iesākums. Iespējams, ka es varētu arī lasīt pēc kārtas un reizē rakstīt par visu to, ko tā izraisa? Bet vai tā vispār lasīšana, drīzāk gan iekrišana kaut kur, svešu emociju pārņemšana. Žēl tā laika, kas izniekots tur un paša dzīvē.

To pirmo nakti es negulēju, lasītā iespaidā. Man liekas, šīs domu analīzes bija diezgan precīzas, katram ‘kādēļ’ radās ticamas atbildes. Es jau tā apmēram zināju, kas grāmatā būs un tomēr, tiešā saskare iedarbojās tik asi, ka es biju pat pārsteigta.

Tiešām nezinu, vai kāds vēl tik labi varētu saprast kā tāds, kas līdzīgā situācijā tomēr izvēlējies citu ceļu, pasīvo ļaušanos, lai laiks iet un varbūt šo to pielāpa, pārveido. Tā tas arī var notikt. Jums apprecoties, jau bija izveidota personība, ‘stāžs’. Tādu cilvēku, kas zin, ko grib, nevar tik viegli salauzt. Tas izcīnīsies ārā, lai dzīvotu SAVU dzīvi.

Kad es precējos, biju tikko pāri divdesmitiem, vēl galīgi sevi neatradusi. Studijas un organizāciju dzīve mani neapmierināja. Bija tāds kā spožums un pārsteiguma moments klāt – apprecēties un nēsāt zelta gredzenu, pieņemt svešu vārdu. Un – kara laika bažas, ka jādzīvo, kamēr nav par vēlu.

Šīs daudzās ‘jaunkundzes’ pēc kara! Prasīju mammai, kādēļ viņu tik daudz? – Karā, karā palika viņu iemīlētie! –

Zināms profesijas apmāca – tur nāk iekšā arī pavēļu došana, asāks balss tonis. Un vīriešu jūtu dzīve jau vispār mazattistīta. Bet atkal – sakāt, vai Jūs varētu apprecēt Ziemeļnieku vai Čaku? Es noteikti nē. Ar viņiem sarakstīties – būtu cita lieta! (nedomāju salīdzināt ar Sarmu. Tas atkal citādi.) Tā kā tāds neatrisināmu pretrunu mudžeklis. Un dzīve paiet.

Vai Jūs tagad domājat, ka rīkojāties pareizi, pārcērtot šīs saistības? Kad man gāja grūti, darbā kāda vāciete katru rītu pievaimanāja man pilnas ausis, cik ļoti nožēlo šādu soli.

Viegli laikam nav vienādi un otrādi.

Un par rakstīšanām – nav tāda vīra, kam patiktu, ka sieva raksta. Bet viņi PIEROD, kad redz, ka tur nekā neizdarīs. Par to KO viņas raksta – tas gan viņus absolūti neinteresē. Savā ziņā labi. Jo tad viņi nezina arī par dienas grāmatām, kur šīs sievas paglābjas, pārdzīvo…

Dzīve – vienalga kur – būtu pasaka DIVIEM cilvēkiem, kas spēj turēties kopā. Vispirms viņi divi un tad tikai tie citi, pārējie. Tā laikam tas arī domāts. Bet tikai retajiem lemts.

Lemts? Kas tad nolemj? Tas jāizstrādā pašiem ABIEM.

Varbūt kādā citā dzīvē? Kad esmu izmisumā, tad glābj šī doma. Viņi jau nav tieši briesmoņi, bet ar pilnīgi citādu lietu saredzēšanu un nav spējīgi arī godīgi argumentēt, tūlīt ķeras pie neatļautiem ieročiem, lai tikai sasistu to otru, vienalga, kā. Jo, kopā dzīvojot, jau iepazīst viens otra vārīgākās vietas.

(Cik maz gan var pateikt, jo mums vēl tagadne apcerama. Ar iespējamo braukšanu uz Portlandi.)

Lūdzu uzšķiriet Jūsu grām. 496. l.p. ‘Tas ir pareizi, u.t.t.’ Es esmu nogurusi šo pašu domu paust. Slima no saukļiem, ka vajadzīgi ‘ceļrāži’, ideju paudēji, ka visur meklē – ismus. Vai arī 406. – par klausītājiem, kas sagaida ko anekdotisku, labu izklaidēšanos. Es ieraugu to bezdibeni, kas IR starp to, ko es rakstu un to, kas būtu ‘priekšā jāceļ’. Un nezinu, kā to pārkāpt. Liekas, ka meklējumiem mākslas patiesībās nav nekāda un galīgi nekāda sakara ar publiku, arī ar t.s. kritiķiem, ar vērtētājiem, ar visiem bimbuļiem, ko piekar klāt un žvadzina – pēc APSVĒRUMIEM.

To izjūt. Savu ceļu meklē un atrod. Vai tiešām atrod? Nāk jauna diena un viss jāsāk atkal no gala, turpinot meklēt. Un tas viss ir jūdzēm tālu no visādām ‘dienām’ vai ‘cēlieniem’. Bet vai to drīkst teikt? Man nav vēl gadījies sameklēt to anekdoti, kas būtu jāapstrādā, cerams, ka izdosies. Bet vai tā atkal drīkst, iepriekš jau nonicināt publiku? Grūtas lietas.

Vai lasījāt Plauža Trimdas rakstnieku vēstules? Tajās es arī ‘iekritu’, bet citādi. Domas domu galā. Tā nu beidzot patiesības sāk celties dienas gaismā, vēstules dod un atklāj vairāk kā kādi izdomāti personāži, kam ierobežota kustību brīvība.

RN dominēs ‘vidējie’. Žēl, ka nebijāt uz ‘Džilongas džamboreju’. Pabaigi lasīt Lapā, kā gājis Fr. Dziesmām. Rakstītājs Zvejnieks ir man draudzīgs, pa retam sarakstāmies. Bet viņš arī prasa tos joku gabalus. Ventiņiem jau labi, joki nāk no dabas, jāsmejas ir.

Esmu laikam sarakstījusi pārāk cieši kopā, Jums būs grūti lasīt. Bet atkal, bailes Jums sūtīt kaut ko, kas izskatītos kā manuskripts. Vai ziniet, ka no Jums it kā baidos tieši tās Jūsu vispusīgās apdāvinātības dēļ. Ir gan tādi cilvēki, tāda ir arī Margarita Biezaite, ar kuru esmu sadraudzējusies braukājot uz Adelaidi.

Ko tad lai iesāk tie, kas nav tik veiksmīgi ‘ar rokām’? Kam nepatīk neko arī cept un vārīt vai darboties sabiedrībā? Tad atliek vien ar to pašu galvu/spalvu?, munsturēt tos vārdus, kas no mājām līdzi paņēmušies…

Vēstuļu rakstīšana ir īsta un laba lieta, bet es laikam nemāku – dažreiz paliek tāda saskrambāta sajūta. Piem., ar H. Kaupmani. Kad mana gr. iznāca, viņš atrakstīja brīnišķīgu vēstuli un es reaģēju ‘instantly’. Nosaucu viņu par ‘zīmju gudro tulku’ un staigāju pa savu dārzu aizsapņojusies. Taču viens, kas mani saprot. Tagad es zinu, ko toreiz nezināju – ka viņš ir ilggadīgs skolotājs tā tad pieradis pats pie savas autoritātes. Arī skatīties ‘uz burtu’. Un drīz vien vēstulēs tā vairs nebija ņemšana un došana, bet skolotājs, kas neapmierināts par skolnieces pretimrunāšanu.

Tieši tas arī notika tai vakarā, kur Jūs bijāt klāt. Viņš taču vilka tā garumā, ka beidzot vairs nezināja, ko runā un es iemaisījos. Vēl tas, ka viņa draugi nebija mani draugi. Trauslā draudzības puķe tā arī sačokurojās. Žēl.

Ko no tā mācīties? Ka tāda vēstuļu draudzība, kā Jums ar Sarmu – tā tomēr ir kaut kas, ko šī dzīve vis bieži nepiešķir. Lasīju par viņu AL. Liekas, vēl tīri labi. Bet cik ilgi vēl?

Jūs un es, mēs parasti arī pastāstām, ko lasām. Ar apskaužamu apetīti pēd. ned.: Samuel Pisar – Of Blood and Hope, Paul Theroux Picture palace, P. Jēger Interesanta apcere par 1 lugu (Brigaderes) – Freimanes Mainīgā – mānīgā dzīve un Ed. Salnas bērnības atmiņas. Un Janelsiņas Kaķu grāmatiņa. Kas pašai uzrakstās, tas tāds jocīgs, nerādāms. Nav tik sen kopš ‘iepazinos’ ar Štrālu, patika viņa rezignētās noskaņas. ‘Karš’ pašreiz mājās, kādreiz būs jāķeras klāt. Man patika arī V. Richtera pēd. sadzīves romāns par zemgaliešiem. Viņš tur VAR visu ko tādu, ko es nevaru un nekad nevarēšu. Bet mums katram savs ‘ierītis’.

Parasti pēc garu vēstuļu rakstīšanas esmu ar sevi ļoti neapmierināta, nevar īsti pateikt to, ko gribētu un tā kā gribētu, viss paliek it kā pusceļā. Cik jauki, nu ierkastā bija ‘mīļai’. Gribas būt ‘mīļai’.

D.   [Daina Šķēle??]

P.S. Nedomāju, ka Jums būtu jāsteidzas ar atbildi. Tas viss – kā iznāk. Bet drusku jādomā Jums tomēr būs. Kad rakstiet, pastāstiet arī par meitām, mazdēlu.

—————————-

17. apr. 1982.

Mīļā Erna!

Paldies par vēstuli, nemaz necerēju to dabūt. Varētu rakstīt ar roku, neesmu satraukta, tikai mans rokraksts dažreiz slikti salasāms. Nosūtu savu grāmatu (ancient history…) to otru apsolīto esmu pasūtījusi, to kādreiz vēlāk. Šoreiz negribu iekrist lielās runās, gribas arī vēl pārdomāt šo to no Jūsu vēstules. Kā lai neņem nopietni interesantas domas?

Par ‘garām kleitām’ un – ‘līdz ādai, līdz cilvēkam izģērbtā veidā’. Man tūlīt ienāca prātā Marilyn French ‘The Bleeding Heart’. Ka virsraksts sentimentāls, tas nenozīmīgi, ir vērts izlasīt. Šī paaudze nebaidās no rupjībām, bet tās paslauku pie malas, īstumu meklējot un saskatot. ‘Kaķa’ grāmata ir kaut kas pilnīgi cits, auksti prātojumi. Es izbūros cauri, šo to atzīmēju – derīgu, bet pārlasīt nekāro. Kaut jūsmīgas atsauksmes AL – negribu tos cilvēkus apzīmēt par ‘zempierēm’, kas nespēja šo grāmatu lasīt.

Ļoti interesē, kas notika 25. apr., kad Ņina ‘protestēja’. Nezinu, kur un ko Plaudis rakstījis, bet labi, ka ir draugi un aizstāvji. Kas galu galā ir kritika? Kāda atsevišķa cilvēka INDIVIDUĀLA REAKCIJA, tas viss. Man vajadzēja teikt – ‘pēc kādas grāmatas izlasīšanas’. Esmu lauzījusi galvu, KĀ pieiet grāmatai un beidzot apstājusies pie šī ļoti vienkāršā formulējuma. Tomēr jāņem vērā kulturāla cilvēka reakcija – domāju par abiem nu jau zudušajiem Freimaņiem. Jūs labi pazināt K.Fr. un par Paulu J.-Fr. arī gribas labi domāt.

Es tā nesakarīgi iekliedzos par ‘vidējiem’. Nepatika šis tas tai pašā Džilongā, nepatīk tā atbrīvotā rupjību runāšana, vēl šis tas. Bet visi nav vienādi. Un viņi valda, pārņem. Cilvēki nekad visos punktos nevar garīgi saskarties, ir jāizvēlas no sastrādāšanas (komunikācijas?) viedokļa. Mana Pertas draudzene pieder šai vidējo paaudzei un es sākumā ļoti baidījos, kas tur iznāks. Tagad man brīžam liekas, ka saņemu vairāk garīgas stimulācijas kā spēju pretim dot.

Jā, formulēšana var gan būt bīstams pasākums, dod neīstu drošības sajūtu. Vai tas būtu netikums, lēkāt pa domu plostiņiem? Tas man nebija ienācis prātā. Vārdus dzenājot, vienmēr cer noķert kaut ko vērtīgu. Un sapinas pretrunās ar visu uzmanīšanos!

Vai svarīgi zināt, kur ceļi ved, kādi ir ‘trendi’? Vai ir? Fr. Bārda pagrieza muguru revolūcijām un dzejoja – nereāli, jo viņam tā prasījās. Bet – ir atkal patīkami lasīt, ka ‘fabulēšana ir krietni diskreditēta’, ja pašam uz to nevedas sirds un prāts…

Ceru Jūs satikt Portlandē, jo kad gan vēl un kur? Jūs varētu mani saukt par ‘tu’, tad vieglāk pateikt arī kaut ko nepiekritīgu…

Kad biju jau vēstuli nosūtījusi, lasīju par Jūsu tēvu, ko nebiju zinājusi iepriekš. Bija briesmīgi žēl. Cik maz būtu vajadzējis, lai viņš izglābtos! Man vēl ir neizlasītas vietas un labprāt arī pārlasu. Mana draudzene ļoti gaida Jūsu grāmatu. Izlasījusi Birzgali un līdz pusgrāmatai bijusi sajūsmā, tad viss kaut kā saplacis. Es pašreiz laikam būšu spiesta padomāt, ko pati vedīšu uz Portlandi, šo to iesāku, bet nepatīk, jāatmet. Viens 10-12 min. gabaliņš tomēr izdevās.

Vai Inesei nu nebūtu laiks atgriezties Austrā. apmēram kā ‘kultūrtrēģerim’? Viņa jau varētu izvēlēties darbu! Tā izdarīja manas māsīcas Lucijas (varbūt atminaties?) meita, kas tagad Kanberā.

Tā jau varētu vēl runāt bez gala. Sidneja – centrs, Perta – mazpilsēta. Bet mazās vietiņās dažkārt veselīgāk dzīvot. Manas meitas pieradušas te, negribētu nekur citur. Mans vīrs pašreiz spēlē ērģeli (varbūt ir) es, kā paradusi par mākoņstrīm[..]u un mēs saprotamies… Cik ilgi?

Sveicinādama –
D.

————–

28. apr.

Labrīt! Nevaru beigt ar Jums runāt. Vakar piespiedu sevi vēstuli beigt, bet nepateiktais traucē vēl šorīt. Ne jau kaut kas tik svarīgs, nē. Bet mēs taču abas raktām un domājam par šo un to! Man gribējās jautāt – kā tas ir, kad, teiksim, šuj kleitu, izdodas amatierim tas ir atkal kreatīvs pārdzīvojums, nu tik līdzīgs, ka – Un tad es atradu atbildi kādā lapā, ko pati kaut kad nesen esmu samunsturējusi kopā. Un man – zinu, ka tas smieklīgi – bet gribējās –

Rakstīšana paver ceļu uz agrāk neapjaustām mistērijām. Tām nav nekāda sakara ar panākumiem, ‘vārdu’, atzīšanu. Arī ne uz kādu sasniegumu kvantitatīvi. Varbūt tas ir tieši pats kreatīvais process, zibšņi, kas kaut ko atklāj, vai arī tikai solās atklāt, sadarbība ar grūti identificējamiem spēkiem, kas tad sāk tevi virzīt un pārņemt tavu darbu. Un lai tas viss neizklausītos pārāk nopietni – koeksistence ar šiem mistiskajiem spēkiem vienmēr nav kā ‘rozēm kaisīta istabiņa’, tie kaut ko parāda gan, bet var nākošajā mirklī atraut, dažreiz palīdzību velti lūgt un prasīt…

Teicu, ka man vēl jāburas pa Jūsu grāmatu. Var gadīties, ka atrodu tur tādas pašas domas, kas man pašreiz liekas kā manis pašas atradums. Sarma atzina, ka raksta ‘ar prātu’. Jāatrod, jāpārlasa. Bet es tā dabūju atbildi par to kleitu. Tāds nemiers ir gan, darbojoties, bet pietrūkst tās sajūtas, ka ‘kāds’ nāk palīgā, diktē, ir kaut kur tuvu klāt. Un tad var sākt ar ‘to’ garus dialogus.

Man nenāk prātā savu grāmatu nonicināt, tā ir rakstīta ‘ar sirdi’, ļoti nopūloties ar stilu, lai viss, kas smags, tiktu pateikts iespējami viegli. Vai Ezeriņš tāpat – ko par Joču pirti, Migu? Un arī Gorsvāns savā Bagātajā dzīvē, visu smagumu apsedz, bet apakšā tas ir, redzīgajam saskatāms. Jā, ko gribēju teikt? Ka tomēr jūtos iekāpusi citā zonā pa šo laiku un gribas rakstīt pavisam citādi. Bet tādai grāmatai būtu velti meklēt izdevējus un tā nu tapšana, veidošanās ceļš ir nogriezts. Man nebūtu tas jāstāsta Jums. Un vēl – man kaut kā tomēr netīk daudzrakstīšana. Katru gadu pa romānam – liekas, viņi sen jau iztērējušies, ko vairs spēj dot? Bet arī Sarma – arī viņam šī kvantitāte liekas svarīga. Sarma – domātājs, jā tomēr.

Es te ķēru un grābstos, jo nav daudz laika, brauksim uz pilsētu pie meitas, te esam 20 km ārā, otra meita gan nākošajā ielā. Mans vīrs ir tomēr labāks tēvs kā meitu vīri un kā vectēvs – vienreizīgs.

Par to Jūsu gr.255.lpp. Vai to varētu saukt par ‘formulēšanu’? Ne tieši, bet es pieķeros, vārdiem ir kāds radniecīgs strāvojums un man ir vieglāk un labāk dzīvot. Es zinu, ka visu laiku daru to pašu, aizvairu nevajadzīgo, lai piekrītu tuvāk – kam? Mūsu atšķirība – kad es pagurstu meklēšanā, tad pārmetu kūleni – Jūs laikam kāpat, mierīgi uz priekšu, bez kūleņošanos?

Nu jau – pietiks!
D.


Daina Šķēle 15.05.1917 – 29.01.2009
Literatura.lv


Daina Šķēle (1917–2009), rakstniece. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk dzīvo Austrālijā. Publicējusies trimdas periodikā – laikrakstā “Austrālijas Latvietis“, žurnālos “Jaunā Gaita“, “Treji Vārti”, “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” u.c. Izdotas divas stāstu grāmatas – “Te un tur” (1979) un “Mēs, sievietes” (1985). Darbiem raksturīgs trimdinieka izjūtu tēlojums, sapludinot dažādas laika un telpas dimensijas.


Par krājumu “Te un tur” (1979)
“Pirmajā daļā Šķēle tver tagadnē redzēto un pārdzīvoto. Ne temats te ir nozīmīgs, bet stāstītājas spilgtie pārdzīvojumi, ko izraisījusi neparastā vide un tur sastaptie cilvēki, dažādo tautību piederīgie. Šajos īsstāstos jūtamas Šķēles liriskās ievirzes, kur stāsta centrā atrodas pats autors. Tai ziņā viņai zināma radniecība ar Ernu Ķikuri un Benitu Veisbergu. Savos dzimtenes atmiņu tēlojumos autore kļūst episkāka. Emocijas vairs nav tik spēcīgas kā pats notikums, kaut arī tas tverts īsstāstā. Bērnībā redzētais un pārdzīvotais te skatīts ar mazas meitenes acīm. Redzam viņas dzīvi mājās, satiksmē ar svešajiem īrniekiem, kalpotājiem, radiem un paziņām. Autore ticami risina bērna psicholoģiju. Ar interesi var lasīt, kādu iespaidu uz mazpilsētā augušo meiteni atstājusi lielā ļaužu galerija, ar kuru viņai bērnībā nācies saskarties. Nav aizmirsti arī ne Latvijas lauki, ne meži, ne ezeri. Šajos darbos vairāk nekā pirmajā daļā pavīd Šķēles humors.”
Ņina Luce. Jauna stāstniece. Londonas Avīze, Nr.1703 (14.12.1979)

Gunars Saliņš (Ķikure/Kikure)


1961.g. 7.sept.

Ļoti cienījamā Erna Ķikure!

Pie Teodora Zeltiņa nupat pirmo reiz lasīju Jūsu dzejoļus, un man tie ārkārtīgi patika. Gribētos tos parādīt arī ‘Jaunās Gaitas’ redaktoram Jānim Krātiņam. Vai esat ar mieru, ka to daru – arī ka kādus no tiem iespiestu ‘J.Gaitā’? Austrālijas avīzi nesaņemu un tā nezinu kurš no dzejoļiem jau publicēts kurš nē. Ceru, ka atsauksities.

Ar sveicieniem
Jūsu
Gunars Saliņš
Glen Ridge, N.J.

—————————————-

1969. g. 16.aprīlī

Labasdienas –

Un paldies par grāmatu un par vēstuli! Jūsu rakstīšana mani fascinējusi jau no pirmā brīža – tikko ieraudzīju kādus Jūsu dzejoļus periodikā. Pieminēju Jūs, rakstīdams toreiz par Sniķeres krājumu ‘J.Gaitā’. Bet tagad jūtu, cik Jūs tomēr citādāk – dabīgāk, sievietīgāk – pasaulē ietvērusies. Pasaulē, cilvēkos, Malienā, Austrālijā.

Grāmatas pirmais gabals ir tik perfekts un pie tam viscauri tik savaldīgs, ka izlasījis zvanīju nakts vidū draugiem Ņujorkā un Jūs reklamēju. (Tiešām, gadiem esam nodzīvojuši, vieni par otriem nekā nezinādami –

‘Salai jūra apkārt…’

Dzejā vai prozā, Jūs spējat rakstīt tā, ka „viss mūža stiprums bij rāvienā apmests kaklam” un tas jāsaka nevien par atsevišķiem teikumiem vai paragrāfiem, bet arī par veseliem tēlojumiem vai stāstiem, kaut vai to pašu tituļstāstu. Bet acīmredzami Jums pietiek intereses un simpātiju iepīt arī kuriozitātes un blakus personas – kā viesnīcas zēnu ‘Lalailas ielā’.(*) Vai tad nerakstāt romānu? Jel rakstait. Jūsu grāmata kā tāds dabīgs pavasaris – iepretim, piem., Andreja Irbes ‘laboratorijas pavasarim’.

Prieks un patikšana, ne klāt arī Jūsu linogrebumi. Tā nevien pavasaris, bet gandrīz arī muzejs. Paldies par Jūsu rindiņām tai sakarā!

Visu labu,
Jūsu
Gunars Saliņš

(*) Man pret šo viesnīciņu sevišķi siltas jūtas, jo viena meita man saucas Laila, otra Lalita. Un dēls – Laris…

————————————————–

[card]

Erna Ķikure –

Jūsu Artava tik dzidra (*)
Un it dzidra arī Jūsu Dzidra.
Un Inese.
It kā uz mirkli ar roku varētu izsniegties visam cauri.

Paldies par dāvanu,
Jūsu
Gunars Saliņš

(*) Arī angliski
Nezinu, diemžēl – kad varēšu revanšēties.

—————————————————————————

Glenridžā
23. 9. 90.

Sveika, aiviekstiete!

Tā ir skaista grāmata. Teiksma, kas kā īstenība. Īstenība, kas kā teiksma. Paldies!

Pārsteidza gan pēkšņās beigas – šī piesātinātā, šī likteņa deja. (*) Un kas pēc tam? Jānāk turpinājumam!

Uz vāka – vai tas pašportrets? Jūsu seju zinu vienīgi pēc foto, kas ‘Dzejās un sejās’ un ‘Prozas profilos’. Jā, kā nākas, ka neesat ‘Pašportretos’? Ceru, Jūs sasniegusi ziņa, ka tiek projektēti jauni rakstu ļaužu autobiogrāfiju sējumi – kā šeit, tā arī Latvijā (Anerauda redakcijā).

No savas puses nosūtu Jums sveicienam vēl atlikušu Linarda Tauna dzejas eksemplāru.

Vēlreiz paldies!
Jūsu
Gunars Saliņš

(*) Ar ārzemju ceļojumu, ar to tērpu, to deju tik tieši, sajutu Jūsu esenci, Jūsu ‘šipru’.

——————————————————-

[card mailed Dec. 2. 1990 picture of female angel in flowing dress – inscription reads]:

Angel With Censer. Attributed to Giuseppe Sammartino, Italian (Neapolitan), 1720-1793. Crèche figure from the Museum Christmas Tree. Polychromed terracotta and wood, with silk and silver gilt. The Metropolitan Museum of Art.

Brīnišķā Erna Ķikure!

Savā jaunākā grāmatā Jūs rakstāt tā, it kā es pēkšņi saprastu itāliski. Tik viegli jutos – nekad kaut ko tādu nebiju piedzīvojis.

Ar svētku sveicieniem
Jūsu
Gunars Saliņš
1990.

P.S. par Dilanu – biju tur Valsē, kur viņš apglabāts. Nakts vidū pamodos, motocikliem pa ieliņu augšup taisni uz kapsētu drāžot. Trūkos sēdus: vai tiešām viņš augšāmceļas?!
T.p.

————————————–

[card]: House Behind Trees on the Road to Tholonet. Paul Cēzanne, French 1839-1906. Oil on canvas. The Metropolitan Museum of Art.
13.2.91.

Mīļa Erna Ķikure

Jūsu vasarīgais piedzīvojums ar Rīgas literātiem – tiešām tā, it kā tā diena būtu Jums līdzi nākusi. Cik labi, ka nu esat to fiksējusi. Bet tūdaļ vajadzētu arī publicēt! (Tieši šī mēneša beigās paiet 45 gadi kopš Ādamsona nāves.)

Man ļoti gribētos nosūtīt kopiju Knutam Lesiņam – vai Jums būtu kas pretī?

Kaut Jūsu atmiņu stāsti turpinātos.

Ar labdienām
Gunars S.

———————————————

11. 5. 91.

Brīnumainā Erna Ķikure!

Jūsu ‘Ceļa akmeņu raksts’ – paldies! Tur gan no visa kā – no visa kā, kas esat.

Un sajūta tāda, ka viss ne mūžam nebūs izstāstāms – jeb kā tas pateikts gabaliņā ‘Līdz policija nāk’ (tas paragrāfs pret vidu – tā kā Jungs). Un tiesa, ka šīm virpuļdurvīm pašām jā – griežas, ne spiežas spiežot.

Jā, kālab dažam dzejolim beigās citāts – kā Betrand Russell, kā Castenada? Vai no tiem šie dzejoļi uzšķitušies?

Un top tātad jau nākamā grāmata – nu, apskaužami!

Ar labdienām
Gunars Saliņš

P.S. Ja nav Jums vairs eksemplāru, ko Jaunsudrabiņa fondam sūtīt, domāju, var arī novilkumu – Xerox.

————————————————–

[one postcard did not copy well enough to record]                            
30.8.91.

——————————-

23.  dec. 1991 [from Gunars Saliņš]

Šai zīmju un brīnumu gadā zīmju un brīnumu pilno Ernu Ķikuri sveicinot!….[rest of text missing]

[note in Erna’s hand on his envelope}: Labais draugs!

—————————————————————-

[card/note]
1992

Ar Dainas Dagnijas – vēlīnas Elles ķēķinieces – vīziju pie pazudušās Ernas Ķikures svētkos.
Gunars Saliņš

———————————–

[card]
1993

Fiorentino Rosso (1494-1540) Angelo musicante/Ange musicier/Musician Angel/Musizierender Engel. Huile sur toile. Galleria degli Uffizi – Firense

… mēs uzradāmies vienā telpā ar eņģeļiem, kad svētki bij. Un alelūjā vienā elpā tur dziedājām līdz pusnaktij – tad attapāmies svētā biedē – kur, kur pazudusi Erna Ķikure?!               G.

G. Saliņš
Glen Ridge, N.J. USA


Jaunā Gaita, Nr. 263. ziema 2010
Gunars Saliņš (1924.21.IV-2010.29.VI)
Kārlis Vērdiņš

GUNARS SALIŅŠ AIZMIDZIS MŪŽĪGĀ SAPNĪ

Ja par tevi rakstītu monogrāfiju, tā būtu arī anatomija, kā dzejnieks par spīti trimdas ikdienai var būt vizionārs, viegls, žirgts, krāsains, atjautīgs, – tā Dzintars Sodums raksta Gunaram Saliņam kādā vēstulē 1988. gadā. Soduma piesauktās īpašības labi raksturo Saliņa dzeju – tieši tādu to jau pusgadsimtu mīl latviešu lasītāji trimdā, un kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem to var baudīt arī Latvijas lasītājs. Saliņa dzejdarbi raksta dzejnieka dzīvesstāstu un sniedz priekšstatu par viņa attiecībām ar dzeju vairāk nekā 60 gadu garumā. Agrīnie – 40. gadu pirmajā pusē rakstītie dzejoļi tapuši laikā, kad dzejnieks mācās Jelgavas Skolotāju institūtā un jūsmo par Aleksandra Čaka dzeju. Pēc došanās trimdā no dzejoļiem pazūd jauneklīga jūsma un vieglums – 40. gadu otrajā pusē, bargajos bēgļu laikos, jaunais dzejnieks pārdzīvo tautas bēdas un raksta tumšu, dramatisku nojausmu pilnus dzejoļus – spēcīgus tekstus, kas vislabākajā līmenī turpina pirmskara Latvijas dzeju, tomēr vēl neatklāj dzejnieka savdabību. Vēlāk viņš nevēlējās šos dzejoļus iekļaut savos krājumos.

Vieglums un krāsainība Gunara Saliņa dzejā atgriežas 50. gados, jau dzīvojot ASV. Desmitgades pirmā puse vēl aizrit rūpēs par eksistenci un poētikas vingrinājumos. Kā autors atminas, izšķirīgais lūzums notiek ap 1955. gadu – Saliņa līdzgaitnieks, trimdas dzejnieks Linards Tauns pieņem izaicinājumu Amerikā sākt jaunu, modernu latviešu dzeju. Rodas slavenais „Elles ķēķis”. Tas kļūst par garīgu patvērumu tālaika jaunajiem latviešu dzejniekiem, māksliniekiem, viņu mūzām un visu mākslu mīļotājiem, kuru satikšanās sniedz katram dzejniekam tik nepieciešamo iespēju būt saklausītam un saprastam. Uz šī viļņa iznāk Gunara Saliņa pirmais dzejoļu krājums Miglas krogs (1957) – grāmata, kurā dzejnieks vienlīdz žirgti un viegli ceļo gan pa modernās Ņujorkas avēnijām, gan pa dzimto Naudīti un Jelgavu, kuru tam ļauts skatīt tikai sapņos un atmiņās. Šajā gadā Saliņa dzejolis „Miņas” publicēts Jaunajā Gaitā – žurnālā, kurā vēlāk parādījušies daudzi viņa dzejas pirmpublicējumi, raksti un arī spožie Rainera Marijas Rilkes atdzejojumi.

60. gadu sākumā izrādās, ka „Elles ķēķa” idilli nav iespējams saglabāt ilgi. 1963. gadā mirst Linards Tauns, pāragri no dzīves aiziet arī citi draugi un literāti, trimdinieku tikšanās kļūst retākas un skumjākas, arī dzejnieka iedvesmas brīžu kļūst mazāk. Šī perioda dzeja izdota krājumā Melnā saule (1967) – rēgaina drūmuma un pārlaicīga skaistuma pilnā grāmatā. Trimdas ikdienā dzejoļi rodas reti – turpmākajos gados iedvesmu sniedz pārsvarā ceļojumi, gleznu izstādes un koncerti, arī lielākas latviešu sanākšanas trimdā. Taču 1976. gadā dzejnieku spēcīgi saviļņo pirmais brauciens uz Latviju – redzēšanās ar tuviniekiem, iepazīšanās ar Latvijas rakstniekiem, sāpīga apjausma par to, cik tuvas patiesībā ir izkaisītās tautas daļas. Šis apciemojums kļūst par trešā klasiskā Saliņa krājuma Satikšanās (1979) galveno impulsu.

1977. gadā Gunara Saliņa dzeju pirmoreiz publicē Latvijā. Publikācijas kļūst biežākas Atmodas laikā, un likumsakarīgs turpinājums ir Latvijā izdotā 100 dzejoļu izlase Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules (1993). Pēc četriem gadiem apgāda „Likteņstāsti” sērijā „Dzīvesstāsts un 33 dzejoļi” publicēta mazgrāmatiņa Iedvesmas no Naudītes līdz Elles ķēķim un 33 dzejoļi – itin neseni, kuras dzejas daļā apkopoti ceļojumos gūtie impulsi un epitāfijas aizgājušiem draugiem. Saliņa dzejai radās daudz cienītāju arī Latvijā, un šovasar viņa nāve apbēdināja daudzus lasītājus abos okeāna krastos.

Pirms pieciem gadiem patīkamu pārsteigumu radīja Rīgā nonākušais pavisam jauna Gunara Saliņa dzejoļu krājuma manuskripts, kam autors devis nosaukumu No zila gaisa. Tajā sakopoti dzejoļi, kas radušies pēdējo 20 gadu laikā, kā arī daži jau 50. gados aizsākti darbi, kas pabeigti 90. gados. Šis krājums iekļauts Rīgā klajā laistajos Rakstos (Valters un Rapa, 2006), kuros līdzās krājumiem atrodama arī plaša ārpuskrājumu dzejoļu kopa, kas atklāj dzejnieka stila attīstību galvenokārt agrīnajā daiļrades posmā – paškritiskais autors daudz no sarakstītā atstājis ārpus saviem krājumiem. Vēl neiznākušajā Rakstu 2. sējumā paredzēts apkopot Gunara Saliņa atdzejojumus, rakstus par latviešu un ārzemju dzeju un recenzijas, kā arī citu autoru būtiskākos rakstus par dzejnieku.

Saliņa padarītais pieder latviešu dzejas zelta fondam, un jauni viņa darbu atdzejojumi vēl joprojām parādās dažādās valodās – čehu žurnālā Plav 2007. gadā publicēts 1968. gadam veltītais Puisis stiprinieks, dzejoļu kopas atrodamas latviešu dzejas antoloģijās zviedru (1997), angļu (2001) un bulgāru valodā (2008).

Saliņa dzejas apbrīnojamais vieglums un skanīgums ir tā ārējā čaula, aiz kuras slēpjas dziļa, spēcīga visaugstākās raudzes dzeja. Pat nāve tajā ir tūkstoš veidos saistīta ar dzīvi un mīlestību, arī šajā senajā dzejolī, kas šobrīd noderēs par epitāfiju pašam tā autoram:

Sapnī

Pret lēktu, klausoties,
kā putni dzied,
es sāku putekšņot
kā ābeļzieds.

Vējš – arī pussapnī vēl
spožs mani pūta
uz jaunu ābeli,
kas tapa grūta.

Es tiku sagūstīts
tās ziedos, viņa – manos,
un sapnī aizmigu
uz nemošanos.


Sarakstīts 50. gados, pirmpublicējums

Indra Gubiņa (Ķikure/Kikure)

Toronto, Ont
1989. gada 6. decembrī

Sveicināta Erna!

Saņēmu Jūsu sūtījumu. Paldies par man dāvāto grāmatu. Sāku to lasīt un it kā iegāju gleznainajā apkārtnē (vienīgi traucē daudzās gramatiskās kļūdas). 5 eksemplārus rīt aizvedīšu uz grāmatnīcu. Tālāk tad lai viņi rēķinās ar Jums. Grāmatnīca slēgta pirmdienās, un parasti atvērta no 12.00 – 6.00 pēcpusdienās. Tā kā minējāt, ka varbūt dec. iesit uz citu dzīvokli, tad adreses maiņu gan piesakiet, citādi var iznākt, ka Jūsu naudiņa aiziet pazušanā!

Varu iedomāties, ka jūtaties vientuļa svešā, neatklātā pilsētā. Cilvēkam vajaga sabiedrības. Man ir pāris paziņas, piezvaniet, nododiet sveicienus no manis un parunājaties, varbūt sataustāties uz kādām sabiedriskām būšanām.

Rolands Beņķis (kādreiz bija Latv. biedrības priekšnieks) Calgary  tel. ****
Ozols, Biruta (kādreiz pati rakstīja) tel. ****
Vilks, Valdis – sieva Anita keramiķe. Pats Valdis ļoti izpalīdzīgs, izdarīgs cilvēks. tel. ****
Tad tur kaut kur dzīvo arī šīs Anitas māte – Dūmiņa kundze. Varbūt ir tel. grāmatā.

Anita droši vien būtu ieinteresēta satikties ar Inesi. Viņai ir arī kontakti ar turienes mākslas saloniem. Biruta Ozola savukārt kādreiz strādāja kā brīvprātīgā izpalīdze Glen… (aizmirsu īsto vārdu) galerijā. Viņa pati pārcēlās no Vankuveras uz Kalgariju, un kā pate teica – pirmajā gadā domājusi, ka sajuks prātā bez paziņām. Viņa sapratīs to, kāpēc Jūs taustāties uz latviešiem.

Novēlu jums abām jaukus ziemsvētkus, nebūt vienām. Mēģiniet sazināties ar kādiem, droši vien svētkos tur būs arī dievkalpojums un vietējie zinās pateikt, kad un kur. Aptaujājaties!

Ar sirsnīgu sveicienu
Indra

Pievienoju grāmatu pavadzīmi.

———————–

1989. gada 29. decembrī

Laimīgu Jauno gadu!

Tas jau tikpat kā klāt. Un tā kā šis kalendārs bijis domāts Jums, tad tomēr labi, ka šogad vēl to varu Jums nosūtīt. Šodien saņēmu Jūsu vēstuli – skatos, adrese vēl tā pati. DV Toronto grāmatnīcā vadītāja Skaidrīte Tērauda, viņai tad nu pagaidām ir Jūsu tagadējā adrese, un viņa paņēma tās 3 grāmatas ar lielu prieku. Pēc dažām dienām mana vedekliņa nopirka 2, jo viņas māte nāk no tās puses un viņas tante pat zināja tur pieminētos cilvēkus.

Šis kalendārs – diemžēl ir šausmīgi chaotiski sastādīts, bet redaktoram P. Plīsim nekā nevar iestāstīt. Nav ne indeksa, ne arī kaut kādas vienveidības. Tomēr tajā ir daudz noderīgu adrešu, tādēļ, ceru, ka Jums tas varētu derēt nākotnei. Tikai pašai vai visam jāburas cauri, lai kaut ko atrastu. Piem.: Kāpēc nevarēja būt nodaļā – Grāmatnīcas un tur visas Ziemeļamerikas un citu zemju grāmatnīcu adreses.

Jā, nosūtiet kādas pārdošanai uz Klīvlandi (uz Māc. L. Grendzes adresi). Viņiem pie baznīcas pastāv grāmatu galds un viņi labprāt ņem jaunas grāmatas.

Tā – tagad kā Jūs tur tagad dzīvojat? Vai kā teikt – vēl koferos, vai esat kaut cik iekārtojušās. Bet ja dzīvokļa maiņa atkal priekšā – tad – kā ir tā ir. Pie mums arī ir auksta ziema, 72 gadus nav bijis tik auksts. Katru dienu ir zem nulles. Bet labi, ka ir sniegs, tad kaut kā – vismaz gaišāks! Kaut nu Inesei veiktos darbā. Kuratora darbs nav vieglais, briesmīgi izdzen!

Kad esat kaut cik nostabilizējusies – rakstiet, pastāstiet, kā dienas veidojas.

Jums visu labu vēlot, ar sirsnīgu sveicienu
Indra Gubiņa

—————————–

1990. gada 31. augustā

Sveicināta rakstniece!

.

.

[Photo: “Indra Gubiņa, Toronto, 8.8.85”

Nezinu, vai dzīvojat vēl tajā adresē, kas man bija, vai esat kur citur, tomēr sūtu – uz labu laimi. Nezinu, vai Jūs abonējat Laiku, varbūt Jums pašai ir šī recenzija, bet – kaut kā atcerējos, ka Jūs to neabonējāt, tāpēc nosūtu. Ja Jums jau ir – aizmetiet!

Jūsu darbi uzņemti ar sirsnību, jo pati sirsnīgi rakstāt. Apbrīnoju to, ka esat vēl tik ražīga, ka darbojaties, mācaties. Garīgā modrība jau notur arī fizisko cilvēku. Jums saskare ar jauniem cilvēkiem caur Inesi, dzirdat viņas uzskatus, caur viņu pašreizējo jauniešu. Un tā ir ļoti svētīgi.

Vai vasarā bijāt atkal Banfā? Kā man tur vēl gribētos būt – tā mierīgi, izbaudot apkārtni bez steigas. Man ļoti patika turienes kalni, un tas priežu sils, kurā mēs abas toreiz nofotografējāmies rieta stundā!

Es darbojos tāpat vien tālāk – pamazām. Kopš pagājušā rudens – varētu teikt – esmu atjēgusies, varu dzīvot un strādāt normāli, varu arī rakstīt. Ziemu sagatavoju pāris referātus, tas izrāva no sevis, ievilka citā pasaulē. Lasīju Ņujorkā, un ar to pašu pēc 2 nedēļām braukšu uz Vašingtonu. Vasarā pabeidzu arī jauno grāmatu, pati nezinu – kas tā ir, romāns, stāsts, novele?

Nesen biju atkal pie Rasmas Montreālā, tā šad tad satiekamies. Uz slavenajiem dziesmu svētkiem nebiju, bet nu abas ar Rasmu gudrojam par braukšanu uz Rīgu Ziemsvētku laikā uz rakstnieku nedēļu. Mani tomēr tā kā baida – aukstums, tumsa, un viss būs pelēks, neglīts. Gribas vasaras ar sauli, gaismu, kad var kur pabraukt, redzēt. Tagad var un drīkst visur braukt. Gribētos izstaigāt Jelgavu – bet ne ziemā! Nu redzēs – vēl, kas un kā izveidosies.

Ne vēlu Jums skaistas atvasaras dienas. Vasara – pagāja, paskrēja!
Ar sveicienu
Indra Gubiņa

—————-

[Xmas card]:
Wishing you a Christmas bright with the light of love… a new year filled with blessings.

Ar sveicienu
Indra Gubiņa
1990.g. Toronto

———————–

1991.g. 9.okt.

Vispirms tāds novēlots apsveikums mīļā Erna Ķikure Jūsu 85. dzimšanas dienā, un otrs apsveikums sakarā ar Jaunsudrabiņa balvu! Priecājos, ka Jūs to saņēmāt.

No sirds novēlu Jums nākotnē veselību un paturēt savu garīgo možumu un gaišumu.

Mana meita Nora 19/20. oktobrī būs Kalgarijā. Iedošu viņai Jūsu adresi, viņai varbūt interesēs redzēt kā Inese strādā – ja iznāks laiks aiziet… Ceru, ka esat tagad jau Kalgarijā iedzīvojusies.

Ar laba vēlējumiem un sirsnīgiem sveicieniem
Indra Gubiņa

————————

[letter or envelope sent to him July 15, 1990 marked]:
Mr. L. Grendze
Lakewood OH 44107, USA
Grāmatu galdam.
[He was recommended by Indra Gubiņa as a pastor, whose services include a table of books for sale]


Jānis Anerauds (Ķikure/Kikure)

Rīgā, 1991.g. 20. janvārī

Ļoti Cienījamā
Rakstniece, E. Ķikurs kundze!

Ceru, ka Jūs man atvainosiet tik vēlu uzaicinājumu piedalīties ar savu autobiogrāfiju krājumā ‘Autobiogrāfijas’, ko gatavojas izdot grāmatu izdevniecība ‘Avots’ Rīgā, 1992.gadā. Tikai tagad man izdevies uzzināt Jūsu adresi.
Bet vēl jau nav par vēlu un es ceru uz Jūsu atsaucību.

Tāpat ceru, ka Jūs sasniegs uz Austrāliju nosūtītais ārzemju latviešu rakstnieku īsās prozas antoloģijas ‘Pasaules spogulī’ komplekts, kur ir publicēts Jūsu stāsts ‘Viesnīciņa Lalaila ielā’. Jums honorārs par šo stāstu ir deponēts izdevniecībā ‘Liesma’ Rīgā un Jūs, vai Jūsu pilnvarotā persona to var saņemt izdevniecības grāmatvedībā Rīgā, Aspazijas bulvārī 24.

Kad pirms diviem gadiem es centos atrast Jūsu adresi Austrālijā vai Kanādā, tas man neizdevās, bet es saņēmu informāciju no Austrālijas, ka Jums nav iebildumu par Jūsu publicēšanu antoloģijā.

Ar sveicieniem no Rīgas,
Patiesā cieņa, Jūsu
Jānis Anerauds
Latvija, 226013

****

J. Anerauds.
[included form letter]:

Lai literatūras cienītāji un citi interesenti Latvijā gūtu iespējami plašāku informāciju par ārzemju latviešu literatūras darbinieku dzīvi un darbību, grāmatu izdevniecība ‘Avots’ Rīgā paredzējusi 1992.gadā izdot dokumentālās literatūras krājumu ‘Autobiogrāfijas’ (Ārzemju latviešu rakstnieki stāsta).

Rakstu krājumā paredzēts ievietot literatūras darbinieku (rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, literatūrzinātnieku, publicistu) fotoattēlus, autobiogrāfijas (vēlams līdz 6.lpp. mašīnrakstā) un īsas biogrāfiskas ziņas par izdotajiem darbiem (žanrs, darba nosaukums, izdošanas gads).

Publikācijas sagatavojot var izmantot agrāk iespiestās autobiogrāfijas krājumos ‘Trimdas Raksnieki’ (I,II,III – Virsredaktors Pēteris Ērmanis, redaktors Arturs Plaudis. Izd.Viļa Štāla apgāds, VFR, 1947.) un ‘Pašportreti’ (Sakārtojis un rediģējis Teodors Zeltiņš. Izd.apgāds ‘Grāmatu Draugs’, ASV, 1965.), tās papildinot un, nepieciešamības gadījumā, rediģējot, kā arī citur publicētas autobiogrāfiskas esejas, vai cita žanra darbus. Ja Jūs vēlaties, lai autobiogrāfiju pārpublicē no kāda agrāka izdevuma, lūdzu to norādīt.

Lai nerastos pārpratumi, informējam, ka izdevniecībai ‘Avots’ ir iespējams samaksāt Jums (arī fotoattēlu autoriem) pienākošos honorāru tikai Latvijā lietotajā naudā – rubļos. Vēlams Jūsu norādījums, vai Jūs piekrītat saņemt honorāru rubļos, vai vēlaties lai to izmaksā Jūsu pilnvarotai personai Latvijā (vārds, uzvārds, adrese), vai naudu deponēt uz Jūsu vārda, līdz Jums radīsies iespēja ierasties Latvijā un to saņemt, vai arī honorāru nododat kādai organizācijai, fondam, pasākumam…

Kā šī krājuma sastādītājs un literārais redaktors, kuram izdevniecība ‘Avots’ uzticējusi manuskriptu sagatavot iespiešanai, apliecinu, ka Jūsu iesūtītajos materiālos, bez Jūsu atļaujas, netiks izdarīti nekādi grozījumi, ne arī izmaiņas.

Ja Jūs atbalstāt šo projektu un vēlaties redzēt savu autobiogrāfiju minētā krājumā, grāmatu izdevniecības ‘Avots’ vadības un savā vārdā, lūdzu autobiogrāfiju, kopā ar fotoattēlu, atsūtīt, līdz 1991.gada 1.martam uz sekojošo adresi:

Jānim Aneraudam,
Latvijas Rakstnieku Savienība,
226426, Rīgā, PDP. Latvija.
Vai uz mājas adresi: Latvija, 226013,

Cerot uz Jūsu atsaucību.
Patiesā cieņā, Jūsu                                                        
Jānis Anerauds

———————————–

Rīgā, 1991.gada 26.februārī

Ļoti Cienījamā
E.Dzelmes-Ķikures kundze!

Sirsnīgi pateicos par Jūsu atsaucību – šodien saņēmu Jūsu autobiogrāfiju un tā man noder gatavotajam krājumam. Pievienotajā zīmītē Jūs esat minējusi, ka izsūtījāt arī pārskatu par savu rakstniences darbu un trīs grāmatas. Šāds sūtījums gan mani nav sasniedzis. Bet varbūt tas nebija domāts man? Lūdzu informējiet mani, lai es zinu.

Gatavotajam autobiogrāfiju krājumam man nepieciešams šāds pārskats par Jūsu literāro darbību, kā arī Jūsu fotoattēls, vēlams, melnbaltais.

Pasts jau gan strādā ļoti nenoteikti un varbūt es veltīgi uztraucos. Protams, ja sūtījums bija adresēts man, tiklīdz to saņemšu, Jūs informēšu.

Grūti jau mums šobrīd klājas, bet vēl arvien ceru, ka plašais izdevums ‘Autobiogrāfijas’ iznāks, kā iecerēts 1992.gadā.

Jums un Jūsu tuviniekiem visu labāko vēlēdams,
patiesā cieņā,
Jūsu Jānis Anerauds

—————————————

Rīgā, 1991.gada 19.aprīlī

Loti Cienījamā
Rakstniece E. Ķikure!

Vakar mani sasniedza Jūsu grāmatu sūtījums – mīļš paldies par grāmatām un veltījumiem! Tas tiešām ļoti mīļi no Jums, ka aplaimojāt mani ar saviem darbiem. Izlasīt, protams, vēl neesmu iespējis, bet tuvākajā laika to darīšu un domāšu kā varētu tās popularizēt mūsu lasītājiem.

Cienījamā rakstniece, kā jau es Jums iepriekšējā vēstulē minēju, man ‘Autobiogrāfiju’ izdevumam nepieciešams Jūsu fotogrāfija. Ceru, ka tāda Jums atradīsies, jo pārpublicējot no agrāk publicētajiem fotoattēliem zūd kvalitāte.

Sirsnīgi sveicieni un vislabākie vēlējumi Jums no dzimtenes pavasara,
Patiesā ciņā, Jūsu
Jānis Anerauds

——————————————

Rīgā, 1991.gada 19.jūnijā

Ļoti Cienījamā
Rakstniece Erna Ķikure!

Mīļš paldies par atsūtītajām grāmatām ‘Kā plūsti, Aiviekste?’ un ‘Tu prasi patiesu stāstu…’ Jūsu sūtījumu saņēmu pirms pāris dienām un tas man sagādāja patiesu prieku. Tātad, vēlreiz – paldies! Bet, cienījamā rakstniece, man ļoti nepieciešams Jūsu fotoattēls autobiogrāfiju krājumam, kas jānodod drukāšana līdz š.g. 1.septembrim. Es Jūs lūdzu, pārskatiet savus fotoattēlus un to, ko vēlaties redzēt publicētu (vēlams melnbaltu), atsūtiet man.

Jums un Jūsu tuviniekiem radošu veiksmi vēlēdams, ar sveicieniem no Latvijas vasaras,
Patiesā cieņā, Jūsu
Jānis Anerauds

————————————

Rīgā, 1991.gada 22. jūlijā

Ļoti Cienījamā
E.Ķikures kundze!

Sirsnīgi pateicos Jums par 27. jūnija vēstuli un atsūtīto fotoattēlu! Tātad, tagad ar Jūsu autobiogrāfiju viss ir kārtībā. Turpinu darbu pie manuskripta gatavošanas drukāšanau, jo ļoti jau ceru, to paveikt laikā, lai gan darba vēl daudz, gan precizējot gan rediģējot autobiogrāfijas, kuras vēl arvien ienāk.

Jums visu labāko vēlēdams,
Patiesā cieņā, Jūsu
Jānis Anerauds

————————————

Rīgā, 1991.gada 7.augustā

Ļoti Cienījamā
E.Ķikures kundze!

Mīļš paldies par Jūsu grāmatu sūtījumu, kas mani sasniedza jau pirms kādas nedēļas! Kā redzu, tad mūsu vēstules ir izmainījušās ceļā, jo es Jums nosūtīju vēstuli 22.jūlijā ar vēstījumu, ka Jūsu fotoattēlu esmu saņēmis un, tātad, kas attiecās uz gatavoto ‘Autobiogrāfiju’ krājumu viss ir labākajā kārtībā. Vēl tikai man pašam jāpaveic rediģēšanas darbs. Tomēr ceru visu iespēt un manuskriptu nodot izdevējam 1.septembrī.

Sirsnīgi sveicieni un vislabākie vēlējumi Jums no dzimtenes vasaras!
Patiesā cieņā, Jūsu 
Jānis Anerauds

——————————————-

Rīgā, 1991.gada 3. oktobrī

Ļoti Cienījamā
E. Dzelmes-Ķikures kundze!

No sirds apsveicu Jūs ar J.Jaunsudrabiņa prozas balvu! Apsveicu Jūs arī Jūsu jubilejas reizē un novēlu vēl daudz raženu, radošu bagātu gadu, labu veselību, enerģiju un dzīvesprieku! Lai īstenojas jaunos darbos Jūsu ieceres!

Mīļš paldies par Jūsu vēstuli, labajiem vēlējumiem un atsūtīto kopiju no publikācijas ‘Laika’! Visu saņēmu un viss man noderēja, gan gatavojot ‘Autobiogrāfiju’ manuskriptu, ko tagad esmu pabeidzis, gan arī, sakarā ar Jūsu jubileju, Jūsu daiļradei veltītu raidījumu Latvijas radio. Tur aktieru izpildījumā būs Jūsu dzejoļi, miniatūras un stāsts ‘Sugas suns’ dramatizējums.

Kā apliecinājumu tam, ka Jūsu daiļrade kļūst arī dzimtenē populāra, nosūtu izgriezumu no laikraksta ‘Rigas Balss’ 2.oktobra numura, kur minēts par Kārļa Pamšes iestudējumu – Jūsu un Jāņa Sarmas darbiem.

Ar sirsnīgiem sveicieniem un vislabākiem vēlējumiem.
Cieņā un draudzībā, Jūsu
Jānis Anerauds

[newspaper cutting]:
Teātris
Nepazīstamie, nezināmie…

Rīgas Muzikāli poētiskais teātris sāk kamerizrāžu ciklu par latviešu rakstniekiem. Pirmais šī cikla iestudējums – ‘…un mūžīgs ceļš tālāk’. Tā pamatā – Austrālijā dzīvojošo latviešu Jāņa Sarmas un Ernas Ķikures sarakste piecdesmitajos gados, kā arī Jāņa Sarmas romāna ‘Rotaļa bez noteikumiem’ epizodes.

Zemgalietis Jānis Sarma (1884.-1983.), īstajā vārdā Jānis Kalniņš. Gleznotājs un rakstnieks. Periodikā sāk publicēties divdesmito gadu Latvijā, taču pirmā grāmata parādās trimdā, kad autoram jau 70. Bagāta ir nākamā desmitgade, kad nāk klajā četrpadsmit grāmatas. Stāstu un dzeju krājumu vidū ir arī vairāki liela apjoma romāni – ‘Rūs’, ‘Negantnieks’, ‘Kalnakūļu Vikta’. Daži no tiem tiek izdoti atkārtoti. Kritiķis Oļģerts Rozītis trimdas izdevumā ‘Tilts’ 1964.gadā par Jāni Sarmu rakstīja: „Gribas ticēt, ka Sarmas laikmets nu tikai vēl sāksies. Viņa grāmatu klāsts ir bagāta viela mūsu literatūras zinātniekiem, un es ticu arī, ka, viņu ierosināti, pa Sarmas grāmatu takām staigās daudzi lasītāji.” Savukārt pats rakstnieks reiz teicis: „Es rakstu Latvijai, es ceru, ka kādreiz manas grāmatas izlasīs ļaudis Latvijā.”

Pasaules Brīvo latviešu apvienība godinājusi Jāni Sarmu ar trimdas Tautas balvu, to piešķirot 1965 gada 18.novembrī.

Dzelme-Ķikure dzimusi Ļaudonā. Absolvējusi Madonas vidusskolu, studē Latvijas Mākslas akadēmijā. Papildinājusies ārzemēs – Francijā un Beļģijā. Rakstniecībai pievēršas trimdā. Viņas pūrā – stāsti, noveles, dzejas. Šobrīd dzīvo Kanādā un nulle saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu par pēdējos gados klajā nākušām grāmatām ‘Kā plūsti, Aiviekste?’, ‘Uz tilta’, ‘Ceļa akmeņu raksts’. Rakstnieces jaunākā grāmata – ‘Tu prasi patiesu stāstu’ iznākusi šogad.

Dokumentālā iestudējuma ‘…un mūžīgs ceļš tālāk’, kas tapis Kārļa Pamšes un Gunāra Zemgala interpretācijā, pirmizrāde būs rīt, 3.oktobrī, koncertzālē ‘AVE SOL’. Lomās – Māra Zemdega un Kārlis Pamše.

— Kārlis Rieksts

———————————–

Priecīgus Ziemas Svētkus!
Radošiem panākumiem
bagātu, laimīgu un priecīgu
Jums un Jūsu mīļajiem
Jauno gadu!

Cieņā
Jūsu Jānis Anerauds
Rīgā, 1991.g. nov.

————————————–

Rīgā, 1992.gada 28. februārī

Ļoti Cienījamā
Rakstniece Erna Ķikure!

Mīļš paldies par Jūsu jauko Jaungada laimes vēlējumu un vēstuli, kas mani sasniedza jau labi sen. Ar atbildi esmu nokavējies. Piedodiet. Vēl visu laiku strādāju pie Persona rādītāja, kas paredzēts ‘Autobiogrāfiju’ izdevuma otrā sējuma beigās. ‘Autobiogrāfiju’ manuskripts atrodas pie izdevēja, bet kad grāmatas parādīsies atklātībā, šobrīd grūti paredzēt, jo arī grāmatniecību skārusi ekonomiskā krīze. Tomēr gribas cerēt, ka lielais darbs nebūs bijis veltīgs. Ļoti jūtams papīra trūkums un vienu nedēļu bija jāiztiek bez laikrakstiem, visus jaunumus uzzinot tikai no radio un TV. Ko lai dara, pārkārtošanās, kas notiek visās dzīves nozarēs ir ļoti sarežģīta un prasa savus upurus. Bet mēs ar ticību un cerībām raugāmies nākotnē. Arī dienas jau iet pretim pavasarim un es ilgojos pēc sava vasaras mitekļa Murjāņos, Gaujas malā. Tur, mežu un pļavu klusumā var atpūsties no pilsētas drūzmas un trokšņiem.

Jūsu daiļradei veltīto raidījumu Latvijas radio gatavoju es kopā ar radio Literāri dramatisko raidījumu redakcijas galveno redaktoru literatūras kritiķi Reini Ādmīdiņu un redaktori Liegu Piešiņu. Par raidījumu atsauksmes bija labas un, tā kā katrs literārais raidījums tiek ierakstīts lentē, tad, iespējams, ka to atkal kādreiz atkārtos. Kad tas notiks, pacentīšos Jūs informēt.

Ceru, ka Jums klājas labi un no sirds novēlu Jums radošu veiksmi!
Ar sveicieniem no dzimtenes pavasara,
Patiesā cieņā, Jūsu
Jānis Anerauds

—————————————

Rīgā, 1992.gada 26. martā

Ļoti Cienījamā
I. Birstiņa kundze!

Saņēmu Jūsu sūtītās – Jūsu māmuļas, rakstnieces Ernas Ķikures grāmatas: ‘Mūsu kaimiņš’, ‘Ķikures un Sarmas vēstules’, ‘Ķikures – Sarmas vēstules’ (1958-1962). Mīļš paldies Jums par šo lielisko sūtījumu! Pacentīšos izmantot grāmatas gatavojot literāros raidījumus Latvijas radio, kā arī publikācijas Latvijas preses izdevumos.

Ceru, ka rakstniencei klājas labi un var radoši strādāt pie jauniem darbiem. Pasveiciniet viņu un nododiet viņai vislabākos vēlējumus no manis un dzimtenes pavasara.

No sirds priecājos par Jūsu gatavotajiem gaumīgajiem cienījamās rakstnieces darbu izdevumiem. Tie ir ļoti veiksmīgi un liecina par augstu māksliniecisku kultūru.

Jums un Jūsu tuviniekiem visu labāko vēlēdams! Ar sveicieniem no Gaujas krasta ziedošajām zilajām vizbulītēm un baltajiem kārklu pūpoliem – no Latvijas pavasara!
Patiesā cieņā, Jūsu                        
Jānis Anerauds

[handwritten note by Erna attached]:
Jānis Anerauds
222013 Latvijā

1     Ķ. + Sarm. vēst. I
1     Ķ. + Sarm. vēst II
1     Kaimiņa novilkumu

———————————

Priecīgus Ziemassvētkus!
Radošiem panākumiem
bagātu, laimīgu un
veselīgu Jums un Jūsu
mīļajiem
Jauno gadu!
Cieņā
Jānis un Baibiņa Aneraudi
Rīgā, 1992.g. dec.

———————————————

Murjāņos, 1993.gada 12. februārī

Ļoti Cienījamā
Erna Ķikure!

Mīļš paldies par Jūsu svētku sveicieniem un labajiem vēlējumiem šinī gadā! Kā redzat, es rakstu Jums no Murjāņiem, jo šo ziemu uzturos šeit – Gaujas malā un pūlos strādāt, cik nu spēki atļauj. Bet, kā jau pensionāram, gribas kaut ko vēl uzrakstīt un šeit, lauku klusumā, kas sevišķi izjūtams ziemā, ja tikai ir laba vēlēšanās, tad var arī labi pastrādāt. Bet, kad ‘nerakstās’, tad abi ar suni Džimi klaiņojam pa krastmalas priežu siliem. Šī ziema jau arī ir bijusi saudzīga un līdz šim esam izdzīvojuši bez tāda krietnāka sala. Bija jau dažādi dabas untumi – tā janvārī pārdzīvojām vētru un arī pērkona negaisu, kas mūsu ‘platuma grādos’ ir diezgan neparasta parādība. Es Rīgā iebraucu katru nedēļu pēc pasta un nokārtot steidzamākos darbiņu, ja tādi radušies.

Viens no mūsu literārās dzīves lielākajiem notikumiem ir izdevniecības ‘Latvijas Enciklopēdija’ aizvadītā gada nogalē izdotais enciklopēdijas ‘Latvija un Latvieši’ sējums ‘Latviešu rakstniecība biogrāfijās’, ko sagatavojuši Latvijas Zinātņu Akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbinieki un kas aptver latviešu vārda mākslu no tās aizsākumiem līdz pat mūsu dienām. Šinī izdevumā ir sniegtas ziņas par aptuveni 1600 rakstniekiem, dzejniekiem, tulkotājiem un grāmatu izdevējiem. Šī izdevumā 185.lpp. ir ievietots mūsu jaunā liteteratūrzinātnieka Benedikta Kalnača raksts par Jums un Jūsu literāro veikumu.

Ar manu pēdējo gadu lielāko darbu ‘Autobiogrāfiju’ krājumu gan neiet tā kā vēlētos, jo tā sagatavošana drukāšanai atkal ir apstājusies – izdevējam trūkstot līdzekļu. Mani jau gan mierina, ka tā esot pārejoša parādība, bet kā viss risināsies, to rādīs nākotne. Būtu jau žēl, ja šis lielais darbs paliktu manuskriptā, bet es arī vairāk neko šai lietā neesmu spējīgs darīt – visu, kas man bija jāveic izdarīju laikā un iesniedzu līgumā paredzētajā termiņā. Atliek gaidīt un cerēt, ka viss labvēlīgi atrisināsies.

Par savu pašreizējo darbu gan negribas neko sacīt, jo tas ir iecerēts plašāks prozas darbs un kamēr neesmu to paveicis, labāk klusēt, jo nevar zināt, kā viss vēl paveiksies.

Sirsnīgi sveicieni un vislabākie vēlējumi Jums no Gaujas krastiem! Lai Jums radoša veiksme un dzīvesprieks!
Patiesā cieņā, Jūsu  
Jānis Anerauds

————————————

Priecīgus Ziemassvētkus!
Radoši bagātu,
laimīgu Jums un
Jūsu mīļajiem
Jauno gadu!
Cieņā
Jūsu Jānis un Baiba Aneraudi
Rīgā, 1993.g. dec.


Jānis Anerauds 06.03.1924 – 26.05.2010
literatura.lv


Jānis Anerauds (1924–2010) – rakstnieks, dramaturgs. Bērnību pavadījis Valkas apriņķa Ziemera pagastā, kopš 15 gadu vecuma dzīvojis Rīgā. Strādājis Kuzņecova porcelāna fabrikā, nokārtojis vidusskolas kursa eksāmenus Rīgas Tautas augstskolā. 2. pasaules kara laikā atradies ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, pēcāk dienējis Padomju armijā. Pēc demobilizācijas strādājis dažādus darbus, tostarp ilgus gadus bijis Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs. Sarakstījis romānu, dokumentālu stāstu, vairākus ceļojumu aprakstus, kā arī daudzas lugas. Veidojis scenārijus mākslas filmām “Vella kalpi” (1970), “Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972) un “Melnā vēža spīlēs” (1975). Sastādījis un komentējis ārzemēs dzīvojošo latviešu rakstnieku prozas antoloģiju “Pasaules spogulī” (1–2).